Procedūra : 2008/2231(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0502/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0502/2008

Debates :

PV 18/02/2009 - 20
CRE 18/02/2009 - 20

Balsojumi :

PV 19/02/2009 - 9.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     
PDF 224kWORD 158k
2008. gada 12. decembra
PE 412.142v02-00 A6-0502/2008

par Barselonas procesu – Vidusjūras reģiona valstu savienību

(2008/2231(INI))

Ārlietu komiteja

Referente: Pasqualina Napoletano

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Barselonas procesu - Vidusjūras reģiona valstu savienību

(2008/2231(INI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Barselonā 1995. gada 27. un 28. novembrī notikušās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferences laikā pieņemto Barselonas deklarāciju, ar ko izveido Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību,

 ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība”(COM(2008)0319),

 ņemot vērā to, ka Briseles 2008. gada 13.–14. marta Eiropadome apstiprināja Barselonas procesu – Vidusjūras reģiona valstu savienību,

 ņemot vērā Parīzē 2008. gada 13.jūlijā notikušo augstākā līmeņa sanāksmi, kas veltīta Vidusjūras reģiona valstīm,

–   ņemot vērā Vidusjūras reģiona valstu savienības 2008. gada 3. un 4. novembrī Marseļā notikušās ārlietu ministru sanāksmes nobeiguma deklarāciju,

 ņemot vērā 2007. gada 5.–6. novembrī Lisabonā notikušās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferences secinājumus,

 ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2005. gada 27. un 28. novembrī, lai atzīmētu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības desmito gadskārtu,

–    ņemot vērā Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas (EVPA) Prezidija 2008. gada 12. jūlija deklarāciju, EVPA 2008. gada 13. oktobra deklarāciju par Vidējo Austrumu miera procesu un EVPA 2008. gada 13. oktobra ieteikumu Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības pirmajai ārlietu ministru sanāksmei,

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2008. gada 9. oktobra atzinumu,

–   ņemot vērā Rabatā 2008. gada 16. oktobrī notikušās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ekonomikas un sociālās padomes augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju,

 ņemot vērā EVPA prezidentūras nobeiguma deklarāciju, kā arī EVPA ieteikumus, ko tā pieņēma ceturtajā plenārsēdē 2008. gada 27. un 28. martā Atēnās,

–   ņemot vērā 2008. gada 16.–17. novembrī Strasbūrā notikušo EuroMedScola partnervalstu un Eiropas Savienības valstu jauno pilsoņu sanāksmi,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Vidusjūras reģionu un konkrēti 2008. gada 5. jūnija rezolūciju(1),

 ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “ES cilvēktiesību un demokratizācijas pasākumu pastiprināšana kopā ar Vidusjūras reģiona partneriem – Stratēģiskās pamatnostādnes” (COM(2003)0294),

 ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu” (COM(2006)0726),

 ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu(2),

–    ņemot vērā tā EVPA prezidentūras prioritātes (2008. gada marts – 2009. gada marts),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0502/2008),

A. tā kā Vidusjūras baseinam ir īpaša nozīme un tā kā globalizācijas un miermīlīgas līdzāspastāvēšanas uzdevumu dēļ palielinās Eiropas Savienības un partnervalstu kopējo interešu skaits, un tā kā līdz ar to ir jānodrošina lielāka reģionālā kohēzija un jāizstrādā kopēja politiskā stratēģija reģionā,

B.   tā kā Eiropas Savienībai ir jāturpina īstenot apņemšanos sasniegt ANO Tūkstošgades attīstības mērķus,

C. tā kā ekonomiskās, politiskās un kultūras atšķirības starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu krastiem aizvien paplašinās un tā kā šī nevienlīdzība ir jānovērš, lai būtu iespējams izveidot kopīgu miera, drošības un labklājības telpu,

D. tā kā ir pašos pamatos un uz rezultātiem orientētā veidā jāpārveido un jāpadziļina Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu attiecības, piešķirot nozīmi vienlīdzībai starp partneriem un izmantojot jau paveikto, taču arī ņemot vērā līdz šim īstenotos politikas virzienu ierobežojumus un trūkumus, it īpaši neapmierinošos Barselonas procesa rezultātus,

E.   tā kā kaimiņattiecību politikai ar Vidusjūras reģiona valstīm ir ierobežojumi, kas, sniedzot priekšroku divpusējām attiecībām, ir izrādījušies nelīdzsvaroti un nespējīgi sniegt ieguldījumu kopējā būtisko reformu procesā reģionā,

F.  tā kā ir jāizveido tādas Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu attiecībās visā Vidusjūras baseinā, kuras balstītos uz ciešām partnerattiecībām un kuru pamatā būtu cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana,

G. tā kā kopš Barselonas procesa uzsākšanas dažās partnervalstīs nav gūti būtiski panākumi attiecībā uz vairāku kopēju vērtību un principu ievērošanu, kas uzsvērti 1995. gada Barselonas deklarācijā, kurai šīs valstis ir pievienojušās, it īpaši attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu,

H.  tā kā ir nepieciešams veicināt teritoriālo un ekonomisko integrāciju starp Vidusjūras baseina valstīm; tā kā patiesu reģionālo un ekonomisko integrāciju var panākt tikai tad, ja ir gūti konkrēti panākumi pašreizējo konfliktu atrisināšanā un demokrātijas un cilvēktiesību jomā,

I.    tā kā ciešākas attiecības starp Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstīm ir radījušas būtisku tirdzniecības pieaugumu starp šīm valstīm, tomēr neatjaunojot un nemodernizējot attiecīgo infrastruktūru,

J.    tā kā valstu un valdību vadītāji Parīzes Augstākā līmeņa sanāksmes par Vidusjūru deklarācijā atzina, ka EVPA būs likumīga Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības parlamentārā izpausme, tajā pašā laikā paužot stingru atbalstu EVPA nozīmes pastiprināšanai tās attiecībās ar Vidusjūras reģiona partnervalstīm,

K. uzsverot, ka valdību līmenis ir nepietiekams, lai risinātu visas politiskās attiecības starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm,

L.   uzsverot EVPA nozīmīgo lomu kā vienīgajai parlamentārajai asamblejai, kas veicina dialogu un sadarbību Eiropas un Vidusjūras valstu reģionā, lai apvienotu 27 Eiropas Savienības dalībvalstis un visas Vidējo Austrumu miera procesā iesaistītās puses,

M. tā kā ir svarīgi nodrošināt vietējo pašvaldību un reģionālo iestāžu līdzdalību Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības izstrādātajos projektos un iniciatīvās un ņemt vērā šo iestāžu nesenos ieteikumus,

N.  tā kā ir svarīgi nodrošināt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību atjaunošanā,

O. atgādinot, ka nav jāpalielina jau pastāvošo instrumentu, politikas virzienu un institucionālo līmeņu skaits un ka tiem nav jāpārklājas, un ka ir jānodrošina saskaņa visā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sistēmā,

P.   uzsverot nepieciešamību pēc ātras un mierīgas visu konfliktu atrisināšanas, kuros iesaistītas Vidusjūras reģiona valstis, un ņemot vērā kultūru dialoga saglabāšanas nozīmi šajā sakarībā,

Q. tā kā ieilgušie konflikti Tuvajos Austrumos un dziļā politiskā spriedze reģionā (piemēram, Rietumsahāras gadījumā) var apdraudēt vairāku jaunās struktūras paredzēto mērķu īstenošanu,

1.  uzskata, ka priekšlikums „Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība”, ko pieņēma valstu un to valdību vadītāji 2008. gada 13. jūlijā Parīzē notikušajā Vidusjūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmē, ir ieguldījums miera nodibināšanā un pārticībā un būs solis uz priekšu ekonomiskās un teritoriālās integrācijas virzienā, kā arī sadarbībā ar ekoloģiju un klimatu saistītos jautājumos starp Vidusjūras reģiona valstīm, ja izdosies īstenot šajā priekšlikumā paustos solījumus un sasniegt konkrētus un redzamus rezultātus; norāda, ka procesā neiesaistīto valstu pievienošanās partnerībai palielina iespējas sasniegt mērķi izveidot vienlīdzīgas attiecības starp Eiropas Savienību un Vidusjūras reģiona partnervalstīm un plaši risināt reģiona problēmas;

2.  atzīmē, ka 2008. gada 3. un 4. novembrī Marseļā notikušajā ārlietu ministru sanāksmē tika ierosināts dēvēt Barselonas procesu – Vidusjūras reģiona valstu savienību par Vidusjūras reģiona valstu savienību; uzskata, ka šāds aicinājums ļaus piešķirt lielāku nozīmi vienlīdzībai partnerībā ar mērķi īstenot ekonomiskās un teritoriālās integrācijas projektus; tomēr uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību stratēģiskā vērtība un Barselonas procesā sasniegtais, it īpaši pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās, būtu no jauna jāapstiprina politikas virzienos, ko Eiropas Savienība ir jau izstrādājusi kopā ar Vidusjūras reģiona partnervalstīm, izmantojot reģionālas un apakšreģionālas programmas un kopīgas pamatnostādnes, uz kurām balstās divpusējā sadarbība;

3.  šajā sakarībā prasa Padomei un Komisijai nodrošināt saskaņotu Eiropas Savienības rīcību, it īpaši attiecībā uz iespējamo institucionālo attīstību (konkrēti Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka lomu) un Kopienas budžeta izmantošanu;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Vidusjūras reģiona valstu savienība tika popularizēta Eiropas Savienības iestādēs;

5.   apstiprina lēmumu sniegt priekšroku daudzpusējai sistēmai, nosakot dažus vērienīgus projektus, kas jāveic, izmantojot jaunos Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības instrumentus; tomēr ņem vērā to, ka pašās Vidusjūras baseina valstīs nepastāv ekonomiskas un teritoriālas integrācijas stratēģijas, ar ko varētu atbalstīt šos projektus;

6.  uzskata, ka, lai īstenotu šos projektus, ir jāpieņem „līgumu par programmām” formula, kas atbilstīgi subsidiaritātes principam skaidri nosaka dažādu institucionālo līmeņu, proti, Eiropas Savienības, dalībvalstu, reģionu, uzņēmumu, sociālo partneru līmeņa atbildību finansējuma, pārvaldes un kontroles jomā;

7.   norāda, ka Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības finansētie projekti ir jāatbalsta, izmantojot Kopienas un partnervalstu līdzekļus, kā arī privāto finansējumu; šajā sakarībā aicina Padomi un Komisiju precizēt un pastiprināt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumenta (FEMIP), kas ar investīciju programmām veicina ekonomisko atvērtību un modernizāciju, nozīmi un iniciatīvas; atkārtoti pauž atbalstu Eiropas un Vidusjūras reģiona investīciju bankas izveidei un saskaņošanai ar starptautiskajiem investoriem; uzsver, ka ir svarīgi pārvest Vidusjūras dienvidu valstu migrantu ietaupījumus uz viņu izcelsmes valstīm, un uzskata to par izcilu un līdz šim nepietiekami izmantotu līdzekli attīstībai;

8.  uzskata, ka, gaidot finanšu plāna pārskatīšanu, Eiropas Savienībai ir jānodrošina finanšu atbalsts projektiem Vidusjūras reģionā un ka tas nevar notikt uz pašreizējo un paredzēto Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo programmu rēķina, kuras Eiropas Parlaments vairākkārt ir aicinājis pastiprināt; šajā sakarībā uzsver Eiropas Parlamenta kompetenci Eiropas Savienības budžeta procedūrā; vēlas, lai Parlaments tiktu pastāvīgi informēts par projektu attīstību;

9.  uzskata, ka sekretariāts, izmantojot savu darbības spēju un sastāva politisko vērtību, varēs būtiski ietekmēt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību atjaunošanu; atzinīgi vērtē to, ka tika panākta vienprātīga vienošanās par sekretariāta mītni; atgādina, ka Barselonas pilsēta ir vieta, kur tika uzsāktas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecības;

10. piekrīt, ka no ES viedokļa pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā līdzprezidentūrai būtu jāatbilst Eiropas Savienības ārējai pārstāvībai saskaņā ar līgumā spēkā esošajiem noteikumiem;

11. pauž atzinību par 2008. gada 3. novembra ministru konferences lēmumu, kurā tika ņemts vērā EVPA 2008. gada 13. oktobrī Jordānijā pieņemtais ieteikums; atbalsta lēmumu piešķirt Vidusjūras reģiona valstu savienībai spēcīgu parlamentāro dimensiju, kas šādi stiprinātu tās demokrātisko likumību, par pamatu ņemot EVPA, kas būtu vēl jāpastiprina, un līdz ar to darbība labāk jāsaskaņo ar partnerības citu iestāžu darbību, apsverot iespēju tai piešķirt juridiskas personas statusu, tiesības iesniegt priekšlikumus un novērtēt ekonomiskās un teritoriālās integrācijas stratēģijas un projektus un iespēju iesniegt ieteikumus ārlietu ministru sanāksmē; sagaida, ka EVPA institucionālu atzīšanu arī atspoguļos tās līdzdalība kā novērotājai visās izpildu, valstu un valdību, ministru, kā arī augstākā līmeņa ierēdņu sagatavošanās sanāksmēs;

12. atzinīgi vērtē Vidusjūras reģiona valstu savienības ārlietu ministru lēmumu iekļaut Arābu valstu līgu kā dalībvalsti visās visu līmeņu sanāksmēs, ņemot vērā tās pozitīvo ieguldījumu miera, labklājības un stabilitātes mērķu sasniegšanā Vidusjūras rēgionā;

13. uzsver nepieciešamību iekļaut reģionālās un vietējās iestādes jaunajā institucionālajā sistēmā; atzinīgi vērtē Reģionu komitejas atzinumu un priekšlikumu izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo asambleju (ARLEM);

14. uzskata, ka vienlaicīgi ar parlamentārā aspekta stiprināšanu ir jāveic līdzīgi pasākumi, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos atbilstīgā Barselonas procesa – Vidusjūrai reģiona valstu savienības institucionālajā struktūrā, jo īpaši izmantojot mehānismus, lai nodrošinātu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem par projektu izraudzīšanos, īstenošanu un uzraudzību; šajā sakarībā aicina EVPA ciešāk iesaistīt tās darbā Vidusjūras ziemeļu un dienvidu valstu pilsonisko sabiedrību; prasa piešķirt lielāku nozīmi sociālajiem partneriem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ekonomikas un sociālo lietu komitejas izveidē;

15.  norāda, ka vairākas valstis, kas piedalās Barselonas procesā – Vidusjūras reģiona valstu savienībā, nepiedalījās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā; šajā sakarībā ierosina Padomei, Komisijai un visām Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības dalībvalstīm ieviest saskaņotu attiecību sistēmu, kas būtu balstīta uz Eiropas Savienības un visu Vidusjūras reģiona valstu ekonomisko un teritoriālo integrāciju; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai visām Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības dalībvalstīm būtu pieejamas reģionālās programmas, kas jau bija paredzētas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā;

16.  tā kā līdzdalība Vidusjūras reģiona valstu savienībā nav alternatīva ES paplašināšanās procesam un neskar nevienas pašreizējās vai nākamās kandidātvalsts pievienošanās perspektīvas, uzskata, ka Vidusjūras reģiona valstu savienība nekavēs citas reģionālās sadarbības iniciatīvas;

17. uzsver, ka ir padziļināti jāpārskata visa Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politika, pastiprinot politisko dimensiju un kopīgu attīstību, un atgādina, ka Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības iniciatīva nekādā gadījumā neierobežos šīs politikas plašāku darbības jomu;

18. atgādina, ka Barselonas procesam – Vidusjūras reģiona valstu savienībai būtu jāpastiprina pašreizējās sadarbības formas, ko paredz Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerība, lai nodrošinātu visām partnervalstīm iespējas piedalīties Eiropas Savienības reģionālajās programmās un attiecīgajos politikas virzienos, par pamatu ņemot prioritātes un mērķus, kas noteikti pēc savstarpējas vienošanās, atgādina, ka ir svarīgi paplašināt un pastiprināt Kopienas programmu jomu, iekļaujot partnervalstu līdzdalību, it īpaši izglītības, pētniecības un profesionālās apmācības jomā (studentu apmaiņa utt.);

19. uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar mieru un drošību, cilvēktiesībām un demokrātiju, kā arī sadarbību kultūras jomā, ir jārisina, sadarbojoties Eiropas un Vidusjūras valstīm; atkārtoti apstiprina, ka Vidusjūras reģiona valstu savienības uzdevums ir risināt teritoriālās, infrastruktūras un vides problēmas ar stratēģiskiem plāniem un īpašiem projektiem; vēlas, lai šī konkrētā dimensija palīdzētu atjaunot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību;

20. atgādina pirmās ierosmes, kas tika izteiktas Parīzes augstākā līmeņa sanāksmē par Vidusjūru, kura notika 2008. gada 13. jūlijā: Vidusjūras attīrīšana, jūras transporta maģistrāles un sauszemes maģistrāles, civilā aizsardzība, saules enerģijas izmantošanas plāns, augstākā izglītība un pētniecība, Vidusjūras reģiona uzņēmumu attīstības iniciatīva;

21. atgādina, ka Barselonas procesa vērienīgo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams steidzami paplašināt sadarbības jomas, iekļaujot ūdens resursu pārvaldību, lauksaimniecību, pārtikas apgādes drošību, enerģētiku, profesionālo apmācību, kultūru, veselību, tūrismu utt.;

22.  stingri atbalsta Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības vides dimensiju un ar to saistītās iniciatīvas un projektus, piemēram, jauno Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu iniciatīvu Vidusjūras attīrīšanai no piesārņojuma un Vidusjūras reģiona projektu saules enerģijai;

23. uzskata, ka visu Vidusjūras reģiona valstu iekļaušana Barselonas procesā – Vidusjūras reģiona valstu savienībā sniegs iespēju plašāk risināt problēmas reģionā un efektīvāk saistīt un saskaņot procesu ar jau pastāvošām programmām, piemēram, ANO Vides programmas (UNEP) Vidusjūras reģiona valstu rīcības plānu;

24.  atzinīgi vērtē ceturtās plenārsēdes prezidentūras nobeiguma deklarācijā ietverto priekšlikumu izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu enerģijas kopienu, ko atbalstīja EVPA; atzīst, ka ir būtiski stiprināt sadarbību enerģētikas jomā starp Eiropas un Vidusjūras reģiona partnervalstīm un ka ir jāattīsta reģionālais enerģijas tirgus, lai īstenotu plašus atjaunojamās enerģijas infrastruktūras projektus Eiropas un Vidusjūras reģionā;

25.  uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību pastiprināšana veicinās miera un labklājības telpas izveidošanu; uzsver, ka miers un politiskā stabilitāte Vidusjūras reģionā ir īpaši svarīga kolektīvajai un individuālajai drošībai tālu aiz Vidusjūras krastiem; uzsver, ka ilgstošu un visaptverošu reģiona konfliktu risinājumu var panākt, vienīgi pastiprinot sarunas; uzskata, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma šo konfliktu atrisināšanā, iegūstot visu iesaistīto pušu uzticību; uzsver nepieciešamību oficiāli turpināt sadarbību starptautiskā terorisma, narkotiku tirdzniecības, organizētās noziedzības un cilvēku tirdzniecības apkarošanā; atzinīgi vērtē Marseļas deklarācijas aicinājumu iesaistītajām pusēm pielikt pūles ar mērķi īstenot pakāpenisku reģiona demilitarizācijas un atbruņošanās procesu, lai it īpaši izveidotu no kodolieročiem un masu iznīcināšanas ieročiem brīvu zonu;

26.  uzskata, ka, lai samazinātu spriedzi Vidusjūras reģionā, tā tautām ir jāuzlabo izpratne par savām kultūrām un sabiedrībām, un ka tādēļ ir jāatbalsta tādas iniciatīvas kā Civilizāciju alianse kā galvenais forums dialogam, kas sniegtu ieguldījumu reģiona stabilizācijā; prasa dalībvalstīm un Komisijai iesniegt stratēģijas, lai attīstītu šādu dialogu; mudina atjaunot sakarus starp EVPA un Annas Lindas fondu, tostarp rīkot sanāksmes starp Annas Lindas fonda vadošajiem tīkliem un EVPA Kultūras komiteju;

27. norāda, ka viens no galvenajiem Eiropas un Vidusjūras reģiona politikas mērķiem ir veicināt tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību un politiskā plurālisma ievērošanu, un norāda, ka joprojām notiek ļoti smagi pārkāpumi; atgādina, ka ir svarīgi veicināt cilvēktiesības un tiesisku valsti; vēlas, lai tiktu novērtēti līdz šim iegūtie rezultāti un partnerībā piemēroto instrumentu atbilstība; prasa Komisijai noteikt precīzus kritērijus šo instrumentu atbilstīgumam, arī to instrumentu atbilstīgumam, kas piemēroti attiecībās ar citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, un ieviest efektīvu sistēmu, lai pārraudzītu to īstenošanu; šajā sakarībā aicina puses, uz kurām attiecas šī iniciatīva, sekmēt un veicināt reliģijas brīvības ievērošanu visiem un jo īpaši to attiecīgajām reliģiskajām minoritātēm; piekrīt kopīgas politiski institucionālas sistēmas izveidei, kas ļautu paaugstināt savstarpīguma dimensijas nozīmi gan problēmu noteikšanas, gan kopīgu risinājumu atrašanas līmenī;

28.  tādēļ aicina Padomi un Komisiju šīs jaunās iniciatīvas mērķos skaidri nostiprināt cilvēktiesību ievērošanas un demokrātijas veicināšanu, nostiprināt pašreizējo mehānismu, piemēram, asociācijas nolīgumos iekļauto cilvēktiesību klauzulu, īstenošanu un cilvēktiesību apakškomiteju izveidi un izveidot mehānismu šīs klauzulas piemērošanai jaunās paaudzes nolīgumos un EKP divpusējos rīcības plānos;   uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanas instrumenti, kas pieejami saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), ir jāizmanto pilnībā, nodrošinot Eiropas iestāžu plašāku politisko kohēziju;

29. aicina visas partnerībā iesaistītās valstis, Komisiju un topošās Vidusjūras reģiona valstu savienības iestādes piešķirt jaunu impulsu kopējiem migrācijas politikas virzieniem, lai labāk izmantotu cilvēku resursus un stiprinātu apmaiņu starp Vidusjūras reģiona tautām, atsakoties no pieejas „drošība pirmajā vietā”; uzskata, ka imigrācijas jautājumu pamatā jābūt likumīgas migrācijas iespējām, nelegālas migrācijas plūsmu apkarošanai, sekmīgākai imigrantu grupu integrācijai un patvēruma tiesību izmantošanai; uzsver ciešas sadarbības un līdzatbildības gara nozīmi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm; atzinīgi vērtē Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konferences par migrāciju sarīkošanu 2007. gada novembrī un uzskata, ka Barselonas procesam – Vidusjūras reģiona valstu savienībai ir jāpiešķir prioritāte migrācijas plūsmu strukturētai pārvaldībai;

30.  norāda uz valstu un valdību vadītāju pausto, ka Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība iezīmē apņēmību atbalstīt cilvēkresursu un nodarbinātības attīstību saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem, tostarp mazinot nabadzību, kā arī sagaida jaunas iniciatīvas, programmas un finanšu noteikumus šajā sakarībā;

31. uzskata, ka Vidusjūras reģiona valstu savienības ekonomiskajām un tirdzniecības iniciatīvām izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu savstarpēji izdevīgas brīvās preču tirdzniecības zonu ir jāveicina reģiona tautsaimniecības izaugsme, tā labāka iekļaušanās pasaules ekonomikā un plaisas likvidēšana starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu krastu, vienlaikus stiprinot sociālo kohēziju;

32. uzsver, ka sistemātiski jāizvērtē un jāņem vērā liberalizācijas procesa ietekme uz sociālo jomu, jo īpaši attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku; uzsver arī, ka šī ietekme dažādās nozarēs un dažādās valstīs var būt ļoti atšķirīga;

33. uzsver ēnu ekonomikas un masu ekonomikas nozīmi Vidusjūras dienvidu un austrumu valstīs; uzskata, ka reģiona attīstībai nepieciešams atbalstīt pakāpenisku šo darbību iekļaušanu oficiālajā ekonomikā;

34. vērš uzmanību uz to, ka jauno dalībvalstu, kuras pievienojās ES 2004. un 2007. gadā, un to Vidusjūras reģiona partneru sadarbība tirdzniecības jomā nemitīgi paplašinās; prasa ņemt vērā šo tendenci un partnerībā to atbalstīt;

35. uzsver nepieciešamību mudināt jauniešus veidot mazus uzņēmumus, tostarp atvieglojot piekļuvi kredītiem un mikrokredītiem; turklāt uzskata, ka jāstiprina atbalsts Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentam (FEMIP);

36.  atzīmē, ka nolīgums starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, no vienas puses, un Vidusjūras reģiona valstīm, no otras puses, paredz sadarbības pasākumus imigrācijas un politiskā patvēruma jomā, tostarp imigrācijas centru finansēšanu, un prasa Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm pārliecināties, vai šajos centros tiek pilnīgā ievērotas pamatbrīvības;

37.  uzskata, ka ir īpaši svarīgi īstenot konkrētus un reālus mērķus sociālajā jomā; šajā sakarībā atgādina, ka mērķi izveidot brīvās tirdzniecības zonu nevar vērtēt tikai saistībā ar ekonomisko izaugsmi, bet vispirms tas ir jāvērtē no darba vietu izveides viedokļa; atgādina, ka bezdarbs jauniešu un sieviešu vidū ir vissteidzamāk risināmā sociālā problēma Vidusjūras reģiona valstīs;

38.  aicina Vidusjūras reģiona dienvidu valstis attīstīt dienvidu–dienvidu tirdzniecību, par piemēru izmantojot Agadiras ekonomisko nolīgumu, ko parakstīja Ēģipte, Jordānija, Maroka un Tunisija, un uzsver, ka Eiropas Savienības iestādēm ir pozitīvi jāreaģē uz tehniskā atbalsta pieprasījumiem, lai veicinātu šādu dienvidu–dienvidu ekonomisko integrāciju;

39. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī visu partnervalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0257.

(2)

OV C 282 E, 6.11.2008., 443. lpp.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (6.11.2008)

Ārlietu komitejai

par Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām

(2008/2231(INI))

Atzinumu sagatavoja: Kader Arif

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž gandarījumu par atgūto gribu sniegt jaunu politisku un praktisku impulsu Eiropas Savienības un tās Vidusjūras reģiona partneru daudzpusējām attiecībām;

2.  atgādina, ka Barselonas procesa – Vidusjūras reģiona valstu savienības mērķis ir par pamatu izmantot Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu partnerības sasniegumus, atjaunot šo procesu un piešķirt tam pastiprinātu dimensiju;

3.  uzstāj, lai Vidusjūras reģiona valstu savienība tiktu pārvaldīta, ievērojot paritātes, vienlīdzības, kopējas vadības, kā arī kopīgas atbildības un pārvaldības principus;

4.  uzsver, ka tas, ka to pieņems iedzīvotāji, būs spēcīgas partnerības un šīs iniciatīvas panākumu ķīla; uzskata, ka šai nolūkā politiskās ambīcijas jāīsteno saprotamākos un pilsoņiem tuvākos konkrētos projektos; uzskata arī, ka Vidusjūras reģiona valstu savienības darbībā jāiekļauj arī apspriežu un pilsoniskās sabiedrības (apvienības, sociālie partneri utt.), vietējo un reģionālo pašvaldību, kā arī privātā sektora aktīvas līdzdalības mehānismi;

5.  vēlas, lai Vidusjūras reģiona valstu savienības projekti būtu konkrēti un vienojoši un atbilstu reģiona iedzīvotāju vajadzībām; uzsver – lai sekmētu integrāciju un kohēziju, tiem jāveicina līdzsvarota un ilgtspējīga reģiona attīstība, kā arī reģionu un apakšreģionu savstarpējās saites;

6.  atgādina pirmās ierosmes, kas tika izteiktas Parīzes augstākā līmeņa sanāksmē par Vidusjūru, kura notika 2008. gada 13. jūlijā – Vidusjūras attīrīšana, jūras transporta maģistrāles un sauszemes maģistrāles, civilā aizsardzība, saules enerģijas izmantošanas plāns, augstākā izglītība un pētniecība, Vidusjūras reģiona uzņēmumu attīstības iniciatīva;

7.  konstatē, ka pašlaik tikai vienā no sešiem projektiem galvenie jautājumi ir tautsaimniecība un tirdzniecība; pauž nožēlu par to, ka Parīzes deklarācijā ir ļoti maz atsauču uz partnerības tautsaimniecības un tirdzniecības aspektiem, piemēram, tiešiem ārvalstu ieguldījumiem, nodarbinātību, ēnu ekonomiku un nabadzības samazināšanu;

8.  atgādina, ka Barselonas procesa vērienīgo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams steidzami paplašināt sadarbības jomas, iekļaujot ūdens resursu pārvaldību, lauksaimniecību, pārtikas apgādes drošību, enerģētiku, profesionālo apmācību, kultūru, veselību, tūrismu utt.;

9.  atgādina, ka bez finanšu resursiem, ko Komisija paredzējusi Vidusjūras reģiona valstu savienības finansēšanai, Eiropas Parlaments vairākkārt ir apstiprinājis nepieciešamību izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu investīciju un attīstības banku;

10. uzskata, ka Vidusjūras reģiona valstu savienības tautsaimnieciskās un tirdzniecības iniciatīvai izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu savstarpēji izdevīgas brīvās preču tirdzniecības zonu jāveicina reģiona tautsaimniecības izaugsme, tā labāka iekļaušanās pasaules ekonomikā un plaisas likvidēšana starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu krastu, vienlaikus stiprinot sociālo kohēziju;

11. atgādina, ka 2005. gada piecgadu programmas otrajā daļā „Attīstība un ilgtspējīgas sociālās un tautsaimniecības reformas” Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partneri ir noteikuši dažādas prioritātes: nepieciešamību uzlabot darījumu klimatu, atvieglot piekļuvi kredītiem, nostiprināt makroekonomisko stabilitāti un uzlabot valsts līdzekļu pārvaldību un nepieciešamību risināt sociālos jautājumus, tostarp sociālās aizsardzības sistēmas, nabadzības samazināšanas un darbavietu radīšanas jautājumus, jo īpaši attiecībā uz jauniem cilvēkiem un sievietēm;

12. uzsver, ka sistemātiski jāizvērtē un jāņem vērā liberalizācijas procesa ietekme uz sociālo jomu, jo īpaši attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku; uzsver arī, ka šī ietekme dažādās nozarēs un dažādās valstīs var būt ļoti atšķirīga;

13. atgādina, ka mērķis izveidot brīvas tirdzniecības zonu un liberalizēt tirdzniecību nav mērķis pats par sevi, tam jāīsteno līdztekus nabadzības un bezdarba samazināšanai, ekonomisko un sociālo tiesību veicināšanai, kā arī saskaņā ar saudzīgu attieksmi pret vidi;

14. uzsver, ka šā mērķa sasniegšanai reģiona tautsaimniecības integrācijai jānotiek visās dimensijās (Ziemeļi - Dienvidi un Dienvidi - Dienvidi); jo īpaši mudina izveidot saskaņotas Vidusjūras dienvidu krasta valstu reģionālās programmas, kas būtu panākums virzībā uz šo valstu tautsaimniecības un politisko integrāciju;

15. uzsver, ka Eiropas Savienībai jāstiprina atbalsts Vidusjūras reģiona partneru programmām, kuru mērķis ir atvieglot labvēlīga klimata ieviešanu, kas ļautu palielināt ieguldījumus un stiprināt sadarbību tautsaimniecības jomā, kā arī tirdzniecību, izmantojot tehniskā un finansiālā atbalsta mehānismus tirdzniecības veicināšanai;

16. prasa izskatīt iespēju partnervalstīs izveidot īpašas Eiropas Savienības aģentūras, lai konkrēti palīdzētu šīm valstīm tādās jomās kā investīciju veicināšana;

17. uzsver ēnu ekonomikas un masu ekonomikas nozīmi Vidusjūras dienvidu un austrumu valstīs; uzskata, ka reģiona attīstībai nepieciešams atbalstīt pakāpenisku šo darbību iekļaušanu oficiālajā ekonomikā;

18. vērš uzmanību uz to, ka jauno dalībvalstu, kuras pievienojās ES 2004. un 2007. gadā, un to Vidusjūras reģiona partneru sadarbība tirdzniecības jomā nemitīgi paplašinās; prasa ņemt vērā šo tendenci un partnerības ietvaros to atbalstīt;

19. uzsver nepieciešamību mudināt jaunus cilvēkus veidot mazus uzņēmumus, tostarp atvieglojot piekļuvi kredītam un mikrokredītam; turklāt uzskata, ka jāstiprina atbalsts Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentam (FEMIP);

20. uzskata, ka migrācijas jautājumi jāskata konkrēti un līdzsvaroti, ņemot vērā to saistību ar attīstību un tajos iekļaujot kultūras un humānās dimensijas; atbalsta personu legālas pārvietošanās atvieglošanu, kā arī iebraukušo personu integrācijas uzlabošanu, vienlaikus izvairoties no smadzeņu aizplūšanas un apkarojot cilvēku tirdzniecību, kas saistīta ar nelegālo imigrāciju;

21. uzsver, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību nevar koncentrēt tikai uz tautsaimniecības un tirdzniecības jautājumiem; atgādina, ka trīs Barselonas procesa pīlāri ir cieši saistīti; pauž nožēlu par to, ka ne attiecībā uz pirmo pīlāru, kas iecerēts, lai veicinātu mieru un stabilitāti, ne arī attiecībā uz trešo pīlāru, kas paredzēts cilvēku un sociālajai attīstībai, nav sasniegti gandrīz nekādi rezultāti;

22. prasa Padomei un Komisijai jaunās iniciatīvas mērķos skaidri formulēt cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu, stiprināt pašreizējo mehānismu, piemēram, cilvēktiesību klauzulu asociācijas nolīgumos, kā arī radīt atbalsta mehānismu, lai šo klauzulu piemērotu jaunās paaudzes nolīgumos, Eiropas Kaimiņattiecību politikas divpusējos rīcības plānos un saistībā ar cilvēktiesību apakškomitejām;

23. vēlas, lai ar Parlamentu pienācīgi apspriestos par pastāvīgu Vidusjūras reģiona valstu struktūru izveidi, kā arī, lai tas tiktu regulāri informēts par projektu īstenošanas gaitu;

24. uzsver arī nepieciešamību piešķirt Vidusjūras valstu savienībai patiesu parlamentāru dimensiju, par pamatu ņemot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentāro asambleju, kas jāuzskata par tās leģitīmo parlamentāro izpausmi, un kam kā konsultatīvai struktūrai jābūt tiesīgai iesniegt priekšlikumus un novērtējumus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.11.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kader Arif, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Jacky Hénin, Caroline Lucas, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Iuliu Winkler, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Bastiaan Belder, Ole Christensen, Albert Deß, Eugenijus Maldeikis, Javier Moreno Sánchez, Zbigniew Zaleski

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sepp Kusstatscher, Roselyne Lefrançois, Michel Teychenné


Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (21.10.2008)

Ārlietu komitejai

par Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām

(2008/2231(INI))

Atzinumu sagatavoja: Íñigo Méndez de Vigo

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Barselonas procesā iegūto pieredzi izmantot, lai nepārtraukti attīstītu un aktivizētu Eiropas Savienības attiecības ar Vidusjūras reģiona partneriem;

2.  uzsver, ka ir jāsaglabā iestāžu saskaņotība un jānovērš struktūrvienību dublēšanās, kā arī jāiekļauj Barselonas process – Savienība Vidusjūrai (BP – SV) Eiropas Savienības institucionālajā sistēmā; uzskata, ka autonomas institucionālās struktūras izveide mazinās procesa efektivitāti;

3.  atbalsta līdzprezidentūras principu, kas pamatojas uz paritāti, vienlīdzību un kopīgu pārvaldību, un, pieļaujot iespēju, ka stāsies spēkā Lisabonas līgums, uzskata, ka šim principam ir jābūt saskaņā ar šajā līgumā paredzēto institucionālo sistēmu attiecībā uz Eiropas Savienības pārstāvību ārējās attiecībās un ka divas reizes gadā rīkotā augstākā līmeņa sanāksme, apvienotā pastāvīgā komiteja un augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmes ir lietderīgi pasākumi, lai procesu padarītu efektīvāku un pārredzamāku;

4.  uzstāj, ka Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai (VRVPA) šajā procesā ir jāpiešķir lielāka loma, un pauž atbalstu šīs asamblejas prezidijam, kas 2008. gada 12. jūlija deklarācijā aicināja asambleju kā leģitīmu parlamentāru struktūru kļūt par Barselonas procesa – Savienības Vidusjūrai (BP – SV) institucionālās sistēmas sastāvdaļu;

5.  atbalsta 2008. gada 13. jūlija augstākā līmeņa sanāksmē Parīzē izteiktos Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja lūgumus piešķirt VRVPA „tiesības iesniegt priekšlikumus, īstenot demokrātisku kontroli, kā arī regulāri uzraudzīt un izvērtēt projektu attīstību”;

6.  aicina cieši iesaistīt VRVPA divreiz gadā rīkoto valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmju un Barselonas procesa – Savienības Vidusjūrai (BP – SV) dalībvalstu ārlietu ministru ikgadējo sanāksmju sagatavošanā;

7.  uzskata, ka ir nepieciešams noteikt VRVPA par Barselonas procesa – Savienības Vidusjūrai (BP – SV) parlamentāro aspektu, šajā nolūkā nosakot juridisko pamatu, kā to ierosinājusi VRVPA, un uzskata:

–    ka VRVPA sanāksmēm ir jānotiek vismaz vienreiz gadā;

–    ka visi VRVPA dalībnieki varētu apvienoties grupās pēc politiskās pārliecības (papildus dalījumam — Vidusjūras partnervalstu parlamenti, Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti), kas nodrošinātu labāku integrāciju un lielāku efektivitāti;

–    ka VRVPA ir jānosaka precīzāki darbības noteikumi un jāparedz plašāks pastāvīgais sekretariāts;

–    ka VRVPA obligāti jāparedz sniegt konsultatīvu atzinumu par pamatnostādnēm un projektiem attiecībā uz Barselonas procesu – Savienību Vidusjūrai (BP – SV);

–    ka VRVPA darbā — gan sagatavošanas periodā, gan oficiālajās sanāksmēs un plenārsēdēs — ir pilnīgi jāiesaista Padome un Komisija;

–    ka ir jāaicina piedalīties arī to valstu parlamentu pārstāvji, kuras nav Barselonas procesa dalībvalstis;

8.  uzskata, ka Barselonas procesa – Savienības Vidusjūrai (BP – VRVS) sekretariāts ir jāveido no procesa dalībvalstu amatpersonām un ir jāiekļauj Eiropas Komisijas dienestos; tā atrašanās vieta jāizvēlas saskaņā ar funkcionālajiem un operatīvajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī to, cik lielā mērā uzņēmējā valstī ievēro demokrātiskās vērtības, kāds ir tās finansiālais stāvoklis un attiecīgo valsts, reģionālo un vietējo iestāžu sniegtais politiskais, finansiālais un sociālais atbalsts; tāpēc atbalsta viedokli, ka sekretariātam jāatrodas Barselonā;

9.  uzskata, ka Barselonas procesa – Savienības Vidusjūrai (BP – SV) sekretariātam ir jāuztic projektu izstrāde un vadība, kā arī procesa koordinācija; tas sniedz ziņojumus Eiropas un Vidusjūras reģiona komitejai un VRVPA;

10. uzsver, ka Barselonas procesā – Savienībā Vidusjūrai finansētie projekti ir jāatbalsta, galvenokārt izmantojot Kopienas un partnervalstu līdzekļus, kā arī privāto finansējumu;

11. uzsver nepieciešamību izveidot Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona Investīciju un attīstības banku, kas būtu spējīga piesaistīt tiešus ārvalstu ieguldījumus, lai īstenotu reģiona iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus projektus;

12. aicina izstrādāt Barselonas procesa – Savienības Vidusjūrai (BP – SV) institucionālo sistēmu, veicot plašas apspriedes un padziļinātu dialogu ar visiem procesā iesaistītajiem dalībniekiem, lai tā balstītos uz plašu konsensu, ņemot vērā visus jutīgos aspektus.

13. uzskata, ka vienlaicīgi ar parlamentārā aspekta stiprināšanu ir jāveic līdzīgi pasākumi, lai panāktu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos atbilstīgā Barselonas procesa – Savienības Vidusjūrai (BP – SV) institucionālajā struktūrā;

14. uzskata, ka šāda veida sadarbības veicināšana var labvēlīgi ietekmēt arī citu līdzīgu reģionālu savienību izveidi un attīstību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.10.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Barón Crespo, Richard Corbett, Andrew Duff, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Rihards Pīks, Adrian Severin, József Szájer, Johannes Voggenhuber, Andrzej Wielowieyski, Dushana Zdravkova

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Costas Botopoulos, Elmar Brok, Carlos Carnero González, Monica Frassoni


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (02.12.2008)

Ārlietu komitejai

par Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām

(2008/2231(INI))

Referente: Ilda Figueiredo

IETEIKUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina Ārlietu komiteju kā atbildīgo komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ieteikumus:

1.  mudina dalībvalstis un visas Barselonas procesā iesaistītās Vidusjūras partnervalstis nopietnāk izvērtēt sieviešu, kā arī sieviešu un vīriešu vienādu iespēju situāciju un uzsver, ka ir svarīgi dzimuma jautājumu iekļaut visos politikas virzienos un praktiskajos pasākumos, veicinot vīriešu un sieviešu līdztiesību;

2.  aicina visas valstis, kuras piedalās iniciatīvā „Barselonas process – Savienība Vidusjūras reģionam” ratificēt gan Konvenciju par visa veida sieviešu diskriminācijas ierobežošanu (CEDAW), gan visus citus ANO un Starptautiskās Darba organizācijas instrumentus cilvēktiesību jomā;

3.  pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā “Barselonas process – Savienība Vidusjūras reģionam” nav īpaši apsvērta sieviešu situācija, un uzsver, ka projektos vajadzētu iekļaut ģeogrāfiskās, tautsaimnieciskās un sociālās kohēzijas veicināšana un vienmēr jāņem vērā vīriešu un sieviešu vienādu iespēju un dzimuma jautājums;

4.  pauž bažas par nabadzību un sociālo atstumtību, kas nopietni ietekmē sievietes un bērnus, un brīdina par tādu politikas virzienu ietekmi, kuros nav pienācīgi ņemta vērā vajadzība veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību un vienādas iespējas, vienlaikus izrādot pienācīgu cieņu sievietēm;

5.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt pilsoņtiesības no trešām valstīm ES dalībvalstīs iebraukušajām sievietēm, tostarp tām, kuras iebraukušas no Vidusjūras dienvidu krasta valstīm, lai nodrošinātu viņu tiesību efektīvu aizsardzību;

6.  aicina visus Barselonas procesa dalībniekus pievērst īpašu uzmanību tādu projektu izstrādei un to publiskai finansēšanai, kas uzlabotu sieviešu dzīves apstākļus, īpaši tādās jomās kā seksuālā un reproduktīvā veselība un izglītība, labu darbavietu radīšanai, sniedzot noteiktas tiesības tieši sievietēm, un tādu iestāžu izveidei, kas sniedz atbalstu bērniem un veciem cilvēkiem un veicina sieviešu sociālo integrāciju;

7.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt visu sieviešu piekļuvi visiem izglītības līmeņiem, jo atbilstoši kvalificēts darbaspēks ir ļoti svarīgs ne vien sieviešu un vīriešu nevienlīdzības samazināšanā, bet visas tautsaimniecības konkurētspējas un sociālās kohēzijas stiprināšanā;

8.  mudina dalībvalstis un Barselonas procesa partnerus veicināt pozitīvu pasākumu ieviešanu attiecībā uz vienādām iespējām un diskriminācijas novēršanu pret sievietēm visās jomās, īpaši attiecībā uz nodarbinātību, ģimenes dzīvi un izglītību, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un cilvēku tirdzniecību, kā arī nodrošinātu cieņu pret sievietēm un to lomas veicināšanu sabiedrībā, tostarp atvieglojot viņām piekļuvi vadošiem amatiem un lēmumu pieņemšanai;

9.  uzsver, ka, lai veicinātu sieviešu līdzdalību Vidusjūras reģiona valstu darba tirgū, jāizveido attiecīgā infrastruktūra un dienesti, lai sievietes varētu ne vien piekļūt darba tirgum, bet arī saglabāt tajā savu vietu;

10. norāda uz nepieciešamību stiprināt Vidusjūras reģiona valstu sieviešu apvienību saites, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības izveidi un sieviešu aktīvu līdzdalību;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Ilda Figueiredo, Claire Gibault, Lissy Gröner, Urszula Krupa, Pia Elda Locatelli, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Anne Van Lancker, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Donata Gottardi

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Juan Andrés Naranjo Escobar


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

5

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bastiaan Belder, Elmar Brok, Colm Burke, Marco Cappato, Philip Claeys, Véronique De Keyser, Michael Gahler, Klaus Hänsch, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Ioannis Kasoulides, Maria Eleni Koppa, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Vural Öger, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, Samuli Pohjamo, Bernd Posselt, Raül Romeva i Rueda, Christian Rovsing, Flaviu Călin Rus, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Marcello Vernola, Andrzej Wielowieyski, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Árpád Duka-Zólyomi, Martí Grau i Segú, Pierre Jonckheer, Alexander Graf Lambsdorff, Erik Meijer

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 23. decembra Juridisks paziņojums