ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā
20.5.2013 - (COM(2012)0085 – C7-0075/2012 – 2012/0036(COD)) - ***I
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Monica Luisa Macovei
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā
(COM(2012)0085 – C7-0075/2012 – 2012/0036(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0085),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0075/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 11. jūlija atzinumu[1],
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2012. gada 4. decembra atzinumu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0178/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(1) Galvenais pārrobežu noziedzīgo organizāciju dzinulis ir finansiāls ieguvums. Lai tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu darbs būtu efektīvs, to rīcībā vajadzētu nodot līdzekļus noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošanai, iesaldēšanai, pārvaldīšanai un konfiscēšanai. |
(1) Galvenais motīvs pārrobežu organizētajai noziedzībai, tostarp mafijas veida noziedzīgajām organizācijām, ir finansiāls ieguvums. Tāpēc kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu nodot līdzekļus noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošanai, iesaldēšanai, pārvaldīšanai un konfiscēšanai. Tomēr organizētās noziedzības efektīvai novēršanai un apkarošanai būtu nevis jāaprobežojas ar noziedzīgi iegūto līdzekļu neitralizēšanu, bet tā būtu jāpaplašina, dažos gadījumos attiecinot to uz jebkuru īpašumu, kas iegūts saistībā ar krimināla rakstura darbībām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpēja atzīšana nav pietiekami efektīva. Efektīvai cīņai pret ekonomiskajiem noziegumiem, organizēto noziedzību un terorismu būtu vajadzīga arī to pasākumu savstarpēja atzīšana, kas veikti no krimināltiesībām atšķirīgā jomā vai citādā veidā pieņemti notiesājoša sprieduma neesamības gadījumā apstākļos, kas definēti 5. pantā, un kuru mērķis plašākā nozīmē ir jebkādi iespējamie aktīvi vai ienākumi, kas piedēvējami noziedzīgai organizācijai vai personai, kas tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta par piederību noziedzīgai organizācijai. |
Pamatojums | |
Finansiālais ieguvums ir lielākās daļas noziegumu, ne tikai pārrobežu organizēto noziegumu, galvenais mērķis. | |
Ņemot vērā pašreizējās sistēmas zemo efektivitāti, vajadzētu izmantot visus pieejamos līdzekļus noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošanai, iesaldēšanai, pārvaldīšanai un konfiscēšanai. | |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(2) Organizētu noziedzīgu grupu darbībai robežas nav šķērslis, un tās arvien vairāk iegūst aktīvus citās dalībvalstīs un trešās valstīs. Palielinās nepieciešamība pēc efektīvas starptautiskas sadarbības tiesībaizsardzības jomā attiecībā uz līdzekļu atgūšanu un savstarpējo tiesisko palīdzību. |
(2) Organizētu noziedzīgu grupu darbībai robežas nav šķērslis, un tās arvien vairāk iegūst aktīvus citās dalībvalstīs un trešās valstīs. Palielinās nepieciešamība pēc efektīvas starptautiskas sadarbības tiesībaizsardzības jomā attiecībā uz līdzekļu atgūšanu un savstarpējo tiesisko palīdzību. Minimālo noteikumu pieņemšana ļaus saskaņot līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas režīmu dalībvalstīs, tādējādi veicinot savstarpējo uzticēšanos un efektīvu pārrobežu sadarbību. |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2a) Visefektīvākais organizētās noziedzības apkarošanas veids ir stingras juridiskās sekas un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu efektīva atklāšana, izņemšana un konfiskācija. Īpaši efektīva ir paplašinātā konfiskācija. |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(3) Lai gan pašreizējais statistikas datu apjoms ir ierobežots, atgūtais līdzekļu apmērs Savienībā ir drīzāk neapmierinošs salīdzinājumā ar aprēķināto noziedzīgi iegūto līdzekļu summu. Pētījumi liecina, ka konfiskācijas procedūras joprojām netiek pietiekami izmantotas, lai gan tās ir reglamentētas ES un valstu tiesību aktos. |
(3) Lai gan pašreizējais statistikas datu apjoms ir ierobežots, atgūtais noziedzīgi iegūto līdzekļu apmērs Savienībā ir drīzāk ārkārtīgi zems salīdzinājumā ar aprēķināto noziedzīgi iegūto līdzekļu summu. Pētījumi liecina, ka konfiskācijas procedūras joprojām netiek pietiekami izmantotas, lai gan tās ir reglamentētas ES un valstu tiesību aktos, un tiesību akti valstu līmenī ir nevienādi, tāpēc ir nepieciešama saskaņošana, arī tādēļ, lai nodrošinātu pašas konfiskācijas veikšanu pilnā apjomā. |
Pamatojums | |
Problēma ir nevis atgūto līdzekļu nepietiekamais apmērs, bet gan to mazais apjoms salīdzinājumā ar lēstajiem ienākumiem no noziedzības. Dalībvalstu tiesību aktu dažādība ir jāmin kā viens no šī direktīvas priekšlikuma iesniegšanas iemesliem. Tiesību aktu dažādība negatīvi ietekmē efektivitāti un sadarbību, it īpaši pārrobežu organizētās noziedzības un citu noziedzības veidu apkarošanā. | |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7b) Dalībvalstis var brīvi pieņemt konfiskācijas procedūras, kas ir saistītas ar krimināllietu, kuru izskata jebkurā tiesā ― krimināltiesā, civiltiesā, vai administratīvajā tiesā. |
Pamatojums | |
Šajā apsvērumā paskaidrots, ka dalībvalstis var īstenot šo direktīvu, izmantojot jebkādus tiesas procesus, kas atbilst to valsts sistēmai. | |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(9) Tādēļ saskaņā ar tiesas galīgo lēmumu izdarīta nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija un šo noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai atbilstoša īpašuma konfiskācija būtu jāietver šajā paplašinātajā jēdzienā saistībā ar šajā direktīvā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pamatlēmumā 2001/500/TI ir noteikts, ka dalībvalstīm jāspēj konfiscēt nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus pēc galīgā notiesājošā sprieduma pieņemšanas un jāspēj konfiscēt īpašumu, kura vērtība atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu summai. Šie pienākumi būtu jāsaglabā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav ietverti šajā direktīvā. |
(9) Tādēļ saskaņā ar tiesas galīgo lēmumu, gan balstoties uz notiesājošu spriedumu krimināllietā, gan bez notiesājoša sprieduma, izdarīta nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija un šo noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai atbilstoša īpašuma konfiskācija būtu jāietver šajā paplašinātajā jēdzienā saistībā ar šajā direktīvā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pamatlēmumā 2001/500/TI ir noteikts, ka dalībvalstīm jāspēj konfiscēt nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus pēc galīgā notiesājošā sprieduma pieņemšanas un jāspēj konfiscēt īpašumu, kura vērtība atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu summai. Šie pienākumi būtu jāsaglabā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav ietverti šajā direktīvā, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu jēdziens, kā definēts šajā direktīvā, būtu jāattiecina uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nav ietverti šajā direktīvā. |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Saskaņā ar ne bis in idem principu no paplašinātās konfiskācijas ir jāizslēdz līdzekļi, kuri, iespējams, iegūti tādu noziedzīgu darbību rezultātā, par kurām attiecīgā persona pilnībā ir attaisnota iepriekšējās lietas iztiesāšanas laikā, vai arī citos gadījumos, kad tiek piemērots ne bis in idem princips. Paplašinātu konfiskāciju nevajadzētu piemērot arī tad, ja par šādām līdzīgām noziedzīgām darbībām nevar sākt kriminālprocesu, jo saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iestājies noilgums. |
(11) Saskaņā ar ne bis in idem principu no paplašinātās konfiskācijas ir jāizslēdz līdzekļi, kuri, iespējams, iegūti tādu noziedzīgu darbību rezultātā, par kurām attiecīgā persona pilnībā ir attaisnota iepriekšējās lietas iztiesāšanas laikā, vai arī citos gadījumos, kad tiek piemērots ne bis in idem princips. |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(12) Konfiskācijas rīkojumus parasti izdod, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu. Atsevišķos gadījumos – pat ja nevar pieņemt notiesājošu spriedumu – tomēr vajadzētu būt iespējai konfiscēt aktīvus, lai pārtrauktu noziedzīgas darbības un nodrošinātu, ka noziedzīgu darbību rezultātā gūtie ienākumi netiek no jauna ieguldīti likumīgajā ekonomikā. Dažās dalībvalstīs konfiskācija ir atļauta gadījumos, kad nav pietiekamu pierādījumu, lai sāktu kriminālvajāšanu, ja tiesa, izvērtējot iespējamību, uzskata, ka īpašuma izcelsme ir nelikumīga, kā arī situācijās, kad aizdomās turētā vai apsūdzētā persona bēguļo, lai izvairītos no kriminālvajāšanas, vai to nevar tiesāt citu iemeslu dēļ, vai ir mirusi pirms kriminālprocesa pabeigšanas. Tas attiecas uz konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Būtu jāparedz noteikums, kas visās dalībvalstīs atļautu veikt konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma vismaz iepriekš minētajos konkrētajos gadījumos. Tas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas 54. panta 1. punkta c) apakšpunktam, kurā ir noteikts, ka ikvienai konvencijas dalībvalstij jāizvērtē tādu pasākumu pieņemšana, kuri nepieciešami, lai atļautu nelikumīgi iegūta īpašuma konfiscēšanu bez notiesājoša sprieduma krimināllietā, tostarp arī gadījumos, kad likumpārkāpēju nevar tiesāt tā nāves, bēguļošanas vai prombūtnes dēļ. |
(12) Konfiskācijas rīkojumus parasti izdod, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu. Atsevišķos gadījumos – pat ja nevar pieņemt notiesājošu spriedumu – tomēr vajadzētu būt iespējai konfiscēt aktīvus, lai pārtrauktu noziedzīgas darbības, piemēram, organizēto noziedzību vai terorismu, un nodrošinātu, ka noziedzīgu darbību rezultātā gūtie ienākumi netiek no jauna ieguldīti likumīgajā ekonomikā. Dažās dalībvalstīs konfiskācija ir atļauta gadījumos, kad nav pietiekamu pierādījumu, lai sāktu kriminālvajāšanu, ja tiesa, izvērtējot iespējamību, uzskata, ka īpašuma izcelsme ir nelikumīga, kā arī situācijās, kad aizdomās turētā vai apsūdzētā persona bēguļo, lai izvairītos no kriminālvajāšanas vai notiesāšanas, vai to nevar tiesāt citu iemeslu dēļ, vai ir mirusi pirms kriminālprocesa pabeigšanas. Citos gadījumos dažas dalībvalstis ļauj veikt konfiskāciju, piemēram, ja notiesājošs spriedums krimināllietā netiek pieprasīts vai to nevar panākt, bet tiesa pēc pieejamo pierādījumu pilnīgas izskatīšanas, tostarp attiecībā uz aktīvu nesamērīgumu salīdzinājumā ar deklarētajiem ienākumiem, ir pārliecināta, ka īpašums ir iegūts no noziedzīgas darbības. Tas attiecas uz konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Būtu jāparedz noteikums, kas visās dalībvalstīs atļautu veikt konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12a) Šī direktīva attiecas tikai uz tāda veida konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma, ko uzskata par krimināltiesiska rakstura pasākumu. Lai konstatētu jebkuru šādu konfiskācijas pasākumu krimināltiesisko raksturu, cita starpā būtu jāņem vērā šādi kritēriji: (i) pārkāpuma juridiskā kvalifikācija saskaņā ar valsts tiesībām, (ii) pārkāpuma būtība un (iii) soda smagums, kas draud attiecīgajai personai. |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12b) Atsevišķos gadījumos vajadzētu būt iespējai daļēji iztikt bez iesaldēšanas rīkojuma. Tādējādi tas būtu iespējams gadījumos, ja pasākums neproporcionāli apgrūtinātu attiecīgo personu vai atstātu to bez iztikas līdzekļiem. |
Pamatojums | |
Komisijas priekšlikumā pašlaik nav paredzēti nosacījumi pārmērīgu grūtību gadījumos. Ja ir pieejami konfiskācijas nosacījumi, konfiskācijas rīkojums būtu obligāts. Lai novērstu neproporcionālas sekas, ir svarīgi ieviest tā dēvēto „grūtību klauzulu”. | |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 12.c apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12c) Konfiskācija nedrīkstētu aizkavēt vai novērst pamatotus prasījumus, ko sniedz personas, kas cietušas attiecīgās personas, kuru skar konfiskācija, veiktajos noziedzīgajos nodarījumos. |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(13) Aizdomās turētās vai apsūdzētās personas rīcība, nododot informētai trešai personai īpašumu, lai izvairītos no tā konfiskācijas, ir ierasta prakse, kas kļūst arvien izplatītāka. Pašreizējā Savienības tiesiskajā regulējumā nav saistošu noteikumu par tāda īpašuma konfiskāciju, kas nodots trešām personām. Tādēļ palielinās nepieciešamība atļaut trešām personām nodota īpašuma konfiskāciju, kas parasti būtu jādara gadījumos, ja apsūdzētajai personai nav īpašuma, kuru varētu konfiscēt. Noteiktos gadījumos ir lietderīgi paredzēt konfiskāciju, ko piemēro trešām personām, ja, izvērtējot konkrētus faktus, ir konstatēts, ka notiesātās, aizdomās turētās vai apsūdzētās personas īpašuma konfiskācija, visticamāk, nebūs iespējama, vai situācijās, kad unikāli priekšmeti jāatdod to likumīgajam īpašniekam. Turklāt, lai aizsargātu bona fide trešo personu intereses, šādu konfiskāciju vajadzētu veikt tikai tad, ja trešā persona zināja vai tai vajadzēja zināt, ka īpašums iegūts noziedzīgi vai ka tas tika nodots, lai izvairītos no tā konfiscēšanas, un tika atdots bez atlīdzības vai nodots apmaiņā pret samaksu, kas zemāka nekā tirgus vērtība. |
(13) Aizdomās turētās vai apsūdzētās personas rīcība, nododot informētai trešai personai īpašumu, lai izvairītos no tā konfiskācijas, ir ierasta prakse, kas kļūst arvien izplatītāka. Pašreizējā Savienības tiesiskajā regulējumā nav saistošu noteikumu par tāda īpašuma konfiskāciju, kas nodots trešām personām. Tādēļ palielinās nepieciešamība atļaut trešām personām nodota vai trešo personu iegūta īpašuma konfiskāciju. Lai aizsargātu bona fide trešo personu intereses, šādu konfiskāciju vajadzētu veikt tikai tad, ja trešā persona zināja vai tai vajadzēja zināt, ka īpašums bijis nozieguma rīks vai noziedzīgi iegūti līdzekļi vai ka tas tika nodots, lai izvairītos no tā konfiscēšanas, vai ja tas tika atdots bez atlīdzības vai nodots apmaiņā pret samaksu, kas ir ievērojami zemāka nekā tā tirgus vērtība. Jābūt iespējamai arī konfiskācijai, ko piemēro trešām personām, ja konkrētā aizdomās turētā vai apsūdzētā persona jau no paša sākuma ir rīkojusies citas fiziskas vai juridiskas personas labā. |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13a) Lai efektīvāk cīnītos pret noziedzīgajām organizācijām un smagiem noziegumiem, ievērojot jau esošo pieredzi, dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja sodīt un tiesāt par tādu rīcību, kuras mērķis ir fiktīvi piedēvētas īpašumtiesības un īpašuma pieejamība trešajām personām nolūkā izvairīties no īpašuma izņemšanas un konfiskācijas. Pienācīgi būtu jāsoda arī par atbalstu šāda noziedzīga nodarījuma veikšanai. |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13b) Noteikumi par trešām personām piemērotu konfiskāciju attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(15) Bieži vien aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām izdodas slēpt īpašumu visu kriminālprocesa laiku. Tādēļ konfiskācijas rīkojumus nevar izpildīt, un veidojas situācijas, kad personas, pret kuru īpašumu ir vērsti konfiskācijas rīkojumi, pēc soda izciešanas gūst labumu no sava īpašuma. Tādējādi ir jāatļauj noteikt precīzu tā īpašuma apmēru, kas jākonfiscē pat pēc galīgā notiesājošā sprieduma par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai būtu iespējama konfiskācijas rīkojumu pilnīga izpilde gadījumos, kad sākotnēji nav atklāts nekāds īpašums vai arī tā apmērs nav pietiekams, un konfiskācijas rīkojums netiek izpildīts. Tā kā iesaldēšanas rīkojumi ierobežo tiesības uz īpašumu, šādus pagaidu pasākumus nevajadzētu izmantot ilgāk, nekā tas ir nepieciešams īpašuma pieejamības saglabāšanas nolūkā, ņemot vērā tā iespējamo konfiskāciju vēlāk. Tādēļ varētu būt nepieciešama lietas regulāra pārskatīšana tiesā, lai nodrošinātu, ka pasākumu mērķis novērst īpašuma izšķērdēšanu paliek spēkā. |
(15) Bieži vien aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām izdodas slēpt īpašumu visu kriminālprocesa laiku. Tādēļ konfiskācijas rīkojumus nevar izpildīt, un veidojas situācijas, kad personas, pret kuru īpašumu ir vērsti konfiskācijas rīkojumi, pēc soda izciešanas gūst labumu no sava īpašuma. Tādējādi ir jāatļauj noteikt precīzu tā īpašuma apmēru, kas jākonfiscē pat pēc galīgā notiesājošā sprieduma par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai būtu iespējama konfiskācijas rīkojumu pilnīga izpilde gadījumos, kad sākotnēji nav atklāts nekāds īpašums vai arī tā apmērs nav pietiekams, un konfiskācijas rīkojums netiek izpildīts. Tā kā iesaldēšanas rīkojumi ierobežo tiesības uz īpašumu, šādus pagaidu pasākumus nevajadzētu izmantot ilgāk, nekā tas ir nepieciešams īpašuma pieejamības saglabāšanas nolūkā, ņemot vērā tā iespējamo konfiskāciju vēlāk. Tādēļ vajadzības gadījumā varētu būt nepieciešama lietas pārskatīšana tiesā, lai nodrošinātu, ka pasākumu mērķis novērst īpašuma izšķērdēšanu paliek spēkā. |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(16) Īpašums, kas iesaldēts, ņemot vērā tā iespējamo konfiskāciju vēlāk, būtu pienācīgi jāpārvalda, lai tas nezaudētu savu saimniecisko vērtību. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, tostarp īpašuma pārdošana vai nodošana, lai mazinātu šādus zaudējumus. Dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgi pasākumi, piemēram, jāizveido nacionālie centralizētie līdzekļu pārvaldības biroji vai līdzīgi mehānismi (gadījumos, kad šādas funkcijas ir decentralizētas), lai pienācīgi pārvaldītu pirms konfiskācijas iesaldētos aktīvus un saglabātu to vērtību līdz brīdim, kad tiesu iestādes taisīs spriedumu. |
(16) Īpašums, kas iesaldēts, ņemot vērā tā iespējamo konfiskāciju vēlāk, būtu pienācīgi jāpārvalda, lai tas nezaudētu savu saimniecisko vērtību, lai veicinātu tā atkārtotu izmantošanu sociālajām vajadzībām un lai izvairītos no turpmāka noziedznieku iefiltrēšanās riska. Tāpēc būtu lietderīgi apsvērt Savienības fonda veidošanu, kurā sakopos daļu no dalībvalstīs konfiscētajiem aktīviem. Šāds fonds tad būtu pieejams Savienības pilsoņu, asociāciju, NVO koalīciju un jebkādu citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju izmēģinājuma projektiem, lai veicinātu konfiscēto aktīvu efektīvu atkārtotu izmantošanu sociālajām vajadzībām un paplašinātu Savienības demokrātiskās funkcijas. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, tostarp īpašuma pārdošana vai nodošana, lai mazinātu šādus zaudējumus un lai atbalstītu sociālos mērķus. Dalībvalstīm būtu jāveic visi attiecīgie pasākumi, gan leģislatīvie, gan cita veida, piemēram, jāizveido nacionālie centralizētie līdzekļu pārvaldības biroji vai līdzīgi mehānismi (gadījumos, kad šādas funkcijas ir decentralizētas), lai pienācīgi pārvaldītu pirms konfiskācijas iesaldētos aktīvus un saglabātu to vērtību līdz brīdim, kad tiesu iestādes taisīs spriedumu. |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16a) Lai pilsoniskā sabiedrība varētu konkrēti sajust dalībvalstu tādas rīcības efektivitāti, kas vērsta pret organizēto noziedzību, tostarp mafijas veida noziedzību, un lai noziedzīgi iegūtie līdzekļi faktiski tiktu atņemti noziedzniekiem, ir jāpieņem kopīgi pasākumi, lai izvairītos no tā, ka noziedzīgās organizācijas atkārtoti iegūst savā valdījumā nelegāli iegūtu īpašumu. Vairāku dalībvalstu labākā prakse ir parādījusi šādu instrumentu efektivitāti: līdzekļu pārvaldības biroju vai līdzīgu mehānismu veiktā pārvaldība un administrēšana, kā arī konfiscētā īpašuma izmantošana projektos, kuru mērķis ir pretstatīt un novērst noziedzību, citi institucionālie vai publiskie nolūki vai izmantošana sociālajām vajadzībām. |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16b) Prakse lietot konfiscētos aktīvus sociālajām vajadzībām veicina un stiprina tiesiskuma kultūras izplatīšanos, palīdzību noziegumos cietušajām personām un darbību pret organizēto noziedzību, tādējādi radot pienācīgus mehānismus, kas sniedz labumu sabiedrībai un teritorijas sociālekonomiskajai attīstībai un ko var īstenot arī nevalstiskās organizācijas, izmantojot objektīvus kritērijus. |
Pamatojums | |
Dažas dalībvalstis jau ir mēģinājušas izmantot konfiscētos noziedzīgi iegūtos aktīvus sabiedrības vajadzībām, un tam ir bijuši lieli panākumi sociālajā ziņā un attiecībā uz noziedzīgu darbību novēršanu. | |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(17) Ir ļoti maz uzticamu informācijas avotu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju. Lai šo direktīvu varētu novērtēt, ir jāvāc piemērotu statistikas datu salīdzināmais minimums par īpašuma izsekošanu, tiesu iestāžu darbību un īpašuma atsavināšanas darbībām. |
(17) Ir ļoti maz uzticamu informācijas avotu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju. Lai šo direktīvu varētu novērtēt, ir jāvāc piemērotu statistikas datu pienācīgs salīdzināmais minimums par īpašuma izsekošanu, tiesu iestāžu darbību un īpašuma pārvaldības un atsavināšanas darbībām, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu. |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17a) Būtu jāreģistrē tā īpašuma vērtība, kuru paredzēts atkārtoti izmantot tieši vai netieši skarto noziegumos cietušo personu labā. |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(18) Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, galvenokārt tiesības uz īpašumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, tiesības tikt netiesātam un nesodītam divreiz krimināllietā par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu un noziedzīgu nodarījumu likumības un samērīguma principi. Šī direktīva jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un principiem. |
(18) Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, galvenokārt tiesības uz īpašumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, tiesības tikt netiesātam un nesodītam divreiz krimināllietā par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu un noziedzīgu nodarījumu likumības un samērīguma principi. Šī direktīva jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un principiem. |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18a) Dažas dalībvalstis jau ir sekmīgi pieņēmušas sistēmas, kas paredz konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Faktiski Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nekad nav uzskatījusi to, ka uz personām var attiecināt šādu viņu mantas atsavināšanas pasākumu, par pamattiesību pārkāpumu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(20) Ņemot vērā to, ka dalībvalstu līmenī šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot īpašuma konfiskāciju krimināllietās, nevar pietiekami labi sasniegt un ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz tikai tādus pasākumus, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. |
(20) Ņemot vērā to, ka dalībvalstu līmenī šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot īpašuma konfiskāciju, nevar pietiekami labi sasniegt un ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Šajā direktīvā ir noteikts noteikumu minimums, kas attiecas uz īpašuma iesaldēšanu, ņemot vērā tā iespējamo konfiskāciju vēlāk, un uz īpašuma konfiskāciju krimināllietās. |
Šajā direktīvā ir noteikts noteikumu minimums, kas attiecas uz īpašuma iesaldēšanu, ņemot vērā tā iespējamo konfiskāciju vēlāk, un uz īpašuma konfiskāciju saistībā ar krimināllietām un sniegti ieteikumi par vispārīgiem principiem, kas jāievēro konfiscētā īpašuma pārvaldībā un izmantošanā. |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(1) „noziedzīgi iegūti līdzekļi” ir jebkāds saimniecisks labums, kas gūts, izdarot noziedzīgu nodarījumu; tie var sastāvēt no jebkāda veida īpašuma un ietver tiešu noziedzīgi iegūtu līdzekļu turpmāku atkārtotu ieguldīšanu, ko veic aizdomās turētā vai apsūdzētā persona, un jebkādus vērtīgus labumus; |
(1) „noziedzīgi iegūti līdzekļi” ir jebkāds saimniecisks labums, kas tieši vai netieši gūts, izdarot noziedzīgu nodarījumu; tie var sastāvēt no jebkāda veida īpašuma un ietver tiešu noziedzīgi iegūtu līdzekļu turpmāku atkārtotu ieguldīšanu, ko veic aizdomās turētā vai apsūdzētā persona, un jebkādus vērtīgus labumus; |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(2) „īpašums” ir jebkāda veida ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta un juridiski dokumenti vai instrumenti, kas apliecina īpašumtiesības uz šo mantu vai tiesības uz tās daļu; |
(2) „īpašums” ir jebkāda veida ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta un juridiski dokumenti vai instrumenti, kas apliecina īpašumtiesības uz šo mantu vai tiesības uz tās daļu, kā arī īpašums, kas ir laulāto kopīpašums; |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(4) „konfiskācija” ir pēc tiesvedības par noziedzīgu nodarījumu tiesas uzlikts sods vai pasākums, kā rezultātā notiek galīga īpašuma atņemšana; |
(4) „konfiskācija” ir ar kompetentas valsts tiesas spriedumu vai pēc tiesvedības par noziedzīgu nodarījumu uzlikts sods vai pasākums, kā rezultātā notiek galīga īpašuma atņemšana, pamatojoties uz spriedumu; |
Pamatojums | |
Saskaņā ar EPLS pasākumam ir jābūt saistītam ar krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu. Neatkarīgi no tā, ka valsts tiesību aktos tā var būt dēvēta par civiltiesisku konfiskāciju, LESD 83. panta 1. punkts neizslēdz šāda veida konfiskāciju, ja to var kvalificēt kā kriminālsodu saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Engel lietā (noziedzīga nodarījuma raksturs, soda smagums). Šādas konfiskācijas „krimināltiesiskā būtība" ir nosacījums jebkurai saskaņošanai saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu. (CLS 37. punkts) | |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 6. punkts – ka apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ka) kā arī jebkādi citi juridiskie akti, ja šajos aktos ir īpaši paredzēts, ka šo direktīvu piemēro noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņoti konkrētajā aktā; |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, kuri tai ļauj pēc galīgā notiesājošā sprieduma par noziedzīgu nodarījumu pilnībā vai daļēji konfiscēt nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus. |
1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj tikai tiesu iestādēm, pamatojoties uz galīgo notiesājošo spriedumu par noziedzīgu nodarījumu, pilnībā vai daļēji konfiscēt nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai īpašumu, kura vērtība atbilst šādiem nozieguma rīkiem un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, kuri tai ļauj pēc galīgā notiesājošā sprieduma par noziedzīgu nodarījumu konfiscēt īpašumu, kura vērtība atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu summai. |
svītrots |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Katra dalībvalsts pieņem nepieciešamos pasākumus, kuri tai ļauj pilnībā vai daļēji konfiscēt īpašumu, kas pieder par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesātai personai, ja tiesa, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, konstatē, ka notiesātā persona attiecīgo īpašumu, visticamāk, ir ieguvusi līdzīgu noziedzīgu darbību rezultātā, nevis citu darbību rezultātā. |
1. Katra dalībvalsts pieņem nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj tiesu iestādēm pilnībā vai daļēji konfiscēt īpašumu, kas pieder par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesātai personai, ja, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, piemēram, ka īpašuma vērtība ir neproporcionāla salīdzinājumā ar notiesātās personas likumīgajiem ienākumiem, tiesa uzskata, ka attiecīgais īpašums, visticamāk, ir iegūts noziedzīgu darbību rezultātā, nevis citu darbību rezultātā. |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Konfiskāciju nepiemēro, ja par 1. punktā minētajām līdzīgajām noziedzīgajām darbībām |
2. Konfiskāciju nepiemēro, ja par 1. punktā minētajām līdzīgajām noziedzīgajām darbībām ir jau pabeigts kriminālprocess, kurā persona ir attaisnota, vai citos gadījumos, kad tiek piemērots ne bis in idem princips. |
(a) nevar sākt kriminālprocesu, jo saskaņā ar valsts krimināltiesību normām ir iestājies noilgums, vai |
|
(b) ir jau pabeigts kriminālprocess, kurā persona ir attaisnota, vai citos gadījumos, kad tiek piemērots ne bis in idem princips. |
|
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 5. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai tiesu iestādes varētu kriminālsoda veidā konfiscēt ieņēmumus un nozieguma rīkus bez notiesājoša sprieduma krimināllietā, ja tiesa, pamatojoties uz konkrētajiem apstākļiem un visiem pieejamajiem pierādījumiem, ir pārliecināta, ka šie aktīvi ir iegūti noziedzīgu darbību rezultātā, vienlaikus šajā procesā pilnībā ievērojot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta un Eiropas Pamattiesību hartas noteikumus. Šāda konfiskācija ir uzskatāma par krimināltiesisku cita starpā saskaņā ar šādiem kritērijiem: (i) nodarījuma juridiskā kvalifikācija saskaņā ar valsts tiesībām, (ii) nodarījuma būtība un (iii) soda smagums, kas draud attiecīgajai personai, un tā atbilst arī valsts konstitucionālajām tiesībām. |
Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj tai konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus un nozieguma rīkus bez notiesājoša sprieduma pēc tiesvedības, kurā, ja aizdomās turētā vai apsūdzētā persona būtu varējusi piedalīties lietas iztiesāšanā, būtu pieņemts notiesājošs spriedums, ja |
2. Katra dalībvalsts veic arī nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj tiesu iestādei konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus un nozieguma rīkus bez notiesājoša sprieduma pēc tiesvedības, kurā, ja aizdomās turētā vai apsūdzētā persona būtu varējusi piedalīties lietas iztiesāšanā, būtu pieņemts notiesājošs spriedums, ja |
(a) aizdomās turētās vai apsūdzētās personas nāve vai pastāvīga slimība liedz turpināt kriminālvajāšanu, vai |
(a) aizdomās turētās vai apsūdzētās personas nāve, slimība vai pastāvīga slimība liedz tiesāt šo personu vai turpināt tās kriminālvajāšanu, vai |
(b) aizdomās turētās vai apsūdzētās personas slimība vai bēguļošana nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas vai tiesāšanas liedz īstenot kriminālvajāšanu pienācīgā termiņā un rada būtisku risku, ka tā būs jāpārtrauc noilguma dēļ. |
(b) aizdomās turētās vai apsūdzētās personas slimība vai bēguļošana nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas vai tiesāšanas liedz īstenot kriminālvajāšanu pienācīgā termiņā un rada būtisku risku, ka tā būs jāpārtrauc noilguma dēļ. |
|
3. Ja dalībvalstij jau ir ārpus krimināltiesībām paredzētas procedūras, kas aptver 1. un 2. punktā minētos apstākļus, tai nav nepieciešams minētās procedūras iekļaut arī krimināltiesību sistēmā. |
Pamatojums | |
Neatkarīgi no tā, ka valsts tiesību aktos tā var būt dēvēta par civiltiesisku konfiskāciju, LESD 83. panta 1. punkts neizslēdz šāda veida konfiskāciju, ja to var kvalificēt kā kriminālsodu saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Engel lietā (noziedzīga nodarījuma raksturs, soda smagums). Šādas konfiskācijas "krimināltiesiskā būtība" ir nosacījums jebkurai saskaņošanai saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu. (CLS 37. punkts) | |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(a) noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kurus notiesātā persona vai cita persona tās vārdā, aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir nodevusi trešām personām, ņemot vērā 5. pantā minētos apstākļus, vai |
(a) noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai nozieguma rīkus, kuri tieši vai netieši nodoti trešām personām vai ko ieguvušas trešās personas, vai |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) citu notiesātās personas īpašumu, kurš, lai izvairītos no tā konfiskācijas, ir nodots trešām personām tādā vērtībā, kas atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu summai. |
(b) citu īpašumu, kurš, lai izvairītos no tā konfiskācijas, ir nodots trešām personām vai kuru ieguvušas trešās personas tādā vērtībā, kas atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu summai. |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – ievaddaļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Panta 1. punktā minētos noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai īpašumu ir iespējams konfiscēt, ja tas jāatdod likumīgajam īpašniekam vai šādos gadījumos |
2. Panta 1. punktā minētos noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai īpašumu ir iespējams konfiscēt, ja: |
Pamatojums | |
Civilprasības par restitūciju esība nepamato tiesības konfiscēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai īpašumu trešajai personai. Valsts tiesības konfiscēt nelikumīgi iegūtu īpašumu ir stingri jānodala no skartās personas civilprasības par restitūciju, jo tās principā ir savstarpēji konkurējošas. Katrā gadījumā jāizvairās no šo abu prasību sajaukšanas. | |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(a) izvērtējot konkrētus faktus attiecībā uz notiesāto, aizdomās turēto vai apsūdzēto personu, ir konstatēts, ka notiesātās personas vai, ievērojot 5. pantā minētos apstākļus, aizdomās turētās vai apsūdzētās personas īpašuma konfiskācija, visticamāk, nebūs iespējama, un |
svītrots |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) noziedzīgi iegūti līdzekļi vai īpašums tika nodots bez atlīdzības vai apmaiņā pret samaksu, kas zemāka nekā tirgus vērtība, un trešā persona: |
(b) noziedzīgi iegūti līdzekļi vai īpašums tika nodots bez atlīdzības vai apmaiņā pret samaksu, kas ievērojami zemāka nekā tirgus vērtība; |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(i) noziedzīgi iegūtu līdzekļu gadījumā – zināja par to nelikumīgo izcelsmi vai gadījumā, ja trešā persona to nezināja, tad tai kā saprātīgai personai, pamatojoties uz konkrētiem faktiem un apstākļiem, vajadzēja rasties aizdomām par šo līdzekļu nelikumīgo izcelsmi; |
svītrots |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(i) cita īpašuma gadījumā – zināja, ka tas tika nodots, lai izvairītos no īpašuma konfiskācijas tādā apmērā, kas atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu summai, vai gadījumā, ja trešā persona to nezināja, tad tai kā saprātīgai personai, pamatojoties uz konkrētiem faktiem un apstākļiem, vajadzēja rasties aizdomām par to, ka šis īpašums tika nodots, lai izvairītos no šādas konfiskācijas. |
svītrots |
Pamatojums | |
Trīs iepriekšminētie grozījumi tika ierosināti, jo tie izriet no 2. punkta ievaddaļas. Ir skaidrs, ka gadījumos, kad persona saņem īpašumu par brīvu vai par summu, kas mazāka nekā tā tirgus vērtība, rodas pamatotas aizdomas par šī īpašuma izcelsmi. | |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ba) noziedzīgi iegūtu līdzekļu gadījumā ― trešā persona zināja par to nelikumīgo izcelsmi vai gadījumā, ja trešā persona to nezināja, tad tai kā saprātīgai personai, pamatojoties uz konkrētiem faktiem un apstākļiem, būtu vajadzējis rasties aizdomām par šo līdzekļu nelikumīgo izcelsmi, |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(bb) cita īpašuma gadījumā ― trešā persona zināja, ka tas tika nodots, lai izvairītos no īpašuma konfiskācijas tādā apmērā, kas atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu summai, vai gadījumā, ja trešā persona to nezināja, tad tai kā saprātīgai personai, pamatojoties uz konkrētiem faktiem un apstākļiem, būtu vajadzējis rasties aizdomām par to, ka šis īpašums tika nodots, lai izvairītos no šādas konfiskācijas. |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 6.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6.a pants |
|
Īpašuma fiktīva nodošana trešām personām |
|
Katra dalībvalsts veic likumdošanas pasākumus, lai ieviestu noteikumus ar mērķi veikt tiesvedību par to personu darbībām, kuras fiktīvi nodod īpašumtiesības un dara īpašumu pieejamu trešām personām nolūkā izvairīties no īpašuma izņemšanas vai konfiskācijas. |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj tai iesaldēt tādu īpašumu, ņemot vērā tā iespējamo konfiskāciju vēlāk, kam draud izšķērdēšana un kas var tikt slēpts vai nodots ārpus attiecīgās jurisdikcijas. Šādus pasākumus nosaka tiesa. |
Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj tās kompetentajām iestādēm nekavējoties iesaldēt vai izņemt īpašumu nolūkā vēlāk, iespējams, to konfiscēt. Personai, kuru skar šajā pantā paredzētie pasākumi, ir tiesības iesniegt tiesā apelācijas sūdzību. |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj tās kompetentajām iestādēm pirms tiesas lēmuma nekavējoties iesaldēt īpašumu, ja pastāv liels risks, ka šāds īpašums tiks izšķērdēts, slēpts vai nodots. Šādus pasākumus iespējami drīz apstiprina tiesa. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šis grozījums tika ierosināts, lai nodrošinātu konsekvenci ar 7. panta 1. punkta grozījumu. | |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu personām, kuras skar šajā direktīvā noteiktie pasākumi, tiesības uz efektīviem aizsardzības līdzekļiem un aizdomās turētajām personām –tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, tādējādi saglabājot šo personu tiesības. |
1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai personām, kurām saskaņā ar šo direktīvu tiek konfiscēti nozieguma instrumenti un noziedzīgi iegūtie līdzekļi, neatkarīgi no tā, kam konfiskācijas brīdī pieder īpašumtiesības uz attiecīgo mantu, nodrošinātu tiesības uz efektīviem aizsardzības līdzekļiem, tostarp tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu tiek precizēts, ka personas, kurām ir tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekli un taisnīgu tiesas prāvu nolūkā pārbaudīt konfiskācijas likumību, ir tās personas, kurām tiek konfiscēti nozieguma instrumenti un/vai noziedzīgi iegūtie līdzekļi, neatkarīgi no tā, kam pieder īpašumtiesības uz šo mantu konfiskācijas brīdī. | |
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1a. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecīgajām personām ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par konfiskāciju, tostarp iespēja izmantot tiesisko pārstāvību, lai saglabātu savas tiesības. |
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Direktīvas 4. pantā minēto kriminālprocesu gadījumā aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai ir efektīva iespēja apstrīdēt pieņēmumu, uz kura pamata attiecīgo īpašumu uzskata par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. |
4. Direktīvas 4. pantā minēto kriminālprocesu gadījumā notiesātajai personai ir efektīva iespēja apstrīdēt pieņēmumu, uz kura pamata attiecīgo īpašumu uzskata par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. |
Pamatojums | |
Direktīvas 4. pants attiecas tikai uz notiesātajām personām, tāpēc nav pareizi atsaukties uz „aizdomās turētu vai apsūdzētu personu”. | |
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 5. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Direktīvas 5. pantā minētajos gadījumos personas, kuru īpašumu skar lēmums par konfiskāciju, kriminālprocesā pārstāv advokāts, kas nodrošina, lai tiktu ievērotas personas tiesības uz aizstāvību saistībā ar noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku noteikšanu. |
5. Direktīvas 5. pantā minētajos gadījumos personai, kuras īpašumu skar lēmums par konfiskāciju, ir tiesības tikt informētai par to, ka visa procesa laikā tai ir tiesības uz to, ka to pārstāv tās izraudzīts advokāts vai tiek nodrošināts ex officio advokāts saskaņā ar konkrētiem attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošiem noteikumiem, lai tiktu ievērotas personas tiesības uz aizstāvību saistībā ar noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku noteikšanu. |
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 6. punkts – 2. daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā skartajām personām ir prasījumi pret apsūdzēto personu, konfiskācija neapdraud šādu prasījumu izpildi. |
Pamatojums | |
Jābūt vienotiem noteikumiem par skarto personu prasījumu apstrādi. Ja Eiropas tiesību akti par konfiskāciju nozīmētu, ka skarto personu prasījumus nevar izpildīt, tas būtu pretrunā mērķiem, kas pausti Komisijas citos tiesību aktos par cietušo personu tiesībām. Jānodrošina, ka direktīvas priekšlikumā paredzētā konfiskācija nevar aizkavēt skarto personu prasījumus. | |
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 9. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Katra dalībvalsts pieņem nepieciešamos pasākumus, ar kuriem būtu iespējams noteikt precīzu tā īpašuma apmēru, kas jākonfiscē atbilstoši galīgajam notiesājošajam spriedumam par noziedzīgo nodarījumu vai atbilstoši 5. pantā paredzētajam kriminālprocesam, kura noslēgumā ir pieņemts lēmums par konfiskāciju, un kuri ļautu īstenot turpmākus pasākumus tādā mērā, cik nepieciešams, lai efektīvi izpildītu šādu lēmumu par konfiskāciju. |
Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai būtu iespējams noteikt precīzu konfiscējamā īpašuma apmēru un ļautu īstenot turpmākus pasākumus tādā mērā, cik tas nepieciešams, lai efektīvi izpildītu šādu lēmumu par konfiskāciju. |
Pamatojums | |
Šis pants ir jāgroza, lai nodrošinātu konsekvenci ar 3. un 5. panta grozījumiem. | |
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 10. pants – virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Iesaldēta īpašuma pārvaldība |
Iesaldēta un konfiscēta īpašuma pārvaldība |
Pamatojums | |
Īpašuma pārvaldība jādefinē labāk, arī ja šis īpašums ir konfiscēts, attiecībā uz tā izmantošanu sociālajām vajadzībām. | |
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Katra dalībvalsts pieņem nepieciešamos pasākumus, piemēram, izveido centralizētus valsts birojus vai līdzīgus mehānismus, ar kuriem nodrošina, ka iesaldētais īpašums tiek pienācīgi pārvaldīts, ņemot vērā tā iespējamo konfiskāciju vēlāk. |
1. Katra dalībvalsts pieņem nepieciešamos pasākumus, piemēram, izveido centralizētus valsts birojus vai līdzīgus mehānismus, ar kuriem nodrošina, ka iesaldētais īpašums tiek pienācīgi pārvaldīts, ņemot vērā tā iespējamo konfiskāciju vēlāk, un nodrošina iespēju konfiscēto īpašumu izmantot sociālām vajadzībām. |
Pamatojums | |
Īpašuma pārvaldība jādefinē labāk, arī ja šis īpašums ir konfiscēts, attiecībā uz tā izmantošanu sociālajām vajadzībām. | |
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1a. Šajā sakarā ļoti svarīga ir cieša pārrobežu sadarbība un efektīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstu policijas, tiesu un finanšu iestādēm. |
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Katra dalībvalsts nodrošina, lai 1. punktā minētie pasākumi vairotu šāda īpašuma saimniecisko vērtību, un tie paredz pārdot vai nodot tādu īpašumu, kura vērtība var samazināties. |
2. Katra dalībvalsts nodrošina, lai 1. punktā minētie pasākumi attiecībā uz iesaldēto īpašumu vairotu šāda īpašuma saimniecisko vērtību, un tie tikai vajadzības gadījumā paredz pārdot vai nodot tādu īpašumu, kura vērtība var samazināties. Katra dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai šajā posmā novērstu jebkādu noziedznieku iefiltrēšanos. |
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2a. Katra dalībvalsts ir aicināta veikt nepieciešamos pasākumus, pamatojoties uz pastāvošo labāko praksi valsts tiesību aktu īstenošanā, lai paredzētu konfiscētā īpašuma atsavināšanu un nodošanu saņēmējam. Tā var piešķirt prioritāti šādu īpašumu nodošanai tiesībaizsardzības un noziegumu prevencijas projektiem, kā arī citiem projektiem, kas ir sabiedrības interesēs un sociāli noderīgi. Dalībvalstis ir arī aicinātas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šajā posmā nepieļautu jebkādu noziedzīgu vai nelikumīgu iefiltrēšanos. |
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2a. Katra dalībvalsts var izveidot apgrozāmo fondu, lai finansētu pasākumus ar mērķi aizsargāt īpašumu laikposmā starp tā iesaldēšanu un konfiskāciju, lai nodrošinātu tā neaizskaramību pret jebkādiem vandālisma aktiem vai darbībām, kas var mazināt tā tūlītēju pieejamību. |
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 11. pants – ievaddaļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Dalībvalstis regulāri vāc un glabā attiecīgo iestāžu visaptverošus statistikas datus, lai pārbaudītu to konfiskācijas sistēmu efektivitāti. Iegūtos statistikas datus katru gadu nosūta Komisijai un attiecībā uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem norāda: |
Dalībvalstis regulāri apkopo un glabā attiecīgo iestāžu visaptverošus statistikas datus, lai pārbaudītu to konfiskācijas sistēmu efektivitāti. Iegūtos statistikas datus katru gadu nosūta Komisijai un attiecībā uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, norāda: |
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 11. pants – ka punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ka) izmantošanas veidu, kāds noteikts konfiscētajam īpašumam, un ieguldījumu, kādu tas devis attiecīgās teritorijas un vietējo kopienu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. |
- [1] OV C 299, 4.10.2012., 129. lpp.
PASKAIDROJUMS
Eiropas Parlaments jau ilgu laiku aicina Komisiju ierosināt jaunus tiesību aktus par konfiskāciju. Parlaments 2011. gada oktobrī pieņemtajā patstāvīgajā ziņojumā it īpaši uzsvēra, ka ir nepieciešami noteikumi par paplašinātu konfiskāciju un konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma un noteikumi, kas ļautu konfiscēt aktīvus, kas nodoti trešām personām. Turklāt Parlaments mudināja dalībvalstu tiesību sistēmās ieviest tādus instrumentus, kas atkarībā no konkrētā gadījuma saskaņā ar krimināltiesībām, civiltiesībām vai nodokļu likumiem mazinātu pierādījumu sniegšanas slogu attiecībā uz tādas personas īpašumā esošu aktīvu izcelsmi, kura tiek apsūdzēta ar organizētu noziedzību saistītā nodarījumā.
Eiropas Komisija priekšlikumu direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā pieņēma 2012. gada 12. martā. Ar šo direktīvu dalībvalstīm tiek paredzēti minimālie noteikumi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju, veicot tiešu konfiskāciju, vērtību konfiskāciju, paplašinātu konfiskāciju, konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma un konfiskāciju, ko piemēro trešai personai.
Referente kopumā atbalsta šo Komisijas priekšlikumu. Šādu minimālo noteikumu pieņemšana ļaus saskaņot līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas režīmu dalībvalstīs, veicinot savstarpējo uzticēšanos un efektīvu pārrobežu sadarbību. Tas arī būs solis uz priekšu, lai stiprinātu līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu, kas ir svarīgs elements smagu pārrobežu noziegumu un organizētās noziedzības apkarošanā ES.
Ar šo ziņojumu referente ir nodomājusi pastiprināt noteikumus par konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma un paplašinātu konfiskāciju nolūkā tos padarīt efektīvākus, lai tie patiešām palīdzētu novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanu turpmāku noziegumu pastrādāšanai vai ieguldīšanai likumīgās darbībās.
Attiecībā uz konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma referente norāda, ka šī sistēma, ko vispirms izmantoja ASV, tagad, izrādās, pasaulē tiek izmantota arvien plašāk. Tiesību aktus par konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma ir ieviesušas šādas jurisdikcijas: Itālija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Bulgārija, Slovākija, Austrālija, Dienvidāfrika, kā arī Albertas un Ontario provinces Kanādā. Eiropas līmenī pašreizējās sistēmas, kas paredz konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma, tikušas apspriestas gan dalībvalstu tiesās, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā un tikušas atzītas par saderīgām ar dalībvalstu konstitucionālajām prasībām un ES Tiesas prasībām ar nosacījumu, ka tās pieņem tiesu iestāde, pilnībā ievērojot tiesības uz aizstāvību un labticīgu trešo personu tiesības, un ka tās var apstrīdēt tiesā. Šīs pamatgarantijas ir iekļautas arī pašreizējā direktīvā.
Tika pastiprināti noteikumi par paplašinātu konfiskāciju, lai tie nodrošinātu minimālo vienoto standartu, kas nav zemāks par Pamatlēmumā 2005/212/TI noteikto slieksni.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšana un konfiskācija Eiropas Savienībā |
||||
Atsauces |
COM(2012)0085 – C7-0075/2012 – 2012/0036(COD) |
||||
Datums, kad to iesniedza EP |
12.3.2012 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
LIBE 15.3.2012 |
|
|
|
|
Referente Iecelšanas datums |
Monica Luisa Macovei 25.4.2012 |
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
19.9.2012 |
10.1.2013 |
20.2.2013 |
6.5.2013 |
|
|
7.5.2013 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
7.5.2013 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
48 7 2 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Salvatore Caronna, Philip Claeys, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Nuno Melo, Louis Michel, Claude Moraes, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Csaba Sógor, Renate Sommer, Wim van de Camp, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Cornelis de Jong, Monika Hohlmeier, Petru Constantin Luhan, Antonio Masip Hidalgo, Siiri Oviir, Raül Romeva i Rueda, Salvador Sedó i Alabart, Joanna Senyszyn |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Metin Kazak, Evgeni Kirilov, Marit Paulsen, Cristian Dan Preda, Patrizia Toia, Jacek Włosowicz, Marina Yannakoudakis, Andrea Zanoni |
||||
Iesniegšanas datums |
20.5.2013 |
||||