IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras

5.9.2008 - (6389/2/2008 – C6‑0227/2008 – 2005/0241(COD)) - ***II

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Paolo Costa

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras

(6389/2/2008 – C6‑0227/2008 – 2005/0241(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (6389/2/2008 – C6‑0227/2008),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0592),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0645),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0333/2008),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Padomes kopējā nostāja 3.a apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(3a) Apdrošināšanas noteikumiem, kas pieprasīti saskaņā ar 2002. gada Atēnu Konvenciju, jābūt atbilstošiem kuģu īpašnieku un apdrošināšanas sabiedrību finansiālajām iespējām. Kuģu īpašniekiem ir jāļauj izvēlēties tādu apdrošināšanas veidu, kas ir tiem ekonomiski pieņemams, un jo īpaši attiecībā uz nelielām kuģniecības sabiedrībām, kuras piedāvā transporta pakalpojumus tikai savā valstī, ir jāņem vērā darbības sezonālais raksturs. Pārejas periodam, kas paredzēts šīs regulas piemērošanai, jābūt pietiekami garam, lai Atēnu Konvencijā paredzētā obligātā apdrošināšana tiktu ieviesta, neskarot jau pastāvošas apdrošināšanas shēmas.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 1. grozījumu. Lai šī atlīdzības sistēma būtu reāli un efektīvi īstenojama, apdrošināšanas sabiedrībām jāspēj pildīt konvencijas noteikumus, turklāt jāparedz iespēja nodrošināt kuģošanas sabiedrību, jo īpaši mazo un vidējo sabiedrību, dzīvotspēju un konkurētspēju.
Grozījums Nr.  2 Padomes kopējā nostāja 3.b apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(3b) Ir lietderīgi uzlikt pārvadātājam pienākumu veikt avansa maksājumu pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā ar noteikumu, ka avansa maksājuma veikšana nenozīmē atbildības atzīšanu.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 2. grozījumu. Jāprecizē, ka avansa maksājumi, kas izmaksāti pasažierim, kamēr vainas un/vai atbildības konstatēšanas process turpinās, nebūtu jāuzskata par atbildības atzīšanu juridiskā nozīmē.
Grozījums Nr.  3 Padomes kopējā nostāja 3.c apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(3c) Pasažieriem pirms ceļojuma jāsaņem atbilstoša, pilnīga un saprotama informācija par pasažieriem piešķirtajām jaunajām tiesībām.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 3. grozījumu. Tā mērķis ir garantēt pasažieriem kvalitatīvu informāciju par viņu jaunajām tiesībām.
Grozījums Nr.  4 Padomes kopējā nostāja 3.d apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(3d) Jebkuri Atēnu Konvencijas grozījumi tiks iestrādāti Kopienas tiesību aktos, ja vien šādi grozījumi nav izslēgti saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 5. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulā (EK) Nr. 2099/2002, ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu1.
	______________ 1 OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.
Pamatojums
Ar šo grozījumu atjauno Komisijas sākotnējā priekšlikuma formulējumu, kuru pieņēma Eiropas Parlaments.
Grozījums Nr.  5 Padomes kopējā nostāja 12.a apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(12a) Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm vairāk jāapspriežas par kuģošanas drošības jautājumiem, ir būtiski pārskatīt Eiropas Jūras drošības aģentūras pienākumus un, iespējams, apsvērt jautājumu par tās pilnvaru paplašināšanu.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 4. grozījumu. Līdzīgi kā gadījumā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru šķiet svarīgi apsvērt jautājumu par to, vai nevajadzētu paplašināt Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaras, un, ja aģentūras pilnvaras tik tiešām tiks paplašinātas, vai tas veicinās ES spēju reaģēt jūras negadījumu gadījumā.
Grozījums Nr.  6 Padomes kopējā nostāja 12.b apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(12b) Valsts iestādēm, jo īpaši ostu pārvaldēm, ir nozīmīga un būtiski svarīga loma ar jūras satiksmes drošību saistīto dažādo risku apzināšanā un pārvaldībā.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 5. grozījumu. Jāiekļauj atsauce uz valsts iestāžu, jo īpaši ostu pārvalžu, nozīmīgo lomu, lai savlaicīgi apzinātu un pārvaldītu jūras satiksmes drošības dažādos riskus.
Grozījums Nr.  7 Padomes kopējā nostāja 13. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(13) Lai pildītu šīs regulas uzliktās saistības, dalībvalstis var apsvērt iespēju ratificēt 1976. gada Starptautisko Konvenciju par atbildības ierobežošanu jūras prasībās (International Convention on Limitation of Liability for Maritime Claims), kurā grozījumi izdarīti ar 1996. gada protokolu, un izmantot minētās konvencijas 15. panta 3.a punktā paredzēto iespēju ar konkrētiem šīs regulas pantiem reglamentēt pasažieriem piemērojamo atbildības ierobežošanas sistēmu.	svītrots
Pamatojums
Starptautisko Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām nevajadzētu izmantot, lai ierobežotu upuru tiesības iesniegt prasību atbilstoši Atēnu Konvencijai. Vispārējie atbildības ierobežojumi var liegt pasažieriem iespēju saņemt ievērojamu daļu no pieprasītās summas atbilstoši Atēnu Konvencijai, kurā paredzēts, ka pasažieriem ir tiesības saņemt vismaz SDR 250 000.
Grozījums Nr.  8 Padomes kopējā nostāja 1. pants - 2. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Turklāt ar šo regulu minētos noteikumus attiecina arī uz pasažieru pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā ar kuģiem, uz ko attiecas A klase saskaņā ar 4. pantu Padomes Direktīvā 98/18/EK (1998. gada 17. marts) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, un paredz dažas papildu prasības.	Turklāt ar šo regulu minētos noteikumus attiecina arī uz pasažieru pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā un paredz dažas papildu prasības.
Pamatojums
Ar šo grozījumu atjauno Komisijas sākotnēji ieteikto formulējumu un darbības jomu, kuru Eiropas Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, t.i., Eiropas Parlaments paplašināja Atēnu Konvencijas darbības jomu, to attiecinot uz visiem vietējiem jūras pārvadājumiem.
Grozījums Nr.  9 Padomes kopējā nostāja 2. pants - 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Šo regulu piemēro starptautiskiem pārvadājumiem Atēnu Konvencijas 1. panta 9. punkta nozīmē un pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā ar kuģiem, uz ko attiecas A klase saskaņā ar Direktīvas 98/18/EK 4. pantu, ja:	Šo regulu piemēro starptautiskiem pārvadājumiem Atēnu Konvencijas 1. panta 9. punkta nozīmē un pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā, ja:
Pamatojums
Ar šo grozījumu atjauno Komisijas sākotnēji ieteikto formulējumu un darbības jomu, kuru Eiropas Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, t.i., Eiropas Parlaments paplašināja Atēnu Konvencijas darbības jomu, to attiecinot uz visiem vietējiem jūras pārvadājumiem.
Grozījums Nr.  10 Padomes kopējā nostāja 2. pants - 2. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Dalībvalstis var piemērot šo regulu visiem vietējiem reisiem pa jūru.	svītrots
Pamatojums
Ar šo grozījumu atjauno Komisijas sākotnēji ieteikto formulējumu un darbības jomu, kuru Eiropas Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, t.i., Eiropas Parlaments paplašināja Atēnu Konvencijas darbības jomu, to attiecinot uz visiem vietējiem jūras pārvadājumiem. Šī regula ir obligāti jāpiemēro gan vietējiem, gan starptautiskiem jūras pārvadājumiem.
Grozījums Nr.  11 Padomes kopējā nostāja 2. pants - 2.a punkts(jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	Šo regulu piemēro visiem kuģiem, kuri nodrošina starptautiskus vai iekšzemes pārvadājumus pa jūru un kuriem daļa maršruta ir jāveic pa iekšējiem ūdensceļiem, un visiem kuģiem, kuri nodrošina pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem un kuriem daļa maršruta ir jāveic pa jūru.
Justification
Garantijām attiecībā uz to kuģu atbildību, uz kuriem attiecas šī regula, ir jābūt tādām pašām, ja šie kuģi nodrošina pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem.
Grozījums Nr.  12 Padomes kopējā nostāja 3. pants - 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Atbildības režīmu attiecībā uz pasažieriem, viņu bagāžu un transportlīdzekļiem, kā arī apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma noteikumus reglamentē ar šo regulu un Atēnu Konvencijas 1. un 1.a pantu, 2. panta 2. punktu, 3. līdz 16. pantu, 18. pantu un 20. līdz 21. pantu, kā noteikts I pielikumā, kā arī noteikumiem SJO pamatnostādnēs, kā noteikts II pielikumā.	1. Atbildības režīmu attiecībā uz pasažieriem, viņu bagāžu un transportlīdzekļiem, kā arī apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma noteikumus reglamentē ar šo regulu un Atēnu Konvencijas 1. un 1.a pantu, 2. panta 2. punktu, 3. līdz 16. pantu (izņemot 7. panta 2. punktu), 18. pantu un 20. līdz 21. pantu, kā noteikts I pielikumā, kā arī noteikumiem SJO pamatnostādnēs, kā noteikts II pielikumā.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 7. grozījumu. Ņemot vērā to, ka Atēnu Konvencijas 7. panta 2. punkts attiecas uz atbildības ierobežojumiem nāves vai miesas bojājumu gadījumā, drošāk ir precizēt, ka šā noteikuma piemērošanu var grozīt tikai ar koplēmuma procedūru.
Grozījums Nr.  13 Padomes kopējā nostāja 3. pants - 1. punkts- 1.a daļa (jauna)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	Atēnu Konvencijas 7. panta 2. punktu nepiemēro tādiem pasažieru pārvadājumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, ja vien Eiropas Parlaments un Padome attiecīgi negroza šo regulu saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 7. grozījumu. Ņemot vērā to, ka Atēnu Konvencijas 7. panta 2. punkts attiecas uz atbildības ierobežojumiem nāves vai miesas bojājumu gadījumā, drošāk ir precizēt, ka šā noteikuma piemērošanu var grozīt tikai ar koplēmuma procedūru.
Grozījums Nr.  14 Padomes kopējā nostāja 5. pants
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Ar šo regulu negroza pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja tiesības un pienākumus, kas paredzētas attiecīgās valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno 1976. gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu jūras prasībās, kurā grozījumi izdarīti ar 1996. gada Protokolu, tostarp jebkādus turpmākus minētās konvencijas grozījumus.	svītrots
Attiecībā uz prasībām saistībā ar kuģa pasažieru bojāeju vai miesas bojājumiem, ko izraisījis jebkurš SJO pamatnostādņu 2.2. punktā minētais apdraudējums, pārvadātājs un faktiskais pārvadātājs var savu atbildību ierobežot saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem noteikumiem, ja attiecīgais maksimālais atbildības finansiālais apjoms, kas aprēķināts atbilstīgi minētajiem noteikumiem, katrā atsevišķā gadījumā vienā starpgadījumā nepārsniedz 340 miljonus SDR (īpašās aizņēmuma tiesības) par kuģi kopumā vai SDR 250 000 par katru pasažierim, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.
Pamatojums
Šis grozījums atbilst referenta iepriekšējam grozījumam: vispārējie atbildības ierobežojumi, kas noteikti Starptautiskajā Konvencijā par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām, var liegt pasažieriem iespēju saņemt ievērojamu daļu no pieprasītās summas atbilstoši Atēnu Konvencijai, kurā paredzēts, ka pasažieriem ir tiesības saņemt vismaz SDR 250 000. Ar šo grozījumu Starptautisko Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām nevar izmantot, lai ierobežotu upuru tiesības iesniegt prasību atbilstoši Atēnu Konvencijai.
Grozījums Nr.  15 Padomes kopējā nostāja 6. pants - 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Ja kuģošanas starpgadījums kādas dalībvalsts teritorijā izraisījis pasažiera nāvi vai miesas bojājumus, vai tas noticis uz kuģa, kas brauc ar kādas dalībvalsts karogu vai, attiecīgā gadījumā, ir reģistrēts dalībvalstī, pārvadātājs, kas faktiski veicis pārvadājumu, kura laikā noticis kuģošanas starpgadījums, piecpadsmit dienās pēc tam, kad ir konstatēta tās personas identitāte, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību par zaudējumiem, samērā ar nodarīto kaitējumu veic avansa maksājumus, kuri ir pietiekami, lai segtu tūlītējas saimnieciskas vajadzības. Nāves gadījumā maksājums ir vismaz EUR 21 000.	Ja kuģošanas starpgadījums izraisījis pasažiera nāvi vai miesas bojājumus, attiecīgajā gadījumā pārvadātājs, kas faktiski veicis visu pārvadājumu vai daļu no pārvadājuma, kura laikā noticis kuģošanas starpgadījums, piecpadsmit dienās pēc tam, kad ir konstatēta tās personas identitāte, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību par zaudējumiem, samērā ar nodarīto kaitējumu veic avansa maksājumus, kuri ir pietiekami, lai segtu tūlītējas saimnieciskas vajadzības. Ja starpgadījums ir izraisījis pasažiera nāvi vai neapšaubāmu un nepārejošu invaliditāti vai ja pasažierim radušies klīniski smagi ievainojumi, kas skar 75 % vai vairāk pasažiera ķermeņa, šis maksājums ir vismaz EUR 21 000.
Pamatojums
Šis grozījums daļēji atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 9. grozījumu un sasaista avansa maksājuma darbības jomu ar 2. pantā paredzēto darbības jomu, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā. Taisnīguma labad ir svarīgi nodrošināt, ka pasažieriem ir tiesības saņemt avansa maksājumus, kuri ļauj segt ekonomiskās vajadzības. Tomēr pārvadātajiem jābūt tiesīgiem atgūt avansa maksājumu, ja tiek pierādīts, ka viņi nav vainīgi. Šis noteikums atbilst gaisa transporta jomā piemērojamiem tiesību aktiem , t.i., Regulai (EK) Nr. 889/2002, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2027/97.
Grozījums Nr.  16 Padomes kopējā nostāja 6. pants - 3.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	Avansa maksājuma maksāšanas vai saņemšanas gadījumā pārvadātājam, faktiskajam pārvadātājam vai pasažierim ir tiesības uzsākt tiesvedību, lai noskaidrotu atbildību un vainu.
Pamatojums
Šis grozījums daļēji atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 10. grozījumu. Līdzīgs noteikums ir iekļauts 2002. gada 13. maija Regulā (EK) Nr. 889/2002, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos.
Grozījums Nr.  17 Padomes kopējā nostāja 7. pants - 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Pārvadātājs un/vai faktiskais pārvadātājs nodrošina to, ka visiem pasažieriem ne vēlāk kā pirms kuģa atiešanas sniedz pienācīgu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu. Ciktāl šā panta uzlikto pienākumu sniegt informāciju ir ievērojis vai nu pārvadātājs, vai faktiskais pārvadātājs, otram nav pienākuma sniegt ziņojumu. Minēto informāciju sniedz vispiemērotākajā formā.	Pārvadātājs un/vai faktiskais pārvadātājs nodrošina to, ka visiem pasažieriem pirms izbraukšanas sniedz pienācīgu, pilnīgu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu. Ciktāl šā panta uzlikto pienākumu sniegt informāciju ir ievērojis vai nu pārvadātājs, vai faktiskais pārvadātājs, otram nav pienākuma sniegt ziņojumu. Šo informāciju sniedz atbilstošā, pilnīgā un saprotamā veidā, bet gadījumā, ja informāciju sniedz ceļojumu rīkotājs, tai jāatbilst Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīvas 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām1 4. panta noteikumiem.
	_________________ 1 OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 11. un 12. grozījumu. Tas ir juridisks precizējums, lai palielinātu regulas juridisko noteiktību un atvieglotu pasažieru piekļuvi informācijai.
Grozījums Nr.  18 Padomes kopējā nostāja 8. pants - 1.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	Šādam ziņojumam var pievienot priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu vai priekšlikumu ziņojumam, kas Eiropas Kopienai jāsniedz pirms būtiskiem starptautiskiem forumiem.
Pamatojums
Ar šo grozījumu atjauno Komisijas sākotnēji ierosināto noteikumu. Šajā ziņojumā būtu jāparedz iespēja iesniegt regulas grozījumus.
Grozījums Nr.  19 Padomes kopējā nostāja 11. pants
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Dalībvalstis var noteikt, ka attiecībā uz pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā ar kuģiem, uz ko attiecas A klase saskaņā ar Direktīvas 98/18/EK 4. pantu, šīs regulas piemērošanu atliek uz četriem gadiem no tās piemērošanas dienas.	Attiecībā uz pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā dalībvalstis var nolemt šīs regulas piemērošanu pārvadājumiem ar regulārām prāmju līnijām atlikt līdz diviem gadiem no tās piemērošanas dienas, un pārvadājumiem ar regulārām prāmju līnijām reģionos, uz kuriem attiecas Līguma 299. panta 2. punkts, — līdz četriem gadiem no tās piemērošanas dienas.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 13. un 15. grozījumu. Attiecībā uz vietējām regulārām prāmju līnijām pārvadātājiem vajadzētu piedāvāt citu īstenošanas datumu, lai tādā veidā nodrošinātu efektīvu un finansiāli ilgtspējīgu civiltiesiskās atbildības piemērošanu. Noteikums par EK līguma 299. panta 2. punktā minētajiem reģioniem ļauj noteikt citu īstenošanas termiņu vietējām prāmju līnijām šajos reģionos, tādā veidā nodrošinot efektīvu un finansiāli ilgtspējīgu civiltiesiskās atbildības piemērošanu, ņemot vērā pastāvīgās grūtības šajos reģionos.
Grozījums Nr.  20 Padomes kopējā nostāja 11. pants - 1.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	Saistībā ar pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem dalībvalstis var nolemt šīs regulas piemērošanu atlikt līdz četriem gadiem pēc dienas, kad regulu sāk piemērot.
Pamatojums
Šis grozījums atkārto pirmajā lasījumā iesniegto 14. grozījumu. Iekšzemes ūdensceļu transportam ir vajadzīgs vēlāks termiņš, jo uz pārvadātājiem neattiecas savstarpējās aizsardzības un zaudējumu atlīdzības sabiedrību (P&I clubs) noteikumi.

• [1]  Pieņemtie teksti, 25.4.2007., P6_TA(2007)0148.

PASKAIDROJUMS

1. Ievads

Kopš Komisijas Baltās grāmatas publicēšanas 2001. gadā jautājumu par ES pasažieru tiesībām regulāri iekļauj darba kārtībā saistībā ar kopējo transporta politiku. Šajā darba kārtībā ES pasažieru aizsardzība ar efektīvas atbildības sistēmas palīdzību ir īstenota dažādos transporta veidos, ratificējot Monreālas Konvenciju un papildu ES noteikumus gaisa transportam, kā arī publicējot Komisijas priekšlikumu regulai par starptautisko dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem. Saistībā ar jūras transporta pasažieriem atbildības sistēmas īstenošana Eiropas Savienībā ir sarežģītāka.

Pēc tam, kad Komisija 2003. gada 24. jūnijā iesniedza priekšlikumu Padomes lēmumam par Atēnu Konvencijas par pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem pa jūru 2002. gada protokola noslēgšanu no Eiropas Kopienas puses, Komisija ieteica Kopienai pēc iespējas ātrāk kļūt par šā protokola līgumslēdzēju pusi un dalībvalstīm to izdarīt līdz 2005. gada beigām.

Tā kā Padomē netika panākti turpmāki rezultāti saistībā ar šo priekšlikumu, Komisija 2005. gada 23. novembrī ieteica iekļaut Atēnu Konvenciju ES tiesību aktos un to pielāgot, jo īpaši saistībā ar tās piemērošanas jomu. Eiropas Parlaments 2007. gada 25. aprīlī pieņēma minēto priekšlikumu pirmajā lasījumā.

2. Padomes kopējā nostāja

Padome pieņēma kopējo nostāju 2008. gada 6. jūnijā. Padome kopējā nostājā saglabāja daļu no Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem. Galvenais papildinājums ir saistīts ar darbības jomas ierobežošanu, to attiecinot tikai uz jūras pārvadājumiem. Padome atbalstīja Eiropas Parlamenta nostāju par to, ka regulas darbības jomā nevajadzētu iekļaut iekšējo ūdensceļu transportu, tomēr Eiropas Parlaments pieņēma vairākus noteikumus, sniedzot pārvadātajiem vairāk laika, lai tie varētu pielāgoties.

Padome atbalstīja arī to, lai regulā tiktu iekļautas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas vadlīnijas par kaitējumu saistībā ar terora aktiem. Gan Parlaments, gan Padome uzskatīja, ka ir svarīgi regulas tekstā iekļaut īpašu atbildības shēmu saistībā ar terora aktiem, kuru ir izstrādājusi SJO Juridiskā komiteja.

Visbeidzot, attiecībā uz Padomes pieņemtajiem regulas elementiem kopējās nostājas tekstā tika daļēji saglabāti Eiropas Parlamenta grozījumi par to, kādai jābūt pasažieriem sniegtajai informācijai par viņu tiesībām un par nepamatoti izmaksātu avansa maksājumu atmaksāšanu. Tomēr Padomes un Parlamenta viedoklis atšķiras attiecībā uz to, kad šāda informācija ir jāsniedz, un šīs informācijas precīzu saturu. Taču attiecībā uz avansa maksājumiem Padome, lai gan tā principiāli neiebilst pret šo noteikumu, neatbalstīja tā piemērošanu gadījumos, kad radies nopietns ievainojums vai nepārejoša invaliditāte.

Attiecībā uz pilnībā vai gandrīz pilnībā noraidītajām teksta daļām regulas darbības jomas attiecināšana uz vietējiem jūras pārvadājumiem netika saglabāta. Tādējādi Padome ierobežoja darbības jomu, to attiecinot uz kuģiem, kuri veic pārvadājumus dalībvalstīs un kuri atbilstoši Direktīvas 98/18/EK 4. pantam ietilpst A klasē.

Saistībā ar maksimālajām atlīdzības summām Padome noraidīja Parlamenta grozījumus, kurus atbalstīja Komisija un ar kuriem ieviesa vairākus noteikumus par atlīdzības maksimālo un minimālo summu saskaņošanu. No vienas puses, Padome nolēma pilnībā piemērot Atēnu Konvencijas 7. panta 2. punktu (klauzula par nepiemērošanas iespējamību), kas ļauj konvencijas pusēm pieņemt augstākus atbildības standartus nekā tie, kas paredzēti Atēnu Konvencijā. Tādējādi visā Eiropas Savienībā nepastāvēs saskaņota atbildības robeža. No otras puses, Padome atbalstīja konvencijas 19. panta piemērošanu, ko noraidīja Eiropas Parlaments. Šis pants ļauj izmantot vispārējās atbildības ierobežošanas mehānismus, kas paredzēti citās konvencijās, piemēram, 1976. gada Konvencijā par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām un tās 1996. gada protokolā. Tādējādi atlīdzības ierobežojumi varētu būt zemāki nekā tie, kas paredzēti Atēnu Konvencijā.

3. Referenta nostāja

Referents atkārtoti ieviesa še turpmāk minētos Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtos elementus.

· Piemērošanas jomas paplašināšana attiecībā uz vietējo jūras transportu. Referents uzskata, ka šāda paplašināšana ir iespējama un ka apdrošināšanas tirgus būs spējīgs nodrošināt šāda veida risku apdrošināšanu, izraisot mērenas papildu izmaksas pasažieriem. Tomēr, ņemot vērā, ka vietējās satiksmes pārvadātājiem nav labi zināmas starptautiskā līmenī īstenojamas shēmas un ka apdrošināšanas tirgus būs jāmobilizē, lai organizētu garantijas un tiešas darbības saistībā ar riskiem, tiek ieteikts šiem pārvadātājiem un dalībniekiem apdrošināšanas tirgū noteikt papildu termiņu regulas piemērošanai.

· Informācija pirms brauciena. Šis noteikums ir jāievēro, un tam ir jābūt saskaņotam ar to, kas paveikts saistībā ar citiem transporta veidiem. Informēšanas pienākuma būtību var precizēt vēlāk (pievieno biļetei (vispārīgie pārdošanas noteikumi) un/vai iekļauj brošūrās).

· Klauzula par nepiemērošanas iespējamību. 7. panta 2. punkta piemērošanai jābūt ierobežotai, jo referents uzskata, ka drošāk ir precizēt, ka šā noteikuma piemērošanu var grozīt tikai ar koplēmuma procedūru.

· Citās konvencijās noteiktās atbildības vispārēja ierobežošana. Īstenojot šo regulu, nedrīkst piemērot 19. pantu, jo tas ļautu pārvadātājam, kurš ir atbildīgs par pasažiera nāvi vai ievainojumu atbilstoši Atēnu Konvencijai, ierobežot savu atbildību, pamatojoties uz vispārējiem atbildības ierobežojumiem, kas noteikti citās konvencijās, piemēram, Konvencijā par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām.

· Avansa maksājums. Minimālo avansa maksājuma līmeni nevajadzētu attiecināt tikai uz nāves gadījumiem, bet arī citiem gadījumiem, piemēram, kad radies nopietns ievainojums vai nepārejoša invaliditāte.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pasažieru pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem
Atsauces	06389/2/2008 – C6-0227/2008 – 2005/0241(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	25.4.2007                     T6-0148/2007
Komisijas priekšlikums	COM(2005)0592 - C6-0057/2006
Komisijas grozitais priekšlikums	COM(2007)0645
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	19.6.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 19.6.2008
Referents(-i)        Iecelšanas datums	Paolo Costa 23.6.2008
Izskatīšana komitejā	14.7.2008		25.8.2008
Pieņemšanas datums	4.9.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Seán Ó Neachtain, Reinhard Rack, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Johannes Blokland, Luigi Cocilovo, Zita Gurmai, Lily Jacobs, Anne E. Jensen, Rosa Miguélez Ramos, Vladimír Remek, Dominique Vlasto, Corien Wortmann-Kool
Iesniegšanas datums	8.9.2008

 ·