KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par konfliktiem Sudānā un tiem sekojošo plašsaziņas līdzekļu cenzūru
9.10.2013 - (2013/2873(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B7‑0444/2013)
Verts/ALE (B7‑0445/2013)
S&D (B7‑0448/2013)
PPE (B7‑0455/2013)
GUE/NGL (B7‑0456/2013)
ALDE (B7‑0457/2013)
Mariya Gabriel, Gay Mitchell, Cristian Dan Preda, Bernd Posselt, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Roberta Angelilli, Laima Liucija Andrikienė, Jarosław Leszek Wałęsa, Andrzej Grzyb, Lena Kolarska-Bobińska, Petri Sarvamaa, Monica Luisa Macovei, Eija-Riitta Korhola, Philippe Boulland, Jean Roatta, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Giovanni La Via, Sari Essayah, Zuzana Roithová, Krzysztof Lisek, Anne Delvaux, Michèle Striffler, Tadeusz Zwiefka, Martin Kastler, Bogusław Sonik PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Ana Gomes, Richard Howitt, Joanna Senyszyn, Liisa Jaakonsaari, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mitro Repo, Marc Tarabella, Pino Arlacchi, Antigoni Papadopoulou, María Muñiz De Urquiza S&D grupas vārdā
Marietje Schaake, Alexander Graf Lambsdorff, Louis Michel, Kristiina Ojuland, Johannes Cornelis van Baalen, Robert Rochefort, Graham Watson, Angelika Werthmann, Izaskun Bilbao Barandica, Marielle de Sarnez, Ramon Tremosa i Balcells ALDE grupas vārdā
Judith Sargentini, Nicole Kiil-Nielsen, Barbara Lochbihler, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Adam Bielan ECR grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā
Jaroslav Paška
Eiropas Parlamenta rezolūcija par konfliktiem Sudānā un tiem sekojošo plašsaziņas līdzekļu cenzūru
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu un Dienvidsudānu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 30. septembra paziņojumu par vardarbību un pašreizējiem protestiem Sudānā,
– ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos biroja pārstāves 2013. gada 27. septembra paziņojumu, kurā viņa aicināja ievērot savaldību laikā, kad pieaug nāves gadījumu skaits saistībā ar Sudānas degvielas protestiem,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes neatkarīgā eksperta 2013. gada 18. septembra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Sudānā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 6. septembra paziņojumu par Hartumā Sudānā notikušo augstākā līmeņa sanāksmi, kurā piedalījās Sudānas un Dienvidsudānas prezidenti,
– ņemot vērā vienošanos, kas panākta Sudānas valdības, Āfrikas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas trīspusējā koordinācijas mehānisma sanāksmē par UNAMID 2013. gada 28. septembrī,
– ņemot vērā Sudānai un Dienvidsudānai paredzēto plānu, kas noteikts Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2012. gada 24. aprīļa paziņojumā un ko ES pilnībā atbalsta,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ANO Pamatprincipus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par spēka un šaujamieroču lietošanu,
– ņemot vērā Johannesburgas principus par valsts drošību, vārda brīvību un piekļuvi informācijai (ANO dok. E/CN.4/1996/39 (1996)),
– ņemot vērā 2005. gada Sudānas Vispārējo miera nolīgumu (VMN);
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā) parakstīto un 2005. un 2010. gadā secīgi pārskatīto Partnerattiecību nolīgumu 2000/483/EK starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem (ĀKK), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums),
– ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā[1],
– ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē[2],
– ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,
A. tā kā Sudāna piedzīvo arvien lielākus tautas protestus un politiskā situācija valstī ir nestabila;
B. tā kā 2013. gada 23. septembrī demonstrācijas un protesti visā Sudānā izcēlās pēc tam, kad prezidents Omar al-Bashir paziņoja par degvielas subsīdiju samazināšanu, cenšoties reformēt ekonomiku, kas izraisīja strauju benzīna un gāzes cenas pieaugumu par 75 %;
C. tā kā tūkstošiem demonstrantu izgāja protestēt pilsētu ielās visā valstī, tostarp Vadmadanā, Hartūmā, Omdurmanā, Portsudānā, Atbarā, Gedarifā, Njalā, Kosti un Sinnarā, jo valdības veiktie taupības pasākumi un degvielas cenu gandrīz divkāršs pieaugums vissmagāk skāra nabadzīgākos iedzīvotājus;
D. tā kā ekonomiskā situācija Sudānā joprojām ir ļoti smaga, kas izpaužas kā pieaugoša inflācija, novājināta valūta un smags dolāru trūkums importa vajadzībām, kopš Dienvidsudāna pirms diviem gadiem ieguva neatkarību, līdz ar to saņemot aptuveni 75 % no jēlnaftas resursiem agrāk vienotajā valstī;
E. tā kā to, ka starp Sudānu un Dienvidsudānu nav noslēgts nolīgums par pārejas posma ekonomiskajiem noteikumiem, tostarp par naftas izmantošanu, abas puses ir izmantojušas kā draudu, ievērojami veicinot pašreizējo krīzi; tā kā viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir abu kaimiņvalstu savstarpējā neuzticēšanās attiecībā uz valsts parāda sadali un to, cik cietzemes ieskautajai Dienvidsudānai būtu jāmaksā par naftas tranzītu caur Sudānas teritoriju;
F. tā kā saskaņā ar ziņojumiem vismaz 800 aktīvistu, tostarp opozīcijas partiju biedru un žurnālistu, ir arestēti pašreizējo demonstrāciju gaitā un tiek ziņots, ka drošības spēki ir nogalinājuši līdz 100 cilvēkiem, tādēļ ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos (OHCHR) birojs pieprasīja tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām rīkoties maksimāli savaldīgi; tā kā ziņojumi liecina, ka nogalināto cilvēku vairākums ir vecumā no 15 līdz 25 gadiem, bet drošības spēki ir nošāvuši arī bērnus vecumā no 10 līdz 12 gadiem;
G. tā kā izglītības ministrija paziņoja, ka skolas būs slēgtas līdz 2013. gada 20. oktobrim;
H. tā kā Sudānas valdības īstenotās vardarbīgās represijas ietver šaujamieroču izmantošanu pret miermīlīgiem protestētājiem un plašas aizturēšanas darbības; tā kā daudzi aktīvisti, opozīcijas partiju biedri un pilsoniskās sabiedrības līderi, tostarp skolotāji un studenti, tikuši arestēti savās mājās vai turēti ieslodzījumā pilnīgā izolācijā un viņu mājas pārmeklēja valsts izlūkošanas un drošības dienesta (NISS) aģenti; tā kā ir notikuši paātrināti tiesas procesi, piemēram, pēc labi pazīstamā cilvēktiesību aizstāvja Majdi Saleem aresta, un kopš septembra beigām ir notikusi informācijas blokāde, izmantojot drukāto plašsaziņas līdzekļu stingru cenzūru un interneta atslēgšanu;
I. tā kā Sudāna ierindojas starp sliktākajām pasaules valstīm informācijas brīvības ievērošanas ziņā; tā kā 2013. gada 25 septembrī NISS šo problēmu pacēla pavisam jaunā līmenī, aizliedzot galveno laikrakstu redaktoriem publicēt par protestiem jebkādu informāciju, kas nav iegūta no valdības avotiem;
J. tā kā ir notikuši daudzi pārkāpumi pret preses brīvību, piemēram, atslēgšana no interneta, laikrakstu konfiscēšana, žurnālistu vajāšana un ziņu vietņu cenzūra; tā kā tika slēgti Al-Arabiya un Sky News arābu dienesta telekanāla biroji; tā kā dienas laikrakstiem, piemēram, Al-Sudani, Al-Meghar, Al Gareeda, Almash'had Alaan, Al-Siyasi un valdību atbalstošajam Al-Intibaha tika aizliegts iznākt 2013. gada 19. septembrī un trīs avīžu numuri, tostarp Al-Intibaha, tika konfiscēti tipogrāfijās;
K. tā kā no cenzūras brīvai piekļuvei atvērtam internetam, mobilajiem tālruņiem un IKT ir pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, paplašinot iespējas vārda brīvībai, piekļuvei informācijai un pulcēšanās brīvībai visā pasaulē; tā kā digitāla cilvēktiesību pārkāpumu pierādījumu vākšana un izplatīšana var sniegt ieguldījumu globālajā cīņā pret nesodāmību;
L. tā kā piekļuve internetam ir viena no ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) atzītām pamattiesībām, kas līdzvērtīga citām cilvēka pamattiesībām un būtu attiecīgi jāaizsargā un jāsaglabā;
M. tā kā valsts pārvaldes iestāde ir izveidojusi īpašu vienību, lai uzraudzītu un īstenotu informācijas filtrēšanu, un Sudānas varasiestādes atklāti atzīst, ka tās filtrē saturu, kas aizskar sabiedrības morāli un ētiku vai rada draudus kārtībai;
N. tā kā starptautiski un ES reģistrēti uzņēmumi izstrādā, eksportē un izmanto masu izsekošanas sistēmas un tehnoloģijas;
O. tā kā 2013. gada 25. septembrī varasiestādes visā valstī atvienoja internetu vairāk nekā uz 24 stundām un šāda blokāde nebija pieredzēta kopš sacelšanās Ēģiptē 2011. gadā; tā kā interneta darbība krasi palēninājās 2012. gada jūnijā notikušo daudzo protestu laikā;
P. tā kā Freedom House 2013. gada 3. oktobrī izdotajā ziņojumā „Tīkla brīvība 2013. gadā” Sudāna novērtēta kā „nebrīva” un ieņēma 63. vietu no 100 valstīm; tā kā Sudāna ierindojas 170. vietā no 179 valstīm organizācijas „Reportieri bez robežām” 2013. gada preses brīvības indeksā; tā kā organizācija „Reportieri bez robežām” ir nosodījusi valdības veiktos pasākumus;
Q. tā kā lielākā daļa aktīvistu ir atkarīgi no interneta izmantošanas, lai savstarpēji sazinātos, nosūtītu informāciju ārpus valsts un paustu savu viedokli un bažas; tā kā iedzīvotāji ziņoja, ka blokādes laikā tika apturēti pat teksta ziņojumapmaiņas pakalpojumi;
R. tā kā 2010. gada aprīlī notikušajās vispārējās vēlēšanās, kas bija pirmās daudzpartiju vēlēšanas Sudānā kopš 1986. gada, par Sudānas prezidentu atkārtoti ievēlēja Omar al-Bashir; tā kā ES vēlēšanu novērošanas misija, kas vēlēšanu gaitā bija konstatējusi daudzus pārkāpumus un trūkumus, paziņoja, ka tās neatbilst starptautiskajām normām;
S. tā kā Starptautiskā Krimināltiesa (ICC) 2009. un 2010. gadā izdeva divus orderus prezidenta al-Bashir apcietināšanai, apsūdzot viņu līdzdalībā kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā, un tā kā, neraugoties uz to, ka Sudāna nav parakstījusi Romas statūtus, ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1593 (2005) tika pausta prasība Sudānai sadarboties ar ICC un tādēļ tai ir jāpilda ICC apcietināšanas orderis;
T. tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm 50 % Sudānas iedzīvotāju (kopumā 34 miljoni) ir jaunāki par 15 gadiem un ap 46 % iedzīvotāju dzīvo nabadzībā;
U. tā kā konflikti Sudānas pārejas zonā skāruši vairāk nekā 900 000 cilvēku, tostarp vairāk nekā 220 000 devušies bēgļu gaitās uz Etiopiju un Dienvidsudānu, un tā kā kopš 2013. gada sākuma aptuveni 300 000 cilvēku tika atkal pārvietoti, sākoties cilšu karam Dārfūrā;
V. tā kā 2012.–2013. gadā ES piešķīra Sudānai humāno palīdzību vairāk nekā EUR 76 miljonu vērtībā (2013. gada 20. augusta skaitļi); tā kā Sudāna nav ratificējusi 2005. gadā pārskatīto Kotonū nolīgumu un tādēļ nevar saņemt finansiālo atbalstu, izmantojot 10. Eiropas Attīstības fondu,
1. pauž dziļas bažas par politiskā, ekonomiskā un sociālā stāvokļa pasliktināšanos Sudānā, kur valda vardarbība, un nesenajos protestos bija daudz cilvēku upuru;
2. nosoda slepkavības, vardarbību pret demonstrantiem, plašsaziņas līdzekļu cenzūru, politisko iebiedēšanu un vajāšanu, kā arī cilvēktiesību aizstāvju un politisko aktīvistu un žurnālistu patvaļīgu apcietināšanu;
3. aicina Sudānas valdību izbeigt iebiedēšanu un nekavējoties atbrīvot visus miermīlīgos demonstrantus, politiskos aktīvistus, opozīcijas pārstāvjus, cilvēktiesību aizstāvjus, medicīnisko personālu, emuāru autorus un žurnālistus, kas tikuši apcietināti, aizstāvot savas tiesības uz vārda un pulcēšanas brīvību; uzsver, ka visiem apcietinātajiem ir jānodrošina taisnīga tiesa, kas balstās uz objektīvu izmeklēšanu, tiesībām uz advokāta palīdzību un nevainīguma prezumpcijas ievērošanu, un valstij jāļauj apcietinātajiem tikties ar ģimenes locekļiem un saņemt medicīnisko aprūpi;
4. pauž nožēlu par šaujamieroču izmantošanu pret protestētājiem, noziedzīgi nogalinot cilvēkus, par nepamatotu spēka lietošanu un par drošības spēku izmantošanu protestētāju tīšai nogalināšanai; mudina Sudānas valdību nekavējoties izbeigt šīs represijas un darīt galu Izlūkošanas un drošības dienesta (NISS) pārstāvju nesodāmībai; prasa atcelt 2010. gadā pieņemto ļoti stingro Valsts drošības aktu;
5. aicina Sudānas drošības spēkus ievērot ANO Spēka un šaujamieroču lietošanas pamatprincipus tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, kuros norādīti nosacījumi, kādos spēku drīkst lietot likumīgi, nepārkāpjot cilvēktiesības, tostarp tiesības uz dzīvību;
6. aicina Sudānas varasiestādes nodrošināt un ievērot starptautiskajos tiesību aktos noteiktās cilvēktiesības, tostarp vārda brīvību gan virtuālajā, gan reālajā dzīvē, pulcēšanās brīvību, reliģiskās pārliecības brīvību, sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, kā arī nekavējoties atcelt visus ierobežojumus brīvi izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
7. mudina Sudānas valdību izbeigt jebkādas represijas pret tiem, kuri izmanto savas tiesības uz vārda brīvību gan virtuālajā, gan reālajā dzīvē, un aizsargāt žurnālistus; uzsver, ka liela nozīme iedzīvotāju nodrošināšanā ar informāciju ir plašsaziņas līdzekļiem un platformām, kurās var paust savas likumīgās rūpes, un tāpēc stingri nosoda 2013. gada 22. septembra informācijas blokādi un NISS vadīto iebiedēšanas operāciju;
8. mudina Sudānas valdību atļaut iedzīvotājiem pastāvīgi un brīvi izmantot internetu; uzsver, ka piekļuve internetam ir ANO Cilvēktiesību padomes atzītas pamattiesības, kas jāgarantē un jāaizstāv tāpat kā pārējās cilvēktiesības;
9. aicina Sudānas valdību turpināt īstenot vajadzīgās politiskās reformas, lai rastu risinājumu tādām valsts problēmām kā jau ieilgusī ekonomikas sliktā pārvaldība, nabadzība, arvien lielāka korupcija un nedrošība rietumu un dienvidu reģionos, un iesaka Sudānas varasiestādēm un visiem reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem īstenot jauniešiem paredzētās programmas, veicinot izglītību, apmācību un nodarbinātību;
10. aicina Sudānas varasiestādes patiesi iesaistīties vispusīgā nacionālajā dialogā ar opozīciju, jo īpaši Dārfūrā; aktīvi mudina Sudānas un Dienvidsudānas valdību vienoties par abu valstu pārejas posma ekonomiskajiem noteikumiem, tostarp par naftas krājumu izmantošanu, kas veicināja pašreizējos nemierus Sudānā;
11. atgādina par Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada jūnija sanāksmes secinājumiem, kuros norādīts, ka Sudānas valdība joprojām atsakās sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu (ICC), un uzsvērts, ka Sudānas valdībai ir pienākums sadarboties un tā to spēj, un ka jebkurš ICC izdots apcietināšanas orderis ir jāpilda; mudina Omar al-Bashir ievērot starptautiskās tiesības un atbildēt ICC priekšā par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;
12. aicina Sudānas valdību pārskatīt Valsts drošības aktu, kas ļauj aizdomās turamos turēt apcietinājumā līdz četrarpus mēnešiem, neizskatot lietu tiesā, un arī aicina Sudānas valdību veikt tiesību sistēmas reformu saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām;
13. aicina Sudānas valdību atcelt nāvessodu, kas joprojām tiek piemērots, un aizstāt nāvessodu ar citiem piemērotiem soda veidiem;
14. aicina varasiestādes sākt visu zināmo slepkavību vispusīgu un neatkarīgu izmeklēšanu, vienlaikus atzinīgi vērtējot pieņemto lēmumu izveidot komisiju, lai sauktu pie atbildības tos, kas vainīgi slepkavībās;
15. aicina Āfrikas Savienību ciešā koordinācijā ar ANO Cilvēktiesību padomi, steidzami nosūtīt izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu apgalvojumus, ka Sudānas varasiestādes lietojušas pārmērīgu spēku un nāvējošos ieročus, kā arī to, kādos apstākļos gājuši bojā protestētāji, tostarp cilvēktiesību aizstāvji;
16. aicina Komisiju steidzamā kārtā ar likumu ierobežot masveida izsekošanas tehnoloģiju eksportu no ES uz valstīm, kurās tās varētu izmantot, pārkāpjot digitālās vides brīvību un citas cilvēktiesības;
17. pauž nožēlu par ES augstās pārstāves pieņemto lēmumu nepagarināt pilnvaras ES īpašajam pārstāvim Sudānā/Dienvidsudānā, neraugoties uz nopietniem politiskajiem nemieriem Sudānā un bruņotajiem konfliktiem, kad Sudānas spēki un valdības atbalstītie kārtības sargi turpina nesodīti pastrādāt kara noziegumus; uzskata, ka, atsakoties iecelt ES īpašo pārstāvi Sudānā/Dienvidsudānā, ES nespēs aktīvi piedalīties starptautiskās sarunās un pasākumos, ņemot vērā to, ka ASV, Krievijai un Ķīnai jau ir savi īpašie sūtņi Sudānā; tādēļ aicina augsto pārstāvi atcelt šo lēmumu un pagarināt pilnvaras īpašajam pārstāvim Sudānā/Dienvidsudānā;
18. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Sudānas valdībai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.