ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi

20.5.2010 - (COM(2009)0501 – C7‑0169/2009 – 2009/0142(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: José Manuel García-Margallo y Marfil

Grozījumi

Procedūra : 2009/0142(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0166/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0166/2010

Debates :

PV 06/07/2010 - 11
CRE 06/07/2010 - 11

Balsojumi :

PV 07/07/2010 - 8.8
CRE 07/07/2010 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
PV 22/09/2010 - 5.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0272
P7_TA(2010)0337

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejaS ATZINUMS
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi

(COM(2009)0501 – C7‑0169/2009 – 2009/0142(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2009)0501),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0169/2009),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas, Budžeta komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7‑0166/2010),

1. pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2. uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītā pamatsumma atbilst 1.a izdevumu apakškategorijas maksimālajam apjomam daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam (DFS), taču 1.a izdevumu kategorijā atlikusī rezerve 2011.–2013. gadam ir ļoti ierobežota un jaunu pasākumu finansēšana nedrīkst apdraudēt līdzekļu piešķiršanu citām 1.a izdevumu apakškategorijas prioritātēm; tādēļ atkārtoti aicina pārskatīt DFS un līdz 2010. gada pirmā pusgada beigām iesniegt konkrētus priekšlikumus par tās koriģēšanu un pārskatīšanu, izmantojot visus mehānismus, kas paredzēti 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā (IN) un jo īpaši tā 21. un 23. punktā, lai nodrošinātu Eiropas Banku iestādes (Iestādes) finansēšanu, neapdraudot līdzekļu piešķiršanu citām prioritātēm un nodrošinot, ka 1.a izdevumu apakškategorijā paliek pietiekama rezerve;

3. uzsver, ka Iestādes izveidei ir jāpiemēro IN 47. punkta noteikumi; uzsver, ka gadījumā, ja likumdevēja iestāde pieņem lēmumu par Iestādes izveidi, Parlaments sāks sarunas ar otru budžeta lēmējiestādi, lai laikus vienotos par Iestādes finansēšanu saskaņā ar attiecīgajiem IN noteikumiem;

4. aicina Komisiju priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi	REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (banku darbības jomā)
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Kopienas tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.	(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no finanšu globalizācijas un integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas starptautiskā mērogā. Krīze ir atklājusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Eiropas Parlaments jau ilgi pirms finanšu krīzes aicināja stiprināt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem Savienības līmenī iesaistītajiem dalībniekiem, vienlaikus norādot uz būtiskām kļūdām Savienības arvien plašāk integrētu finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcijā par Komisijas paziņojumu „Finanšu tirgus sistēmas īstenošana: rīcības plāns”¹, 2002. gada 25. novembra rezolūcijā par pienācīgas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā², 2007. gada 11. jūlija rezolūcijā par finanšu pakalpojumu politika laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam — Baltā grāmata³, 2008. gada 23. septembra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem⁴, 2008. gada 9. oktobra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu uzraudzības struktūra nākotnē⁵, 2009. gada 22. aprīļa rezolūcijā par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)⁶ un 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kredītvērtējuma aģentūrām⁷).
	________________________________ ¹ OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp. ² OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp. ³OV C 175 E, 10.7.2008., xx. lpp. ⁴ OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp. ⁵ OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp. ⁶ Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0251. ⁷ Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0279.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) 2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa, secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Speciālistu grupa ieteica īstenot tālejošas Kopienas finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku komiteja.	(2) 2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa (de Larosjēra ziņojumā), secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Speciālistu grupa ieteica īstenot Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Ziņojumā ietvertie ieteikumi atbilst minimālajam izmaiņu līmenim, kādu eksperti atzinuši par vajadzīgu, lai novērstu līdzīgu krīzi nākotnē.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā „Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku komiteju, un 2009. gada 27. maija paziņojumā „Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru.	(3) Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā „Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, un 2009. gada 27. maija paziņojumā „Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru, taču neiekļāva tajā visus J. de Larosière ziņojumā iekļautos ieteikumus.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) G-20 vadītāji 2009. gada 2. aprīļa vadītāju paziņojumā „Vispasaules atveseļošanas un reformas plāns” noteica, ka „mēs rīkosimies, lai nākotnes finanšu nozarei izveidotu spēcīgāku un pasaules mērogā saskaņotāku uzraudzības un tiesisko regulējumu, kas atbalstīs ilgtspējīgu izaugsmi pasaulē un nodrošinās uzņēmējdarbības un iedzīvotāju vajadzības”. Pitsburgas sanāksmē 2009. gadā G-20 vadītāji lūdza, lai SVF sagatavotu „ziņojumu[..] par to [..] kādā veidā finanšu nozare varētu sniegt taisnīgu un būtisku ieguldījumu maksājumos par jebkādu slogu saistībā ar valdības iejaukšanos banku sistēmas stabilizācijā”. 2010. gada 16. aprīļa starpposma ziņojumā „Finanšu nozares taisnīgs un būtisks ieguldījums”, kas tapa, lai apmierinātu šo pieprasījumu, cita starpā norādīts, ka „finanšu nozares neveiksmju tiešās fiskālās izmaksas jāierobežo un jāsedz finansiālās stabilitātes ieguldījumam (FSI), kas piesaistīts ticamam un efektīvam dzēšanas mehānismam. FSI nodrošinātu, ka nozare palīdz segt jebkāda iespējama lēmuma izmaksas, un mazinātu sistēmisko risku. Ja lemšanas mehānismi būs pareizi definēti, tie valdībām dos iespēju izvairīties no situācijām nākotnē, kad tās būtu spiestas glābt iestādes, kas ir pārāk svarīgas, pārāk lielas vai pārāk cieši savstarpēji saistītas, lai būtu pieļaujams to bankrots.”
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā „Eiropa 2020” noteikts, ka izšķirīga īstermiņa prioritāte būtu „uzsākt vērienīgu politiku, kas turpmāk mums ļaus labāk novērst un vajadzības gadījumā pārvaldīt iespējamās finanšu krīzes un — ņemot vērā finanšu nozares konkrēto atbildību pašreizējās krīzes laikā — raudzīsies, lai finanšu nozare sniegtu atbilstošu ieguldījumu”. Eiropadome 2010. gada 25. un 26. marta sanāksmē vienojās, ka „jo īpaši progress ir vajadzīgs tādos jautājumos kā [..] sistēmiskas iestādes, krīzes pārvarēšanas finanšu instrumenti, atvasināto instrumentu tirgus pārredzamības palielināšana un īpašu pasākumu apsvēršana saistībā ar suverēniem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem.”
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Finanšu un ekonomiskā krīze ir radījusi reālus un nopietnus draudus iekšējā tirgus stabilitātei. Stabilas un uzticamas finanšu sistēmas atjaunošana un saglabāšana ir absolūts priekšnoteikums, lai iekšējā tirgū saglabātu uzticēšanos un konsekvenci un tādējādi saglabātu un uzlabotu nosacījumus pilnībā integrēta un darbotiesspējīga finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei. Turklāt dziļāk un plašāk integrēti finanšu tirgi rada labākas iespējas finansējuma un risku dažādošanai un tādējādi veicina tautsaimniecības spēju absorbēt satricinājumus.	(5) Finanšu un ekonomiskā krīze ir radījusi reālus un nopietnus draudus finanšu sistēmas un iekšējā tirgus stabilitātei. Stabilas un uzticamas finanšu sistēmas atjaunošana un saglabāšana ir absolūts priekšnoteikums, lai iekšējā tirgū saglabātu uzticēšanos un konsekvenci un tādējādi saglabātu un uzlabotu nosacījumus pilnībā integrēta un darbotiesspējīga finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei. Turklāt dziļāk un plašāk integrēti finanšu tirgi rada labākas iespējas finansējuma un risku dažādošanai un tādējādi veicina tautsaimniecības spēju absorbēt satricinājumus.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Kopiena ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām, kuras joprojām ir Komisijas padomdevējas struktūras. Kopienā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, ka: nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu starpā nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Eiropas līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas uzraudzības iestāžu sistēma būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu ES finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Kopienas tīklā.	(6) Savienība ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām. Savienībā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu starpā nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Eiropas līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Finanšu uzraudzības iestāžu sistēma (EFUS) būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu Savienības finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Savienības tīklā.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu jāveido dalībvalstu un Kopienas uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē un attiecīgi pārrobežu grupu uzraudzībā piešķirot lielāko nozīmi uzraudzības iestāžu kolēģijām. Jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Kopienā. Nepieciešams izveidot Eiropas Banku iestādi, kā arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (Eiropas uzraudzības iestādes).	(7) EFUS jāveido integrētam dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē. Finanšu iestādes jāuzrauga uzraudzības iestāžu kolēģijām. Eiropas (Banku) Uzraudzības iestādei (Iestādei) jāpārņem sistēmiska riska kritērijiem atbilstošu finanšu iestāžu uzraudzība tādā mērā, ciktāl tās varētu apdraudēt Savienības finanšu sistēmas stabilitāti, kad valsts iestāde nav izmantojusi savas pilnvaras. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Iestādei nepieciešams izveidot Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā), kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (Apvienotā komiteja). Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) jāietilpst EFUS.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Eiropas uzraudzības iestādēm jāaizstāj Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, un jāuzņemas visi šo komiteju uzdevumi un pilnvaras. Nepieciešams skaidri noteikt katras iestādes darbības jomu. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā institucionālus iemeslus vai EK līgumā noteiktos pienākumus, arī Komisijai jāiesaistās uzraudzības tīkla darbībā.	(8) Eiropas Uzraudzības iestādei jāaizstāj Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, un jāuzņemas visi šo komiteju uzdevumi un pilnvaras. Nepieciešams skaidri noteikt katras iestādes darbības jomu. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā institucionālus iemeslus vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktos pienākumus, arī Komisijai jāiesaistās uzraudzības tīkla darbībā.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas Banku iestādei (turpmāk „Iestāde”) jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses, aizsargāt noguldītājus un ieguldītājus, nodrošināt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un pienācīgu darbību, aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti un stiprināt starptautiskās uzraudzības koordināciju ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu iestādēm un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darba ņēmējiem. Lai Iestāde spētu sasniegt savus mērķus, ir nepieciešami un lietderīgi nodrošināt, ka Iestāde ir Kopienas iestāde ar juridiskas personas statusu, un tai jānodrošina juridiska, administratīva un finansiāla neatkarība.	(9) Iestādei jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses un finanšu iestāžu atšķirīgo raksturu. Iestādei jāaizsargā tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas stabilitāte, finanšu iestāžu maksātspēja un likviditāte, tirgu un finanšu produktu pārskatāmība un noguldītāju un ieguldītāju aizsardzība. Iestādei arī jānovērš regulējuma arbitrāža un jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi, un jāstiprina starptautiskās uzraudzības koordinācija ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu iestādēm un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darba ņēmējiem, vienlaikus ņemot vērā , ka jāstiprina konkurence un jauninājumi iekšējā tirgū un jānodrošina konkurētspēja pasaulē. Tās uzdevumos jāietilpst arī uzraudzības konverģences veicināšanai un ES iestāžu konsultēšanai par banku darbību, maksājumiem, elektroniskās naudas regulēšanu un uzraudzību, kā arī uzņēmumu vadības, revīzijas un finanšu pārskatu jautājumiem.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Lai Iestāde spētu sasniegt savus mērķus, ir nepieciešami un lietderīgi nodrošināt, ka Iestāde ir Savienības struktūrvienība ar juridiskas personas statusu un tā ir juridiski, administratīvi un finansiāli neatkarīga. Kā ierosinājusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Iestādei jāpiešķir „pilnvaras, lai risinātu jautājumus attiecībā uz atbilstību tiesību aktiem, kā arī drošības un piemērotības problēmas”, jo īpaši tādas, kas saistītas ar sistēmisku risku un pārrobežu risku.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Finanšu stabilitātes padome, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds un G-20 2009. gada 28. oktobrī definēja sistēmisku risku kā „finanšu pakalpojumu pārtraukuma risku, i) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās un ii) kas potenciāli var radīt būtiskas negatīvas sekas reālajai ekonomikai. Visa veida finanšu starpniekiem, tirgiem un infrastruktūrai piemīt potenciāls sistemātiski atstāt konkrētu ietekmi.”
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 9.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9c) Šo iestāžu izpratnē jēdzienā „pārrobežu risks” ietilpst jebkāds risks, ko visā Savienībā vai tās daļās rada ekonomikas nelīdzsvarotība vai finanšu neveiksmes, kurām ir potenciāli nopietna negatīva ietekme uz darījumiem starp divu vai vairāku dalībvalstu uzņēmējiem, iekšējā tirgus darbību vai Savienības vai kādas dalībvalsts finansēm.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04, Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi, atzina, ka EK līguma 95. pants par pasākumu paredzēšanu, lai tuvinātu tiesību aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību, ir atbilstīgs juridiskais pamats, lai paredzētu tādas „Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa īstenošanā”, ja šādai iestādei uzticētie uzdevumi ir cieši saistīti ar to tiesību aktu priekšmetu, ar kuriem tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti. Iestādes mērķis un uzdevumi — palīdzēt kompetentajām valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Kopienas noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti — ir cieši saistīti ar Kopienas acquis communautaire noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādējādi Iestāde jāveido, pamatojoties uz EK līguma 95. pantu.	(10) Eiropas Savienības Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04, Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi, atzina: „nekas EK līguma 95. panta tekstā [tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants] neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Faktiski varētu izrādīties nepieciešams (saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi) paredzēt kādas Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu, papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana”¹ un ja šādai iestādei uzticētie uzdevumi ir cieši saistīti ar to tiesību aktu priekšmetu, ar kuriem tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti. Iestādes mērķis un uzdevumi — palīdzēt valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Savienības noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti — ir cieši saistīti ar Savienības acquis noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādējādi Iestāde jāveido, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumus, tostarp attiecībā uz savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Komisiju, nosaka šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību un Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām.	(11) Dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumus, tostarp attiecībā uz savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Komisiju, nosaka šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību un Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām. Piemērojot šo regulu Direktīvas 94/19/EK īstenošanai, nebūtu jāskar direktīvas pašreizējā pārskatīšana un jāatņem Iestādei jebkādas pilnvaras, kas tai varētu tikt piešķirtas šīs pārskatīšanas rezultātā.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Kopienas tiesību akti ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvā 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/78/EK un 2000/12/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu.	(12) Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju¹, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību² un attiecīgām daļām Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu.
	¹ OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp. ² OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Vēlams, lai Iestāde veicinātu konsekventu pieeju noguldījumu garantiju jomā, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi pret noguldītājiem Kopienā. Tā kā noguldījumu garantiju sistēmas ir pakļautas attiecīgo dalībvalstu, nevis regulatīvai uzraudzībai, ir lietderīgi noteikt, ka Iestāde var izmantot tai saskaņā ar šo regulu piešķirtās pilnvaras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu un tās pārvaldītāju.	(13) Vēlams, lai Iestāde veicinātu konsekventu pieeju noguldījumu garantiju jomā, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi pret noguldītājiem Savienībā. Tā kā noguldījumu garantiju sistēmas ir pakļautas attiecīgo dalībvalstu, nevis regulatīvai uzraudzībai, ir lietderīgi noteikt, ka Iestāde var izmantot tai saskaņā ar šo regulu piešķirtās pilnvaras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu un tās pārvaldītāju. Iestādes pienākumus jāpārskata, tiklīdz tiek izveidots Eiropas Noguldījumu garantiju fonds.
Pamatojums
Atkārtoti jāapsver Iestādes pienākumi noguldījumu garantiju jomā, kad tiks izveidots Eiropas Noguldījumu garantiju fonds.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Kopienas tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šis tehnisko standartu projekts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tehnisko standartu projekti jāpieņem Komisijai. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja, piemēram, tehnisko standartu projekts būtu nesaderīgs ar Kopienas tiesību aktiem, tajā nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Kopienas acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.	(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu regulatīvo standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt regulatīvo standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jābūt pilnvarotai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, kuri attiecas uz finanšu pakalpojumu regulatīvajiem standartiem.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Šajā regulā noteiktais tehnisko standartu izstrādes process neskar Komisijas tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt īstenošanas pasākumus atbilstoši Lamfalisī struktūras 2. līmeņa komitoloģijas procedūrām, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos. Jautājumi, uz kuriem attiecas tehniskie standarti, neietver politikas lēmumus, un to saturu ierobežo 1. līmenī pieņemtie Kopienas tiesību akti. Standartu projekta izstrādes uzticēšana Iestādei nodrošina, ka tiek pilnībā izmantotas valstu uzraudzības iestāžu specializētās zināšanas.	(15) Komisijai jāapstiprina šis regulatīvo standartu projekts, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tajos jāveic grozījumi, ja tie, piemēram, nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nav ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie ir pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un laicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot nesaistošas pamatnostādnes un ieteikumus par Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums norādīt šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus.	(16) Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums publiskot šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu pilnīgu pārredzamību. Jomās, uz kurām regulatīvie standarti neattiecas, Iestādei ir jāievieš un jāizplata labākā prakse.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Pareiza un pilnīga Kopienas tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Kopienā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Kopienas tiesību aktu neprecīzas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Kopienas tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.	(17) Pareiza un pilnīga Savienības tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Savienībā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Savienības tiesību aktu neprecīzas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Savienības tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Text proposed by the Commission	Amendment
(19) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai jāpiešķir pilnvaras adresēt lēmumu attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar EK līguma 226. pantu.	(19) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu Iestādes noteiktajā termiņā, Iestādei nekavējoties jāadresē lēmums attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Kopienā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Kopienas līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Tā kā ārkārtas situācijas noteikšana ir saistīta ar augstu piesardzības līmeni, šīs pilnvaras jāuztic Komisijai. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad kompetentās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.	(21) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Savienībā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Eiropas Sistēmisko risku kolēģjjai jākonstatē, kad pastāv ārkārtas situācija. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad kompetentās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā kompetentās iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Kopienas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās.	(22) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Savienības tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās. Tas attiecas arī uz domstarpībām uzraudzības iestāžu kolēģijā.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Krīze ir parādījusi lielākos trūkumus pastāvošajā pieejā pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībai, īpaši attiecībā uz lielākajām un sarežģītākajām iestādēm, kuru bankrots var ietekmēt visu sistēmu. Šo trūkumu iemesli rodami dažādās finanšu iestāžu darbības jomās un uzraudzības iestāžu darbībā. Finanšu iestādes darbojas tirgū, kuram nav robežu, bet uzraudzības iestādēm katru dienu jāpārbauda, vai viņu jurisdikcija nebeidzas uz valsts robežas.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Sadarbības mehānisms, kas izlīdzināja šo neatbilstību, acīmredzami ir kļuvis nepietiekams. Kā norādīts 2009. gada martā publicētajā A. Turner pārskatā, „pašreizējie pasākumi, kuros apvienotas nozaru atļauju tiesības, uzraudzība savā valstī un noguldījumu apdrošināšana konkrētā valstī, nav pietiekami stabils pamats Eiropas pārrobežu privātklientu banku darbības reglamentēšanai un uzraudzībai nākotnē”¹.
	_____________ ¹ 101. lpp.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 22.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22c) Šīs asimetrijas izlīdzināšanai ir divi iespējami risinājumi — piešķirt lielākas pilnvaras reģistrācijas valsts uzraudzības iestādēm (risinājums dalībvalsts līmenī) vai izveidot reālu alternatīvu Savienības iestādi (risinājums Savienības līmenī). Kā teikts A. Turner pārskatā, „stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas nozīmētu vienotā tirgus mazāku atvērtību, vai arī panākt dziļāku Eiropas integrāciju”.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 22.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22d) Īstenojot risinājumu, kurā paredzētas lielākas pilnvaras dalībvalstij, uzņēmēja valsts var liegt vietējām filiālēm darbības tiesības, noteikt ārvalstu iestādēm pienākumu darboties, izmantojot tikai meitasuzņēmumus, nevis filiāles, un pārraudzīt šajā valstī strādājošo banku kapitālu un likviditāti, kas radītu lielāku protekcionismu.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 22.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22e) Īstenojot risinājumu, kurā paredzēts izveidot Savienības iestādi, ir jānostiprina uzraudzības iestāžu kolēģijas, kas uzrauga pārrobežu iestādes, un sistēmiskā riska kritērijiem atbilstošu iestāžu uzraudzības pilnvaras pakāpeniski jānodod Savienības iestādei. Šīs uzraudzības sistēmas pamatstruktūras darbībai būtu jāaptver finanšu institūcijas, kuras īsteno pārrobežu darbību vai darbību dalībvalstīs un kuru bankrots varētu apdraudēt Savienības vienotā finanšu tirgus stabilitāti.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 22.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22f) Uzraudzības iestāžu kolēģijām jāpiešķir pilnvaras izveidot uzraudzības noteikumus, kas veicinātu Savienības tiesību aktu saskaņotu piemērošanu. Iestādei jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās, lai racionalizētu informācijas apmaiņas procesu un veicinātu kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Iestādei būtu jāuzņemas vadošā loma Savienībā strādājošo pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībā. Iestādei vajadzētu arī uzticēt saistošu starpnieka lomu, lai risinātu konfliktus starp valstu uzraudzības iestādēm.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 22.g apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22g) Uzraudzības iestāžu kolēģijām būtu jāuzņemas svarīga loma efektīvas, konstruktīvas un konsekventas tādu pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā, uz kurām neattiecas Iestādes kompetence, taču kurās saglabātas valstu standartu un prakses atšķirības. Nepietiek ar finanšu jomas pamatnoteikumu apvienošanu, ja praktiskie uzraudzības pasākumi joprojām ir sadrumstaloti. Kā norādīts J. de Larosière ziņojumā, „jāizvairās no konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, ko rada atšķirīgā uzraudzības prakse, jo tas var graut finanšu stabilitāti, cita starpā veicinot finanšu darbības pārvietošanos uz valstīm ar vājāku uzraudzību. Uzraudzības sistēmai jābūt godīgai un sabalansētai.”
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Uzraudzības iestāžu kolēģijām ir liela nozīme efektīvas, konstruktīvas un konsekventas pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā. Iestādei jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās ar nolūku racionalizēt kolēģiju darbību un informācijas apmaiņas procesu kolēģijās un veicināt kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu.	svītrots
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Sistēmiskā riska kritērijiem atbilstošo finanšu iestāžu konsultatīvā uzraudzība gadījumos, kad valstu uzraudzības iestādes nav savlaicīgi un sistemātiski īstenojušas savas pilnvaras, būtu jāuztic Iestādei. Valstu uzraudzības iestādēm būtu jāievēro Iestādes norādījumi par iestādēm, kas atbilst sistēmiskā riska kritērijiem. Iestādei vajadzētu darboties ar valstu uzraudzības iestāžu starpniecību.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 23.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Tādēļ būtu jāiedibina jauna pamatstruktūra finanšu krīzes pārvarēšanai, jo līdzšinējais finanšu stabilitātes nodrošināšanas mehānisms nav dzīvotspējīgs. Krīzes pārvaldības pamatelementi ir kopīgs reglaments un finansiālo problēmu risināšanas līdzekļi (administrēšana un finansēšana krīzes gadījumiem lielās iestādēs, pārrobežu iestādēs un/vai savstarpēji saistītās iestādēs).
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 23.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23c) Sistēmiskais risks jākonstatē, ņemot vērā starptautiskus standartus, jo īpaši Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskā Valūtas fonda, Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas un G-20 standartus. Sistēmiskā riska identificēšanā visbiežāk izmanto tādus kritērijus kā iesaistītība, neaizvietojamība un zaudējumu izplatības ātrums. Atkarībā no finanšu iestādes atbilsmes sistēmiskā riska kritērijiem tām vajadzētu nonākt Iestādes kompetencē un tām būtu jāuzliek pienākums veikt iemaksas Eiropas Noguldījumu garantiju fondā un Eiropas Banku stabilitātes fondā.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 23.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23d) Lai nodrošinātu pārrobežu finanšu iestāžu kopīgu atbildību, aizsargātu Savienības noguldītāju intereses un mazinātu sistēmiskas finanšu krīzes izmaksas nodokļu maksātājiem, būtu jānodibina Eiropas Noguldījumu garantiju fonds, lai finansētu tādu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu sistemātisku likvidāciju vai atveseļošanu, kuru ietekme apdraud Savienības vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Fonda darbība būtu jāfinansē no šo iestāžu iemaksām, Fonda izdotām obligācijām vai — ārkārtējos apstākļos — no grūtību skarto dalībvalstu iemaksām saskaņā ar iepriekš pieņemtiem pārstrādāta saprašanās memoranda kritērijiem. Ar iemaksām Fondā būtu jāaizstāj iemaksas dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmās.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 23.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23e) No Eiropas Banku stabilitātes fonda būtu jāfinansē tādu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu pienācīga likvidācija vai atveseļošana, kuru ietekme apdraud Savienības vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Fonda darbība būtu jāfinansē no šo finanšu iestāžu atbilstīgām iemaksām. Ar iemaksām Fondā būtu jāaizstāj iemaksas dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmās.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Kopienas tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem.	(24) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu, īpaši tām finanšu iestādēm, kam nav Savienības mēroga. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestādei — iestādei, kurai pienākums deleģēts, — būtu patstāvīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem Iestādes vietā vai citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu slēgt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Visbeidzot tai deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā jāapzina un jāizplata labākā prakse.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Iestādei aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Kopienā, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Kopienā. Ņemot vērā Iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, tai jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā. Veicot pasākumus, Iestādei jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp kompetentajām iestādēm.	(27) Iestādei aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Savienībā, jo īpaši, lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā. Ņemot vērā Iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, tai jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija saistībā ar EFUS. Veicot pasākumus, Iestādei jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Iestādei jāveic arī Kopienas līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes.	(28) Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija. Iestādei jāierosina un jāveic arī Savienības līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes. Iestādei jāveic tirgu ekonomiskā analīze un jānovērtē potenciālās tirgus attīstības ietekme, lai Iestādes pienākumu izpildei nodrošinātu nepieciešamo informāciju.
Pamatojums
Ekonomiskās analīzes izmantošana ļaus ESA pieņemt apzinātākus lēmumus par tās darbību ietekmi uz plašāku tirgu, kā arī par notikumu plašākā tirgū ietekmi uz tās darbībām. Tas atbilst labai praksei dalībvalstu līmenī.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāveicina dialogs un sadarbība ar uzraudzības iestādēm ārpus Kopienas. Tā pilnībā ņem vērā Eiropas iestāžu pašreizējos uzdevumus un nozīmi attiecībās ar iestādēm ārpus Kopienas un starptautiskos forumos.	(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāpārstāv Savienība, veicot dialogu un sadarbību ar uzraudzības iestādēm ārpus Savienības.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku komitejas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei jānodrošina būtiskas informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku komitejas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, Iestādei jānodrošina turpmākie pasākumi.	(32) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku komiteju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai jānodrošina būtiskas informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas Iestādei jānodrošina turpmākie atbilstīgie pasākumi.
Pamatojums
Labāks teksta skaidrojums.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Attiecīgā gadījumā Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido Banku nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Kopienas kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības (tostarp pēc vajadzības institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbiniekus, patērētājus un citus privātos banku pakalpojumu lietotājus, tostarp MVU. Banku nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.	(33) Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par regulatīviem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvo standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas Iestādei būtu jāveic pētījums par to ietekmi. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido Banku nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Savienības kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības (kurā būtu pārstāvēti modeļa un lieluma ziņā daudzveidīgas finanšu iestādes un uzņēmumi, tostarp pēc vajadzības institucionālie ieguldītāji un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), arodbiedrības, akadēmisko aprindu pārstāvji, patērētāji un citi privāto banku pakalpojumu lietotāji, tostarp MVU. Banku nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) Salīdzinājumā ar nozares pārstāvju labo finansējumu un sakariem bezpeļņas organizācijām ir daudz vājākas pozīcijas debatēs par turpmākajiem finanšu pakalpojumiem un attiecīgo lēmumu pieņemšanas procesā. Šī nelabvēlīgā situācija jākompensē ar pienācīgu finansējumu to pārstāvjiem Banku nozares ieinteresēto personu grupā.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību par finanšu stabilitātes saglabāšanu krīzes pārvarēšanas laikā, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.	(34) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību, lai nodrošinātu saskaņotu krīzes pārvaldību un saglabātu finanšu stabilitāti krīzes situācijās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. To rīcībai vajadzētu būt cieši saskaņotai ar Eiropas Monetārās savienības (EMS) pamatu un principiem. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 34.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34a) Pamatojoties uz iegūto pieredzi, triju gadu laikā no brīža, kad spēkā stājusies regula, ar kuru šādu mehānismu iedibina, Komisijai Savienības līmenī ir jānosaka skaidras un pamatotas pamatnostādnes attiecībā uz apstākļiem, kādos dalībvalsts piemēro aizsargpasākumus. Drošības klauzulas piemērošana būtu jāizvērtē saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumā trūkst nostādņu par to, kad lēmums apdraudētu valstu fiskālo atbildību. Ar „fiskālās atbildības” jēdziena pamatā esošo tiesiskās noteiktības principu nodrošina līdzvērtīgus apstākļus valstu iestādēm, finanšu tirgu dalībniekiem visā Eiropas Savienībā. Visiem ir jādefinē un jāvienojas par skaidrām pamatnostādnēm attiecībā uz apstākļiem, kādos var iesniegt sūdzību par fiskālo pienākumu aizskārumu.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 34.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34b) Neskarot dalībvalstu konkrētos pienākumus krīzes situācijās, ir skaidrs, ka, ja dalībvalsts izvēlas izmantot aizsargpasākumus, Eiropas Parlaments būtu jāinformē vienlaikus ar Iestādi, Padomi un Komisiju. Turklāt dalībvalstij ir jānorāda iemesli, kādēļ tā vēlas izmantot aizsargpasākumus. Iestādei sadarbībā ar Komisiju būtu jāizstrādā turpmāk veicamie pasākumi.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai ir jābūt Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada Iestādes priekšsēdētājs. Novērotāju statusā jāpiedalās Komisijas, Eiropas Sistēmisko risku komitejas, Eiropas Centrālās bankas un pārējo divu Eiropas uzraudzības iestāžu pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un jārīkojas tikai Kopienas interesēs. Attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot EK līguma noteikumus par kvalificētu vairākumu, bet pārējo lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm jāizskata komisijai ar ierobežotām funkcijām.	(36) Iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai ir jābūt Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada Iestādes priekšsēdētājs. Novērotāju statusā jāpiedalās Komisijas, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas, Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un pensiju jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīru un tirgu jomā) pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un jārīkojas tikai Savienības interesēs. Attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar regulatīvo standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta noteikumus par kvalificētu vairākumu, bet pārējo lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm jāizskata komisijai ar ierobežotām funkcijām.
	(Izmaiņas iestāžu nosaukumos attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko atklātā konkursā izvēlas Uzraudzības padome. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.	(38) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko izvēlas Eiropas Parlaments pēc tam, kad Komisija rīkojusi atklātu konkursu un izveidojusi pretendentu sarakstu. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas Apvienotajā Eiropas uzraudzības iestāžu komitejā un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai Eiropas Uzraudzības iestāžu komitejai jāuzņemas visas Apvienotās finanšu konglomerātu komitejas funkcijas. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm.	(39) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestāžu (Apvienotās komitejas) starpniecību un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai komitejai būtu jākoordinē triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbs attiecībā uz finanšu konglomerātiem. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīru un tirgus jomā) kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt pastāvīgam sekretariātam ar personālu, kas nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbiniekiem veidotos kopēja darba kultūra.
Pamatojums
Lai nostiprinātu Apvienotās komitejas nozīmi saistībā ar iestāžu koordināciju, kā noteikts P. Skinner ziņojumā.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Attiecībā uz Kopienas ieguldījumu ir jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.	(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Savienība finansē Iestādi saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību¹ (IN) 47. punktam. Ir jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra.
	¹OV C 139, 7.2.2001., 1. lpp.
Pamatojums
Iestādi izveido kā decentralizētu Eiropas Savienības aģentūru un finansē saskaņā ar IN. Tas jānorāda Iestādes juridiskajā pamatā.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 44. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Ir būtiski aizsargāt komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Tāpat jāaizsargā arī tās informācijas konfidencialitāte, ar kuru apmainās uzraudzības iestāžu tīklā.	(44) Ir būtiski aizsargāt komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Tās informācijas konfidencialitāte, kura atklāta Iestādei un ar kuru apmainās uzraudzības iestāžu tīklā, būtu jāreglamentē ar stingriem un efektīviem konfidencialitātes noteikumiem.
Pamatojums
Ņemot vērā uzņēmumu datu jutīgumu, skatoties no tirgus perspektīvas, ir būtiski, lai EUI ir pienākums noteikt drošības mehānismus šādas informācijas apkopošanai, glabāšanai un nodošanai. Ir skaidra vajadzība uzlabot informācijas apmaiņu, lai palielinātu izpratni par sistēmisko risku. Taču ir svarīgi neradīt kaitējumu noskaņojumam tirgos ar potenciālu jutīgu un konfidenciālu datu atklāšanu, kas varētu traucēt finanšu tirgu pienācīgai darbību.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo regulu izveido Eiropas Banku iestādi (turpmāk „Iestāde”).	1. Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (banku darbības jomā) (turpmāk „Iestāde”).
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes darbību regulē Direktīva 2006/48/EK, Direktīva 2006/49/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2002/65/EK un Direktīva 94/19/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Kopienas tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.	2. Iestādes darbību regulē šī regula, Direktīva 2006/48/EK, Direktīva 2006/49/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2002/65/EK un Direktīva 94/19/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Savienības tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.
	Iestāde arī strādā kredītiestāžu, finanšu konglomerātu, ieguldījumu sabiedrību, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbības jomā, tostarp pievēršoties uzņēmumu vadības, revīzijas un finanšu pārskata jautājumiem, lai nodrošinātu konsekventu 1. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši EK līguma 226. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	3. Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestādes mērķis ir veicināt: i) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulēšanas un uzraudzības līmeni; ii) noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību; iii) finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu; iv) finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību; un v) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu. Šajā sakarā Iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu iepriekš tekstā 1. panta 2. punktā minēto Kopienas tiesību aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.	4. Iestādes mērķis ir aizsargāt tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāte, finanšu iestāžu maksātspēja un likviditāte, tirgu un finanšu produktu pārskatāmība un noguldītāju un ieguldītāju aizsardzība. Iestāde veicina: i) iekšējā tirgus darbības un konkurētspējas uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulēšanas un uzraudzības līmeni; ii) konkurences un jauninājumu sekmēšanu iekšējā tirgū un starptautiskās konkurētspējas veicināšanu; iia) finansiālās integrācijas veicināšanu; iii) finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu; iv) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu; v) Savienības jaunās nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas atbalstīšanu; vi) regulējuma arbitrāžas novēršanu un dalību līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā; vii) Savienības finanšu institūciju izraisītu turpmāku kredītburbuļu veidošanās novēršanu; viii) tādas kopīgas metodikas izstrādāšanu, pēc kuras varētu novērtēt produktu īpašību un izplatīšanas procesu ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli un klientu aizsardzību. Šajā nolūkā Iestāde sekmē iepriekš 1. panta 2. punktā minēto Savienības leģislatīvo aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī veicot tirgu ekonomikas analīzi, lai veicinātu Iestādes darbības mērķa sasniegšanu.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts – 1.a un 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, Iestāde pievērš īpašu uzmanību tādām sistēmiskajām iestādēm, kuru darbības pārtraukšana vai darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.
	Veicot šajā regulā minētos pienākumus, Iestāde rīkojas neatkarīgi un objektīvi tikai Savienības interesēs.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk „EFUS”), kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls, kā plašāk noteikts 39. pantā.	svītrots
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 1. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Eiropas Banku iestāde sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju (turpmāk „ESRK”) atbilstoši šīs regulas 21. panta noteikumiem.	svītrots
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma
	1. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk „EFUS”). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju pietiekamu aizsardzību.
	2. EFUS sastāv no:
	a) Eiropas Sistēmisko risku komitejas;
	b) Iestādes;
	c) Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīru un tirgu jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EVTI];
	d) Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EAFPI];
	e) Eiropas Uzraudzības iestādes (Apvienotās komitejas), kas minēta 40. pantā;
	f) dalībvalstu iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI] 1. panta 2. punktā;
	g) Komisijas, 7. un 9. pantā minēto uzdevumu veikšanai;
	2.a Iestādes, kas veido EFUS, tostarp dalībvalstu kompetentās iestādes, atskaitās Eiropas Parlamentam, neskarot dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumu atskaitīties saviem parlamentiem.
	3. Ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju, kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā), Iestāde regulāri un cieši sadarbojas, nodrošina darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos ar Apvienotās komitejas starpniecību.
	4. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS dalībnieki sadarbojas patiesā savstarpējā cieņā un uzticībā, jo īpaši nodrošinot savā starpā atbilstošu un drošu informācijas plūsmu.
	5. Tikai EFUS uzraudzības iestādēm ir tiesības veikt tādu finanšu iestāžu uzraudzību, kas darbojas Savienībā.
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) „finanšu iestādes” ir „kredītiestādes”, kā noteikts Direktīvā 2006/48/EK, „ieguldījumu sabiedrības”, kā noteikts Direktīvā 2006/49/EK, un „finanšu konglomerāti”, kā noteikts Direktīvā 2002/87/EK;	(1) „finanšu iestādes” ir „kredītiestādes”, kā definēts Direktīvā 2006/48/EK, „ieguldījumu sabiedrības”, kā definēts Direktīvā 2006/49/EK un „finanšu konglomerāti”, kā definēts Direktīvā 2002/87/EK, kā arī jebkura cita iestāde vai struktūra (tostarp valstu bankas un attīstības bankas), kura darbojas Savienībā un kuras darbība ir līdzīga iepriekš minēto iestāžu darbībai, pat ja visumā tai nav tiešas saskarsmes ar sabiedrību. Tomēr attiecībā uz Direktīvu 2005/60/EK „finanšu iestādes” ir tikai šajā direktīvā definētās kredītiestādes un finanšu iestādes.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) „kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes, kā noteikts Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK, un attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK.	(2) „kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes, kā noteikts Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK, un attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, vai gadījumos, kad noguldījumu garantiju sistēmu pārvalda privāts uzņēmums, valsts iestāde, kas uzrauga šo sistēmu saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde ir Kopienas iestāde ar juridiskas personas statusu.	1. Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādes atrašanās vieta ir Londona.	Iestādes atrašanās vieta ir Frankfurte.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) veicināt augstas kvalitātes kopēju reglamentējošu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Kopienas iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un tehnisko standartu projektu, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem;	a) veicināt augstas kvalitātes kopēju reglamentējošu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Savienības iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un regulatīvo un īstenošanas standartu projektus, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt Kopienas tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības kultūru, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo patvaļu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, veicinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus ārkārtas situācijās;	b) veicināt Savienības leģislatīvo aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulējuma arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus cita starpā ārkārtas situācijās;
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;	c) stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;	e) organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) īpaši izvērtēt kredītu piekļūstamību, pieejamību un izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, jo sevišķi MVU;
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fb) veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai nodrošinātu Iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – fc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fc) sekmēt noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību;
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – fd apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fd) rīkoties kā kompetentajai iestādei, kas pārvalda tādas pārrobežu iestāžu krīzes, kas var radīt 12.b pantā minēto sistēmisko risku, un ar 12.c pantā minētās Banku vienības starpniecību piemēro šādām iestādēm agrīnās iejaukšanās, noregulējuma vai maksātnespējas procedūru;
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos īpašos uzdevumus.	g) veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos Savienības leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus.
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) uzraudzīt tās finanšu iestādes, kas nav pakļautas kompetento iestāžu uzraudzībai;
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – gb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	gb) nodrošināt to reģistrēto finanšu iestāžu datubāzi, kuras darbojas Iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti, — centrālā līmenī;
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) izstrādāt tehnisko standartu projektu 7. pantā noteiktos īpašos gadījumos;	a) izstrādāt regulatīvo standartu projektu 7. pantā noteiktos īpašos gadījumos;
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) izstrādāt īstenošanas standartu projektu 7.e pantā noteiktos īpašos gadījumos;
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) īpašos gadījumos, kas noteikti 10. un 11. pantā, pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus;	d) Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) tiešā veidā iegūt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm;
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fb) uz laiku aizliegt vai ierobežot noteiktu veidu darījumus, kas apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti. Šo lēmumu Iestāde regulāri un laicīgi pārskata.
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iestāde regulāri pārskata saskaņā ar 1. apakšpunkta fb) daļu pieņemtos lēmumus.
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde īsteno visas ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras pār iestādēm Kopienā vai ekonomiskām darbībām Kopienā, kas tai piešķirtas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.	3. Iestāde īsteno visas ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras pār iestādēm Savienībā vai ekonomiskām darbībām Savienībā, kas tai piešķirtas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šim nolūkam Iestādei tiek piešķirtas atbilstīgas izmeklēšanas un tiesību piemērošanas pilnvaras, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos, kā arī tiesības iekasēt maksu.	4. Lai īstenotu savas 3. punktā minētās ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras, Iestādei tiek piešķirtas atbilstīgas izmeklēšanas un tiesību piemērošanas pilnvaras, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos, kā arī tiesības iekasēt maksu. Lai veiktu savus uzdevumus, Iestāde cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un izmanto to zināšanas, infrastruktūru un pilnvaras.
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos. Iestāde iesniedz izstrādāto standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.	1. Iestāde var izstrādāt regulatīvos standartus, lai papildinātu, atjauninātu vai grozītu nebūtiskus to leģislatīvo aktu elementus, kas minēti 1. panta 2. punktā. Šie regulatīvie standarti neietver stratēģiskus lēmumus, un to saturu ierobežo leģislatīvie akti, uz kuriem tie balstās.
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde, ja nepieciešams, organizē tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.	2. Pirms regulatīvo standartu pieņemšanas Iestāde organizē atklātu to sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3. Iestāde apstiprināšanai Komisijā iesniedz standartu projektu, ko vienlaikus iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Trīs mēnešu laikā pēc standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Kopienas intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.	Trīs mēnešu laikā pēc regulatīvo standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par regulatīvo standartu projekta apstiprināšanu, noraidīšanu vai grozīšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Komisija par savu lēmumu, norādot iemeslu, informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija var veikt grozījumus regulatīvo standartu projektā, ja šie standarti nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nav ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie ir pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kas noteikti finanšu pakalpojumus reglamentējošajos Savienības tiesību aktos.
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Komisija neapstiprina standartus vai apstiprina tos daļēji vai ar grozījumiem, tā informē Iestādi par attiecīgā lēmuma iemesliem.	svītrots
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	svītrots
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Deleģēšana
	1. Šīs regulas 7. pantā minēto regulatīvo standartu pieņemšanas pilnvaras uz nenoteiktu laiku piešķir Komisijai.
	2. Komisija pieņem regulatīvo standartu projektu regulu vai lēmumu veidā.
	3. Līdzko Komisija pieņēmusi regulatīvu standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	4. Pilnvaras pieņemt regulatīvos standartus Komisijai piešķir, ievērojot 7.b līdz 7.d panta nosacījumus.
	5. Iestādes priekšsēdētājs 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajiem regulatīvajiem standartiem un kompetentajām iestādēm, kas tos nav ievērojušas.
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 7.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.b pants
	Iebildumi pret regulatīvajiem standartiem
	1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret regulatīvo standartu četru mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
	2. Ja, beidzoties šim termiņam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret regulatīvo standartu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	3. Pirms šā termiņa beigām, kā arī izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos gan Eiropas Parlaments, gan Padome var informēt Komisiju, ka neplāno iebilst pret regulatīvo standartu. Šādos gadījumos regulatīvo standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	4. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret regulatīvo standartu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura pauž iebildumus pret regulatīvo standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 7.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.c pants
	Regulatīvo standartu projekta neapstiprināšana vai grozīšana
	1. Ja Komisija nepieņem regulatīvo standartu projektus vai izdara tajos grozījumus, Komisija šo lēmumu paziņo Iestādei, Eiropas Parlamentam un Padomei, minot iemeslus.
	2. Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā var sasaukt atbildīgās Eiropas Parlamenta vai Padomes komitejas ad hoc sanāksmi, uzaicinot atbildīgo komisāru un Iestādes priekšsēdētāju izklāstīt savus atšķirīgos apsvērumus.
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 7.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.d pants
	Deleģēšanas atsaukšana
	1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 7. pantā.
	2. Lēmumā par atsaukšanu norāda atsaukuma iemeslus un ar to deleģēšana zaudē spēku.
	3. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par deleģēšanas atsaukšanu, pietiekamu laiku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas cenšas par to informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuri regulatīvie standarti var tikt atsaukti, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.

Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 7.e pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.e pants
	Īstenošanas standarti
	1. Iestāde var izstrādāt standartu projektus, lai īstenotu juridiski saistošus Savienības leģislatīvos aktus jomās, kas konkrēti norādītas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos.
	2. Pirms īstenošanas standartu projektu pieņemšanas Iestāde tiem organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.
	3. Iestāde iesniedz īstenošanas standartu projektu Komisijai, lai to apstiprinātu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu, un vienlaikus arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
	4. Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par īstenošanas standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās pieņemtajiem lēmumiem, minot iemeslus.
	5. Komisija var veikt grozījumus īstenošanas standartu projektā, ja šie standarti nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nav ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie ir pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kas noteikti finanšu pakalpojumus reglamentējošajos Savienības tiesību aktos.
	6. Ja Komisija neapstiprina īstenošanas standartu projektu vai izdara tajā grozījumus, Komisija šo lēmumu paziņo Iestādei, Eiropas Parlamentam un Padomei, minot iemeslus.
	7. Tiklīdz attiecīgā procedūra ir pabeigta, standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm.	Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm.
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Iestāde organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai. Šī apspriešanās un izvērtēšana jāveic un atzinumi un konsultācijas jāgūst samērīgi ar pamatnostādnes vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi.
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.	2. Divus mēnešu laikā kopš pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas katra kompetentā iestāde nolemj, vai tā plāno ievērot šīs pamatnostādnes un ieteikumus. Kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentā iestāde nolemj attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu neievērot, tā šo lēmumu paziņo Iestādei, minot iemeslus. Iestāde šos iemeslus publisko.
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Finanšu iestādes katru gadu skaidri un detalizēti ziņo par to, vai ir ievērojušas attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu.
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā Iestādes priekšsēdētājs informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, norādot, kura kompetentā iestāde tos nav ievērojusi, un ieskicējot, kā tiek plānots nodrošināt, ka turpmāk tā Iestādes pamatnostādnes un ieteikumus ievēros.
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja kompetentā iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem.	svītrots
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja kompetentā iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.	1. Ja kompetentā iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, tai skaitā reglamentējošos un īstenošanas standartus, kas ieviesti saskaņā ar 7. un 7.e pantu, un jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Kopienas tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.	2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Banku nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.	3. Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	4. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Desmit darba dienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	5. Desmit darba dienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	6. Ja 3. punktā noteikto desmit darba dienu laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Iestāde pieņem lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.	Iestāde pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc ieteikuma pieņemšanas.
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.	7. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Iestādes lēmumu.
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	8. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu. Iestādes lēmums atbilst lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu. Jebkādus juridiskos vai tiesāšanās izdevumus, ko Iestādei radījusi šā panta piemērošana, sedz Komisija.
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 9. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.	9. Saskaņā ar 8. punktu pieņemtos lēmumus piemēro visām attiecīgajām finanšu iestādēm, kas darbojas jurisdikcijā, kura neievēro prasības un tie ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 5. vai 8. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.
Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. vai 6. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 9. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā priekšsēdētājs norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu iestādes nav ievērojušas 4. un 6. punktā minētos lēmumus.
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Kopienas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes vai ESRK pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.	1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma var izteikt brīdinājumu, izsludinot ārkārtas situāciju, lai nodrošinātu Iestādei iespēju bez jebkādu turpmāku prasību ievērošanas pieņemt 3. punktā minētos atsevišķos lēmumus.
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 10. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Izsakot brīdinājumu, ESRK vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Iestādei. Par ESRK sagatavoto slēdzienu pēc tam notiek viedokļu apmaiņa starp ESRK priekšsēdētāju, Eiropas Parlamentu un kompetento komisāru, un šis slēdziens stājas spēkā iespējami drīz.
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 10. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Ja izteikts brīdinājums, Iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā saskaņo visus pasākumus, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, Iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.	2. Ja ESRK ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, Iestāde pieņem atsevišķus lēmumus, kas nodrošina, ka kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus atbilstīgi šai regulai un 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar EK līguma 226. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgajām prasībām pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 10. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja iestāde, kurai adresēts lēmums, atsakās piemērot Savienības tiesību aktus vai Iestādes pieņemto atsevišķo lēmumu, Iestāde var uzsākt tiesvedību dalībvalsts tiesā, tostarp iesniegt pieteikumu par pagaidu pasākumiem.
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 10. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Iestādes pieprasījuma pārskata 1. punktā minēto lēmumu un attiecīgā gadījumā pasludina ārkārtas situācijas beigas.
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 10. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā Iestādes priekšsēdētājs norāda atsevišķos lēmumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm un finanšu iestādēm saskaņā ar 3. un 4. punktu.
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru.	1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie leģislatīvie akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma uzņemas iniciatīvu, palīdzot iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību.	2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā Iestāde darbojas kā vidutājs.
Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no to veikšanas, lai izšķirtu strīdus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.	3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde saskaņā ar 29. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu izšķirt strīdu un pieprasīt tām veikt īpašus pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nosakot, ka šī lēmuma izpilde attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistoša.
Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	4. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem leģislatīvajiem aktiem, Iestāde pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 11. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par šo pašu jautājumu.
	Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.
Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 11. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā priekšsēdētājs norāda domstarpības, kādas radušās kompetentajām iestādēm, panāktās vienošanās un lēmumus, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.
Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Strīdu izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm
	Apvienotā komiteja saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kuras rīkojas saskaņā ar 42. pantu.
Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde veicina Direktīvā 2006/48/EK minēto uzraudzības iestāžu kolēģiju efektīvu un saskaņotu darbību un sekmē konsekventu Kopienas tiesību aktu piemērošanu kolēģijās.	1. Iestāde palīdz veicināt un uzraudzīt efektīvu, konstruktīvu un konsekventu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību, kā minēts Direktīvā 2006/48/EK, un sekmē konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu kolēģijās. Iestādes personāls var piedalīties jebkuros pasākumos, tostarp pārbaudēs uz vietas, kuras kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgā gadījumā Iestāde uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā piedalās novērotāja statusā. Šādas līdzdalības nodrošināšanai Iestādi uzskata par „kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē, un pēc pieprasījuma tā saņem visu būtisko informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kolēģijās esošās iestādes.	2. Attiecīgā gadījumā Iestāde vada uzraudzības iestāžu kolēģiju darbu. Šim nolūkam Iestādi uzskata par „kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē. Tā veic vismaz šādus pasākumus:
	a) apkopo visu būtisko informāciju un apmainās ar to parastās situācijās un ārkārtas situācijās, lai sekmētu uzraudzības iestāžu kolēģijas darbu un lai izveidotu un pārvaldītu centralizētu sistēmu, kas nodrošina šādas informācijas pieejamību kompetentajām iestādēm, kuras ir uzraudzības iestāžu kolēģiju locekles;
	b) uzsāk un koordinē Savienības līmeņa spriedzes pārbaudes, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši tiem, kas norādīti 12.b pantā, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes;
	c) plāno un vada uzraudzības darbu gan parastās, gan ārkārtas situācijās, tostarp novērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai varētu būt pakļautas;
	d) pārzina uzdevumus, ko veic kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 12. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Iestāde var izdot regulatīvos un īstenošanas standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar 7., 7.e un 8. pantu, lai saskaņotu uzraudzības darbības un labāko praksi, ko pieņēmušas uzraudzības iestāžu kolēģijas. Lai nodrošinātu visu kolēģiju kopīgu darbību, Iestādes apstiprina katras kolēģijas darbības kārtību, kas izklāstīta rakstiski.
Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 12. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Pildot juridiski saistošo vidutāja pienākumu, Iestādei saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru jāizšķir dalībvalstu kompetento iestāžu strīdi. Ja attiecīgā uzraudzības iestāžu kolēģija nespēj panākt vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumus par uzraudzību, kas būtu tieši piemērojami attiecīgajai iestādei.
Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Vispārējie noteikumi
	1. Iestāde sevišķu uzmanību pievērš finanšu pakalpojumu pārtraukuma riskiem un to risināšanai, proti, riskam, i) kuru rada finanšu sistēmas vai tās daļu novājināšanās un ii) kurš potenciāli var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku (sistēmiskais risks). Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra potenciāli var zināmā mērā atstāt sistemātisku ietekmi.
	2. Iestāde sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju izstrādā vienotu kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju kopumu (riska paneli), kurš veidos pamatu 12.b pantā minēto pārrobežu iestāžu uzraudzības novērtējumam. Šo novērtējumu regulāri pārskata, ņemot vērā iestādes riska profila materiālās izmaiņas. Uzraudzības iestāžu novērtējums iestādei ir būtisks elements lēmuma pieņemšanā attiecībā uz grūtībās nonākušas iestādes tiešu uzraudzību vai intervenci.
	3. Neskarot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, Iestāde vajadzības gadījumā ierosina papildu regulatīvo un īstenošanas standartu projektu, kā arī pamatnostādnes un ieteikumus 12.b pantā minētajām iestādēm.
	4. Iestāde veic to pārrobežu iestāžu uzraudzību, kuras var radīt sistēmisku risku, kā noteikts 12.b pantā. Šādos gadījumos Iestāde darbojas, izmantojot kompetento iestāžu starpniecību.
	5. Iestāde izveido Banku noregulējuma vienību, kuru pilnvaro īstenot skaidri definētu krīzes pārvaldību un atrisināšanu, sākot no agrīnas intervences līdz noregulējumam un maksātnespējas procesam, un kura vada šādas procedūras.
	6. Visām 12.b pantā norādītajām finanšu iestādēm ir jāpiedalās Eiropas Noguldījumu garantiju shēmā, kā arī Eiropas Banku stabilitātes fondā, kā noteikts 12.d un 12.e pantā. Finanšu iestādēm, kuras darbojas vienā dalībvalstī, ir iespēja pievienoties Eiropas Depozītu garantiju shēmai vai Eiropas Banku stabilitātes fondam. Ar veiktajām iemaksām Eiropas fondos aizstāj iemaksas līdzīgos dalībvalstu fondos.
Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 12.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.b pants
	Tādu pārrobežu iestāžu noteikšana, kas var radīt sistēmisku risku
	1. Uzraudzības padome pēc apspriešanās ar ESRK var saskaņā ar 29. panta 1. punktā paredzēto procedūru noteikt pārrobežu iestādes, kurām ir jānosaka tieša Iestādes uzraudzība vai kuras jānodod Banku noregulējuma vienības pārziņā, kā minēts 12.c pantā, tāpēc ka tās var radīt sistēmisku risku.
	2. Kritēriji šādu finanšu iestāžu noteikšanai ir atbilstīgi Finanšu stabilitātes padomes (FSP), SVF un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieviestajiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 12.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.c pants
	Banku noregulējuma vienība
	1. Banku noregulējuma vienība saglabā finanšu stabilitāti un ierobežo 12.b pantā norādīto grūtībās nonākušo iestāžu izraisītu domino efektu attiecībā uz pārējo sistēmu vai uz ekonomiku kopumā, kā arī samazina nodokļu maksātāju izmaksas, ievērojot proporcionalitātes principu, kreditoru hierarhiju un garantējot vienlīdzīgu attieksmi pārrobežu gadījumos.
	2. Banku noregulējuma vienībai ir pilnvaras veikt 1. pantā noteiktos uzdevumus, lai panāktu finanšu grūtību skarto iestāžu atveseļošanos vai izlemtu par dzīvotnespējīgu iestāžu likvidāciju (kas ir būtiski morālā kaitējuma ierobežošanai). Cita starpā tā varētu prasīt veikt pielāgojumus saistībā ar kapitālu vai likviditāti, pielāgot uzņēmējdarbības kombināciju, uzlabot procesus, iecelt vai mainīt vadītājus, ieteikt garantijas, aizdevumus un likviditātes palīdzību, veikt pilnīgu vai daļēju pārdošanu, izveidot labo un slikto banku vai pagaidu banku („bridge bank”), mazināt parādus, izdodot akcijas (ar attiecīgām diskonta likmēm), vai iestādi uz laiku nacionalizēt.
	3. Banku oregulējuma vienībā ietilpst Iestādes Uzraudzības padomes iecelti eksperti, kuriem ir zināšanas un pieredze finanšu iestāžu pārstrukturēšanā, glābšanā un likvidācijā.
Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 12.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.d pants
	Eiropas Noguldījumu garantijas fonds
	1. Eiropas Noguldījumu garantijas fondu (turpmāk — „Fonds”) izveido, lai nodrošinātu finanšu iestāžu līdzatbildību par Eiropas noguldītāju interešu aizsardzību un minimizētu nodokļu maksātāju izmaksas.
	2. Fonda darbību finansē no visu 12.b panta 1. daļā norādīto finanšu iestāžu iemaksām. Iemaksu apjomu fondā cita starpā nosaka finanšu iestādes noguldījumu līmenis un pakļautība riskam.
	3. Fondu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde un Eiropas Uzraudzības iestāde (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā). Valdes locekļus izvēlas no to darbinieku vidus, ko ieteikušas valstu iestādes, kas atbildīgas par valstu garantijas shēmām. Fonds izveido arī konsultatīvo padomi, kurā ietilpst Fondā iesaistījušos finanšu iestāžu pārstāvji.
	4. Ja Eiropas noguldītāju vai polišu īpašnieku interešu aizsardzībai nepietiek ar līdzekļiem, kas uzkrāti no banku vai apdrošinātāju iemaksām, Fonda līdzekļus var palielināt ar obligāciju emisijas vai citu finanšu mehānismu starpniecību.
Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 12.e pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.e pants
	Eiropas Banku stabilitātes fonds
	1. Eiropas Banku stabilitātes fondu izveido, lai stiprinātu finanšu sistēmas izmaksu internalizāciju un palīdzētu pārvarēt krīzi grūtībās nonākušām pārrobežu finanšu iestādēm. Finanšu iestādēm, kuras darbojas tikai vienā dalībvalstī, ir iespēja pievienoties fondam. Stabilitātes fonds pieņem atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to, ka atbalsta pieejamība rada morālo kaitējumu.
	2. Eiropas Banku stabilitātes fonda darbību finansē no visu 12.b panta 1. daļā norādīto finanšu iestāžu tiešajām iemaksām. Šīs iemaksas ir proporcionālas riska līmenim un pienesumam, ko katra no šīm iestādēm dod sistēmiskajam riskam, kā arī kopējā riska līmeņa variācijām laika gaitā, kā norāda riska panelis. Nosakot iemaksu apjomu, ņem vērā plašākus ekonomiskus nosacījumus un to, ka finanšu iestādēm ir nepieciešams saglabāt kapitālu citu regulatīvu un uzņēmējdarbības prasību izpildei.
	3. Eiropas Banku stabilitātes fondu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus izvēlas no valstu iestāžu ieteikto darbinieku vidus. Fonds izveido arī Konsultatīvo padomi, kurā apvienotas Fondā iesaistījušās finanšu iestādes bez balsstiesībām. Fonda valde var ierosināt Iestādei uzticēt tā likviditātes pārvaldību iestādēm ar labu reputāciju (piemēram, EIB). Eiropas Banku stabilitātes fonda pārvaldītos līdzekļus iegulda drošos un likvīdos instrumentos.
	4. Ja grūtību pārvarēšanai nepietiek ar līdzekļiem, kas uzkrāti no banku iemaksām, Stabilitātes fonds savus līdzekļus var palielināt ar obligāciju emisijas vai citu finanšu mehānismu starpniecību.
Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentās iestādes, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus citai kompetentai iestādei uzraudzības nodrošināšanai.	1. Kompetentās iestādes, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus Iestādei vai kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot labāko praksi.	2. Iestāde stimulē un veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot labāko praksi.
Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums 13. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Pienākumu deleģēšanu veic, pārdalot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu kompetences. Uz procedūru, izpildi, kā arī administratīvo un juridisko uzraudzību saistībā ar deleģētajiem pienākumiem attiecas deleģējošās iestādes tiesību akti.
Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 13. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Attiecībā uz 12.b panta 1. daļā norādītajām iestādēm nekādi divpusēji nolīgumi par deleģēšanu netiek slēgti.
Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde aktīvi piedalās kopējas Eiropas uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā un vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Kopienā un veic vismaz šādus pasākumus:	1. Iestāde aktīvi piedalās Eiropas kopējās uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā un vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Savienībā un veic vismaz šādus pasākumus:
Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu, izstrādi;	c) sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp starptautisko grāmatvedības un ziņojumu iesniegšanas standartu, izstrādi;
Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde periodiski veic kompetento iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā Iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu novērtēšanu un salīdzināšanu.	1. Iestāde periodiski organizē un veic kompetento iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā Iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu novērtēšanu un salīdzināšanu.
Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) kompetentās iestādes institucionālo pasākumu, resursu pārdales un darbinieku speciālo zināšanu atbilstība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;	a) kompetentās iestādes institucionālo pasākumu, resursu pārdales un darbinieku speciālo zināšanu atbilstība, jo īpaši attiecībā uz 7. un 7.e pantā minēto regulatīvo un īstenošanas standartu un 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;
Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Kopienas tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 7. un 8. pantu pieņemto tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Kopienas tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;	b) panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 7. un 8. pantu pieņemto regulatīvo un īstenošanas standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;
Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, Iestāde var sniegt ieteikumus iesaistītajām kompetentajām iestādēm.	3. Pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, Iestāde var saskaņā ar 7. līdz 7.e pantu pieņemt regulatīvo vai īstenošanas standartu projektu, izveidot pamatnostādnes un sniegt ieteikumus atbilstīgi 8. pantam vai pieņemt kompetentajām iestādēm adresētu lēmumu.
Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums 15. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Iestāde apkopo salīdzinošās novērtēšanas un labākās prakses rezultātus no publiski pieejamajiem salīdzinošās novērtēšanas rezultātiem.
Pamatojums
Lai nodrošinātu pārredzamību, salīdzinošo novērtējumu rezultātiem un tajos minētajiem labākās prakses piemēriem jābūt publiski pieejamiem.
Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde veicina saskaņotu Kopienas rīcību, cita starpā:	Iestāde veicina saskaņotu un konsolidētu Savienības rīcību, cita starpā:
Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4a) pieņemot jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu kompetento iestāžu darbības koordināciju, ja parādās tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību.
Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 4.b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4b) rīkojoties kā centrālajai regulatīvo ziņojumu saņēmējai no iestādēm, kuras darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Pēc ziņojumu saņemšanas Iestāde apmainās ar informāciju ar kompetentajām iestādēm.
Pamatojums
Daudzos gadījumos EBA noteiks tehniskos standartus, lai ieviestu kapitāla un citus noteikumus (skat. „Omnibus” direktīvu). Lai nodrošinātu, ka visi regulatori strādā vienādos faktiskajos apstākļos un ka saskaņošana krīzes situācijā daudz lielākā mērā noris bez traucējumiem, EBA ir jākļūst par regulatīvo ziņojumu centrālo saņēmēju, tādējādi novēršot arī pašreizējo dublēšanos dalībvalstu līmeņa ziņošanas dēļ.
Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde uzrauga un novērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem.	1. Iestāde uzrauga un novērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā), Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde novērtējumos ietver tirgu ekonomisko analīzi finanšu iestādei un novērtējumu par tirgus norišu iespējamo ietekmi uz to.
Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) vienotas metodes, ar kurām novērtē konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli, kā arī uz noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētāju informēšanu.
Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Cieši sadarbojoties ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.	3. Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā), Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā) un starpniecībai izmantojot Apvienoto konsultatīvo komiteju, Iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.
Pamatojums
Ir svarīgi noteikt, ka APK (JC) ir galvenā lomā EUI (ESA)iekšējā koordinācijā.
Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums 18. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Neskarot Savienības iestāžu un kompetento iestāžu kompetences jomas, Iestāde pārstāv Savienību visos starptautiskajos forumos par tādu iestāžu regulējumu un uzraudzību, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti.
Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot Kopienas iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.	Iestāde veido attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus līgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Šie līgumi neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm.
Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.	2. Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem. Saskaņā ar 7.a līdz 7.d pantu Komisija pieņem regulatīvus standartus, lai veiktu šajā pantā minētās līdzvērtības novērtēšanu.
Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums 18. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3. Priekšsēdētājs pārskatā, kas minēts 35. panta 2. punktā, norāda administratīvos nolīgumus un līdzvērtīgus lēmumus, par kuriem panākta vienošanās ar starptautiskām organizācijām vai trešo valstu valdību administrācijām.
Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums 19. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4. Balstoties uz kopīgajām pamatnostādnēm, Iestāde var veikt izmaiņas kontroles procedūrā, kas noteikta Direktīvā 2007/44/EK. Pēc paziņojuma saņemšanas Iestāde saskaņo darbību ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
Pamatojums
Currently, cross-border bank acquisitions and increases of holdings typically involve affiliates in several EU (EEA) countries which triggers almost similar information requirements. Such duplication and multiple discussions on the documents that are required to make the filing complete, turn out to be extremely cumbersome. To foster integration and to enhance coordination of change –of control procedures (DIR 2007/44/EC), thereby avoiding multiple change-of-control procedures, EBA should coordinate the process with the national authorities concerned (“one stop model”).
Grozījums Nr. 161 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes un citas dalībvalsts iestādes sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus.	1. Pēc Iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes un citas dalībvalsts iestādes sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus, ja adresātam ir likumīga piekļuve attiecīgajiem datiem un ja informācijas pieprasījums ir samērīgs ar konkrētā pienākuma raksturu.
Grozījums Nr. 162 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde var arī pieprasīt, lai informāciju tiktu sniegta regulāri.	1.a Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri. Šiem pieprasījumiem izmanto vienotu informācijas sniegšanas formātu, ko attiecīgā gadījumā aizpilda konsolidētā līmenī.
Grozījums Nr. 163 Regulas priekšlikums 20. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja kompetentajām iestādēm nav pienākuma apkopot vajadzīgo informāciju, Iestāde var grozīt regulatīvos vai īstenošanas standartus, kas attiecas uz ziņošanas prasībām.
Grozījums Nr. 164 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – 1.c daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Iestāde var sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus pienākumus, ar nosacījumu, ka attiecīgajā kompetentajā iestādē tiek ievēroti atbilstīgi konfidencialitātes noteikumi.
Grozījums Nr. 165 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – 1.d daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lai novērstu ziņošanas pienākuma dublēšanu, Iestāde vispirms ņem vērā esošo statistiku, ko sagatavojusi, izplatījusi un izstrādājusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.
Grozījums Nr. 166 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Banku iestāde sadarbojas ar ESRK.	1. Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.
Grozījums Nr. 167 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../… [ESRK] [15.] pantu.	2. Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [ESRK] [15.] pantu. Iestāde izstrādā atbilstīgu protokolu konfidenciālas informācijas izpaušanai saistībā ar atsevišķām finanšu iestādēm.
Grozījums Nr. 168 Regulas priekšlikums 21. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, Iestāde maksimāli ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.	6. Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, Iestāde ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.
Grozījums Nr. 169 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai nodrošinātu apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Banku nozares ieinteresēto personu grupa.	1. Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Banku nozares ieinteresēto personu grupa. Ar Banku nozares ieinteresēto personu grupu apspriežas par Iestādes visiem attiecīgajiem lēmumiem un darbībām. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, Banku nozares ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz iespējami drīz.
	Banku nozares ieinteresēto personu grupa tiekas ne retāk kā četras reizes gadā.
Grozījums Nr. 170 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv Kopienas kredītiestādes un noguldījumu sabiedrības, to darbiniekus, kā arī patērētājus un banku pakalpojumu lietotājus.	2. Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv Savienības kredītiestādes un noguldījumu sabiedrības, to darbiniekus, kā arī patērētājus, banku pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus. Ne mazāk kā 5 locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Desmit locekļi pārstāv finanšu iestādes, un trīs no tiem pārstāv kooperatīvu bankas un krājbankas, kā arī vismaz trīs pārstāv 12.b panta 1. daļā norādītās iestādes. Vismaz desmit tās locekļus ievēl MVU organizācijas.
Grozījums Nr. 171 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Banku nozares ieinteresēto personu grupa tiekas ne retāk kā divas reizes gadā.	svītrots
Grozījums Nr. 172 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts – 1. un 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto pušu ierosinājumiem.	3. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto pušu ierosinājumiem. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā.
Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Kopienā.
Grozījums Nr. 173 Regulas priekšlikums 22. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju un nodrošina Banku ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas, tiek noteikta pienācīga kompensācija. Par tehniskiem jautājumiem Grupa var izveidot darba grupas, kuras var pieaicināt papildu ekspertus, lai tādējādi nodrošinātu nepieciešamo tehnisko lietpratību. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem ir piecu gadu pilnvaru termiņš, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.
Grozījums Nr. 174 Regulas priekšlikums 22. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Banku nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar 7. un 8. pantā noteiktajiem Iestādes uzdevumiem.	5. Banku nozares ieinteresēto personu grupa sniedz atzinumus un konsultācijas Iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar Iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas noteikti 7. līdz 7.e pantā, 8., 10., 14., 15. un 17. pantā.
Pamatojums
Saskaņotības nodrošināšanai ar P. Skinner ziņojumu.
Grozījums Nr. 175 Regulas priekšlikums 22. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Banku nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu.	6. Banku nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu locekļu balsojumā ar divu trešdaļu balsu vairākuma piekrišanu.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka pastāv nozīmīga viedokļu atšķirības iespēja Banku nozares ieinteresēto personu grupā, ir svarīgi jau pašā sākumā izveidot stingru reglamentu. Vislabāk to var panākt, pieņemot šo reglamentu ar vismaz divu trešdaļu locekļu piekrišanu. Tas arī novērš iespēju, ka kādas ieinteresēto personu grupas pārstāvji varētu dominēt lēmumu pieņemšanā.
Grozījums Nr. 176 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.	svītrots
Grozījums Nr. 177 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 11. pantu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā viena mēneša laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt Iestādi un Komisiju par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.	2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 11. pantu pieņemts lēmums tieši un būtiski skar tās fiskālos pienākumus, tā desmit darba dienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei informē Iestādi, Komisiju un Eiropas Parlamentu. Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un ietekmes novērtējumu, norādot, cik lielā mērā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr. 178 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.	svītrots
Pamatojums
Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr. 179 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šādā gadījumā Iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.	svītrots
Pamatojums
Ja dažu dalībvalstu jutīguma dēļ tekstā jāsaglabā 23. pants, tas būtu jāpiemēro tikai ārkārtas situācijās, t.i., saskaņā ar 10. pantu pieņemtiem lēmumiem, ja iespējama dalībvalstu iejaukšanās, iespējams, ar valsts naudu. 11. pantu nevajadzētu iekļaut, jo starpniecību pastāvīgas uzraudzības nolūkā piemēro tikai normālos apstākļos.
Grozījums Nr. 180 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome, pamatojoties uz EK līguma 205. pantu, divu mēnešu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.	Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā vai ka tā groza lēmumu, Padome pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā. Lēmumu par Iestādes lēmuma palikšanu spēkā pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu par Iestādes lēmuma atcelšanu pieņem ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu. Nevienā no šiem gadījumiem netiek ņemts vērā attiecīgo dalībvalstu balsojums. Kvalificēts balsu vairākums, neiekļaujot attiecīgo dalībvalsti, ir vismaz 55 % no Padomes locekļu skaita, kuri pārstāv vismaz 65 % no Eiropas Savienības iedzīvotāju skaita, neiekļaujot attiecīgās dalībvalsts iedzīvotājus.
Grozījums Nr. 181 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 6. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Padome izlemj, ka Iestādes lēmums paliek spēkā, vai ja Padome nepieņem lēmumu divu mēnešu laikā, lēmuma izpildes apturēšana tiek nekavējoties pārtraukta.	svītrots
Pamatojums
Ja dažu dalībvalstu jutīguma dēļ tekstā jāsaglabā 23. pants, tas būtu jāpiemēro tikai ārkārtas situācijās, t.i., saskaņā ar 10. pantu pieņemtiem lēmumiem, ja iespējama dalībvalstu iejaukšanās, iespējams, ar valsts naudu. 11. pantu nevajadzētu iekļaut, jo starpniecību pastāvīgas uzraudzības nolūkā piemēro tikai normālos apstākļos.
Grozījums Nr. 182 Regulas priekšlikums 23. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu pieņemtais lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darbdienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt Iestādi, Komisiju un Padomi par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.	svītrots
Grozījums Nr. 183 Regulas priekšlikums 23. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.	svītrots
Grozījums Nr. 184 Regulas priekšlikums 23. pants – 3. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Padome, pamatojoties uz EK līguma 205. pantu desmit darbdienu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.	svītrots
Grozījums Nr. 185 Regulas priekšlikums 23. pants – 3. punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja no lēmuma, ko pieņem saskaņā ar 10. pantu, izriet to fondu izmantošana, kas izveidoti atbilstīgi 12.d vai 12.e pantam, dalībvalstis nevēršas Padomē, lai Iestādes lēmumu paturētu spēkā vai atceltu.
Grozījums Nr. 186 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pirms 9. panta 6. punktā, 10. panta 2. un 3. punktā un 11. panta 3. un 4. punktā minēto lēmumu pieņemšanas Iestāde informē lēmumu adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību.	1. Pirms šajā regulā minēto lēmumu pieņemšanas Iestāde informē lēmumu adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas.
Pamatojums
Saskaņotības nodrošināšanai ar P. Skinner ziņojumu.
Grozījums Nr. 187 Regulas priekšlikums 24. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestādes saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pieņemtos lēmumus publicē, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ņemot vērā finanšu iestāžu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību.	5. Iestādes saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pieņemtos lēmumus publicē, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā ar finanšu iestāžu likumīgajām interesēm to profesionālo noslēpumu aizsardzībā vai ja tā var nopietni apdraudēt finanšu tirgu parasto darbību un integritāti vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.
Pamatojums
Nav atbilstīgi atklāt atsevišķu iestāžu identitāti, ja šāda atklāšana varētu būt pretrunā ar uzņēmumu likumīgajām interesēm vai apdraudēt finanšu tirgus.
Grozījums Nr. 188 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī;	b) par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestādes savā starpā nolemj, kā tās īstenos pārstāvību, tostarp 29. pantā noteikto kopējo balsošanu;
Grozījums Nr. 189 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) divi Banku nozares ieinteresēto personu grupas pārstāvji, kuriem nav balsstiesību.
Grozījums Nr. 190 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde nav centrālā banka, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim var pievienoties pārstāvis no dalībvalsts centrālās bankas, kam nav balsstiesību.	svītrots
Grozījums Nr. 191 Regulas priekšlikums 25. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 94/19/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.	svītrots
Grozījums Nr. 192 Regulas priekšlikums 25. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.	svītrots
Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.
Grozījums Nr. 193 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts –1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. 11. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc darba grupu, lai atvieglotu strīda risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas strīdā.	2. 11. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, lai atvieglotu objektīvu strīda risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas strīdā, un kuriem šajā konfliktā nav nekādu interešu.
Grozījums Nr. 194 Regulas priekšlikums 27. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi Kopienas interesēs un nelūdz, un nepieņem Kopienas iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.	Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi visas Savienības kopīgajās interesēs un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.
Grozījums Nr. 195 Regulas priekšlikums 27. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis, Savienības iestādes un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus to viņu pienākumu pildīšanā, kas saistīti ar Iestādi.
Grozījums Nr. 196 Regulas priekšlikums 28. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem Iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, balstoties uz 38. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojums ir publiski pieejams.
Grozījums Nr. 197 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar Līguma 205. pantu Uzraudzības padome rīkojas, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, attiecībā uz 7. un 8. pantā minētajiem tiesību aktiem un visiem VI nodaļas ietvaros pieņemtajiem pasākumiem un lēmumiem.	1. Uzraudzības padome rīkojas, pamatojoties uz tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram Uzraudzības padomes loceklim ir viena balss.
Visus pārējos Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu.	Attiecībā uz 7. un 8. pantā minētajiem tiesību aktiem un visiem saskaņā ar VI nodaļu pieņemtajiem pasākumiem un lēmumiem Uzraudzības padome rīkojas, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. pantā.
Pamatojums
The principle of “simple majority voting” shall be the only rule concerning the voting modalities within the Board of Supervisors. It will ensure the efficient work of the EBA. It will also reflect the equal position of the national supervisors. It shall be remembered that the EBA is planed to be an expert body. Qualified majority voting (QMV) might cause that the EBA will be perceived as a politically influenced body. As a result it may lower the public trust toward it, and a repute in case of such authority shall be considered as an important value. Finally, the professional knowledge of the Members of the Board of Supervisors is not necessary linked with the size of the Member State.
Grozījums Nr. 198 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valdi veido priekšsēdētājs, Komisijas pārstāvis un četri locekļi, kas ievēlēti no Uzraudzības padomes.	1. Valdi veido priekšsēdētājs un četri locekļi, kas ievēlēti no Uzraudzības padomes balsstiesīgo locekļu vidus.
Grozījums Nr. 199 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katram loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas var aizvietot valdes locekli, ja konkrētā persona nevar ierasties.	svītrots
Grozījums Nr. 200 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Termiņu drīkst pagarināt vienu reizi.	svītrots
Grozījums Nr. 201 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valdes lēmumus pieņem, pamatojoties uz klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.	svītrots
Grozījums Nr. 202 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izpilddirektors piedalās valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.	Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.
Grozījums Nr. 203 Regulas priekšlikums 30. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pilvaru termiņš locekļiem, kurus ievēl Uzraudzības padome, ir divarpus gadi. Termiņu drīkst pagarināt vienu reizi.
Grozījums Nr. 204 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valde pieņem un publicē savu reglamentu.	Valde sanāksmi organizē vismaz pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik to uzskata par nepieciešamu.
Grozījums Nr. 205 Regulas priekšlikums 31. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi Kopienas interesēs, nelūdzot un nepieņemot Kopienas iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.	Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopīgajās interesēs, nelūdzot un nepieņemot Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.
Grozījums Nr. 206 Regulas priekšlikums 32. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi valde pieņem ikgadējo darbības pārskatu, pamatojoties uz 38. panta 7. punktā minēto ziņojuma projektu, un līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojums ir publiski pieejams.	6. Pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi Valde pieņem ceturkšņa darbības pārskatu, kuru Iestādes priekšsēdētājs iesniedz Eiropas Parlamentam saskaņā ar 35. panta 2. punktu.
	6.a Valde pieņem arī gada pārskatu, un Iestādes priekšsēdētājs to iesniedz Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 207 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.	2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.
Grozījums Nr. 208 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sarakstu ar trim labākajiem izraudzītajiem kandidātiem. Pēc šo kandidātu uzklausīšanas Eiropas Parlaments no viņu vidus izraugās vienu kandidātu. Šādi izraudzīto kandidātu apstiprina Uzraudzības padome.
Grozījums Nr. 209 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms iecelšanas amatā Uzraudzības padomes izvēlēto kandidātu apstiprina Eiropas Parlaments.	svītrots
Grozījums Nr. 210 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā.	Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Šis vietnieks nav Valdes loceklis.
Grozījums Nr. 211 Regulas priekšlikums 34. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes necenšas ietekmēt priekšsēdētāju pienākumu pildīšanā.
Grozījums Nr. 212 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Parlaments var uzaicināt priekšsēdētāju vai viņa vietnieku regulāri sniegt ziņojumu kompetentajai komitejai un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem, pilnībā respektējot viņa neatkarību.	1. Priekšsēdētājs vismaz četras reizes gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem.
Grozījums Nr. 213 Regulas priekšlikums 34. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz amatu un labumu pieņemšanu.
Grozījums Nr. 214 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Eiropas Parlaments var arī uzaicināt priekšsēdētāju iesniegt pārskatu par viņa pienākumu izpildi.	2. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vēlākais 15 dienas pirms uzstāšanās ar šā panta 1. punktā minēto paziņojumu Eiropas Parlamentam iesniedz pārskatu par Iestādes veiktajiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 215 Regulas priekšlikums 35. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Papildus 7.a, 8., 9., 10., 11.a un 18. pantā minētajai informācijai pārskatā jo īpaši iekļauj informāciju par banku kredītu pieejamību mājsaimniecībām un MVU un šo kredītu summām un izmaksām, kā arī kredītiestādēm piederoša valsts parāda apmēru un tā izmaiņām un atbildes uz Banku nozares ieinteresēto personu grupas sniegto atzinumu. Ziņojumā iekļauj arī būtisku informāciju, ko ad hoc kārtībā pieprasījis Eiropas Parlaments.
Grozījums Nr. 216 Regulas priekšlikums 35. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Priekšsēdētājs arī iesniedz Eiropas Parlamentam pārskatu par savu pienākumu izpildi.
Grozījums Nr. 217 Regulas priekšlikums 36. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.	2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.
Grozījums Nr. 218 Regulas priekšlikums 37. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes necenšas ietekmēt izpilddirektoru pienākumu pildīšanā.
Grozījums Nr. 219 Regulas priekšlikums 38. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Katru gadu izpilddirektors sagatavo gada ziņojuma projektu, kurā viena sadaļa ir veltīta iestādes normatīvajām un pārraudzības darbībām un viena — finanšu un administratīviem jautājumiem.	7. Katru gadu izpilddirektors sagatavo ziņojuma projektu, kurā viena sadaļa ir veltīta iestādes normatīvajām un pārraudzības darbībām un viena — finanšu un administratīviem jautājumiem.
Grozījums Nr. 220 Regulas priekšlikums 39. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
39. pants	svītrots
Sastāvs
1. Iestāde ir daļa no EFUS, kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls.
2. EFUS sastāvā ietilpst:
(a) dalībvalstu iestādes saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (EK) Nr. …/… [EAFPI] 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. …/… [EVTI]1. panta 2. punktā noteikto;
(b) Iestāde,
(c) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/…[EAFPI] 1. pantā;
(d) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/… [EVTI] 1. pantā;
(e) 40. pantā paredzētā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja;
(f) Komisija 7., 9., 10. un pantā minēto uzdevumu veikšanai.
3. Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību, kuras izveide noteikta 40. pantā, nodrošina darba konsekvenci starpnozaru līmenī un vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.
Grozījums Nr. 221 Regulas priekšlikums IV nodaļa – 2. sadaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU APVIENOTĀ KOMITEJA	EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (APVIENOTĀ KOMITEJA)
Pamatojums
Saskaņotības nodrošināšanai ar P. Skinner ziņojumu.
Grozījums Nr. 222 Regulas priekšlikums 40. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo regulu izveido Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju.	Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Apvienoto komiteju), un tās mītne atrodas Frankfurtē.
Grozījums Nr. 223 Regulas priekšlikums 40. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un nodrošina starpnozaru konsekvenci.	2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar pārējām EUI un nodrošina starpnozaru konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz:
	– finanšu konglomerātiem;
	– grāmatvedību un revīziju;
	– mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi;
	– privāto ieguldījumu projektiem;
	– pasākumiem pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;
	– informācijas apmaiņu ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju un attiecību veidošanu ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju un Eiropas uzraudzības iestādēm.
Pamatojums
Apvienotā komiteja izstrādā papildu jomas kopējai sadarbībai. Tādēļ noteikumos ierosināts noteikt vairākas sadarbības jomas. Pamatojoties uz Apvienotās komitejas priekšdarbiem, galīgos lēmumus pieņems to veidojošās komitejas.
Grozījums Nr. 224 Regulas priekšlikums 40. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas administratīvajam atbalstam. Tas ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumus.	3. Apvienotajai komitejai ir pastāvīgs sekretariāts, kura personāls ir nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm. Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus administratīvajiem, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.
Pamatojums
Pastāvīgs sekretariāts apvienotajai komitejai ļaus efektīvāk veikt tai deleģētos uzdevumus un ar laiku ļaus paplašināt šo uzdevumu jomu. Turklāt tam jāveicina starpnozaru zināšanu apmaiņa un kopīga uzraudzības kultūra visās trijās Eiropas Uzraudzības iestādēs.
Grozījums Nr. 225 Regulas priekšlikums 40.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	40.a pants
	Uzraudzība
	Ja 12.b panta 1. punktā norādītā iestāde darbojas vairākās nozarēs, Apvienotā komiteja izlemj, kura Eiropas Uzraudzības iestāde darbojas kā galvenā kompetentā iestāde un/vai pieņem saistošus lēmumus, lai atrisinātu Eiropas uzraudzības iestāžu starpā radušās problēmas.
Grozījums Nr. 226 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Apvienoto komiteju veido priekšsēdētājs un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes priekšsēdētājs un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētājs, kā arī, vajadzības gadījumā, saskaņā ar 43. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.	1. Apvienotajai komitejai ir valde, ko veido Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētāji, kā arī, vajadzības gadījumā, saskaņā ar 43. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.
Grozījums Nr. 227 Regulas priekšlikums 41. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izpilddirektoru, Komisiju un ESRK aicina piedalīties Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.	2. Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties Apvienotās komitejas Valdes sanāksmēs, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.
Grozījums Nr. 228 Regulas priekšlikums 41. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāju vidus.	3. Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no Eiropas uzraudzības iestādes (banku jomā), Eiropas uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Eiropas uzraudzības iestādes (vērtspapīru un tirgu jomā) priekšsēdētāju vidus. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks.
Pamatojums
Ir būtiski Eiropas uzraudzības iestāžu mikrolīmeņa kompetencei ESRK ietvaros piešķirt pietiekamu nozīmi. Turklāt ir svarīgi, ka ESRK pārāk netiek uzsvērta banku joma un ka bankas, apdrošināšanu un vērtspapīrus un tirgus pienācīgi pārstāv apvienotās komitejas priekšsēdētājs, kas var pārstāvēt visus trīs sektorus.
Grozījums Nr. 229 Regulas priekšlikums 41. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos mēnešos.	Apvienotās komitejas valde tiekas vismaz reizi divos mēnešos.
Pamatojums
Saskaņotības nodrošināšanai ar P. Skinner ziņojumu.
Grozījums Nr. 230 Regulas priekšlikums 44. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Apelācijas padome ir apvienota Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes struktūra.	1. Apelācijas padome ir apvienota triju Eiropas uzraudzības iestāžu struktūra.
Grozījums Nr. 231 Regulas priekšlikums 44. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kas ir personas ar atbilstīgām zināšanām un pieredzi, izņemot kompetento iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu pašreizējo personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās.	2. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu Iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likuma ietvaros.
Grozījums Nr. 232 Regulas priekšlikums 44. pants – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apelācijas padomes lēmumus pieņem atbilstīgi vairākuma principam, savācot vismaz četras no sešu locekļu balsīm.	svītrots
Grozījums Nr. 233 Regulas priekšlikums 44. pants – 2. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apelācijas padomi sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības.	svītrots
Grozījums Nr. 234 Regulas priekšlikums 44. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.	3. Apelācijas padomes locekļus un viņu vietniekus ieceļ Eiropas Parlaments no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.
Grozījums Nr. 235 Regulas priekšlikums 44. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārējos locekļus ieceļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/... [EAFPI] un Regulu (EK) Nr. …/… [EVTI].	svītrots
Grozījums Nr. 236 Regulas priekšlikums 44. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Apelācijas padome lēmumus pieņem pēc vairākuma principa — vismaz ar četrām no sešām locekļu balsīm.
Grozījums Nr. 237 Regulas priekšlikums 44. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Apelācijas padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var pagarināt vienu reizi.	svītrots
Grozījums Nr. 238 Regulas priekšlikums 44. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi Iestādes valde, nevar atbrīvot no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.	svītrots
Grozījums Nr. 239 Regulas priekšlikums 44. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Apelācijas padomi sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības.
Grozījums Nr. 240 Regulas priekšlikums 44. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.	6. Iestāde, Eiropas uzraudzības iestāde (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Eiropas uzraudzības iestāde (vērtspapīru un tirgu jomā) ar Apvienotās komitejas starpniecību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.
Pamatojums
Tā kā Apelācijas komiteja būs Apvienotās komitejas sastāvā, ir atbilstoši, ka Apvienotā komiteja nodrošina Apelācijas komiteju ar sava sekretariāta atbalstu.
Grozījums Nr. 241 Regulas priekšlikums 46. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Atbilstīgi šā panta noteikumiem Apelācijas padome var īstenot pilnvaras, kas ir Iestādes kompetencē, vai arī tā var nodot lietu Iestādes kompetentajai iestādei. Apelācijas padomes lēmums ir saistošs šai struktūrai.	5. Apelācijas padome var vai nu apstiprināt kompetentās iestādes pieņemto lēmumu, vai arī nodot lietu Iestādes kompetentajai struktūrai. Apelācijas padomes lēmums ir saistošs šai struktūrai, un tā pieņem grozītu lēmumu par attiecīgo gadījumu.
Pamatojums
Apelācijas padomei lēmums ir jāapstiprina vai jānoraida, bet tās uzdevums nav lēmuma pārformulēšana, kas ir Iestādes kompetencē.
Grozījums Nr. 242 Regulas priekšlikums 47. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Prasības Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā	Prasības Vispārējā tiesā un Tiesā
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr. 243 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar Līguma 230. pantu prasību var iesniegt Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, Iestādes pieņemtu lēmumu.	1. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu prasību var iesniegt Vispārējā tiesā vai Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, Iestādes pieņemtu lēmumu.
Grozījums Nr. 244 Regulas priekšlikums 47. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par Iestādes lēmumiem var iesniegt tiešu pārsūdzību Tiesā.
Grozījums Nr. 245 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Saskaņā ar Līguma 232. pantu gadījumā, ja Iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.	2. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 265. pantu gadījumā, ja Iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Vispārējā tiesā vai Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.
Grozījums Nr. 246 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība;	svītrots
Grozījums Nr. 247 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Kopienas subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa);	(b) Savienības subsīdija, kas Eiropas Savienības vispārējā budžeta [XII] sadaļā atspoguļota atsevišķā budžeta pozīcijā;
Pamatojums
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem EUI budžets ietilps Komisijas budžetā. Lai veicinātu EUI neatkarību, labāk būtu kopējā ES budžetā noteikt atsevišķu un īpašu EUI domātu budžeta pozīciju. tādēļ, arī lai iestādēm dotu iespēju īstenot savus centienus, tām ierosināts piešķirt neatkarīgu budžeta pozīciju, kāda jau piešķirta Datu aizsardzības uzraudzītājam (sk. Regulu Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.)
Grozījums Nr. 248 Regulas priekšlikums 48. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumus.	2. Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.
Grozījums Nr. 249 Regulas priekšlikums 49. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štata plānam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Līguma 272. pantu.	3. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štata plānam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu.
Grozījums Nr. 250 Regulas priekšlikums 50. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu N finanšu gada budžeta izpildei.	9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi, un šā budžeta ieņēmumu daļu veido Eiropas Savienības vispārējā budžeta un kompetento iestāžu ieņēmumi.
Grozījums Nr. 251 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz Iestādes personālu, tostarp izpilddirektoru, attiecas Personāla noteikumi, Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumi un Eiropas Kopienas iestāžu kopīgi pieņemtie piemērošanai paredzētie noteikumi.	1. Uz Iestādes personālu, izņemot priekšsēdētāju, attiecas Personāla noteikumi, Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumi un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie piemērošanai paredzētie noteikumi.
Pamatojums
Priekšsēdētājam nevajadzētu būt pakļautam ES Personāla noteikumiem. Priekšsēdētāja nodarbinātības nosacījumus un noteikumus vajadzētu noteikt Uzraudzības padomei, kā tas jau tiek darīts saistībā ar Eiropas Centrālās bankas prezidentu un valdes locekļiem. Ņemot vērā to, ka priekšsēdētājs būs ESRK un tās koordinācijas komitejas sastāvā, ir atbilstoši rīkoties saskaņā ar ECB īstenoto praksi.
Grozījums Nr. 252 Regulas priekšlikums 54. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.	2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām. Īstenošanas pasākumos tiek pieļautas pamatotas atkāpes, lai garantētu Iestādei noteikto uzdevumu visefektīvāko izpildi.
Grozījums Nr. 253 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.	1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus nepamatotus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.
Pamatojums
Pastāv iespēja, ka EUI darbības laikā tā var radīt kaitējumu atsevišķām finanšu iestādēm, lai sasniegtu būtiskāku labumu. Šāds kaitējums būtu attaisnojams sistēmiskas stabilitātes nodrošināšanas kontekstā, tādējādi EUI nebūtu jāuzskata par atbildīgu šāda kaitējuma radīšanā.
Grozījums Nr. 254 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz Uzraudzības padomes un valdes locekļiem, izpilddirektoram un Iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu apstiprinātajām pagaidu amatpersonām, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma 287. pantu un attiecīgie atbilstīgie Kopienas tiesību aktu noteikumi pat pēc pienākumu veikšanas beigām.	1. Uz Uzraudzības padomes un Valdes locekļiem, izpilddirektoru un Iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu apstiprinātajām pagaidu amatpersonām un visām citām personām, kas uz līguma pamata pilda Iestādes uzdevumus, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantu un attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi pat pēc pienākumu veikšanas beigām.
Grozījums Nr. 255 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pirmo 18 mēnešu laikā pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt savus amata pienākumus, viņi nedrīkst uzsākt darbu finanšu iestādēs, kuras iepriekš uzraudzījusi EFus.
Grozījums Nr. 256 Regulas priekšlikums 61. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Slēdzot nolīgumus ar Savienību, līdzdalība tajos Iestādes darbības aspektos, kuros tās ir tieši ieinteresētas, ir iespējama arī trešām valstīm, kuras 1. panta 2. punktā minētajās Iestādes kompetenču jomās piemēro par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus.
Grozījums Nr. 257 Regulas priekšlikums 61. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šai līdzdalībai būtu jāīstenojas kā efektīvai divpusējai un daudzpusējai informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un Iestādi, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos.
Grozījums Nr. 258 Regulas priekšlikums 62. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pirms Iestādes izveidošanas 3. līmeņa komiteja cieši sadarbojas ar Komisiju, lai sagatavotos tam, ka Iestāde aizstāj 3. līmeņa komiteju. 3. līmeņa komiteja var veikt visas nepieciešamās sagatavošanas darbības, un galīgo lēmumu par tām pieņem Iestādes attiecīgās struktūras.
Grozījums Nr. 259 Regulas priekšlikums 62. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Laikā no šī regulas stāšanās spēkā līdz priekšsēdētāja un valdes locekļu iecelšanai un izpilddirektora apstiprināšanai Iestādes pagaidu priekšsēdētāja funkcijas veic esošās 3. līmeņa komitejas priekšsēdētājs un to vada šīs komitejas ģenerālsekretārs.
Pamatojums
Tiek ierosināts precizēt noteikumus par sagatavošanas darbībām, kuras var veikt pirms EUI izveides. Efektivitātes nolūkā ir obligāti jānodrošina, ka pēc regulas stāšanās spēkā trīs 3. līmeņa komitejas var veikt visus lietderīgos pasākumus, lai sagatavotu EUI izveidi, attiecīgajām EUI struktūrām šo sagatavošanās darbu iepriekš apstiprinot. Šādi darbojoties, tiks pēc iespējas saīsināts laiks, kurā EUI vēl pilnībā nedarbojas, jo nav iecelts katras iestādes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
Grozījums Nr. 260 Regulas priekšlikums 62. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Visiem personāla locekļiem, kas noslēguši 1. punktā minētos līgumus, piedāvā noslēgt pagaidu līgumus saskaņā ar Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumu 2. panta a) apakšpunktu atbilstīgi Iestādes štata plānā noteiktajām dažādajām kategorijām.	2. Lai nodrošinātu sekmīgu pašreizējā personāla pāreju uz darbu Iestādē, visiem personāla locekļiem, kas noslēguši 1. punktā minētos līgumus, tostarp tiem, kuri noslēguši līgumus par nosūtīšanu darbā uz laiku, piedāvā noslēgt pagaidu darba līgumus ar līdzvērtīgiem vai pielīdzināmiem ekonomiskajiem un juridiskajiem nosacījumiem saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem.
Pamatojums
Ierosināts paredzēt konkrētus pārejas noteikumus saistībā ar 3. līmeņa komitejas pašreizējo personālu.
Grozījums Nr. 261 Regulas priekšlikums 63. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumu ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic Iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību.	Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumu ar 3. līmeņa komiteju vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic Iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pārejas.
Pamatojums
Ierosināts paredzēt konkrētus pārejas noteikumus saistībā ar 3. līmeņa komitejas pašreizējo personālu.
Grozījums Nr. 262 Regulas priekšlikums 66. pants – 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Līdz ...*Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzīgos priekšlikumus, kas nodrošinātu netraucētu pāreju uz Iestādes īstenotu 12.b pantā norādīto iestāžu uzraudzību un jaunas finanšu krīžu pārvarēšanas sistēmas izveidošanu.
	* OV, lūdzu, ievietojiet datumu — seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 263 Regulas priekšlikums 66. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Trīs gadu laikā pēc 67. panta otrajā punktā noteiktā datuma un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta Iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā.	1. * un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta Iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Pārskatā cita starpā novērtē:
	a) kompetento iestāžu panākto uzraudzības standarta darbību konverģences līmeni;
	b) uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību;
	c) Iestādes lomu sistēmisku iestāžu uzraudzībā;
	d) 23. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu.
	___________________ * OV, lūdzu, ievietojiet datumu — trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.
Pamatojums
Grozījums tiek ierosināts, lai uzliktu Komisijai pienākumu izvirzīt priekšlikumus, kuros tiktu precizēts dalībvalstu fiskālās atbildības jēdziens un ar kuriem regula tiktu atjaunināta atbilstoši jebkādiem iespējamiem uzlabojumiem, kas radīsies, īstenojot Kopienas noteikumus krīzes pārvarēšanai banku sektorā, kurus Komisija nesen iesniedza apspriešanai.
Grozījums Nr. 264 Regulas priekšlikums 66. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vēl šajā pārskatā sniedz novērtējumu par normatīvajā un uzraudzības konverģencē panākto progresu krīzes pārvaldības un novēršanas jomā Kopienā. Šā novērtējuma pamatā ir plašas konsultācijas, tostarp ar Banku nozares ieinteresēto personu grupu.	1.a Šā panta 1. punktā minētajā pārskatā pārbauda arī šādus elementus:
	a) vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un fondēto pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi, vai arī to īstenošanu vajadzētu īstenot vienai uzraudzības iestādei;
	b) vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;
	c) vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību EUI vidū;
	d) vai ir atbilstīgi palielināt EUI regulatīvās pilnvaras;
	e) vai EFUS attīstība ir atbilstīga vispārējai attīstībai;
	f) vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;
	g) vai attiecībā uz publiskošanas prasībām tiek atbilstīgi nodrošināts lēmumu publiskums un pārredzamība.

[1] 2010. gada 22. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.)

PASKAIDROJUMS

Pašreizējā finanšu krīze norāda uz aspektiem, kurus Parlaments ir kritizējis jau pirms daudziem gadiem, — pietiekama finanšu regulējuma trūkumu un tirgus uzraudzības mehānismu vājumu. Kad tika apspriests rīcības plāns finanšu pakalpojumu sniegšanai (FSAP) (skatīt J. y Marfil ziņojumu par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu — Rīcības plāns (1999. gads)[1]), Parlaments brīdināja, ka ir būtiski tiekties uz to, lai vienādā mērā tiktu sasniegti visi trīs mērķi — tirgu liberalizācija, kontroles mehānismu stiprināšana un ietaupījumu aplikšanas ar nodokļiem saskaņošana, ja vēlas izvairīties no sistēmas krīzes. Turpmākajos ziņojumos (I. van den Burg ziņojumā par konsultatīvās pārraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (2002. gads)[2], I. van den Burg ziņojumā par finanšu pakalpojumu politiku (2005.–2010. gads) — Baltā grāmata (2007. gads)[3] un I. van den Burg un D. Daianu ziņojumā ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu — turpmākā pārraudzības struktūra (2008. gads)[4]) tika uzsvērts, ka valstu uzraudzības iestāžu darbības koordinācija pati par sevi nebūtu pietiekama, lai kontrolētu finanšu iestādes, kuras darbojās iekšējā tirgū kā reģionā, kurā patiesi nepastāv robežu, jo šo uzraudzības iestāžu juridikcija sniedzas tikai līdz attiecīgās valsts robežai. Turklāt dažos noteikumos jau bija iekļauti topošās Eiropas uzraudzības struktūras pamatprincipi un vispārējas idejas par tās darbības virzieniem (P. Skinner ziņojums par direktīvu „Maksātspēja II” (2009. gads); J. P. Gauzès ziņojums par kredītvērtējuma aģentūru regulu (2009. gads)).

Lai novērstu trūkumus regulējumā un uzlabotu uzraudzības sistēmu, Komisija pasūtīja ekspertu grupai, kuru vadīja Žaks de Larosjērs, izstrādāt ziņojumu, kurā būtu izmantotas krīzes rezultātā gūtās atziņas un iekļauti ieteikumi citas šāda veida krīzes apturēšanai nākotnē. Komisijas priekšlikumā, pirmkārt, ir ieteikts izveidot valstu uzraudzības iestāžu tīklu, kas sadarbotos ar jauno Eiropas uzraudzības iestādi (EUI), kuru veido trīs pīlāri — viens pīlārs banku darbībai (EBI), otrs pīlārs apdrošināšanai un fondētajām pensijām (EAFPI) un trešais pīlārs vērtspapīriem un tirgiem (EVTI). Lai nodrošinātu noteikumu pareizu konsolidāciju un Eiropas finanšu tirgu uzraudzību, tiek ierosināts izveidot Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju. Otrkārt, Komisijas priekšlikumā ir ieteikts izveidot Eiropas Sistemātiskā riska komiteju (ESRK), lai uzraudzītu un novērtētu iespējamos finansiālās stabilitātes draudus, ko rada makroekonomiskās attīstības tendences. Parlaments piekrīt šai pieejai, pievienojot divus svarīgus punktus — ESRK iekļaušanu Eiropas uzraudzības iestādēs un lielāku pilnvaru piešķiršanu jaunajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tās patiesi darbojas ES mērogā.

Treškārt, Komisija uzver nepieciešamību ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem Eiropas Savienībā. Tehniskie standarti ir spēcīgs instruments saskaņošanas nodrošināšanā, un tādēļ Komisija pret šo jautājumu izturas īpaši rūpīgi. Parlaments piekrīt šai pieejai, bet tam ir divas svarīgas prasības — kad tiek izstrādāti tehniskie standarti, Parlamentam ir jāpilda tam paredzētā loma (Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants) un ir jāuzsver Eiropas Banku iestādes vadošā lomā šo standartu izstrādāšanā. Tādējādi katru reizi, kad Komisija neapstiprina vai daļēji apstiprina Iestādes priekšlikumus, Komisijas priekšsēdētājam un atbildīgajam komisāram būs jāizskaidro šādas rīcības iemesli Parlamentam un Padomei.

Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestāde var izdot pamatnostādnes un ieteikumus par ES tiesību aktu piemērošanu. Parlaments vēlētos, lai Iestādes apstiprinātās pamatnostādnes un ieteikumi ir pēc iespējas saistošāki valstu uzraudzības iestādēm. Tādēļ Parlaments lūdz, lai Iestādes priekšsēdētājam tiek dota iespēja ziņot par valstu uzraudzības iestādēm, kuras neievēro šīs pamatnostādnes un ieteikumus, un informēt par pasākumiem, ko Iestāde plāno veikt, lai panāktu to obligātu ievērošanu. Publiskojot gadījumus, kad valstu iestādes neievēro Iestādes pamatnostādnes un ieteikumus, tām tiek dots spēcīgs stimuls tos ievērot.

Komisijas un privātiestāžu attiecības ir īpaši delikāts jautājums. Komisijas priekšlikums ļauj Iestādei pieprasīt, lai valstu uzraudzības iestādes ievēro ES tiesību aktus. Tas ļauj arī izteikt oficiālu brīdinājumu, ka valstu uzraudzības iestādēm ārkārtas situācijā ir jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja valsts uzraudzības iestāde nespēj ievērot šos lēmumus, jomās, kurās ir tieši piemērojami ES tiesību akti, tā varēs vērsties pie finanšu iestādēm, lai atjaunotu uzticību tirgum. Tiesības vērsties pie privātām finanšu iestādēm, pēc referenta domām, ir vienīgais instruments, ko var izmantot, lai garantētu Iestādes lēmumu ievērošanu.

Šī ziņojuma galvenie jaunie aspekti attiecas uz finanšu iestāžu, jo īpaši pārrobežu iestāžu uzraudzību. Īpašu uzmanību nepieciešams pievērst tām lielajām finanšu iestādēm, kuru bankrots varētu sagraut visu finanšu sistēmu, jeb tā dēvētajām iestādēm, kuras ir pārāk lielas, lai kļūdītos. Šajā gadījumā ir tikai divas izvēles iespējas — lielākas pilnvaras valstu uzraudzības iestādēm vai Eiropai (A. Turner pārskats). Lielāka koncentrēšanās uz protekcionismu vai uz iekšējo tirgu. Nav nekādas jēgas turpināt darbu ar mehānismiem, kuri krīzes laikā ir izrādījušies neefektīvi.

Risinājums, kurā lielākas pilnvaras tiek piešķirtas dalībvalstīm, nozīmētu, ka uzraudzības iestādes uzņēmējās valstīs var piespiest ārvalstu bankas darboties ar meitasuzņēmumu nevis filiāļu starpniecību un ka uzraudzības iestādēm tiktu piešķirtas iespējas tiešāk kontrolēt ārvalstu banku kapitālu un likviditāti.

Eiropas mēroga risinājums radītu uzraudzības iestāžu kolēģijām tiesības diktēt noteikumus, kuru ievērošana būtu obligāta, ja valstu uzraudzības iestādes nespēj panākt vienošanos. Eiropas mēroga risinājums nozīmētu arī to, ka Iestāde būtu atbildīga par tādu finanšu iestāžu uzraudzību, kuru bankrots varētu apdraudēt sistēmas stabilitāti. Iestāde vienmēr darbotos ar valstu iestāžu starpniecību, kuras šajā gadījumā būtu atbildīgas Iestādes priekšā un sekotu tās norādījumiem. Nosakot ES mēroga iestādes, tiktu ņemti vērā valsts standarti (FSP, SVF, SNB). Pāreja no viena modeļa uz otru varētu notikt pakāpeniski, sākot ar tām iestādēm, ar kurām ir saistīts vislielākais risks, un saprātīgā laika posmā aptverot arī pārējās iestādes.

Parlamenta ziņojumā ir arī ierosināts izveidot Eiropas fondu, veidojot tā finansējumu no finanšu iestāžu iemaksām, lai aizsargātu noguldītājus un palīdzētu grūtībās nonākušām iestādēm, ja to bankrota rezultātā varētu sagrūt visa sistēma. Ja fonda līdzekļi izrādītos nepietiekami, fonds varētu izdot obligācijas. Ja arī šis pasākums izrādītos nepietiekams un sistēmas sabrukuma novēršanai būtu absolūti nepieciešami valsts līdzekļi, būtu jāiesaistās dalībvalstīm. Šo valdības iejaukšanās slogu kopīgi uzņemtos grūtību skartās dalībvalstis saskaņā ar saprašanās memorandu, par kuru iepriekš būtu panākta vienošanās.

Komisijas priekšlikums ir sagatavots gandrīz vienīgi no banku skatu punkta, aizmirstot par kredītņēmēju viedokli. Šā iemesla dēļ, tiek ierosināts piešķirt īpašu uzmanību maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tie ir daudz vairāk atkarīgi no banku finansējuma nekā lielie uzņēmumi tādēļ, ka lielie uzņēmumi savas vajadzības parasti ir pieraduši risināt ar tirgus metodēm. MVU organizāciju pārstāvjiem vajadzētu tikt iekļautiem Banku nozares ieinteresēto personu grupā, un MVU vajadzētu pārstāvēt diviem Uzraudzības padomes locekļiem.

Īsumā, ar Parlamenta ziņojumu tiek mēģināts iet tālāk, nekā ierosināts Komisijas priekšlikumā, un tajā tiek iekļauti Parlamenta priekšlikumi, kas tika ierosināti pirms daudziem gadiem. Ž. de Larosjēra ziņojums bija labi strukturēts, bet nebija tik tālejošs, kā tā autori būtu vēlējušies. Komisijas priekšlikums, iespējams, ir vājāks, lai būtu vieglāk panākt vienošanos ar Padomi. 2009. gada decembra Padomes vienošanās vēl vairāk mazināja jau tā vājā Komisijas priekšlikuma vērtību. Tādēļ četras Parlamenta politiskās grupas (PPE, PSE, ALDE un Zaļie) publiskā paziņojumā informēja, ka tās pretēji pārējām divām iestādēm vēlās tālejošāku risinājumu.

Izstrādājot Parlamenta ziņojumu, varēja izmantot divas atšķirīgas stratēģijas — vai nu censties uzminēt Padomes vēlmes, lai ātri panāktu vienošanos, vai arī palūkoties uz šo jautājumu no skaidra Eiropas mēroga skatu punkta. Tika izlemts izmantot izdevību, lai palīdzētu strauji pavirzīties uz priekšu Eiropas integrācijas procesam. Tādēļ tika izmantota otra stratēģija, un ziņojumā ir pausts atbalsts īstenas Eiropas iestādes izveidei.

Tiek pausta cerība, ka ar šo ziņojumu tiks izmantota iespēja izveidot īstenu Eiropas iestādi ar skaidrām pilnvarām, kā arī vienlaikus ieviest mehānismu turpmāku krīžu novēršanai, tādējādi padarot mazāk iespējamu situāciju, ka Eiropas nodokļu maksātājiem būtu jārisina finanšu sistēmas sabrukuma radītās problēmas. Tagad Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāpauž savs viedoklis.

[1] OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.
[2] OV C 25E, 29.1.2004., 394. lpp.
[3] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[4] OV C 9E, 15.1.2010., 48. lpp.

Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (12.4.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi
(COM(2009)0501 – C7‑0169/2009 – 2009/0142(COD))

Atzinumu sagatavoja: Íñigo Méndez de Vigo

ĪSS PAMATOJUMS

2008. gada ekonomikas un finanšu krīze, no kuras sekām mēs joprojām ciešam, skaidri norādīja uz pietiekama finanšu regulējuma trūkumu Eiropas mērogā un tirgus uzraudzības mehānismu vājumu. Pamatojoties uz Žaka de Larosjēra vadītās ekspertu grupas ziņojumu, Komisija ir izstrādājusi četrus priekšlikumus, par kuru virzību Parlamentā ir atbildīga Ekonomikas un monetārā komiteja.

Sniedzot savu atzinumu, Konstitucionālo jautājumu komiteja ir centusies rūpīgi izskatīt to, kā jaunā Eiropas uzraudzības iestāde un Eiropas Sistēmisko risku komiteja, ko izveido ar šiem priekšlikumiem, vislabāk var iekļauties iestāžu sistēmā. Tā ir arī pievērsusi uzmanību saskaņotu finanšu pakalpojumu tehnisko standartu izveidei, lai, no vienas puses, nodrošinātu to konsekventu darbība, un, no otras puses, garantētu pienācīgu noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzību Eiropas Savienībā. Īpaši rūpīgi ir izpētītas attiecības ar privātā sektora iestādēm, kā arī Eiropas uzraudzības iestādes un valstu uzraudzības iestāžu attiecības. Visbeidzot, tiek uzsvērtas problēmas, kas saistītas ar pārrobežu iestāžu uzraudzību.

2008. gada finanšu krīze liek rast Eiropas problēmām Eiropas mēroga risinājumu — pateicoties jaunajām Lisabonas līgumā paredzētajām pilnvarām, Parlamentam visos šajos jautājumos ir jāuzņemas izšķiroša loma.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas uzraudzības iestādi (banku darbība)
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Kopienas tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.	(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma jāveido dalībvalstu un Kopienas uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē un attiecīgi pārrobežu grupu uzraudzībā piešķirot lielāko nozīmi uzraudzības iestāžu kolēģijām. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Kopienā. Nepieciešams izveidot Eiropas Banku iestādi, kā arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (Eiropas uzraudzības iestādes).	(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu jāveido dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus, kas nav risināmi Savienības mērogā, dalībvalstu kompetencē. Uzraudzības iestāžu kolēģijām jāuzrauga pārrobežu iestādes, kas nedarbojas Savienības mērogā. Eiropas uzraudzības iestādei (banku darbība) (turpmāk „Iestāde”) būtu pakāpeniski jāpārņem to iestāžu uzraudzība, kuras darbojas Savienības mērogā. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Iestādei nepieciešams izveidot Eiropas uzraudzības iestādi (apdrošināšana un fondētās pensijas) un Eiropas uzraudzības iestādi (vērtspapīri un tirgi), kā arī Eiropas uzraudzības iestādi (apvienotā komiteja) (turpmāk „apvienotā komiteja”). Eiropas Sistēmisko risku komiteja būtu jāveido daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas.
	(Izmaiņas iestāžu nosaukumos attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Lietā Nr. C-217/04 Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi Eiropas Kopienu Tiesa nosprieda, ka „nekas EKL 95. panta tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Faktiski varētu izrādīties nepieciešams — saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi — paredzēt kādas Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu, papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana¹.” Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar EK līguma 95. pantu (tagad, pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu), var ieviest ar attiecīgām direktīvām un regulām. Piemēram, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 460/2004², un arī Iestāde tiks izveidota ar regulu.
	¹2006. gada 2. maija spriedums, Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūras krājums, 2006. g., I-3771 lpp., 44. punkts.
	² OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Kopienas tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šis tehnisko standartu projekts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tehnisko standartu projekti jāpieņem Komisijai. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja, piemēram, tehnisko standartu projekts būtu nesaderīgs ar Kopienas tiesību aktiem, tajā nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Kopienas acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.	(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Savienībā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jābūt pilnvarām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, kuri attiecas uz finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Šajā regulā noteiktais tehnisko standartu izstrādes process neskar Komisijas tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt īstenošanas pasākumus atbilstoši Lamfalisī struktūras 2. līmeņa komitoloģijas procedūrām, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos. Jautājumi, uz kuriem attiecas tehniskie standarti, neietver politikas lēmumus, un to saturu ierobežo 1. līmenī pieņemtie Kopienas tiesību akti. Standartu projekta izstrādes uzticēšana Iestādei nodrošina, ka tiek pilnībā izmantotas valstu uzraudzības iestāžu specializētās zināšanas.	(15) Komisijai būtu jāapstiprina šie tehnisko standartu projekti, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja tie, piemēram, nebūtu saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot nesaistošas pamatnostādnes un ieteikumus par Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums norādīt šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus.	(16) Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums publiskot šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu pilnīgu pārredzamību. Jomās, uz kurām tehniskie standarti neattiecas, Iestādei ir jāievieš un jāizplata labākā prakse.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Pareiza un pilnīga Kopienas tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Kopienā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Kopienas tiesību aktu neprecīzas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Kopienas tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.	(17) Pareiza un pilnīga Savienības tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Savienībā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Savienības tiesību aktu neprecīzas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Savienības tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai jāpiešķir pilnvaras adresēt lēmumu attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar EK līguma 226. pantu.	(19) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu Iestādes noteiktajā termiņā, Iestādei nekavējoties jāadresē lēmums attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar Līguma 258. pantu.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Kopienā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Kopienas līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Tā kā ārkārtas situācijas noteikšana ir saistīta ar augstu piesardzības līmeni, šīs pilnvaras jāuztic Komisijai. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad kompetentās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.	(21) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Savienībā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Ārkārtas situācijā ir jāizveido Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad kompetentās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā kompetentās iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Kopienas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās.	(22) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā kompetentās iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Savienības tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās. Tas attiecas arī uz domstarpībām uzraudzības iestāžu kolēģijās.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Krīze ir parādījusi lielākos trūkumus pastāvošajā pieejā pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībai, īpaši attiecībā uz lielākajām un sarežģītākajām iestādēm, kuru bankrots var nodarīt kaitējumu visai sistēmai. Šo trūkumu iemesli rodami dažādās finanšu iestāžu darbības jomās un uzraudzības iestāžu darbībā. Finanšu iestādes darbojas tirgū, kuram nav robežu, bet uzraudzības iestādēm katru dienu jāpārbauda, vai viņu jurisdikcija nebeidzas uz valsts robežas.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Ir kļuvis skaidri redzams, ka sadarbības mehānisms, kas tika izmantots šīs asimetrijas novēršanai, ir nepietiekams. Kā norādīts 2009. gada martā publicētajā A. Turner pārskatā, „pašreizējie pasākumi, kuros apvienotas nozaru atļauju tiesības, uzraudzība savā valstī un noguldījumu apdrošināšana konkrētā valstī, nav pietiekami stabils pamats Eiropas pārrobežu privātklientu banku darbības regulācijai un uzraudzībai nākotnē”¹.
	_____________ ¹ 101. lpp.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 22.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22c) Šai problēmai ir tikai divi iespējamie risinājumi — piešķirt lielākas pilnvaras uzņēmējas valsts uzraudzības iestādēm vai radīt patiesu alternatīvu tām Eiropas iestādes veidolā. Kā arī teikts A. Turner pārskatā, „stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas radītu mazāk atvērtu vienoto tirgu, vai arī panākt lielāku Eiropas integrāciju”.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 22.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22d) Īstenojot risinājumu, kurā paredz lielākas pilnvaras dalībvalstij, tiek pieļauts, ka uzņēmēja valsts var liegt vietējām filiālēm darbības tiesības, noteikt ārvalstu iestādēm pienākumu darboties, izmantojot tikai meitasuzņēmumus, nevis filiāles, un pārraudzīt šajā valstī strādājošo banku kapitālu un likviditāti, un tas radītu lielāku protekcionismu.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 22.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22e) Lai īstenotu Eiropas mēroga risinājumu, ir nepieciešams pastiprināt uzraudzības iestāžu kolēģiju veikto pārrobežu iestāžu uzraudzību un nodot Savienības mēroga iestāžu uzraudzības pilnvaras Eiropas iestādei. Savienības mēroga finanšu iestādes ir iestādes, kas veic pārrobežu darbību, kā arī tās iestādes, kuras darbojas vienas valsts teritorijā un kuru bankrots varētu apdraudēt Savienības vienotā finanšu tirgus stabilitāti.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 22.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22f) Uzraudzības iestāžu kolēģijām vajadzētu būt pilnvarotām definēt uzraudzības noteikumus, lai sekmētu konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Iestādei jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās, lai racionalizētu informācijas apmaiņas procesu un veicinātu kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Iestādei būtu jāuzņemas vadošā loma Savienībā strādājošo pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībā. Iestādei būtu arī jāuzņemas saistošs starpnieka pienākums, lai atrisinātu dalībvalstu uzraudzības iestāžu domstarpības.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 22.g apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22g) Uzraudzības iestāžu kolēģijām būtu jāuzņemas svarīgāka loma efektīvas, konstruktīvas un konsekventas tādu pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā, kuras nedarbojas Savienības mērogā, taču vairākumā gadījumu dalībvalstu standarti un praktiskā darbība ir atšķirīgi. Nav vērts apvienot pamatnoteikumus finanšu jomā, ja praktiskie uzraudzības pasākumi paliek sadrumstaloti. Kā norādīts Ž. de Larosjēra ziņojumā, „jāizvairās no atšķirīgu uzraudzības pasākumu radītiem konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, jo tas var apdraudēt finansiālo stabilitāti, cita starpā mudinot izvēlēties finansiālo darbību veikšanai valstis, kurās ir vāja uzraudzība. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu.”
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Savienības mēroga finanšu iestāžu piesardzīga uzraudzība būtu jāuztic Iestādei. Dalībvalstu uzraudzības iestādēm būtu jādarbojas kā Iestādes pārstāvēm un, uzraugot Savienības mēroga pārrobežu finanšu iestādes, tām būtu obligāti jāievēro Iestādes norādījumi.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 23.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Savienības mēroga finanšu iestādes būtu jāidentificē, ņemot vērā starptautiskus standartus.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Kopienas tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem.	(24) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts, — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem Iestādes vai citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Iestādei deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā ir jāapzina un jāizplata labākā prakse.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī kompetento iestāžu neatkarībai.	(26) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī kompetento iestāžu neatkarībai. Salīdzinošās novērtēšanas rezultāti ir jāpublisko un jāapzina, un jāpublisko arī labākā prakse.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāveicina dialogs un sadarbība ar uzraudzības iestādēm ārpus Kopienas. Tā pilnībā ņem vērā Eiropas iestāžu pašreizējos uzdevumus un nozīmi attiecībās ar iestādēm ārpus Kopienas un starptautiskos forumos.	(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāpārstāv Savienība dialogā un sadarbībā ar uzraudzības iestādēm ārpus Savienības.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Attiecīgā gadījumā Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido Banku nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Kopienas kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības (tostarp pēc vajadzības institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbiniekus, patērētājus un citus privātos banku pakalpojumu lietotājus, tostarp MVU. Banku nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.	(33) Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms šāda tehnisko standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas Iestādei būtu jāveic to ietekmes novērtējums. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido Banku nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Savienības kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības (tostarp pēc vajadzības institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbiniekus, akadēmisko aprindu pārstāvjus, patērētājus un citus privātos banku pakalpojumu lietotājus, tostarp MVU. Banku nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 34.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34a) Neskarot dalībvalstu īpašo atbildību krīzes situācijās, ir skaidrs, ka, ja dalībvalsts izvēlas izmantot aizsargpasākumus, Eiropas Parlaments būtu jāinformē vienlaikus ar Iestādi, Padomi un Komisiju. Turklāt dalībvalstij būtu jānorāda aizsargpasākuma izmantošanas iemesli. Iestādei sadarbībā ar Komisiju būtu jāizstrādā turpmāk veicamie pasākumi.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko atklātā konkursā izvēlas Uzraudzības padome. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.	(38) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko izvēlas Eiropas Parlaments pēc tam, kad Komisija rīkojusi atklātu konkursu un izveidojusi pretendentu sarakstu. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas Apvienotajā Eiropas uzraudzības iestāžu komitejā un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai Eiropas uzraudzības iestāžu komitejai jāuzņemas visas Apvienotās finanšu konglomerātu komitejas funkcijas. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm.	(39) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm savā starpā cieši jāsadarbojas ar apvienotās komitejas starpniecību un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai komitejai ir jākoordinē triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbība saistībā ar finanšu konglomerātiem. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšana un fondētās pensijas) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgus) kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt pastāvīgam sekretariātam ar personālu, kas nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbiniekiem veidotos kopēja darba kultūra.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes darbību regulē Direktīva 2006/48/EK, Direktīva 2006/49/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2002/65/EK un Direktīva 94/19/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Kopienas tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.	2. Iestādes darbību regulē šī Regula un Direktīva 2006/48/EK, Direktīva 2006/49/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2002/65/EK un Direktīva 94/19/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Savienības tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.
	Iestāde arī strādā kredītiestāžu, finanšu konglomerātu, ieguldījumu sabiedrību, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbības jomā, tostarp pievēršoties uzņēmumu vadības, revīzijas un finanšu pārskata jautājumiem, ja šādas Iestādes darbības ir nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu šajā punktā minēto tiesību aktu piemērošanu.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk „EFUS”), kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls, kā plašāk noteikts 39. pantā.	svītrots
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 1. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Eiropas Banku iestāde sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju (turpmāk „ESRK”) atbilstoši šīs regulas 21. panta noteikumiem.	svītrots
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma
	1. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kas darbojas kā integrēts uzraudzības iestāžu tīkls un kas apvieno visas dalībvalstu un Savienības iestādes finanšu uzraudzības jomā, kā minēts šajā regulā un saistītajās Savienības regulās. Galvenais EFUS mērķis ir nodrošināt Savienības līmenī spēcīgu un atbilstīgu finanšu iestāžu uzraudzību tā, lai nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai, sekmētu ilgtspējīgu Savienības izaugsmi un ņemtu vērā uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzības.
	2. EFUS sastāvā ietilpst:
	a) Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. ../.. [ESRK];
	b) Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīri un tirgi), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. ../.. [EVTI];
	c) Eiropas Uzraudzības iestāde (apdrošināšana un fondētās pensijas), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. ../.. [EAFPI];
	d) Iestāde;
	e) Regulas 40. pantā paredzētā Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (EUIAK);
	f) dalībvalstu iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. .../... [EVTI], Regulas (ES) Nr. .../... [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. .../... [EBI] 1. panta 2. punktā;
	g) Komisija 7. un 9. pantā minēto uzdevumu veikšanai;
	3. Ņemot vērā īstenas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, visas EFUS puses cieši sadarbojas viena ar otru, saglabājot uzticību un savstarpēju cieņu.
	4. Uz visām finanšu iestādēm attiecas juridiski saistoši Savienības tiesību akti un uzraudzība, ko veic kompetentās iestādes, kuras ir EFUS locekles.
	5. EFUS nekavē kompetentās iestādes īstenot valsts līmeņa uzraudzības pilnvaras atbilstīgi saistošiem Savienības tiesību aktiem un saskaņā ar starptautiskajiem piesardzības principiem attiecībā uz banku uzraudzību.
	6. Tiesības uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Eiropas Savienībā, tiek piešķirtas tikai tām uzraudzības iestādēm, kas ir iekļautas Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt Kopienas tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības kultūru, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo patvaļu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, veicinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus ārkārtas situācijās;	b) veicināt standartu un tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības kultūru, nodrošinot šīs regulas un 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulējuma arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, nodrošinot Savienības mēroga finanšu iestāžu efektīvu un saskaņotu uzraudzību un uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, tostarp arī ārkārtas situācijās;
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos. Iestāde iesniedz izstrādāto standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.	1. Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus, lai papildinātu, atjauninātu un grozītu nebūtiskus to tiesību aktu elementus, kas minēti 1. panta 2. punktā. Šajos tehniskajos standartos neietilpst stratēģiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie tiesību akti.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde, ja nepieciešams, organizē tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.	Iestāde organizē tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisku apspriešanu un pirms tā pieņemšanas izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde prasa atzinumu vai konsultāciju Banku nozares ieinteresēto personu grupai.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iestāde apstiprināšanai Komisijā iesniedz tehnisko standartu projektu, ko vienlaikus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Trīs mēnešu laikā pēc standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Kopienas intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.	Trīs mēnešu laikā pēc tehnisko standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, neapstiprināšanu vai grozīšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās pieņemtajiem lēmumiem, minot iemeslus.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Komisija neapstiprina standartus vai apstiprina tos daļēji vai ar grozījumiem, tā informē Iestādi par attiecīgā lēmuma iemesliem.	svītrots
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	2. Komisija regulu vai lēmumu veidā pieņem tehniskos standartus saskaņā ar 7.a līdz 7.d pantu.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaru deleģēšana
	1. Šīs regulas 7. pantā minēto tehnisko standartu kā deleģētu aktu pieņemšanas pilnvaras piešķir Komisijai uz nenoteiktu laiku.
	2. Līdzko Komisija pieņem tehniskos standartus, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	3. Pilnvaras pieņemt tehniskos standartus Komisijai piešķir, ievērojot 7.b līdz 7.d panta nosacījumus.
	4. Iestādes priekšsēdētājs 35. panta 2. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajiem tehniskajiem standartiem un valsts iestādēm, kas tos nav ievērojušas.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 7.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.b pants
	Tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaru atsaukšana
	1. Regulas 7. pantā minēto tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaru deleģējumu var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome.
	2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru atsaukšanu, pietiekamu laiku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to informē otru iestādi un Komisiju, norādot, kuri tehniskie standarti var tikt atsaukti un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.
	3. Lēmumā par atsaukšanu paziņo tās iemeslus un izbeidz šajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo tehnisko standartu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 7.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.c pants
	Iebildumi pret tehniskajiem standartiem
	1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret tehnisko standartu četru mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par diviem mēnešiem.
	2. Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret tehnisko standartu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	Pirms šā laikposma beigām, kā arī izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos gan Eiropas Parlaments, gan Padome var informēt Komisiju, ka šīs iestādes neplāno iebilst pret tehnisko standartu. Šādos gadījumos tehnisko standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome pauž iebildumus pret tehnisko standartu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura pauž iebildumus pret tehnisko standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 7.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.d pants
	Tehnisko standartu neapstiprināšana vai grozīšana
	1. Ja Komisija neapstiprina tehnisko standartu vai izdara tajā grozījumus, Komisija šo lēmumu paziņo Iestādei, Eiropas Parlamentam un Padomei, minot iemeslus.
	2. Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā var sasaukt ad hoc sanāksmi, uzaicinot atbildīgo komisāru un Iestādes priekšsēdētāju, lai izklāstītu savus atšķirīgos apsvērumus.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iestāde organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju Banku nozares ieinteresēto personu grupai.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.	Pēc attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikuma izdošanas katra kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā pamatnostādne vai ieteikums tiks ievērots. Ja iestāde plāno šo pamatnostādni vai ieteikumu neievērot, tā informē par to Iestādi, minot neievērošanas iemeslus. Iestāde šos iemeslus publisko.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā darbības ziņojumā Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā izdevusi, norādot, kuras dalībvalstu iestādes tos nav ievērojušās, un ieskicējot, kā tā plāno nodrošināt, ka turpmāk tās ievēros Iestādes pamatnostādnes un ieteikumus.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja kompetentā iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem.	svītrots
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja kompetentā iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.	1. Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi juridiski saistošus tiesību aktus vai 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus vai arī piemērojusi tos tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tai skaitā tehniskie standarti, kas ieviesti saskaņā ar 7. pantu, un jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Kopienas tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.	2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Banku nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt gadījumus, kad, iespējams, pārkāpti vai nav piemēroti Savienības tiesību akti.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	4. Ja 3. punktā otrā apakšpunktā noteikto desmit darba dienu laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Iestāde pieņem lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.	Iestāde pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc ieteikuma pieņemšanas.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.	Iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.	Kompetentās iestādes sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.	5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Iestādes lēmumu.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	6. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādes lēmums atbilst Komisijas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.	Iestādes lēmums atbilst lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 9. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Šīs regulas 32. panta 6. apakšpunktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda, kuras valsts un finanšu iestādes nav ievērojušas 4. un 6. punktā minētos lēmumus.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Kopienas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes vai ESRK pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.	1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma var izteikt brīdinājumu, izsludinot ārkārtas situāciju, lai nodrošinātu Iestādei iespēju bez jebkādu turpmāku prasību ievērošanas pieņemt atsevišķus 3. punktā minētos lēmumus.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 10. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a ESRK par brīdinājuma izteikšanu vienlaikus informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un Iestādi.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, Iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.	2. Ja saskaņā ar 1. punktu tiek izsludināta ārkārtas situācija, Iestāde pieņem atsevišķus lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar EK līguma 226. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma 258. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgajām prasībām pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 10. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a ESRK pēc savas iniciatīvas vai Iestādes, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma pārskata 1. punktā minēto lēmumu.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 10. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda, atsevišķos lēmumus, ko tā adresējusi valsts un finanšu iestādēm saskaņā ar 3. un 4. punktu.
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru.	1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma uzņemas vadošo lomu, palīdzot iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību.	2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā Iestāde darbojas kā vidutājs.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no to veikšanas, lai izšķirtu strīdus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.	3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde saskaņā ar 29. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu izšķirt strīdu un pieprasīt tām veikt īpašus pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nosakot, ka šī lēmuma izpilde attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistoša.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	4. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 11. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz valstu uzraudzības iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.
	Valstu uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, jāatbilst šiem lēmumiem.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 11. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda domstarpības, kas radušās kompetentajām iestādēm, panāktās vienošanās un lēmumus, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Strīdu izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm
	Eiropas uzraudzības iestāde (apvienotā komiteja) saskaņā ar 11. pantu risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kuras rīkojas saskaņā ar 42. pantu.
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde veicina Direktīvā 2006/48/EK minēto uzraudzības iestāžu kolēģiju efektīvu un saskaņotu darbību un sekmē konsekventu Kopienas tiesību aktu piemērošanu kolēģijās.	1. Iestāde veicina un uzrauga Direktīvā 2006/48/EK minēto uzraudzības iestāžu kolēģiju efektīvu, rezultatīvu un saskaņotu darbību un sekmē konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu kolēģijās.
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgā gadījumā Iestāde uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā piedalās novērotāja statusā. Šādas līdzdalības nodrošināšanai Iestādi uzskata par „kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē, un pēc pieprasījuma tā saņem visu būtisko informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kolēģijās esošās iestādes.	2. Attiecīgā gadījumā Iestāde piedalās uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā. Šādas līdzdalības nodrošināšanai Iestādi uzskata par „kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē, un pēc pieprasījuma tā saņem visu būtisko informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kolēģijās esošās iestādes.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 12. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Iestāde var izstrādāt tehniskus standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar 7. un 8. pantu, lai saskaņotu uzraudzības darbības un labāko praksi, ko pieņēmušas uzraudzības iestāžu kolēģijas.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 12. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pildot juridiski saistošo vidutāja pienākumu, jaunajām iestādēm jāizšķir dalībvalstu uzraudzības iestāžu strīdi saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru. Ja pārrobežu iestādes uzraudzības iestādes nespēj panākt vienošanos, Iestādei jābūt pilnvarotai pieņemt lēmumus par uzraudzību, kas būtu tieši piemērojami attiecīgajai iestādei.
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Savienības mēroga finanšu iestāžu uzraudzība
	1. Dalībvalstu iestādes veic Savienības mēroga finanšu iestāžu piesardzīgu uzraudzību, darbojoties kā Iestādes pārstāvji un ievērojot tās norādījumus, lai garantētu, ka visā Savienībā tiek piemēroti vienādi uzraudzības noteikumi.
	2. Iestāde iesniedz uzraudzības noteikumu projektu vienlaikus Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija apstiprina uzraudzības noteikumu projektu saskaņā ar 7. un 8. pantā noteikto procedūru.
	3. Uzraudzības padomes lēmumā, ko tā pieņem saskaņā ar 29. panta 1. punktā noteikto procedūru, norāda nozīmīgas Savienības mēroga finanšu iestādes. Izstrādājot kritērijus šādu finanšu iestāžu noteikšanai, ņem vērā Finanšu stabilitātes valdes, Starptautiskā Valūtas fonda un Starptautisko norēķinu bankas noteiktos kritērijus.
	4. Iestāde sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju izstrādā informācijas sniegšanas šablonu nozīmīgajām iestādēm, lai nodrošinātu to sistēmiskā riska pārdomātu pārvaldību.
	5. Lai nodrošinātu Savienības mēroga finanšu iestāžu līdzatbildību, aizsargātu Savienības noguldītāju intereses un samazinātu nodokļu maksātāju izdevumus sistēmiskajā finanšu krīzē, izveido Eiropas Finanšu aizsardzības fondu (Fonds). Fonda uzdevums ir palīdzēt grūtībās nonākušām Savienības finanšu iestādēm pārvarēt to problēmas, ja šīs problēmas var apdraudēt Savienības vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Fonda darbību finansē no šo finanšu iestāžu iemaksām. Katras finanšu iestādes iemaksas aprēķina atbilstīgi tādiem kritērijiem, kas atalgo labu pārvaldību. Ar šīm iemaksām aizstāj iemaksas līdzīgos dalībvalstu fondos.
	6. Ja krīzes atrisināšanai nepietiek ar uzkrātajiem resursiem no banku iemaksām, Fonda resursus var palielināt, izdodot obligācijas. Ārkārtas situācijās dalībvalstis ar garantiju palīdzību par samaksu, kas pareizi atspoguļo risku, var palīdzēt Fondam izdot obligācijas. Dalībvalstis dala šīs garantijas savā starpā atbilstīgi 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.
	7. Ja ārkārtējos izņēmuma gadījumos un saistībā ar sistēmisku krīzi viena vai vairākas iestādes vairs nespēj darboties un ar pieejamajiem resursiem nepietiek, problēmas skartās dalībvalstis risinās situāciju saskaņā ar principiem, kas iekļauti pašreizējā saprašanās memorandā, kurā izdarīti grozījumi. Var veikt vienu vai vairākus no šādiem kopīgiem krīzes risināšanas pasākumiem: iestādes noguldījumi; iestādes aktīvi (kuriem norāda vai nu uzskaites vērtību, tirgus vērtību vai riska svēruma vērtību); iestādes ieņēmumu plūsma vai maksājumu sistēmas plūsmas daļa.
	8. Savienības iestādēm dalība Fondā aizstāj dalību pastāvošajās dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmās. Fondu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus ievēl no dalībvalstu iestāžu darbinieku vidus. Izveido arī Konsultatīvo padomi, kurā apvienotas finanšu iestādes, kas iesaistījušās Fondā.
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 13. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Iestāde deleģē dalībvalstu iestādēm uzdevumus un pienākumus veikt 12.a pantā minēto Savienības mēroga finanšu iestāžu konsultatīvās uzraudzības uzraudzīšanu.
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 18. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iestāde pārstāv Eiropas Savienību visos starptautiskajos forumos, kas veltīti ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem reglamentēto iestāžu darbības regulācijai un uzraudzībai.
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot Kopienas iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.	Neskarot Savienības iestāžu un dalībvalstu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvas vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../… [ESRK] [15.] pantu.	2. Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../… [ESRK] [15.] pantu. Iestāde izstrādā atbilstīgu protokolu konfidenciālas informācijas izpaušanai saistībā ar atsevišķām finanšu iestādēm.
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.	1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi tieši būtiskā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.	Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un ietekmes novērtējumu, norādot, cik lielā mērā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.	2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sarakstu ar trim labākajiem izraudzītajiem kandidātiem. Pēc kandidātu uzklausīšanas Eiropas Parlaments no viņu vidus izraugās vienu kandidātu. Šādi izraudzīto kandidātu apstiprina Uzraudzības padome.
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja Eiropas Parlaments uzskata, ka neviens no izraudzītajiem kandidātiem nav pietiekami atbilstīgs pirmajā daļā izvirzītajām prasībām, atklāto atlases procedūru sāk no jauna.
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms iecelšanas amatā Uzraudzības padomes izvēlēto kandidātu apstiprina Eiropas Parlaments.	svītrots
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Parlaments var uzaicināt priekšsēdētāju vai viņa vietnieku regulāri sniegt ziņojumu kompetentajai komitejai un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem, pilnībā respektējot viņa neatkarību.	1. Priekšsēdētājs vismaz četras reizes gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem.
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Eiropas Parlaments var arī uzaicināt priekšsēdētāju iesniegt pārskatu par viņa pienākumu izpildi.	2. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas iesniedz Eiropas Parlamentam pārskatu par savu pienākumu izpildi.
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 36. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.	2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 39. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
39. pants	svītrots
Sastāvs
1. Iestāde ir daļa no EFUS, kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls.
2. EFUS sastāvā ietilpst:
(a) dalībvalstu iestādes saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (EK) Nr. …/… [EAFPI] 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. …/… [EVTI]1. panta 2. punktā noteikto;
(b) Iestāde,
(c) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/…[EAFPI] 1. pantā;
(d) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/… [EVTI] 1. pantā;
(e) 40. pantā paredzētā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja;
(f) Komisija 7., 9., 10. un pantā minēto uzdevumu veikšanai.
3. Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību, kuras izveide noteikta 40. pantā, nodrošina darba konsekvenci starpnozaru līmenī un vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums IV nodaļa – 2. iedaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja	Apvienotā komiteja
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 40. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un nodrošina starpnozaru konsekvenci.	2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un nodrošina starpnozaru konsekvenci un mācības, jo īpaši šādās jomās:
	– finanšu konglomerāti;
	– grāmatvedība un revīzija;
	– mikrolīmeņa uzraudzības novērtējumi finanšu stabilitātes noteikšanai;
	– privāto ieguldījumu projekti;
	– pasākumi cīņai pret nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju un
	– informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un attiecību veidošana starp Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas uzraudzības iestādēm.
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 40. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas administratīvajam atbalstam. Tas ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumus.	3. Apvienotajai komitejai ir pastāvīgs sekretariāts, kura personāls ir nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm. Iestāde atvēl pietiekamus līdzekļus, lai segtu atbilstošu daļu no personāla, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 40. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Tiesības uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā, tiek piešķirtas tikai tām uzraudzības iestādēm, kas ir iekļautas Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā.
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 40.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	40.a pants
	Uzraudzība
	Ja nozīmīga pārrobežu finanšu iestāde darbojas vairākās nozarēs, apvienotā komiteja darbojas kā galvenā kompetentā iestāde un/vai pieņem saistošus lēmumus, lai atrisinātu Eiropas uzraudzības iestāžu starpā radušās problēmas.
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.	1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus neattaisnojamus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 66. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.aKomisijas ziņojumā tiek sniegts novērtējums par dalībvalstu iestāžu panākto uzraudzības standarta darbību konverģences līmeni, uzraudzības kolēģiju darbību, pārrobežu iestāžu, jo īpaši Savienības mēroga iestāžu uzraudzības mehānismu, 23. panta darbību attiecībā uz drošības pasākumu un regulatoriem, uzraudzības konverģenci krīzes pārvaldībā un atrisināšanā Savienībā, kā arī attiecībā uz to, vai uzraudzības darbības un uzņēmējdarbības īstenošana ir jāapvieno vai jāīsteno šķirti. Ziņojumā iekļauj priekšlikumus, kā turpmāk attīstīt Iestādes un EFUS darbību, lai veidotu integrētu Eiropas līmeņa uzraudzības sistēmu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Banku iestāde
Atsauces	COM(2009)0501 – C7-0169/2009 – 2009/0142(COD)
Atbildīgā komiteja	ECON
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFCO 7.10.2009
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Íñigo Méndez de Vigo 24.11.2009
Izskatīšana komitejā	25.1.2010		6.4.2010
Pieņemšanas datums	7.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carlo Casini, Andrew Duff, Ashley Fox, Matthias Groote, Gerald Häfner, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, David Martin, Jaime Mayor Oreja, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, György Schöpflin, Guy Verhofstadt
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elmar Brok, Jean-Luc Dehaene, Enrique Guerrero Salom, Anneli Jäätteenmäki, Íñigo Méndez de Vigo, Adrian Severin, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emma McClarkin

Budžeta komitejaS ATZINUMS (29.4.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi
(COM(2009/0501 – C7‑0169/2009 – 2009/0142(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug

ĪSS PAMATOJUMS

1. Lai novērstu nesenajā finanšu krīzē konstatētos Eiropas finanšu uzraudzības trūkumus, Komisija iesniedza priekšlikumu paketi ar mērķi Eiropas Savienībā izveidot efektīvāku, integrētāku un ilgtspējīgu finanšu uzraudzības sistēmu. Tās pamatā būs Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS), ko veido valstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkls sadarbībā ar jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), kuras izveidotas, līdzšinējās Eiropas uzraudzītāju komitejas[1] pārveidojot par īstenām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI). Līdz ar to Komisija ierosina izveidot trīs jaunas, decentralizētas Eiropas aģentūras:

· Eiropas Banku iestādi (EBI);

· Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (EAFPI);

· Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI).

2. Lai pašreizējās Eiropas uzraudzītāju komitejas pārveidotu par efektīvām un īstenām Eiropas uzraudzības iestādēm, t.i., Eiropas aģentūrām, būs vajadzīgi gan personāla, gan budžeta papildu resursi. Attiecībā uz šo triju aģentūru izveides ietekmi uz Eiropas budžetu jānorāda, ka izmaksas sasniegs 59,699 miljonus euro, un to sadalījums ir šāds:

Aģentūra	2011	2012	2013	Kopā
EBI	5, 206	7, 355	8, 965	21, 527
EAFPI	4, 235	5, 950	6, 799	16, 984
EVTI	5, 465	7, 202	8, 491	21, 158

milj. EUR

3. Šos līdzekļus piešķirs no 1.a izdevumu kategorijas, taču tās apmērs jau ir ļoti ierobežots, proti, Komisijas iepriekšējā finanšu plānā (2010. gada janvāris), kurā jau izskatīja trijām aģentūrām piešķiramās summas (kopā ar citiem grozījumiem), norādīti ļoti ierobežoti līdzekļi līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) beigām (iekavās norādītas 2009. gada janvāra finanšu plānā paredzētās summas):

– 37,041 miljoni euro 2011. gadam (111,590 miljoni euro),

– 34,003 miljoni euro 2012. gadam (123,879 miljoni euro),

– 49,153 miljoni euro 2013. gadam (214,875 miljoni euro).

Ņemot vērā, ka 2009. gada februāra finanšu plānā Komisija 1.a izdevumu kategorijā 2010. gadam paredzēja rezervi 111,8 miljonu euro apmērā, taču pieejami ir tikai 147 tūkstoši euro, pašsaprotami, ka situācija ir ļoti saspringta. Līdz ar to jāievēro, ka, iespējams, ir jāpārskata rezerves apmērs, lai varētu finansēt šīs trīs jaunās aģentūras.

4. Realitātē šo aģentūru faktiskās izmaksas būs stipri augstākas, sasniedzot 149,17 miljonus euro, taču dalībvalstis nodrošinās līdzfinansējumu 89,497 miljonu euro apmērā, kas ir 60 % no aģentūru darbības kopējām izmaksām līdz pašreizējās DFS beigām.

Aģentūra	2011	2012	2013	KOPĀ
EBI DV+ES=Kopā	7, 809+5,206 =13,015	11, 033+7,355 =18, 388	13, 448+8,965 =22, 413	32,290+21, 527 =53, 816
EAFPI DV+ES=Kopā	8, 197+4,235 =13, 662	10, 803+5,950 =18, 005	12, 737+6, 799 =21, 228	31,737+16, 984 =52,895
EVTI DV+ES=Kopā	6, 352+5,465 =10,587	8, 925+7, 202 =14, 874	10,199+8,491 =16, 998	25,476+21, 158 =42, 459

milj. EUR

5. Attiecībā uz personālu paredzēts, ka trīs jaunās aģentūras līdz 2014. gadam pieņems darbā 269 darbiniekus (224 AD amata vietas un 45 AST amata vietas).

Aģentūra	2011	2012	2013	2014
EBI personāls (AD/AST)	40 (36/4)	62 (53/9)	80 (69/11)	90 (73/17)
EAFPI personāls (AD/AST)	40 (32/8)	62 (50/12)	73 (60/13)	90 (77/13)
EVTI personāls (AD/AST)	43 (35/8)	60 (50/10)	76 (64/12)	89 (74/15)

6. Komisija ierosina, lai trīs jaunās aģentūras par savām mītnes vietām saglabātu pašreizējās Eiropas uzraudzītāju komiteju darba vietas (EBI tā ir Londona), kas ir ļoti saprātīgs risinājums gan no praktiskā, gan finansiālā viedokļa, jo tādējādi jaunā aģentūra varēs nekavējoties sākt darbu un tiks novērsti nevajadzīgi izdevumi, ko radītu jauns aprīkojums, personāla pārvietošana utt.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.a uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītā pamatsumma atbilst 1.a izdevumu apakškategorijas maksimālajam apjomam daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam (DFS), taču 1.a izdevumu kategorijā atlikusī rezerve 2011.–2013. gadam ir ļoti ierobežota un jaunu pasākumu finansēšana nedrīkst apdraudēt līdzekļu piešķiršanu citām 1.a izdevumu apakškategorijas prioritātēm; tādēļ atkārtoti aicina pārskatīt DFS un līdz 2010. gada pirmā pusgada beigām iesniegt konkrētus priekšlikumus par tās koriģēšanu un pārskatīšanu, izmantojot visus mehānismus, kas paredzēti 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā (IN) un jo īpaši tā 21. un 23. punktā, lai nodrošinātu Eiropas Banku iestādes (Iestādes) finansēšanu, neapdraudot līdzekļu piešķiršanu citām prioritātēm un nodrošinot, ka 1.a izdevumu apakškategorijā paliek pietiekama rezerve;
Grozījums Nr. 2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b uzsver, ka Iestādes izveidei ir jāpiemēro IN 47. punkta noteikumi; uzsver, ka gadījumā, ja likumdevēja iestāde pieņem lēmumu par Iestādes izveidi, Parlaments sāks sarunas ar otru budžeta lēmējiestādi, lai laikus vienotos par Iestādes finansēšanu saskaņā ar attiecīgajiem IN noteikumiem;
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Attiecībā uz Kopienas ieguldījumu ir jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.	(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Savienība finansē Iestādi saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību¹ (IN) 47. punktam. Ir jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra.
	¹ OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
Pamatojums
Iestādi izveido kā decentralizētu Eiropas Savienības aģentūru un finansē saskaņā ar IN. Tas jānorāda Iestādes juridiskajā pamatā.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu isetāžu uzraudzība;	(a) to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība, un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību;
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Kopienas subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa);	(b) Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa) saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos, kā paredzēts IN 47. punktā;
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 48. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie valsts iestāžu obligātie maksājumi un Savienības subsīdija ir pieejami katra finanšu gada sākumā.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 50. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu N finanšu gada budžeta izpildei.	9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi, un šajā budžetā ir ietverti Eiropas Savienības vispārējā budžeta un valstu uzraudzības iestāžu ieņēmumi.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 54. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.	2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām. Īstenošanas pasākumi pieļauj pamatotas atkāpes, lai garantētu Iestādei noteikto uzdevumu visefektīvāko izpildi.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Banku iestāde
Atsauces	COM(2009)0501 – C7-0169/2009 – 2009/0142(COD)
Atbildīgā komiteja	ECON
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 7.10.2009
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Jutta Haug 21.10.2009
Pieņemšanas datums	28.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Abad, Alexander Alvaro, Marta Andreasen, Francesca Balzani, Reimer Böge, Giovanni Collino, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Estelle Grelier, Carl Haglund, Jutta Haug, Jiří Havel, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Claudio Morganti, Nadezhda Neynsky, Miguel Portas, Dominique Riquet, Sergio Paolo Francesco Silvestris, László Surján, Helga Trüpel, Daniël van der Stoep, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Franziska Katharina Brantner, Giovanni La Via, Peter Šťastný

[1] ^{Šīs komitejas ir Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (EAFPK) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK).}

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (30.4.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi
(COM(2009)0501 – C7-0169/2009 – 2009/0142(COD))

Atzinumu sagatavoja: Klaus-Heiner Lehne

ĪSS PAMATOJUMS

Juridiskā komiteja kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu, ar ko izveido jaunu finanšu uzraudzības sistēmas pamatstruktūru, lai nodrošinātu efektīvāku uzraudzību un noteikumu izstrādi, kā arī labāk noteiktu finanšu sistēmas riskus. Finanšu krīzes liecina, ka ir nepieciešama ES finanšu tirgu un iestāžu reforma, lai palielinātu konkurenci, veicinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kā arī lai nodrošinātu pasākumu un regulējuma saskaņotību.

I. 7. pants — Tehniskie standarti

Ierosinātās regulas 7. panta 1. punkta pirmajā daļā ir atsauce uz direktīvām, kas nosaka tiesisko regulējumu, uz kuru pamatojoties, Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus (sk. regulas priekšlikuma 1. panta 2. punktu). Minētajās direktīvās, proti, 2006/48/EK, 2006/49/EK, 2002/87/EK, 2005/60 EK un 94/19/EK, ir ietverti komitoloģijas noteikumi[1]. Pāreja no EK līguma uz (Lisabonas) Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) nozīmē izmaiņas komitoloģijas noteikumos, precīzāk, to atcelšanu.

Attiecībā uz tehniskajiem standartiem komiteja atbalstīja pieeju vajadzīgo saskaņošanu ar LESD 290. pantu veikt galvenokārt „Omnibus” priekšlikumā (2009/0161(COD), bet ESA regulu 7. pantu attiecināt tikai uz procedūru starp Komisiju un Iestādi.

II. 9., 10. un 11. pants

1. Pilnvaru piešķiršana

Regulas priekšlikumā jaunajai iestādei piešķirtas īpašas pilnvaras. Līgumā nav nepārprotami noteikts, ka šāda piešķiršana ir atļauta (sk. ES līguma 5. pantu). Tomēr EKT judikatūrā ir atzīta iespēja, ka ES iestādes deleģē pilnvaras neatkarīgām izpildes vai regulatīvām iestādēm, ciktāl šī deleģēšana attiecas tikai uz precīzi noteiktām izpildes kompetencēm un it īpaši ar nosacījumu, ka iestādēm, kurām deleģētas pilnvaras, netiek sniegtas pilnvaras pieņemt politiskus lēmumus. Turklāt ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība pilnvaras, kas tai piešķirtas Līgumā, var izmantot vienīgi saskaņā ar Līgumā noteiktajām procedūrām, iestādes nevar deleģēt vairāk pilnvaru, nekā tām piešķirts Līgumā (sk. EKT, Meroni lieta, 9/56, (1958) ECR 133 un 157).

2. Iestādes tiešā darbība

Lai gan tiek pieļauta atsevišķu īpašu pilnvaru piešķiršana jaunajai Iestādei, nodrošināt Kopienas tiesību aktu ievērošanu joprojām ir Komisijas uzdevums (izmantojot pienākumu neizpildes procedūru — LESD 258. pants). Tomēr regulas priekšlikuma 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, „neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras” (LESD jaunais 258. pants), paredzēts iestādei piešķirt pilnvaras pieņemt atsevišķus tirgus dalībniekam tieši saistošus lēmumus, apejot kompetento valsts iestādi. Tā ir neierasta konstrukcija, kura īsti neatbilst ES iestāžu pilnvaru sadalījumam un kura, pēc atzinuma sagatavotāja domām, būtu īpaši jāpamato. Priekšlikuma 10. pantā pausta politiskā griba ātri un efektīvi reaģēt krīzes situācijās, lai nodrošinātu finanšu tirgus un finanšu sistēmas darbību un integritāti, taču 9. un 11. pants paredzēti piemērošanai parastās ikdienas situācijās.

Pamatojoties uz plaši atbalstītu kompromisu, komiteja pieņēma grozījumus attiecībā uz Iestādes pilnvarām adresēt atsevišķus lēmumus tirgus dalībniekiem ikdienas situācijās (9. panta 6. punkts un 11. panta 4. punkts), ierosinot procedūru, kas Iestādei un Komisijai jāievēro, lai Iestādes pilnvaras labāk saskaņotu ar Komisijas pilnvarām, kuras noteiktas LES 17. panta 1. punktā un LESD 258. pantā.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Kopiena ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām, kuras joprojām ir Komisijas padomdevējas struktūras. Kopienā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu starpā nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Eiropas līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Uzraudzības iestāžu sistēma būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu ES finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Kopienas tīklā.	(6) Savienība ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām. Savienībā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu starpā nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Eiropas līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Uzraudzības iestāžu sistēma būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu Savienības finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Savienības tīklā.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Kopienas tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šis tehnisko standartu projekts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tehnisko standartu projekti jāpieņem Komisijai. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja, piemēram, tehnisko standartu projekts būtu nesaderīgs ar Kopienas tiesību aktiem, tajā nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Kopienas acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.	(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šis tehnisko standartu projekts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir jāpiešķir pilnvaras pieņemt tehniskos standartus, izmantojot deleģētos aktus. Pilnvaras jādeleģē ar pamata leģislatīvo aktu, un Eiropas Parlamentam un Padomei jābūt tiesībām tās atsaukt. Deleģēšanas periodu pēc Komisijas pieprasījuma var pagarināt, ja pret to neiebilst Eiropas Parlaments vai Padome. Komisijai standarti jāpieņem ar regulām vai lēmumiem deleģēto aktu veidā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Šo aktu nosaukumā jāietver vārds „deleģēts”. Standarti, kas pieņemti saskaņā ar šīs Regulas 7. pantā noteikto procedūru, stājas spēkā tikai tādā gadījumā, ja triju mēnešu laikā ne Parlaments, ne Padome nav izteikuši nekādus iebildumus.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Šajā regulā noteiktais tehnisko standartu izstrādes process neskar Komisijas tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt īstenošanas pasākumus atbilstoši Lamfalisī struktūras 2. līmeņa komitoloģijas procedūrām, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos. Jautājumi, uz kuriem attiecas tehniskie standarti, neietver politikas lēmumus, un to saturu ierobežo 1. līmenī pieņemtie Kopienas tiesību akti. Standartu projekta izstrādes uzticēšana Iestādei nodrošina, ka tiek pilnībā izmantotas valstu uzraudzības iestāžu specializētās zināšanas.	svītrots
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Šīs pilnvaras ir izmantojamas tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresētus lēmumus un kad Kopienas tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām ES regulām.	(20) Lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu un tikai steidzamās situācijās izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Šīs pilnvaras ir izmantojamas tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresētus lēmumus un kad Savienības tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām ES regulām.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību par finanšu stabilitātes saglabāšanu krīzes pārvarēšanas laikā, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.	(34) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību par finanšu stabilitātes saglabāšanu krīzes situācijās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm prasīt Iestādes lēmuma pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Attiecībā uz Kopienas ieguldījumu ir jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.	(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi tiktu gūti no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Ir jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 7. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tehniskie standarti	Tehniskie standarti — deleģētie akti
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus deleģēto aktu veidā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Kopienas tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.	2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma, Komisijas, Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	6. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus iekšējā tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti iekšējā tirgū, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu. Pirms atsevišķa lēmuma pieņemšanas Iestādei par to jāinformē Komisija.
	Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.
	Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.
	Divu nedēļu laikā pēc Iestādes lēmuma projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par lēmuma projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija nevar pagarināt šo termiņu. Ņemot vērā Kopienas intereses, Komisija var apstiprināt lēmuma projektu daļēji vai ar grozījumiem.
	Ja Komisija lēmuma projektu neapstiprina vai apstiprina to daļēji vai ar grozījumiem, tā nekavējoties informē Iestādi, nosūtot tai oficiālu atzinumu.
	Vienas nedēļas laikā pēc šī oficiālā atzinuma saņemšanas Iestāde izskata un pieņem lēmumu par Komisijas oficiālo atzinumu un nekavējoties nosūta to Komisijai.
	Vienas nedēļas laikā pēc Iestādes grozītā lēmuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.
	Gadījumā, ja Komisija grozīto lēmumu noraida, tad uzskata, ka lēmums nav pieņemts.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Kopienas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes vai ESRK pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.	1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Eiropas Parlamenta, Padomes vai ESRK pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	4. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde saskaņā ar 9. panta 6. punktā noteikto procedūru var pieņemt atsevišķu finanšu tirgus dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.	1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi tiešā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 11. pantu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā viena mēneša laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt Iestādi un Komisiju par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.	2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 11. pantu pieņemtais lēmums tieši skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darbdienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt Iestādi, Komisiju un Padomi.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.	Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums tiešā veidā skar tās fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – ceturtā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.	Vienas nedēļas laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – piektā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome, pamatojoties uz EK līguma 205. pantu, divu mēnešu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.	Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 238. pantu, viena mēneša laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 23. pants – 3. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu pieņemtais lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darbdienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt Iestādi, Komisiju un Padomi par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.	3. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu pieņemtais lēmums tiešā veidā skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darbdienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt Iestādi, Komisiju un Padomi par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.	Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums tiešā veidā skar tās fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība;	svītrots

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Banku iestāde
Atsauces	COM(2009)0501 – C7-0169/2009 – 2009/0142(COD)
Atbildīgā komiteja	ECON
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 7.10.2009
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Klaus-Heiner Lehne 5.10.2009
Izskatīšana komitejā	28.1.2010
Pieņemšanas datums	28.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 2 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Daniel Hannan, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, József Szájer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kay Swinburne

[1] Sk. Direktīvas 2006/48/EK 151. pantu, Direktīvas 2006/49/EK 42. pantu, Direktīvas 2002/87/EK 21. pantu, Direktīvas 2005/60/EK 41. pantu un Direktīvas 94/19/EK 7.a pantu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Banku iestāde
Atsauces	COM(2009)0501 – C7-0169/2009 – 2009/0142(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	23.9.2009
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 7.10.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 7.10.2009		EMPL 7.10.2009	JURI 7.10.2009	AFCO 7.10.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	EMPL 22.10.2009
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	José Manuel García-Margallo y Marfil 20.10.2009
Izskatīšana komitejā	23.11.2009		23.2.2010	23.3.2010	27.4.2010
Pieņemšanas datums	10.5.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 1 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Markus Ferber, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Othmar Karas, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ramon Tremosa i Balcells
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pervenche Berès, Carl Haglund, Syed Kamall, Philippe Lamberts, Gay Mitchell, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michel Dantin, Frank Engel, Roger Helmer, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Constance Le Grip, Elisabeth Morin-Chartier
Iesniegšanas datums	20.5.2010

Juridisks paziņojums - Privātuma politika