ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta redakcija)

4.5.2010 - (COM(2009)0126 – C7‑0044/2009 – 2009/0054(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Barbara Weiler
(Pārstrādāšana – Reglamenta 87. pants)
Atzinumu sagatavoja (*):
Raffaele Baldassarre, Juridiskā komiteja
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta redakcija)

(COM(2009)0126 – C7‑0044/2009 – 2009/0054(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0126),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C7-0044/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ... vēstuli Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai, kas nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7‑0136/2010),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Viena no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna prioritārajām darbības jomām ir administratīvā sloga samazināšana un uzņēmējdarbības veicināšana, inter alia, likviditātes apsvērumu dēļ nodrošinot to, ka publiskās iestādes rēķinus, tai skaitā no MVU, par piegādēm un pakalpojumiem apmaksā viena mēneša laikā.	(7) Viena no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna prioritārajām darbības jomām ir administratīvā sloga samazināšana un uzņēmējdarbības veicināšana, inter alia, likviditātes apsvērumu dēļ nodrošinot to, ka principā rēķinus, tai skaitā no MVU, par piegādēm un pakalpojumiem apmaksā viena mēneša laikā.
Pamatojums
Publiskām un privātām līgumslēdzējām pusēm rēķinus principā vajadzētu apmaksāt 30 dienu laikā. Tomēr vajadzētu saglabāt iespēju atkāpties no šā noteikuma, kā paredzēts direktīvā. Celtniecības nozarē, piemēram, paveiktajam darbam un tādēļ arī dokumentiem, kas pamato iesniegtos faktūrrēķinus, var būt tāda sarežģītības pakāpe, ka var būt nepieciešams ilgāks laiks par noteikto, lai tos pārbaudītu. Lai kompensētu šo problēmu, var izmantot daļēju maksājumu noteikumus.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Maksājuma kavējums ir līguma pārkāpums, kas zemās vai nulles kavējuma procentu likmes un/vai atlīdzināšanas procedūras ilguma dēļ debitoriem vairumā dalībvalstu ir kļuvis finansiāli izdevīgs. Lai šo tendenci pavērstu pretējā virzienā un nodrošinātu to, ka nelabvēlīgo seku dēļ maksājumu kavēšana nav izdevīga, ir nepieciešams izšķirīgs risinājums, piemēram, padarot procentu piedzīšanas aizliegumu par negodīgu līguma klauzulu un nodrošinot kompensācijas kreditoriem par radītajiem zaudējumiem.	(12) Maksājuma kavējums ir līguma pārkāpums, kas zemās vai nulles kavējuma procentu likmes un/vai atlīdzināšanas procedūras ilguma dēļ debitoriem vairumā dalībvalstu ir kļuvis finansiāli izdevīgs. Lai šo tendenci pavērstu pretējā virzienā un nodrošinātu to, ka nelabvēlīgo seku dēļ maksājumu kavēšana nav izdevīga, ir nepieciešams izšķirīgs risinājums, lai pārietu uz kārtīgu maksājumu kultūru. Īstenojot šo pāreju, vajadzētu ietvert noteikumus, ar kuriem paredz kreditoriem kompensēt radušās izmaksas un paredz, ka tiesību uz procentu piedziņu un uz piedziņas izmaksu kompensāciju izslēgšana ir netaisnīgi līguma noteikumi un netaisnīga komercprakse. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst MVU. Tādēļ ir ļoti būtiski neierosināt darbības, kas rada nevajadzīgu laika kavēšanu un birokrātiju.
Pamatojums
Ir skaidri jānorāda uzņēmējiem, ka ir netaisnīgi izslēgt tiesības uz piedziņas izmaksu kompensāciju, kas ir tiesības, kuras ar šo priekšlikumu cenšas nostiprināt, un šādu netaisnīgu noteikumu nedrīkst izmantot pret kreditoriem un to drīkst izmantot par pamatu, lai iesniegtu prasību atlīdzināt zaudējumus.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Attiecīgi jānosaka, ka korporatīvie maksājumu laiki, kā vispārējs likums, jāierobežo līdz 60 dienām. Tomēr dažos gadījumos var pastāvēt objektīvs pamatojums uzņēmumiem pieprasīt garākus maksājumu laikus, piemēram, ja tirdzniecība notiek konkrētā sezonā, savukārt iepirkumi jāveic visu cauru gadu. Tādēļ vajadzētu saglabāt iespēju līguma pusēm īpaši vienoties par maksājumu periodiem, kas garāki par 60 dienām, tomēr nosakot, ka šāda pagarināšana nevienai no līgumslēdzējām pusēm nerada nepamatotus zaudējumus.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Kopienas tiesību aktu konsekvences dēļ jēdziena “līgumslēdzēja iestāde” definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz šo direktīvu.	(13) Kopienas tiesību aktu konsekvences dēļ jēdziena „līgumslēdzēja iestāde” definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs1, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz šo direktīvu. Tomēr definīcijā „līgumslēdzēja iestāde” nevajadzētu ietvert publiskos uzņēmumus, kā noteikts Direktīvā 2004/17/EK.
	_____ 1 OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
Pamatojums
Ietverot publiskus uzņēmumus direktīvas piemērošanas jomā, kā noteikts Direktīvā 2004/17/EK, attiecīgajās nozarēs rastos konkurences izkropļojumi. Grozījums izdarīts, lai būtu konsekvence ar grozījumu 2. panta 2. punktā.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Nepieciešama taisnīga kompensācija kreditoriem par maksājumu kavējumu piedziņas izmaksām, lai nodrošinātu, ka nelabvēlīgo seku dēļ maksājumu kavējumi nav izdevīgi. Piedziņas izmaksās būtu jāiekļauj arī saistītās administratīvās izmaksas un kompensācija par iekšējām izmaksām, kas radušās maksājuma kavējuma dēļ, un tām šajā direktīvā jāparedz minimāla vienotas likmes summa, ar ko var papildināt kavējuma procentus. Būtu jāapsver piedziņas izmaksu kompensācija, neskarot valstu noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts tiesnesis var piešķirt kreditoram papildu atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas saistīti ar debitora maksājuma kavējumu.	(15) Nepieciešama taisnīga kompensācija kreditoriem par maksājumu kavējumu piedziņas izmaksām, lai nodrošinātu, ka nelabvēlīgo seku dēļ maksājumu kavējumi nav izdevīgi. Piedziņas izmaksās būtu jāiekļauj arī saistītās administratīvās izmaksas un kompensācija par iekšējām izmaksām, kas radušās maksājuma kavējuma dēļ, un tām šajā direktīvā jāparedz vienotas likmes summa, ar ko var papildināt kavējuma procentus. Būtu jāapsver piedziņas izmaksu kompensācija, neskarot valstu noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts tiesnesis var piešķirt kreditoram papildu atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas saistīti ar debitora maksājuma kavējumu.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Papildus tiesībām saņemt nemainīgu summu, lai segtu iekšējās piedziņas izmaksas, kreditoriem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt kompensāciju par citām piedziņas izmaksām, kuras radušās debitora maksājuma kavējuma rezultātā un kurās jo īpaši vajadzētu ietvert tādas kreditoru izmaksas kā advokāta vai parādu piedzīšanas aģentūras nolīgšanas izmaksas. Kreditoriem vajadzētu arī būt tiesīgiem pieprasīt atlīdzināt izmaksas, kas radušās, izmantojot konta pārtēriņa iespēju.
Pamatojums
Ir precīzi jānorāda, kuras izmaksas uzskatāmas par piedziņas izmaksām, kas radušās debitoru maksājumu kavējuma rezultātā. Grozījumā ietvertais saraksts nav pilnīgs.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Pētījumi liecina, ka publiskās iestādes komercdarījumu līgumos bieži nosaka maksājumu laiku, kas ievērojami pārsniedz 30 dienas. Tādēļ publisko iestāžu noslēgtajos iepirkuma līgumos būtu vispārīgi jānosaka, ka maksājuma laiks nedrīkst pārsniegt 30 dienas.	svītrots
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Maksājuma kavējums ir jo īpaši nevēlams gadījumā, ja debitors ir maksātspējīgs. Pētījumi liecina, ka publiskās iestādes rēķinus bieži apmaksā, ievērojami kavējot piemērojamo maksājuma laiku. Publiskās iestādes, iespējams, retāk saskaras ar finansējuma grūtībām, jo tām var būt pieejamas drošākas, uzticamākas un nepārtrauktākas ienākumu plūsmas nekā privātajiem uzņēmumiem. Vienlaikus to darbības mērķu sasniegšanu mazākā mērā nekā privātos uzņēmumus ietekmē stabilu tirdzniecības sakaru veidošana. Tātad publiskām iestādēm var būt mazāks stimuls maksāt laikā. Turklāt daudzas publiskās iestādes finansējumu var iegūt ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā privātie uzņēmumi. Tādēļ publisku iestāžu pieļauti maksājumu kavējumi ne tikai rada nepamatotas izmaksas privātiem uzņēmumiem, bet arī vispārēju neefektivitāti. Tādēļ ir atbilstīgi par publisko iestāžu pieļautiem maksājumu kavējumiem attiecīgi noteikt augstāku atturošu kompensāciju.	(17) Maksājuma kavējums ir jo īpaši nevēlams gadījumā, ja debitors ir maksātspējīgs. Pētījumi liecina, ka publiskās iestādes rēķinus bieži apmaksā, ievērojami kavējot piemērojamo maksājuma laiku. Publiskās iestādes, iespējams, retāk saskaras ar finansējuma grūtībām, jo tām var būt pieejamas drošākas, uzticamākas un nepārtrauktākas ienākumu plūsmas nekā privātajiem uzņēmumiem. Vienlaikus to darbības mērķu sasniegšanu mazākā mērā nekā privātos uzņēmumus ietekmē stabilu tirdzniecības sakaru veidošana. Tātad publiskām iestādēm var būt mazāks stimuls maksāt laikā. Turklāt daudzas publiskās iestādes finansējumu var iegūt ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā privātie uzņēmumi. Tādēļ publisku iestāžu pieļauti maksājumu kavējumi ne tikai rada nepamatotas izmaksas privātiem uzņēmumiem, bet arī vispārēju neefektivitāti. Publisko iestāžu maksājumu kavējumu negatīvā ietekme jāvērtē saistībā ar valsts iepirkuma nozīmību Eiropas Savienības ekonomikā kopumā. Tādēļ attiecīgi jāievieš īpaši noteikumi saistībā ar tirdzniecības darījumiem starp uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, jo īpaši nosakot, ka publisko iestāžu noslēgtajiem iepirkuma līgumiem maksājumu periodi nepārsniedz 30 dienas.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) No finansēšanas un tirdzniecības sakaru viedokļa Eiropas Savienības iestāžu stāvoklis ir salīdzināms ar dalībvalstu publisko iestāžu stāvokli. Šajā direktīvā noteiktie maksimālie maksājumu periodi publiskajām iestādēm ir attiecīgi piemērojami arī Eiropas Savienības iestādēm.
Pamatojums
Šis grozījums jāskata saistībā ar 2. panta 2. punktu. Referente uzskata, ka šo direktīvu vajadzētu piemērot Eiropas Savienības iestādēm.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Īpašas bažas rada situācija saistībā ar maksājumu kavējumiem veselības aprūpes pakalpojumu jomā daudzās dalībvalstīs. Tomēr veselības aprūpes nozares problēmas nav atrisināmas diennakts laikā, jo grūtību, ar kurām saskaras veselības aprūpes iestādes, cēlonis ir pārmantotie parādu slogi. Tādēļ veselības aprūpes uzņēmumiem būtu jānodrošina lielāka elastība attiecībā uz to saistību izpildi. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka maksājumi veselības aprūpes nozarē tiek veikti līgumos noteiktajos laikos.
Pamatojums
Daudzās dalībvalstīs veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem rodas grūtības laicīgi veikt maksājumus. Daudzos gadījumos šādas maksājumu problēmas ir „pagātnes kļūdu” un strukturālu problēmu rezultāts. Dalībvalstīm vajadzētu censties nodrošināt, lai šajā direktīvā paredzētie noteikumi attiecas arī uz maksājumiem, ko veic veselības aprūpes uzņēmumi. Tomēr šādiem uzņēmumiem attiecībā uz maksājumiem vajadzētu atļaut lielāku elastību.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Šai direktīvai būtu jāaizliedz iespēja ļaunprātīgi izmantot brīvību slēgt līgumus par ļaunu kreditoram. Ja līgums galvenokārt kalpo tam, lai nodrošinātu debitoram papildu likviditāti uz kreditora rēķina , piemēram, liedzot kreditoram iespēju par maksājumu kavējumiem piedzīt procentus vai maksājumu kavējumiem piemērot procentu likmi, kas ir ievērojami zemāka nekā direktīvā noteiktā likumiskā procentu likme, vai ja galvenais līgumslēdzējs uzliek saviem piegādātājiem un apakšuzņēmējiem maksājumu noteikumus, kas nav attaisnojami, pamatojoties uz viņam pašam piešķirtajiem noteikumiem, tos var uzskatīt par faktoriem, kas veido šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt valstu noteikumus, kas attiecas uz līgumu slēgšanas veidu vai kas regulē līgumu tādu noteikumu spēkā esamību, kas kaitē debitoram.	(18) Šai direktīvai būtu jāaizliedz iespēja ļaunprātīgi izmantot brīvību slēgt līgumus par ļaunu kreditoram. Ja līguma noteikums vai komercprakse galvenokārt kalpo tam, lai nodrošinātu debitoram papildu likviditāti uz kreditora rēķina, piemēram, liedzot kreditoram iespēju par maksājumu kavējumiem piedzīt procentus vai maksājumu kavējumiem piemērot procentu likmi, kas ir ievērojami zemāka nekā direktīvā noteiktā likumiskā procentu likme, vai ja galvenais līgumslēdzējs uzliek saviem piegādātājiem un apakšuzņēmējiem maksājumu noteikumus, kas nav attaisnojami, pamatojoties uz viņam pašam piešķirtajiem noteikumiem, tos var uzskatīt par faktoriem, kas veido šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Saskaņā ar akadēmisko vienotā modeļa projekta projektu līguma noteikumi vai prakse, kas klaji novirzās no labas komercprakses un kas ir pretēji labai ticībai un taisnīgai darījumu veikšanai, uzskatāmi par netaisnīgiem. Šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt valstu noteikumus, kas attiecas uz līgumu slēgšanas veidu vai kas regulē līgumu tādu noteikumu spēkā esamību, kas kaitē debitoram.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
.	(18a) Saistībā ar plašākiem centieniem novērst līgumu slēgšanas brīvības ļaunprātīgu izmantošanu pret kreditoru interesēm dalībvalstīm, oficiāli atzītām iestādēm un iestādēm, kuru likumīgās interesēs ir šis jautājums, ar Komisijas atbalstu vajadzētu sekmēt rīcības kodeksu izstrādi un publicēšanu, kā arī konfliktu risināšanas sistēmu pieņemšanu, pamatojoties uz starpniecību un arbitrāžu, kurai vajadzētu būt brīvprātīgai, kurai vajadzētu nodoršināt piemērotas sūdzību procedūras un kuru vajadzētu apsvērt valsts vai Eiropas Savienības līmenī, kā arī izstrādāt tā, lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto tiesību pilnīgu ievērošanu.
Pamatojums
Jebkurā gadījumā ir vēlams, lai rīcības kodeksos tiktu iekļautas efektīvas sūdzību procedūras, ko var piemērot personām, kuras nepilda savas līgumsaistības. Tomēr šādu noteikumu efektivitāte var būt ierobežota, ja pasākums ir brīvprātīgs, turklāt ņemot vērā, ka trūkst saistošu pasākumu, ar ko nodrošināt attiecīgo partneru pareizu rīcību (ja tā nav izslēgšana). Tādēļ ir būtiski nodrošināt maksimālu pārstāvošu iestāžu iesaisti un veicināt starpniecību un arbitrāžu, lai nodrošinātu, ka rastie risinājumi ir rentablākie un ātrākie.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Šajā direktīvā ir noteikti īpaši kritēriji līguma noteikumu iespējamā netaisnīguma novērtēšanai, ņemot vērā specifiskās īpašības, kas piemīt komercdarījumiem starp uzņēmumiem vai uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, kuri būtiski atšķiras no tiem darījumiem, kuros iesaistīti patērētāji.
Pamatojums
Ar grozījumu tiek precizēts, ka šajā direktīvā ir iekļauti īpaši kritēriji, lai novērtētu līguma noteikumu iespējamo netaisnīgumu, ņemot vērā specifiskās īpašības, kas piemīt komercdarījumiem starp uzņēmumiem vai uzņēmumiem un valsts iestādēm, kuri būtiski atšķiras no tiem darījumiem, kuros iesaistīti patērētāji.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Lai veicinātu šās direktīvas noteikumu ievērošanu, dalībvalstīm vajadzētu veicināt starpniecības un citu alternatīvu strīdu izšķiršanas veidu izmantošanu.
Pamatojums
Referente vēlas veicināt starpniecības un citu alternatīvu strīdu izšķiršanas veidu izmantošanu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Jānodrošina, lai bezstrīdus prasību piedziņas procedūras attiecībā uz maksājumu kavējumiem komercdarījumos būtu iespējams pabeigt īsā laikā.	(22) Jānodrošina, lai bezstrīdus prasību piedziņas procedūras attiecībā uz maksājumu kavējumiem komercdarījumos būtu iespējams pabeigt īsā laikā, paredzot iespēju šos prasījumus vērst pret uzņēmumiem un publiskām iestādēm, nekavējoties izmantojot plaši pieejamu procedūru tiešsaistē, tostarp Eiropas e-tiesiskuma portālā, tiklīdz tas būs pieejams, un šai procedūrai jābūt pieejamai visiem Savienībā reģistrētajiem kreditoriem ar vienādiem nosacījumiem.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu dalībvalstīm vajadzētu gan savās, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) " publiska iestāde" ir līgumslēdzēja iestāde, kas definēta Direktīvā 2004/18/EK;	(2) „publiska iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde, kas definēta Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punktā un Direktīvas 2004/17/EK 2. panta 1.punktā neatkarīgi no līguma priekšmeta vai vērtības, kā arī jebkuras Eiropas Savienības iestādes, struktūrvienības, biroji un aģentūras;
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) "maksājuma kavējums" ir maksājuma neveikšana 3. panta 2. punktā vai 5. panta 2. punktā noteiktajā maksājumu laikā.	(4) „maksājuma kavējums” ir maksājuma neveikšana līgumā noteiktajā maksājumu laikā vai, ja nav šāda noteikuma, 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā vai 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajā maksājumu laikā;
Pamatojums
Šis grozījums ir svarīgs, jo būtu jāļauj līgumā noteikt maksājuma termiņu, kas ir īsāks par 3. panta 2. punktā un 5. panta 2. punktā noteiktajiem, un šādā gadījumā debitoram vajadzētu attiecīgi piemērot sankcijas par termiņa neievērošanu.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) “kavējuma procenti” ir likumiskie procenti vai procenti, par kuriem uzņēmumi apspriedušies un vienojušies;	(5) „kavējuma procenti” ir likumiskie procenti vai procenti, par kuriem uzņēmumi apspriedušies un vienojušies un kuri nav mazāki par likumiskajiem procentiem;
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. “likumiskie procenti” ir vienkārši procenti par maksājuma kavējumu, kuru likme atbilst vismaz septiņiem procentu punktiem virs pamatlikmes;	6. „likumiskie procenti” ir vienkārši procenti par maksājuma kavējumu, kuru likme atbilst vismaz deviņiem procentu punktiem virs pamatlikmes;
Pamatojums
Vienveidīgāki noteikumi, ko piemēro abiem sektoriem un kas saistīti ar nelielu tiesību aktos noteikto procentu likmes paaugstinājumu nemainīgas vienreizējas kompensācijas vietā, nodrošinātu, ka visi debitori saņem godīgu attieksmi un ka visiem piemēro proporcionālas, bet atturošas soda naudas. Šis grozījums izriet no Komisijas priekšlikuma 5. panta 5. punkta svītrojuma.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 9.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) „pārbaudāms faktūrrēķins” ir precīzi sagatavots, galīgs faktūrrēķins, kurā ievērota tāda vienību secība, par ko panākta vienošanās, un izmantoti līgumā ietvertie apraksti. Rēķinam jāpievieno daudzuma aprēķini, rasējumi un citi pavaddokumenti, kas nepieciešami kā apliecinājums par paveiktā darba veidu un apjomu;
Pamatojums
Lai to uzskatītu par maksājuma laika sākumu un maksājuma pieprasījumu, faktūrrēķinam jābūt pārbaudāmam. Tādēļ tajā, piemēram, jāuzskaita vienības, attiecībā uz kurām tiek pieprasīts maksājums, jānorāda, kādām vienībām piemēro samaksu par paveikto darbu, kā arī tam jāpievieno attiecīgi pavaddokumenti. Lai faktūrrēķinu uzskatītu par visaptverošu un pienācīgi sagatavotu, tam jāatbilst starp pusēm noslēgtā līguma noteikumiem.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 3. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Procenti maksājumu kavējumu gadījumā	Darījumi starp uzņēmumiem
Pamatojums
Skaidrības labad virsrakstā vajadzētu norādīt, ka 3. pants attiecas tikai uz maksājumu kavējumiem starp uzņēmumiem.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts - b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, kavējuma procenti ir maksājami automātiski, kad pagājis viens no šādiem laikposmiem:	b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, kavējuma procenti ir maksājami automātiski, kad pagājis viens no šādiem laikposmiem:
i) 30 dienas pēc tam, kad debitors saņēmis faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;	i) 30 kalendārās dienas pēc tam, kad debitors saņēmis faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;
ii) ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;	ii) ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 kalendārās dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;
iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir noteikta likumā vai līgumā un ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, vai pirms tās, — 30 dienas pēc minētās dienas.	iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir noteikta likumā vai līgumā un ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk vai dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, — 30 kalendārās dienas pēc minētās dienas;
	ba) faktūrrēķina saņemšanas diena nav noteikta līgumiskas vienošanās veidā starp debitoru un kreditoru.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2.a un 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā minētās pieņemšanas vai pārbaudes procedūras ilgums nepārsniedz 30 dienas.
	2.b Dalībvalstis nodrošina, ka līgumā noteiktais maksājumu laiks nepārsniedz 60 dienas, ja vien nepastāv īpaša debitora un kreditora vienošanās un tā jebkurai no līgumslēdzējām pusēm nerada nepamatotus zaudējumus.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja saskaņā ar 3. un 5. pantu komercdarījumos ir maksājami kavējuma procenti un līgumā nav noteikts citādi, kreditoram ir tiesības saņemt no debitora šādas summas:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja saskaņā ar 3. un 5. pantu komercdarījumos ir maksājami kavējuma procenti, kreditoram ir tiesības automātiski, proti, tam nav jāveic nekādi pasākumi, saņemt no debitora, kā minimums, nemainīgu summu EUR 40.
Pamatojums
Direktīvas priekšlikuma 6. pantā teikts, ka „par redzami netaisnu klauzulu vienmēr uzskata klauzulu, kurā nav ietverti noteikumi par kavējuma procentiem”. Līguma noteikums, kas pieļauj novirzi no 3. pantā ierosinātajiem noteikumiem, mazinātu līgumā paredzētās garantijas, kuras aizsargā kreditorus. Ir svarīgi garantēt, ka procedūra ir automātiska, lai izvairītos no jebkādas pretdarbības no klienta puses. Kompensācijas summas, kas pienākas par piedziņas izmaksām, būtu jāizsaka obligātajās summās.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts - a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) par parādu, kas ir EUR 1 000 vai lielāks, bet nepārsniedz EUR 10 000, — nemainīgu summu EUR 70;	svītrots
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts - b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) par parādu, kas ir EUR 10 000 vai lielāks — summu, kas atbilst 1% no atlikušās summas, par kuru jāmaksā kavējuma procenti.	svītrots
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts - c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) par parādu, kas ir EUR 10 000 vai lielāks — summu, kas atbilst 1% no atlikušās summas, par kuru jāmaksā kavējuma procenti.	svītrots
Pamatojums
Mainīga 1 % kompensācijas likme, kas maksājama par maksājumu kavējumiem EUR 10 000 vai vairāk apmērā varētu nozīmēt ievērojamas un nesamērīgas izmaksas par lielākiem darījumiem un varētu neatbilst patiesajām izmaksām. Referente uzskata, ka saistībā ar piedziņas izmaksu kompensāciju vajadzētu noteikt nemainīgu maksimālo robežvērtību.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts - 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka vairāku prasību gadījumā pret vienu un to pašu debitoru 1. punktā minētā piedziņas izmaksu kompensācija ir maksājama tikai par parādu summām, nevis par atsevišķām prasībām.
Pamatojums
Būtu negodīgi, kā arī neatbilstīgi pašreizējai praksei kompensēt viena un tā paša piegādātāja un pircēja piedziņas izmaksas par atsevišķām prasībām, bet vajadzētu nodrošināt, ka tiek kompensētas 1. punktā minētās izmaksas atbilstoši šo visu prasību par kavējumu maksājumiem summai. Tas jo īpaši attiecas uz veselības aprūpes nozari, kad slimnīcas nevar samaksāt dažādu medikamentu piegādātājam par atsevišķām piegādēm veselības apdrošinātāju maksājumu kavējumu dēļ.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja debitors ir atbildīgs par nokavējumu, kreditoram papildus 1. punktā minētajām summām ir tiesības prasīt saprātīgu kompensāciju no debitora par visām atlikušajām piedziņas izmaksām, kas radušās debitora maksājuma kavējuma dēļ.	3. Ja vien nav izslēgta debitora atbildība par nokavējumu, kreditoram papildus 1. punktā minētajām summām ir tiesības prasīt saprātīgu kompensāciju no debitora par visām atlikušajām piedziņas izmaksām, kas radušās debitora maksājuma kavējuma dēļ. Citas izmaksas ietver jo īpaši kreditora izmaksas saistībā ar advokāta nolīgšanu, parādu piedziņas aģentūras nolīgšanu vai konta pārtēriņa iespējas izmantošanu maksājuma kavējuma dēļ.
Pamatojums
Skaidri jānorāda, kādas izmaksu vienības ir ietvertas citās izmaksās, kas rodas saistībā ar debitora maksājuma kavējumu.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 5. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Publisku iestāžu maksājumi	Darījumi starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos, kuru rezultāts ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana publiskām iestādēm par atlīdzību, kreditoram bez vajadzības atgādināt ir tiesības saņemt kavējuma procentus likumisko procentu apmērā, ja izpildīti šādi nosacījumi:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos, kuru rezultāts ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana publiskām iestādēm par atlīdzību vai nolūkā sasniegt publisko iestāžu mērķus, kreditoram bez vajadzības atgādināt ir tiesības saņemt kavējuma procentus likumisko procentu apmērā, ja izpildīti šādi nosacījumi:
Pamatojums
Šo grozījumu vajadzētu aplūkot saistībā ar 2. panta 1. punktu. Daudzi no pakalpojumiem, ko iegādājas publiskās iestādes, netiek sniegti šīm iestādēm, bet gan trešām personām no dažādām sociālajām grupām, kuru vārdā publiskās iestādes slēdz līgumus par preču vai pakalpojumu piegādi. Līgumu slēgšana par šādām precēm vai pakalpojumiem, lai nodrošinātu konkrēto grupu vajadzības, ietilpst publisko iestāžu darbības mērķos, kaut arī šīs iestādes nav galīgais attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējs.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, kavējuma procenti ir maksājami automātiski, kad pagājis viens no šādiem laikposmiem:	b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, kavējuma procenti ir maksājami automātiski, vēlākais līdz brīdim, kad pagājis viens no šādiem laikposmiem:
i) 30 dienas pēc tam, kad debitors saņēmis faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;	i) 30 kalendārās dienas pēc tam, kad debitors saņēmis pārbaudāmu faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;
ii) ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;	ii) ja debitors saņem pārbaudāmu faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 kalendārās dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;
iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir paredzēta ar likumu vai līgumā un ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk vai dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, — 30 dienas pēc minētās dienas;	iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir paredzēta ar likumu vai līgumā un ja debitors saņem pārbaudāmu faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk vai dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, — 30 kalendārās dienas pēc minētās dienas;
	iiia) ja faktūrrēķina vai līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas datums nav noteikts — 30 dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas.
	ba) faktūrrēķina saņemšanas datums nav noteikts līgumā, kas noslēgts starp debitoru un kreditoru.
Pamatojums
Lai to uzskatītu par maksājuma pieprasījumu, galīgajam faktūrrēķinam jābūt pārbaudāmam. Lai to uzskatītu par maksājuma pieprasījumu, faktūrrēķinam jābūt pārbaudāmam, lai noteiktu, vai tas ir pilnīgs, pareizi sagatavots un galīgs. Principā galīgais rēķins, kas neatbilst šiem kritērijiem, nedrīkst nodrošināt, ka sākas maksājuma pieprasījuma apstrāde.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Attiecībā uz publiskām veselības aprūpes iestādēm un publiskām medicīniskām un sociālām iestādēm 5. panta 2.punkta b) apakšpunkta i), ii) un iii) daļā minētais laikposms ir 60 dienas.
Pamatojums
Les établissements publics de santé ainsi que les établissements médico-sociaux publics (ex. foyers pour handicapés) doivent bénéficier d’un délai de paiement de 60 jours en raison de la spécificité de leur mode de financement au niveau national (remboursement via le système de sécurité sociale). Il ne s’agit pas d’exclure ces établissements du champ de la Directive, ni de créer une dérogation pour une catégorie de payeurs par principe, mais bien de prendre en compte la spécificité de leur système de financement qui ne leur permet pas, indépendamment de leur volonté, de respecter le délai de paiement de 30 jours.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā minētās pieņemšanas vai pārbaudes procedūras ilgums nepārsniedz 30 dienas, ja vien konkursa dokumentācijā vai līgumā ar pienācīgu pamatojumu nav noteikts citādi.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā minētās pieņemšanas vai pārbaudes procedūras ilgums nepārsniedz 30 dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas dienas.
Pamatojums
Atkāpi no 30 dienu laikposma, lai veiktu pārbaudi, var interpretēt neskaitāmos veidos, tādēļ to vajadzētu svītrot. Turklāt, tā kā nereti starp publiskiem iepircējiem un privātiem piegādātājiem nepastāv godīgas konkurences nosacījumi, tas publiskām iestādēm nodrošina iespēju ieviest dažādus pārbaužu procedūru periodus. Tāpat ierosinātajā grozījumā ir noteikts 30 dienu laikposma sākuma datums: preču vai pakalpojumu saņemšanas diena.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumā noteiktais maksājumu laiks nepārsniedz 2. panta b) apakšpunktā paredzētos termiņus, ja vien nepastāv īpaša debitora un kreditora vienošanās, kas ir pienācīgi pamatota ar īpašiem apstākļiem, piemēram, objektīvu nepieciešamību pagarināt maksājuma laiku.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumā noteiktais maksājumu laiks nepārsniedz 2. panta b) apakšpunktā paredzētos termiņus, ja vien nepastāv īpaša debitora un kreditora vienošanās, kas ir objektīvi pamatota ar īpašiem apstākļiem vai līguma īpatnībām, un tam nekādā gadījumā nevajadzētu pārsniegt 60 dienas.
Pamatojums
Gan uzņēmumiem, gan publiskām iestādēm vajadzētu būt iespējai atkāpties no 30 dienu termiņa tikai ārkārtējos, pienācīgi pamatotos apstākļos. Ir svarīgi noteikt maksimālo maksājuma laiku, lai ierobežotu šo atkāpi un izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad ir maksājami kavējuma procenti, kreditoram ir tiesības saņemt vienreizēju kompensāciju, kas atbilst 5 % no parāda. Šī kompensācija papildina kavējuma procentus.	svītrots
Pamatojums
Par anomāliju varētu uzskatīt soda naudas, ko maksātu kreditori, ņemot vērā, ka saņēmēji ir attiecīgās privātpersonas, nevis publiska iestāde. Kreditoru kompensācijai vajadzētu būt izteiktai procentu veidā.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 5. pants – virsraksts un 1. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Redzami netaisnas līguma klauzulas	Netaisnīgi līguma noteikumi un komercprakse
1. Dalībvalstis paredz, ka līguma klauzula attiecībā uz maksājuma dienu vai kavējuma procentiem, vai piedziņas izmaksām nav izpildāma vai ir par iemeslu prasībai par zaudējumu atlīdzību, ja tā ir redzami netaisna pret kreditoru. Nosakot, vai klauzula ir redzami netaisna pret kreditoru, ņem vērā visus lietas apstākļus, tai skaitā labu tirdzniecības praksi un ražojuma vai pakalpojuma īpašības. Ņem vērā arī to, vai debitoram ir objektīvs iemesls novirzīties no likumiskās likmes vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 4. panta 1. punkta vai 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.	1. Dalībvalstis paredz, ka attiecīgais līguma noteikums vai komercprakse attiecībā uz maksājuma dienu vai periodu, kavējuma procentiem vai piedziņas izmaksu kompensāciju nav izpildāms un ir par iemeslu prasībai par zaudējumu atlīdzību, ja tas ir netaisns pret kreditoru.
	Nosakot, vai 1. punktā minētajā nozīmē attiecīgais noteikums vai komercprakse ir netaisnīgs pret kreditoru, ņem vērā visus lietas apstākļus, tai skaitā:
	a) jebkādas klajas novirzes no labas komercprakses, kas ir pretējas labai ticībai un taisnīgai darījumu veikšanai;
	b) ražojuma vai pakalpojuma īpašības; kā arī
	c) to, vai debitoram ir objektīvs iemesls novirzīties no likumiskās likmes vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 4. panta 1. punkta vai 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.
	(Visā tekstā svītro terminu „redzami [netaisns]” un ievieš terminus „noteikums” un „komercprakse”. Pieņemot šo grozījumu, attiecīgās izmaiņas būs jāizdara visā tekstā.)
Pamatojums
Ir skaidrs, ka vārda „noteikums” tulkojums spāņu valodā ir „cláusula”, itāļu valodā – „clausola” un franču valodā – „clause”. Tas atbilst, piemēram, Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvai 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – otrā daļa (jauns punkts)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirmajā daļā par redzami netaisnu klauzulu vienmēr uzskata klauzulu, kurā nav ietverti noteikumi par kavējuma procentiem.	1.a Saskaņā ar 1. punktu noteikumu vai komercpraksi, kas izslēdz tiesības saņemt kavējuma procentus vai piedziņas izmaksu kompensāciju, vai abus minētos, vienmēr uzskata par netaisnīgu.
Pamatojums
Ir skaidri jānorāda uzņēmējiem, ka ir netaisnīgi izslēgt tiesības uz piedziņas izmaksu kompensāciju, kas ir tās tiesības, kuras ar šo priekšlikumu cenšas nostiprināt, un šādu netaisnīgu noteikumu nedrīkst izmantot pret kreditoriem un to drīkst izmantot par pamatu, lai iesniegtu prasību atlīdzināt zaudējumus.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Panta 2. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, kuriem atbilstoši reprezentatīvas organizācijas var saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, pamatojoties uz to, ka klauzulas ir redzami netaisnas, lai šīs organizācijas varētu piemērot piemērotus un efektīvus līdzekļus to turpmākas izmantošanas novēršanai.	3. Panta 2. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, kuriem atbilstoši organizācijas, kas ir oficiāli atzītas kā tādas, kas pārstāv uzņēmumus, vai kuru likumīgajās interesēs ietilpst to pārstāvība, var saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, pamatojoties uz to, ka noteikumi vai komercprakse, tostarp atsevišķa līguma gadījumā, ir netaisnīgi, lai šīs organizācijas varētu piemērot piemērotus un efektīvus līdzekļus to izmantošanas novēršanai.
Pamatojums
Ar šo grozījumu, ņemot vērā Direktīvā 2000/35 iekļauto formulējumu, mēģināts precizēt jēdzienu “organizācijas”. Tomēr pretēji Direktīvai 2000/35 grozījuma mērķis ir prasības iesniegšanas iespēju nodrošināt ne tikai organizācijām, kas pārstāv MVU, bet arī, piemēram, organizācijām, kas pārstāv konkrētu rūpniecības nozari. Grozījumā arī precizēts, ka pārstāvības organizācijām nav liegta iespēja iesniegt prasību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pamatojoties vienīgi uz to, ka atsevišķajā līgumā ir iekļauti iespējami netaisnīgie noteikumi pretstatā standarta noteikumiem un nosacījumiem.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 7. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārredzamība	Pārredzamība un informētības veicināšana
Pamatojums
Šis grozījums jāskata saistībā ar izmaiņām 7. pantā.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina pilnīgu pārredzamību attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, jo īpaši publicējot piemērojamo likumisko procentu likmi.	Dalībvalstis nodrošina pilnīgu pārredzamību attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, jo īpaši publicējot piemērojamo likumisko procentu likmi un procedūru saistībā ar publisko iestāžu maksājumiem kā īpašu garantiju jebkurai apakšuzņēmēju ķēdei.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija Oficiālajā Vēstnesī un internetā publicē detalizētu informāciju par piemērojamām likumisko procentu likmēm visās dalībvalstīs maksājumu kavējumu gadījumā komercdarījumos.
Pamatojums
Tas nodrošina lielāku skaidrību un atvieglo tiesu un kreditoru piekļuvi informācijai par piemērojamām likumisko procentu likmēm visās dalībvalstīs. Tas ir jo īpaši svarīgi saistībā ar pārrobežu darījumiem.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Vajadzības gadījumā dalībvalstis izmanto profesionālas publikācijas, reklāmas kampaņas vai jebkurus citus funkcionālus līdzekļus, lai veicinātu informētību par aizsardzības līdzekļiem pret maksājumu kavējumiem uzņēmumu starpā.
Pamatojums
Komisijas ietekmes novērtējumā iekļautie empīriskie dati parāda, ka uzņēmumi dažreiz nav informēti par aizsardzības līdzekļiem pret maksājumu kavējumiem. Referente uzskata, ka, īstenojot šo direktīvu, paralēli jāveic uzņēmumiem un jo īpaši MVU paredzēti informētības veicināšanas pasākumi, lai tos informētu par viņu tiesībām.
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1.c un 1.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Dalībvalstis var veicināt kārtīgu maksājumu kodeksu izveidi, tajos skaidri nosakot maksājumu veikšanas termiņus un pareizu kārtību, lai risinātu situācijas, kad saistībā ar maksājumiem rodas domstarpības, vai jebkādas citas iniciatīvas, lai risinātu maksājumu kavējumu problēmu un veidotu kārtīgu maksājumu kultūru, kas veicinātu šās direktīvas mērķu sasniegšanu.
	1.d Dalībvalstis cenšas panākt kārtīgo maksātāju saraksta publicēšanu, lai veicinātu paraugprakses izplatīšanos.
Pamatojums
Referente savā darba dokumentā norādīja, ka pret maksājumu kavējumiem iespējams cīnīties tikai ar dažādiem papildinošiem pasākumiem. Šajos pasākumos vajadzētu iekļaut „labo” maksātāju publiskošanu un paraugprakses piemēru popularizēšanu nolūkā sekmēt maksājumu savlaicīgu veikšanu, tostarp tādus instrumentus kā kārtīgu maksājumu kodeksus.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Maksājumu veikšanas grafiki
	Šī direktīva neskar pušu tiesības vienoties, ievērojot piemērojamo valsts tiesību aktu attiecīgos noteikumus, par maksājumu veikšanas grafikiem, kuros noteiktas summas, kas izmaksājamas pa daļām noteiktā laikposmā. Šādos gadījumos, kad kāda no šīm daļām netiek izmaksāta noteiktajā datumā, procentu maksājumus, kompensācijas un citus šajā direktīvā noteiktos soda maksājumus aprēķina, pamatojoties tikai uz laikā neizmaksātajām summām.
Pamatojums
Pakāpeniskas maksāšanas kārtība var veicināt uzņēmumu un jo īpaši MVU likviditātes nodrošināšanu. Šajā sakarībā referente uzskata, ka jāprecizē: 1) komercdarījuma pusēm ir tiesības pilnīgi brīvi vienoties par šāda veida kārtību, ja vien tiek ievēroti piemērojamo valsts tiesību aktu attiecīgie noteikumi; un 2) gadījumā, kad notiek kavēšanās saistībā ar vienas daļas izmaksu, procentu maksājumus, kompensācijas un citus soda maksājumus aprēķina, pamatojoties tikai uz laikā neizmaksātajām summām.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. un 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka izpildāmu spriedumu neatkarīgi no parāda summas var saņemt 90 kalendāra dienās pēc kreditora prasības iesniegšanas vai pieteikuma tiesā vai citā kompetentā iestādē ar nosacījumu, ka parāds vai procedūras jautājumi netiek apstrīdēti.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka izpildāmu spriedumu saskaņā ar paātrinātu procedūru un neatkarīgi no parāda summas var saņemt 90 kalendāro dienu laikā pēc kreditora prasības vai pieteikuma iesniegšanas tiesā vai citā kompetentā iestādē ar nosacījumu, ka parāds vai procedūras jautājumi netiek apstrīdēti. Šo pienākumu veic dalībvalstis atbilstoši to attiecīgajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem. Šajā ziņā kreditoriem nodrošina iespēju izmantot plaši pieejamu sistēmu tiešsaistē.
2. Ar valstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem visiem Kopienā reģistrētiem kreditoriem piemēro vienādus nosacījumus.	2. Valstu normatīvos un administratīvos aktus un 1. punktā minēto tiešsaistes procedūru piemēro visiem Savienībā reģistrētiem kreditoriem, ievērojot vienādus nosacījumus.

• [1]  OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Ievadpiezīmes

Referente uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir nozīmīgs ieguldījums maksājumu kavējumu problēmas risināšanā, jo ar to tiek uzlabota iekšējā tirgus darbība, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu situācijai.

Referente atbalsta Komisijas priekšlikuma galvenos elementus, tomēr ierosina vairākus neatkarīgus grozījumus, proti, saistībā ar sankcijām, valsts iestāžu definīciju un saskaņotiem maksājumu laikiem valsts iestādēm.

Ņemot vērā, ka maksājumu kavējumu parādībai ir vairāki savstarpēji saistīti iemesli, to var novērst tikai ar dažādiem savstarpēji papildinošiem pasākumiem. Tāpēc referente uzskata, ka tīri juridiska pieeja, kas ļautu uzlabot aizsardzības līdzekļus pret maksājumu kavējumiem, ir nepieciešama, tomēr tikai ar to vien nepietiek. Komisijas „stingrā” pieeja, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta bargām sankcijām un šķēršļu radīšanai, ir jāpaplašina, paredzot „mērenus” pasākumus, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta pozitīviem stimuliem maksājumu kavējumu novēršanai. Turklāt, īstenojot direktīvu, jāveicina tādi praktiski pasākumi kā elektronisko rēķinu izmantošana.

Referente uzsver, ka, tikai apvienojot Maksājumu kavējumu direktīvas un citu pasākumu ietekmi, būtu iespējams galu galā izveidot jaunu darījumu kultūru, kurai būtu raksturīga tendence maksājumus veikt savlaicīgi un kurā maksājumu kavējumi tiktu uzskatīti par nepieņemamu un ļaunprātīgu klienta pozīcijas izmantošanu un līguma pārkāpumu, nevis ikdienas praksi.

Referente uzsver — lai gan Direktīva neatrisinās visas finanšu krīzes problēmas, tā ir svarīgs instruments pašreizējo un turpmāko problēmu risināšanai.

Šeit ir detalizētāk aplūkoti galvenie elementi referentes nostājā attiecībā uz Komisijas priekšlikumu.

Piedziņas izmaksu kompensācija

Referente uzskata, ka mainīga 1 % kompensācijas likme par maksājumu kavējumiem EUR 10 000 vai vairāk apmērā varētu nozīmēt ievērojamas un nesamērīgas izmaksas par lielākiem darījumiem un varētu neatbilst patiesajām izmaksām. Saistībā ar piedziņas izmaksu kompensāciju būtu jānosaka nemainīga maksimālā robežvērtība.

Pakāpeniskas maksāšanas kārtība

Referente uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām saglabāt maksāšanas kārtību, kas paredz summu izmaksāšanu pa daļām noteiktā laikposmā. Šādi avansa maksājumi ir parasta prakse vairākās dalībvalstīs, piemēram, Vācijā un Itālijā, jo īpaši attiecībā uz liela apjoma darbiem un/vai pakalpojumu sniegšanu, tostarp būvniecības projektiem. Būvniecības nozarē maksājumi tik tiešām diezgan bieži tiek veikti pa daļām, ja vien daļēji tiek izpildītas no līguma izrietošās saistības.

Referente uzskata, ka pakāpeniskas maksāšanas kārtība var veicināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, likviditātes nodrošināšanu. Šajā sakarībā referente uzskata, ka būtu lietderīgi precizēt: no vienas puses, komercdarījuma puses ir tiesīgas pilnīgi brīvi vienoties par šāda veida kārtību, ja vien tiek ievēroti piemērojamo valsts tiesību aktu attiecīgie noteikumi, un, no otras puses, gadījumā, kad notiek kavēšanās saistībā ar vienas daļas izmaksu, procentu maksājumus, kompensācijas un citus soda maksājumus aprēķina, pamatojoties tikai uz laikā neizmaksātajām summām.

Saskaņoti maksājumu laiki valsts iestādēm

Referente uzskata, ka atkāpēm no 30 dienu maksājumu laika vajadzētu būt izņēmumiem. Lai gan ir nepieciešams noteikts elastīgums, atkāpes jāizmanto tikai īpašos apstākļos. Direktīvas priekšlikuma 5. panta 4. punkts („pienācīgi pamatota ar īpašiem apstākļiem, piemēram, objektīvu nepieciešamību pagarināt maksājuma laiku”) ir samērā divdomīgs un rada neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz tā piemērošanu pakāpeniskai maksājumu veikšanai.

Referente ierosina precīzāku formulējumu attiecībā uz atkāpi no 30 dienu maksājumu laika, kurš nodrošinātu nepieciešamo elastīgumu, lai tiktu ņemti vērā ilgāku maksājumu laiku piemērošanas pamatoti gadījumi. Viņa arī atbalsta 60 dienu maksimālā maksājumu laika ieviešanu valsts iestādēm.

Vienādas sankcijas uzņēmumiem un valsts iestādēm

Referente atbalsta līdzsvarotāku pieeju uzņēmumiem un valsts iestādēm. Lai gan referente atbalsta dažādu attieksmi pret uzņēmumiem un valsts iestādēm saistībā ar maksājumu laikiem, viņa uzskata, ka sankcijām, ko piemēro uzņēmumiem un valsts iestādēm, vajadzētu būt vienādām.

Referente arī uzskata, ka 5 % no parāda summas, kas jāmaksā, sākot no dienas, kad maksājami kavējami procenta, ir nepiemērota sankcija. Turklāt šī sankcija nebūtu stimuls atmaksāt summu ātrāk gadījumos, kad maksājums jau ir nokavēts. Debitors maksātu tādu pašu summu (5 % no parāda summas) neatkarīgi no tā, vai maksājums tiek veikts vienu dienu vai vienu gadu pēc tam, kad maksājami kavējuma procenti.

Referente ierosina pakāpenisku un progresīvu sistēmu, kad debitors maksātu 2 % no summas, sākot no datuma, kad maksājami kavējuma procenti, un 4 % no summas pēc 45 dienām, sākot no datuma, kad maksājami kavējuma procenti, šo procentu palielinot līdz 5 % pēc 60 dienām, sākot no datuma, kad maksājami kavējuma procenti. Referente arī ierosina noteikt, ka soda maksājumiem nekad nevajadzētu pārsniegt EUR 50 000.

Valsts iestādēm piemērojamā režīma attiecināšana uz komunālo pakalpojumu uzņēmumiem (Direktīva 2004/17/EK)

Referente atbalsta priekšlikumā noteiktā valsts iestādēm piemērojamā režīma attiecināšanu uz komercdarījumiem, kurus veic komunālo pakalpojumu uzņēmumi Direktīvas 2004/17/EK nozīmē. Viņa uzskata, ka tāpat kā valsts iestādes arī komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kuriem ir īpašas un ekskluzīvas tiesības, var rēķināties ar pastāvīgiem (vai vismaz paredzamiem) ienākumiem. Tāpēc attieksmei pret komunālo pakalpojumu uzņēmumiem vajadzētu būt tādai pašai kā pret valsts iestādēm.

Pozitīvi stimuli un papildu pasākumi

Referente ierosina grozījumus, kuru mērķis ir paplašināt Komisijas pieeju, pārejot no tīri juridiskas pieejas uz pieeju, kuras pamatā ir stimulu nodrošināšana. Pirmkārt, viņa vēlas rosināt dalībvalstis izmantot maksājumu straujas veikšanas kodeksus, „labo” maksātāju publiskošanu un citus līdzīgus instrumentus, lai risinātu maksājumu kavējumu nozīmīgo problēmu un veidotu kārtīgu maksājumu kultūru, kas veicinātu šās direktīvas mērķu sasniegšanu. Otrkārt, viņa iesaka dalībvalstīm izmantot profesionālas publikācijas, popularizēšanas kampaņas vai jebkurus citus lietderīgus līdzekļus, lai palielinātu informētību par aizsardzības līdzekļiem pret maksājumu kavējumiem uzņēmumu starpā. Treškārt, referente vēlas veicināt starpniecības un citu alternatīvu strīdu izšķiršanas veidu izmantošanu.

Juridiskās komitejas atzinuma projekts

Referente norāda uz Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja grozījumu, kura mērķis ir ar maksājumu laikiem saistītos noteikumus iekļaut 6. panta (kas pēc IMCO un JURI komitejas vienošanās ietilpst JURI komitejas kompetencē) darbības jomā. Viņa vēlas paust atbalstu šim grozījumam.

PIELIKUMS: JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

Tiks publicēta atsevišķi.

PIELIKUMS: JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

Briselē, 2009. gada 7. maijā

ATZINUMS

                                                              EIROPAS PARLAMENTAM

                                                              PADOMEI

                                                              KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos

COM(2009)126, 8.4.2009 – 2009/0054(COD)

Ņemot vērā 2001. gada 28. decembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, it īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kuru veido attiecīgie Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridiskie dienesti, sapulcējās 2009. gada 22. aprīlī, lai cita starpā izskatītu iepriekšminēto Komisijas priekšlikumu.

Šajā sanāksmē[1], pārbaudot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai lai pārstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu Nr. 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, konsultatīvā darba grupa kopīgi vienojās, ka pārstrādātajā priekšlikumā ar pelēku fonu, ko izmanto būtisku grozījumu norādīšanai, ir jānorāda šādas teksta daļas:

– 15. apsvērumā vārdu „ko radījuši„ ierosinātā aizstāšana ar vārdiem „kas saistīti;

9. panta 1. punktā vārdu „parasti” (jau atzīmēts ar „dubulta pārsvītrojuma” iezīmējuma marķējumu);

– 9. pantā Direktīvas 2000/35/EK 5. panta 4. punkta spēkā esošo tekstu, kas pilnībā iezīmēts ar „dubultā pārsvītrojuma” iezīmējuma marķējumu.

Rezultātā, izskatot priekšlikumu, konsultatīvā darba grupa varēja vienprātīgi secināt, ka priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi, izņemot tos, kas par tādiem atzīti priekšlikumā vai šajā atzinumā. Konsultatīvā darba grupa arī ir secinājusi, ka attiecībā uz iepriekšējā akta negrozīto noteikumu un šo satura grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta precīza esošā teksta kodifikācija, nemainot tā būtību.

C. PENNERA                                  J.-C. PIRIS                                      C.-F.DURAND

Juriskonsults                                     Juriskonsults                                     Ģenerāldirektors

• [1] Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma versijas angļu, franču un vācu valodās, un tā strādāja, pamatojoties uz versiju angļu valodā, kas bija izskatāmā teksta oriģinālvaloda.

Juridiskās komitejas atzinums (25.3.2010)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta redakcija)
(COM(2009)0126 – C7‑0044/2009 – 2009/0054(COD))

Atzinumu sagatavoja: Raffaele Baldassarre

(*)       Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 50. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšvēsture

Komisijas jauno priekšlikumu pārstrādātā redakcijā publicēja 2009. gada 8. aprīlī, pievienojot ietekmes novērtējumu[1]. Parlaments to oficiāli saņēma 2009. gada 14. septembrī un pašlaik izskata saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Komisijas ietekmes novērtējumā norādīts, ka vairākās dalībvalstīs publiskās iestādes līdz šim piekopušas “īpaši aplamu maksājumu praksi”[2]. Tā kā dalībvalstu publisko iepirkumu kopsumma 2006. gadā sasniedza vairāk nekā 1,943 miljardus euro[3], Komisija ierosina šo aplamo praksi novērst, nošķirot darījumus, ko veic debitori, kam šajā direktīvā paredzēti fakultatīvi aizsardzības līdzekļi, no debitorēm publiskām iestādēm, kam paredz aizvien jaunus un automātiskus aizsardzības līdzekļus, uz kuriem darījumos var paļauties kreditori.

Saskaņā ar Juridiskās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vienošanos un atbilstīgi Reglamenta 50. pantam Juridiskajai komitejai būs ekskluzīva kompetence par priekšlikuma 6., 8. un 9. pantu un 4., 12., 18., 20. un 22. apsvērumu.

Kopumā atzinuma sagatavotājs atbalsta priekšlikumu un plāno Juridiskās komitejas atzinumu konstruktīvi iekļaut atbildīgās komitejas darbā. Viņš uzskata, ka priekšlikums, iekļaujot tajā šajā atzinumā ierosinātos uzlabojumus un jauninājumus, ir būtisks dokuments, lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus darbību, un tas var ievērojami veicināt vēlamo pāreju uz kārtīgu maksājumu kultūru, ko atzinuma sagatavotājs vēlētos saskatīt dalībvalstu praksē.

Atzinuma sagatavotāja nostāja attiecībā uz 6., 8. un 9. pantu

Grozījumā Nr. 3 un Nr. 10 iekļauti vairāki sīkāk paskaidroti aspekti. Pirmkārt, grozījumā mēģināts precizēt, ka arī atsevišķiem komercprakses noteikumiem, kas ir saistīti ar līgumu, taču neveido tā daļu, nav jābūt izpildāmiem un par tiem var iesniegt prasību atlīdzināt zaudējumus. Otrkārt, direktīvā par maksājumu kavējumu novēršanu minēti “nolīgumi” un priekšlikumā — “līguma klauzulas”, taču piemērotāks termins ir “noteikums”, kas arī atbilst pārējiem tiesību aktiem un vienotā modeļa projektam (II, 9:401–410, turpmāk tekstā — VMP). Treškārt, šā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai pārskatītā direktīva par maksājumu kavējumu novēršanu ir saskaņā ar VMP, ar ko cenšas panākt termina “netaisnīgs” konsekventu lietojumu saistībā ar netaisnīgiem noteikumiem par maksājumu kavēšanu (III, 3:711) un darījumu līgumos iekļautiem netaisnīgiem noteikumiem vispārējā nozīmē (II, 9:405). Ceturtkārt, ar šo grozījumu precizē, ka šis regulējums attiecas arī uz noteikumiem, kas saistīti ar maksājumu termiņiem. Visbeidzot, ar šo grozījumu skaidrāk un sistemātiskāk cenšas noteikt dažādus kritērijus, kas jāņem vērā attiecīgajam dalībvalsts tiesnesim, lemjot par to, vai noteikumi vai komercprakse ir netaisnīgi.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikumā ietverto pieeju, ar kuru saskaņā 6. panta 1. punkta otrajā ievilkumā paredz izveidot līguma noteikumu “melno sarakstu”. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir būtiski šajā sarakstā iekļaut noteikumu, ar ko paredz izslēgt piedziņas izmaksu jebkāda veida kompensāciju, jo tādējādi uzņēmējiem tiks raidīts nepārprotams signāls, ka ir netaisnīgi izslēgt tiesības uz piedziņas izmaksu kompensāciju, kas ir tās tiesības, kuras ar šo priekšlikumu cenšas nostiprināt, un šādu netaisnīgu noteikumu nedrīkst izmantot pret kreditoriem un to drīkst izmantot par pamatu, lai iesniegtu prasību atlīdzināt zaudējumus (sk. grozījumu Nr. 1 un Nr. 11).

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Komisijas priekšlikumā trūkst skaidrības un juridiskās noteiktības attiecībā uz svarīgajiem noteikumiem par pārstāvības organizāciju prasību iesniegšanu. Viņš ierosina daļēji atjaunot direktīvā par maksājumu kavējumu novēršanu lietoto formulējumu, vienlaikus atbalstot pārstāvības organizāciju paplašināšanu, ietverot ne tikai MVU pārstāvošās organizācijas, bet arī, piemēram, organizācijas, kas pārstāv konkrētu rūpniecības nozari. Atzinuma sagatavotājs arī ierosina precizēt, ka šādu pārstāvības organizāciju rīcība ietver ne tikai standarta noteikumus un nosacījumus, bet var arī ietvert, piemēram, direktīvas noteikumu iespējamo pārkāpšanu attiecībā uz kādu atsevišķā līguma noteikumu (sk. grozījumu Nr. 12).

Ņemot vērā, ka priekšlikums ir pārstrādāts, tā 8. pants (Īpašumtiesību saglabāšana), kuru Komisija bija atstājusi bez izmaiņām, ir atstāts negrozīts, lai gan lielu uzmanību šim jautājumam pievērsa Parlamenta sarunās, kuru rezultātā pieņēma direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka grozījumiem direktīvā par maksājumu kavējumu novēršanu nav jāietekmē noteikumi par piespiedu izpildes procedūrām, kuras joprojām būtu jāreglamentē ar dalībvalstu tiesību aktiem. Šis princips jau ir skaidri noteikts direktīvā par maksājumu kavējumu novēršanu un Eiropas Kopienu Tiesas praksē[4]. Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka jāturpina centieni, lai samazinātu laika periodu, kādā var saņemt izpildāmu spriedumu, un lai vienkāršotu līdzekļus, ar kuriem tas izdarāms (sk. grozījumu Nr. 5 un Nr. 13). Atzinuma sagatavotājs izvērtēja direktīvas par maksājumu kavējumu novēršanu iespējamo saistīšanu ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru[5] un šo pieeju labprāt apspriestu ar kolēģiem komitejā.

Tomēr šajā posmā atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras ierobežotais saturs un ģeogrāfiskā darbības joma šādu saistīšanu apgrūtina (sk. grozījumu Nr. 14, kas minētā iemesla dēļ ir tikai tehnisks grozījums).

Viņš uzskata, ka ir būtiski visus sasniegumus, kas panākti saistībā ar maksājumu kavējumu novēršanas direktīvas pārskatīšanu, saistīt ar pašreizējo darbu pie ES e-tiesiskuma portāla, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pašreizējā instrumenta izplatīšanu un izmantošanu (sk. grozījumu Nr. 5).

Atzinuma sagatavotājs atzīst, ka konfrontējoša pieeja maksājumu kavēšanai pati par sevi ir nepietiekama, lai panāktu vēlamo maksājumu izpildes praksi, ņemot vērā, ka kreditori bieži vien nevēlas izmantot direktīvā par maksājumu kavējumu novēršanu paredzētās tiesības, piemēram, tiesības iekasēt procentus, baidoties izjaukt pastāvīgas komercdarījumu attiecības. Tādēļ ir ierosināta papildinoša preventīva pieeja, iekļaujot labas rīcības kodeksu izstrādi un izplatīšanu, no vienas puses, un mediāciju domstarpību risināšanā, no otras puses, (sk. grozījumu Nr. 4 un Nr. 15).

Atzinuma sagatavotāja nostāja attiecībā uz 5. pantu

Visbeidzot, grozījumā Nr. 9 ir mēģināts 5. pantu skatīt no juridiskās perspektīvas. Tā kā 5. panta 5. punktā ietvertais pasākums uzskatāms par nesamērīgu un represīvu un neatbilst Savienības tiesībām, tas ir svītrots. Turklāt grozījumā ir atbalstīts princips par maksājumu termiņu nesaskaņošanu uzņēmumu savstarpējos darījumos, jo pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar proporcionalitātes, subsidiaritātes un pušu autonomijas principiem, kā arī krasi samazinātos MVU iespējas saņemt tirdzniecības aizdevumu.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju pieņemt bez balsošanas šādus grozījumus, kas saskaņā ar komiteju iesaistīšanas procedūru (50. pants) ietilpst iesaistītās komitejas ekskluzīvajā kompetencē:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Maksājuma kavējums ir līguma pārkāpums, kas zemās vai nulles kavējuma procentu likmes un/vai atlīdzināšanas procedūras ilguma dēļ debitoriem vairumā dalībvalstu ir kļuvis finansiāli izdevīgs. Lai šo tendenci pavērstu pretējā virzienā un nodrošinātu to, ka nelabvēlīgo seku dēļ maksājumu kavēšana nav izdevīga, ir nepieciešams izšķirīgs risinājums, piemēram, padarot procentu piedzīšanas aizliegumu par negodīgu līguma klauzulu un nodrošinot kompensācijas kreditoriem par radītajiem zaudējumiem.	(12) Maksājuma kavējums ir līguma pārkāpums, kas zemās vai nulles kavējuma procentu likmes un/vai atlīdzināšanas procedūras ilguma dēļ debitoriem vairākumā dalībvalstu ir kļuvis finansiāli izdevīgs. Lai šo tendenci pavērstu pretējā virzienā un nodrošinātu to, ka nelabvēlīgo seku dēļ maksājumu kavēšana nav izdevīga, ir nepieciešams izšķirīgs risinājums, lai pārietu uz kārtīgu maksājumu kultūru. Īstenojot šo pāreju, vajadzētu ietvert noteikumus, ar kuriem paredz kreditoriem kompensēt radušās izmaksas un paredz, ka tiesību uz procentu piedziņu un uz piedziņas izmaksu kompensāciju izslēgšana ir netaisnīgi līguma noteikumi un netaisnīga komercprakse.
Pamatojums
Ir skaidri jānorāda uzņēmējiem, ka ir netaisnīgi izslēgt tiesības uz piedziņas izmaksu kompensāciju, kas ir tās tiesības, kuras ar šo priekšlikumu cenšas nostiprināt, un šādu netaisnīgu noteikumu nedrīkst izmantot pret kreditoriem un to drīkst izmantot par pamatu, lai iesniegtu prasību atlīdzināt zaudējumus.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Maksājuma kavējums ir jo īpaši nevēlams gadījumā, ja debitors ir maksātspējīgs. Pētījumi liecina, ka publiskās iestādes rēķinus bieži apmaksā, ievērojami kavējot piemērojamo maksājuma laiku. Publiskās iestādes, iespējams, retāk saskaras ar finansējuma grūtībām, jo tām var būt pieejamas drošākas, uzticamākas un nepārtrauktākas ienākumu plūsmas nekā privātajiem uzņēmumiem. Vienlaikus to darbības mērķu sasniegšanu mazākā mērā nekā privātos uzņēmumus ietekmē stabilu tirdzniecības sakaru veidošana. Tātad publiskām iestādēm var būt mazāks stimuls maksāt laikā. Turklāt daudzas publiskās iestādes finansējumu var iegūt ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā privātie uzņēmumi. Tādēļ publisku iestāžu pieļauti maksājumu kavējumi ne tikai rada nepamatotas izmaksas privātiem uzņēmumiem, bet arī vispārēju neefektivitāti. Tādēļ ir atbilstīgi par publisko iestāžu pieļautiem maksājumu kavējumiem attiecīgi noteikt augstāku atturošu kompensāciju.	(17) Maksājuma kavējums ir jo īpaši nevēlams gadījumā, ja debitors ir maksātspējīgs. Pētījumi liecina, ka publiskās iestādes rēķinus bieži apmaksā, ievērojami kavējot piemērojamo maksājuma termiņu. Publiskās iestādes, iespējams, retāk saskaras ar finansējuma grūtībām, jo tām var būt pieejamas drošākas, uzticamākas un nepārtrauktākas ienākumu plūsmas nekā privātajiem uzņēmumiem. Vienlaikus to darbības mērķu sasniegšanu mazākā mērā nekā privātos uzņēmumus ietekmē stabilu tirdzniecības sakaru veidošana. Tātad publiskām iestādēm var būt mazāks stimuls maksāt laikā. Turklāt daudzas publiskās iestādes finansējumu var iegūt ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā privātie uzņēmumi. Tādēļ publisku iestāžu pieļauti maksājumu kavējumi ne tikai rada nepamatotas izmaksas privātiem uzņēmumiem, bet arī vispārēju neefektivitāti.
Pamatojums
Pret publiskām iestādēm vērstās sankcijas ir nesamērīgas un diskriminējošas. Tādējādi rodas ļaunprātīgas izmantošanas un korupcijas iespējas. Publiskās iestādes cenšas sevi pasargāt no papildu izmaksām, ko rada tām piemērotās sankcijas, veidojot ārējas struktūras, kurām ir publisko uzņēmumu statuss un ar kuru palīdzību tās veic preču un pakalpojumu iepirkumu. Tādējādi tiek radīts spiediens veidot papildu struktūras, kuras var nebūt saimnieciski lietderīgas.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. Šai direktīvai būtu jāaizliedz iespēja ļaunprātīgi izmantot brīvību slēgt līgumus par ļaunu kreditoram. Ja līgums galvenokārt kalpo tam, lai nodrošinātu debitoram papildu likviditāti uz kreditora rēķina, piemēram, liedzot kreditoram iespēju par maksājumu kavējumiem piedzīt procentus vai maksājumu kavējumiem piemērot procentu likmi, kas ir ievērojami zemāka nekā direktīvā noteiktā likumiskā procentu likme, vai ja galvenais līgumslēdzējs uzliek saviem piegādātājiem un apakšuzņēmējiem maksājumu noteikumus, kas nav attaisnojami, pamatojoties uz viņam pašam piešķirtajiem noteikumiem, tos var uzskatīt par faktoriem, kas veido šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt valstu noteikumus, kas attiecas uz līgumu slēgšanas veidu vai kas regulē līgumu tādu noteikumu spēkā esamību, kas kaitē debitoram.	18. Šai direktīvai būtu jāaizliedz iespēja ļaunprātīgi izmantot brīvību slēgt līgumus par ļaunu kreditoram. Ja līguma noteikums vai komercprakse galvenokārt kalpo tam, lai nodrošinātu debitoram papildu likviditāti uz kreditora rēķina, piemēram, liedzot kreditoram iespēju par maksājumu kavējumiem piedzīt procentus vai maksājumu kavējumiem piemērot procentu likmi, kas ir ievērojami zemāka nekā direktīvā noteiktā likumiskā procentu likme, vai ja galvenais līgumslēdzējs uzliek saviem piegādātājiem un apakšuzņēmējiem maksājumu noteikumus, kas nav attaisnojami, pamatojoties uz viņam pašam piešķirtajiem noteikumiem, tos var uzskatīt par faktoriem, kas veido šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Saskaņā ar akadēmisko kopīgā Eiropas līgumtiesību modeļa projektu līguma noteikumi vai komercprakse, kas klaji novirzās no labas komercprakses un ir pretrunā labticības principam un taisnīgai darījumu veikšanai, uzskatāmi par netaisnīgiem. Šī direktīva nedrīkstētu ietekmēt valstu noteikumus, kas attiecas uz līgumu slēgšanas veidu vai kas regulē līgumu tādu noteikumu spēkā esamību, kas kaitē debitoram.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās1 jau nosaka regulējumu attiecībā uz mediācijas sistēmām Eiropas Savienības līmenī.
	__________________ 1 OV L 136, 24.5.2008, 3. lpp.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Jānodrošina, lai bezstrīdus prasību piedziņas procedūras attiecībā uz maksājumu kavējumiem komercdarījumos būtu iespējams pabeigt īsā laikā.	(22) Jānodrošina, lai bezstrīdus prasījumu piedziņas procedūras attiecībā uz maksājumu kavējumiem komercdarījumos būtu iespējams pabeigt īsā laikā, paredzot iespēju šos prasījumus vērst pret uzņēmumiem un publiskām iestādēm, nekavējoties izmantojot plaši pieejamu procedūru tiešsaistē, tostarp Eiropas e-tiesiskuma portālā, tiklīdz tas būs pieejams, un šai procedūrai jābūt pieejamai visiem Savienībā reģistrētajiem kreditoriem ar vienādiem nosacījumiem.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8) “īpašumtiesību saglabāšana” ir līgums, saskaņā ar kuru pārdevējs saglabā īpašumtiesības uz attiecīgām precēm, līdz cena nav pilnīgi samaksāta;	8) “īpašumtiesību saglabāšana” ir līguma klauzula, saskaņā ar kuru pārdevējs saglabā īpašumtiesības uz attiecīgām precēm un nenodod īpašumtiesības pircējam, līdz cena nav pilnīgi samaksāta;
Pamatojums
Grozījums izdarīts, lai precizētu īpašumtiesību saglabāšanas jēdzienu. [Turpmākais pamatojuma teksts neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos starp uzņēmumiem kreditoram ir tiesības uz procentiem par maksājuma kavējumu bez vajadzības atgādināt, ja izpildīti šādi nosacījumi:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos starp uzņēmumiem kreditoram ir tiesības uz procentiem par maksājuma kavējumu bez vajadzības atgādināt, aprēķinot šos procentus no nākamās dienas pēc maksājuma termiņa, ja izpildīti šādi nosacījumi:
Pamatojums
Precīzāk definēts laiks, kad sākas tiesības uz procentu maksājumu.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja debitors ir atbildīgs par nokavējumu, kreditoram papildus 1. punktā minētajām summām ir tiesības prasīt saprātīgu kompensāciju no debitora par visām atlikušajām piedziņas izmaksām, kas radušās debitora maksājuma kavējuma dēļ.	3. Ja vien nav izslēgta debitora atbildība par nokavējumu, kreditoram papildus 1. punktā minētajām summām ir tiesības prasīt saprātīgu kompensāciju no debitora par visām atlikušajām piedziņas izmaksām, kas radušās debitora maksājuma kavējuma dēļ.
Pamatojums
Teksta redakcijas precizējums.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Publisku iestāžu maksājumi	Publisku iestāžu maksājumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos, kuru rezultāts ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana publiskām iestādēm par atlīdzību, kreditoram bez vajadzības atgādināt ir tiesības saņemt kavējuma procentus likumisko procentu apmērā, ja izpildīti šādi nosacījumi:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos, kuru rezultāts ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana publiskām iestādēm par atlīdzību, kreditoram bez vajadzības atgādināt ir tiesības saņemt kavējuma procentus likumisko procentu apmērā, ja izpildīti šādi nosacījumi:
a) kreditors ir izpildījis savas līgumsaistības un juridiskos pienākumus;	a) kreditors ir izpildījis savas līgumsaistības un juridiskos pienākumus;
b) kreditors nav saņēmis attiecīgo summu laikā, ja vien debitors ir atbildīgs par nokavējumu.	b) kreditors nav saņēmis attiecīgo summu laikā, ja vien debitors ir atbildīgs par nokavējumu.
2. Ja izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, dalībvalstis nodrošina, ka:	2. Ja izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, dalībvalstis nodrošina, ka:
a) procenti par maksājuma kavējumu ir maksājami no dienas, kas seko līgumā noteiktajai maksājumu dienai vai maksājumu laika beigu dienai;	a) kavējuma procenti ir maksājami no dienas, kas seko līgumā noteiktajai maksājumu dienai vai maksājumu laika beigu dienai;
b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, kavējuma procenti ir maksājami automātiski, kad pagājis viens no šādiem laikposmiem:	b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, kavējuma procenti ir maksājami automātiski, vēlākais līdz brīdim, kad pagājis viens no šādiem laikposmiem:
i) 30 dienas pēc tam, kad debitors saņēmis faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;	i) 30 kalendārās dienas pēc tam, kad debitors saņēmis faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;
ii) ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;	(ii) ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 kalendārās dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;
iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir paredzēta ar likumu vai līgumā un ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk vai dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, — 30 dienas pēc minētās dienas;	iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir paredzēta ar likumu vai līgumā un ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk vai dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, — 30 kalendārās dienas pēc minētās dienas;
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā minētās pieņemšanas vai pārbaudes procedūras ilgums nepārsniedz 30 dienas, ja vien konkursa dokumentācijā vai līgumā ar pienācīgu pamatojumu nav noteikts citādi.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā minētās pieņemšanas vai pārbaudes procedūras veic nekavējoties un to ilgums nepārsniedz 30 kalendārās dienas.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumā noteiktais maksājumu laiks nepārsniedz 2. panta b) apakšpunktā paredzētos termiņus, ja vien nepastāv īpaša debitora un kreditora vienošanās, kas ir pienācīgi pamatota ar īpašiem apstākļiem, piemēram, objektīvu nepieciešamību pagarināt maksājuma laiku.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka:
	a) līgumā noteiktais maksājumu termiņš nepārsniedz 2. panta b) apakšpunktā paredzētos termiņus, ja vien tas netiek darīts pienācīgi pamatotu apsvērumu dēļ saskaņā ar nepieciešamības principu un ja vien nepastāv īpaša debitora un kreditora vienošanās. Jebkurā gadījumā maksājuma termiņš nekad nepārsniedz 60 kalendārās dienas;
	b) 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā minētā faktūrrēķina saņemšanas diena nav noteikta līgumiskas vienošanās veidā starp debitoru un kreditoru.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad ir maksājami kavējuma procenti, kreditoram ir tiesības saņemt vienreizēju kompensāciju, kas atbilst 5 % no parāda. Šī kompensācija papildina kavējuma procentus.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos, kuru rezultātā publiskām iestādēm par atlīdzību piegādā preces vai sniedz pakalpojumus,	6. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos, kuru rezultātā publiskām iestādēm par atlīdzību piegādā preces vai sniedz pakalpojumus,
a) attiecīgā gada pirmajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. janvārī spēkā esošajai likmei;	a) attiecīgā gada pirmajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. janvārī spēkā esošajai likmei;
b) attiecīgā gada otrajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. jūlijā spēkā esošajai likmei.	b) attiecīgā gada otrajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. jūlijā spēkā esošajai likmei.
Pamatojums
Šajā kompromisa grozījumā skarti daži 5. panta juridiskie aspekti. Ir svītrots 5. punkts, jo tajā ir noteikts nepamatots un represīvs pasākums, kas ir pretrunā ar Savienības tiesībām. Turklāt uzņēmumu savstarpējos darījumos nebūtu jāsaskaņo maksājumu termiņi, jo pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem, kā arī krasi samazinātos MVU iespējas saņemt tirdzniecības aizdevumu. Iespēja, ka piegādātājs pagarina klientam maksājuma termiņu, ir būtisks MVU konkurētspējas instruments.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 6. pants – virsraksts un 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Redzami netaisnas līguma klauzulas	Netaisnīgi līguma noteikumi un komercprakse
1. Dalībvalstis paredz, ka līguma klauzula attiecībā uz maksājuma dienu vai kavējuma procentiem, vai piedziņas izmaksām nav izpildāma vai ir par iemeslu prasībai par zaudējumu atlīdzību, ja tā ir redzami netaisna pret kreditoru. Nosakot, vai klauzula ir redzami netaisna pret kreditoru, ņem vērā visus lietas apstākļus, tai skaitā labu komercpraksi un ražojuma vai pakalpojuma īpašības. Ņem vērā arī to, vai debitoram ir objektīvs iemesls novirzīties no likumiskās likmes vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 4. panta 1. punkta vai 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.	1. Dalībvalstis paredz, ka līguma noteikums vai komercprakse attiecībā uz maksājuma dienu vai termiņu, kavējuma procentiem vai piedziņas izmaksu kompensāciju nav izpildāms un ir par iemeslu prasībai par zaudējumu atlīdzību, ja tas ir netaisnīgs pret kreditoru.
	Nosakot, vai saskaņā ar 1. punktu noteikums vai komercprakse ir netaisnīga pret kreditoru, ņem vērā visus lietas apstākļus, tai skaitā:
	a) jebkādas tādas klajas novirzes no labas komercprakses, kas ir pretējas labai ticībai un taisnīgai darījumu veikšanai;
	b) ražojuma vai pakalpojuma īpašības; un
	c) to, vai debitoram ir objektīvs iemesls novirzīties no likumiskās likmes vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 4. panta 1. punkta vai 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.
	(Visā tekstā svītro terminu “redzami [netaisns]” un ievieš terminus “noteikums” un “komercprakse”. Pieņemot šo grozījumu, attiecīgās izmaiņas būs jāizdara visā tekstā.)
Pamatojums
Ir skaidrs, ka vārda “noteikums” tulkojums spāņu valodā ir “cláusula”, itāļu valodā — “clausola” un franču valodā — “clause”. Tas atbilst, piemēram, Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvai 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 2. daļa (jauns punkts)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirmajā daļā par redzami netaisnu klauzulu vienmēr uzskata klauzulu, kurā nav ietverti noteikumi par kavējuma procentiem.	1.a Saskaņā ar 1. punktu noteikumu vai komercpraksi, kas izslēdz tiesības saņemt kavējuma procentus vai piedziņas izmaksu kompensāciju, vai abus minētos, vienmēr uzskata par netaisnīgu.
Pamatojums
Ir skaidri jānorāda uzņēmējiem, ka ir netaisnīgi izslēgt tiesības uz piedziņas izmaksu kompensāciju, kas ir tās tiesības, kuras ar šo priekšlikumu cenšas nostiprināt, un šādu netaisnīgu noteikumu nedrīkst izmantot pret kreditoriem un to drīkst izmantot par pamatu, lai iesniegtu prasību atlīdzināt zaudējumus.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Panta 2. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, kuriem atbilstoši reprezentatīvas organizācijas var saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, pamatojoties uz to, ka klauzulas ir redzami netaisnas, lai šīs organizācijas varētu piemērot piemērotus un efektīvus līdzekļus to turpmākas izmantošanas novēršanai.	3. Panta 2. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, kuriem atbilstoši organizācijas, kas ir oficiāli atzītas kā tādas, kas pārstāv uzņēmumus, vai kuru likumīgajās interesēs ietilpst to pārstāvība, var saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, pamatojoties uz to, ka noteikumi vai komercprakse, tostarp atsevišķajā līgumā iekļautie noteikumi vai komercprakse, ir netaisnīgi, lai šīs organizācijas varētu piemērot atbilstīgus un efektīvus līdzekļus to izmantošanas novēršanai.
Pamatojums
Ar šo grozījumu, ņemot vērā Direktīvā 2000/35 iekļauto formulējumu, mēģināts precizēt jēdzienu “organizācijas”. Tomēr pretēji Direktīvai 2000/35 grozījuma mērķis ir prasības iesniegšanas iespēju nodrošināt ne tikai MVU pārstāvības organizācijām, bet arī, piemēram, organizācijām, kas pārstāv konkrētu nozari.
Grozījumā arī precizēts, ka pārstāvības organizācijām nav liegta iespēja iesniegt prasību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pamatojoties vienīgi uz to, ka iespējami netaisnīgie noteikumi pretēji standarta noteikumiem un nosacījumiem ir iekļauti atsevišķajā līgumā.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. un 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka izpildāmu spriedumu neatkarīgi no parāda summas var saņemt 90 kalendāra dienās pēc kreditora prasības iesniegšanas vai pieteikuma tiesā vai citā kompetentā iestādē ar nosacījumu, ka parāds vai procedūras jautājumi netiek apstrīdēti.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka izpildāmu spriedumu saskaņā ar paātrinātu procedūru un neatkarīgi no parāda summas var saņemt 90 kalendāro dienu laikā pēc kreditora prasības vai pieteikuma iesniegšanas tiesā vai citā kompetentā iestādē ar nosacījumu, ka parāds vai procedūras jautājumi netiek apstrīdēti. Šo pienākumu veic dalībvalstis atbilstoši to attiecīgajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem. Šajā ziņā kreditoriem nodrošina iespēju izmantot plaši pieejamu sistēmu tiešsaistē.
2. Ar valstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem visiem Kopienā reģistrētiem kreditoriem piemēro vienādus nosacījumus.	2. Piemēro valstu normatīvos un administratīvos aktus, un 1. punktā minētā tiešsaistes sistēma visiem Savienībā reģistrētiem kreditoriem ir pieejama ar vienādiem nosacījumiem.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neskar Regulas (EK) Nr. 1986/2006 noteikumus.	4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neskar noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru1.
	__________________
Pamatojums
Komisijas priekšlikumā labota pārrakstīšanās kļūda.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 9.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a pants Mediācija un labas rīcības kodeksi
	1. Dalībvalstis veicina tādu sistēmu izveidi, kas domstarpības risinātu ar mediācijas palīdzību, cita starpā iesaistot arī 6. panta 3. punktā minētās organizācijas.
	2. Dalībvalstis un 6. panta 3. punktā minētās organizācijas ar Komisijas atbalstu izstrādā un izplata labas rīcības kodeksus, kuros paredzēti valstu vai Eiropas Savienības līmenī apspriesti atbilstīgi sūdzību iesniegšanas mehānismi, kuru mērķis ir palīdzēt īstenot šo direktīvu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2009)0126 – C7-0044/2009 – 2009/0054(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 14.9.2009
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē	17.12.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Raffaele Baldassarre 2.9.2009
Izskatīšana komitejā	3.9.2009		6.10.2009		9.11.2009		28.1.2010
Pieņemšanas datums	23.3.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Daniel Hannan, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Sajjad Karim, Vytautas Landsbergis, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, József Szájer

• [1]  COM(2009)0126, SEC(2009)315, SEC(2009)316. Ietekmes novērtējuma padomes komentāri ir publicēti šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/governance/impact/ia_carried_out/cia_2009_en.htm#entr.
• [2]  Paskaidrojuma raksta 4. lpp. un priekšlikuma 17. apsvērums. Statistiku pa dalībvalstīm sk. ietekmes novērtējuma 60.–61. lpp. un 68.–71. lpp.
• [3]  Ietekmes novērtējums, 68. lpp.
• [4]  Sk., piemēram, 2008. gada 11. septembra spriedumu lietā C‑265/07 Caffaro, Krājums [2008], I–45.
• [5]  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris ), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.).

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (19.3.2010)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta redakcija)
(COM(2009)0126 – C7‑0044/2009 – 2009/0054(COD))

Atzinumu sagatavoja: Francesco De Angelis

ĪSS PAMATOJUMS

Direktīva 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos tika pieņemta 2000. gada maijā un ir spēkā kopš 2002. gada 8. augusta, taču tās ietekme ir bijusi ierobežota. Dalībvalstīs pašreiz pastāv milzīgas atšķirības attiecībā uz maksājumu laiku regulējumu, un maksājumu kavēšanas prakse apdraud uzņēmumu un jo īpaši MVU nākotni, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi Eiropā un visā pasaulē.

Plaši lietoto maksājumu kavēšanas praksi nosaka apstākļi, taču biežāk maksājumu kavēšana ir tīša, kas destabilizē iekšējo tirgu un ievērojami apgrūtina pārrobežu tirdzniecību. Turklāt dalībvalstīs, kurās maksājumu kavēšana ir sevišķi liela problēma, uzņēmumiem jo īpaši draud pakāpeniska ienākumu samazināšanās un pat bankrots. Šī problēma izteiktāka ir darījumos starp publiskām iestādēm un uzņēmumiem, tomēr neviennozīmīga ir iespēja atšķirīgi regulēt darījumus starp privātuzņēmumiem. Arī privātā sektora uzņēmumiem un jo īpaši MVU var uzspiest nelabvēlīgus līguma noteikumus, ko tie pieņem, nevēloties sabojāt attiecības ar nozīmīgiem privātā sektora klientiem.

Atzinuma sagatavotājs Komisijas priekšlikumu vērtē atzinīgi. Tomēr viņš ierosināja vairākus grozījumus, kuri pamatā atbilst Komisijas priekšlikumā ietvertajai pieejai un kuru mērķis pēc satura un būtības ir ieviest skaidrību un noteiktību attiecībā uz direktīvas interpretāciju un transkripciju.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka publiskām iestādēm paredzēto noteikumu piemērošanas joma ir jāpaplašina, ietverot publisko pakalpojumu uzņēmumus. Turklāt viņš ierosina izdarīt grozījumus attiecībā uz termiņu noteikšanu, debitoriem piemērojamo papildmaksu preventīvo raksturu, direktīvā paredzēto līguma atkāpju ierobežošanu un uzņēmumu pasīvu/ aktīvu informēšanu par viņu jaunajām tiesībām.

Atzinuma projekts ir saskaņā ar atbildīgās Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referentes Barbara Weiler sagatavoto darba dokumentu. Turklāt Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sniegtā atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir jāievieš uzņēmumu aizsardzības elementi, jo īpaši attiecībā uz MVU. Viņš arī ir ierosinājis maksājumu kavēšanas gadījumā par obligātu noteikt piedziņas izmaksu kompensēšanu un procentu atlīdzināšanu. Tādējādi netiks pieļauts, ka debitori būtu tiesīgi vērsties pret kreditoriem, un līdz ar to kreditori būs aizsargāti no komerciāla rakstura pretpasākumiem, ko varētu veikt debitori.

Atzinuma sagatavotāja ierosinājumā ietvertas vairākas ēnu referentu norādes, kas izteiktas pirmajā viedokļu apmaiņā par direktīvas priekšlikumu. Saskaņā ar atzinuma sagatavotāja kolēģu ieteikumu īpaši norādīts, ka ir jāierobežo iespēja atkāpties no Eiropas likumdevēju pieņemtajām normām.

Visbeidzot, līdz šim nav ticis panākts visiem pieņemams risinājums attiecībā uz vienotu zaudējumu piedziņas un procentu likmi (5 %), ko kreditori ir tiesīgi saņemt no publiskām iestādēm gadījumā, ja kavēta maksājumu procedūra. Šo jautājumu atzinuma sagatavotājs izskatīs nākamajā komitejas viedokļu apmaiņā un gadījumā, ja netiks panākts risinājums, par šo jautājumu iesniegs ad hoc grozījumu.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Pat ja Savienības iestādēm šī direktīva nav tieši saistoša, vajadzētu nodrošināt, ka šīs iestādes atbilstoši labai praksei piemēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus par maksājumiem.
Pamatojums
Eiropas iestādēm vajadzētu rādīt priekšzīmi, maksājumus konsekventi veicot paredzētajā termiņā.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Pētījumi liecina, ka publiskās iestādes komercdarījumu līgumos bieži nosaka maksājumu laiku, kas ievērojami pārsniedz 30 dienas. Tādēļ publisko iestāžu noslēgtajos iepirkuma līgumos būtu vispārīgi jānosaka, ka maksājuma laiks nedrīkst pārsniegt 30 dienas.	(16) Pieredze liecina, ka komercdarījumu līgumos noteiktais maksājumu laiks bieži vien ievērojami pārsniedz 30 dienas. Tādēļ būtu vispārīgi jānosaka, ka komercdarījumos maksājuma laiks nedrīkst pārsniegt 30 dienas; gadījumos, ja ilgāka maksājuma laika noteikšana ir pienācīgi pamatota saskaņā ar nepieciešamības principu vai īpašiem valsts tiesību aktu noteikumiem un ja starp debitoru un kreditoru ir panākta skaidra vienošanās, maksājuma laiku varētu pagarināt, nepārsniedzot 60 dienas.
Pamatojums
Visu veidu komercdarījumiem jāpiemēro vienādi maksājumu noteikumi, lai ne publisko, ne privāto uzņēmumu darbības jomā nepieļautu neizdevīgu konkurences apstākļu rašanos. Komercattiecības starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm daudzējādā ziņā ir līdzīgas komercattiecībām starp diviem uzņēmumiem. Lai jo īpaši nepieļautu neizdevīgu maksājumu laiku uzspiešanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, visos gadījumos procenti ir jānomaksā ne vēlāk kā 60 dienas pēc rēķina saņemšanas.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) “publiska iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde, kas definēta Direktīvā 2004/18/EK;	2) “publiska iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde, kas neatkarīgi no līguma priekšmeta vai vērtības definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs1, un Direktīvā 2004/18/EK, kā arī jebkura no Līguma par Eiropas Savienību 13. pantā minētajām Savienības iestādēm;
	1OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
Pamatojums
Lai novērstu pārpratumus, ka Direktīvā 2004/17/EK definētās līgumslēdzējas iestādes vairs netiek iekļautas, ir jāietver atsauce uz Direktīvu 2004/17/EK. Tā kā Direktīvu 2004/18/EK un Direktīvu 2004/17/EK piemēro tikai konkrētiem līguma priekšmetiem un tikai sākot no konkrētas līguma summas, skaidri jānorāda, ka šos ierobežojumus nepiemēro saistībā ar Direktīvu 2000/35/EK. Maksājumu kavējumi skar ne tikai dalībvalstu iestādes, bet arī ES iestādes. ES iestādes nedrīkst uz sevi neattiecināt noteikumus, kas piemērojami citām publiskām iestādēm.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3a) “nozaru uzņēmums” neatkarīgi no līguma vērtības ir jebkurš uzņēmums, kas Direktīvas 2004/17/EK nozīmē darbojas ūdensapgādes, enerģētikas vai transporta pakalpojumu nozarē;
Pamatojums
“Nozaru uzņēmumiem” tirgū ir sevišķi nozīmīga vieta to īpašā stāvokļa dēļ. Šie uzņēmumi ir vienīgie piegādātāji ūdensapgādes, energoapgādes un transporta pakalpojumu infrastruktūras jomā, un uz tiem faktiski neattiecas konkurence. Līdz ar to nozaru uzņēmumi bieži vien var vienpusīgi noteikt savus pirkšanas nosacījumus un maksājumu termiņus. Šo izdevīgo stāvokli nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. Tādēļ nozaru uzņēmumiem jāpiemēro tie paši noteikumi, ko piemēro nozaru līgumslēdzējām iestādēm.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6) “likumiskie procenti” ir vienkārši procenti par maksājuma kavējumu, kuru likme atbilst vismaz septiņiem procentu punktiem virs pamatlikmes;	6) “likumiskie procenti” ir vienkārši procenti par maksājuma kavējumu, kuru likme atbilst vismaz deviņiem procentu punktiem virs pamatlikmes;
Pamatojums
Ja saistībā ar 3. un 5. panta grozījumiem, kuru mērķis ir ieviest viendabīgāku, atbilstīgāku un samērīgāku publiskajā un privātajā sektorā piemērojamo noteikumu kopumu, nedaudz paaugstinātu likumiskos procentus, varētu panākt abu sektoru pārstāvju ieinteresētību īstenot labāku maksājumu praksi.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Procenti maksājumu kavējumu gadījumā	Procenti maksājumu kavējumu gadījumā komercdarījumos starp uzņēmumiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos starp uzņēmumiem kreditoram ir tiesības uz procentiem par maksājuma kavējumu bez vajadzības atgādināt, ja izpildīti šādi nosacījumi:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos starp uzņēmumiem kreditoram ir tiesības uz procentiem par maksājuma kavējumu bez vajadzības atgādināt, ja izpildīti šādi nosacījumi:
a) kreditors ir izpildījis savas līgumsaistības un juridiskos pienākumus;	a) kreditors ir izpildījis savas līgumsaistības un juridiskos pienākumus;
b) kreditors nav saņēmis attiecīgo summu laikā, ja vien debitors ir atbildīgs par nokavējumu.	b) kreditors nav saņēmis attiecīgo summu laikā, ja vien debitors ir atbildīgs par nokavējumu.
2. Ja izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, dalībvalstis nodrošina, ka:	2. Ja izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, dalībvalstis nodrošina, ka:
a) procenti par maksājuma kavējumu ir maksājami no dienas, kas seko līgumā noteiktajai maksājumu dienai vai maksājumu laika beigu dienai;	a) procenti par maksājuma kavējumu ir maksājami no dienas, kas seko līgumā noteiktajai maksājumu dienai vai maksājumu laika beigu dienai, ievērojot b) apakšpunktā norādīto termiņu, un maksājuma laiks nepārsniedz 60 dienas, skaitot no līgumā minēto preču saņemšanas vai pakalpojumu sniegšanas dienas;
b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, procenti par maksājuma kavējumu ir maksājami automātiski bez vajadzības atgādināt, kad pagājis viens no turpmāk minētajiem laikposmiem:	b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, procenti par maksājuma kavējumu ir maksājami automātiski bez vajadzības atgādināt, kad pagājis viens no turpmāk minētajiem laikposmiem:
i) 30 dienas pēc tam, kad debitors saņēmis faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;	i) 30 kalendārās dienas pēc tam, kad debitors saņēmis faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;
ii) ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;	ii) ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 kalendārās dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;
iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir paredzēta ar likumu vai līgumā un ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk vai dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, — 30 dienas pēc minētās dienas.	iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir paredzēta ar likumu vai līgumā un ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk vai dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, — 30 kalendārās dienas pēc pēdējās minētās dienas;
	ba) faktūrrēķina saņemšanas diena nav noteikta līgumiskas vienošanās veidā starp debitoru un kreditoru.
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā minētās pieņemšanas vai pārbaudes procedūras ilgums nepārsniedz 15 dienas, ja vien konkursa dokumentācijā vai līgumā ar pienācīgu pamatojumu nav noteikts citādi.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka pamatlikme, ko piemēro:	3. Dalībvalstis nodrošina, ka pamatlikme, ko piemēro:
a) attiecīgā gada pirmajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. janvārī spēkā esošajai likmei;	a) attiecīgā gada pirmajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. janvārī spēkā esošajai likmei;
b) attiecīgā gada otrajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. jūlijā spēkā esošajai likmei.	b) attiecīgā gada otrajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. jūlijā spēkā esošajai likmei.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja saskaņā ar 3. un 5. pantu komercdarījumos ir maksājami kavējuma procenti un līgumā nav noteikts citādi, kredotoram ir tiesības saņemt no debitora šādas summas:	Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja saskaņā ar 3. un 5. pantu komercdarījumos ir maksājami kavējuma procenti, kreditoram ir tiesības automātiski, proti, neveicot nekādus pasākumus, saņemt no debitora vismaz šādas summas:
Pamatojums
Ir pamats uzskatīt, ka līguma noteikums, kas atšķiras no 3. un 5. pantā paredzētā noteikuma, nelabvēlīgi ietekmēs līguma garantijas, ar kurām aizsargā kreditoru. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir būtiski, lai dalībvalstis nodrošina automātisku procedūras izpildi, kā rezultātā kreditoriem nebūs jāraizējas par iespējamiem debitoru pretpasākumiem.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šā panta pirmajā daļā noteiktās summas pārskata ik pēc diviem gadiem.
Pamatojums
Kompensācijas summas ir jāatjaunina, lai gan ierosinātās summas nesedz faktiskās juridiskās izmaksas un līdz ar to neveicina tiesas pieejamību. Nosakot izmaksas, jāiekļauj atsauce uz mehānismu summu koriģēšanai, ko veic ik pēc diviem gadiem.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Publisku iestāžu maksājumi	Publisku iestāžu un nozaru uzņēmumu maksājumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos, kuru rezultāts ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana publiskām iestādēm par atlīdzību, kreditoram bez vajadzības atgādināt ir tiesības saņemt kavējuma procentus likumisko procentu apmērā, ja izpildīti šādi nosacījumi:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos kreditoram bez vajadzības atgādināt ir tiesības saņemt kavējuma procentus likumisko procentu apmērā, ja izpildīti šādi nosacījumi:
a) kreditors ir izpildījis savas līgumsaistības un juridiskos pienākumus;	a) kreditors ir izpildījis savas līgumsaistības un juridiskos pienākumus;
b) kreditors nav saņēmis attiecīgo summu laikā, ja vien debitors ir atbildīgs par nokavējumu.	b) kreditors nav saņēmis attiecīgo summu laikā, ja vien debitors ir atbildīgs par nokavējumu.
2. Ja izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, dalībvalstis nodrošina, ka:	4. Ja izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, dalībvalstis nodrošina, ka:
a) procenti par maksājuma kavējumu ir maksājami no dienas, kas seko līgumā noteiktajai maksājumu dienai vai maksājumu laika beigu dienai;	a) kavējuma procenti ir maksājami no dienas, kas seko līgumā noteiktajai maksājumu dienai vai maksājumu laika beigu dienai;
b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, kavējuma procenti ir maksājami automātiski, kad pagājis viens no šādiem laikposmiem:	b) ja maksājumu diena vai maksājumu laika beigu diena līgumā nav noteikta, kavējuma procenti ir maksājami automātiski, kad pagājis viens no šādiem laikposmiem:
i) 30 dienas pēc tam, kad debitors saņēmis faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;	i) 30 kalendārās dienas pēc tam, kad debitors saņēmis faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;
ii) ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;	ii) ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preces vai pakalpojumus — 30 kalendārās dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas;
iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir paredzēta ar likumu vai līgumā un ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk vai dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, — 30 dienas pēc minētās dienas.	iii) ja pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, ar kuru ir jāpārbauda preču vai pakalpojumu atbilstība līgumam, ir paredzēta ar likumu vai līgumā un ja debitors saņem faktūrrēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu agrāk vai dienā, kad notiek šāda pieņemšana vai pārbaude, — 30 kalendārās dienas pēc pēdējās minētās dienas;
	c) faktūrrēķina saņemšanas diena nav noteikta līgumiskas vienošanās veidā starp debitoru un kreditoru.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā minētās pieņemšanas vai pārbaudes procedūras ilgums nepārsniedz 30 dienas, ja vien konkursa dokumentācijā vai līgumā ar pienācīgu pamatojumu nav noteikts citādi.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka 4. punkta b) apakšpunkta iii) daļā minētās pieņemšanas vai pārbaudes procedūras ilgums nepārsniedz 15 dienas, ja vien konkursa dokumentācijā vai līgumā ar pienācīgu pamatojumu nav noteikts citādi.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumā noteiktais maksājumu laiks nepārsniedz 2. panta b) apakšpunktā paredzētos termiņus, ja vien nepastāv īpaša debitora un kreditora vienošanās, kas ir pienācīgi pamatota ar īpašiem apstākļiem, piemēram, objektīvu nepieciešamību pagarināt maksājuma laiku.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumā noteiktais maksājumu laiks nepārsniedz 4. punkta b) apakšpunktā paredzētos termiņus, ja vien nepastāv īpaša debitora un kreditora vienošanās, kas ir pienācīgi pamatota saskaņā ar nepieciešamības principu, un šis termiņš jebkurā gadījumā nepārsniedz 60 dienas.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad ir maksājami kavējuma procenti, kreditoram ir tiesības saņemt vienreizēju kompensāciju, kas atbilst 5 % no parāda. Šī kompensācija papildina kavējuma procentus.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos, kuru rezultātā publiskām iestādēm par atlīdzību piegādā preces vai sniedz pakalpojumus,	6. Dalībvalstis nodrošina, ka komercdarījumos, kuru rezultātā publiskām iestādēm par atlīdzību piegādā preces vai sniedz pakalpojumus,
a) attiecīgā gada pirmajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. janvārī spēkā esošajai likmei;	a) attiecīgā gada pirmajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. janvārī spēkā esošajai likmei;
b) attiecīgā gada otrajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. jūlijā spēkā esošajai likmei.	b) attiecīgā gada otrajā pusgadā piemēro pamatlikmi, kas atbilst minētā gada 1. jūlijā spēkā esošajai likmei.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 6. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Redzami netaisnas līguma klauzulas	Redzami netaisnas līguma klauzulas un komercprakse
Pamatojums
Lai novērstu ļaunprātības vai netaisnīgu klauzulu iekļaušanu līgumos un darījumu attiecībās, šā panta piemērošanas joma ir jāpaplašina, iekļaujot komercpraksi, jo tā ir vienlīdz būtiska un smaga problēma MVU, piemēram, gadījumos, ja lielāki uzņēmumi vienpusēji izdara retrospektīvas izmaiņas maksājumu termiņos.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis paredz, ka līguma klauzula attiecībā uz maksājuma dienu vai kavējuma procentiem, vai piedziņas izmaksām nav izpildāma vai ir par iemeslu prasībai par zaudējumu atlīdzību, ja tā ir redzami netaisna pret kreditoru. Nosakot, vai klauzula ir redzami netaisna pret kreditoru, ņem vērā visus lietas apstākļus, tai skaitā labu tirdzniecības praksi un ražojuma vai pakalpojuma īpašības. Ņem vērā arī to, vai debitoram ir objektīvs iemesls novirzīties no likumiskās likmes vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 4. panta 1. punkta vai 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.	1. Dalībvalstis paredz, ka līguma klauzula un/vai komercprakse attiecībā uz maksājuma dienu vai kavējuma procentiem, vai piedziņas izmaksām, vai arī šāda klauzula neoficiālos nolīgumos un līguma retrospektīvās izmaiņās nav izpildāma vai ir par iemeslu prasībai par zaudējumu atlīdzību, ja tā ir redzami netaisna pret kreditoru. Nosakot, vai klauzula ir redzami netaisna pret kreditoru, ņem vērā visus lietas apstākļus, tai skaitā labu tirdzniecības praksi un ražojuma vai pakalpojuma īpašības, kā arī uzņēmumu lielumu. Ņem vērā arī to, vai debitoram ir objektīvs iemesls novirzīties no likumiskās likmes vai 4. panta 1. punkta, vai 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.
Pamatojums
Lai šis tiesību akts pilnībā aizsargātu MVU no ļaunprātīgas vai netaisnas maksājumu prakses, priekšnosacījums ir komercprakses iekļaušana. Ja neiekļaus komercpraksi, tostarp līguma maksāšanas nosacījumu retrospektīvas izmaiņas, Komisijas ierosinātais tiesību akts pietiekami neatturēs no kreditoru izmantošanas par „bankām”, t.i., no vienpusējām izmaiņām, ar kurām pagarina maksājumu periodu, lai uz kreditora rēķina palielinātu debitora likviditāti. Mainīta atsauce uz pantiem, lai grozījumi atbilstu tiem grozījumiem, ar kuriem apvieno 3. un 5. pantu. Tas izdarīts, lai nodrošinātu, ka, nosakot to, vai attiecīgā līguma klauzula ir vai nav taisnīga, tiek ņemta vērā ne tikai laba komercprakse un ražojuma vai pakalpojuma īpašības, bet arī iesaistītā uzņēmuma lielums.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Piemērojot šā panta pirmo daļu, to klauzulu, kura pārsniedz 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto termiņu, vienmēr uzskata par redzami netaisnu, ņemot vērā arī 5. panta 4. punktā noteiktos kritērijus.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 2.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Par redzami netaisnu uzskata jebkuru klauzulu, ar ko kreditoram rada papildu finansiālo slogu un ko izvirza kā priekšnoteikumu, lai kavētu maksājumu gadījumā pieprasītu likumisku kompensāciju.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Panta 2. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, kuriem atbilstoši reprezentatīvas organizācijas var saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, pamatojoties uz to, ka klauzulas ir redzami netaisnas, lai šīs organizācijas varētu piemērot piemērotus un efektīvus līdzekļus to turpmākas izmantošanas novēršanai.	3. Panta 2. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, kuriem atbilstoši reprezentatīvas organizācijas var saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, pamatojoties uz to, ka klauzulas ir redzami netaisnas, lai šīs organizācijas varētu piemērot piemērotus un efektīvus līdzekļus to izmantošanas novēršanai. Šis noteikums neskar konfidencialitātes klauzulu, kas reprezentatīvām organizācijām ir saistoša attiecībā uz tajās apvienotajām struktūrām.
Pamatojums
Gadījumā, ja epizodiski vai neregulāri tiek iesniegtas sūdzības par minēto klauzulu piemērošanu, reprezentatīvām organizācijām jābūt tiesīgām iesniegt prasību arī saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina pilnīgu pārredzamību attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, jo īpaši publicējot piemērojamo likumisko procentu likmi.	Dalībvalstis nodrošina pilnīgu pārredzamību attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, jo īpaši publicējot piemērojamo likumisko procentu likmi un publisko iestāžu maksājumu procedūru, lai tādējādi īpaši garantētu pārredzamību jebkādas iespējamas apakšuzņēmēju ķēdes gadījumā.
Pamatojums
Šis noteikums nodrošinātu publisko iestāžu veikto maksājumu izsekojamību un pārredzamību. Pasākums ir sevišķi piemērots, lai garantētu uzlaboto maksājumu termiņu sniegto priekšrocību ieviešanu praksē gadījumā, ja galvenais līgumslēdzējs slēdz apakšlīgumus un/vai saņem ārpakalpojumus no pakārtotiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis rīko informācijas kampaņas, lai palielinātu uzņēmumu un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izpratni par savām tiesībām.
	Dalībvalstis izvērtē, vai ir jāpublicē informācija par “labajiem” un “sliktajiem” debitoriem un vai ir jāizplata laba prakse, lai veicinātu maksājumu termiņu ievērošanu.
Pamatojums
Komisijas ietekmes novērtējumā norādīts, ka atsevišķos gadījumos uzņēmumi nepieprasa maksāt procentus, jo tie nepārzina savas tiesības. Informācijas sniegšanai papildus var paredzēt praktiskus pasākumus, lai sekmētu maksājumu termiņu ievērošanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2009)0126 – C7-0044/2009 – 2009/0054(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 14.9.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Francesco De Angelis 9.11.2009
Izskatīšana komitejā	2.12.2009		4.2.2010
Pieņemšanas datums	18.3.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	46 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Zoltán Balczó, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Ioan Enciu, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Jacky Hénin, Romana Jordan Cizelj, Sajjad Karim, Arturs Krišjānis Kariņš, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Francisco Sosa Wagner, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rachida Dati, Francesco De Angelis, Andrzej Grzyb, Jolanta Emilia Hibner, Oriol Junqueras Vies, Ivailo Kalfin, Marian-Jean Marinescu, Vladko Todorov Panayotov, Silvia-Adriana Ţicău, Hermann Winkler
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Britta Reimers

PROCEDŪRA

Virsraksts	Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2009)0126 – C7-0044/2009 – 2009/0054(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	8.4.2009
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 14.9.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 14.9.2009		JURI 14.9.2009
Komiteju iesaistīšanas procedūra        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 17.12.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Barbara Weiler 14.9.2009
Izskatīšana komitejā	2.9.2009		28.9.2009		6.10.2009		4.11.2009
	26.1.2010		23.2.2010
Pieņemšanas datums	28.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 0 6
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Silviu Buşoi, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Alan Kelly, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Gianni Pittella, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Andreas Schwab, Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Abad, Pascal Canfin, Cornelis de Jong, Anna Hedh, Othmar Karas, Emma McClarkin, Konstantinos Poupakis, Kerstin Westphal
Iesniegšanas datums	4.5.2010