Iepriekšējais 
 Nākošais 
Eiropas Parlamenta Reglaments
7. parlamentārais sasaukums - 2009. gada jūlijs
PDF 1223k
SATURA RĀDĪTĀJS
ALFABĒTISKAIS RĀDĪTĀJS
PIEZĪME LASĪTĀJIEM

VIII SADAĻA : LŪGUMRAKSTI

201. pants : Tiesības iesniegt lūgumrakstus

1.    Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kā arī ikvienai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības individuāli vai kopā ar citiem pilsoņiem vai citām personām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu un kas tieši skar šo pilsoni vai personu.

2.    Parlamentam iesniegtajā lūgumrakstā jānorāda katra lūgumraksta iesniedzēja vārds, valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas adrese.

3.    Ja lūgumrakstu ir parakstījušas vairākas fiziskas vai juridiskas personas, parakstītāji ieceļ pārstāvi un viņa aizstājējus, kurus, piemērojot šo virsrakstu, uzskata par lūgumraksta iesniedzējiem.

Ja šāda iecelšana nav notikusi, par lūgumraksta iesniedzēju uzskatāms pirmais parakstītājs vai cita piemērota persona.

4.    Jebkurš lūgumraksta iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu atbalstu lūgumrakstam.

Ja atbalstu atsauc visi lūgumraksta iesniedzēji, lūgumraksts vairs nav spēkā.

5.    Lūgumraksti jāraksta kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Citās valodās rakstītus lūgumrakstus izskata, ja tiem ir pievienots tulkojums kādā no oficiālajām valodām. Sarakstē ar lūgumraksta iesniedzēju Parlaments izmanto to oficiālo valodu, kurā tulkojums iesniegts.

Prezidijs var pieņemt lēmumu, ka lūgumrakstiem un sarakstei ar lūgumrakstu iesniedzējiem var izmantot citas dalībvalstī lietotās valodas.

6.    Lūgumrakstus iekļauj vispārējā reģistrā to iesniegšanas secībā, ja tie atbilst 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem, bet ja lūgumraksti šiem nosacījumiem neatbilst, tos nodod arhīvā. Lūgumraksta iesniedzējam par to sniedz paskaidrojumus.

7.    Vispārējā reģistrā iekļautos lūgumrakstus Parlamenta priekšsēdētājs nodod atbildīgajai komitejai, kas nosaka, vai lūgumraksti ir pieņemami saskaņā ar EK līguma 194. pantu.

Ja atbildīgā komiteja nevar panākt vienprātīgu lēmumu par lūgumraksta pieņemamību, šo lūgumrakstu atzīst par pieņemamu ar nosacījumu, ka to pieprasa vismaz ceturtdaļa komitejas locekļu.

8.    Lūgumrakstus, kurus atzīst par nepieņemamiem, nodod arhīvā. Lūgumraksta iesniedzējam par to nosūta pamatotu lēmumu. Ja iespējams, var ieteikt alternatīvus pārsūdzības līdzekļus.

9.    Lūgumraksti pēc reģistrācijas parasti kļūst par publiskiem dokumentiem, un Parlaments pārredzamības nolūkā var publicēt lūgumraksta iesniedzēja vārdu un lūgumraksta saturu.

10.    Neatkarīgi no 9. punkta noteikumiem lūgumraksta iesniedzējs var pieprasīt, lai viņa vārds netiktu publicēts viņa privātās dzīves aizsardzības apsvērumu dēļ; tādā gadījumā Parlamentam ir jāņem vērā šis pieprasījums.

Ja lūgumraksta iesniedzēja sūdzību nevar izmeklēt tāpēc, ka tā ir anonīma, notiek apspriešanās ar lūgumraksta iesniedzēju par veicamiem pasākumiem.

11.    Lūgumraksta iesniedzējs var pieprasīt, lai viņa lūgumrakstu izskata konfidenciāli; tādā gadījumā Parlaments veic piemērotus piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka saturs netiek publiskots. Lūgumraksta iesniedzēju informē par konkrētiem nosacījumiem, ar kādiem šo noteikumu piemēro.

12.    Ja komiteja to uzskata par vajadzīgu, tā var jautājumu nodot izskatīšanai ombudam.

13.    Lūgumrakstus, ko Parlamentam iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas, kuras nav Eiropas Savienības pilsoņi un kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese nav kādā dalībvalstī, reģistrē un arhivē atsevišķi. Katru mēnesi Parlamenta priekšsēdētājs nosūta par lūgumrakstu izskatīšanu atbildīgajai komitejai iepriekšējā mēnesī saņemto lūgumrakstu sarakstu, norādot lūgumraksta priekšmetu, un komiteja var pieprasīt tos lūgumrakstus, kurus tā vēlas izskatīt.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika