Ziņojums - A7-0314/2011Ziņojums
A7-0314/2011

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādāta redakcija)

27.9.2011 - (COM(2010)0784 – C7-0030/2011 – 2010/0387(CNS)) - *

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Sven Giegold
(Pārstrādāšana – Reglamenta 87. pants)


Procedūra : 2010/0387(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0314/2011

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādāta redakcija)

(COM(2010)0784 – C7-0030/2011 – 2010/0387(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2010)0784),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0030/2011),

–   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2011. gada 25. marta vēstuli Ekonomikas un monetārajai komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0314/2011),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Attiecībā uz rīcību ar pastāvīgajiem uzņēmumiem dalībvalstīm var būt jāparedz nosacījumi un juridiskie instrumenti, lai aizsargātu valsts nodokļu ieņēmumus un novērstu valsts tiesību aktu apiešanu, saskaņā ar Līguma principiem un ņemot vērā starptautiski pieņemtos nodokļu noteikumus.

(9) Attiecībā uz pastāvīgajiem uzņēmumiem dalībvalstīm var būt jāparedz nosacījumi un juridiskie instrumenti, lai aizsargātu valsts nodokļu ieņēmumus un novērstu valsts tiesību aktu apiešanu un nepieļautu nodokļu nepilnīgas maksāšanas vai nemaksāšanas galējas izpausmes, saskaņā ar Līguma principiem un ņemot vērā starptautiski pieņemtos nodokļu noteikumus.

Grozījums Nr.   2

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) atturas tādai peļņai uzlikt nodokļus; vai

a) atturas tādai peļņai uzlikt nodokļus, ja meitasuzņēmuma valstī tā ir tikusi aplikta ar tiesību aktos noteiktu uzņēmumu ienākuma nodokli, kura likme nav zemāka par 70 % no vidējās tiesību aktos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, ko piemēro dalībvalstīs; vai

Grozījums Nr.   3

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) uzliek tādai peļņai nodokļus, vienlaikus atļaujot mātesuzņēmumam un pastāvīgajam uzņēmumam atskaitīt no maksājamās nodokļa summas to uzņēmuma peļņas nodokļa daļu, kas saistīta ar tādu peļņu un ko samaksājis meitasuzņēmums un zemākā līmeņa meitasuzņēmumi, saskaņā ar nosacījumu, ka katrā līmenī sabiedrība un tās zemākā līmeņa meitasuzņēmumi , kas atbilst 2. pantā noteiktajām definīcijām un kas  atbilst 3. pantā paredzētajām prasībām, līdz atbilstošā maksājamā nodokļa summas robežai.

b) piemēro tādai peļņai tiesību aktos noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas nav zemāka par 70 % no vidējās tiesību aktos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kuru piemēro dalībvalstīs, vienlaikus atļaujot mātesuzņēmumam un pastāvīgajam uzņēmumam atskaitīt no maksājamās nodokļa summas to uzņēmuma peļņas nodokļa daļu, kas saistīta ar tādu peļņu un ko samaksājis meitasuzņēmums un zemākā līmeņa meitasuzņēmumi, saskaņā ar nosacījumu, ka katrā līmenī sabiedrība un tās zemākā līmeņa meitasuzņēmumi, kas atbilst 2. pantā noteiktajām definīcijām un kas atbilst 3. pantā paredzētajām prasībām, līdz atbilstošā maksājamā nodokļa summas robežai.

  • [1]  OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Būtiskais sasprindzinājums valsts finanšu jomā liek parlamentiem būt radošiem savos centienos līdzsvarot valsts budžetu. Šīs problēmas pastāvēja jau pirms finanšu krīzes uzliesmojuma. Papildus nepanesami augstajam valsts sektora parādam un budžeta deficītam palielinās sociālā nevienlīdzība, kuras novēršanai visās Eiropas valstīs nepieciešamas tālejošas iniciatīvas.

Bet, tā kā vienotais tirgus ir neatņemama daļa no Eiropas projekta, tas vienlaikus ierobežo dalībvalstu suverenitāti, it īpaši nodokļu jomā. Kopējā iekšējā tirgus izveide uzņēmumu un patērētāju interesēs bija galvenais atbalstošais arguments gandrīz visu Eiropas direktīvu pieņemšanai uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā. Diemžēl tas apvienojumā ar nemainīgo ideoloģiju, ka dalībvalstu likumdevējiem jābūt pilnīgi neatkarīgiem nodokļu jomā, kaitīgo ietekmi vēl tikai palielināja.

Nepārtraukti samazinoties rīcības brīvībai attiecībā uz lēmumu autonomu pieņemšanu, kapitāla aprite Eiropas Savienībā kļuva aizvien brīvāka.

Pašlaik nodokļu konkurence ES ir novedusi dalībvalstis strupceļā attiecībā uz rīcības brīvību publiskā sektora politikas jomās. Šī iemesla dēļ ES vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme samazinājās no 44 % 1980. gadā līdz 35 % 1995. gadā un visbeidzot līdz 23,2 % 2010. gadā[1]. Tajā pašā laikā kļūst aizvien grūtāk izveidot noturīgāku un sociāli integrētāku sabiedrību apstākļos, kad vieniem kapitāla un peļņas pārvietošana ir viegli izdarāma un ļoti ienesīga, savukārt citiem — nepieejama.

Personām un uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, tiek piemēroti dažādu dalībvalstu nodokļu režīmi. Dalībvalstu īstenotā nodokļu bāzes aizsargāšana gandrīz vienmēr ir nelikumīga, un uzņēmumu dubultā aplikšana ar nodokli tiek risināta, izmantojot divpusējus nolīgumus un Kopienas tiesību aktus. Lai apturētu sacensību par zemāko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un mainītu šo tendenci, ir nepieciešama kopēja Eiropas pieeja.

Tādēļ ir rūpīgi jāpārskata Padomes direktīva par kopējo nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs. Pārskatīšanas mērķis ir atvieglot uzņēmumu pārrobežu apvienošanos. Tādēļ ir iecerēts atcelt no dividendēm gūto ienākumu dubultu aplikšanu ar nodokli.

Gadījumā, ja mātesuzņēmums saņem sadalītu peļņu, jo tas ir asociēts ar meitasuzņēmumu, mātesuzņēmuma valstij vai nu jāatturas uzlikt nodokļus šai peļņai, vai arī jāuzliek nodokļi šādai peļņai, ļaujot mātesuzņēmumam no maksājamā nodokļa summas atskaitīt to uzņēmuma ienākumu nodokļa daļu, ko samaksājis meitasuzņēmums, uz ko attiecas šī peļņa.

Saistībā ar šo noteikumu izdevīgākās valsts izvēle Eiropas Savienībā kļuvusi ļoti svarīga nodokļu plānošanas nolūkā. Dalībvalstis un investori cīnās par to, kurā valstī būs konkrētā uzņēmuma juridiskā adrese. Vienkārša t. s. Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas kodificēšana neatrisina aizvien akūtākās problēmas saistībā ar ilgtermiņa neaplikšanu ar nodokli un pat dubultu neaplikšanu ar nodokli.

Turklāt ir apšaubāmi tas, ka peļņa, ko starptautisks (Eiropas) uzņēmums guvis savā meitasuzņēmumā ārpus ES, ieplūst kopējā tirgū, izmantojot atsevišķu dalībvalstu nodokļu sistēmu sniegtos atvieglojumus, kuras piesaista šādas kapitāla plūsmas, no trešām valstīm ieplūdušajam kapitālam nepiemērojot nodokļus vai piemērojot ļoti mazus nodokļus. Šāda peļņa parasti ieplūst no nodokļu oāzēm un pamatojas uz iekšējo cenu noteikšanu licencēšanas shēmās (piemēram, autoratlīdzība par intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu). Šāda ar mazu nodokli aplikta peļņa pēc ieplūšanas ES var tajā brīvi cirkulēt, kā arī aizplūst uz jebkurā citā dalībvalstī atrodošos mātesuzņēmumu, vispār netiekot apliktai ar nodokli ES.

Īpašs gadījums ir Šveice, kas, parakstot divpusējo nolīgumu ar ES, kļuva par minētās direktīvas piemērošanas objektu[2]. Arī šajā gadījumā piemēro iepriekš minēto režīmu. Dividendes, ko ES mātesuzņēmumi saņem no Šveices meitasuzņēmumiem, netiek apliktas ar nodokļiem vai arī tos var atskaitīt jebkur citur ES. Valsts zaudē cīņā ar starptautiskiem uzņēmumiem, kas vairs nemaksā pienākošos daļu sociālo vajadzību finansēšanai. Tādēļ ir jāievieš prasība — gadījumos, kad izejošās kapitāla plūsmas nedrīkst aplikt ar nodokli, valstī, kurā tās ieplūst, tām piemēro 25 % minimālo nodokļa likmi.

Šie gadījumi rāda, ka direktīvā ir jāparedz stingrāki noteikumi cīņai pret ļaunprātīgu stāvokļa izmantošanu. Dividenžu ieplūšanai no tiem trešo valstu meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, jāpiemēro prasību minimums, lai novērstu to, ka ES uzņēmumi samazina nodokļu bāzi.

Turklāt ir nepieciešami turpmāki pasākumi nodokļu dubultas neuzlikšanas jautājuma risināšanai. Nesen Komisija publicēja priekšlikumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa kopēju konsolidētu bāzi[3]. Tomēr, lai šis pasākums būtu efektīvs abos gadījumos — gan izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas iespēju samazināšanā ES, gan ar atbilstības nodrošināšanu saistītā sloga samazināšanā uzņēmumiem, pirmkārt, attiecīgie noteikumi obligāti jāpiemēro visiem pārrobežu darbībās iesaistītajiem ES uzņēmumiem, un, otrkārt, vispārēji jāpiemēro minimāla nodokļu likme, nosakot vienādu ar nodokli apliekamo bāzi.

  • [1]  Avots: Nodokļu politikas tendences Eiropas Savienībā, 2010. gada izdevums.
  • [2]  Sk. ES un Šveices nolīgumu, kas paredz pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, OV L 385/30 (29.12.2004.).
  • [3]  COM(2011)0121.

PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

Ref.: D(2011)16256

Ms Sharon BOWLES

Chair of the Committee on Economic and Monetary Affairs

ASP 10G201

Brussels

Subject:        Proposal for a directive of the Council on the common system of taxation applicable in the case of parent companies and subsidiaries of different Member States (recast)

                    (COM(2010)0784 - C7-0030/2011 - 2010/0387(CNS))

Dear Madam,

The Committee on Legal Affairs, which I am honoured to chair, has examined the proposal referred to above, pursuant to Rule 87 on Recasting, as introduced into the Parliament's Rules of Procedure.

Paragraph 3 of that Rule reads as follows:

"If the committee responsible for legal affairs considers that the proposal does not entail any substantive changes other than those identified as such in the proposal, it shall inform the committee responsible.

In such a case, over and above the conditions laid down in Rules 156 and 157, amendments shall be admissible within the committee responsible only if they concern those parts of the proposal which contain changes.

However, if in accordance with point 8 of the Interinstitutional Agreement, the committee responsible intends also to submit amendments to the codified parts of the proposal, it shall immediately notify its intention to the Council and to the Commission, and the latter should inform the committee, prior to the vote pursuant to Rule 54, of its position on the amendments and whether or not it intends to withdraw the recast proposal.

Following the opinion of the Legal Service, whose representatives participated in the meetings of the Consultative Working Party examining the recast proposal, and in keeping with the recommendations of the draftsperson, the Committee on Legal Affairs considers that the proposal in question does not include any substantive changes other than those identified as such in the proposal and that, as regards the codification of the unchanged provisions of the earlier acts with those changes, the proposal contains a straightforward codification of the existing texts, without any change in their substance.

In conclusion, after discussing it at its meeting of 22 March 2011, the Committee on Legal Affairs, by 17 votes in favour and no abstentions[1], recommends that your Committee, as the committee responsible, proceed to examine the above proposal in accordance with Rule 87.

Yours faithfully,

Klaus-Heiner LEHNE

Encl.: Opinion of the Consultative Working Party.

  • [1]  The following Members were present: Klaus-Heiner Lehne, Tadeusz Zwiefka, Luigi Berlinguer, Françoise Castex, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Antonio Masip Hidalgo, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Alexandra Thein, Diana Wallis, Cecilia Wikström, Jiří Maštálka, Kurt Lechner, Angelika Niebler, Jan Philipp Albrecht, Eva Lichtenberger, Sajjad Karim.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopēja nodokļu sistēma, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2010)0784 – C7-0030/2011 – 2010/0387(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

25.1.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

3.2.2011

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

3.2.2011

 

 

 

Referents(-i)

       Iecelšanas datums

Sven Giegold

15.2.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

24.5.2011

31.8.2011

 

 

Pieņemšanas datums

22.9.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Udo Bullmann, Pascal Canfin, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Ivari Padar, Olle Schmidt, Marianne Thyssen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Thijs Berman, David Casa, Herbert Dorfmann, Saïd El Khadraoui, Sari Essayah, Sophia in ‘t Veld, Mojca Kleva, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Gianni Pittella, Andreas Schwab

Iesniegšanas datums

27.9.2011