KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Ziemeļkorejas bēgļu stāvokli

23.5.2012 - (2012/2655(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
EFD (B7‑0241/2012)
Verts/ALE (B7‑0260/2012)
ALDE (B7‑0261/2012)
PPE (B7‑0263/2012)
ECR (B7‑0264/2012)

José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Herbert Reul, Frank Engel, Mario Mauro, Cristian Dan Preda, Filip Kaczmarek, Roberta Angelilli, Bernd Posselt, Monica Luisa Macovei, Elena Băsescu, Eija-Riitta Korhola, Sari Essayah, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Giovanni La Via, Laima Liucija Andrikienė, Jarosław Leszek Wałęsa, Bogusław Sonik, Tunne Kelam, Tokia Saïfi PPE grupas vārdā
Jelko Kacin, Fiona Hall, Marietje Schaake, Ramon Tremosa i Balcells, Kristiina Ojuland, Robert Rochefort, Edward McMillan-Scott, Louis Michel, Marielle de Sarnez, Leonidas Donskis, Johannes Cornelis van Baalen, Sonia Alfano, Izaskun Bilbao Barandica ALDE grupas vārdā
Gerald Häfner, Rui Tavares, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Paweł Robert Kowal ECR grupas vārdā
Fiorello Provera EFD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ziemeļkorejas bēgļu stāvokli

(2012/2655(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ziemeļkoreju (Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, KTDR), jo īpaši 2010. gada 8. jūlija rezolūciju[1],

–   ņemot vērā ES un Ķīnas 2012. gada 14. februāra augstākā līmeņa sanāksmi un 2010. gada 29. jūnijā Madridē notikušo 29. ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogu, kurā tika apspriests Ziemeļkorejas bēgļu jautājums,

–   ņemot vērā ziņojumu par KTDR, ar ko iepazīstināja ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 6. sesijā (2009. gada 30. novembris – 11. decembris),

–   ņemot vērā ziņojumu, ko 2011. gada 21. februārī iesniedza īpašais referents par cilvēktiesību stāvokli Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, un kurā viņš pauž bažas par to, ka Korejas Tautas Demokrātiskā Republika līdz šim nav paudusi ne mazāko gatavību ņemt vērā Vispārējā periodiskā pārskata ieteikumus un secinājumus,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2012. gada 19. martā vienprātīgi pieņemto rezolūciju A/HRC/19/L.29, kurā tā pauž ļoti nopietnas bažas par notiekošajiem smagajiem, plaši izplatītajiem un sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, un ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/66/174, ko pieņēma 2012. gada 29. martā,

–   ņemot vērā 2012. gada maijā publicēto Dienvidkorejas Valsts cilvēktiesību komisijas ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ziemeļkorejā, kura pamatā ir teju 800 intervijas ar bēgļiem, tostarp vairākiem simtiem pārbēdzēju, kuriem izdevies palikt dzīviem pēc ieslodzījuma nometnēs,

–   ņemot vērā KTDR Sabiedriskās drošības ministrijas 2010. gadā pieņemto dekrētu, kurā bēgšana no valsts pasludināta par nodevību pret tautu,

–   ņemot vērā KTDR iestāžu 2011. gada decembra paziņojumu, kurā pausta apņēmība trīs paaudzēs iznīcināt veselas ģimenes, ja kāds to loceklis bēgs no valsts 100 sēru dienās pēc Kim Jong-il nāves,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A. tā kā ANO Cilvēktiesību padome nosoda smagos, plaši izplatītos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus Ziemeļkorejā, jo paši spīdzināšanas un darba nometņu izmantošanu pret politiskajiem ieslodzītajiem un KTDR repatriētajiem pilsoņiem; tā kā valsts iestādes sistemātiski veic un atbalsta nogalināšanu bez tiesas sprieduma, nelikumīgu apcietināšanu un piespiedu pazušanu;

B.  tā kā liela Ziemeļkorejas iedzīvotāju daļa cieš badu un tā kā Pasaules pārtikas programma 2009. gada septembrī ziņoja, ka trešdaļai sieviešu un bērnu šajā valstī trūkst pārtikas;

C. tā kā KTDR valdības īstenotās politikas rezultātā un par spīti briesmām aizvadītajos gados aptuveni 400 000 Ziemeļkorejas iedzīvotāju ir aizbēguši no valsts, un daudzi no viņiem kaimiņvalstī Ķīnā dzīvo kā nelegāli imigranti;

D. tā kā lielākajai daļai bēgļu no KTDR nav nodoma palikt Ķīnā, bet viņiem jādodas caur šo valsti, lai nokļūtu Dienvidkorejā vai citās pasaules daļās;

E.  tā kā, pamatojoties uz 1986. gada repatriācijas nolīgumu ar Ziemeļkoreju, Ķīna neļauj Ziemeļkorejas pilsoņiem izmantot UNHCR patvēruma procedūras, tādējādi pārkāpjot 1951. gada ANO Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada protokolu, kuriem ĶTR ir pievienojusies; tā kā NVO aprēķini liecina, ka ĶTR ik gadu apcietina un piespiedu kārtā atgriež Ziemeļkorejā līdz 5000 šīs valsts bēgļu;

F.  tā kā daudzi Ziemeļkorejas bēgļi Ķīnā ir sievietes, kuras nereti kļūst par cilvēku tirdzniecības, seksuālās verdzības un piespiedu laulību upuriem, un tā kā saistībā ar šādiem pārkāpumiem dzimuši bērni Ķīnā tiek uzskatīti par bezvalstniekiem un tiek pamesti vai pakļauti līdzīgam liktenim kā viņu mātes;

G. tā kā 2012. gada 29. martā Ķīnas Liaoning provinces Dalian pilsētā tika apcietināts Kim Young-hwan un trīs citi aktīvisti no Seulā izvietotā Ziemeļkorejas demokrātijas un cilvēktiesību tīkla, apsūdzot viņus par draudiem Ķīnas valsts drošībai, kaut gan saskaņā ar ziņojumiem viņi mēģinājuši palīdzēt Ziemeļkorejas pārbēdzējiem;

H. tā kā pēc liecinieku ziņojumiem bēgļi, kuriem piespiedu kārtā jāatgriežas Ziemeļkorejā, regulāri tiek spīdzināti, ieslodzīti koncentrācijas nometnēs un viņus pēc atgriešanās var pat nogalināt, savukārt grūtniecēm piespiedu kārtā veic abortu, bet ķīniešu tēvu bērnus var nonāvēt; tā kā sakarā ar valstī pastāvošo praksi par kopējo vainu nereti cietumā tiek ieslodzītas veselas ģimenes, ieskaitot bērnus un vecvecākus;

I.   tā kā satelītuzņēmumi un daudzu Ziemeļkorejas pārbēdzēju stāstītais pamato apgalvojumus, ka KTDR ir vismaz sešas koncentrācijas nometnes un daudzas tā sauktās pāraudzināšanas nometnes, kurās ieslodzīti, iespējams, pat 200 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir politieslodzītie,

1.  atkārtoti aicina KTDR nekavējoties izbeigt valstī notiekošos smagos, plaši izplatītos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, kas tiek īstenoti pret iedzīvotājiem un liek tiem bēgt no savas valsts;

2.  aicina KTDR varas iestādes rīkoties saskaņā ar ieteikumiem, kas iekļauti Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojumā, un kā pirmo soli ļaut neatkarīgiem starptautiskiem ekspertiem pārbaudīt visas ieslodzījuma vietas;

3.  mudina dalībvalstis rīkoties sistemātiskāk, organizējot Eiropas un starptautisko aizsardzību Ziemeļkorejas iedzīvotājiem, kuri bēg no savas valsts, un aicina Eiropas Komisiju turpināt atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas palīdz Ziemeļkorejas bēgļiem;

4.  pauž vislielāko nožēlu, ka, saskaņā ar ziņojumiem, Kim Young-hwan un citiem ar viņu saistītiem aktīvistiem Ķīnas iestādes pirmo reizi piemērojušas apsūdzību par draudiem valsts drošībai, par ko paredzēts pat nāvessods; aicina Ķīnas iestādes piešķirt Dienvidkorejas varas iestādēm pilnīgu konsulāro pieeju un nodrošināt juridisko pārstāvību četriem aizturētajiem aktīvistiem, kā arī pēc iespējas ātrāk viņus atbrīvot;

5.  aicina ĶTR pildīt savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada protokolu, kā arī 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, un pārtraukt deportēt Ziemeļkorejas pilsoņus atpakaļ uz KTDR, jo atpakaļ nosūtītie un viņu ģimenes ir pakļautas lielam vardarbības un pat nonāvēšanas riskam;

6.  tāpēc mudina ĶTR izbeigt piemērot 1986. gada nolīgumu ar Ziemeļkoreju par bēgļu repatriāciju un atzinīgi vērtē nesenos ziņojumus, ka Ķīna šajā ziņā varētu mainīt līdzšinējo politiku; atgādina, ka Ziemeļkorejas pilsoņi tiek uzskatīti par pilntiesīgiem Korejas Republikas pilsoņiem un aicina ĶTR nodrošināt viņiem drošu ceļu uz Dienvidkoreju vai citu trešo valsti;

7.  aicina Ķīnas iestādes izturēties pret Ziemeļkorejas pārbēdzējiem kā pret bēgļiem „sur place”, nodrošināt UNHCR pārstāvju pieeju, lai noteiktu bēgļu statusu un palīdzētu viņiem droši pārcelties, atbrīvot visus pašlaik aizturētos, nevērst kriminālu vajāšanu pret tiem, kuri mēģina palīdzēt bēgļiem humānu apsvērumu dēļ, kā arī piešķirt Ziemeļkorejas sievietēm, kas precējušās ar ĶTR pilsoņiem, likumīga iedzīvotāja statusu;

8.  aicina Ķīnu arī pārtraukt sadarbību ar Ziemeļkorejas drošības dienesta aģentiem Ziemeļkorejas bēgļu izsekošanā ar mērķi tos apcietināt; tā vietā mudina ĶTR ļaut NVO un sabiedrisko dienestu pārstāvjiem humānās palīdzības sniegšanai piekļūt Ziemeļkorejas bēgļiem un patvēruma meklētājiem Ķīnā, tai skaitā nodrošināt pārtiku, medicīnisko palīdzību, izglītību, juridiskos un citus pakalpojumus;

9.  aicina priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisiju pievērsties cilvēktiesību stāvoklim KTDR un jautājumam par Ziemeļkorejas bēgļiem Ķīnas Tautas Republikā visās ES un Ķīnas augstākā līmeņa sarunās un ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogā;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, Korejas Republikas, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas un Ķīnas Tautas Republikas valdībām, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos, ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā un ANO ģenerālsekretāram.

 

• [1]  OV C 351E, 2.12.2011., 132. lpp.