ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Iliana Ivanova par Revīzijas palātas locekli

5.6.2012 - (C7‑0111/2012 – 2012/0803(NLE))

Budžeta kontroles komiteja
Referente: Inés Ayala Sender

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Iliana Ivanova par Revīzijas palātas locekli

(C7‑0111/2012 – 2012/0803(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, ar kuru saskaņā Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0111/2012),

–   ņemot vērā Reglamenta 108. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0188/2012),

A. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja ir sākusi izvērtēt minētās kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2012. gada 4. februāra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekles amata kandidāti,

1.  apstiprina priekšlikumu iecelt Iliana Ivanova par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un — informēšanas nolūkā — Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

1. PIELIKUMS: Iliana Ivanova CURRICULUM VITÆ

Dzimusi 1975. gadā Stara Zagorā, Bulgārijā.

Izglītība

2004. gadā — maģistra grāds starptautisku uzņēmumu vadībā ar specializāciju finansēs un attīstībā, iegūts Thunderbird, Garvina starptautiskajā uzņēmumu vadības augstskolā Fīniksā, Arizonas štatā, ASV. Augstskolu beigusi ar izcilību, biedrības Betta Gamma Sigma Honor locekle.

1999. gadā — maģistra grāds starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās, iegūts Varnas Ekonomikas universitātē, Bulgārijā.

1998. gadā — bakalaura grāds starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās, iegūts Varnas Ekonomikas universitātē, Bulgārijā.

Profesionālā un politiskā pieredze

No 2009. gada līdz šim laikam — Eiropas Parlamenta deputāte: Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja vietniece, Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas priekšsēdētāja vietniece, delegācijas attiecībām ar Ķīnu priekšsēdētāja vietniece, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas locekle, Ekonomikas un monetārās komitejas locekļa aizvietotāja.

Budžeta kontroles komitejas referente par šādiem dokumentiem: Eiropas Investīciju bankas 2010. gada ziņojums, regula par Hercule III programmu, lai veicinātu pasākumus Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzības jomā, regula par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, vadību un uzraudzību, atzinums par inovatīviem finanšu instrumentiem nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, pētījums par Eiropas Savienības budžeta saistībām attiecībā uz Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu un Eiropas stabilitātes mehānismu, un Eiropas Parlamenta nozīmi budžeta kontrolē, pētījums „Pirmspievienošanās finansējums Bulgārijai un Rumānijai — kādu mācību varam gūt turpmākajiem pievienošanās procesiem”.

2007.–2009. gadā — Sofijas pašvaldība, padomes locekle, Budžeta un finanšu, Eiropas fondu un Vides komiteju locekle.

2006. gadā — Ericsson Dalasā, Teksasas štatā, ASV — revidente pēc līguma — konsultēja Ericsson uzņēmumu par uzskaites sistēmu pārstrukturēšanu saistībā ar ASV Sarbanes-Oxley tiesību aktiem, vadīja vairāku projektu finanšu ziņojumus ar datormodelēšanas palīdzību.

2006. gadā — Clayton komerciālā grupa Dalasā, Teksasas štatā — vecākā konsultante par komerciālajiem nekustamajiem īpašumiem — konsultējusi komerciālus aizdevējus par apdrošināšanu, padziļinātu izpēti, aizdevumu pārbaudēm, nomas anotācijām, nomas datu bāzu revīziju.

2005.–2006. gadā — Bank of America (bijusī Countrywide Home Loans) – Dalasā, Teksasas štatā — vecākā finanšu analītiķe — pārvaldījusi ziņojumus Specialty Lending grupas tirdzniecības vadītājiem un hipotekārajiem mākleriem, kas iesaistīti paaugstināta riska kreditēšanā, izveidojusi un vadījusi ACCESS datu bāzes risku pārvaldības ziņojumiem.

2005. gadā — BSB Capital/Beal Bank, Dalasā, Teksasas štatā — ieguldījumu analītiķe — izstrādājusi un ieteikusi kvantitatīvus modeļus darījumu riska un peļņas iespēju novērtēšanai, veikusi komerciālu nekustamo īpašumu ieguldījumu, lidmašīnu, ražošanas iekārtu vērtības analīzi, izstrādājusi un veicinājusi jaunus kredītproduktus un ieteikusi kapitāla struktūras finansēšanai.

2004. gadā — Total Systems Acquiring Solutions Fīniksā, Arizonas štatā — (bijusī Vital Processing Services — VISA un Total Systems JV) — uzņēmējdarbības attīstības eksperte, atbildīga par uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas iespēju analīzi, novērtējusi klientu finansiālo stāvokli, apstrādājot datus un veidojot datormodeļus, izstrādājusi cenu noteikšanas stratēģijas, veikusi noviržu analīzes, ieteikusi partnerattiecību veidošanu galvenajā uzņēmuma grāmatvedības grupā un šīs grupas reorganizāciju.

1999. –2002. gadā — Bulgārijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrija — starptautisku finanšu iestāžu koordinatore — atbildīga par attiecībām starp ministriju un Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku — pārraudzījusi un noslēgusi lielus projektus, kas saistīti ar lauksaimniecības pielāgošanas aizdevumiem ASAL I un ASAL II (lauksaimniecības nozares pielāgošanas aizdevums) un valsts atbalsta stratēģiju, ministrijas vārdā sagatavojusi īstenošanas noslēguma ziņojumus kā daļu no Pasaules Bankas pielāgošanas aizdevumu uzraudzības procedūras, formulējusi starptautiskus nolīgumus un piedalījusies sarunās par tiem, lai sekmētu tirdzniecību starp Bulgāriju un citām valstīm veterināro zāļu un fitosanitārās kontroles jomās.

2. PIELIKUMS: ILIANA IVANOVA ATBILDES UZ APTAUJAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1.      Lūdzu, raksturojiet savas profesionālās pieredzes galvenos aspektus publiskajās finansēs, vadībā vai vadības revīzijā.

Man ir 12 gadu ilga profesionālā un politiskā pieredze — esmu ieņēmusi dažādus amatus, kas saistīti ar finanšu pārvaldību, revīzijām un ziņošanu gan valsts, gan privātajā sektorā.

Jau savas karjeras sākumā es pievērsos finanšu pārvaldības un ziņošanas jautājumiem. Sākumā es 3 gadus strādāju par vadošo speciālisti Bulgārijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrijā un biju atbildīga par starptautiskajām finanšu iestādēm. Kopš 1999. gada es biju starptautisko finanšu iestāžu koordinatore, un mani galvenie pienākumi bija attiecību koordinēšana starp ministriju un Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Ministrijā mans pienākums bija arī formulēt starptautiskus nolīgumus un piedalīties sarunās par tiem, lai sekmētu tirdzniecību starp Bulgāriju un citām valstīm veterināro zāļu un fitosanitārās kontroles jomās. Es piedalījos sarunās, noslēdzot vienošanos par lielu projektu īstenošanu, kas bija saistīti ar atbalstu valsts maksājumu bilancei, piešķirot pielāgošanas aizdevumus lauksaimniecībai (ASAL I un ASAL II par kopējo summu USD 125 miljoni.) Manos pienākumos, cita starpā, ietilpa arī: Bulgārijas valdības saistību īstenošanas uzraudzība vairākās lauksaimniecības nozares jomās, sekošana to progresam un sasniegumiem, veicot vairākus pasākumus, ziņošana par riska aspektiem, kas jānovērš, un ieteikumi attiecībā uz veicamajiem pasākumiem. Pildot Pasaules Bankas pielāgošanas aizdevumu uzraudzības procedūru pienākumus un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus, es ministrijas vārdā sagatavoju attiecīgās īstenošanas noslēguma ziņojumu (ICR) daļas, novērtējot projektu efektivitāti, ilgtspējību un atbilstību tiesiskajam regulējumam, kā arī Pasaules Bankas politikai. Šo procedūru, par kuru es ministrijā biju galvenā atbildīgā persona, uzskatīja par attiecīgā projekta iekšējās atbilstības un izpildes revīziju. Svarīgs īstenošanas noslēguma ziņojumu aspekts bija iedaļa, kurā bija sniegta novērtējumu analīze un secinājumi, kas gūti no katra projekta.

Ar izcilību ieguvusi otro maģistra grādu starptautisku uzņēmumu vadībā un finansēs Thunderbird, Garvina starptautisku uzņēmumu vadības augstskolā Fīniksā, Arizonas štatā, ASV, es turpināju profesionālo karjeru privātajā sektorā — banku un finanšu jomā ASV.

Es turpināju pilnveidot profesionālo pieredzi vadošajās bankās un finanšu iestādēs. Kā uzņēmējdarbības attīstības eksperte Total Systems Acquiring Solutions (Fīniksā, Arizonas štatā) — elektronisko darījumu apstrādes uzņēmumā, kas specializējies elektronisko darījumu atļauju izsniegšanā un tveršanā, ka arī mijieskaitā un norēķinos, es biju atbildīga par klientu finansiālo rezultātu analīzi un ziņojumiem par tiem. Pamatojoties uz veikto finansiālo analīzi, es ar noviržu analīzes palīdzību izstrādāju cenu noteikšanas stratēģijas un ieteicu potenciālas partnerattiecības, uzņēmumu apvienošanu vai pārņemšanu.

Es pilnveidoju analītiskās un ziņošanas prasmes kā ieguldījumu analītiķe, strādājot Beal Bank, vienā no vadošajām privātajām bankām Dalasā, Teksasas štatā. Mani galvenie pienākumi bija izstrādāt kvantitatīvus datormodeļus darījumu risku un peļņas novērtēšanai, veikt dažādu komerciālu nekustamā īpašuma ieguldījumu novērtēšanas analīzes, pārbaudot ienākumu deklarācijas, bilances, naudas plūsmas pārskatus, kredīta un pašu kapitāla struktūras, un, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem rādītājiem un kritērijiem, novērtēt potenciālo aizdevumu riskus, kā arī attīstīt un veicināt jaunus kredītproduktus un kapitāla struktūras finansēšanai.

Es turpināju savu profesionālo karjeru kā konsultante finanšu jomā — strādāju Bank of America Specialty Lending grupā, kas nodarbojās ar paaugstināta riska aizdevumiem, par vecāko finanšu analītiķi, sniedzot ziņojumus par risku pārvaldību vietējiem tirdzniecības vadītājiem un nekustamā īpašuma mākleriem, kam sekoja konsultāciju līgums par apdrošināšanu, padziļinātu izpēti, aizdevumu pārbaudēm, nomas datu bāzu revīziju un pārbaudēm uz vietas.

2006. gadā es kļuvu par līgumslēdzēju–iekšējo kontrolieri uzņēmumā Ericsson, ASV un veicu uzskaites sistēmu pārstrukturēšanas iekšējo revīziju saistībā ar ASV Sarbanes-Oxley tiesību aktiem, kā arī sniedzu finanšu ziņojumus par vairākiem projektiem, izmantojot SAP modelēšanu.

Es turpināju nodarboties ar budžeta kontroles jautājumiem, kad 2009. gadā kļuvu par Eiropas Parlamenta deputāti un Budžeta kontroles komitejas pilntiesīgu locekli un priekšsēdētāja vietnieci. Budžeta kontroles komitejā esmu bijusi referente par vairākiem dokumentiem — par Eiropas Investīciju bankas 2010. gada ziņojumu, regulu par Hercule III programmu, lai veicinātu pasākumus Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzības jomā, regulu par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, vadību un uzraudzību, atzinumu par inovatīviem finanšu instrumentiem nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, pētījumu par Eiropas Savienības budžeta saistībām attiecībā uz Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu un Eiropas stabilitātes mehānismu, un Eiropas Parlamenta nozīmi budžeta kontrolē, darba dokumentu par Īpašo ziņojumu Nr. 11/2009 par Life–Daba projektu ilgtspējību un Komisijas īstenoto pārvaldību, pētījumu „Pirmspievienošanās finansējums Bulgārijai un Rumānijai — kādu mācību varam gūt turpmākajiem pievienošanās procesiem”.

Mana profesionālā karjera ir ļāvusi man iegūt zināšanas un izveidot savu viedokli par finanšu pārvaldību un revīzijām ne tikai no valsts, bet arī no privātas perspektīvas un līdz ar to abpusēji izprast pašreizējās sistēmas stiprās un vājās puses.

2.      Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījusies savas profesionālās darbības laikā?

Mans pirmais svarīgais profesionālais sasniegums bija piesardzīgas un saprātīgas prakses ieviešana lielu pārstrukturēšanas aizdevumu uzraudzības un ziņošanas procesā valsts sektorā Bulgārijā.

Bulgārijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrijā mans pienākums bija piedalīties viena no vissvarīgākajiem projektiem sagatavošanā, sarunu vešanā par to un īstenošanā, lai atbalstītu Bulgārijas maksājumu bilanci — projektā par lauksaimniecības nozares pielāgošanas aizdevumu ASAL II USD 50 miljonu apmērā. Projekta mērķis bija atbalstīt lielas reformas Bulgārijas lauksaimniecības nozarē attiecībā uz privatizāciju, zemes reformām, irigāciju, finanšu instrumentiem, subsīdijām lauksaimniecībai, valsts lauksaimniecības fonda garantijām, mežsaimniecību, lauksaimniecības produktu vairumtirgu utt. Mans pienākums šajā projektā bija Bulgārijas Izpildaģentūras (Lauksaimniecības un pārtikas ministrija) vārdā nodrošināt koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un Pasaules Bankas grupu, nodrošināt iekšējo uzraudzību un visu pasākumu progresu, darīt zināmus augstākajai vadībai jebkurus atklātos riskus, kas varētu kavēt sarunu savlaicīgu noslēgšanu, un sniegt ieteikumus attiecībā uz tiem.

Laikā, kad Bulgārijas ministrijas vēl tikai veidoja stipras administratīvās spējas, šādu projektu nozīme neaprobežojās tikai ar pielāgošanas aizdevumu finansiālo pārvaldību, bet šo instrumentu mērķis bija vajadzīgo būtisko reformu īstenošana ekonomikā, kas ļāva Bulgārijai pievienoties ES un sagatavoties Eiropas fondu apguvei. Projektu veiksmīgi pabeidza, un tas palīdzēja uzlabot Bulgārijas lauksaimniecības nozares konkurētspēju.

Laikā no 2002. līdz 2006. gadam es padziļināju zināšanas par finanšu un risku pārvaldību, kā arī revīziju veikšanu, un guvu vērtīgu pieredzi dažādās privātā sektora iestādēs ASV. No revīziju viedokļa un saskaņā ar galvenajiem DAS (ticamības deklarāciju) metodikas aspektiem, kas attiecas uz uzraudzības un kontroles sistēmu novērtēšanu, kā arī kontroles risku novērtēšanu, es vēlos norādīt uz saviem sasniegumiem, strādājot Bank of America modeļu izstrādes projektā konkrētu aizņēmēju grupu riska līmeņa novērtēšanai. Es izveidoju datu bāzes ziņojumu sniegšanai par atklātiem riskiem paaugstināta riska kredītu izsniegšanas grupai. Izstrādātie modeļi pamatojās uz vairākiem rādītājiem — nokavētiem parāda maksājumiem konkrētā laika periodā, aizņēmēju kredītvēsturi utt. Salīdzinot analītiskos rezultātus ar iepriekš noteiktiem mērķiem, var novērtēt kopējā aizdevumu kredītportfeļa risku. Pēc analīzes rezultātiem tika ieteikti stingrāki kreditēšanas noteikumi atklātajām riska grupām. Pieredze privātajā sektorā iemācīja man izprast riska novērtējumu arī mikrolīmenī un padziļināja manas profesionālās zināšanas, ļaujot man skatīt finanšu pārvaldību no pašiem pamatiem.

Kā Eiropas Parlamenta deputāte es vēlos uzsvērt to, ka sekmīgi tika pieņemts mans ziņojums par Eiropas Investīciju bankas darbību 2010. gadā. Ziņojumā ir uzsvērta Eiropas Investīciju bankas kā Eiropas mēroga bankas būtiskā nozīme, no kuras gaida, lai tā kļūst par svarīgu instrumentu, kas palīdzēs Eiropai pārvarēt finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi. Ieteikumos ir minēti svarīgi Eiropas Investīciju bankas darbības aspekti, kuru mērķis ir uzlabot MVU finansējuma pārredzamību un efektivitāti, nosakot skaidrus darbības rādītājus, nostiprinot kontroles mehānismus, lai novērtētu ārējo aizdevumu efektivitāti un finanšu instrumentu lielo nozīmi, kas ir precīzāk jāizvērtē, ieviešot attiecīgus kritērijus, kā arī labāk jāizskaidro Eiropas nodokļu maksātājiem.

Neatkarība

3.      Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Eiropas Revīzijas palātas locekļu neatkarība ir viens no vissvarīgākajiem principiem, kas nosaka kandidāta spējas pildīt savu uzdevumu, un tāpēc tas jāievēro ikvienam Revīzijas palātas loceklim. Revidētā iestāde nedrīkst nekādā veidā ietekmēt Revīzijas palātas locekļu darbu. LESD 285. un 286. pants nosaka, ka Revīzijas palātas locekļiem jābūt savu pienākumu veikšanā pilnīgi neatkarīgiem. Turklāt viņi nedrīkst vērsties pēc instrukcijām nevienā valsts vai nevalstiskā iestādē vai pildīt tās.

Es pilnā mērā ievērošu LESD noteikumus par neatkarības kritērijiem un atturēšos no jebkādas darbības, kas neatbilst maniem pienākumiem vai apdraud tos.

4.      Vai Jūs kādreiz esat saņēmusi apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Savu iepriekšējo amatu pildīšanas laikā man nav bijis jāsaņem apstiprinājums.

5.      Vai Jūs nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem? Vai Jūs esat gatava Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot? Ja pašreiz esat iesaistīta kādā tiesas procesā, vai Jūs varētu sniegt detalizētu informāciju?

Kā Eiropas Parlamenta deputāte es regulāri deklarēju savas finansiālās intereses, un es sniegšu nepieciešamo informāciju par savām finansiālajām interesēm arī Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājam, kā arī darīšu tās zināmas publiski. Es pilnā mērā ievērošu LESD noteikumus attiecībā uz iespējamu interešu konfliktu, kas nebūtu savienojams ar manu pienākumu pildīšanu.

6.      Vai Jūs esat gatava atteikties no jebkāda vēlēta amata vai pārtraukt aktīvi pildīt atbildīgu amatu politiskajā partijā pēc Jūsu iecelšanas par Revīzijas palātas locekli?

Ja mani ievēlēs, es atteikšos no Eiropas Parlamenta deputātes amata.

Man nav nekāda augstāka amata nevienā politiskajā partijā, bet vajadzības gadījumā es pilnīgi pārtraukšu darbību jebkurā politiskajā partijā, lai savu pilnvaru laikā nodrošinātu pilnīgu neatkarību.

7.      Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Kā jau minēts iepriekš, LESD noteikumi paredz, ka Eiropas Revīzijas palātas locekļiem, pildot savu pienākumus, jābūt pilnīgi neatkarīgiem. Tādējādi objektivitāte, pieņemot lēmumus, Revīzijas palātas locekļiem, pildot savus pienākumus, ir obligāta. Es ievērošu noteikumus, kas paredzēti šādiem gadījumiem Eiropas Revīzijas palātas procedūrās neatkarīgi no tā, kurā valstī pārkāpumi vai krāpšana un korupcija notikusi.

Es rīkošos saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmuma Nr. 97–2004 2. pantu, nekavējoties sniedzot šo informāciju loceklim, kas ir atbildīgs par ADAR (revīzijas veikšanu un ziņošanu), un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), ja radīsies aizdomas vai tiks atklāti iespējami krāpšanas vai korupcijas gadījumi, vai kādas citas nelikumīgas darbības.

Revīzijas palātas uzdevums ir aizstāvēt visu ES nodokļu maksātāju intereses un nodrošināt vislabāko iespējamo veidu, kā izmantot ES fondus. Tāpēc pret visām dalībvalstīm ir jāizturas vienādi, ja ir aizdomas par krāpšanu vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, un citāda pieeja man nebūs pieņemama. Turklāt Eiropas Revīzijas palātai ir jāstrādā ciešā sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ikvienā pārkāpuma vai krāpšanas gadījumā. Tas uzlabos pārredzamību un stiprinās uzticēšanos ES iestādēm.

Pienākumu izpilde

8.      Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem ikvienā publiskajā iestādē?

Pēdējie finanšu krīzes notikumi ir pierādījuši, ka pareizai finanšu pārvaldībai dalībvalstu un ES mērogā ir vislielākā nozīme, lai labi darbotos sabiedriskie pakalpojumi. Šajā jautājumā es uzskatu, ka pienācīga iekšējā un ārējā uzraudzība un labi funkcionējošas visu līmeņu kontroles sistēmas ir būtiskas, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību Eiropas nodokļu maksātāju interesēs.

Finanšu regulā ir noteikti trīs pareizas finanšu pārvaldības principi — ekonomija, lietderība un efektivitāte. Šīs regulas 27. pantā ir teikts, ka ekonomija nozīmē to, ka resursiem, kas paredzēti kādam pasākumam, ir jābūt pieejamiem savlaicīgi, pietiekamā apjomā un kvalitātē un par vislabāko cenu. Lietderības princips nosaka vislabāko iespējamo attiecību starp izlietotajiem resursiem un sasniegtajiem rezultātiem. Efektivitāte nodrošina noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Mūsdienās, taupības pasākumu laikā, ES vairāk nekā jebkad ir jāievēro šie trīs pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipi. Es vēlos uzsvērt arī divus citus jautājumus, kas ir būtiski ES finanšu labai pārvaldībai — administratīvā sloga mazināšanu un vienlaikus iekšējo un ārējo kontroles sistēmu uzlabošanu.

Administratīvā sloga samazinājums, izmantojot vienkāršotas procedūras, nedrīkst novest pie kontroles līmeņa atslābuma. Manuprāt, risinot abus jautājumus, liela nozīme ir jāpiešķir IKT nozares progresam. Pienācīga jauno tehnoloģiju izmantošana var sniegt ievērojamu ieguldījumu pareizas finanšu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Turklāt tās atvieglo finanšu operāciju uzraudzību un piekļuvi iekšējām un ārējām kontroles iestādēm visos procedūru līmeņos.

ES budžetu finansē Eiropas nodokļu maksātāji, lai tas kalpotu viņu interesēm. Šajā ziņā pareizai finanšu pārvaldībai ir jābūt demokrātiskai pamatprasībai, kas jāievēro visiem valsts administratoriem. Šajā ziņā Eiropas Revīzijas palātas ieteikumi un pienācīga to izpilde ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu šā pamatprincipa ievērošanu.

9.      Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palātai ir jāpalīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs raksturotu savus pienākumus attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Eiropas Parlamentam un jo īpaši tā Budžeta kontroles komitejai?

Saskaņā ar LESD 287. pantu Revīzijas palātai ir liela nozīme būtiskas un sistemātiskas informācijas sniegšanā Eiropas Parlamentam par ES budžeta izpildi.

Dialogam starp Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Parlamentu, un Budžeta kontroles komiteju ir ļoti augsta pievienotā vērtība. Gan Revīzijas palātai, gan Parlamentam ir sava īpaša funkcija ES budžeta uzraudzībā un vajadzīgajā kontrolē. Eiropas Revīzijas palāta sniedz ekspertu slēdzienus Eiropas Parlamentam, kas savukārt pieņem politiskus lēmumus, kuri pamatojas uz informāciju un novērtējumu, ko sniedz Revīzijas palāta.

Saziņai starp Budžeta kontroles komiteju un Eiropas Revīzijas palātu ir jābūt abpusējai. Laba koordinācija palīdzēs veiksmīgāk noteikt prioritārās darba jomas un sniegs Budžeta kontroles komitejas locekļiem savlaicīgu un būtisku informāciju par konkrētām viņus interesējošām jomām.

Eiropas Revīzijas palātas ikgadējā ziņojuma par ES budžeta izlietojumu nozīme ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā ir neapstrīdama un sniedz plašu pārskatu par dažādu politikas jomu sistēmām. Turklāt es vēlos uzsvērt arī Revīzijas palātas sagatavoto īpašo ziņojumu lielo nozīmi, jo tie sniedz ievērojamu ieguldījumu sistēmu uzlabošanā, vēršot uzmanību uz konkrētām nepilnībām un sniedzot ieteikumus, kā tās pārvarēt. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju EP lēmumu par pašiniciatīvas ziņojumu izstrādi, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem, kas palielinās EP deputātu darba pie šiem dokumentiem pievienoto vērtību.

Ja mani ievēlēs par Revīzijas palātas locekli, es nodrošināšu, ka dokumenti, ko izstrādāšu Eiropas Parlamentam, dos efektīvu ieguldījumu Budžeta kontroles komitejas darbā. Laba saziņa būs mans vadošais princips attiecībās ar Eiropas Parlamentu. Es labprāt regulāri tikšos ar visiem ieinteresētajiem komitejas locekļiem, lai apspriestu jautājumus, kas interesē Parlamentu. Es uzskatu, ka tas palīdzēs arī Eiropas Revīzijas palātai labāk risināt jautājumus, kuru uzdevums ir aizsargāt ES nodokļu maksātāju intereses.

10.    Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

INTOSAI lietderības revīzijas īstenošanas pamatnostādnēs ir teikts, ka lietderības revīzija nozīmē sistēmu ekonomijas, lietderības un efektivitātes revīziju. Šajā ziņā lietderības revīzijās tiek analizēta administratīvā prakse, resursu izlietojums, rezultatīvie pasākumi un uzraudzības sistēmas un mērķu sasniegšanas gaita.

Šim revīzijas veidam ir visos sīkumos jāpievērš uzmanība procesiem un procedūrām un jāsalīdzina sasniegtie rezultāti ar izvēlētajiem mērķiem. Tāpēc tas ir svarīgs līdzeklis politikas efektivitātes novērtēšanai, nosakot skaidru saikni starp ieguldījumu un ieguvi.

Lietderības revīzijas konstatējumi ir jāizmanto visos pārvaldības procedūru līmeņos, jo tie katrā solī kalpos mums par ceļvedi, ja virziens, kurā dodamies, ir pareizs.

Es uzskatu, ka lietderības revīziju nozīme būs aizvien lielāka, jo īpaši pašreizējās finanšu, ekonomikas un parādu krīzes laikā. ES pilsoņiem ir pienācīgi jānovērtē pievienotā vērtība, ko viņiem sniedz ES politika, kā arī ES finansējuma ietekme mūsu sabiedrības dzīves standarta uzlabošanā. Tas ir visu mūsu programmu vispārējais mērķis, un tieši lietderības revīzijai ir jāizvērtē, kas ir izdarīts, un jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai ES politika ir sasniegusi savus mērķus un uzlabojusi mūsu dzīves standartu.

Eiropas Revīzijas palātai šajā ziņā ir liela nozīme, novērtējot šo pievienoto vērtību.

Es ceru, ka lietderības revīzijām būs aizvien lielāka nozīme Eiropas Revīzijas palātas darba plānos, lai kopā ar Parlamentu mēs varētu labāk risināt nākotnes uzdevumus un atbildēt ne tikai par ES izdevumu kvantitāti, bet arī par to kvalitāti.

11.    Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

Šodien 80 % ES programmu ir nodotas Eiropas Komisijas un dalībvalstu kopējā pārvaldībā. Tādējādi laba sadarbība un koordinācija starp Eiropas Revīzijas palātu un dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu sekmīgu ES budžeta uzraudzību un revīziju. Turklāt aizvien lielāka sarežģītu finansēšanas vadības instrumentu izmantošana dažādās ES politikas jomās un jaunu programmu izstrāde liecina par vajadzību stiprināt šo sadarbību.

Ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi, augstākajām revīzijas iestādēm, Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Parlamentam ir vairāk nekā jebkad jāsadarbojas, lai nodrošinātu pienācīgu ES izdevumu kvalitātes novērtējumu. Par piemēru atvērtam iestāžu dialogam var kalpot uzklausīšana, ko es kā Budžeta komitejas locekle ierosināju, par budžeta kontroles jautājumiem saistībā ar finanšu instrumentiem (Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, Eiropas stabilitātes mehānismu, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu). Tā kā daļēji revīziju par šiem jaunajiem finanšu instrumentiem, kas vērsti uz parādu krīzes pārvarēšanu, veic dalībvalstu revīzijas iestādes — dažas no tām ar Eiropas Revīzijas palātas palīdzību — un EP uzdevums ir pārstāvēt šajā procesā pilsoņu demokrātisko kontroli, ir jāuzklausa visi viedokļi kopējā diskusijā, kurā tiek minētas galvenās problēmas, ar kurām sastopas Eiropa attiecībā uz stabilizācijas mehānismiem.

Saziņa un koordinācija starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Revīzijas palātu un dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm ir svarīga, lai nodrošinātu dažādajām veiktajām revīzijām vislabākās sekmes dalībvalstu un Eiropas līmenī.

Tā kā es līdz šim esmu bijusi Eiropas Parlamenta deputāte, es arī turpmāk centīšos panākt sadarbību starp mūsu iestādēm, jo uzskatu, ka tas ir vislabākais veids, kā gūt sekmes mūsu kopējā darbā un aizsargāt ES nodokļu maksātāju intereses.

Citi jautājumi

Vai Jūs atsauktu savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būtu nelabvēlīgs?

Jā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	4.6.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 2 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Ryszard Czarnecki, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Crescenzio Rivellini, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard, Michael Theurer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Zuzana Brzobohatá, Ivailo Kalfin, Derek Vaughan
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Frank Engel, Andrey Kovatchev, Constance Le Grip, Nuno Melo, Mariya Nedelcheva, Nuno Teixeira, Pablo Zalba Bidegain