ZIŅOJUMS par Eiropas satelītu navigācijas programmu termiņa vidusposma pārskatīšanu — īstenošanas novērtējums, nākotnes uzdevumi un finansēšanas perspektīvas

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (8.7.2010)

Budžeta komitejaS ATZINUMS (16.3.2011)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

18.4.2011 - (2009/2226(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Vladimír Remek

Procedūra : 2009/2226(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0165/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0165/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 08/06/2011 - 6.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0265

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Ārlietu komitejaS ATZINUMS
Budžeta komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par Eiropas satelītu navigācijas programmu termiņa vidusposma pārskatīšanu — īstenošanas novērtējums, nākotnes uzdevumi un finansēšanas perspektīvas

(2009/2226(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par Eiropas satelītu radionavigācijas programmas (Galileo) finansēšanu saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu un daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru[3],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem” (SEC(2010)0717),

– ņemot vērā Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūras 2010. gada oktobrī sagatavoto tirgus pārskatu,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES budžeta pārskatīšana” (COM(2010)0700),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas satelītu radionavigācijas programmu starpposma pārskats” (COM(2011)0005),

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, kā arī Budžeta komitejas atzinumus (A7‑0165/2011),

A. tā kā Eiropas Parlaments vienmēr ir sniedzis pilnu atbalstu Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) izveidei, izmantojot programmas Galileo un EGNOS, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem pilnvērtīgāku ikdienas dzīvi, garantējot Eiropas autonomiju un neatkarību, un lai iegūtu nozīmīgu daļu no pasaules augsto tehnoloģiju tirgus, kurā noteicošā loma ir satelītu navigācijai;

B. tā kā pašlaik ES ir atkarīga no globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), ko izstrādājušas ASV un kas ES ir vajadzīga, lai veiktu saimnieciskās darbības, kuras kopumā nodrošina aptuveni 7 % no IKP;

C. tā kā sagaidāms, ka Galileo sniegs priekšrocības salīdzinājumā ar GPS, nodrošinot, piemēram, pakalpojumu lielāku precizitāti, globālu integritāti, autentificēšanu un uzticamību, kā arī Savienības stratēģisko autonomiju;

D. tā kā globālais GNSS tirgus ārkārtīgi strauji palielinās un tiek lēsts, ka 2020. gadā tā vērtība varētu sasniegt aptuveni EUR 150 miljardus, no kuriem ES nodrošinātu mazāk nekā 20 %;

E. tā kā Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) pakalpojumus jau tagad ik dienu izmanto 80 000 Eiropas lauksaimnieku un to nesen sertificēja izmantošanai civilajā aviācijā, un tā kā sertificēšana izmantošanai jūras transportā sagaidāma jau tuvākajā laikā;

F. tā kā ir iecerēts, ka Galileo jākļūst par pasaulē mūsdienīgāko un tehnoloģiski progresīvāko GNSS, kas nākotnē varētu kalpot par pasaules mēroga standartu kā mērķtiecīgi veidots zinātnes sasniegumu, progresīvu tehnoloģiju un cilvēku prasmju kopums, veicinot jaunradi un ES rūpniecības konkurētspēju;

G. tā kā EGNOS un Galileo nodrošinās ES ekonomikai un sabiedrībai netiešus ieguvumus EUR 60 miljardu apmērā, jo palielināsies ceļu un gaisa satiksmes drošība, samazināsies gaisa piesārņojums un pesticīdu patēriņš, tiks radītas jaunas darba vietas un garantēta sabiedrības drošība, un tas būs izmaksu ziņā lietderīgāks ieguvums salīdzinājumā ar citiem tamlīdzīgiem ieguldījumiem;

H. tā kā četras globālās un divas reģionālās satelītu navigācijas sistēmas veido dažādi starptautiski tirgus dalībnieki, saistībā ar Galileo īstenošanu ir ļoti svarīgi ātri nodrošināt pieejamus pakalpojumus, lai šī Eiropas sistēma iespējami drīz kļūtu par vēl vienu nozīmīgu GNSS atsauces sistēmu;

I. tā kā GNSS programmu finansēšanai sākotnēji izvēlētais risinājums — publiskā un privātā sektora partnerība — izrādījās neveiksmīgs, 2007. gadā nācās pieņemt lēmumu turpmāk šīs programmas īstenot, tās finansējot tikai no Savienības budžeta (EUR 3,4 miljardi definēšanas, apstiprināšanas un izvēršanas posmam līdz 2013. gadam), tātad tās pilnībā pieder Eiropas Savienībai, un līdz ar to Galileo un EGNOS ir pirmie lielie šāda veida projekti, kas ir ES īpašums;

J. tā kā Galileo ir civila sistēma, ko pārvalda civilpersonas, un, izmantojot šo sistēmu, visi pakalpojumi būtu jāsniedz atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem kosmosa jomā, ES līgumiem, kā arī ANO Statūtos un ES līgumos noteiktajiem principiem;

K. tā kā, pieaugot programmas izmaksām, kuras cita starpā pieauga neprecīzi aplēstu izmaksu un izmaksu pārvaldības stratēģiju dēļ, ar pašreizējo budžetu iespējams finansēt tikai 18 satelītu izvietošanu, kas nodrošina vien sākotnējo darbības jaudu;

L. tā kā Komisijai ir skaidri jāizvērtē visi iespējamie tehniskie risinājumi un attiecīgās izmaksas un ieguvumi, pirms pieņemt lēmumu par turpmākām finanšu saistībām, kas iekļaujamas ES budžetā saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu,

Termiņa vidusposma pārskatīšana — īstenošanas novērtējums

1. atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu, kurā izklāstīta pašreizējā situācija un turpmākie uzdevumi, ko nāksies veikt, īstenojot šo nozīmīgo pamatiniciatīvu;

2. tomēr pauž nožēlu, ka ir aizkavējusies termiņa vidusposma pārskata publicēšana, tādēļ pārāk ilgi nav bijis skaidrības par kopējo projekta īstenošanas gaitu un tā finanšu stāvokli, un tas nelabvēlīgi ietekmē GNSS lietojumu ieviešanu tirgū un sabiedrības atbalstu;

3. lai veicinātu pārredzamību, aicina Komisiju, ņemot vērā pašreizējo situāciju, atjaunināt GNSS stratēģisko pamatu (C(2008)8378), tostarp galvenās darbības, budžeta tāmes un grafiku, kas nepieciešams mērķu sasniegšanai;

4. lai nepieļautu, ka arī turpmāk tiks pārsniegtas izmaksas, aicina Komisiju īstenot stingru politiku attiecībā uz izmaksu ierobežošanu un riska mazināšanu, cita starpā pasākumus, kas nepieciešami satelītu palaišanas izmaksu kontrolēšanai; ierosina Komisijai izvērtēt līdz šim gūtos atzinumus un šajā nolūkā apsvērt iespēju izmantot neatkarīgu ekspertu pakalpojumus, pieaicinot arī nozares pārstāvjus, lai ievērojami uzlabotu projekta vadības efektivitāti;

5. lai ievērotu saspringto grafiku, aicina Komisiju visiem izšķirošas nozīmes darbu blokiem paredzētajās iepirkuma procedūrās īstenot ieteiktos riska mazināšanas pasākumus, piemēram, izmantot „divus piegādātājus”, ņemot vērā faktiskās konkurences līmeni attiecīgajos tirgos, kā arī politisko gribu nākotnē izmantot Eiropā pieejamo palaišanas jaudu, kā tas cita starpā minēts 7. Kosmosa padomes 2010. gada 25. novembra rezolūcijā;

Finanšu stāvoklis

6. uzskata, ka sākotnējā darbības jauda, kas nodrošinās pirmo pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz 18 satelītiem, būtu jāsasniedz vēlākais līdz 2014. gadam, lai Galileo patiesi kļūtu par otro svarīgāko GNSS pamatkonfigurāciju uztvērēju ražotājiem; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt, ka iespējami drīz tiek palaisti darbības apstiprināšanai orbītā vajadzīgie četri satelīti, noteikt skaidru turpmākās rīcības plānu attiecībā uz pārējo 14 satelītu palaišanu, kā arī pabeigt pēdējos sagatavošanās darbus;

7. ir pārliecināts, ka mērķis nodrošināt pilnu darbības jaudu, izmantojot 27 satelītu konfigurāciju kopā ar attiecīgu skaitu rezerves satelītu un atbilstošu virszemes infrastruktūru, ir priekšnoteikums tam, lai ar Galileo nodrošinātu pievienoto vērtību attiecībā uz autentificēšanu, augstu precizitāti un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi sniegtu gan ekonomiskus, gan sociālus ieguvumus; uzskata, ka pilnas darbības jaudas sasniegšanai ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams visu Eiropas iestāžu atbalsts, lai pārliecinātu lietotājus un ieguldītājus par ES ilgtermiņa saistībām; tālab aicina Komisiju dot attiecīgu mājienu tirgus dalībniekiem;

8. pauž nožēlu par to, ka, vēlreiz pielāgojot pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, nav ierosināts šai programmai piešķirt papildu finansējumu, kā rezultātā vēl vairāk ir ieilgusi tās īstenošana, radušās papildu izmaksas un, iespējams, vairs neizdosies izmantot šo vienreizējo izdevību; ņemot to vērā, uzskata — pilna darbības jauda ir jāsasniedz vēlākais līdz 2018. gadam, un tas, pēc Komisijas ieskatiem, nozīmē, ka papildus būs vajadzīgi vēl EUR 1,9 miljardi un ikgadējs finansējums, lai, sākot ar 2014. gadu, segtu turpmākos darbības izdevumus aptuveni EUR 800 miljonu apmērā; aicina Komisiju enerģiski rīkoties, lai noteiktu visus iespējamos ietaupījumus, kas nodrošinātu finansējuma efektivitāti, un izveidot attiecīgu finansēšanas struktūru (cita starpā ņemot vērā ieņēmumus, kurus nodrošinātu ar Galileo sniegtie komercpakalpojumi), tā ierobežojot vajadzīgā papildu finansējuma apjomu;

9. uzsver, ka pašlaik GNSS pētniecības un izstrādes darbībām atvēlētais ES finansējums ir tikai EUR 15 miljoni gadā; brīdina par iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz citām pētniecības un izstrādes programmām, ja papildu finansējums šīm darbībām tiks nodrošināts no pašreizējās pamatprogrammas (Septītās pamatprogrammas); uzskata, ka turpmāk lielāks finansējums būtu jāpiešķir no Astotās pamatprogrammas un ar citu pasākumu palīdzību, kas veicinātu ar GNSS nodrošinātu produktu un pakalpojumu pilnveidošanu;

10. uzsver, ka lielāks finansējums ir jāpiešķir GNSS lietojumu un pakalpojumu izstrādes veicināšanai, jo tam ir ļoti svarīga nozīme, lai nodrošinātu Galileo infrastruktūrā ieguldīto līdzekļu pilnīgu izmantošanu un lai Galileo sistēma sāktu darboties ar pilnu jaudu;

Sabiedrības informētība

11. ir stingri pārliecināts, ka papildu finansējumu GNSS var nodrošināt, tikai ievērojami veicinot lēmumu pieņēmēju un plašākas sabiedrības izpratni par ieguvumiem, ko ES ekonomikai un sabiedrībai sniegs GNSS; pauž atzinību par konkrētām iniciatīvām, piemēram, ikgadējo Galileo ideju konkursu, kura rīkotāji 2010. gadā bija saņēmuši 350 pieteikumus no 44 valstīm, Galileo konkursu bērniem un GNSS jauninājumu balvu;

12. mudina Komisiju un Eiropas GNSS aģentūru pielikt krietni vairāk pūļu, lai veicinātu potenciālo lietotāju un ieguldītāju izpratni par GNSS, sekmējot GNSS nodrošināto pakalpojumu izmantošanu, kā arī lai noteiktu un saskaņotu pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem Eiropā; šajā sakarībā uzsver, ka Galileo projekts ES mērogā skar sabiedrības intereses un tātad attaisno publisko finanšu izmantošanu;

13. aicina Komisiju un Eiropas GNSS aģentūru rosināt valsts iestāžu un ar kosmosa izpēti saistītu MVU ieinteresētību, jo tie ir GNSS iespējamie galalietotāji, šajā nolūkā izmantojot atbilstīgus izsoles uzaicinājumus, informatīvas kampaņas un tehnoloģiju nodošanas mehānismus, vienlaikus uzsverot to, cik svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp Eiropas reģioniem;

Starptautiskā dimensija

14. aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar tiem pasaules reģioniem, kur Eiropas GNSS tehnoloģijas un lietojumu ieviešana var palīdzēt tirgus attīstībai, piemēram, ar Latīņamerikas, Dienvidaustrumu Āzijas un Āfrikas valstīm;

15. atbalsta Komisijas centienus nodrošināt Galileo savietojamību un sadarbspēju ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī nodrošināt standartizāciju pasaules mērogā; šajā sakarībā mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai ar Ķīnu nevilcinoties atrisinātu pašreizējos savietojamības jautājumus;

Turpmākie uzdevumi — finansēšana un pārvaldība

16. uzsver, ka kosmosa politikai un GNSS programmai ir stratēģiska nozīme, lai īstenotu patiesu Eiropas rūpniecības politiku, pamatojoties uz konkrētiem projektiem, no kuriem taustāmu labumu gūtu gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi; tādēļ aicina Komisiju atzīt, ka satelītu navigācijai var būt svarīga nozīme, un iekļaut šo tehnoloģiju visu pārējo attiecīgo Kopienas politikas nostādņu izstrādes procesā;

17. norāda, ka ilgtermiņa stabilitātei ir svarīga nozīme, lai līdz minimumam samazinātu turpmākus termiņu kavējumus, ar ievērojamām izmaksām saistītu pārprojektēšanu un lietotāju bāzes iespējamo destabilizāciju; šajā sakarībā aicina Komisiju ātri iesniegt likumdošanas priekšlikumus par GNSS programmu turpmāko pakalpojumu līmeni, finansēšanu un pārvaldību; turklāt uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzkrāt attiecīgās prasmes un apkopot gūto pieredzi, lai nodrošinātu programmu labu pārvaldību;

18. aicina Komisiju ietekmes novērtējumā, ko tā veiks saistībā ar gaidāmo likumdošanas priekšlikumu, iekļaut šādu skaidri formulētu un vispusīgu informāciju:

– to pakalpojumu (brīvi pieejamo pakalpojumu, informācijas par traucējumiem, komercpakalpojumu, publisko regulēto pakalpojumu) tehniskā specifikācija (precizitāte, ģeogrāfiskais pārklājums, integritāte u. c.), kurus varētu nodrošināt dažādas Galileo satelītu konfigurācijas (arī tad, kad ir nodrošināta sākotnējā un pilnā darbības jauda, ko izmanto kopā ar citām GNSS sistēmām vai bez tām);

– EGNOS pakalpojumu nozīme, izmantojot dažādas iespējamās Galileo konfigurācijas, un informācija par to, vai ir jāsaglabā EGNOS konfigurācija tad, kad ir nodrošināta pilna darbības jauda;

– iespējamo Galileo un EGNOS konfigurāciju izmaksas ne vien saistībā ar ieguldījumu infrastruktūrā, bet arī apsaimniekošanas un ar neparedzētām izmaiņām saistītās izmaksas (tostarp saistībā ar sākotnējo darbības jaudu, pilnu darbības jaudu un citiem iespējamiem variantiem);

19. uzskata — tā kā Galileo un EGNOS ir Eiropas programmas, kas pieder ES un skar sabiedrības intereses ES mērogā, tās galvenokārt vajadzētu finansēt no ES budžeta; ir pārliecināts, ka, nodrošinot ieguldījumu no ES budžeta, būtu jāizpēta arī visi citi iespējamie finansējuma avoti, tostarp novatoriski finansēšanas veidi; uzsver, ka pagātnes pieredze liecina — budžeta līdzekļu izmantošana īpašā, steidzamā kārtībā var apdraudēt šādu stratēģisku, lielmēroga ES projektu sekmīgu īstenošanu un pievienoto vērtību, kā arī vājināt tiem vajadzīgo politisko impulsu; tādēļ uzskata, ka būtu jārod pamatots un vispārējs ilgtermiņa finansēšanas risinājums; ierosina no ES budžeta piešķirt iepriekš noteiktu ikgadēju summu (Galileo infrastruktūras pilnīgas izveides, kā arī pamatdarbības izmaksu finansēšanai); norāda, ka laikposmam pēc 2013. gada aprēķinātās summas, kas norādītas termiņa vidusposma pārskatā, ir tikai aptuvenas, un aicina Komisiju līdz 2011. gada vasarai iesniegt izsmeļošu pārskatu par aprēķinātajām vajadzīgā finansējuma summām, tā veicinot projekta publiskumu, prognozējamību un pārredzamību;

20. uzskata, ka neparedzētas papildu izmaksas būtu jāfinansē no Kopienas budžeta tā, lai netiktu apdraudēta pašreizējo programmu īstenošana; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt iespēju šādu neparedzētu izmaksu segšanai izveidot „Galileo rezerves fondu”;

21. uzskata, ka, veidojot GNSS ilgtermiņa pārvaldības un vadības struktūru, ir jānodrošina pienākumu un atbildības sadale starp Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un jārisina arī citi aktuāli jautājumi, piemēram, par izmaksu pienācīgu sadalījumu, ieņēmumu sadales mehānismu, atbildības režīmu, cenu noteikšanas politiku un privātā sektora iespējamo līdzdalību un ieguldījumu GNSS programmu īstenošanā; šajā sakarībā aicina Komisiju raiti īstenot aizsākto pārdomu procesu par turpmāku sistēmas darbības pārvaldīšanas kārtību, uzņemties atbildību par ilgtermiņa darbībām un infrastruktūras pielāgošanu, nodrošināt datu un pakalpojumu pastāvīgu piegādi lietotājiem, kā arī radīt maksimāli daudz iespēju komercpakalpojumu izstrādei;

22. uzsver — ir svarīgi panākt, lai ikviena GNSS ilgtermiņa pārvaldības un vadības struktūra būtu pilnīgi pārskatāma, finansiāli pārdomāta un atbildīga par savu darbību, kā arī tiktu vadīta ar maksimālu pienākuma apziņu; šajā sakarībā norāda, ka šis darbs būtu regulāri jākoordinē ar Padomi un Eiropas Parlamentu, cita starpā detalizēti precizējot informāciju;

23. aicina Komisiju izveidot attiecīgus mehānismus, kas garantētu, ka ar GNSS nodrošināti pakalpojumi un lietojumi (gan privāti, gan publiski regulēti) neskar iedzīvotāju pamattiesības, proti, tiesības uz privāto dzīvi un datu aizsardzību;

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un EKA.

[1] OV C 146 E, 12.6.2008., 226. lpp.
[2] OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.
[3] OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.

I. Ievads

Regulā Nr. 683/2008 ir iekļauts svarīgs ES politiskais lēmums — izveidot autonomu Eiropas Globālo satelītu navigācijas sistēmu (GNSS) (Galileo un EGNOS), kuras īpašniece un pārvaldītāja būtu Eiropas Savienība. Šis paziņojums ir pamatiniciatīvas termiņa vidusposma pārskats, kurā novērtēts līdzšinējais veikums un īstenošanas gaita un ar ko uzsāktas diskusijas par turpmāko pārvaldību, ekspluatāciju un finansēšanu.

Galileo — īss pārskats

Galileo kopā ar EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests — pastiprinājuma sistēma, kas uzlabo ASV Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) informācijas precizitāti un ticamību) ir ES izveidota GNSS. Kad sistēma būs pabeigta, paredzams, ka tā izmantos 27 satelītus kopā ar pienācīgu skaitu rezerves satelītu orbītā aptuveni 23 000 km augstumā virs Zemes virsmas un aptuveni 40 virszemes staciju tīklu visā pasaulē.

Divi galvenie iemesli, kādēļ ES pieņēma lēmumu izveidot savu globālo satelītnavigācijas sistēmu, ir šādi — pirmkārt, nodrošināt Eiropas neatkarību no citām globālās navigācijas sistēmām un autonomiju un, otrkārt, iegūt daļu no šā visā pasaulē ārkārtīgi strauji augošā augsto tehnoloģiju tirgus, kurā pašlaik lielā mērā dominē ASV.

Kā otrās paaudzes satelītnavigācijas sistēma Galileo piedāvās vairākus signāla uzlabojumus, un tā rezultātā uzlabosies precizitāte, tiks iegūta lielāka noturība pret daudztrajektoriju atstarošanos un interferenci un tiks nodrošināta globāla integritāte un autentifikācijas koncepcija, kas ir galvenā atšķirība no GPS un Krievijas Globaļnaja navigacionnaja sputņikovaja sistema (GLONASS). Turklāt, atšķirībā no GPS un GLONASS, Galileo ir izveidots kā „civila sistēma ar civilu kontroli”, kas nozīmē, ka ir garantēta pakalpojumu nepārtrauktība. Šis pēdējais aspekts ir ļoti svarīgs, ja patur prātā, ka pašlaik vairāk nekā 7 % no ES IKP (cita starpā finanšu sektors, transports, telekomunikācijas, energosistēmas un akciju tirdzniecības sistēmas) ir atkarīgi no GPS pieejamības. Tādēļ GPS signālu (pagaidu) ierobežošanas vai pasliktināšanās gadījumā tai būtu milzīga ietekme uz mūsu ekonomiku un sabiedrību, ja nebūs pieejamas citas neatkarīgas GNSS sistēmas.

Galileo projekts tiek īstenots četros posmos.

1. Definēšanas posms tika pabeigts 2001. gadā, un tā rezultātā tika izveidots sistēmas projekts un arhitektūra, kā arī noteikts pakalpojumu klāsts.

2. Izstrādes un novērtēšanas posms sākās 2002. gadā un sākotnēji tika plānots līdz 2005. gadam. Tika palaisti divi izmēģinājuma satelīti (GIOVE-A, GIOVE-B), ar kuriem tika izpildīts pamatuzdevums nodrošināt frekvenču pieejamību. Novērtēšanu orbītā (IOV), izmantojot četrus pilnvērtīgi aprīkotus satelītus, paredzēts uzsākt 2011. gada vidū un 2012. gada sākumā.

3. Izvēršanas posms ietver pilnīgu Galileo sistēmas izveidi, nodrošinot visu 30 satelītu konfigurāciju, tostarp rezerves satelītus, kā arī izveidojot struktūras uz Zemes.

4. Darbības posms sāksies pēc pilnas darbības jaudas (FOC) sasniegšanas.

Iepirkumi saistībā ar Galileo konfigurācijas izvēršanu notiek atbilstīgi ES noteikumiem par publisko iepirkumu, paredzot brīvu piekļuvi un godīgu konkurenci, lai iespējamiem pretendentiem radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Iepirkums ir sadalīts sešos galvenajos darbu blokos, paredzot sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz primārajiem līgumslēdzējiem un citām struktūrām un to līgumu procentuālo īpatsvaru, kuri jāpiešķir MVU.

Galileo bija iecerēts izstrādāt kā publiskā un privātā sektora partnerību (PPP). PPP sarunas izjuka 2007. gada pavasarī, un Galileo sistēmu nācās pārprofilēt. Eiropas GNSS programmu tagad pilnībā finansē no Savienības budžeta, un tās budžets līdz 2014. gadam ir EUR 3,4 miljardi.

Netiešie ieguvumi no programmas varētu būt aptuveni EUR 60 miljardi gadā (ieskaitot lietotāju un iepriekšējā posma tirgus un sabiedrības ieguvumus). GNSS tiek uzskatīta par „graujošu tehnoloģiju” (tāpat kā IKT), kurai ir augsts jauninājumu potenciāls un kas pamatojas uz augsto tehnoloģiju zināšanu bāzi, radot ražīguma pieaugumu daudzās nozarēs. Tiek lēsts, ka gada pieauguma tempi ar GNSS saistītu produktu un pakalpojumu tirgum ir virs 10 %.

Galileo ir ES īpašumā. Tā publisko uzraudzību un pārvaldību īsumā var raksturot šādi:

· politisku pārraudzību nodrošina Eiropas Parlaments un Padome. Šim nolūkam ir izveidota Galileo starpiestāžu komiteja;

· Komisija darbojas kā „programmas vadītāja”;

· Eiropas GNSS aģentūra (GSA) palīdz Komisijai, tā darbojas kā akreditācijas iestāde un ir atbildīga par tirgus sagatavošanu un par sertificēšanu;

· Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir „galvenais darbuzņēmējs” vai „iepirkumu un projekta aģents”.

II. Īstenošanas novērtēšana

Līdzšinējie rezultāti

Paziņojumā ir uzsvērti līdz šim sasniegtie rezultāti:

· EGNOS atvērto pakalpojumu uzsākšana tika paziņota 2009. gada oktobrī. Pašlaik 80 000 Eiropas lauksaimnieku augstas precizitātes lauksaimniecībā ikdienā izmanto EGNOS, drīz to izmantos arī civilajā aviācijā un jūras transportā;

· ir piešķirti pirmie 4 līgumi par sistēmu konstruēšanu, ekspluatāciju un vēl 14 Galileo satelītu būvniecību un palaišanu papildus tiem četriem satelītiem, ko EKA pasūtīja iesākumā (līgumi par atlikušajiem 2 darbu blokiem jānoslēdz 2011. gada pirmajā pusē);

· ir veikti sagatavošanās darbi, lai 2011. gada vidū un 2012. gada sākumā palaistu pirmos četrus pilnvērtīgi aprīkotos satelītus (IOV satelīti);

· 2010. gadā tika pieņemts rīcības plāns GNSS lietojumiem, norādot konkrētas iniciatīvas, lai stiprinātu pakārtoto tirgu;

· ir veikti svarīgi pasākumi, lai izveidotu virszemes infrastruktūru, cita starpā vairākas zemes stacijas ES teritorijā un ārpus tās;

· Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu ir izsludināti pieteikumu iesniegšanas konkursi par kopējo vērtību EUR 120 miljoni, lai izstrādātu lietojumus un uztvērēju tehnoloģijas.

Finanšu stāvoklis

Finanšu stāvoklis nav tik labvēlīgs. IOV apstiprināšanas posma izmaksas un palaišanas izmaksas ievērojami pieauga. Saskaņā ar pašreizējo budžetu Komisija prognozē, ka Galileo konfigurācija sastāvēs tikai no 18 satelītiem (14 + 4 IOV satelīti). Izmantojot šādu konfigurāciju, programma varētu sasniegt sākotnējo darbības jaudu (IOC), kas ļaus agrāk uzsākt pakalpojumu sniegšanu, t. i., piedāvāt sākotnējos atvērtos pakalpojumus, meklēšanu un glābšanu, kā arī publiski regulētus pakalpojumus (PRS), tomēr vēl nesasniedzot pilnu darbības jaudu.

Līdz ar agrīnu pakalpojumu sniegšanu varētu uzsākt ar Galileo saderīgu lietotājiekārtu izplatīšanu un lietojumu paplašināšanu. Tas veicinātu Galileo izplatību GNSS tirgū, kā arī veicinātu Eiropas uzņēmumu spēcīgāku jaunrades spēju un konkurētspēju. Visbeidzot, IOC sasniegšana dos nozīmīgu signālu pasaulei, ka ES ir apņēmības pilna un spēj ieviest sarežģītu GNSS.

Tomēr, lai pilnībā izmantotu Galileo priekšrocības, tai ir jāsasniedz pilna darbības jauda (FOC). Ekspluatācija samazinātas konfigurācijas līmenī ir pirmais solis ceļā uz iekļūšanu tirgū, tomēr tas ir ierobežots un noteikti nebūs pietiekams, lai sasniegtu Galileo sistēmas mērķus.

Lai sasniegtu pilnu darbības jaudu, būs nepieciešami papildu ieguldījumi. Tā kā Komisija nav ierosinājusi papildu finansējumu pašreizējā daudzgadu finanšu shēmas laikposmā, no 2014. gada papildus būs nepieciešams lielāks finansējums nekā iepriekš paredzētais. Sakarā ar papildu izmaksām (piemēram, ražošanas ķēdes traucējumu dēļ) Komisija pašlaik novērtē, ka FOC sasniegšanai kopumā būs vajadzīgi apmēram EUR 1,9 miljardi. Turklāt FOC aizkavēsies par 2–3 gadiem (līdz apmēram 2019. gadam), kā rezultātā ievērojami samazināsies netiešie ieguvumi.

Izmaksu pārsniegšana ir nopietna problēma, bet tā ir jāskata arī plašākā perspektīvā — GPS sistēmas izstrādes, ieviešanas un uzlabošanas izmaksas kopumā sasniedz apmēram USD 40 miljardus. Turklāt Galileo ir daudz augstāks ienesīguma līmenis nekā jebkuras citas salīdzināmas infrastruktūras ieguldījumiem (piemēram, Eiropas komunikāciju tīkliem vidējais ienesīguma līmenis ir aptuveni 8 %, bet Galileo ienesīguma līmenis tiek lēsts aptuveni 49 % līmenī).

Starptautiskā darbība

Ņemot vērā pirmā Ķīnas COMPASS satelīta palaišanu 2007. gadā, drīzumā mēs varam sagaidīt, ka orbītā parādīsies vēl viena jauna satelītnavigācijas sistēma (pasaulē ceturtā pēc GPS, GLONASS un Galileo). Indija veido savu reģionālo sistēmu (IRNSS — Indijas Reģionālā satelītnavigācijas sistēma) un Japāna — savu Quasi-Zenith sistēmu (QZSS). Mūsu konkurenti ir kļuvuši spēcīgāki, un mēs varam pieņemt, ka tie strauji virzās uz priekšu. Lai Galileo kļūtu par otro globālo GNSS izvēles iespēju mikroshēmu ražotājiem, ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk darīt pieejamus pakalpojumus un uzņemties ilgtermiņa saistības par Galileo turpmāko finansējumu.

Galvenais uzdevums GNSS programmu starptautiskajai darbībai būs nodrošināt savietojamību un sadarbspēju ar Galileo, lai piekļūtu ar GNSS saistītiem globāliem resursiem un noteiktu pasaules mēroga standartus nolūkā nodrošināt attiecīgā kosmosa segmenta un Zemes staciju tīkla drošību, vienlaikus nodrošinot stingrāku kontroli pār jutīgajām GNSS tehnoloģijām, kas izstrādātas par Eiropas līdzekļiem, un piedalīties starptautiskos centienos izstrādāt novatoriskus lietojumus un specializētus lietojumus pārreģionālās interesēs. Svarīgs mērķis būs radīt tirgus iespējas Eiropas GNSS tehnoloģijai un lietojumu nozarēm.

III. Turpmākie uzdevumi

Ar termiņa vidusposma pārskatu ir arī uzsāktas debates par GNSS programmu turpmāko pārvaldību, ekspluatāciju un finansēšanu. Tās ir ļoti svarīgas debates, kurās būtu jāprecizē ES nodomi un ilgtermiņa saistības šajā jomā.

Darbība un ekspluatācija pēc 2013. gada

Politiskā līmenī būtu jānotiek plašām un vispusīgām debatēm par vēlamo vērienīguma līmeni (kas noteiks sniegto pakalpojumu līmeni) un pieejamajiem finanšu resursiem (attiecībā uz ko būtu jāpieņem politisks lēmums par to, vai šo programmu finansēs tikai ES, vai tiks pieļauti atsevišķu valstu vai privāti ieguldījumi). Šo debašu rezultāti ietekmēs politikas izvēles iespējas attiecībā uz GNSS sistēmu turpmāko pārvaldību un vadību.

Ir apspriežami šādi nozīmīgi aspekti:

· EGNOS un Galileo ekspluatācijas ikgadējās izmaksas tiek lēstas aptuveni EUR 800 miljonu apmērā. Būs nepieciešamas ilgtermiņa saistības segt šīs izmaksas, lai garantētu EGNOS un Galileo ilgtermiņa stabilitāti un lai lietotāji varētu maksimāli palielināt savus ieguvumus no piedāvātajiem pakalpojumiem.

· Gaidāms, ka ieņēmumi (galvenokārt maksa par augstas precizitātes komercpakalpojumiem) tuvākajā nākotnē būs ierobežoti, līdz 2030. gadam pakāpeniski sasniedzot aptuveni EUR 80 miljonus gadā, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā šī sistēma nebūs ekonomiski patstāvīga.

· Ir jāpaātrina atbildības režīma precizēšana attiecībā uz satelītnavigāciju, īpašu uzmanību pievēršot EGNOS, lai mazinātu pakalpojumu atbildības risku saistībā ar drošībai kritiskām lietojumprogrammām.

· Arī intelektuālā īpašuma tiesības vai riska pārvaldīšana ir ļoti būtiski elementi, kas izriet no īpašuma tiesībām.

· Vajadzīgs krietni lielāks finansējums pakārtoto lietojumu pētniecības un izstrādes darbībām.

Pamatojoties uz iepriekšminēto debašu rezultātu, Komisijai ir jāveic vispusīga analīze, lai precīzāk noteiktu iespējamos rīcības scenārijus un līdzekļus, kas nepieciešami darbības un ekspluatācijas laikposmā pēc 2013. gada. Tas attiecas arī uz visiem ekspluatācijas komerciālajiem aspektiem, kā arī uz dažādu ekspluatācijas modeļu juridiskajām, līgumattiecību un finansēšanas struktūrām, kas nodrošinās stabila pārvaldības modeļa izveidi.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas satelītu navigācijas programmu termiņa vidusposma pārskatīšanu: īstenošanas novērtējums, nākotnes uzdevumi un finansēšanas perspektīvas
(2009/2226(INI))

Atzinumu sagatavoja: Maria Eleni Koppa

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver savu atbalstu Galileo — Eiropas globālai satelītu radionavigācijas programmai, kas ir ļoti noderīgs instruments, lai stiprinātu ES ekonomisko attīstību, drošību un stratēģisko autonomiju, bet atzīst par pašsaprotamu, ka nav iespējams īstenot nekādu kosmosa politiku neatkarīgi no citiem attiecīgiem kosmosa jomas dalībniekiem;

2. norāda, ka Komisija un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir iesaistījusies dialogā un sadarbībā ar citiem Globālo satelītu navigācijas sistēmu (GSNS) nodrošinātājiem, proti, ASV, Krieviju, Ķīnu, Indiju un Japānu, lai panāktu saderību un, ja iespējams, sadarbspēju ar citām GSNS sistēmām;

3. konstatē Ķīnas Tautas Republikas Valsts padomes premjerministra reakciju uz Komisijas priekšsēdētāja vēstuli par frekvenču joslu jautājumiem un aicinājumu rast risinājumus, lai padarītu Compass un Galileo sistēmas saderīgas;

4. uzstāj, ka Galileo pakalpojumu sniegšanai it jābūt saskaņā ar principu, ka Galileo, neskatoties uz tās iespējamo izmantošanu militāriem mērķiem, ir civila sistēma un tā ir civili pārvaldāma, un tāpēc šīs sistēmas izmantošanai jābūt saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem, ANO Hartu un ES līgumiem;

5. aicina Komisiju kā programmas vadītāju noteikt nepieciešamos tehniskās aizsardzības kritērijus un īpašas procedūras attiecībā uz iespējām izmantot publisku regulētu pakalpojumu, lai samazinātu nesankcionētas Galileo izmantošanas iespējas, kā arī izstrādāt uzraudzības režīmu ar Galileo saistītu smalku elementu un tehnoloģiju tālāknodošanai;

6. uzstāj, ka ES dalībvalstīm, apsverot ar GSNS saistīto elementu ražotņu iesūtītās eksporta kontroles prasības, ir pilnībā jāņem vērā GSNS jutīgais raksturs, proti, tās ietekme uz ES un tās pilsoņu drošību un ietekme uz Eiropas GSNS programmām, jo īpaši, ja uz šiem elementiem ir attiecināti starptautiskie eksporta kontroles režīmi, piemēram, Vasenāras vienošanās par parasto ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli;

7. tomēr atgādina par savu nostāju, ņemot vērā lielos ieguldījumus no Eiropas Savienības kopējā budžeta, ka Galileo sistēmai jābūt izmantojamai KĀDP/KDAP atbalstam, tostarp krīzes vadības operācijās, kā arī ES solidaritātes un savstarpējās palīdzības klauzulu īstenošanai; pieprasa tagad, kad ir uzsākta Eiropas Sadarbības sistēmas drošības un aizsardzības pētniecības jomā (ESS) darbība, kura attiecas uz Komisiju un Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) un EKA, šajā sadarbības mehānismā iekļaut arī Galileo;

8. uzsver, ka nekādā gadījumā Eiropas kosmosa politika nedrīkst veicināt kosmosa telpas militarizāciju un bruņošanu kopumā, un atkārtoti pauž savu apņemšanos ievērot ANO Kosmosa Līgumā noteiktos principus, jo īpaši —

– visuma telpa jāizmanto tikai miera mērķiem,

– visuma telpas pētniecībā un izmantojumā jāveicina starptautiska sadarbība,

– gadījumā, ja nodarīts kaitējums trešai valstij, par to ir atbildīgas varas iestādes, kas veica kosmosa iekārtas palaišanu, atbilstīgi ANO Konvencijā par starptautisko atbildību par kosmosa objektu nodarīto kaitējumu precizētajai kārtībai;

9. atbalsta ANO centienus izstrādāt noteikumus, kas reglamentētu darbības kosmosā un tālāk izstrādāt starptautisko kosmosa tiesību kodifikāciju; šajā sakarā atzinīgi vērtē ES Rīcības kodeksa par darbībām kosmosā pieņemšanu, kurā ņemta vērā arī nepieciešamība samazināt atlūzu daudzumu un kuru var parakstīt arī valstis, kas nav ES dalībvalstis; atkārto savu prasību, lai kodekss kļūtu par juridiski saistošu instrumentu;

10. atbalsta Eiropas Kosmosa situācijas apzināšanas sistēmas pēc iespējas ātrāku izveidošanu, lai aizsargātu kritiski svarīgo Eiropas infrastruktūru kosmosā. Šajā sakarībā pilnībā atbalsta EKA un EAA savstarpēji papildinošo darbu šajā jomā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas satelītu navigācijas programmu termiņa vidusposma pārskatīšanu: īstenošanas novērtējums, nākotnes uzdevumi un finansēšanas perspektīvas
(2009/2226(INI))

Atzinumu sagatavoja: Edit Herczog

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver kosmosa politikas stratēģisko nozīmi, lai īstenotu patiesu Eiropas industriālo stratēģiju, kas balstītos uz konkrētiem projektiem, no kuriem taustāmu labumu gūtu iedzīvotāji un uzņēmumi, it īpaši no divām galvenajām programmām: GMES un satelītu radionavigācijas programmas;

2. atgādina, ka sākotnējā GNSS navigācijas programmu finansēšanai izvēlētā publiskā un privātā sektora partnerattiecību formula izrādījās neveiksmīga, un tāpēc 2007. gadā nācās pieņemt lēmumu par šo programmu turpmāku veikšanu, tās finansējot tikai no Savienības budžeta; atgādina, ka, ņemot vērā iepriekš minēto informāciju un ņemot vērā apropriāciju nepietiekamību pašreizējajā daudzgadu finanšu shēmā, tika nolemts palielināt 1.a izdevumu kategorijas maksimālo robežu 2007.–2013. gada laikposmam par EUR 2,4 miljardiem; norāda, ka 2010. gadā Komisija atkal ierosināja pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu, palielinot 1.a izdevumu kategorijas maksimālo robežu, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu ITER projektam;

3. uzsver, ka šādi vienreizēji un steidzami risinājumi var apdraudēt Eiropas Savienības stratēģisko lielmēroga industriālo projektu panākumus un pievienoto vērtību, kā arī mazināt attiecībā uz šiem projektiem pastāvošo politisko labvēlību; uzskata, ka būtu vēlams rast budžeta līdzekļus ilgtermiņā, — šāds risinājums varētu nodrošināt ES līmeņa finansējumu, ievērojot tehnoloģiskās prasības un grafiku, kas garantē šo programmu atbilstību un dzīvotspēju;

4. atgādina, ka kopīgajā paziņojumā par Eiropas GNSS programmu finansējumu pēc tam, kad 2007. gada 23. novembrī tika noslēgta attiecīgā vienošanās, Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja, ka kopējais plānotais līdzekļu apjoms, lai varētu nodrošināt GNSS Galileo projekta īstenošanu pilnībā, ir EUR 3 400 miljoni laikaposmā no 2007. līdz 2013. gadam, un paziņoja, ka šī summa nedrīkstētu pieaugt 2007.–2013. gada finanšu shēmas darbības laikā; tomēr ir pārliecināts, ka patlabanējā finanšu shēmā prognozētie līdzekļi ir nepietiekami, lai nodrošinātu efektīva un konkurētspējīga projekta darbības uzsākšanu un lai garantētu nepieciešamo tehnoloģisko saikni līdz 2013. gadam; tāpēc pauž nožēlu, ka Komisija 2011. gada janvārī sagatavotajā termiņa vidusposma pārskatā nav piedāvājusi papildu finansējumu GNSS programmām laikposmā līdz 2013. gadam, kas var nepieļaujami aizkavēt to pabeigšanu; norāda, ka līdzekļu pārvietojums no pašreizējās daudzgadu programmas nebūs noturīgs risinājums, ja šajā laikposmā būs vajadzīgi papildu līdzekļi, un ka turpmāki samazinājumi 1.a izdevumu kategorijā ir nepieņemami, jo īpaši attiecībā uz Septīto pamatprogrammu;

5. uzsver, ka GNSS ir ārkārtīgi svarīga tehnoloģija, kas var radikāli izmainīt Eiropas transporta infrastruktūru un vairākus tirgus sektorus; norāda, ka vidējā termiņā sāks darboties citas, ar Eiropu konkurējošās GNSS programmas, un tāpēc jebkādas vilcināšanās dēļ var mazināties konkurētspēja starptautiskajā arēnā, novecojot esošajai infrastruktūrai, tiks kavēta jaunu tehnoloģiju un tehnisko paņēmienu izmantošana un iespējamie ieguvumi var samazināties pat par 60 %;

6. aicina Komisiju cik vien iespējams drīz informēt Parlamentu par vajadzībām pēc papildu finansējuma, lai GNSS pabeigtu laikus, vai vismaz līdz 2011. gada vasarai iesniegt atjauninātu finanšu pārskatu, kad tiks saņemta jaunā daudzgadu finanšu shēma;

7. uzsver, ka Galileo pašlaik ir ne tikai pirmais lielais šāda veida projekts, kuru patstāvīgi īsteno ES, bet arī atbilst prasībai, ka tam ir jāatbilst plašām ES mēroga sabiedrības interesēm, tādējādi attaisnojot publisko finanšu izmantošanu; aicina Komisiju uzlabot projekta vadību, lai jau tuvākajā laikā nodrošinātu tāda projekta konkurētspēju un darbību pilnā apmērā, kurā pārvalda 30 satelītus, novērst nenoteiktību un nomierināt tirgus dalībniekus; norāda, ka varētu rasties ievērojamas atšķirības starp pašreizējo ieguldījumu izmaksām un nākotnē paredzamajām darbības izmaksām; tādēļ piekrīt tam, ka nākotnē šādus lielmēroga projektus vajadzētu finansēt, jau iepriekš nosakot ikgadēju summu ES budžetā, un ka dalībvalstu pienākums būtu segt papildu izmaksas, ES budžetā iemaksājot vēl vairāk līdzekļu, vienlaikus noskaidrojot jomas, kurās ES budžets netiek pilnībā apgūts, un citus finansēšanas avotus, tostarp inovatīvās finansējuma formas, ar kurām varētu palīdzēt finansēt papildu vajadzības, kas rodas, īstenojot šādus lielmēroga projektus;

8. aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju no Galileo projekta komercdarbības iegūtos līdzekļus ieskaitīt ES budžetā;

9. prasa Eiropas Komisijai sīki informēt Eiropas Parlamentu par veidu, kādā tiks apmaksātas Galileo projekta gada darbības izmaksas tad, kad navigācijas sistēma sāks darboties, — šīs izmaksas tiek lēstas EUR 800 miljonu apmērā;

10. norāda, ka aptuvenā summa (EUR 1,9 miljardi), kas norādīta termiņa vidusposma pārskatā laikposmam pēc 2013. gada, ir minēta kā aptuvena summa; uzskata, ka Komisijai tādēļ būtu jānosaka vidēja termiņa un ilgtermiņa finanšu stratēģija GNSS programmām pēc 2013. gada, cita starpā jāatrod iespēja noteikt gada summu laikposmam 2014.–2020. gads, ar kuru būtu jāsedz Galileo infrastruktūras pabeigšanas un uzturēšanas izmaksas līdz pat 2020. gadam.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Dominique Baudis, Frieda Brepoels, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Richard Howitt, Anneli Jäätteenmäki, Nicole Kiil-Nielsen, Maria Eleni Koppa, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Ulrike Lunacek, Mario Mauro, Andreas Mölzer, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Ria Oomen-Ruijten, Justas Vincas Paleckis, Pier Antonio Panzeri, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Ernst Strasser, Zoran Thaler, Kristian Vigenin

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Georgios Koumoutsakos, Norbert Neuser, David-Maria Sassoli, György Schöpflin, Indrek Tarand, Traian Ungureanu

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pat the Cope Gallagher

Juridisks paziņojums - Privātuma politika