ZIŅOJUMS par atjaunināto ES tūrisma politiku — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību

17.10.2007 - (2006/2129(INI))

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Paolo Costa

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par atjaunināto ES tūrisma politiku — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību

(2006/2129(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 17. marta paziņojumu „Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006)0134),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 8. septembra rezolūcija par Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunajām perspektīvām un jaunajiem izaicinājumiem[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6‑0399/2007),

A.     tā kā tūrisms EK līgumā vienreiz ir nodēvēts par jomu, kurā var veikt „pasākumus” (EK līguma 3. pants), bet netiek saprasts kā ES kompetence vai politikas virziens;

B.     tā kā EK kompetencē tomēr ir veikt pasākumus efektīvas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai, tostarp tūrisma pakalpojumu jomā (EK līguma 95. pants), šajā sakarā īpaši adekvāta pieeja ir tāda, kas vērsta uz patērētāju aizsardzību;

C.     tā kā tūrisma nozari skar daudzi ES politikas virzieni, kuriem ir būtiska ietekme uz tās efektivitāti un spēju dot ieguldījumu izaugsmē, nodarbinātībā, kā arī sociālajā un teritoriālajā kohēzijā;

D.     tā kā, lai gan Eiropas Parlaments iepriekšminētajā rezolūcijā izskaidroja Eiropas ilgtspējīga tūrisma politikas pamatprincipus, ir īpaši jāuzsver atsevišķi šīs politikas aspekti, lai tos varētu ātrāk īstenot;

E.     tā kā Tūrisma ilgtspējas grupa nesen publicēja ziņojumu, nosakot pamatnostādnes, kas palīdzēs Komisijai veidot nākotnes Eiropas tūrisma ilgtspējas darba kārtību (iepriekš —darba kārtība 21);

F.     tā kā nav izdevies izstrādāt konsekventu pieeju tūrismam un iesaistīt pēc iespējas vairāk ES līmeņa politikas virzienu, tādējādi šo nozari nepilnīgi un nepietiekami attīstot, kā arī palielinot risku, ka Eiropas Savienība šajā nozarē zaudēs iegūto tirgus daļu;

G.     tā kā ilgtspējas nozīmē stingri jāuzsver tūrisma ekoloģiskā un sociālā dimensija;

H.     tā kā apstākļi dažās Eiropas populārās tūristu apmeklējumu vietās ir pasliktinājušies un tajās notiek agresīvi un vardarbīgi konflikti, tās padarot mazāk pievilcīgas;

I.      tā kā dalībvalstis 2007. gada 21. un 22. jūnijā Briseles Eiropadomē noteica pasākumus, lai it īpaši pievērstos tūrismam EK līguma nākamajā pārskatīšanā; uzstāj, ka ir svarīgi noteikt jaunu tiesisko pamatu primārajos tiesību aktos, lai risinātu problēmas, kas skar šo nozari visā Eiropā;

J.      tā kā jāuzsver lielā nozīme, kāda var būt tūrismam, sekmējot visnelabvēlīgākos apstākļos esošo iedzīvotāju grupu sociālo iekļaušanos un integrāciju;

Tūrisms un ES vīzu politika

1.        uzsver tūrisma, tostarp no trešām valstīm, būtisko nozīmi Eiropas Savienībai;

2.        it īpaši uzsver, ka abpusēji jāvienkāršo vīzas iegūšanas procedūra un jāsamazina tūrisma vīzu izmaksas iebraukšanai ES dalībvalstīs;

3.        norāda, ka dalībvalstīm ir iespēja izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus[2], kā jaunu instrumentu tūrisma atvieglošanai no trešām valstīm, kas robežojas ar ES;

4.        aicina dalībvalstis, kas ir Šengenas nolīguma dalībvalstis, izveidot kopīgus konsulāros birojus vīzu izsniegšanai pieprasītājiem no trešām valstīm, nodrošināt, ka šiem birojiem ir vienotas darba metodes un vīzu izsniegšanas kritēriji, un uzlabot apkalpošanas kvalitāti, piemēram, apmeklējumu pieteikšanu, pārrunas, un pieteikumu izskatīšanas laika ierobežojumu, jo tas dalībvalstīm radītu ievērojamus budžeta ietaupījumus;

5.        uzsver, ka Kopienas vīzu kodeksā jāpārskata to dokumentu skaits un veids, kas jāiesniedz vīzu pieprasītājiem;

6.        stingri iesaka visām dalībvalstīm ES vīzu politikā izvēlēties par labu daudzkārtējās ieceļošanas vīzām;

7.        norāda, ka ceļojumu aģentūrām un transporta uzņēmumiem vajadzīgas ilgāka derīguma termiņa vīzas (vismaz uz vienu gadu), lai viņi varētu noalgot atbilstošu personālu, kas apmierinātu viņu klientu vajadzības; uzsver vajadzību saglabāt un uzlabot vīzu izsniegšanu grupām;

8.        aicina Šengenas dalībvalstis vienkāršot Šengenas vīzu izsniegšanas procedūras tūristiem, kuriem jau izsniegtas to ES dalībvalstu vīzas, kas nav Šengenas valstis, vai kuri ir jau ieradušies šajās valstīs, un aicina ES dalībvalstis, kas nav Šengenas valstis, tāpat rīkoties ar Šengenas vīzu īpašniekiem;

9.        atzīst, ka vīzas iegūšanas procedūras vienkāršošanai un saskaņošanai, kā arī tūristu no trešām valstīm vispārēji atvieglotai iekļuvei Eiropā tomēr ir jāatbilst drošības noteikumiem, lai cīnītos pret nelegālo imigrāciju, terorismu un organizēto noziedzību, it īpaši starptautisko noziedzību;

Statistika

10.      atgādina, ka absolūti nepieciešama ir atbilstoša, uzticama, vienota un atjaunināta informācija par tūrismu, lai valsts un privātajā sektorā varētu pieņemt svarīgus stratēģiskus un vadības lēmumus, un jāizstrādā atbilstoši papildpasākumi un vadlīnijas ES līmenī, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība arī turpmāk būtu pirmais tūristu ceļojumu mērķis starptautiskā nozīmē un atkal kļūtu konkurētspējīga;

11.      aicina pārskatīt Padomes 1995. gada 23. novembra Direktīvu 95/57/EK par statistiskās informācijas apkopošanu tūrisma jomā^[3]1, lai nodrošinātu datu vākšanas labāku saskaņotību dalībvalstīs gan no datu sniegšanas kvantitātes, gan kvalitātes viedokļa;

12.      atzinīgi vērtē iniciatīvu modernizēt sistēmu ar jaunas regulas palīdzību, kas vienoti jāievieš visā ES; norāda, ka šī reforma jāveic nekavējoties;

13.      aicina Komisiju meklēt iespējas dalībvalstīs ieviest tūrisma satelītkontus (TSA), jo šādi mērījumi dod iespēju precīzi salīdzināt tūrismu ar citām nozarēm un var veicināt labāku izpratni par šīs nozares patieso izmēru un vērtību;

14.      uzsver nepieciešamību veicināt izpratni par tūrisma nozīmi ekonomikā un reģionālajā attīstībā; aicina dalībvalstis pilnībā pieņemt tūrisma satelītkontus (TSA) un katru gadu atjaunināt statistiku, nodrošinot savlaicīgu un adekvātu datu pieejamību, lai atbalstītu pilnīgu un racionālu tūrisma integrāciju ekonomikas un nodarbinātības politikā;

15.      mudina Komisiju pārbaudīt nepieciešamību vākt statistiku un kvalitatīvus datus, lai rastu iespēju novērtēt tūrisma ietekmi uz ekonomiku, vidi un to pastāvīgo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kas dzīvo populāru tūrisma ceļojumu mērķu vietās;

16.      aicina Komisiju publicēt ziņojumu par dažādu valstu sistēmām īpašas nozīmes dabas un vēsturisku vietu aizsardzībai, izmantojot īpašus pilsētplānošanas un būvniecības noteikumus, un attiecīgā gadījumā veicināt paraugpraksi šajā jomā, publicējot pamatnostādnes;

17.      aicina Komisiju sagatavot saskaņotu uzskaiti, aprakstot dabas un vēsturisko vietu stāvokli un it īpaši tūristu ietekmi uz šīm vietām, lai regulētu apmeklējumu skaitu un nodrošinātu šo vietu atbilstīgu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm;

Kvalitātes standartu saskaņošana tūristu mītnēm Eiropas Savienībā

18.      norāda uz klasifikācijas sistēmu dažādību ES dalībvalstīs un uzskata, ka šī situācija no patērētāja viedokļa nelabvēlīgi ietekmē uzticamību nozarei un pārredzamību;

19.      norāda, ka patērētāji klasifikācijas sistēmu uzskata par svarīgu līdzekli viesnīcas vai citas apmešanās vietas izvēlē; tādēļ ir svarīgi, lai patērētājiem būtu viegli pieejama nozīmīga un precīza informācija par klasifikācijas nozīmi dažādās valstīs un lai viņu vajadzības rūpīgi izskatītu;

20.      uzskata, ka ieteicams un iespējams izveidot kopēju pamatu un kritērijus klientiem, lai viņi, nolemjot ceļot uz ārzemēm, varētu izdarīt izvēli, pamatojoties uz skaidriem un pārbaudāmiem klasifikācijas kritērijiem;

21.      šajā sakarā konstatē, ka, ņemot vērā lielo kritēriju skaitu dažās dalībvalstu un reģionālajās sistēmās, pašreizējo standartu vienkāršošana sasniegtu mērķi padarīt informāciju klientam skaidrāku un vienkāršāku un nodrošinātu arī augstāka līmeņa pārskatāmību attiecībā uz tūristu mītnēm;

22.      aicina Eiropas viesnīcu nozari

– turpināt dažādu klasifikācijas sistēmu galveno aspektu salīdzinošo vērtēšanu un censties savstarpēji tuvināt šīs sistēmas, negraujot pašreizējās sistēmas, jo tas kaitētu klientiem un nozarei;

– censties vienkāršot ,,zvaigžņu” nozīmi dažādās ES dalībvalstīs;

– regulāri informēt Kopienas iestādes par gūtajiem panākumiem;

23.      aicina vietējās, reģionālās un valsts varas iestādes, kad tās iesaistītas klasifikācijas sistēmu izveidē, izmantojot atbilstīgu valsts/privāto partnerību, atbalstīt Eiropas viesnīcu nozares pašreizējo darbu gan saistībā ar pārredzamību, gan tuvināšanu, veicot pašreizējo klasifikācijas sistēmu salīdzinošo novērtēšanu;

24.      apzinās, ka kopīgu klasifikācijas sistēmu Eiropas līmenī panākt būtu ļoti grūti, ņemot vērā viesnīcu veidus un tūristu mītņu dažādību, ko rada vietējās prasības, kultūras tradīcijas un īpatnības, un ņemot vērā pašreizējo klasifikāciju ārkārtīgo dažādību;

25.      tomēr uzskata, ka pamatnostādņu kopums, kas pamatotos uz visai Eiropas Savienībai kopējiem un vienotiem kritērijiem, varētu ņemt vērā patērētāja intereses, vienlaikus ievērojot vides prasības un vietējās īpatnības;

26.      aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas organizācijām, piemēram, HOTREC (viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā) un Eiropas patērētāju aizsardzības organizācijām izstrādāt metodiku šādu izmitināšanas pakalpojumu drošības un kvalitātes obligāto standartu izveidei; uzsver, ka šādā metodikā varētu iekļaut EK standarta ieviešanu, kas ietvertu Eiropas Savienības kopējos mītņu kritērijus, kuri sniegtu patērētājiem garantiju, ka sagaidāmā kvalitāte būs vismaz obligātajā līmenī neatkarīgi no tā, kuru ES dalībvalsti viņi apmeklē;

Kvalitātes vadības sistēmas

27.      aicina Eiropas viesnīcu nozari strādāt pie Eiropas ,,jumta” izveides kvalitātes vadības sistēmām un regulāri informēt Kopienas iestādes par gūtajiem sasniegumiem;

28.      mudina ieinteresētās puses no Eiropas viesnīcu nozares turpināt izstrādāt Eiropas standartus, lai, inter alia, atvieglotu informācijas nodošanu saņēmējiem un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis vajadzības gadījumā atbalstīt to centienus;

29.      aicina vietējās, reģionālās un valsts iestādes ik reizi, kad tās iesaistītas kvalitātes sistēmās, saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerību atbalstīt Eiropas viesnīcu nozares pašreizējo darbu pie Eiropas ,,jumta” izveides kvalitātes vadības sistēmām;

30.      atzinīgi vērtē to, ka pieaug ekomarķējumu skaits, tomēr uzskata, ka pieaugums tikai vietējā līmenī var radīt tūristu apjukumu un kaitēt pārredzamībai, izraisot vajadzību pēc labākas informācijas un marķējumu apvienošanas, lai tos starptautiskā mērogā pazītu labāk;

31.      ar gandarījumu norāda, ka pieaug ekomarķējumu skaits;

32.      aicina Komisiju sadarbībā ar HOTREC kā Eiropas sabiedriskās ēdināšanas asociāciju veicināt un saskaņot dalībvalstu tūristu mītņu marķējumus un atbalstīt kvalitātes modeļus, kas izrādījušies efektīvi citur (piemēram, Qualmark Jaunzēlandē), lai uzlabotu atpazīstamību;

33.      aicina Komisiju, dalībvalstis un ieinteresētās puses palīdzēt stiprināt marķējumu ilgtspēju, pamatojoties uz vides un sociālajiem kritērijiem, popularizējot paraugpraksi, nododot labāko pieredzi un veicinot nozares līderu iniciatīvas;

34.      aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ekomarķējumus tūristu objektiem, vietām un pakalpojumiem;

Patērētāju tiesību aizsardzība

35.      apzinās, ka aizvien vairāk tūristu ceļojumu (transportu, mītnes utt.) rezervē, izmantojot elektroniskos līdzekļus un izvairoties no starpniekiem — ceļojumu rīkotājiem un tūrisma aģentūrām —, kuru tirgus daļa samazinās (no 98 % 1997. gadā līdz 60 % 2007. gadā), bet kurus joprojām regulē tiesiskie režīmi, tostarp Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem[4]; uzsver, ka šis izkropļojums ir jānovērš, iekļaujot Direktīvā 90/314/EEK visas tīmekļa vietnes, kas piedāvā vairāk nekā vienu pakalpojumu, tostarp tos, kurus piedāvā zemo tarifu aviolīnijas un citi šā tirgus dalībnieki;

36.      tādēļ Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē 2007. gada 26. jūlija Komisijas apspriežu dokumentu par Direktīvas 90/314/EEK pārskatīšanu, kur risināti jautājumi, kas skar dažādus regulatīvos režīmus, ko piemēro parastajiem ceļojumu operatoriem un dinamisko komplekso ceļojumu pārdevējiem internetā;

37.      uzsver jauno tehnoloģiju pieaugošo nozīmi tūrisma nozarē, it īpaši tūrisma produktu tirdzniecībā un kultūras preču un pasākumu veicināšanā;

38.      uzskata, ka šī straujā attīstība informācijas tehnoloģiju izmantošanā tūrisma nozarē pieprasa elektroniskajai rezervēšanai patērētāju un personas datu aizsardzības sistēmu, kas varētu būt pamatota ar Komisijas veiktu iepriekšēju šī tirgus analīzi; uzskata, ka šādai sistēmai jānodrošina patērētāju un personas datu tiesību aizsardzība tiešsaistē un patērētājiem jāsaņem patiesa, nemaldinoša, atjaunināta un nepārprotama informācija; tādēļ patērētāju aizsardzības interesēs iesaka sertificēt vietnes, kuras sniedz informāciju un piedāvā elektroniskos pakalpojumus tūristiem (rezervēšana un iegāde);

39.      uzsver pozitīvo nozīmi, kāda šajā jomā ir sociālā tūrisma nozarē strādājošām organizācijām, kuru darbība ir jāsekmē un jāatbalsta;

40.      atzinīgi vērtē Komisijas 2007. gada 7. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz laiku, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, to tālākpārdošanu un maiņu (COM(2007)0303), lai paplašinātu pašreizējā tiesiskā regulējuma darbības jomu, iekļaujot jaunus ilgtermiņa brīvdienu produktus, kas parādījušies tirgū iepriekšējo gadu laikā, un dažus darījumus, tostarp tālākpārdošanu un maiņu, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz laiku; uzskata, ka šis priekšlikums uzlabos patērētāju aizsardzību tūrisma nozarē un radīs līdzvērtīgus konkurences apstākļus, aizstāvot pret negodīgu konkurenci godīgu nozari, kurā izmanto īpašumtiesības uz laiku;

41.      pauž nožēlu par īpaša tiesiska instrumenta trūkumu pakalpojumu drošības jomā, kas būtu ārkārtīgi svarīgs tūrisma nozarei, un aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju risināt šo problēmu, lai kliedētu dažu Parlamenta deputātu paustās bažas;

42.      aicina Komisiju īstenot Eiropas ceļu drošības reklāmas kampaņu, piesaistot uzmanību jaunajiem kopējiem kontroles pasākumiem, lai informētu tūristus par dažādiem noteikumiem, kurus dalībvalstīs piemēro citādi nekā viņu mītnes valstī;

43.      aicina Komisiju vienkāršot kritisko kontroles punktu bīstamības analīzes (HACCP) procedūras, lai ņemtu vērā mazo uzņēmumu vajadzības, īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem;

Veselības tūrisms

44.      uzsver visu pieejamo Kopienas programmu izmantošanas nozīmi, tostarp Otro Kopienas rīcības programmu veselības jomā, lai sekmētu veselības tūrismu;

45.      uzsver, ka saimnieciskā darbība apdrošināšanas jomā vairāk jāiesaista veselības tūrisma atbalstīšanā; uzsver arī to, ka jāatbalsta apdrošināšanas sabiedrības, lai rastu risinājumus pārrobežu sadarbībai veselības tūrisma finansēšanā;

46.      uzskata, ka ņemot vērā veselības tūrisma samazināšanos, ir jāpieņem Kopienas direktīva, lai definētu ūdens un termālo kūrortu oficiālu atzīšanu un izmantošanu un plašākā izpratnē veselības tūrisma nozīmi un termālo dziedināšanu saistībā ar tūrisma objektiem dažādās dalībvalstīs, kā arī jāpievēršas veselības, sociālās drošības un apdrošināšanas aspektiem, piešķirot arī pietiekamus finanšu līdzekļus, lai dotu iespēju ES dalībvalstu ekonomikas stratēģiski svarīgai nozarei sākt atbilstīgu attīstības procesu, tādējādi radot ievērojami lielu, jaunu, tiešu un netiešu nodarbinātību;

Tūrisma pieejamība

47.      atzinīgi vērtē iniciatīvas, lai Eiropas Savienības līmenī koordinētu informāciju par tūrisma pieejamību, kas tūristiem ar kustību traucējumiem un viņu ģimenēm ļautu atrast informāciju par tūristu ceļojumu mērķu pieejamību; aicina dalībvalstis, tūrisma pakalpojumu sniedzējus un dalībvalstu un vietējās tūrisma organizācijas pievienoties šādām iniciatīvām un/vai atbalstīt tās;

48.      vienlaikus aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju izveidot Eiropas tūristu tiesību un pienākumu hartu, ņemot vērā Eiropas tūristu agresivitātes un vardarbības izpausmes Eiropas tūrisma ceļojumu mērķos, kā arī Eiropas rīcības kodeksu tūrisma uzņēmumiem;

49.      aicina Komisiju un dalībvalstis uzsākt EK marķēšanu „Piekļuve visiem”, kas garantētu galvenos pieejamības labiekārtojumus tūristiem ar kustību traucējumiem un aptvertu tādus piedāvājumus kā izmitināšanas vietas, restorānus, atpūtas vietas un dabas ainavas, auditorijas, pieminekļus, muzejus utt.;

50.      turklāt uzsver vajadzību aizsargāt, saglabāt un atjaunot Eiropas kultūras mantojumu; aicina stingrāk pārvaldīt šādas vietas un to apmeklējuma apstākļus un pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu piekļuvi invalīdiem, jo arvien lielāks skaits šo cilvēku izmanto atpūtas ceļojumus;

51.      aicina Komisiju izstrādāt paziņojuma projektu ar rīcības plānu šāda marķējuma uzlabošanai, pamatojoties uz jau paveikto darbu, pieredzi un paraugpraksi valsts un vietējā līmenī un labākajiem sasniegumiem ES līmenī transporta jomā;

52.      norāda, ka tūristu ceļojumu mērķu pieejamība ir saistīta arī ar sniegtajiem vai pieejamajiem transporta pakalpojumiem; tādēļ aicina Komisiju jaunās Eiropas tūrisma politikas mērķiem un Eiropas transporta politikas attīstībai pienācīgi ņemt vērā pieejamības grūtības, kas skar reģionus ar īpašām dabas vai ģeogrāfiskajām iezīmēm, piemēram, attālākos reģionus, salas un kalnu reģionus, un mazapdzīvotos galējo ziemeļu reģionus;

Sociāli, ekonomiski un attiecībā uz vidi ilgtspējīgs tūrisms

53.      norāda, ka jāizstrādā jauna tūrisma politika, lai Eiropas tūrisms kļūtu ekonomiski, sociāli, teritoriāli, ekoloģiski un kulturāli ilgtspējīgs; attiecīgi atbalsta īpašus Komisijas pasākumus Eiropas tūrisma ekonomiskas un sociālas ilgtspējas veicināšanai; ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi izstrādāt Eiropas tūrisma darba kārtību 21; turklāt gaida minētā priekšlikuma iesniegšanu, kam jānotiek šogad;

54.      atzinīgi vērtē to, ka Komisija iepriekšminētajā paziņojumā nepārprotami aicina veicināt tūrisma ilgtspēju, un uzsver, ka sociālā, ekonomiskā un ekoloģiskā ilgtspēja ir pamatpriekšnoteikums visu tūrisma pasākumu attīstībai un saglabāšanai;

55.      uzsver vajadzību atbalstīt un veicināt ilgtspējīgāku un sociāli atbildīgāku praksi tūrisma nozarē un novērtēt tās efektivitāti, lai šī nozare iegūtu lielāku nozīmi atjaunotajā Lisabonas stratēģijā;

56.      atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par Eiropas Tūrisma darba kārtību 21 kā tūrisma politikas pamatu; aicina Komisiju sagatavot dalībvalstīm statūtus ar norādēm, tādējādi dodot iespēju uzlabot politisko koordināciju tūrisma attīstībā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī un veicināt tūrisma pasākumu ilgtspēju;

57.      uzsver, ka vides apdraudējums, it īpaši oglekļa dioksīda emisija, prasa, lai tūrisma nozare, veidojot vides politiku, būtu iesaistīta tūristu izglītošanā par vides jautājumiem;

58.      uzskata, ka tūrisms ir daļēji atbildīgs par kaitējumiem videi, kas saistīts ar ceļojumu skaita pieaugumu, tādēļ tūrisma nozares pārstāvjiem jāiesaistās vides aizsardzībā un plānošanā;

Pasažieru tiesības

59.      uzskata, ka ES līmenī ir daudzi noteikumi par pasažieru tiesībām lidostās un gaisa satiksmē, kas veicina pieejamību un piedāvā taisnīgu kompensāciju gan kavēšanās un lidojumu atcelšanas gadījumā, gan avārijas gadījumā;

60.      uzsver, ka ir svarīgi Parlamenta pašreizējie centieni nodrošināt būtisku papildnoteikumu izstrādi, lai stiprinātu šādas tiesības dzelzceļa un kuģu pasažieriem, tādējādi ES līmenī garantējot saskaņotu sistēmu;

61.      aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi informēt pasažierus, tostarp ievērot it īpaši gaisa transporta pasažieru tiesības, un dalībvalstīm nodrošināt viegli pieejamus strīdu izšķiršanas mehānismus situācijās, kad saistības nepildošais operators atsakās atlīdzināt zaudējumus;

62.      aicina Komisiju sākt domāt par to, kā ES varētu piedāvāt aizsardzību pasažieriem, kuru ceļojumus bankrota vai tīšas ļaunprātības dēļ nenodrošina saistības nepildoši līgumreisu operatori, starpnieki vai regulārie pārvadātāji; ierosina ES mērogā izveidot šādu operatoru melno sarakstu, pamatojoties uz kritērijiem, ko pēc apspriešanās ar transporta un/vai tūrisma operatoriem un patērētāju aizsardzības organizācijām skaidri nosaka Komisija;

Tūrisma ceļojumu mērķu veicināšana Eiropā

63.      atzinīgi vērtē to, ka ar Komisijas finansējuma palīdzību ir izveidots Eiropas Tūristu ceļojuma mērķu portāls; aicina Komisiju arī turpmāk palīdzēt popularizēt Eiropu kā tūrisma ceļojumu mērķi vai šādu mērķu pievilcīgu apkopojumu, piemēram, ieviešot un publicējot Eiropas marķējumu un organizējot pasākumus un kanālus informācijas apkopošanai par tūrisma ceļojumu mērķiem Eiropā, un pēc tam izplatot tiem, kuri strādā tūrisma nozarē ārpus Eiropas;

64.      atzinīgi vērtē gadskārtējo „Eiropas izcilākā ceļojumu mērķa” izraudzīšanu, kā ierosināts iepriekšminētajā 2005. gada 8. septembra rezolūcijā; uzskata, ka šīs iniciatīvas ir vērtīgas tajā ziņā, ka tās padara redzamāku Eiropas Savienības ceļojumu mērķu daudzveidību un bagātību; uzsver, ka ES pēc iespējas jāpopularizē mazāk pazīstamie ceļojumu mērķi, it īpaši jaunajās dalībvalstīs;

65.      atbalsta, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt tūrisma kvalitāti populāros ceļojumu mērķos Eiropā, šīs programmas izmantošanu atbildīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares attīstīšanai visos ES tūrisma reģionos;

66.      aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā to, ka pārrobežu infrastruktūra ir ārkārtīgi svarīga Eiropas tūrisma nozarei, uzlabot šo infrastruktūru, tostarp atpūtas (iekšzemes) ūdensceļus;

67.      aicina Komisiju enerģiskāk atbalstīt Eiropas transporta un rūpniecības mantojumu;

68.      tādēļ atbalsta ierosmes, kuru mērķis ir atbalstīt Eiropas kultūras mantojumu, piemēram, Eiropas Padomes Kultūras maršrutus, un aicina tos popularizēt; šim nolūkam ierosina atbalstīt Eiropas kultūras mantojuma marķējuma izveidi, izceļot ES tūrisma vietu un pieminekļu Eiropas dimensiju;

69.      uzsver, cik steidzami ir jāaizsargā tradicionālās kultūras, it īpaši apdraudētos tautas mākslas veidus, amatniecību, nodarbes un zināšanas, kas ir ārkārtīgi svarīgas nacionālās identitātes saglabāšanai un lauku apvidu pievilcībai tūristiem;

70.      aicina Komisiju popularizēt Eiropas ceļojumu mērķus tajās valstīs, kuru noslogotākās sezonas sakrīt ar Eiropas Savienības tukšajām sezonām un izskatīt iespēju atbalstīt nolīgumus, piemēram, saprašanās memorandus, ar šīm trešām valstīm, lai attīstītu tūristu plūsmas ar optimālu sezonālo sadalījumu;

71.      aicina Komisiju izcelt Eiropas tūrisma kultūras dimensiju, atbastot UNESCO pasaules kultūras mantojuma vietas Eiropā kā Eiropas kultūras liecības;

72.      mudina Komisiju atbalstīt pārrobežu memoriālo veloceliņa maršrutu gar bijušo ,,dzelzs priekškaru” kā ,,vieglās mobilitātes” piemēru tūrismā un kā Eiropas atkalapvienošanās simbolu;

Tūrisma attīstība

73.      mudina Komisiju, dalībvalstis, reģionus, vietējās iestādes un tūrisma nozari saskaņot politiku, kurai ir tieša vai netieša ietekme uz tūrismu, ciešāk savstarpēji sadarboties un labāk izmantot Eiropas finanšu instrumentus, kas pieejami laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, lai attīstītu Eiropas tūrismu, koncentrētos uz tūrisma nozares un ceļojumu mērķu konkurētspēju, tūrisma uzņēmumu, pakalpojumu un objektu attīstību, darbavietu radīšanu, mobilitāti un profesionālo apmācību tūrisma nozarē, ekonomikas dažādošanu un Eiropas reģionu, it īpaši mazāk attīstīto reģionu, attīstību;

74.      aicina Komisiju sagatavot ziņojumu, lai ņemtu vērā Kopienas politiku un priekšlikumu varbūtējo ietekmi uz tūrisma nozari;

75.      aicina visas ieinteresētās puses veicināt tūrisma ceļojumu mērķus pievienošanās sarunvalstīs, tomēr uzsver, ka viss tūrismam paredzētais Eiropas finansējums jāsaista ar augsta līmeņa kvalitātes standartu veicināšanu tūrisma pakalpojumu sniegšanā;

76.      ir pārliecināts, ka atvaļinājuma ceļojumi ar autobusu ir izdevīgi tūristiem ar zemākiem ienākumiem un tūrisma attīstībai reģionos, kurus neapkalpo reģionālās lidostas vai dzelzceļi; vērš uzmanību uz mazu un vidēju autobusu uzņēmumu īpašo situāciju attiecībā pret Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu[5]; aicina Komisiju risināt tieši šo problēmu, pārbaudot iespējas atlikt atpūtas laiku pēc braucieniem turp un atpakaļ (kas nepārsniedz 12 dienas);

77.      uzsver, ka MVU lielākā mērā jāpiedalās ar tūrismu saistītā uzņēmējdarbībā un jāatrod iespējas vienkāršot procedūras finansiāla atbalsta saņemšanai; uzsver arī to, ka ES sponsorētiem mācību un paraugprakses pārņemšanas kursiem jānotiek reģionos, it īpaši tajās valstīs, kuras pievienojās pēc 2004. gada;

78.      iesaka Komisijai pētīt ,,jaunatnes transporta pases” iespēju tiem jaunajiem eiropiešiem, kuri saņem Erasmus, Leonardo vai Comenius stipendijas vai veic brīvprātīgu civildienestu ES, lai viņiem atvieglotu ceļošanu un iepazīšanos ar uzņemošo valsti;

79.      uzsver — tā kā Leonardo da Vinči programma ir viena no daudzām vairāku valstu programmām tūrisma nozarē, šīs iespējas ir jāattīsta un jāsekmē; uzsver, ka tas ievērojami uzlabotu izglītības programmu; uzsver, ka papildus programmas īstenošanai ir jāveic sasniegto rezultātu analīze;

Dažādi jautājumi

80.      vēlreiz vērš uzmanību, ņemot vērā tuvojošos ES demogrāfiskās struktūras pārmaiņu plašumu, uz vajadzību īstenot Eiropas ārpussezonas tūrisma programmu pensionāriem, tādējādi uzlabojot vecāka gadagājuma iedzīvotāju dzīves kvalitāti ES, veicinot nodarbinātību un veidojot lielāku pieprasījumu un izaugsmi Eiropas ekonomikā; uzskata, ka šo programmu varētu saukt “Uliss”;

81.      aicina Komisiju pieprasīt vispārēju ietekmes novērtējumu saistībā ar ideju pēc datumiem un reģioniem sakārtot Eiropas svinamās dienas;

82.      uzsver nepieciešamību Kopienai atbalstīt dalībvalstis, kurās tūrisma nozari ir ietekmējušas dabas katastrofas;

83.      uzsver daudzvalodības nozīmi tūrisma politikā un iesaka vairāk informēt par apmeklējamām vietām iespējami lielākā skaitā dalībvalstu valodās;

o

o o

84.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV C 193 E, 17.8.2006, 325. lpp.
• [2]  OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.
• [3] ¹ OV L 291, 6.12.1995., 32. lpp.
• [4]  OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.
• [5]  OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS  (29.3.2007)

Transporta un tūrisma komitejai

par jaunu Eiropas tūrisma politiku — partnerības stiprināšana tūrisma jomā Eiropā
(2006/2129(INI))

Atzinumu sagatavoja: Marie-Hélène Descamps

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka tūrismam ir nozīmīga loma visās dalībvalstīs un ka tas dod lielu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un darba vietu radīšanā, it īpaši jauniešiem;

2.  uzsver, ka tūrisma nozarei, lai tā būtu dzīvotspējīga, jāuzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļi, jāaizsargā vide un jāatbalsta vietējā ekonomika (vietējie ražojumi, reģiona kultūras mantojums utt.);

3.  turklāt konstatē, ka tūrisms veicina mobilitāti, Eiropas integrāciju, tautu dialogu, iepazīšanos ar citu tautu kultūru un tādējādi it īpaši jauniešiem palīdz attīstīt Eiropas pilsonības apziņu;

4.  uzskata, ka Eiropas Savienība tūristiem jāpiedāvā kā īpašs galamērķis, lai veicinātu Eiropas tūrisma nozares darbu un konkurētspēju pasaules līmenī;

5.  tādēļ aicina dalībvalstis un pašvaldību un reģionālās iestādes kļūt pievilcīgākām, attīstot kultūrtūrismu, un ņemt vērā jaunos tūrisma veidus, piemēram, lauku tūrismu, agrotūrismu, enoloģisko un gastronomisko tūrismu, garīgo un vēsturisko tūrismu, rekreācijas tūrismu, kā arī tūrismu, kas saistīts ar svešvalodu mācīšanos, un pielāgoties jaunām klientu vajadzībām, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir atbalstīt Eiropas tūrismu visu gadu;

6.  uzsver nepieciešamību Kopienai atbalstīt dalībvalstis, kurās tūrisma nozari ir ietekmējušas dabas katastrofas;

7.  atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kuru mērķis ir tuvināt Eiropas pilsoņus, piemēram, sociālā, lauku tūrisma un kultūrtūrisma Eiropas tīklus, un pieprasa, lai tādēļ šādas iniciatīvas atbalstītu plašsaziņas līdzekļos;

8.  tādēļ mudina īstenot iniciatīvas Eiropas kultūras mantojuma vērtības celšanai, piemēram, Eiropas Padomes kultūras maršrutus, un padarīt tās redzamākas; šajā sakarā piedāvā veicināt Eiropas mantojuma marķējuma izstrādi, lai uzsvērtu Eiropas Savienības tūrisma objektu un pieminekļu Eiropas dimensiju;

9.  atzīst tādu Kopienas programmu nozīmi tūrismam, kā „Eiropas kultūras galvaspilsēta”, kā arī jebkādus kultūras pasākumus, piemēram, mūzikas, teātra un folkloras festivālus, kas stiprina nacionālo identitāti;

10. iesaka izveidot tādu kopīgu sarakstu ar pieminekļiem un kultūrai nozīmīgām vietām, kuras ir ieguvušas Eiropas mantojuma marķējumu, ko izplatītu visi informācijas līdzekļi;

11. uzsver, ka ir steidzami jāaizsargā tradicionālā kultūra un it īpaši tautas un mākslinieciskā amatniecība, amati un prasmes, kuras draud izzust un kuras ir būtiskas nacionālās identitātes saglabāšanai un tūristu piesaistīšanai lauku reģioniem;

12. turklāt konstatē nepieciešamību aizsargāt, saglabāt un atjaunot Eiropas kultūras mantojumu un aicina stingrāk pārvaldīt tūrisma objektus un to apmeklēšanas kārtību, kā arī vairāk censties uzlabot apstākļus invalīdiem, kuri arvien lielākā skaitā piedalās tūrisma ceļojumos;

13. uzskata, ka jāaizsargā kultūras mantojums un tā dabīgā atrašanās vieta, apkārtne un vide;

14. cita starpā mudina dalībvalstis, kā arī pašvaldības un reģionālās iestādes pievērsties ilgtspējīgam un kvalitatīvam tūrismam;

15. šajā sakarā aicina popularizēt paraugprakses profesionālajā apmācībā un iesaka izveidot vienotu viesnīcu klasifikācijas sistēmu;

16. uzsver jauno tehnoloģiju pieaugošo lomu tūrisma nozarē, it īpaši tūrisma produktu pārdošanā un kultūras objektu un notikumu vērtības izcelšanā;

17. šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas radīto portālu „visiteurope.com”, kas palīdzēs popularizēt Eiropas tūrisma objektus un mudinās dalībvalstis apkopot kultūras mantojumu un padarīt to pieejamu tiešsaistē;

18. uzskata, ka, lai veicinātu Eiropas pilsoņu mobilitāti, jāuzlabo viņu savstarpējā saziņa; tādēļ atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu, ar ko paredzēts Kopienā samazināt starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu tarifus;

19. ierosina uzlabot tūrisma nozares dalībnieku piekļuvi informācijai par pieejamiem Eiropas finanšu instrumentiem, piemēram, struktūrfondiem, un par šo instrumentu izmantošanas iespējām;

20. uzsver vajadzību uzlabot un veicināt koordināciju starp visām dalībvalstīm saistībā ar to gidu profesionālo darbību, kas nedzīvo savā valstī;

21. aicina dalībvalstis atzīt nacionālo un starptautisko sporta pasākumu pieaugošo lomu tūrisma nozarē un veicināt sporta tūrismu, īpaši ņemot vērā tā nozīmi veselības uzturēšanā;

22. uzsver daudzvalodības nozīmi tūrisma politikā un mudina vairāk izplatīt informāciju par apmeklējamām vietām iespējami lielākā skaitā dalībvalstu valodās.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību
Procedūras Nr.	2006/2129(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	TRAN
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 15.6.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Marie-Hélène Descamps 18.12.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	29.1.2007		27.2.2007
Pieņemšanas datums	22.3.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	28 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Maria Badia I Cutchet, Ivo Belet, Giovanni Berlinguer, Marie-Hélène Descamps, Jolanta Dičkutė, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Viorica-Pompilia-Georgeta Moisuc, Vasco Graça Moura, Lissy Gröner, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Bernat Joan i Marí, Sándor Kónya-Hamar, Manolis Mavrommatis, Marianne Mikko, Ljudmila Novak, Zdzisław Zbigniew Podkański, Christa Prets, Pál Schmitt, Gheorghe Vergil Şerbu, Nikolaos Sifunakis, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Giusto Catania, Michael Cramer, Mario Mauro, Nina Škottová
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS  (3.7.2007)

Transporta un tūrisma komitejai

par atjauninātu ES tūrisma politiku — spēcīgākas tūrisma partnerības veidošana Eiropā
(2006/2129(INI))

Atzinumu sagatavoja: Stavros Arnaoutakis

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

-     ņemot vērā normas, kas reglamentē struktūrfondus 2007.–2013. gadam,

-     ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumu par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam,

A.  tā kā ERAF regulā 2007.–2013. gadam ir īpaša atsauce uz tūrisma svarīgo nozīmi ilgtspējīgā un integrētā reģionālajā un vietējā attīstībā;

B.   tā kā tūrisms ir starpnozaru darbība, kas aptver plašu pakalpojumu klāstu un kurā ir iesaistītas dažādas profesijas, savukārt šī nozare galvenokārt atrodas ģimenes uzņēmumu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu pārziņā,

1.   uzsver tūrisma nozares potenciālu izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanā, konkrēti ietekmējot visu dalībvalstu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un dažviet (jo īpaši laukos un tādos apvidos, kur vērojama lejupslīde, kā arī attālākajos reģionos, salu un piekrastes reģionos, jo īpaši tādos, kas ir atkarīgi no zvejas) kalpojot par galveno ienākumu avotu, kā arī netieši ietekmējot izaugsmi citās nozarēs; uzsver tūrisma nozares ieguldījumu, lai šie reģioni varētu sasniegt Kopienas attīstības vidējo līmeni;

2.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija paziņojumā atzīst nepieciešamību sagatavot „Eiropas Tūrisma darba kārtību 21”, un nepārprotami aicina veicināt ilgtspēju tūrisma nozarē; uzsver, ka ilgtspēja, kā arī labāka politikas koordinēšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī ir pamatnosacījums efektīvai tūrisma darbību attīstībai, ar ko tiek novērsta šo darbību pārmērīga koncentrācija;

3.   pauž stingru pārliecību, ka dabas, vēstures un kultūras mantojums kopā ar vides saglabāšanu ir būtiski elementi Eiropas konkurences priekšrocības veidošanā tūrisma nozarē, vienlaikus garantējot Eiropas reģionu, pilsētu, lauku un piekrastes apgabalu ilgtspējīgu attīstību;

4.   uzskata, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm un reģioniem jāveicina un finansiāli jāatbalsta jauni tūrisma veidi (piemēram, ekotūrisms, agrotūrisms, sociālais tūrisms, veselības tūrisms un citi) kā līdzeklis, lai veidotu nodarbinātību, pārvarētu sezonas tūrisma ietekmi un panāktu ekonomisko izaugsmi, saglabājot reģionu dabas resursus un kultūras mantojumu; uzskata par vajadzīgu nostiprināt infrastruktūras un dienestus, kas paredzēti noteiktiem tūrisma veidiem, nodrošinot adekvātu un noturīgu transporta satiksmi un tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībā un tirdzniecībā integrējot augstas kvalitātes reģionālos produktus;

5.   uzskata, ka produktu un pakalpojumu kvalitātes sertifikācija, ieskaitot kopīgus klasifikācijas kritērijus attiecībā uz naktsmītnēm, pēc iespējas lielāku darbaspēka profilu saskaņošanu un piedāvāto produktu un pakalpojumu dažādošanu, ir priekšnoteikums nozares izaugsmei; šajā sakarā uzsver cilvēkkapitāla un profesionālisma nozīmi attiecībā uz visiem tūrisma veidiem, bet jo īpaši gadījumos, kad nepieciešama kompetence aprūpes un medicīnas jomā; mudina dalībvalstis un reģionus izmantot Eiropas Sociālā fonda un citas ES un tās dalībvalstu piedāvātās profesionālās apmācības un mūžizglītības iespējas;

6.   uzskata, ka ES atjaunotās tūrisma politikas panākumi būs atkarīgi no tā, cik atsaucīgas būs visu līmeņu ieinteresētās puses un cik aktīvi tās darbosies, kā arī – cik efektīvi tās veicinās ilgtspējīgu tūrismu un cik aktīvu ieguldījumu dos efektīvu tematisko tīklu izveidē; aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus veicināt un atbalstīt tīklu un partnerību izveidošanu apmaiņai ar pieredzi un paraugpraksi tūrisma jomā, pārliecinoties par mācīšanos no agrāk pieļautajām kļūdām, lai turpmāk izvairītos no līdzīgām kļūdām, un pētīt jaunas sadarbības jomas, piemēram, mērķsadarbību, kā arī cita starpā apsvērt iespēju, balstoties uz Kopienas iniciatīvām un programmām, izveidot īpašu mācību tīklu ar tūrismu saistītajām profesijām, kas varētu mijiedarboties ar darba tirgu, kā arī zināšanu tīklu attiecībā uz ilgtspējīgu tūrismu, īpašu vērību veltot iniciatīvām saskaņā ar Vietējo programmu 21;

7.   uzsver MVU (jo īpaši tādu MVU, kuri sāk darbību tūrismā, piedāvā jaunus tūrisma produktus vai piedalās jaunu tūrisma jomu vai nozaru darbībā) lomu tūrisma nozares ekonomiskajā attīstībā; uzsver nepieciešamību uzlabot MVU pieeju informācijai par to, kā izmantot pieejamo Eiropas finanšu instrumentu (piemēram, FP7, IST programmu, PPP, struktūrfondu programmu, JEREMIE) sniegtās priekšrocības;

8.   uzsver valsts un privātā sektora partnerību (PPP) kā finansēšanas instrumenta lomu tūrisma nozares attīstībā; aicina Komisiju un dalībvalstis skaidrāk definēt Kopienas tiesisko regulējumu PPP; mudina reģionālās un vietējās pašvaldības atbalstīt tādu projektu attīstīšanu, kuros iesaistīts gan publiskais finansējums no pašvaldību un reģionālajiem līdzekļiem, gan finansējums no privātajiem līdzekļiem, un aicina pievērst lielāku uzmanību individuālā tūrisma produktu tirdzniecībai un reklāmai;

9.   uzsver nepieciešamību veicināt izpratni par tūrisma nozīmi ekonomikā un reģionālajā attīstībā; aicina dalībvalstis pilnībā pieņemt tūrisma satelītkontus (TSA) un katru gadu atjaunināt statistiku, nodrošinot savlaicīgu un adekvātu datu pieejamību, lai atbalstītu pilnīgu un racionālu tūrisma integrāciju ekonomikas un nodarbinātības politikā;

10. uzskata, ka jaunas, visaptverošas un konkurētspējīgas tūrisma infrastruktūras un politikas izveidē ir nepieciešams izmantot integrētu pieeju un, ievērojot subsidiaritātes principu, efektīvi koordinēt vietējos, reģionālos, dalībvalstu un Kopienas pasākumus, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz tūrismu; aicina dalībvalstis uzlabot infrastruktūru, lai veicinātu pieeju finansējumam un sniegtu ieguldījumu tiesisko un finanšu sistēmu saskaņošanā Eiropas līmenī, izmantojot to kā līdzekli pastāvīgai nozares pārvaldībai visā pasaulē;

11. atkārtoti aicina Komisiju ierosināt priekšlikumus, kas ļauj ēdināšanu (un, iespējams, arī citus tūrisma pakalpojumus, kam vēl nav piešķirtas šādas tiesības) iekļaut to darbības nozaru sarakstā, kurās drīkst pastāvīgi samazināt PVN likmi, lai tādējādi nodrošinātu ilgtspējīgu nodarbinātību nozarēs, kas jāattīsta, profesijās, kas jāmodernizē, un Eiropas tūrisms nokļūtu labākā pozīcijā attiecībā pret starptautisko konkurenci;

12. atgādina, ka atpūta un brīvais laiks pieder pie tiesībām, ko atzīst attiecībā uz visiem cilvēkiem, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, un uzsver nepieciešamību pienācīgi reaģēt un nodrošināt labākus veicināšanas un izplatīšanas līdzekļus, lai visām iedzīvotāju grupām (jo īpaši ģimenēm, vecākiem cilvēkiem un personām ar īpašām vajadzībām) būtu iespēja izmantot šīs tiesības, lietojot uzlabotu infrastruktūru un mītņu iespējas, kā arī būtu labākas piekļuves iespējas; šajā ziņā mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības, izmantojot ES struktūrfondus, ievērot prasību par pieejamību personām ar īpašām vajadzībām;

13. atzinīgi vērtē faktu, ka 2006. gada 6. jūlijā ES ratificēja Alpu konvencijas Protokolu par tūrismu, kura mērķis ir ar īpašiem pasākumiem un ieteikumiem dot ieguldījumu Alpu reģiona ilgtspējīgā attīstībā un tādā videi draudzīgā tūrismā, kas ņem vērā gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu intereses; uzskata, ka šim protokolam jākļūst par paraugu citiem reģioniem;

14. uzskata, ka tūrisma ilgtspējīgu attīstību nodrošina teritoriālās stratēģijas, ko sagatavo, balstoties uz spēcīgām partnerībām, kurās piedalās valsts iestādes un organizēta pilsoniskā sabiedrība; atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu uz dialogu un partneru iesaistīšanu; iesaka, lai Komisija, veicinot tūrisma darbību, īpaši uzsvērtu partneru iesaistīšanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību
Procedūras Nr.	2006/2129(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	TRAN
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 15.6.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Stavros Arnaoutakis 11.7.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	2.5.2007
Pieņemšanas datums	26.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	40 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Jana Bobošíková, Bernadette Bourzai, Wolfgang Bulfon, Antonio De Blasio, Bairbre de Brún, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Gisela Kallenbach, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Jamila Madeira, Mario Mantovani, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Lambert van Nistelrooij, Maria Petre, Markus Pieper, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre, Andrzej Jan Szejna, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Březina, Brigitte Douay, Den Dover, Ovidiu Victor Ganţ, Zita Pleštinská, Toomas Savi, László Surján, Nikolaos Vakalis
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	09.10.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	33 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Luis de Grandes Pascual, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Mathieu Grosch, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Robert Navarro, Luís Queiró, Reinhard Rack, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard, Roberts Zīle.
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Aldis Kušķis, Ioan Mircea Paşcu, Leopold Józef Rutowicz.
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā, par. 2) présent(s) au moment du vote final	Ovidiu Victor Ganţ. Bilyana Ilieva Raeva, Olle Schmidt.