par korporatīvo sociālo atbildību — sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu

(2012/2097(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5., 12., 14., 15., 16., 21., 23., 26., 27., 28., 29., 31., 32., 33., 34. un 36. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu, jo īpaši tās 5., 6. un 19. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1998. gadā pieņemto Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un SDO konvencijas, ar ko nosaka vispārējus darba pamatstandartus attiecībā uz piespiedu darba atcelšanu (Nr. 29 (1930) un Nr. 105 (1957)); biedrošanās brīvību un tiesībām slēgt darba koplīgumus (Nr. 87 (1948) un Nr. 98 (1949)); bērnu darba aizliegšanu (Nr. 138 (1973) un Nr. 182 (1999)); un nediskrimināciju darba tirgū (Nr. 100 (1951) un Nr. 111 (1958)),

–   ņemot vērā arī SDO konvencijas par darba nosacījumiem (publisko iepirkumu līgumos) (Nr. 94) un par darba koplīgumu slēgšanu (Nr. 154),

–   ņemot vērā SDO programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un Pasaules nodarbinātības paktu, kas vispārējā vienprātībā tika pieņemts 2009. gada 19. jūnijā notikušajā Starptautiskajā darba konferencē,

–   ņemot vērā SDO 183 dalībvalstu 2008. gada 10. jūnijā vienprātīgi pieņemto Deklarāciju par sociālo taisnīgumu un taisnīgu globalizāciju,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (1948) un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas instrumentus cilvēktiesību jomā, jo īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (1966) un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966), Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (1965), Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (1979), Konvenciju par bērnu tiesībām (1989), Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību (1990) un Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2006),

–   ņemot vērā ANO 2010. gada martā pieņemtos sieviešu iespēju veicināšanas principus, kuri sniedz norādījumus par to, kā palielināt sieviešu iespējas darba vietā, darba tirgū un kopienā, un kuri izstrādāti, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvām UN Women un Global Compact,

–   ņemot vērā „Saskaņas projektu” (Consistency Project) — Klimata ziņojumu standartu padomes (CDSB), Globālās ziņošanas iniciatīvas (GRI), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) sadarbības projektu, kas izstrādāts, lai veicinātu saskaņotāku pieeju attiecībā uz korporatīvas informācijas klimata pārmaiņu jomā pieprasīšanu un sniegšanu,

–   ņemot vērā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un Ārlietu padomes 2009. gada 8. decembra secinājumus(1),

–   ņemot vērā starptautiskiem uzņēmumiem paredzētās ESAO pamatnostādnes, kas tika atjauninātas 2011. gada maijā,

–   ņemot vērā 1997. gada ESAO Konvenciju par kukuļdošanas novēršanu,

–   ņemot vērā Globālās ziņošanas iniciatīvu,

–   ņemot vērā Starptautiskās Integrēto pārskatu komitejas (IIRC) izveidi,

–   ņemot vērā Dānijas Finanšu pārskatu likumu (2008),

–   ņemot vērā ANO Globālo paktu,

–   ņemot vērā 2010.gada oktobrī izstrādāto un Komisijai iesniegto pētījumu par pārvaldības atšķirībām starp starptautiskajiem korporatīvās sociālās atbildības instrumentiem un standartiem un pašreizējiem Eiropas tiesību aktiem (tā dēvētais Edinburgas pētījums)(2), par kura secinājumiem tika ziņots Parlamenta 2011. gada ziņojumā par cilvēktiesībām(3) un kuru pilnībā apstiprināja Eiropadome,

–   ņemot vērā 2012. gada Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību noslēguma dokumenta 46. un 47. punktu,

–   ņemot vērā ANO Atbildīgas investēšanas principus (UNPRI),

–   ņemot vērā 2010. gada 1. novembrī izdoto starptautisko standartu ISO 26000, kurā noteiktas sociālās atbildības pamatnostādnes,

–   ņemot vērā 2009. gada pētījumu Green Winners, kurā aplūkoti 99 uzņēmumi(4),

–   ņemot vērā Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu foruma par korporatīvo sociālo atbildību izveidošanu un atklāšanu 2002. gada 16. oktobrī,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru(5),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu COM(2011)0896,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās(6), ar ko tika aizstāta 1968. gada Briseles konvencija par attiecībām starp Dāniju un citām dalībvalstīm,

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 3. decembra rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem pēc Zaļās grāmatas par uzņēmumu sociālo atbildību(7),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 6. februāra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību(8),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem: Eiropas Savienības ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē” (COM(2006)0249) (Komisijas paziņojums par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Uzņēmējdarbības tiesību modernizēšana un uzņēmumu vadības uzlabošana Eiropas Savienībā — plāns virzībai uz priekšu” (COM(2003)0284) (Korporatīvās pārvaldības rīcības plāns),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Dokumentu komplekts „Atbildīgi uzņēmumi”” (COM(2011)0685), ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva.

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam” (COM(2011)0682),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 30. maija rezolūciju par Komisijas Zaļo grāmatu par korporatīvās sociālās atbildības sistēmas veicināšanu Eiropā(9),

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 13. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību: uzņēmējdarbības ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā(10),

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 13. marta rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība(11),

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(12),

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju „Eiropa 2020”, kurā norādīts, ka starp korporatīvo atbildību un korporatīvo pārvaldību pastāv cieša saikne(13),

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūciju par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”(14),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 24. maija atzinumu par Komisijas paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību”(15),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

–   ņemot vērā to Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A7-0023/2013),

A.  tā kā terminu „korporatīvā sociālā atbildība” (KSA) nedrīkst ļaunprātīgi izmantot, lai pārdefinētu starptautiski atzītus obligāti piemērojamus standartus, bet tas ir jāizmanto, lai censtos izmērīt šo standartu īstenošanu un labāk izprastu veidu, kā tos iespējams tūlītēji un tieši piemērot visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma;

B.   tā kā jēdziens „korporatīvā sociālā atbildība”, ko parasti izmanto ES iestādes, ir jāuzskata par tādu, kas principā nav nošķirams no saistītiem jēdzieniem, tādiem kā „atbildīga un ētiska uzņēmējdarbība”, „vide, sabiedrība un pārvaldība”, „ilgtspējīga attīstība” un „korporatīvā pārskatatbildība”;

C.  tā kā daudzpusējai ieinteresēto personu pieejai arī turpmāk ir jābūt visu ES atbalstīto iniciatīvu pamatā, kā arī tai jābūt par pamatu KSA, uz kuru paši uzņēmumi paļaujas visvairāk, un šādu pieeju ir jāsāk īstenot jau vietējā līmenī;

D.  tā kā Globālās ziņošanas iniciatīva līdz šim ir nodrošinājusi starptautiski visplašāk atzīto metodoloģiju attiecībā uz uzņēmējdarbības pārredzamību un tā kā Starptautiskās integrēto pārskatu padomes (IIRC) izveidošana, iesaistot galvenās struktūras, kuras nosaka starptautiskos grāmatvedības standartus, liecina par to, ka pārskati par korporatīvo ilgtspējību, kas integrēti finanšu pārskatos, tuvākajā desmitgadē kļūs par starptautisku normu;

E.   tā kā novatoriskais darbs Velsas prinča projektā „Pārskati ilgtspējības nodrošināšanai”, kas ietverts programmā „Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika uzņēmumiem” un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā, ir radījis iespēju uzņēmumiem pilnībā un pareizi izprast to radītās ārējās sociālās un vides ietekmes vērtību naudas izteiksmē, un līdz ar to ir iespējams šo ietekmi iekļaut uzņēmumu finanšu pārvaldībā;

F.   tā kā ieguldītāju aprindās ir notikušas radikālas pārmaiņas, un 1123 ieguldītāji (kuru ieguldījums ir USD 32 triljoni no kopējās pārvaldīto aktīvu vērtības) ir ievērojuši ANO atbildīgas ieguldīšanas principus (UNPRI); tā kā Eiropas Ilgtspējīgu ieguldījumu forumā ir aplēsts, ka 2010. gada septembrī globālais sociāli atbildīgu ieguldījumu tirgus ir sasniedzis apmēram EUR 7 triljonus, un tā kā 82 ieguldītāji organizācijas Aviva Global Investors vadībā, kuru kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība ir USD 50 triljoni, ANO augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību aicināja padarīt obligātus pārskatus par korporatīvo ilgtspējību;

G.  tā kā daudzpusēju ieinteresēto personu foruma KSA jautājumos izveide, vairāku izmēģinājuma un pētniecības projektu īstenošana un bijušās Uzņēmumu alianses darbības ir izveidojušas stabilu pamatu Eiropas rīcībai KSA jomā, ko pastāvīgi papildina vērtīgs ieguldījums, kādu veikusi Eiropas KSA organizāciju „saime”, kurā ietilpst uzņēmumu tīkls CSR Europe, Eiropas akadēmija „Uzņēmējdarbība sabiedrībā” (EABIS), Eiropas Ilgstpējīgu ieguldījumu forums (Eurosif) un Eiropas Korporatīvā tiesiskuma koalīcija (ECCJ);

H.  tā kā vairāki kopīgie KSA standarti ir būtiski, tā kā materiālās atšķirības nosaka arī vajadzību īstenot atšķirīgu pieeju nozarē un tā kā brīvā sabiedrībā KSA nekādā gadījumā nedrīkst labdarības akciju padarīt par obligātu, jo tādējādi varētu mazināties cilvēku vēlme ziedot;

I.    tā kā uzņēmumu rīcības kodeksiem ir bijusi svarīga nozīme KSA ieviešanā un izpratnes veidošanā par KSA, taču tie nav pietiekami iedarbīgi, jo tiem bieži vien trūkst specifikas, tie neatbilst pašreizējiem starptautiskajiem standartiem, netiek pievērsta uzmanība būtiskiem jautājumiem un to piemērošana nav salīdzināma un pārskatāma;

J.    tā kā ANO vienprātīgi apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, ko pilnībā atbalstīja ES dalībvalstis, Starptautiskā Darba devēju organizācija un Starptautiskā Tirdzniecības kamera, vienlaikus atbalstot arī saprātīgu regulatīvo un brīvprātīgo darbību kopumu;

K.  tā kā bijušais ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos John Ruggie aicināja ES dalībvalstis Zviedrijas prezidentūras sasauktajā KSA konferencē precizēt un atbalstīt izvirzīto jautājumu par eksteritoriālu jurisdikciju gadījumos, kad konstatēti uzņēmumu pārkāpumi ekonomiski nestabilās trešās valstīs; tā kā šo aicinājumu vēlāk apstiprināja Eiropadome savos secinājumos, taču pagaidām šis jautājums nav ticis risināts;

L.   tā kā Eiropadome un Eiropas Parlaments pilnībā apstiprināja Komisijas 2010. gada oktobrī publicēto pētījumu par pārvaldības atšķirībām starp starptautiskajiem KSA instrumentiem un standartiem un pašreizējiem Eiropas tiesību aktiem (tā dēvētais Edinburgas pētījums), par kura rezultātiem tika ziņots 2011. gada ziņojumā par cilvēktiesībām;

M.  tā kā ESAO pamatnostādnes par starptautiskiem uzņēmumiem ir visticamākais starptautiskais KSA standarts, un tā kā šo pamatnostādņu atjaunināšana, par kuru vienojās 2011. gada maijā, ir nozīmīga iespēja uzlabot KSA īstenošanu;

N.  tā kā ir tikušas izstrādātas vairākas starptautiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt uzņēmumu ilgtspējības ziņojumu obligātu iesniegšanu, ietverot Ķīnas valsts uzņēmumiem izvirzīto ziņošanas prasību un uzņēmumiem izvirzīto prasību ziņot par Indijas valdības izstrādāto KSA pamatnostādņu īstenošanu, turklāt jāņem vērā, ka Brazīlijā, Dienvidāfrikā un Malaizijā uzņēmumiem ir jāsniedz ilgtspējīgas darbības rādītāji, lai šos uzņēmumus iekļautu biržas sarakstos, kā arī šādu prasību ir izvirzījusi Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru un biržas komisija;

O.  tā kā Dānijas Likums par finanšu pārskatiem (2008. gads) attiecībā uz ziņojumiem par korporatīvo ilgtspējību, kas ietver konkrētas papildu prasības ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām un ietekmi uz cilvēktiesībām, ir bijis ārkārtīgi populārs Dānijas uzņēmumos, un minētā likuma pirmajos trijos piemērošanas gados 97 % uzņēmumu ir izvēlējušies ziņot, lai gan tikusi piemērota prasība „ievēro vai paskaidro”;

P.   tā kā Francija un Dānija ir divas no četrām ANO dalībvalstu valdībām, kuras ir piekritušas sākt ANO konferences Rio+20 saistību īstenošanu attiecībā uz ziņošanu par korporatīvo ilgtspējību;

Q.  tā kā starptautiskiem uzņēmumiem izstrādāto ESAO pamatnostādņu atjaunināšana, ko vadīja Nīderlande, bija iespēja atjaunot šo pamatnostādņu atpazīstamību un statusu, izmantojot valsts kontaktpunktu sistēmu, šāda atjaunināšana likvidēja saistīto ieguldījumu sistēmu, kas kavēja šīs pamatnostādnes pilnībā piemērot visā piegādes ķēdē, un šāda atjaunināšana pilnībā integrēja ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus;

R.   tā kā Parlamenta rezolūcijā par stratēģiju „Eiropa 2020” ir norādīts, ka pastāv cieša saikne starp korporatīvo atbildību un korporatīvo pārvaldību;

S.  tā kā 2009. gada pētījumā Green Winners par 99 uzņēmumiem tika parādīts, ka 16 atsevišķās rūpniecības nozarēs uzņēmumi, kuros ir ieviestas KSA stratēģijas, pārsniedz produktivitātes rādītājus par 15 %, kas katram uzņēmumam nozīmē papildu tirgus kapitalizāciju EUR 498 miljonu (USD 650 miljonu) apmērā;

T.   tā kā 2012. gada Global CEO aptauja liecina, ka uzņēmumi atzīst to, ka nolūkā panākt izaugsmi ir nepieciešama cieša sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem; tā kā, piemēram, vairāk nekā 60 % no aptaujas dalībniekiem plānoja nākamajos trijos gados palielināt savus ieguldījumus darbaspēka veselības saglabāšanā,

1.   atzīst, ka Komisijas paziņojums ir daļa no politikas paziņojumu kopuma, kuru mērķis ir nodrošināt, ka KSA tiek popularizēta daudz plašāk, ir iekļauta ES politikā un kļūs par vispāratzītu Eiropas rīcības principu; aicina Komisiju un dalībvalstis praktisku pasākumu pamatā izmantot 2014.–2020. gada KSA stratēģiju, lai mudinātu uzņēmumus iesaistīties KSA;

2.    uzsver, ka aktīva sabiedriskās atbildības uzņemšanās uzlabo uzņēmumu uzticamību un sabiedrības attieksmi;

3.   tomēr piekrīt paziņojumā iekļautajai analīzei attiecībā uz to, ka praksē KSA joprojām galvenokārt īsteno tikai neliela daļa lielo uzņēmumu, lai gan 2001. un 2006. gada Komisijas paziņojumos tika pausts tiešs aicinājums KSA īstenošanā iesaistīties lielākam skaitam uzņēmumu; tomēr uzskata, ka uzņēmumi vienmēr ir iesaistījušies tās sabiedrības procesos, kurā tie darbojas, un ka KSA var tikt ieviesta jebkura lieluma uzņēmumos; norāda arī, ka debatēs par KSA ir jāiesaista MVU, no kuriem daudzi KSA pieņemtu saskaņā ar neformālāku un intuitīvāku pieeju, kas saistīta ar ļoti nelieliem administratīviem darbiem un nerada izmaksu pieaugumu;

4.   pievērš uzmanību MVU stratēģiskajai nozīmei, jo MVU, ņemot vērā to ciešās saites ar reģionu, kurā tie darbojas, var veicināt KSA ieviešanu; aicina Komisiju sadarbībā ar valstu iestādēm un daudzpusējiem ieinteresēto personu forumiem izstrādāt konkrētai nozarei pielāgotus pasākumus MVU savstarpējai sadarbībai, kas MVU ļautu kopīgi risināt sociālās un vides problēmas;

5.  pauž nožēlu par to, ka, ieviešot KSA, galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta vides standartiem, atstājot novārtā sociālos standartus, lai gan tie ir būtiski nolūkā atjaunot tādu sociālo klimatu, kas sekmē ekonomikas izaugsmi un sociālo konverģenci;

6.  uzskata — globālā finanšu krīze rada reālu risku tam, ka politikas veidotāji, tostarp ES, cietīs no sekām, ko rada pašu īstenotā īstermiņa pieeja, galveno uzmanību pievēršot tikai pasākumiem nolūkā šauri definēt pārredzamību un pārskatatbildību finanšu tirgos un ignorējot to, ka finanšu nozarei un visām rūpniecības nozarēm integrētā veidā nekavējoties ir jārisina neatliekamie un novārtā atstātie uzdevumi saistībā ar vides degradāciju un sociālo noslāņošanos;

7.   brīdina, ka uzņēmumi nākotnē var būt ilgtspējīgi tikai tad, ja tie pastāv ilgtspējīgā ekonomikā, un ka nepastāv alternatīva pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas ietver arī sociālā un dabas kapitāla saglabāšanu pasaulē, kas ir process, kurā KSA ir jābūt izšķirošai nozīmei;

8.   uzskata, ka KSA ieviešana ir proporcionāli jāpalielina, izmantojot tādus līdzekļus kā uzsvars uz globāliem KSA instrumentiem; jauni impulsi no uzņēmumiem, kuri ir vadošie starp savas nozares uzņēmumiem; uzņēmumu publiskota informācija sociālajā un vides jomā; atbilstīgu pamatnostādņu izmantošana; valsts administrācijas atbalsts, lai radītu apstākļus sadarbības sekmēšanai KSA jomā, un atbilstīgu līdzekļu un instrumentu sniegšana, piemēram, stimulu sistēmas ieviešana; pašreizējo KSA iniciatīvu rūpīga ietekmes analīze; atbalsts jaunām iniciatīvām sociālajā jomā; KSA pielāgošana MVU vajadzībām; un arvien lielāka Eiropas un pasaules sociālo un vides problēmu milzīgo mērogu apzināšanās gan uzņēmēju aprindās, gan plašākā sabiedrībā;

9.   atbalsta Komisijas nolūku stiprināt KSA nozīmi Eiropā, izstrādājot pamatnostādnes un atbalstot starptautisko ieinteresēto personu iniciatīvas konkrētās rūpniecības nozarēs, un aicina vadošos uzņēmumus un apvienības īstenot šo iniciatīvu;

10. atkārtoti norāda, ka KSA no procesa ir jākļūst par rezultātu;

11. atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojumā ietvertā KSA definīcija, kurā ir atspoguļota jaunā pieeja, ko 2009. gadā Komisija pieņēma daudzpusēju ieinteresēto personu forumā, sniedz būtisku iespēju nodrošināt iekļautību un vienprātību, kā arī precīzi atspoguļo jauno vienošanos par šo jautājumu starp uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, kas bija iespējama tādēļ, ka visas puses vienprātīgi piekrita ANO pamatprincipiem un citiem instrumentiem, piemēram, ISO 26000 ieteiktajiem standartiem par sociālo atbildību; atzinīgi vērtē sociālo, vides, ētikas un cilvēktiesību problēmu iekļaušanu uzņēmumu darbībās; prasa, lai Komisija nošķirtu šādus jēdzienus: 1) uzņēmumu labdarības akcijas; 2) uzņēmumu sociālās akcijas, kuru pamatā ir likumi, noteikumi un starptautiski standarti; un 3) uzņēmumu antisociālu rīcību, kas pārkāpj likumus, noteikumus un starptautiskus standartus un kas ir noziedzīgi un saistīti ar ekspluatāciju, piemēram, ar bērnu darbu un piespiedu darbu, kas ir stingri jānosoda;

12. vēlreiz norāda, ka KSA ir jāattiecina arī uz uzņēmumu attieksmi pret trešām valstīm un uz darbību tajās;

13. ar interesi konstatē, ka Komisija ir sākusi iekļaut ES tirdzniecības nolīgumos skaidru norādi uz KSA; ņemot vērā korporāciju, to meitasuzņēmumu un piegādes ķēžu būtisko nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā, uzskata, ka uzņēmumu atbildība sociālajā un vides jomā ir jāietver ES tirdzniecības nolīgumu sadaļā „Ilgtspējīga attīstība”; aicina Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus par minēto KSA principu īstenošanu tirdzniecības politikā;

14. uzskata, ka, īstenojot sociālo atbildību, ir jāņem vērā arī tie pamatprincipi un tiesības, kurus, piemēram, noteikusi SDO, jo īpaši ietverot biedrošanās brīvību, tiesības uz koplīguma slēgšanu, piespiedu darba aizliegumu, bērnu darba izskaušanu un diskriminācijas darbavietā novēršanu;

15. ļoti atzinīgi vērtē nodarbinātības, uzņēmējdarbības un iekšējā tirgus komisāru un viņu dienestu ieguldījumu, izstrādājot uz nākotni orientēto un konstruktīvo pieeju, kas pieņemta Komisijas paziņojumā; atzīst citu Komisijas dienestu ieguldījumu, iekšējo dienestu grupā izstrādājot KSA; tomēr aicina Komisijas priekšsēdētāju uzņemties personisku vadību KSA jomā un nodrošināt, ka Komisija pilnībā iesaistās KSA īstenošanā, jo īpaši Vides ģenerāldirektorātā un dienestos, kas nodarbojas ar ārējām attiecībām;

16.  uzskata, ka KSA ir jāiekļauj sociāli pasākumi, kas ietver profesionālo apmācību, darba un privātās dzīves saskaņošanu un pienācīgus darba apstākļus; vēlreiz pauž pārliecību par KSA nepieciešamību uzņēmējdarbībā, taču atkārtoti uzsver — ja īstermiņā kādā konkrētā situācijā vai uzņēmumā KSA nav piemērojama, to nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kā attaisnojumu bezatbildīgai un antisociālai rīcībai; uzskata, ka ir pietiekami daudz pētījumu, ar kuriem pierādīt KSA nepieciešamību uzņēmējdarbībā, un ka šo pētījumu rezultātu izplatīšana ir jānosaka par prioritāti; prasa veikt jaunu pētījumu par KSA, kas būtu veltīts KSA veicinātu uzņēmējdarbības prakses pārmaiņu kumulatīvās ietekmes izvērtēšanai, risinot visaptverošus Eiropas un pasaules līmeņa uzdevumus, tādus kā oglekļa emisija, ūdens paskābināšanās, galēja nabadzība, bērnu darbs un nevienlīdzība, kā arī tiktu izvērtēta gūtā pieredze, kas jāiekļauj Eiropas turpmākajā darbībā, izstrādājot globālas KSA iniciatīvas;

17. piekrīt Komisijas analīzei, ka biežo sociālo protestu, piemēram, cīņas pret globalizāciju un kustības Occupy, sociālo konfliktu un dažkārt krasi atšķirīgo darba attiecību dēļ palielinās KSA nozīme, ja uzņēmums vēlas saņemt sociālās darbības atļauju; uzskata, ka Eiropas Savienībai KSA ir jāpieņem kā „sociālā atļauja” savai darbībai, lai tirdzniecībā ar pārējām pasaules valstīm un reģioniem gūtu ekonomisku labumu; īpaši uzskata, ka KSA ir jābūt ES tirdzniecības politikas jomu galvenajam elementam;

18. atzīst, ka būtiski trūkumi KSA iniciatīvās rodas tad, ja uzņēmumi, kuri lepojas ar KSA īstenošanu savā darbībā, izvairās ņemt vērā kritiskās interešu grupas vai jutīgus tematus, kas skar to uzņēmējdarbību un vietu globālajā piegādes ķēdē; aicina Komisiju sadarbībā ar finanšu iestādēm un sociālajiem partneriem turpināt KSA tematisko grupu iesākto darbu, lai labāk apzinātu, kā uzņēmumi un to ieinteresētās personas var objektīvi atpazīt sociālās un vides problēmas, kas ir būtiskas konkrētajam uzņēmumam, un aicina taisnīgā un līdzsvarotā veidā izraudzīties ieinteresētās personas, kuras iesaistīt uzņēmuma KSA iniciatīvās;

19. uzskata, ka patērētāji aizvien biežāk pievērš uzmanību uzņēmumu darbībām KSA jomā, tādēļ mudina uzņēmumus izvēlēties pārredzamu pieeju, jo īpaši attiecībā uz korporatīvām darbībām, kas saistītas ar ētiskiem, sociāliem un ekoloģiskiem aspektiem;

20. uzsver, ka KSA būs realizējama tikai tad, ja tiks ievēroti spēkā esošie tiesību akti un sociālo partneru vietējā tarifu regulēšanas sistēma;

21. uzskata, ka, izvērtējot uzņēmuma korporatīvo sociālo atbildību, ir jāņem vērā to uzņēmumu prakse, kuri ir daļa no piegādes ķēdes, kā arī iesaistīto apakšuzņēmumu prakse;

Ilgtspējīga atlabšana

22. atbalsta Komisijas paziņojumā iekļauto konstatējumu, ka pašreizējās krīzes sociālās ietekmes mazināšana un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu izstrādāšana ir daļa no uzņēmumu sociālās atbildības; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar darba ņēmēju pārstāvjiem atbalstīt uzņēmumus, lai tie varētu iesaistīties KSA īstenošanā; aicina uzņēmumus apsvērt iniciatīvas, kuru mērķis ir saglabāt un radīt darbvietas — jo īpaši tādas, kas paredzētas jauniešiem un sievietēm, — visās darbības jomās (tādās kā vadība un apmācība, tirgi, personāla komplektēšana, vide un sabiedrība), īpašu uzmanību pievēršot tām grupām, kurām ir daudzi šķēršļi, piemēram, romiem un personām ar invaliditāti, un aicina pieņemt darbā ne tikai zemākā līmeņa darbiniekus, bet arī vadošos darbiniekus no vietējā darba tirgus, izveidojot, piemēram, sistēmu, kas ļautu augstskolu beidzējiem iziet kvalitatīvu praksi nolūkā gūt darba pieredzi, kāda vajadzīga privātā sektora darba devējiem;

23 uzskata, ka uzņēmumiem ir jāiesaistās tādu ekonomikas krīzes saasinātu sociālu problēmu risināšanā kā, piemēram, mājokļu trūkums un nabadzība, kā arī to kopienu attīstībā, kurās šie uzņēmumi darbojas;

24. atzīst, ka ekonomikas krīze ir izraisījusi tādas parādības kā gadījuma darbu pieaugums, jo īpaši sieviešu vidū, atšķirīgi darba apstākļi, ko daļēji nosaka apakšlīgumu slēgšana, piespiedu kārtā nepilnas slodzes darbs daudziem darba ņēmējiem, kuri vēlētos strādāt pilnas slodzes darbu, un tādu darba metožu pieaugums, kas dažreiz vērtējamas kā ekspluatējošas, un ēnu sektora atdzimšana; aicina Komisiju un Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu forumu īpaši izvērtēt apakšlīgumu slēgšanas pieaugumu; mudina šajā darbā ievērot ANO pamatprincipus, kas piegādes ķēdē piemērojami neatkarīgi no dažādajiem piegādes līmeņiem, un jo īpaši aicina ņemt vērā ietekmes novērtējuma koncepciju;

25. norāda, ka KSA ietver arī atbilstību tiesību aktiem par darba fiziskajiem apstākļiem, darbā pieņemšanas un atlaišanas procedūru izstrādi un politiku, darba ņēmēju datu un privātuma aizsardzību un atalgojuma un citas atlīdzības savlaicīgu izmaksu, un aicina ņemt vērā šos aspektus;

26.  atzīst, ka krīze ir ietekmējusi sociālo struktūru; atzinīgi vērtē atsevišķu uzņēmumu veiktos pasākumus, ar kuriem darba tirgū iekļaut mazāk aizsargātas un nelabvēlīgas grupas; prasa uzņēmumiem turpināt šādu iniciatīvu īstenošanu; tomēr uzsver, ka uzņēmumu slēgšana un to darbības ierobežošana apdraud atsevišķus KSA sniegtus ieguvumus, tādus kā sabiedrībā mazāk aizsargāto grupu un jo īpaši personu ar invaliditāti nodarbinātība, šādu darba ņēmēju apmācības un statusa uzlabošanu, inovatīvu sociāli lietderīgas ražošanas veidu un pakalpojumu ieviešanu, piemēram, izmantojot krājaizdevu sabiedrības, un jaunu nodarbinātības modeļu veicināšana ar sociālās uzņēmējdarbības, kooperatīvu un taisnīgas tirdzniecības starpniecību; uzskata, ka šajā nolūkā ir būtiski noteikt sociālo pasākumu kritērijus; aicina Komisiju veikt apjomīgu analīzi saistībā ar krīzes radīto sociālo ietekmi uz šīm iniciatīvām, ietverot uz dzimumiem balstītu pieeju un galveno uzmanību pievēršot Dienvideiropas valstīm, kā arī šīs analīzes rezultātu apspriešanā pilnībā iesaistīt sociālos partnerus un KSA ieinteresētās personas;

27. uzskata, ka no KSA pasākumiem gūst labumu ne vien visa sabiedrība, bet tie palīdz arī uzlabot uzņēmumu tēlu un paaugstina to statusu potenciālo patērētāju vidū, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot ekonomisko dzīvotspēju;

28. norāda, ka darba ņēmējiem paredzētu prasmju attīstības un mūžizglītības programmu izstrāde, regulārs individuālais darba ņēmēju vērtējums un spēju pārvaldības programma, kā arī uzņēmuma un attīstības individuālu mērķu noteikšana darba ņēmējiem uzlabo darba ņēmēju motivāciju un atdevi un ir būtisks KSA elements;

29. uzsver, ka jo īpaši krīzes apstākļos uzņēmumiem, kuri savā darbībā īsteno KSA principus, ir jāpalīdz attīstīt reģiona inovācijas spējas, ražotnēs ieviešot inovatīvus un ekoloģiskus tehnoloģiskos risinājumus un veicot jaunus ieguldījumus un modernizāciju; uzsver, ka tādu vides aspektu kā bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas, resursu efektīva izmantošana un vides veselība iekļaušana uzņēmējdarbībā sniedz iespējas sekmēt ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu;

30. uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības pensiju sistēmu atšķirības, dažos gadījumos finanšu krīze varētu būt mazinājusi darbinieku uzticību tam, ka pēc krīzes uzņēmumi pildīs pienākumu nodrošināt tiesības uz ilgtermiņa privāto pensiju; aicina atbildīgos uzņēmumus, sadarbojoties ar Komisiju un sociālajiem partneriem, risināt šo problēmu, tostarp izveidojot atvērtu, iekļaujošu un uz noteikumiem balstītu kārtību pensiju ieguldījumu pārvaldībai, un kā daļu no plašāka KSA uzdevuma risināt to, kā panākt aktīvu novecošanu demogrāfisko pārmaiņu laikmetā; norāda — lai būtu iespējama ilgtspējīga ekonomikas atlabšana, ir būtiski atjaunot uzticību starp darba ņēmējiem un uzņēmumiem;

Starptautisku organizāciju un daudzpusēju ieinteresēto personu pieeja

31. īpaši atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā likto uzsvaru uz starptautisko standartu stiprināšanu un īstenošanu un, ņemot vērā ESAO pamatnostādņu 2011. gada atjaunināšanu un vienošanos par ANO pamatprincipiem, uzskata, ka tagad ES rīcībā galvenais uzsvars ir jāliek uz šo pamatnostādņu un principu atbalstīšanu un īstenošanu Eiropas uzņēmumos; uzsver, ka šīs ESAO pamatnostādnes ir noteiktas un atzītas starptautiskā līmenī, lai izveidotu un uzturētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, vienlaikus veicinot atvērtu, taisnīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi visā pasaulē; ierosina Komisijai katru gadu ziņot Parlamentam un Padomei par šo ESAO pamatnostādņu īstenošanu;

32. uzsver tādas Savienības politikas izstrādes nozīmi KSA jomā, kas papildina starptautisko normu attīstību, lai valstu un starptautiskā līmenī izvairītos no atšķirīgas noteikumu interpretācijas un nevienlīdzīgas konkurētspējas riska;

33 prasa, lai katrai no 27 dalībvalstīm paātrinātu valsts rīcības plāna KSA jomā pārskatīšanu un valsts plānu, ar kuriem īsteno attiecīgās ESAO pamatnostādnes un ANO pamatprincipus, izstrādi, kas jāpabeidz ne vēlāk kā 2013. gada decembrī; uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šo plānu sagatavošanā piedalītos visas attiecīgas ieinteresētās personas, tostarp NVO, pilsoniskā sabiedrība, arodbiedrības, darba devēju organizācijas un valsts cilvēktiesību iestādes (NHRI); aicina ES sekmēt mācīšanos no to ES dalībvalstu pieredzes, kuras pašreiz veic šo procesu; mudina dalībvalstis gūt ierosmi no ISO 26000 standartā ietvertajām pamatnostādnēm, Globālās ziņošanas iniciatīvas pamatnostādņu jaunākās versijas un Valsts cilvēktiesību iestāžu Eiropas grupas izstrādātajām norādēm;

34. prasa ES līmenī ieviest lielāku politikas saskaņotību, nodrošinot publiskā iepirkuma, eksporta kredītu, labas pārvaldības, konkurences, attīstības, tirdzniecības, investīciju un citu politikas virzienu un nolīgumu atbilstību attiecīgajās ESAO un ANO pamatnostādnēs un principos minētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību, sociālajiem un vides standartiem; šajā sakarībā aicina sadarboties ar darba ņēmēju, darba devēju un patērētāju pārstāvības struktūrām, vienlaikus ņemot vērā attiecīgos NHRI ieteikumus, piemēram, Valsts cilvēktiesību iestāžu Eiropas grupas iesniegto priekšlikumu Komisijai par cilvēktiesībām un iepirkumu; prasa izstrādāt nozīmīgus un pienācīgus ietekmes novērtējumus par tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz iespējamu neatbilstību ANO pamatprincipiem un uzstāj, ka ir jānodrošina koordinācija ar ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību darba grupu, lai izvairītos no atšķirīgas un neatbilstīgas minēto pamatprincipu interpretēšanas;

35. īpaši atzinīgi vērtē IKT nozares iekļaušanu Eiropas īpašajās pamatnostādnēs par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; atzīst, ka vajadzība, no vienas puses, nodrošināt privātās dzīves aizsardzību un izskaust noziedzīgu saturu un, no otras puses, mērķis aizstāvēt vārda brīvību, ir īstena dilemma, par ko liecina nesenā pretrunīgā rīcība, ievietojot YouTube antiislāmisku video; šajā ziņā prasa, lai skaitliskā ziņā vairāk Eiropas uzņēmumu iesaistītos vadošajā ieinteresēto personu iniciatīvā — Globālā tīkla iniciatīvā (GNI) —, kurā šobrīd dalībnieku vairākums pārstāv ASV uzņēmumus;

36. prasa, lai jebkurā tirdzniecības un attīstības finansējuma līgumā, kuru privātā sektora pārstāvjiem piedāvā ES investīciju iestādes, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, tiktu ietvertas līgumiskas klauzulas, ar kurām prasa ievērot ESAO pamatnostādnes par starptautiskiem uzņēmumiem un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, paredzot noteikumus par pārskatatbildību un skaidru sūdzību iesniegšanas mehānismu; vēlreiz aicina dalībvalstis tāpat rīkoties attiecībā uz eksporta kredītu piešķiršanu uzņēmumiem;

37. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par valstu rīcības plāniem attiecībā uz ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanu; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) uzņemties daudz lielāku lomu, palīdzot šos plānus īstenot visaugstākajā līmenī un sekmēt efektīvu uzraudzību un ziņošanu; prasa dalībvalstīs veikt procesu salīdzinošo izvērtēšanu, lai sekmētu īstenošanu; aicina Komisiju un EĀDD izvērtēt rīcības plānu īstenošanas ietekmi un novērtēt ES līmenī veikto darbību, un līdz 2014. gada beigām ziņot Eiropadomei un Parlamentam;

38. atzīst, ka aizvien vairāk uzņēmumu veic uzņēmējdarbību ekonomiski nestabilās valstīs un ka šiem uzņēmumiem ir pienākums gādāt par darbinieku aizsardzību pret konfliktiem, terorismu un organizēto noziedzību; tomēr prasa, lai uzņēmumi uzņēmējdarbības vietā vienādā mērā nodrošinātu, ka drošības noteikumi neskar citu personu mieru vai drošību un nerada iespēju apsūdzībām par līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai starptautiskie principi par brīvprātīgiem drošības pasākumiem tiktu pieņemti plašākā mērogā, un mēģināt panākt vienošanos par starptautisku tiesisko regulējumu attiecībā uz privāto armiju un drošības uzņēmumu (PMSCs) regulējumu, uzraudzību un kontroli;

39. aicina uzņēmumus un citas ieinteresētās personas konstruktīvi iesaistīties Komisijas īstenotajā procesā, kurā izstrādā katrai nozarei pielāgotus norādījumus cilvēktiesību jomā, un pēc izstrādes attiecīgi aicina šos norādījumus izmantot;

40. aicina Komisiju, jo īpaši Tieslietu ģenerāldirektorātu, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā pārstāvja uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos ieteikumu, iesniegt priekšlikumus labākai tiesu sistēmas piekļuves sekmēšanai ES tiesās attiecībā uz pašiem ekstrēmākajiem, smagākajiem cilvēktiesību vai darba tiesību pārkāpumiem, kādus ir izdarījuši Eiropā darbojošies uzņēmumi, to meitasuzņēmumi, apakšuzņēmēji vai uzņēmējdarbības partneri;

41. norāda arī, ka ir jāizstrādā un jāizveido mehānisms ziņošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem katrā uzņēmumā;

42. uzskata, ka Green Matters pētījums pierāda, ka pastāv tieša pozitīva saikne starp uzņēmumu īstenoto KSA un labākiem finanšu darbības rezultātiem krīzes pārvarēšanas procesā; atbalsta atbildīgas konkurētspējas koncepciju un uzsver, ka potenciālais sociāli un ekoloģiski lietderīgu preču un pakalpojumu tirgus joprojām ir būtiska izdevība uzņēmumiem iesaistīties tirgū, kā arī iespēja apmierināt sociālās vajadzības;

43. piekrīt 2012. gada Global CEO aptaujā paustajam uzņēmumu viedoklim, ka uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi nodrošina cieša sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, valdībām un uzņēmējdarbības partneriem, kā arī ieguldījumi vietējās kopienās; atbalsta un prasa intensīvāk īstenot uzņēmējdarbības iniciatīvas, kas saistītas ar darbvietu radīšanu un apmācību un kas palīdz kompensēt resursu trūkumu un veicināt atveseļošanos;

44. aicina Komisiju un jo īpaši Tirdzniecības ģenerāldirektorātu atteikties no „pasīvās” pieejas ESAO pamatnostādnēm un to aizstāt ar „aktīvo” pieeju, cita starpā ievērojot ESAO Deklarāciju par starptautiskiem ieguldījumiem un daudznacionāliem uzņēmumiem, kas ietver ESAO pamatnostādnes, nodrošinot ESAO pamatnostādņu veicināšanu un pastāvīgu atbalstīšanu ES delegācijās trešās valstīs, finansējot trešo valstu uzņēmumu, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības veiktspējas palielināšanas iniciatīvas attiecībā uz ESAO pamatnostādņu īstenošanu un nodrošinot, ka atsauce uz ESAO pamatnostādnēm ir iekļauta visos jaunajos ES un trešo valstu nolīgumos, tostarp visos tirdzniecības un ieguldījumu līgumos; prasa Eiropas Savienībai galvenos diplomātijas centienus veltīt tam, lai aizvien vairāk valstu pārliecinātu parakstīt starptautiskus nolīgumus, un, sadarbojoties ar dalībvalstīm, sniegt konkrētu atbalstu pilsoniskās sabiedrības grupām gadījumos, kad specifiskās instancēs ir jāiesniedz sūdzības par pārkāpumiem;

45. uzskata, ka KSA var būt svarīgs instruments, ar ko palīdzēt Eiropas Savienībai atbalstīt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju īstenošanu starptautiskā līmenī; aicina Komisiju atbalstīt Eiropas organizācijas un sociālos partnerus, kas cenšas īstenot izmēģinājuma projektus saistībā ar ESAO pamatnostādnēm un citiem starptautiskiem KSA standartiem, kuru mērķis ir trešo valstu veiktspējas palielināšana; prasa Komisijai sarunām par jaunajiem pamatnolīgumiem un to noslēgšanai izvirzīt konkrētu mērķi saistībā ar KSA jautājumiem un aicināt sociālos partnerus noslēgt šos nolīgumus, ņemot vērā jauno, katrai nozarei pielāgoto pieeju KSA; aicina Komisiju un jo īpaši Nodarbinātības ģenerāldirektorātu KSA iekļaut darba standartus, sadarbībā ar trešo valstu valdībām īstenojot izmēģinājuma projektus par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

46. piekrīt Komisijas paziņojumā „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” paustajam, ka „priekšnoteikums [korporatīvās sociālās] atbildības īstenošanai ir piemērojamo tiesību aktu un sociālo partneru kolektīvo līgumu ievērošana; uzskata, ka KSA ir jāpapildina, nevis jāaizstāj spēkā esošie tiesību akti, sarunas par darba koplīguma slēgšanu un dialogs ar arodbiedrībās iesaistītiem darba ņēmējiem; uzskata, ka uzņēmumiem būtu jāapņemas ar darba ņēmējiem un to pārstāvjiem apspriest savu KSA politiku un tādus elementus kā uzņēmuma gada ziņojums par veikto darbību sociālo un ekoloģisko ietekmi; uzskata, ka ir jāpieņem EFA fakultatīvo noteikumu kopums, ņemot vērā šo noteikumu iespējamo saturu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā par šo tematu;

47. prasa ES un jo īpaši Komisijai

1)  nodrošināt, ka KSA un cilvēktiesību temats ir noteikts par prioritāti atsevišķos finanšu instrumentos saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam; un

2)  saskaņā ar EIDHR noteikt īpašu atbalstu, kas paredzēts pilsoniskās sabiedrības organizāciju, valsts cilvēktiesību iestāžu, cilvēktiesību aizstāvju, arodbiedrību un citu cilvēktiesību organizāciju apmācībai un vispārējai veiktspējas palielināšanai KSA un cilvēktiesību jomā;

48. atzinīgi vērtē to, ka atsevišķi uzņēmumi ir izmantojuši ANO Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi, lai ANO sistēmā iestātos par jaunu globālu konvenciju korporatīvās atbildības jomā; uzskata, ka, lai gan šādas konvencijas pieņemšanai, iespējams, vajadzīgi daži gadi, ES būtu konstruktīvi jāiesaistās debatēs; tomēr uzskata, ka šādas diskusijas nedrīkst novērst uzņēmumu un valdības politikas veidotāju uzmanību no tūlītējas pašreizējo KSA instrumentu īstenošanas; vērš uzmanību uz to, ka pastāv atšķirīgi modeļi, kā papildus ANO sistēmai varētu veidot jaunus KSA globālās pārvaldības veidus, piemēram, veicinot ESAO pamatnostādņu lielāku izplatību valstīs, kas nav šīs organizācijas locekles, vai popularizējot līdzīgi domājošu valdību atsevišķas iniciatīvas; prasa Eiropas Savienībai, Komisijai un dalībvalstīm attiecībā uz uzņēmumu konkrētu un pierādāmu ieguldījumu izstrādāt un atbalstīt īpašus priekšlikumus, par kuriem jāvienojas saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem pēc 2015. gada;

Valstu politika attiecībā uz KSA

49. atbalsta uzskatu, kas ietverts 2004. gada jūnija daudzpusēju ieinteresēto personu foruma pirmajā ziņojumā, ka valsts iestādes var sniegt būtisku ieguldījumu, izmantojot savas sasaukšanas un veicināšanas funkcijas nolūkā sekmēt KSA ieviešanu — jo īpaši publiskā iepirkuma jomā —, un aicina dalībvalstis ar augsta līmeņa grupas un citu kanālu starpniecību šiem centieniem nodrošināt vērā ņemamu jaunu stimulu;

50. prasa, lai gadījumos, kad ES vai tās dalībvalstis ir darījumu partneres (piemēram, publiskajā iepirkumā, valsts uzņēmumos, kopuzņēmumos, eksporta kredītu garantiju jomā un liela mēroga projektos trešās valstīs), prioritāte tiktu piešķirta atbilstībai ESAO un ANO pamatnostādnēm un principiem, kas tiktu atspoguļots īpašos līguma noteikumos, paredzot sekas uzņēmumiem, kuri klaji pārkāpj sociālos, vides un cilvēktiesību standartus;

51. uzsver ANO programmas „Aizsargāt, ievērot un labot” nozīmīgumu un uzskata, ka attiecībā uz tās trim pīlāriem — valsts pienākums aizsargāt pret cilvēktiesību pārkāpumiem, uzņēmumu atbildība ievērot cilvēktiesības un nepieciešamība nodrošināt labāku aizsardzības līdzekļu pieejamību — ir jāveic pienācīgi pasākumi to īstenošanai;

52. uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas uzņēmumu un to filiāļu un apakšuzņēmēju ietekmi starptautiskajā tirdzniecībā, tiem ir īpaši būtiska nozīme sociālo un darba standartu veicināšanā un izplatīšanā pasaulē; atzīst, ka sūdzības par ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, bieži tiek efektīvāk risinātas in situ; atzinīgi vērtē ESAO valstu kontaktpunktus, kas ir uz valsts tiesībām balstīti mehānismi bez juridiska statusa un kuri var būt starpnieki dažādu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību strīdu risināšanā; tomēr prasa, lai uzņēmumi pieliktu lielākas pūles sūdzību izskatīšanas un risināšanas mehānismu izstrādē, kas saskaņoti ar ANO pamatprincipos paredzētajiem efektivitātes kritērijiem, un izmantotu autoritatīvus papildu norādījumus, kas noteikti starptautiski atzītos principos un pamatnostādnēs, jo īpaši nesen atjauninātajās ESAO Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma desmit principos, ISO 26000 rekomendējošajos standartos par sociālo atbildību un SDO trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku;

53. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri grozīt starptautisko privāttiesību noteikumus, kas ietverti Briseles I regulā, un jo īpaši forum necessitatis principa ieviešanu; uzsver nepieciešamību, izmantojot Briseles I regulas un Romas II regulas reformas, arī turpmāk attīstīt efektīvu aizsardzības līdzekļu pieejamību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar korporatīvajām darbībām ārpus ES; prasa veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu pašreizējos šķēršļus tiesību aizsardzībai (piemēram, pārmērīgas izmaksas saistībā ar tiesāšanos), izmantojot tādas iniciatīvas kā obligāto standartu izstrāde attiecībā uz kolektīvo tiesisko aizsardzību un rodot risinājumus uzņēmumu problēmai, ko rada atsevišķas juridiskas personas statuss;

54. prasa izstrādāt efektīvākus pārredzamības un atbildības standartus ES tehnoloģiju uzņēmumiem saistībā ar tādu tehnoloģiju eksportu, kuras var tikt izmantotas cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanai vai rīcībai, kas vērsta pret ES drošības interesēm;

55. prasa īstenot principu „pazīsti galalietotāju”, lai nodrošinātu labāku kontroli un nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus piegādes ķēdes, ražošanas vai tirdzniecības plūsmas augšupējos un lejupējos posmos;

56. uzskata, ka dalībvalstīm ir jāprasa no uzņēmumiem atbildība par principu un proaktīvas politikas pieņemšanu, lai novērstu diskrimināciju un sociālo atstumtību, veicinātu dzimumu līdztiesību un visu cilvēku pamattiesību ievērošanu;

57. aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā daudzpusēju ieinteresēto personu pieeju KSA, apsvērt iespēju paplašināt novērotāju piedalīšanos divreiz gadā notiekošajās augstākā līmeņa grupas sanāksmēs, lai novērotāju vidū būtu divi attiecīgo Parlamenta komiteju referenti, ANO Vides programmas pārstāvji, ANO Cilvēktiesību padomes un Starptautiskās Darba organizācijas pārstāvji, un attiecīgi viens izvēlēts pārstāvis no Eiropas uzņēmējdarbības sektora, arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības, par kuriem vienojusies daudzpusēju ieinteresēto personu foruma koordinācijas komiteja;

58. atzīst, ka joprojām ir aktuāls 2001. gadā pieņemtajā Lākenes deklarācijā uzsvērtais aicinājums ES iestādes tuvināt Savienības iedzīvotājiem; tāpēc atbalsta ierosinājumu formāli izanalizēt solidaritātes priekšlikumu par starpiestāžu cilvēkresursu programmu ES iestādēs nolūkā veicināt iestāžu personāla un stažieru iesaistīšanos kopienas dzīvē, veicot humānās palīdzības un sociālās darbības, kas sniedz sabiedrisku labumu un kas ir gan daļa no personāla apmācības, gan arī kā brīvprātīgais darbs; uzsver, ka ierosinātā programma rada izmaksu ietaupījumus un augstu pievienoto vērtību, kā arī tā palīdzētu popularizēt un īstenot ES politiku un programmas; mudina visas dalībvalstis savos valsts rīcības plānos iekļaut darba ņēmēju brīvprātīgo darbu; prasa ar Eiropas Brīvprātīgo centra (CEV) starpniecību parakstīt vienošanos, ar ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas visā Eiropā iesaistītu šā mērķa sasniegšanā;

59. aicina uzņēmumus veicināt savu darbinieku brīvprātīgo darbu starptautiskā līmenī, lai sekmētu sinerģiju starp publisko un privāto sektoru attīstības sadarbības jomā; aicina Komisiju sniegt atbalstu uzņēmumu iniciatīvām šajā jomā, izmantojot topošo Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu;

60. uzskata, ka dalībvalstīm ir jāmudina uzņēmumi izstrādāt politiku un ieviest pasākumus, kuros ņemta vērā vajadzība respektēt attiecīgo uzņēmumu visu darbinieku privāto un ģimenes dzīvi; uzskata, ka šajā politikā un pasākumos ir jāievēro vienlīdzības princips un ka tie ir jāiekļauj sarunās par darba laiku un organizēšanu, atalgojuma līmeņiem, jānodrošina darba ņēmēju piekļuve konkrētam praktiskam aprīkojumam, elastīgi darba nosacījumi, ietverot darba līgumu būtību un profesionālās darbības pārtraukumu pieejamību;

61. atzīst, ka daudzās KSA iniciatīvās sociālie rādītāji ekonomiskā novērtējuma un vispārējās specifikas ziņā atpaliek no vides rādītājiem; uzskata — lai gan pastāv rokasgrāmata par sociālu publisko iepirkumu —, ka Eiropas Savienība šajā jomā ir bijusi pārāk neaktīva; prasa veikt pētījumu par sociālā kapitāla novērtējumu, kas Eiropas vadībā rosinātu plaša mēroga debates par sociālās ietekmes labāku integrāciju ilgtspējīgā uzņēmumu pārvaldībā; atbalsta finansējuma piešķiršanu izmēģinājuma projektiem nolūkā izstrādāt sociālos rādītājus, izveidot sociālā reitinga aģentūras un sociālās revīzijas praktisku piemērošanu dažās dalībvalstīs un uzņēmējdarbības nozarēs;

62. atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta nozīme, kādai vajadzētu būt publiskajam iepirkumam KSA prakses veicināšanā, ietverot piekļuvi apmācībai, vienlīdzību, taisnīgu tirdzniecību un mazāk aizsargātu darba ņēmēju un personu ar invaliditāti integrāciju, nolūkā dot uzņēmumiem stimulu palielināt sociālo atbildību; tomēr uzskata, ka joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā valsts iestādes faktiski ir ievērojušas ES publiskā iepirkuma noteikumu grozījumus un kāda vispārējā ietekme ir panākta attiecībā uz uzņēmumu vides un sociālo rādītāju uzlabošanu un KSA stimulēšanu; aicina veikt papildu pētījumus un ietekmes novērtējumus nolūkā izstrādāt precīzus ieteikumus, ar kuriem dot viegli saprotamus stimulus uzņēmumiem; prasa šādā novērtējumā iekļaut analīzi attiecībā uz uzņēmumu aizvien pieaugošo praksi privātajā iepirkumā, t. i., starpuzņēmumu līgumos, iekļaut KSA klauzulas, un prasa noteikt paraugprakses piemērus šajā jomā;

63. mudina izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un sociālos plašsaziņas līdzekļus, lai mudinātu iesaistīties tos, kuri kopumā ir ieinteresēti piedalīties apspriešanā ar ieinteresētajām personām;

64. uzteic dalībvalstis par vērā ņemamajiem centieniem izstrādāt un ieviest valsts rīcības plānus attiecībā uz KSA, konsultējoties ar nacionālajiem daudzpusējiem ieinteresēto personu forumiem daudzās ES valstīs; tomēr pauž bažas, ka joprojām lielam skaitam valstu politikas pasākumu ir jāpanāk būtiska, redzama ietekme uz KSA sekmēšanu; tāpēc prasa Eiropas līmenī padziļināt ar KSA saistīto valsts politikas pasākumu pētījumus un novērtēšanu; prasa Komisijai ar savu darbu rādīt piemēru, kā tā ir atbildīgs darba devējs, publicējot savu KSA ziņojumu saskaņā ar Globālās ziņošanas iniciatīvas Papildinājumu par publisko sektoru, piedāvājot Komisijas dienestu saskaņotu brīvo laiku, lai īstenotu darba ņēmēju brīvprātīgā darba iniciatīvas, un pārskatot pensiju fondu ieguldījumu izmantošanu saskaņā ar ētiskiem kritērijiem;

65. prasa 2013. gadā, Eiropas Pilsonības gadā, iekļaut īpašu elementu attiecībā uz uzņēmējdarbības pilsonību, aicinot uzņēmējus un uzņēmējdarbībā iesaistītus cilvēkus iesaistīties pašreizējās KSA iniciatīvās dalībvalstīs un ES līmenī, lai veicinātu un attīstītu koncepciju „labs korporatīvais pilsonis”;

66. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu jauno balvu piešķiršanas shēmu balstīt uz pašreizējo praksi šajā jomā; uzskata, ka balvas var stimulēt KSA īstenošanu, taču tikai tādā gadījumā, ja uzvarētāji patiešām ir paraugprakses pārstāvji valsts, Eiropas un pasaules līmenī; lai to novērtētu un pastāvīgi veiktu šīs sistēmas revīziju šajā un nākamajos gados, aicina Komisiju izveidot neatkarīgu ekspertu padomi; prasa, lai publicitāte saistībā ar balvu piešķiršanu atspoguļotu veikto uzdevumu patieso sarežģītības pakāpi un uzsvērtu pieredzi, ko guvuši ne vien uzvarētāji, bet arī visi pārējie uzņēmumi;

67. uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija pēc iespējas drīz izstrādātu solīto ekoloģisko raksturlielumu mērīšanas vienoto metodoloģiju, ņemot vērā aprites cikla izmaksas; uzskata, ka šādai metodoloģijai ir jābūt lietderīgai gan uzņēmumu informācijas pārredzamības ziņā, gan uzņēmumu ekoloģisko raksturlielumu novērtējuma ziņā, ko veic valsts iestādes;

68. aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai darba programmā izvirzītu jaunus priekšlikumus par to, kā risināt pārvaldības nepilnības attiecībā uz starptautiskajiem KSA standartiem, kā ieteikts Komisijas pasūtītajā Edinburgas pētījumā;

69. aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai palielinātu politikas virzienu efektivitāti nolūkā veicināt KSA, piemēram, ar ieguldījumu politikas stimuliem un piekļuvi valsts ieguldījumiem ieviešot apbalvojumus par atbildīgu korporatīvu rīcību;

70. atzinīgi vērtē Komisijas plānus sekmēt iniciatīvas atbildīgas ražošanas un atbildīga patēriņa jomā; uzskata, ka ES var ņemt vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot KSA iniciatīvas, kurās bija iekļauta uzņēmumu iepirkuma veicēju īpaša apmācība un veiktspējas palielināšana; uzskata, ka plānotā iniciatīva attiecībā uz pārredzamību var būt ētiskas patērētāju kustības galvenais virzītājspēks; aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt to, vai ir iespējams realizēt un vai ir vēlams izstrādāt Eiropas sociālo marķējumu, ko piemērotu visiem uzņēmumiem, kuri īsteno KSA, lai šo uzņēmumu centienus darītu redzamākus patērētājiem un ieguldītājiem un lai, pamatojoties uz pašreizējām marķēšanas iniciatīvām, arī turpmāk sekmētu augšupēju sadarbību saskaņā ar Starptautisko Sociālās un vides akreditācijas un marķēšanas (ISEAL) alianses norādījumiem; ierosina pastāvīgi uzraudzīt uzņēmumus, kuriem piešķirts šāds Eiropas marķējums, lai konstatētu atbilstību KSA sociālajām prasībām, kas noteiktas šajā marķējumā;

Sociāli atbildīgu ieguldījumu saistīšana ar informācijas sniegšanu

71. atzīmē, ka galvenā nozīme sociāli un ilgtspējīgi atbildīgā ieguldījumu tirgū joprojām ir ieguldītājinstitūciju pieprasījumam, tomēr galvenā uzmanība nebūtu jāpievērš tikai vides aspektiem; šajā sakarībā atzīmē, ka informācijas sniegšanai ir galvenā nozīme KSA attīstībā un tai ir jābūt balstītai uz viegli piemērojamiem un izmērāmiem sociāliem un ekoloģiskiem principiem; atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi sadarboties ar ieguldītājiem; aicina šo sadarbību noteikti pamatot ar ANO atbildīgas līdzekļu ieguldīšanas principiem un integrēto pārskatu principu;

72. norāda, ka ilgtermiņa ieguldītāju labumguvēji, piemēram, pensiju fondi, ir ieinteresēti gūt ilgtspējīgu peļņu un īstenot atbildīgu korporatīvu rīcību; uzskata, ka ir svarīgi, lai ieguldījumu aģentu stimuli tiktu efektīvi samēroti ar labumguvēju interesēm un lai netiktu arī ierobežoti tikai ar šo interešu šauru interpretāciju, kas orientēta uz peļņas palielināšanu īstermiņā; atbalsta tādu tiesisko regulējumu, ar ko cenšas sasniegt šo mērķi; atzinīgi vērtē to, ka Komisija izstrādā priekšlikumus par ilgtermiņa ieguldījumiem un korporatīvo pārvaldību, kas palīdzēs risināt šos jautājumus;

73. atbalsta Komisijas iesniegto priekšlikumu par uzņēmuma nefinansiālās informācijas publiskošanu; atzinīgi vērtē to, ka šis priekšlikums ir pamatots ar plaša mēroga sabiedrisku apspriešanu, kā arī vairākiem semināriem, kuros piedalījās attiecīgās ieinteresētās personas; brīdina, ka terminu „nefinansiāls” nedrīkst izmantot, lai slēptu patiesās finansiālās sekas, kādas uzņēmuma darbība rada sociālajā, vides un cilvēktiesību jomā; uzskata, ka šis priekšlikums Eiropas Savienībai dod iespēju ieteikt Eiropas uzņēmumiem piemērot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un ANO iniciatīvu Global Compact un ka minētie pamatprincipi ir jāsaskaņo ar integrētajiem pārskatiem, kurus pašlaik izstrādā Starptautiskā Integrēto pārskatu padome (IIRC); uzsver, ka ikvienam risinājumam ir jābūt elastīgam un nav jārada pārmērīgs administratīvais slogs un izdevumi, jo īpaši uzņēmumiem, kuros nodarbināti mazāk kā 500 darbinieku; uzskata, ka sistēma „ievēro vai paskaidro” varētu būt noderīgs instruments;

74. norāda, ka uzņēmumu darbības ticamības uzlabošanas labad ziņojumi par sociālo jomu būtu jāpārbauda ārējai struktūrai;

KSA turpmākā attīstība

75. atbalsta Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu foruma vadošās lomas saglabāšanu, lai atbalstītu Komisijas paziņojumā noteikto priekšlikumu īstenošanu; uzsver, ka MVU veiksmīgāk pielāgota KSA tiktu plašāk izplatīta visās Eiropas daļās; aicina visus dalībniekus īstenā KSA garā iesaistīties foruma darbā ar elastīgu, atvērtu un uz saskaņas panākšanu orientētu pieeju;

76.  prasa, lai ikvienas KSA stratēģijas centrā būtu arodbiedrību tiesības un brīvības un demokrātiski ievēlētas darbinieku pārstāvības struktūras; atzinīgi vērtē pašreizējo ES sistēmu, ko veido nozaru un starpnozaru sociālā dialoga struktūras, un prasa nodrošināt visaptverošu un aktīvu apspriešanos ar pārstāvības organizācijām un arodbiedrībām un jo īpaši panākt šo organizāciju iesaistīšanu uzņēmumu KSA procesu un struktūru izstrādē, darbībā un pārraudzībā, īstenas partnerības garā sadarbojoties ar darba devējiem; aicina Komisiju diskusijās par KSA tematu līdztekus uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām kā nozīmīgus KSA dalībniekus noteikti iesaistīt arodbiedrību un darbinieku pārstāvjus; uzskata, ka sociālajiem partneriem var būt galvenā nozīme korporatīvas sociālās atbildības veicināšanā, kas, jāatzīmē, veicina un atvieglina sociālo dialogu;

77. aicina KSA politikā iekļaut īpašus pasākumus, ar kuriem cīnīties pret nelikumīgo praksi saistībā ar darbinieku iekļaušanu „melnajā sarakstā” un darba iespēju liegšanu šādiem darbiniekiem, kas bieži ir skaidrojama ar darbinieku dalību un darbību arodbiedrībās vai darbinieku kā veselības aizsardzības un drošības jomas pārstāvju veiktajiem pienākumiem;

78. prasa, lai visiem uzņēmumiem, kuros tiek atklāta darbinieku iekļaušana „melnajā sarakstā” vai cilvēktiesību pārkāpumi, tiktu liegta iespēja saņemt ES dotācijas un finansējumu, kā arī tiesības piedalīties uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus saistībā ar citiem publiskā iepirkuma līgumiem ES, valsts vai publisko iestāžu līmenī;

79. norāda, ka KSA principi ir jāievēro ne tikai galvenajam uzņēmumam vai ģenerāluzņēmējam, bet arī visiem apakšuzņēmējiem vai piegādes ķēdēm, kurus neatkarīgi no tā, vai uzņēmums veic uzņēmējdarbību ES vai trešā valstī, var izmantot, lai nodrošinātu preces, darbiniekus vai pakalpojumus, tādējādi nodrošinot vienādus noteikumus, kas pamatoti ar taisnīgu samaksu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības apstākļiem, kā arī nodrošinot arodbiedrību tiesības un brīvības;

80. apstiprina Komisijas direktīvu par obligātajiem standartiem attiecībā uz cietušajiem; aicina atbilstīgo nozaru (piemēram, ceļojumu, apdrošināšanas un telekomunikāciju nozares) uzņēmumus savā KSA politikā iekļaut pozitīvas un praktiskas stratēģijas un struktūras noziegumos cietušo personu un to ģimeņu atbalstam krīzes laikā un izstrādāt īpašu politiku attiecībā uz ikvienu darbinieku, kas cieš no darbavietā vai ārpus darbavietas pastrādātiem noziegumiem;

81. piekrīt, ka attiecībā uz KSA nevar būt tikai viena pieeja, kas būtu derīga visiem, taču atzīst, ka dažādu KSA iniciatīvu lielais daudzums, lai arī apliecina izpratni par KSA politikas nozīmīgumu, var radīt papildu izmaksas un šķēršļus īstenošanai, mazinot uzticību un taisnīgumu; uzskata, ka, īstenojot KSA pamatnostādnes, ir jānodrošina pietiekams elastīgums, lai katra dalībvalsts un reģions varētu pieņemt konkrētas prasības, jo īpaši attiecībā arī uz MVU veiktspēju; tomēr atzinīgi vērtē aktīvo sadarbību, ko Komisija īsteno kopīgi ar Parlamentu, Padomi ar un citām starptautiskajām iestādēm, lai ilgtermiņā sasniegtu KSA iniciatīvu fundamentālu konverģenci un apmainītos ar labu korporatīvo praksi KSA jomā, kā arī īstenotu starptautiskajā standartā ISO 26000 iekļautās pamatnostādnes nolūkā nodrošināt vienotu globālu, saskaņotu un pārredzamu KSA definīciju; mudina Komisiju konstruktīvi iesaistīties norādījumu izstrādē un ES dalībvalstu politikas saskaņošanā, tādējādi samazinot atšķirīgu pieeju risku, kas varētu radīt papildu izmaksas uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs;

82. uzskata, ka priekšstatu pat to, ka KSA ir „greznība”, ko uzņēmumi var atbalstīt tikai bagātos laikos, pārliecinoši atspēko tas, ka aizvien vairāk uzņēmumu iesaistās KSA; uzskata, ka tas bija novecojis pieņēmums, kurā netika ņemta vērā ne reputācijas nozīme, ne arī mūsdienu uzņēmumu ienesīguma ārējo risku pakāpe; prasa visiem Eiropas politikas veidotājiem pašiem integrēt KSA visos ekonomikas politikas līmeņos, tostarp stiprinot KSA stratēģijā „Eiropa 2020”;

83. uzsver, ka KSA vajadzētu piemērot visā globālās piegādes ķēdē, ietverot visus apakšuzņēmēju līmeņus, un ka tajā gan attiecībā uz preču piegādi, gan nodrošināšanu ar darba ņēmējiem vai pakalpojumiem būtu jāietver noteikumi, ar kuriem aizsardzību attiecina arī uz migrantiem, aģentūru darbiniekiem un norīkotiem darbiniekiem, un ka tai būtu jābalstās uz taisnīgu samaksu un pienācīgiem darba apstākļiem un jāgarantē arodbiedrību tiesības un brīvības; uzskata, ka ir sīkāk jāprecizē jēdziens „atbildīga piegādes ķēdes pārvaldība”, lai to varētu izmantot kā mehānismu KSA veicināšanā;

84. atzinīgi vērtē dažās uzņēmējdarbības skolās uzsākto darbu, lai veicinātu KSA, bet atzīst, ka to īsteno tikai neliela daļa skolu; aicina augsta līmeņa grupu un dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju un vajadzības gadījumā arī ar augstskolām meklēt veidus, kā saskaņot KSA, atbildīgu pārvaldību un atbildīgu pilsonību izglītības un arodmācības vadības jomā saistībā ar visu nākamo uzņēmējdarbības vadītāju izglītošanu, lai KAS kļūtu par stratēģiskās korporatīvās pārvaldības pamatu un lai sekmētu izpratni par ilgtspējīgu patēriņu; uzskata, ka šis process varētu ietvert skolniekus, kas iesaistīti jauno uzņēmēju programmās; aicina sniegt papildu finansiālo atbalstu ES mūžizglītības programmā un programmā „Jaunatne darbībā” īstenotiem izglītības un apmācības projektiem attiecībā uz KSA;

85. atkārtoti uzsver, ka KSA ir jāpiemēro visiem uzņēmumiem, lai radītu taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus; tomēr norāda, ka attiecībā uz veidu, kādā ieguves rūpniecības uzņēmumi darbojas jaunattīstības valstīs, ir nepieciešams piemērot stingrākas prasības nekā tikai brīvprātīgu pieeju; uzsver, ka naftas industrijas ieguldījumi Nigērijā ir labs piemērs pašlaik piemērojamās KSA ierobežojumiem, jo šajā valstī uzņēmumi nedz pieņem KSA iniciatīvas, lai radītu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi, nedz arī veicina to mītnes valstu attīstību; pauž stingru atbalstu likumdošanas priekšlikumam, ar ko paredzētu ziņojumu sagatavošanu atsevišķi par katru valsti, pamatojoties uz Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI) standartiem, ziņojumus par pārdošanu un peļņu, kā arī par nodokļiem un ieņēmumiem, lai novērstu korupciju un izvairīšanos no nodokļiem; aicina Eiropas ieguves rūpniecības uzņēmumus, kas darbojas jaunattīstības valstīs, būt par sociālās atbildības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas paraugu;

86. prasa ES līmenī ieviest cilvēktiesību un piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes standartus, kuri cita starpā atbilstu prasībām, kas noteiktas ESAO uzticamības pārbaudes pamatnostādnēs par tādu izrakteņu atbildīgām piegādes ķēdēm, kuri iegūti konfliktu skartās un augsta riska teritorijās, un attiektos cita starpā uz jomām, kas var lielā mērā negatīvi vai pozitīvi ietekmēt cilvēktiesības, piemēram, pasaules un vietējās piegādes ķēdes, konfliktu izrakteņi, ārpakalpojumi, zemes sagrābšana un reģioni, kuros ir nepietiekamas darba tiesības un darba ņēmēju aizsardzība vai tiek ražoti videi un veselībai bīstami produkti; atzinīgi vērtē ES jau ieviestās programmas, jo īpaši meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) programmas mežsaimniecības jomā, un atbalsta privātās iniciatīvas, piemēram, Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI);

87. aicina Komisiju īstenot turpmākas iniciatīvas ar mērķi izvērst un stiprināt KSA potenciālu cīņā pret klimata pārmaiņām (saistot to ar resursu un enerģijas izmantošanas efektivitāti), piemēram, uzņēmumu izejvielu iepirkuma procesā;

88. uzsver, ka ES palīdzība trešo valstu valdībām sociālā un vides regulējuma īstenošanā, kā arī efektīvs kontroles režīms ir nepieciešams papildinājums, lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu KSA visā pasaulē;

89. ierosina dalībvalstu valdībām aicināt EIB visās tās darbībās iekļaut KSA klauzulu;

90. aicina Komisiju veicināt KSA daudzpusējos forumos, atbalstot ciešāku sadarbību starp PTO un citiem daudzpusējiem forumiem, kas nodarbojas ar KSA, piemēram, SDO un ESAO;

91. prasa izveidot starptautiskas juridiskās sadarbības sistēmu starp ES un trešām valstīm, kuras parakstījušas divpusējus tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu cietušajiem efektīvu tiesas pieejamību valstī, kurā transnacionālie uzņēmumi pārkāpj tiesību aktus sociālajā vai vides jomā vai uzņēmumi neievēro KSA, un atbalsta starptautiska tiesas procesa ieviešanu, lai vajadzības gadījumā noteiktu uzņēmumiem sankcijas par izdarītajiem pārkāpumiem;

92. prasa, lai jaunu tehnoloģiju ietekme uz cilvēktiesībām tiktu novērtēta, cik vien drīz iespējams, jau to izpētes un izstrādes posmā, un prasa šādos novērtējumos iekļaut scenāriju pētījumus un apsvērumus par to, kā noteikt standartus cilvēktiesību integrēšanai plānošanas posmā („cilvēktiesību plānošana”);

93. norāda, ka KSA ir mehānisms, kas ļauj darba devējiem atbalstīt savus darbiniekus un vietējās kopienas jaunattīstības valstīs, ka KSA un darba standartu ievērošana dod šīm valstīm iespēju gūt labumu no turpmākas starptautiskās tirdzniecības un ka KSA var nodrošināt ienākumu taisnīgu sadali, lai attīstītu ilgtspējīgu ekonomiku, panāktu sociālo labklājību un aizvien vairāk cilvēku glābtu no nabadzības, jo īpaši finanšu krīzes laikā;

94. mudina ES aktīvi rīkoties, veicinot tā ieguldījuma apzināšanos, ko uzņēmumi var dot sabiedrībai ar KSA kultūras, izglītības, sporta un jaunatnes lietu jomā;

95.  mudina plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus savā KSA politikā iekļaut pārredzamus žurnālistikas standartus, tostarp garantijas, ar kurām aizsargā informācijas avotus un ziņotāju tiesības.

96. aicina Komisiju nodrošināt iedibināto, veiksmīgi piemēroto KSA iniciatīvu pastāvēšanu, ieviešot KSA pārbaudi, ar ko novērtēt KSA pasākumu turpmāko normatīvo un administratīvo iniciatīvu ietekmi un, izstrādājot priekšlikumus, ņemt vērā attiecīgos rezultātus;

97. atzinīgi vērtē tirgus dalībnieku saistību ilgtspējas līdzsvaru un aicina Komisiju uzraudzīt un izvērtēt KSA iniciatīvas;

98. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://www.business-humanrights.org/SpecialRepPortal/Home/Protect Respect-Remedy-Framework and http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/111819.pdf. (2) http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sustainable-business/files/business-human-rights/101025_ec_study_final_report_en.pdf. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0126. (4) http://www.atkearney.com/documents/10192/6972076a-9cdc-4b20-bc3a-d2a4c43c9c21. (5) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. (6) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. (7) OV C 86, 10.4.2002., 3. lpp. (8) OV C 39, 18.2.2003., 3. lpp. (9) OV C 187 E, 7.8.2003., 180. lpp. (10) OV C 67 E, 17.3.2004., 73. lpp. (11) OV C 301 E, 13.12.2007., 45. lpp. (12) OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp. (13) OV C 236 E, 12.8.2011., 57. lpp. (14) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0429. (15) OV C 229, 31.7.2012., 77. lpp.

Ar Komisijas pēdējo paziņojumu par korporatīvo sociālo atbildību KSA tiek iekļauta Eiropas politikas jomā, kurā Eiropas Parlamentam ir bijusi izšķiroša nozīme. Tas ir arī būtisks solis uz priekšu sarunās ar Parlamentu un ieinteresētajām personām, kas ir iesaistītas diskusijās par KSA kopš iepriekšējā paziņojuma izdošanas.

Šajā Parlamenta rezolūcijas projektā atzinīgi vērtēts jaunais uzsvars uz Eiropas piedāvāto atbalstu globālajām KSA iniciatīvām, kā arī atkārtota atbalsta apliecināšana daudzpusēju ieinteresēto personu pieejai — definīcija, kas atspoguļo pasaules līmeņa vienprātību un aktīvāku Eiropas Komisijas atbalsta lomu.

Uzskatu, ka paziņojums ir konstruktīvs, tālredzīgs un atbilst KSA attīstības tendencēm Eiropā un citur pasaulē. Tas nodrošina stingru pamatu turpmākai rīcībai, un Eiropas Parlaments tiek aicināts sniegt plašu atbalstu.

Tāpēc mana ziņojuma mērķis ir sniegt ieguldījumu diskusijās par šo jautājumu, detalizētāk izstrādājot dažas paziņojumā minētās idejas, kā arī nosakot dažus iespējamos trūkumus.

Ilgtspējīga atlabšana

Diskusijas par KSA galvenokārt tiek skatītas pašreizējās ekonomikas krīzes kontekstā. Tiek pausts arguments, ka KSA ir būtiska, lai atjaunotu uzticību uzņēmējdarbībai un būtu iespējama ilgtspējīga ekonomikas atlabšana.

Lai arī pastāv pamats atvairīt apsūdzības par „zaļo tukšvārdību”, KSA ir jāuztver kā iespēja, nevis drauds uzņēmumu konkurētspējai. Īstenot tirdzniecībā balstītu izaugsmi ir daļa no Eiropas „sociālās licences”.

Ar Briseles īstermiņa pieeju, kas koncentrējas tikai uz finanšu tirgu pārredzamību, atbildību un pārskatatbildību, tiktu pieļautas tās pašas kļūdas, pie kurām vaino tos, kas ir atbildīgi par banku sistēmas sabrukumu.

Nekādā gadījumā nedrīkst atkāpties no nozīmīgās apņemšanās pārveidot Eiropas un globālo ekonomiku tā, lai nākotnē oglekļa emisiju līmenis būtu zems. Ilgtspējīgi uzņēmumi var darboties tikai ilgtspējīgā ekonomikā.

Tādēļ manā ziņojumā atbildīgi uzņēmumi tiek aicināti pierādīt savu aktīvo apņemšanos mazināt krīzes radītās sociālās sekas, īstenojot vairākus ieteiktos KSA pasākumus saistībā ar darbavietu izveidi jauniešiem, arodveselību, pensiju ilgtspējību, „iztikas minimuma” veicināšanu, ekspluatējošas nodarbinātības novēršanu uzņēmuma piegādes ķēdē, kā arī veicinot jaunu tirgu attīstību sociāli noderīgu un videi labvēlīgu produktu un pakalpojumu jomā.

Globālās KSA īstenošana

Otra šā ziņojuma prioritāte ir izstrādāt konkrētas idejas, kas palīdzētu īstenot Komisijas nodomu veiksmīgāk īstenot globālās KSA iniciatīvas. Uzskatu, ka „izcilības paraugs” KSA jomā, ko Komisija solīja sasniegt 2006. gadā, daudz labāk ir sasniegts 2012. gadā, jo ir pieņemta globāla pieeja, kas koncentrējas uz Eiropas uzņēmumiem, kuri darbojas globālajos tirgos.

Es iesaku Eiropas Komisijai izveidot vispārīgu ziņojumu par ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanu, lai dalībvalstis var tos veiksmīgāk ieviest, īstenojot salīdzinošo pārskatīšanu, kas jau ir kļuvusi par standarta procedūru cilvēktiesību politikas novērtēšanā. Pašlaik ir arī jārisina problemātiskais jautājums par eksteritoriālo jurisdikciju attiecībā uz darba tiesību vai citu cilvēktiesību pārkāpumiem, ko Eiropas uzņēmumi izdara trešās valstīs, kur pieeja tiesu varai ir ierobežota.

Ziņojumā arī ir norādīts, ka Komisijai ir jābūt daudz aktīvākai, īstenojot ESAO vadlīnijas starptautiskajiem uzņēmumiem, atsaucoties uz tām tirdzniecības un investīciju līgumos, sniedzot finansiālu atbalstu spēju palielināšanā, palīdzot risināt sūdzības iespējamu pārkāpumu gadījumā, padarot uzņēmuma finansiālo atbalstu atkarīgu no atbilstības vadlīnijām un palīdzot piesaistīt jaunus dalībniekus visā pasaulē.

Ziņojumā arī uzsvērta pārredzamības un integrētas ilgtspējības pārskatu nozīme kā KSA galvenais virzītājspēks. Tiek izteikts nopietns atbalsts Globālās ziņošanas iniciatīvas izmantošanai, kas uzņēmumos visā pasaulē ir vadošā metode, veidojot ziņojumus par ilgtspējību. Ziņojumā izteikta atzinība par plānoto Komisijas priekšlikumu šajā jomā, bet tam ir jābūt saskaņotam ar Starptautiskās Integrēto pārskatu komitejas mērķi — līdz desmitgades beigām padarīt integrētos pārskatus par normu visā pasaulē.

Ziņojumā pausts atbalsts Komisijas nodomam sadarboties ar investoriem, jo īpaši veicinot ANO Atbildīgas investēšanas principus, un es iesaku uzsākt jaunu ES iniciatīvu par to „būtiskuma” sekmēšanu.

Ziņojumā arī Eiropas Savienībai ieteikts aktīvi atbalstīt uzņēmumu ierosināto priekšlikumu attiecībā uz ANO konvenciju par korporatīvo atbildību, kas ir iesniegts šā gada ANO Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību. Es atbalstu KSA veicināšanu, īstenojot ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas tiek noteikti augstākā līmeņa sanāksmē.

Daudzpusēju ieinteresēto personu pieeja

Eiropas Parlaments tiek aicināts atzīt ES politikas veidošanas specifiku attiecībā uz KSA. Ir izstrādātas idejas, kā izmantot tradicionālo sociālo dialogu, piemēram, izvirzot mērķi noslēgt jaunus pamatnolīgumus KSA jomā un ar Eiropas arodbiedrību palīdzību finansējot pilotprojektus pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā.

Taču Eiropas Parlaments tiek nepārprotami aicināts atbalstīt daudzpusēju ieinteresēto personu KSA foruma darbību un attīstību, tostarp īstenojot paziņojumā ierosinātās nozaru iniciatīvas. Ierosinu papildu iniciatīvas saistībā ar IKT un privātās drošības nozari. Tiek izteikts atbalsts arī jaunajām ieplānotajām daudzpusēju ieinteresēto personu „profesionālajām kopienām”.

Dalībvalstu Augsta līmeņa grupa tiek aicināta veicināt sadarbību ar citām ieinteresētajām personām, kā arī Komisijas Vides ģenerāldirektorāts un Ārējo sakaru ģenerāldirektorāts tiek aicināts pievērst lielāku uzmanību KSA.

Valsts un privātā sektora sadarbība — gudra kombinācija

Ziņojumā ierosināts vairāk uzsvērt valstu politikas ietekmi uz KSA. Tostarp ir jāīsteno Komisijas „Edinburgas pētījuma” ieteikumi par pārvaldības trūkumiem, un nepieciešams sasniegt konkrētus rezultātus, ieviešot sociālos rādītājus, jo īpaši valsts iepirkumu procesā.

Eiropas Komisija tiek aicināta uzņemties vadošo lomu, apņemoties veidot ilgtspējības pārskatus, ētiski pārvaldīt savas pensiju investīcijas un atbalstīt Komisijas darbinieku brīvprātīgo darbu.

Ziņojumā atkārtoti uzsvērta saikne starp korporatīvo atbildību un korporatīvo pārvaldību, kā arī atbalstīta pārvaldības kodeksa un direktora pienākumu izmantošana, lai veicinātu KSA attīstību un tās nozīmes palielināšanu uzņēmumā.

Taču tāpat ir uzsvērta papildu privāto un brīvprātīgo darbību nemainīgā nozīme, jo īpaši atbalstot ieguvumus no šādu iniciatīvu „konverģences” principa atbalstīšanas. Tiek uzsvērts, ka daudz labāk ir veicināt brīvprātīgu sadarbību, nevis jaunas obligātās iniciatīvas, kas ir saistītas ar sociāliem zīmogiem.

Kopā viss minētais ir zināms saistībā ar ANO pamatprincipiem kā gudra regulatīvo un brīvprātīgo pieeju kombinācija, un arī ES būtu ieteicams pieņemt šo pašu pieeju.

Tālāka virzība

Paziņojumā tiek atbalstīti arī daudzi citi ieteiktie pasākumi. Es iesaku īpaši uzsvērt KSA integrēšanu uzņēmējdarbības skolu pamatprogrammās, KSA veicināšanu mazos uzņēmumos, ievērojot „grupas principu” un ieviešot „revīziju”, lai nodrošinātu, ka plānotās KSA darbības patiešām atbilst labākajai Eiropas un globālajai praksei.

Visbeidzot, vēlos atkārtoti izteikt savu pārliecību, ka KSA no procesa sastāvdaļas jākļūst par rezultātu. Paziņojumā ietverts pilnīgi pareizs apgalvojums, ka būtiska KSA nozīmes palielināšana ir īpaši svarīga. Ar uzņēmumiem saistītu iniciatīvu īstenošana kā daļa no Eiropas gada (2013), KSA kumulatīvās ietekmes pētīšana, lai risinātu sociālās un vides problēmas ar mērķi uzsvērt problēmu steidzamību, un priekšlikums jaunam „līgumam” ar pilsonisko sabiedrību ir dažas no ziņojumā iekļautajām idejām, kuru īstenošanā ieteikts sadarboties ar cilvēkiem uzņēmējdarbības aprindās un ārpus tām, lai labāk sasniegtu šo mērķi.

Kā Komisija pareizi apgalvo — ja KSA ietver uzņēmumu atbildību par to ietekmi uz sabiedrību, tad tā ir ietekme, kas uzņēmumiem un sabiedrībai kopīgi jāmeklē visvairāk.

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atkārtoti apstiprina savstarpējos ieguvumus, ko sniedz uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības sadarbība ar mērķi veicināt savstarpēji izdevīgu stratēģiju meklēšanu, kā arī zināšanu un kopīgu cerību apmaiņu; tādēļ stingri atbalsta Komisijas uzsāktos centienus radīt daudzpusējas KSA platformas, lai uzsvērtu sadarbību starp uzņēmumiem un sabiedrību svarīgākajos sociālajos un vides jautājumos; uzsver, ka uzņēmumu sociālai rīcībai var būt vajadzīgi juridiski pamatnoteikumi un ka, lai gan brīvprātīgie pasākumi var būt papildinoši, tie nekad nevar aizstāt noteikumus par darba ņēmēju aizsardzību, kā arī to ievērošanas efektīvu uzraudzību un iespējamo sankciju noteikšanu;

2.  pauž bažas par iespējamo ekonomikas krīzes ietekmi uz darba organizāciju; prasa Komisijai, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, izmantot daudzpusējās platformas kā papildu pasākumu, ar ko veicina centienus meklēt ilgtspējīgus risinājumus, kuri nodrošinātu darba ņēmēju tiesību pilnīgu ievērošanu vienlīdzīgas attieksmes, darba laika organizēšanas un pagaidu darba jomā;

3.  ir vienisprātis ar Komisijas paziņojumā pausto nostāju, ka piemērojamo tiesību aktu un sociālo partneru kolektīvo līgumu ievērošana ir obligāts priekšnoteikums KSA īstenošanai; turklāt uzskata, ka sociāli atbildīga prakse noteikti ietver korektas attiecības ar arodbiedrībām, jo īpaši arodbiedrību tiesību ievērošanu, darbinieku un viņus pārstāvošo apvienību nepārtrauktu informēšanu, kā arī šo apvienību iesaistīšanu uzņēmuma lēmumu pieņemšanā;

4.  uzskata, ka korporatīvās sociālās atbildības vērtēšanā jāņem vērā uzņēmuma piegādes ķēdē esošo citu uzņēmumu, kā arī iespējamo apakšuzņēmumu prakse;

5.  atgādina MVU stratēģisko nozīmi, jo tie, pateicoties ciešajām saitēm ar teritoriju, kurā tie darbojas, var veicināt KSA izplatību; prasa Komisijai sadarbībā ar valstu iestādēm un daudzpusējām platformām attīstīt sektoriālās MVU sadarbības formas, kas ļautu kopīgi risināt sociālās un vides problēmas;

6.  uzsver tādas Savienības politikas izstrādes nozīmi KSA jomā, kas papildina starptautisko normu attīstību, lai valstu un starptautiskā līmenī izvairītos no atšķirīgas noteikumu interpretācijas un nevienlīdzīgas konkurētspējas riska;

7.  aicina uzņēmumus veicināt savu darbinieku brīvprātīgo darbu starptautiskā līmenī, lai atvieglotu sinerģiju starp publisko un privāto sektoru attīstības sadarbības jomā; aicina Komisiju sniegt atbalstu uzņēmumu iniciatīvām šajā jomā, izmantojot topošo Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu;

8.  aicina Komisiju, konkrētāk, Tieslietu ģenerāldirektorātu, iesniegt priekšlikumus par eksteritoriālās jurisdikcijas sekmēšanu ES tiesās attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem, ko ir izdarījuši ES uzņēmumi, to meitasuzņēmumi, apakšuzņēmumi vai uzņēmējdarbības partneri;

9.  atzīst, ka ir svarīgi vairot KSA prakses izmantošanu lielos uzņēmumos; tādēļ aicina Komisiju uzsvērt, ka ir būtiski KSA kā tematu iekļaut izglītībā un apmācībā, jo īpaši skolās ar uzņēmējdarbības un vadības specializāciju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka jaunajā definīcijā, kas noteikta Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumā par korporatīvo sociālo atbildību (KSA), ir uzsvērts, ka piemērojamo tiesību aktu un kolektīvo līgumu ievērošana ir priekšnoteikums atbildīgai rīcībai, un tiek precizētas prasības korporatīvās sociālās atbildības īstenošanai — uzņēmuma darbībā un pamatstratēģijā integrēt sociālos, vides, ētiskos, cilvēktiesību jautājumus un patērētājiem svarīgus jautājumus, cieši sadarbojoties ar ieinteresētajām personām; apstiprina, ka KSA ir jāpaplašina arī attiecībā uz uzņēmējdarbības praksi saistībā ar trešām valstīm un tajās;

2.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un dalībvalstu centienus saskaņot savu politiku ar 2011. gadā atjauninātajām ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, kā arī ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem(1), un uzsver, ka šie centieni, jo īpaši pasaules uzņēmējdarbības jomā, vēl nav nodrošinājuši pietiekamu iesaistīšanos attiecīgo vides, sociālo un cilvēktiesību standartu ievērošanā un to pārskatīšanā;

3.  uzsver, ka ir svarīgi novērtēt to, kā uzņēmumi ievēro sociālās atbildības prasības visā piegādes ķēdē; uzskata, ka ir ļoti būtiski ieviest efektīvus un pārredzamus rādītājus, pēc kuriem varētu precīzi novērtēt uzņēmuma darbību ietekmi no sistēmiskā viedokļa;

4.  uzstāj, ka katrai no 27 dalībvalstīm jāpaātrina valsts rīcības plāna attiecībā uz KSA pārskatīšana un valsts plānu, ar kuriem īsteno attiecīgās ESAO pamatnostādnes un ANO pamatprincipus, izstrāde, kura jāpabeidz vēlākais līdz 2013. gada decembrim; uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šo plānu sagatavošanā piedalītos visas attiecīgas ieinteresētās personas, tostarp NVO, pilsoniskā sabiedrība, arodbiedrības, darba devēju organizācijas un valsts cilvēktiesību iestādes (NHRI); aicina ES sekmēt mācīšanos no to ES dalībvalstu pieredzes, kuras pašreiz veic šo procesu; mudina dalībvalstis gūt ierosmi no ISO 26000 standartā ietvertajām pamatnostādnēm, Globālās ziņošanas iniciatīvas pamatnostādņu jaunākās versijas un Valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas grupas izstrādātajām norādēm;

5.  uzsver, ka uzņēmumu KSA Eiropas Savienībā tāpat kā trešajās valstīs būtu jāiekļauj arī tādas jomas kā darba organizācija, nodarbinātības kvalitāte, vienlīdzīgas iespējas, sociālā iekļaušana, diskriminācijas novēršana un turpmākā apmācība;

6.  prasa ES līmenī ieviest lielāku politikas saskaņotību, nodrošinot publiskā iepirkuma, eksporta kredītu, labas pārvaldības, konkurences, attīstības, tirdzniecības, investīciju un citu politikas virzienu un nolīgumu atbilstību attiecīgajās ESAO un ANO pamatnostādnēs un principos minētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību, sociālajiem un vides standartiem; šajā sakarībā aicina sadarboties ar darba ņēmēju, darbinieku un patērētāju pārstāvības struktūrām, balstoties uz attiecīgajiem NHRI ieteikumiem, piemēram, Valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas grupas priekšlikumu Komisijai par cilvēktiesībām un iepirkumu; prasa nozīmīgus un pienācīgus ietekmes novērtējumus par tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz iespējamu neatbilstību ANO pamatprincipiem un uzstāj, ka ir jānodrošina koordinācija ar ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību darba grupu, lai izvairītos no atšķirīgas un neatbilstīgas minēto pamatprincipu interpretēšanas; atzīst ANO cilvēktiesību sistēmas attiecībā uz KSA nozīmīgumu, bet arī atgādina, ka liela nozīme ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, tostarp tās 16. pantam, kurā garantētas pamattiesības veikt uzņēmējdarbību, kuras ir pienācīgi jāņem vērā un jāizmanto kā atsauce KSA politikas atbalstam Eiropas Savienībā; uzsver, ka ir svarīgi panākt līdzsvaru starp brīvību veikt uzņēmējdarbību un citām šajā hartā garantētajām tiesībām, kā arī starptautiski atzītiem KSA principiem un pamatnostādnēm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) centienus apkopot pierādījumus un specializētās zināšanas par brīvības veikt uzņēmējdarbību esību un interpretāciju;

7.  apņemas arī turpmāk konsekventi pieprasīt, lai ES iestādes un amatpersonas, tostarp ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, kā arī ES īpašie pārstāvji valstīs un reģionos veic pasākumus nolūkā sekmēt sociālos, vides un cilvēktiesību standartus visās ES ārējās attiecībās un darbībās; aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pirms daudzpusēju un divpusēju tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu noslēgšanas, to novērtēšanas laikā un attīstības palīdzības piešķiršanā veikt ietekmes uz pamattiesībām novērtējumus un nodrošināt, ka šīs tiesības ir ievērotas;

8.  atzīst, ka Parīzes principiem atbilstošām valstu cilvēktiesību iestādēm ir labas iespējas sniegt atbalstu ANO pamatprincipu īstenošanai un atvieglot vai pat nodrošināt aizsardzības līdzekļu pieejamību; aicina ES un dalībvalstis atzīt NHRI, tāpat kā uzņēmumus, darba ņēmēju, darba devēju un patērētāju pārstāvības struktūras, par galvenajiem partneriem cilvēktiesību un uzņēmējdarbības programmas veicināšanā, uzņēmumu, valsts un pilsoniskās sabiedrības savstarpējo sakaru attīstīšanā un starptautiski atzītu sociālo, vides un cilvēktiesību standartu un pamatnostādņu sekmēšanā; šajā sakarībā prasa dalībvalstīm nostiprināt un, ja nepieciešams, paplašināt NHRI pilnvaras, lai palielinātu to efektivitāti, vai veikt pasākumus, lai izveidotu Parīzes principiem atbilstošu valsts cilvēktiesību iestādi, ja tādas nav, un mudina ES ieviest atbilstošu stratēģisko atbalstu; apņemas ieviest regulāru ikgadēju viedokļu apmaiņu ar valstu cilvēktiesību iestādēm Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE) un/vai Cilvēktiesību apakškomitejā (DROI), pamatojoties uz DROI komitejas gūto pieredzi viedokļu apmaiņā par 2011. gada ES un Austrumu partnerības ombudu augstākā līmeņa sanāksmi, kā arī papildus šādai viedokļu apmaiņai rīkot darbseminārus par cilvēktiesībām un uzņēmējdarbību;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Starptautiskā Darba organizācija (SDO) 2012. gada 14. jūnijā pieņēma Ieteikumu Nr. 202 par valsts sociālās aizsardzības minimumu; apņemas cilvēktiesību un KSA jautājumu iekļaut to sanāksmju darba kārtībās, ko ES rīkos ar trešajām valstīm, jo īpaši tām, ar kurām ES ir īpašas attiecības; prasa integrēt KSA ES līgumattiecībās ar trešajām valstīm un lūdz attiecīgā gadījumā nodrošināt ANO pamatprincipu tulkojumus, izmantojot EP un citu ES iestāžu iespējas;

10. aicina ES un jo īpaši Komisiju nodrošināt, ka finanšu instrumentos, tostarp Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentā (EIDHR), Parīzes principiem atbilstošas valstu cilvēktiesību iestādes tiktu uzskatītas par galvenajām sabiedrotajām to mērķu sasniegšanā, un sniegt tām atbalstu centienos efektīvi izmantot savu īpašo stāvokli un specializētās zināšanas cilvēktiesību jomā, lai veidotu dialogu starp dažādām ieinteresētajām aprindām, tostarp valstu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un uzņēmējiem, un šajā sakarībā:

(1) nodrošināt, ka KSA un cilvēktiesību temats ir noteikts par prioritāti atsevišķos finanšu instrumentos saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam; kā arī

(2) ieviest īpašu atbalstu saskaņā ar EIDHR, kurš paredzēts pilsoniskās sabiedrības organizāciju, valstu cilvēktiesību iestāžu, cilvēktiesību aizstāvju, arodbiedrību un citu cilvēktiesību organizāciju apmācībai un vispārējai spēju veidošanai KSA un cilvēktiesību jomā;

11. uzsver — lai nodrošinātu, ka, īstenojot jauno ES korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju, tiek veicinātas sabiedrības dažādās intereses, cilvēktiesību ievērošana un virzība uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu un progresu, ES norādēm par uzņēmumu ar finansēm nesaistītas informācijas (tostarp vides, sociālās un pārvaldības informācijas) izpaušanu jānodrošina pārredzamība, paredzot skaidru, nepārprotamu, kopēju un iepriekš noteiktu sistēmu, kurā īpaši uzsvērtas cilvēktiesības un kura ir pilnībā saskaņota ar ESAO un ANO pamatnostādnēm un principiem un balstīta uz objektīviem rādītājiem attiecībā uz: dzimumu līdztiesību, tostarp tādiem jautājumiem kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un sieviešu īpatsvars augstos amatos; algām jauniešiem; darba ņēmēju iespējām iesaistīties arodbiedrībās un risināt sarunas par darba koplīgumu slēgšanu; drošu darba apstākļu nodrošināšanu darba vietā; un invaliditāti;

12. aicina ES rīkoties, lai novērstu iekšējās spējas un specializēto zināšanu trūkumu, visās ES iestādēs un politikas jomās īstenojot nozīmīgas apmācības programmas par cilvēktiesībām un uzņēmējdarbību;

13. atgādina par tās lūgumiem ES un dalībvalstīm uzlabot to spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, ar kuriem risina KSA un cilvēktiesību jomas jautājumus, un izstrādāt papildu risinājumus, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējiem un trešo valstu uzņēmumiem, lai novērstu sociālo dempingu;

14. prasa ES līmenī ieviest cilvēktiesību un piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes standartus, kuri cita starpā atbilstu prasībām, kas noteiktas ESAO uzticamības pārbaudes pamatnostādnēs par tādu izrakteņu atbildīgām piegādes ķēdēm, kuri iegūti konfliktu skartās un augsta riska teritorijās, un attiektos cita starpā uz jomām, kas var lielā mērā negatīvi vai pozitīvi ietekmēt cilvēktiesības, piemēram, pasaules un vietējās piegādes ķēdes, konfliktu izrakteņi, ārpakalpojumi, zemes sagrābšana un reģioni, kuros ir nepietiekamas darba tiesības un darba ņēmēju aizsardzība vai tiek ražoti videi un veselībai bīstami produkti; atzinīgi vērtē ES jau ieviestās programmas, jo īpaši meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) programmas mežsaimniecības jomā, un atbalsta privātās iniciatīvas, piemēram, Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI);

15. prasa, lai gadījumos, kad ES vai tās dalībvalstis ir darījumu partneres (piemēram, publiskajā iepirkumā, valsts uzņēmumos, kopuzņēmumos, eksporta kredītu garantiju jomā un liela mēroga projektos trešās valstīs), prioritāte tiktu piešķirta atbilstībai ar ESAO un ANO pamatnostādnēm un principiem un tas atspoguļotos īpašos līguma noteikumos, paredzot sekas uzņēmumiem, kuri klaji pārkāpj sociālos, vides un cilvēktiesību standartus; iesaka, lai plānotā ES Platforma ārējai sadarbībai un attīstībai piedalītos tādas sistēmas noteikšanā, kas paredzēta, lai uzlabotu ES ārējās sadarbības, apvienošanas mehānismu un finanšu instrumentu kvalitāti un efektivitāti, kā arī sekmētu sadarbību un koordināciju starp ES, finanšu iestādēm un citām ieinteresētajām personām šajā jomā;

16. uzsver ANO programmas „Aizsargāt, ievērot un labot” nozīmīgumu un uzskata, ka attiecībā uz tās trīs pīlāriem — valsts pienākums aizsargāt pret cilvēktiesību pārkāpumiem, uzņēmumu atbildība ievērot cilvēktiesības un nepieciešamība nodrošināt labāku aizsardzības līdzekļu pieejamību — ir jāveic pienācīgi pasākumi, lai tos īstenotu;

17. uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas uzņēmumu un to filiāļu un apakšuzņēmēju ietekmi starptautiskajā tirdzniecībā, tiem ir īpaši būtiska nozīme sociālo un darba standartu veicināšanā un izplatīšanā pasaulē; atzīst, ka sūdzības par ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, bieži tiek efektīvāk risinātas in situ; atzinīgi vērtē ESAO valstu kontaktpunktus, kas ir uz valsts tiesībām balstīti mehānismi bez juridiska statusa un kuri var būt starpnieki dažādu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību strīdu risināšanā; taču prasa, lai uzņēmumi pieliktu lielākas pūles sūdzību izskatīšanas un risināšanas mehānismu izstrādē, kas saskaņoti ar ANO pamatprincipos paredzētajiem efektivitātes kritērijiem, un izmantotu autoritatīvus papildu norādījumus, kas noteikti starptautiski atzītos principos un pamatnostādnēs, jo īpaši nesen atjauninātajās ESAO Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma desmit principos, ISO 26000 rekomendējošajos standartos par sociālo atbildību un SDO trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku;

18. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri grozīt starptautisko privāttiesību noteikumus, kas ietverti Briseles I regulā, un jo īpaši forum necessitatis principa ieviešanu; uzsver nepieciešamību, izmantojot Briseles I regulas un Romas II regulas reformas, arī turpmāk attīstīt efektīvu aizsardzības līdzekļu pieejamību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar korporatīvajām darbībām ārpus ES; prasa veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu pašreizējos šķēršļus tiesību aizsardzībai (piemēram, pārmērīgas ar tiesāšanos saistītas izmaksas), izmantojot tādas iniciatīvas kā obligāto standartu izstrāde attiecībā uz kolektīvo tiesisko aizsardzību un rodot risinājumus uzņēmumu atsevišķas juridiskas personas statusa problēmai;

19. prasa izstrādāt efektīvākus pārredzamības un atbildības standartus ES tehnoloģiju uzņēmumiem saistībā ar tādu tehnoloģiju eksportu, kuras var tikt izmantotas cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanai vai rīcībai, kas vērsta pret ES drošības interesēm;

20. atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi risināt jautājumu par KSA paplašināšanās kontekstā; tomēr pauž nožēlu, ka šim jautājumam netiek pievērsta konkrēta uzmanība pievienošanās sarunās ar kandidātvalstīm un tas nav minēts Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumā „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2012.–2013. gadā” (COM(2012)0600);

21. pauž gandarījumu par Komisijas nodomu strādāt pie tā, lai ieviestu globālas kampaņas, starptautiskas pamatnostādnes un papildinošus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem ir pozitīva ietekme uz ārvalstu sabiedrībām; atgādina, ka uzņēmumu pozitīvo ietekmi uz ārvalstu sabiedrībām var novērtēt, cita starpā ņemot vērā resursu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem, iedzīvotāju pārtikas apgādes suverenitāti un sabiedrību iekšējo attīstību;

22. prasa īstenot principu „pazīsti galalietotāju”, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesību pārkāpumi tiek novērsti iepriekšējos un nākamajos ražošanas vai tirdzniecības posmos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(1) ANO Cilvēktiesību padomes 17. sesija (2011. gada 21. marts), ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja cilvēktiesību un starptautisko un citu uzņēmumu jautājumos John Ruggie ziņojums „Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi: īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu „Aizsargāt, ievērot un labot”” (A/HRC/17/31) (turpmāk — ANO pamatprincipi).

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka korporatīvās sociālās atbildības (KSA) jēdziena neviendabīguma dēļ ir grūti salīdzināt KSA līmeņus, jo dažādi uzņēmumi ir izstrādājuši atšķirīgus standartus attiecībā uz grāmatvedību, revīziju un ziņošanu; uzsver, ka starptautiski saskaņots regulējums attiecībā uz KSA radītu uzticību un godīgumu darījumu attiecībās un veicinātu noteiktību, arvien labāku izpildāmību, universālumu un iespēju došanu iesaistītajām personām;

2.  piekrīt Komisijai, ka KSA ir jāattiecas uz cilvēktiesībām, darba un nodarbinātības praksi, vides jautājumiem (piemēram, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, resursu izmantošanas efektivitāti) un cīņu pret uzpirkšanu un korupciju, īstenojot labu pārvaldību nodokļu jomā (proti, pārredzamību, informācijas apmaiņu un godīgu nodokļu konkurenci);

3.  norāda, ka KSA attiecas uz daudziem sociālajiem standartiem, taču tiem pievērsts ļoti maz uzmanības, jo nav tikuši izveidoti rādītāji, ar kuriem izmērīt sasniegumus sociālo jautājumu risināšanā;

4.  uzsver, ka ieguldītājiem un patērētājiem vajadzētu būt iespējai viegli identificēt uzņēmumus, kas ir apņēmušies ievērot KSA, jo tas stimulētu šo uzņēmumu centienus;

5.  uzsver, ka ES vajadzētu meklēt iespēju ieviest attiecīgas atzīmes vai marķējumu, ko izmantot kopā ar nosaukumiem vai uz produktiem tiem uzņēmumiem, kas ir apņēmušies ievērot KSA, lai tādējādi būtu viegli tos identificēt;

6.  norāda, ka KSA uzņēmumiem ir labākais instruments, ar kuru apliecināt apņemšanos, solidaritāti un atbildību pret sabiedrību, un ka tai ir arī būtiska nozīme, lai sasniegtu attīstības politikas saskaņotības (PCD) mērķus; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt KSA, pilnībā saskaņojot to ar pašreizējām starptautiskajām pamatnostādnēm, cita starpā nesen atjauninātajām ESAO pamatnostādnēm starptautiskiem uzņēmumiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas „Globālā līguma” desmit principiem, ISO 26000 rekomendējošajiem standartiem par sociālo atbildību, SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku, kā arī ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem; tomēr pauž nožēlu, ka KSA jautājumus atļauts risināt galvenokārt uz brīvprātības pamatiem;

7.  pauž nožēlu par to, ka MVU trūkst informācijas par Globālo līgumu, saskaņā ar kuru uzņēmumi var apņemties pielāgot savu darbību un stratēģijas 10 vispārpieņemtiem principiem cilvēktiesību, darba, vides un korupcijas novēršanas jomā;

8.  uzsver, ka ANO Globālais pakts un ISO 26000 standarti nav pienācīgi pielāgoti MVU vajadzībām un tas visu KSA ideju Eiropas Savienībā padara mazāk efektīvu;

9.  vērš uzmanību uz nepieciešamību gan ES, gan valstu līmenī apsvērt iespēju izmantot nodokļu stimulus, lai veicinātu uzņēmumu KSA;

10. uzsver, ka ar pilnīgi brīvprātīgu KSA var nepietikt, lai novērstu papildu sekas, kas rodas starptautisku uzņēmumu darbību rezultātā, tostarp cilvēktiesību pārkāpumus un kaitējumu videi; atkārtoti aicina ārvalstu ieguldītājus un uzņēmumus jaunattīstības valstīs pilnībā ievērot starptautiskus juridiski saistošos pienākumus attiecībā uz cilvēktiesībām, kā arī vides un SDO darba tiesību pamatstandartus un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus; prasa KSA politikas virzienos iekļaut arī īpašus pasākumus, lai novērstu nelikumīgo praksi par darbinieku iekļaušanu melnajos sarakstos, liedzot tiem piekļuvi nodarbinātībai, kas bieži vien notiek saistībā ar viņu līdzdalību un darbību arodbiedrībā vai viņu darbību saistībā ar veselības un drošības jautājumiem;

11. uzsver, ka uzņēmumus vajadzētu mudināt īstenot KSA praksi, bet tos, kuri to jau ir ieviesuši — mudināt sasniegt izvirzītos mērķus; aicina Komisiju apsvērt stimulus, piemēram, priekšrocības ES publiskā iepirkuma līgumos, lai uzņēmumi KSA uzskatītu par iespēju, nevis par apdraudējumu;

12. uzsver, ka KSA rezultātam vajadzētu būt nepārprotamām saistībām ievērot darba ņēmēju tiesības, nodrošināt aizsardzību un sekmēt labklājību, nosakot snieguma rādītājus un precīzus kritērijus uzlabojumu noteikšanai, un norāda, kā jāizstrādā objektīvas, iekļaujošas un pārredzamas pārraudzības un efektīvas atbildības un īstenošanas mehānismi, lai novērstu neatbilstību, tostarp atklātāka un skaidrāka procedūra sūdzību iesniegšanai un izskatīšanai un izmeklēšanas uzsākšanai nepieciešamības gadījumā;

13. atkārtoti uzsver, ka KSA būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem, lai radītu godīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus; norāda, ka attiecībā uz veidu, kādā ieguves rūpniecības uzņēmumi darbojas jaunattīstības valstīs, ir nepieciešams piemērot stingrākas prasības nekā tikai brīvprātīgu pieeju; uzsver, ka naftas industrijas ieguldījumi Nigērijā ir labs piemērs pašlaik piemērojamās KSA ierobežojumiem, jo šajā valstī uzņēmumi nedz pieņem KSA iniciatīvas, lai radītu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi, nedz arī veicina to mītnes valstu attīstību; pauž stingru atbalstu likumdošanas priekšlikumam, kurš paredzētu ziņojumu sagatavošanu atsevišķi par katru valsti, pamatojoties uz Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI) standartiem, ziņojumus par pārdošanu un peļņu, kā arī par nodokļiem un ieņēmumiem, lai novērstu korupciju un izvairīšanos no nodokļiem; aicina Eiropas ieguves rūpniecības uzņēmumus, kas darbojas jaunattīstības valstīs, būt par sociālās atbildības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas paraugu;

14. aicina Komisiju īstenot turpmākas iniciatīvas ar mērķi izvērst un stiprināt KSA potenciālu cīņā pret klimata pārmaiņām (saistot to ar resursu un enerģijas izmantošanas efektivitāti), piemēram, uzņēmumu izejvielu iepirkuma procesā;

15. uzsver, ka KSA vajadzētu piemērot visai globālās piegādes ķēdei, tostarp visiem apakšuzņēmēju līmeņiem un preču piegādei, darba ņēmēju nodrošināšanai vai pakalpojumu sniegšanai, ka tajā būtu jāietver noteikumi, ar kuriem paplašināt aizsardzību, attiecinot to uz migrantiem un aģentūru un norīkotiem darbiniekiem, un ka tai būtu jābalstās uz taisnīgu samaksu un pienācīgiem darba apstākļiem un jāgarantē arodbiedrību tiesības un brīvības; uzskata, ka ir sīkāk jāprecizē jēdziens „atbildīga piegādes ķēdes pārvaldība”, lai to varētu izmantot kā mehānismu KSA veicināšanā;

16. uzskata, ka patiesas nabadzības samazināšanas nolūkā KSA programmā būtu jāpievēršas arī MVU, jo to kopējā sociālā un vides ietekme ir būtiska;

17. uzskata, ka ES uzņēmumiem vajadzētu būt juridiski atbildīgiem un ka starp tiem un to filiālēm un struktūrvienībām, ko tie kontrolē jaunattīstības valstīs, būtu jāīsteno dažāda veida pārskatatbildības un saistību mehānismi, turklāt atbalsta ES pilsoniskās sabiedrības darbu, aktīvi iesaistoties informētības paaugstināšanā attiecībā uz pārkāpumiem, ko šie uzņēmumi veikuši ārvalstīs;

18. uzstāj, ka valsts pienākums ir īstenot aizstāvību pret cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumiem, tostarp pret uzņēmumu izdarītiem pārkāpumiem, saukt uzņēmumus pie atbildības, nodrošināt biedrošanās brīvību un tiesības uz darba koplīgumu slēgšanu, un nodrošināt tiesas pieejamību visiem cietušajiem; aicina Komisiju izstrādāt efektīvus pasākumus, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu „Aizsargāt, ievērot un labot”, ko iesniedza ANO īpašais pārstāvis uzņēmējdarbības un cilvēktiesību lietās John Ruggie;

19. uzsver, ka ANO pamatprincipu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām labāka īstenošana veicinās ES mērķus attiecībā uz konkrētiem cilvēktiesību jautājumiem un darba pamatstandartiem; tāpēc aicina ES censties panākt skaidru starptautisku tiesisko regulējumu, kas reglamentētu uzņēmumu pienākumus un saistības attiecībā uz cilvēktiesībām;

20. atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri sniedz informāciju par savas darbības rezultātiem vides, sociālajā un pārvaldības (ESG) jomā; tomēr norāda, ka tikai ļoti neliela daļa no pasaules uzņēmumiem sagatavo attiecīgos ziņojumus; norāda, ka, lai gan ES kontu modernizācijas Direktīva 2003/51/EK(1) paredz obligātu informācijas izpaušanas līmeni galvenajiem darbības rādītājiem gan finanšu, gan nefinanšu jomā, tā nenosaka nekādas prasības attiecībā uz to rādītāju veidiem, kas jāiekļauj gada pārskatos; aicina Komisiju izskatīt iespējamos turpmākos pasākumus, lai stiprinātu ESG informācijas izpaušanu Eiropas līmenī;

21. uzsver, ka ES palīdzība trešo valstu valdībām sociālā un vides regulējuma īstenošanā, kā arī efektīvs kontroles režīms ir nepieciešams papildinājums, lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu KSA visā pasaulē;

22. uzsver, ka sociāli atbildīgs ieguldījums (SAI) ir daļa no KSA īstenošanas procesa ieguldījumu lēmumu jomā; norāda, ka pašlaik gan nav universālas SAI definīcijas, bet parasti tajā apvieno ieguldītāju finansiālos mērķus ar viņu rūpēm par sociālajiem, vides, ētikas un korporatīvās pārvaldības jautājumiem;

23. mudina ES un dalībvalstis īstenot turpmākus politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt informētību un stiprināt SAI attīstību, cita starpā apsverot iespēju tiesiski formulēt SAI obligāto standartu kopumu, it īpaši saistībā ar ES ieguldījumu un tirdzniecības nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm;

24. norāda, ka KSA ir mehānisms, ar kuru darba devēji var atbalstīt savus darbiniekus un vietējās kopienas jaunattīstības valstīs, un ka tā var nodrošināt ienākumu taisnīgu sadali, lai attīstītu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labklājību un vairāk cilvēkiem palīdzētu izkļūt no nabadzības, jo īpaši finanšu krīzes laikā; pauž nožēlu, ka sociālās iesaistīšanās protokoli pašlaik ir tikai brīvprātīgi, un mudina Komisiju padarīt tos saistošus;

25. prasa pilnībā un aktīvi apspriesties ar pārstāvības organizācijām, tostarp arodbiedrībām, un iesaistīt tās uzņēmumu KSA procesu un struktūru attīstībā, darbībā un uzraudzībā, tostarp izmantojot pastāvīgu darbinieku prasmju attīstību, kvalifikācijas celšanu, apmācību un mūžizglītību, strādājot ar darba devējiem un ievērojot patiesas partnerības pieeju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(1) OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.        ar interesi konstatē, ka Komisija ir sākusi iekļaut ES tirdzniecības nolīgumos skaidru norādi uz KSA; ņemot vērā korporāciju, to meitasuzņēmumu un piegādes ķēžu nozīmīgo lomu starptautiskajā tirdzniecībā, uzskata, ka uzņēmumu atbildība sociālajā un vides jomā ir jāietver ES tirdzniecības nolīgumu sadaļā „Ilgtspējīga attīstība”; aicina Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus par minēto KSA principu īstenošanu tirdzniecības politikā;

2.        apņemas arvien aktīvāk rīkoties, lai ES iestāžu un amatpersonu, tostarp ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos, pienākumos iekļautu sociālo, vides aizsardzības un cilvēktiesību standartu ievērošanu visās ES ārējās attiecībās un ārpolitikas pasākumos;

3.        uzsver, ka KSA veicināšana ir Eiropas Savienības atbalstīts mērķis un tādēļ Savienībai ir jānodrošina, lai tās īstenotā ārpolitika veicinātu ilgtspējīgu attīstību un sociālo attīstību attiecīgajās valstīs;

4.        mudina Komisiju, izstrādājot konkrētus priekšlikumus KSA principu piemērošanai, balstīties uz ESAO vadlīnijām transnacionāliem uzņēmumiem, tostarp ESAO pārsūdzēšanas procedūru;

5.        atzinīgi vērtē visas ESAO dalībvalstis par vispusīgo darbu, izstrādājot 2011. gada 25. maijā publicētās ESAO vadlīnijas transnacionāliem uzņēmumiem; norāda, ka 44 attiecīgās valdības, kas pārstāv visus pasaules reģionus un 85 % no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, mudina savus uzņēmumus ievērot šos tālejošos ieteikumus, lai kur tie darbotos;

6.        piekrīt tam, ka pašreizējās neatliekamās problēmas vides un klimata pārmaiņu jomā un globālo ražošanas ķēžu attīstība prasa plašāku KSA koncepcijas piemērošanu nekā bija paredzēts, kad šo koncepciju sākotnēji izstrādāja; tādēļ uzskata par nepieciešamu formulēt atjauninātu KSA koncepciju, attiecinot to uz darba tiesībām, cilvēktiesībām un nodarbinātības jautājumiem, kā arī uz vides aizsardzību, ar klimata pārmaiņām saistītām problēmām un uz korupcijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu;

7.        prasa, lai vēlākais no 2014. gada 1. janvāra visiem Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas trešās valstīs un kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku, būtu obligāti jāpiemēro ESAO vadlīnijas transnacionāliem uzņēmumiem;

8.        aicina Komisiju iekļaut juridiski saistošu KSA klauzulu visos ES parakstītos divpusējos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, pamatojoties uz KAS principiem, kas definēti starptautiskā līmenī, uzsverot ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību un īpašu uzmanību veltot cilvēktiesībām, pienācīgam darbam, darba standartiem, biedrošanās brīvībai, darba koplīgumiem un citiem sociālajiem apsvērumiem, jo īpaši 2010. gadā atjauninātās ESAO vadlīnijas; ierosina šo klauzulu izmantot, lai saskaņotu pašreizējos standartus un koncepcijas, tādējādi nodrošinot salīdzināmību un taisnīgumu, un tajā paredzēt pasākumus minēto principu uzraudzībai ES mērogā un tās īstenošanas pasākumus, kā arī izveidot valstu kontaktpunktus, kas kalpotu kā forums, lai uzdotu jautājumus par ESAO vadlīnijās skartajām tēmām, piemēram, pienākumu uzraudzīt uzņēmējsabiedrību, kā arī to meitasuzņēmumu un piegādes ķēžu darbību un pienākumu pildīt saistības;

9.        aicina Komisiju nodrošināt, lai visi uzņēmumi, kas darbojas vienotajā tirgū, tostarp transnacionālās korporācijas, kuru meitasuzņēmumi vai piegādes ķēdes atrodas ES, izpildītu visas savas juridiskās saistības gan valsts, gan ES līmenī, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un maksimālu labumu ES patērētājiem; aicina Komisiju aktīvi veicināt atbildīgu uzņēmējdarbības praksi to ES uzņēmumu vidū, kas darbojas ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu, ka tie stingri ievēro visas juridiskās saistības, kuras izriet no valsts tiesību aktiem un no divpusējām vai starptautiskām juridiskām saistībām, kas attiecas uz viņu uzņēmējdarbību, tostarp it īpaši ievērojot starptautiskos standartus un normas cilvēktiesību, darba tiesību un vides jomā; šajā nolūkā iesaka Komisijai aktīvi sadarboties ar partneriem jaunattīstības valstīs un jaunietekmes valstīs, lai apmainītos ar labāko praksi un zināšanām par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas veidiem un iespējām un veicinātu izpratni par atbildīgas uzņēmējdarbības praksi;

10.      ierosina dalībvalstu valdībām aicināt EIB visās tās darbībās iekļaut KSA klauzulu;

11.      aicina Komisiju ieviest atklātāku un skaidrāku procedūru sūdzību iesniegšanai un izskatīšanai saistībā ar neatbilstību KSA principiem, cita starpā izpildes mehānismus un vajadzības gadījumā — izmeklēšanas uzsākšanas procedūru;

12.      aicina Komisiju mudināt uzņēmumus izmantot KSA; uzsver, ka šāda prakse ir jāatbalsta un jāizplata MVU vidū, līdz minimumam samazinot izmaksas un birokrātijas slogu;

13.      aicina Komisiju iekļaut KSA klauzulu nolīgumos ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), jo īpaši attiecībā uz attīstības veicināšanas pasākumiem;

14.      aicina Komisiju efektīvāk izmantot uz stimuliem balstītus pasākumus un vērīgāk uzraudzīt un nodrošināt, lai transnacionālās korporācijas — neatkarīgi no tā, vai to juridiskā adrese ir vai nav Eiropas Savienībā —, kuru meitasuzņēmumi vai piegādes ķēdes atrodas valstīs, kas piedalās VPS un VPS+, kā arī attiecīgās valstis a) ievērotu valsts noteiktās un starptautiskās juridiskās saistības cilvēktiesību, sociālo un darba standartu un vides noteikumu jomā, b) apliecinātu patiesu apņēmību atbalstīt darbaspēka un pārējo iedzīvotāju tiesības, aizsardzību un labklājību, c) nodrošinātu biedrošanās brīvību un tiesības slēgt koplīgumus un d) ātri un efektīvi izskatītu visus pārkāpumus;

15.      aicina Komisiju veicināt KSA daudzpusējos forumos, atbalstot ciešāku sadarbību starp PTO un citiem daudzpusējiem forumiem, kas nodarbojas ar KSA, piemēram, SDO un ESAO;

16.      atgādina, ka saimniecisko strīdu izskatīšanai un/vai tādu zaudējumu atlīdzināšanai, kas ir bezatbildīgas vai nelikumīgas uzņēmējdarbības negatīvās sekas, jau pastāv gan iespēja vērsties tiesā, gan alternatīvi risinājumi; šajā sakarā aicina Komisiju pielikt pūles, lai uzlabotu gan uzņēmēju aprindu, gan visas sabiedrības izpratni par abām šīm iespējām; recalls that the International Chamber of Commerce (ICC) atgādina, ka Starptautiskā Tirdzniecības palāta (ICC) sniedz strīdu risināšanas pakalpojumus privātpersonām, uzņēmumiem, valstīm, valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām, kas meklē tiesāšanās alternatīvas, un var palīdzēt uzlabot tiesas efektīvu pieejamību cietušajiem gadījumā, ja bezatbildīga uzņēmējdarbība radījusi ekonomisku, sociālu un vides kaitējumu ES un/vai ārvalstīs;

17.      prasa ES mērogā uzraudzīt ierobežojošus pasākumus (sankcijas, boikotu, embargo), kā arī divējāda lietojuma preču licencēšanas shēmas;

18.      prasa ieviest tādus mehānismus, lai KSA principi būtu jāievēro ne tikai galvenajam uzņēmumam vai līgumslēdzējam, kas izmanto tirdzniecības nolīguma priekšrocības, bet arī ikvienam apakšuzņēmējam vai piegādes ķēdei, kuru tas var izmantot gan preču piegādei, gan darbinieku vai pakalpojumu nodrošināšanai, tādējādi panākot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas balstās uz taisnīgu samaksu un pienācīgiem darba apstākļiem, un garantējot arodbiedrību tiesības un brīvības;

19.      aicina Komisiju uzlabot modeli, ko tā izmanto, vērtējot ietekmi uz ilgtspējību, lai pienācīgi ņemtu vērā tirdzniecības sarunu sekas ekonomikas, sociālajā, cilvēktiesību un vides jomā, tostarp ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu; aicina Komisiju sekot līdzi tam, kā tiek īstenoti ar ES partnervalstīm noslēgtie tirdzniecības nolīgumi, pirms un pēc to parakstīšanas novērtējot ietekmi uz ilgtspējību un ņemot vērā īpaši mazaizsargātās nozares;

20.      uzsver, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments ir pilnībā jāinformē par to, kā nolīgumu ietekmes uz ilgtspējību novērtējumā (IIN) konstatētais tiek ņemts vērā sarunās pirms šo nolīgumu noslēgšanas un kuras nolīgumu nodaļas ir grozītas, lai izvairītos no IIN secinātās negatīvās ietekmes;

21.      prasa izveidot starptautiskas juridiskās sadarbības sistēmu starp ES un trešām valstīm, kuras parakstījušas divpusējus tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu cietušajiem efektīvu tiesas pieejamību valstī, kurā transnacionālie uzņēmumi pārkāpj tiesību aktus sociālajā vai vides jomā vai uzņēmumi neievēro KSA, un atbalsta starptautiska tiesas procesa ieviešanu, lai vajadzības gadījumā noteiktu uzņēmumiem sankcijas par izdarītajiem pārkāpumiem;

22.      prasa izstrādāt efektīvākus pārredzamības un atbildības standartus ES tehnoloģiju uzņēmumiem, kas eksportē tehnoloģijas, kuras var izmantot cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanai vai tādā veidā, kas ir pretrunā ES drošības interesēm;

23.      aicina EĀDD nodrošināt, lai ES tirdzniecības atašeji, kas pastāvīgi strādā ES vēstniecībās, saņemtu regulāru apmācību par KSA jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz ANO programmas „Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošanu, un lai ES vēstniecības darbotos kā ES kontaktpunkti sūdzībām par ES uzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, jo ESAO valstu kontaktpunkti atrodas tikai ESAO dalībvalstīs un tāpēc nav praktiski pieejami šādu uzņēmumu darbiniekiem valstīs ārpus ESAO;

24.      prasa, lai jaunu tehnoloģiju ietekme uz cilvēktiesībām tiktu novērtēta, cik vien drīz iespējams, jau to izpētes un izstrādes posmā, un prasa šādos novērtējumos iekļaut scenāriju pētījumus un apsvērumus par to, kā noteikt standartus cilvēktiesību integrēšanai plānošanas posmā („cilvēktiesību plānošana”);

25.      uzsver, ka izpratnes veicināšana uzņēmumu līmenī par KSA nozīmi un neatbilstības sekām, kas ir Komisijas uzdevums, ir jāveic vienlaikus ar reģistrācijas valsts valdības atbilstošu informētības un veiktspējas uzlabošanu, lai nodrošinātu KSA tiesību efektīvu īstenošanu un tiesas pieejamību;

26.      prasa īstenot principu „pazīsti galalietotāju”, lai nodrošinātu labāku kontroli un nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus piegādes ķēdes, ražošanas vai tirdzniecības plūsmas augšupējos un lejupējos posmos;

27.      uzsver, ka turpmākajos divpusējos ieguldījumu līgumos, ko paraksta ES, ir jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt ieguldītājus un nepieciešamību atļaut valsts iejaukšanos, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem, veselības un vides standartiem;

28.      uzskata, ka Pārredzamības direktīvas (2004/109/EK) un Grāmatvedības direktīvas (2003/51/EK) pašreizējā reforma ir pareizs solis, lai risinātu jautājumu par KSA, vienlaikus līdzsvarojot likumīgos centienus nodrošināt pārredzamību un atbildību ar slogu, ko uzņēmumiem rada ziņošanas pienākums; aicina Komisiju nodrošināt, lai uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas, būtu pienākums regulāri ziņot par savu darbību KSA jomā saskaņā ar ESAO vadlīnijām transnacionāliem uzņēmumiem, vienlaikus paredzot īpašu kārtību MVU, lai šo ziņošanas pienākumu būtu iespējams finansiāli un administratīvi pildīt;

29.      uzsver, ka KSA dimensija būtu jāiekļauj daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos, un tādēļ aicina Komisiju atbalstīt attiecīgus priekšlikumus gan starptautiskajos forumos, jo īpaši ESAO un SDO, gan PTO pēc Dohas sarunu kārtas;

30.      prasa turpmākajos KSA pasākumos ietvert visu pievienotās vērtības ķēdi — no izejvielu ieguves līdz otrreizējai pārstrādei, ieskaitot arī tirdzniecības posmu;

31.      aicina KSA politiku iekļaut visu līmeņu tirdzniecības nolīgumos ar ES un tajos iekļaut noteikumus, kuri paredz attiecināt aizsardzību arī uz viesstrādniekiem, aģentūru darbiniekiem un norīkotiem darbiniekiem;

32.      uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu mudināt ES uzņēmumus nākt klajā ar iniciatīvām KSA jomā un veikt labas prakses apmaiņu ar saviem ārvalstu partneriem;

33.      prasa, lai ES uzņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie reģistrēti ES vai trešās valstīs, visās savās darbībās ievēro KSA politiku un nodarbinātības un arodbiedrību pamattiesības, piemēram, tiesības uz privātumu un biedrošanās brīvību;

34.      prasa vispusīgi un aktīvi apspriesties ar pārstāvniecības organizācijām, tostarp arodbiedrībām, un iesaistīt tās uzņēmumu KSA procesu un struktūru izstrādē, darbībā un pārraudzībā; aicina šādas pārstāvniecības organizācijas sadarbojoties ar darba ņēmējiem patiesas partnerības garā;

35.      prasa plašāk, detalizētāk un pārredzamāk uzraudzīt KSA principus ES tirdzniecības politikā, nosakot skaidrus kritērijus, lai izvērtētu uzlabojumus un tādējādi veicinātu uzticību šai sistēmai;

36.      norāda, ka KSA ir mehānisms, kas ļauj darba devējiem atbalstīt savus darbiniekus un vietējās kopienas jaunattīstības valstīs, ka KSA un darba standartu ievērošana dod šīm valstīm iespēju gūt labumu no turpmākas starptautiskās tirdzniecības un ka KSA var nodrošināt ienākumu taisnīgu sadali, lai attīstītu ilgtspējīgu ekonomiku, panāktu sociālo labklājību un aizvien vairāk cilvēku glābtu no nabadzības, jo īpaši finanšu krīzes laikā; pauž nožēlu, ka sociālās iesaistīšanās protokoli pašlaik ir tikai brīvprātīgi, un mudina Komisiju padarīt tos saistošus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  mudina ES aktīvi rīkoties, veicinot tā ieguldījuma apzināšanos, ko uzņēmumi var dot sabiedrībai ar korporatīvo sociālo atbildību (KSA) kultūras, izglītības, sporta un jaunatnes lietu jomā;

2.  mudina ES un dalībvalstis sniegt konkrētu informāciju par KSA un nodrošināt izglītību un mācības par KSA, lai uzņēmumi pilnībā izmantotu KSA priekšrocības un varētu to īstenot savā organizatoriskajā kultūrā;

3.  aicina dalībvalstis ieviest nodokļu atbrīvojumus uzņēmumiem, kas finansē brīvprātīgo darbu un bezpeļņas pasākumus;

4.  vērš uzmanību uz nepieciešamību KSA iekļaut mācību iestāžu plānos visos līmeņos, ieskaitot uzņēmējdarbības apmācības iestādes, un mācību programmās mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem;

5.  mudina dalībvalstis integrēt KSA attiecīgajās izglītības programmās;

6.  uzsver, cik liela nozīme ir saiknei starp uzņēmumiem un skolām, kas sniedz augstāko otrā līmeņa izglītību, un, vēl jo īpaši, augstskolas līmenī, un norāda uz to, kāda loma KSA var būt, sniedzot studentiem praktisko pieredzi viņu studiju laikā — vai nu apmaksāta nepilna laika darba, vai apmaksātas prakses ietvaros uzņēmumos;

7.  mudina uzņēmumus nodrošināt kvalitatīvas prakses iespējas ar spēcīgu mācību elementu, kas atvieglo pāreju starp mācībām un nodarbinātību, palīdz attīstīt ar darba tirgu saistītas prasmes un atbalsta jauniešu autonomiju;

8.  mudina uzņēmumus to KSA politikā veicināt radošo garu un kultūras projektus saistībā ar pilsoniskā pienākuma apziņu un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietu radīšanu;

9.  norāda, ka ir svarīgi mazos un vidējos uzņēmumus iesaistīt KSA un atzīt to sasniegumus šajā jomā;

10. mudina uzņēmumus sadarbībā ar vadību un arodorganizācijām informēt, apmācīt un iesaistīt savus darba ņēmējus svarīgākajos sociālajos uzdevumos, kas attiecas uz Eiropu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas, sabiedrības un vides jomu un starptautiskā aspektā;

11. aicina darba devēju vidū veicināt sponsorēšanas ideju;

12. norāda uz to, cik būtisku ieguldījumu KSA var dot iespēju radīšanā mācībām un izaugsmei un sociālās attieksmes, pilsoniskā pienākuma apziņas, profesionālās ētikas un sociālās integrācijas izveidei un veicināšanai, izmantojot augsta līmeņa mijiedarbību ar sabiedrību, kā arī vairāku paaudžu darbību, piemēram, savstarpēju apmācīšanu un zinātības nodošanu vecākās un jaunākās paaudzes starpā; jo īpaši uzsver, kādu ieguldījumu KSA var dot, lai radītu iespējas jauniešiem un attīstītu viņu talantus;

13. uzsver, cik būtiski ir attiecībās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, paturēt uzmanības centrā cilvēktiesības;

14. atzinīgi vērtē Eiropas atzinības sistēmu par uzņēmumu un citu ieinteresēto personu līdzdalību KSA, ieskaitot izglītības iestādes un sporta organizācijas kā nozīmīgu soli ceļā uz KSA redzamības nodrošināšanu;

15. uzsver, ka sociāli atbildīgi ieguldījumi (SAI) kā KSA īstenošanas procesa sastāvdaļa lēmumos par ieguldījumiem apvieno ieguldītāju finanšu un ekonomiskos mērķus ar apsvērumiem no sociālā, vides, ētikas, kultūras un izglītības viedokļa;

16. mudina dalībvalstis un Savienību attiecībā uz savu KSA plānu ņemt vērā, ka kultūras un radošajiem MVU var būt nozīmīga ietekme uz sociālajām un vides izmaiņām, iestrādājot sociālas dabas apsvērumus un ierosinot ilgtermiņa risinājumus, lai, dodot jaunus stimulus darba tirgum, cīnītos pret nabadzību;

17. aicina veikt pētījumu par iemesliem, kāpēc dažādās īstenotās KSA stratēģijas ir izrādījušās efektīvas vai neefektīvas;

18. aicina dalībvalstis atbalstīt brīvprātīgo darbu un darba devēja atbalstītu brīvprātīgo darbu arī saistībā ar KSA, kā noteikts 2012. gada 12. jūnija rezolūcijā par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā(1), un uzlabot tā statusu; uzsver, ka brīvprātīgo darbs nekādi nedrīkstētu ietekmēt darba ņēmēja atalgojumu vai darbu un ka brīvprātīgo darbībai un algotajam darbam būtu savstarpēji vienam otru jāpapildina;

19. uzskata, ka uz kultūras saturu un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem gulstas korporatīva sociālā atbildība nodrošināt, ka tiek aizsargātas lietotāju pamattiesības, un uzskata, ka pašregulēšana un dziļās kompleksās pārbaudes izraisa risku, ka policijas un spriedumu izpildi nodod privātajam sektoram;

20. mudina plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus savā KSA politikā iekļaut pārredzamus žurnālistikas standartus, tostarp — garantijas, kas aizsargā informācijas avotus un ziņotāju tiesības.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0236.