Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas izstrādāto darba dokumentu ar nosaukumu "Par Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentu attiecībā uz mūžizglītību" (SEK(2005)0957),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par integrētas rīcības programmas izveidi mūžizglītības jomā (KOM(2004)0474),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā (KOM(2005)0548),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Izglītības un apmācības modernizēšana: būtisks ieguldījums Eiropas labklājības un sociālās kohēzijas veicināšanā ‐ Padomes un Komisijas 2006. gada kopējā progresa ziņojuma projekts par darba programmas "Izglītība un apmācība 2010" izpildes gaitu" (KOM(2005)0549),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas pamatsistēmu kvalifikāciju un prasmju pārredzamībai (Europass sistēmu)(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(2),

–   ņemot vērā 1999. gada 19. jūnijā sanāksmē Boloņā Eiropas izglītības ministru pieņemto kopīgo deklarāciju, kurā tika noteikts mērķis līdz 2010. gadam izveidot Eiropas augstākās izglītības zonu, lai veicinātu Eiropas iedzīvotāju spēju iegūt darbu un mobilitāti, kā arī palielināt Eiropas augstākās izglītības sistēmas konkurētspēju,

–   ņemot vērā prezidentūras 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes secinājumus, kuros tika noteikts Eiropas Savienības stratēģiskais mērķis kļūt par dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē, un it īpaši ņemot vērā atsauci uz dokumentu "Izglītība un apmācība dzīvei un darbam zināšanu sabiedrībā",

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Veidojot mūžizglītību Eiropā par realitāti" (KOM(2001)0678),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. jūnija rezolūciju par mūžizglītību(3),

–   ņemot vērā 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadomes prezidentūras secinājumus, īpaši tajos noteikto mērķi līdz 2010. gadam Eiropas izglītības un apmācības sistēmas attīstīt tā, lai tās atbilstu pasaules kvalitātes līmenim, un ņemot vērā aicinājumu veikt papildu pasākumu, lai ieviestu instrumentus, kas nodrošinātu diplomu un kvalifikāciju pārredzamību, tostarp veicinot pasākumus profesionālās izglītības un apmācības jomā, kas ir līdzīgi Boloņas procesa rezultāta noteiktajiem pasākumiem,

–   ņemot vērā deklarāciju, ko pieņēmuši Eiropas ministri, kuru kompetencē ir profesionālā izglītība un apmācība, un Eiropas Komisija sanāksmē 2002. gada 29. un 30. novembrī Kopenhāgenā par ciešāku sadarbību Eiropā profesionālās izglītības un apmācības jomā ‐ "Kopenhāgenas deklarācija", kuras mērķis ir palielināt brīvprātīgu sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai veicinātu savstarpēju uzticēšanos, pārredzamību un prasmju un kvalifikāciju atzīšanu, un tādējādi radot pamatu mobilitātes palielināšanai un sekmējot piekļuvi mūžizglītībai,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra rezolūciju par ciešākas Eiropas līmeņa sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā(4),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Komisijas rīcības plāns attiecībā uz iemaņām un mobilitāti" (KOM(2002)0072),

–   ņemot vērā Padomes un Komisijas 2004. gada 26. februāra kopīgo starpposma ziņojumu par Lisabonas stratēģijas īstenošanu "Izglītība un apmācība 2010 ‐ neatliekamo reformu Lisabonas pamatnostādņu panākumi", kurā tika izteikts aicinājums izstrādāt Eiropas līmeņa pamatdokumentu kā būtisku ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā, kas būtu kā vispārējs kritērijs pārredzamības nodrošināšanā un veicināšanā, kā arī kvalifikāciju un prasmju pārnesē un atzīšanā,

–   ņemot vērā 2004. gada Māstrihtas 14. decembra pazinojumu par turpmākajām prioritātēm, lai panāktu ciešāku sadarbību Eiropā profesionālās izglītības un apmācības jomā, kurā 32 Eiropas valstu ministri, kas ir atbildīgi par profesionālo izglītību un apmācību, sociālie partneri Eiropā un Eiropas Komisija vienojās piešķirt prioritāti atvērta un pielāgojama Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādāšanai, kas pamatojas uz pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī nosaka vispārējus kritērijus, lai sekmētu kvalifikāciju atzīšanu un pārnesi gan attiecībā uz profesionālo, gan vispārējo izglītību (vidusskolas un augstāko izglītību),

–   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes 2004. gada 27. un 28. maija Briseles sanāksmē izdarītos secinājumus par vispārējiem Eiropas principiem neoficiālo mācību identificēšanai un atzīšanai,

–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Sasniegtais Lisabonas stratēģijas īstenošanā izglītības un apmācības jomā ‐ 2005. gada ziņojums" (SEK(2005)0419),

–   ņemot vērā 2005. gada 22. un 23. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kuros norādīts, cik svarīgi ir 2006. gadā pieņemt Eiropas kvalifikāciju pamatsistēmu (EKP),

–   ņemot vērā "Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentu ‐ apspriešanos par konferenci, kurā paredzēts sagatavot ieteikumus", kas notika 2006. gada 27. un 28. februārī Budapeštā, ko organizēja Komisija un Ungārijas Izglītības ministrija;

–   ņemot vērā galīgo paziņojumu par 2006. gada 17. marta apspriežu rezultātiem sakarā ar IX Eiropas Izglītības ministru konferenci "Izglītības nostiprināšana Eiropā", kas notika 2006. gada 16. un 17. martā Vīnē un kurā ministri no jauna vienojās, ka EKP var dot nozīmīgu ieguldījumu kvalifikāciju pārredzamībā, nodošanā un atzīšanā Eiropas līmenī un var kļūt par stimulu reformām, lai atbalstītu mūžizglītību paplašinātajā Eiropas izglītības zonā;

–   ņemot vērā 2006. gada 23. un 24. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kuros ir apstiprināts, ka izglītība un apmācība izšķiroši faktori ES ilgtermiņa konkurētspējas attīstīšanai, kā arī sociālas un teritoriālās kohēzijas sasniegšanai, un ka, lai veicinātu lielāku mobilitāti un darba tirgus efektivitāti, būtu jāpanāk progress EKP izstrādāšanā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par starpvalstu līmeņa mobilitāti Kopienā ar mērķi veicināt izglītību un profesionālo apmācību ‐ Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu;(5),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, Kultūras un izglītības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0248/2006),

A.   tā kā vienota mācību vide un vienots Eiropas darba tirgus ir būtiski faktori Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu īstenošanai;

B.   tā kā Eiropā ir jāievieš kvalifikāciju un kompetenču savstarpējas atzīšanas sistēma, vienlaicīgi respektējot visu Eiropu veidojošo daļu bagātības un īpatnības;

C.   tā kā EKP radīšana, kas cita starpā tiek izstrādāts, pamatojoties uz esošajām Boloņas un Kopenhāgenas procesa rezultātā izveidotajām kvalifikāciju struktūrām, būtu jāvērtē atzinīgi kā atbilstošs instruments iegūto kvalifikāciju un prasmju pārredzamības, nodošanas, atzīšanas un izmantošanas atbalstīšanai dažādu dalībvalstu starpā un dažādos līmeņos, kā arī līdzekli piekļuves sekmēšanai mūžizglītības iespējām attiecībā uz visiem iedzīvotājiem;

D.   tā kā kopīga atskaites sistēma (kas balstās uz kompetencēm, apmācības līmeņiem un rezultātiem) ‐ EKP ‐ varētu veicināt tādu instrumentu pieņemšanu, kuri ļaus noteikt vajadzību pēc attiecīgajām kompetencēm;

E.   tā kā ar terminu "kvalifikācija" jāsaprot jebkuru Eiropas Savienībā atzītu grādu, kvalifikāciju, sertifikātu un profesionālo pieredzi,

F.   tā kā, ņemot vērā jaunos uzdevumus, kas saistīti ar zināšanu sabiedrību un demogrāfiskajām izmaiņām, EKP izstrādāšanai ir izšķiroša nozīme, it īpaši gan nodarbinātības spējas un darbaspēka teritoriālās mobilitātes atbalstīšanā Eiropas Savienībā, gan arī konkurētspējas un sociālas kohēzijas veicināšanā atbilstoši Lisabonas stratēģijai;

G.   tā kā pieaugošā profesionālā mobilitāte (darbinieku mobilitāte un uzņēmumu mobilitāte) Eiropas Savienībā nozīmē, ka vienā dalībvalstī iegūtajiem atestātiem jābūt tādiem, lai tos atzītu un iespējami izmantotu citā dalībvalstī attiecīgajā līmenī;

H.   tā kā nepārtrauktai zināšanu, kā arī personisko prasmju un profesionālās kompetences uzlabošanai, kā arī EKP būtu jādod ieguldījums izglītības un apmācības sistēmas modernizēšanā, līdz ar to uzlabojot nodarbinātības iespējas un mobilitātes izredzes Eiropas zonā, kā arī izveidojot vidi, kas rada lielāku drošību par darba vietu un kurā EKP būtu jādod ieguldījums lielākas pārredzamības nodrošināšanā attiecībā uz iegūto kvalifikāciju atzīšanu un iegūstamo kvalifikāciju līdzvērtīgumu, tādējādi paredzot stimulus vispārējās un profesionālās apmācības sistēmas uzlabošanai, kas arī var dot ieguldījumu, lai palielinātu apmācāmo izredzes atrast darbu;

I.   tā kā piemērotu mehānismu trūkums, kā arī nepietiekama saziņa un sadarbība apmācības un izglītības iestāžu, kā arī valsts iestāžu starpā, esošo tiesību normu neatbilstība un daudzos gadījumos arī budžeta ierobežojumi dalībvalstīs ir šķēršļi mūžizglītības koncepcijas īstenošanai, saiknei starp akadēmisko izglītību un nodarbinātību, kā arī ātrāka modernāko zinātnes un tehnoloģiju kompetenču sniegšanai darbiniekiem, kā arī jau iegūto zināšanu un prasmju efektīvai izmantošanai;

J.   tā kā pastāv pārredzamības trūkums attiecībā uz kvalifikācijām, un tiek atzīta neliela daļa ārvalstu kvalifikāciju;

K.   tā kā 32 Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādē iesaistīto valstu kopīgais mērķis ir pasniedzējiem un studentiem norādīt galvenos veidus konkrētu kvalifikāciju iegūšanai; un tā kā ir svarīgi viņiem norādīt, kā kritēriju līmeņi izriet viens no otra, kādā apjomā ir iespējama kvalifikāciju pārnese un uz kāda pamata tiek pieņemti lēmumi par kvalifikāciju atzīšanu;

L.   tā kā EKP sākotnēji būtu jāīsteno brīvprātīgi, tajā nav iekļautas nekādas juridiskas saistības, tomēr tas kļūs par pārmaiņas veicinošu faktoru, atbalstot reformas attiecīgajos līmeņos, bet tam arī jāatbalsta pārredzamības nodrošināšana un līdzvērtīgums attiecībā uz izsniegtajiem atestātiem valsts un nozaru līmenī;

M.   tā kā EKP neaizstās valsts kvalifikāciju pamatdokumentus, bet papildinās tos, un tā kā EKP jākļūst par augstāka ranga pamatdokumentu, kas veicinātu dalībvalstu, sociālo partneru un citu iesaistīto pušu sadarbību starptautiskajā līmenī;

N.   tā kā ir pārliecināts, ka EKP piemērošana var būt veiksmīga tikai tad, ja sadarbība būs balstīta uz uzticēšanos un pārredzamību, valstu kvalifikācijām piešķirot attiecīgu EKP līmeni, un ja atsevišķu dalībvalstu īpatnības un vajadzības tiek pienācīgi novērtētas, kā arī ja EKP ir radīts kā instruments lietotājiem un iesaistītajām personām, lai sniegtu pārskatu par iegūtajām un iegūstamajām kvalifikācijām tiem, kas šo dokumentu piemēro, tomēr saglabājot izglītošanās pašpietiekamību un autonomiju,

1.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu Eiropas izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanā, pastāvīgā uzlabošanā un nostiprināšanā un uzsākusi apspriešanos, lai noteiktu kopīgu atskaites sistēmu attiecībā uz sertifikācijas kārtību Eiropā;

2.   atzinīgi vērtē to, ka EPK ir izveidots, balstoties uz sagaidāmajiem mācību rezultātiem, atspoguļo mūžizglītības sarežģītību un stimulē valstu un nozaru reformu procesus;

3.   uzskata, ka EKP ir lietderīgs instruments, ar kura palīdzību uzlabot un nostiprināt uzticību dažādām sistēmām, un pilnībā atbalsta tā mērķus, proti, Eiropas līmenī īstenot kvalifikāciju pārredzamību, profesionāļu mobilitāti un mūžizglītību;

4.   atbalsta tādas sistēmas izveidi, kuras pamatā ir kopīgi līmeņi, instrumenti un principi un kura ir elastīga un vienlaicīgi organiski saistīta ar mūžizglītības principiem, un aicina Komisiju precizēt saikni starp kvalifikācijas līmeņiem, Direktīvu 2005/36/EK un tādiem oficiālās un neoficiālās apmācības apstiprināšanas pasākumiem, kuri jau tiek īstenoti vai ir ieviešanas procesā valsts vai reģionālā līmenī;

5.   uzsver, ka vienam no Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta galvenajiem uzdevumiem ir jābūt kvalifikāciju pārneses atvieglošanai un veicināšanai dažādu izglītības un apmācības turpināšanas sistēmu starpā, lai padarītu iespējamu starpvalstu profesionālo mobilitāti, kā arī lai panāktu labāku pieprasījuma un piedāvājuma proporciju Eiropas darba tirgū; turklāt uzsver, ka Eiropas kvalifikāciju dokuments ir attiecīgs augstāka ranga dokuments, kas nodrošinātu atbilstošu pārneses un saziņas instrumentu attiecībā uz kopīgas kvalifikāciju sistēmas izveidi Eiropā;

6.   pamatojoties uz šo secinājumu, konstatē, ka Komisijas priekšlikums ir pareiza un vajadzīga iniciatīva, pat neraugoties uz to, ka tas neatbilst visām pārredzamības kvalifikāciju sistēmas prasībām; aicina pārstrādāt un uzlabot Eiropas kvalifikāciju dokumenta astoņus ierosinātos kritēriju līmeņus; uzskata, ka to apraksti būtu jāformulē kodolīgāk un tiem būtu jābūt vieglāk saprotamiem, īpaša nozīme jāpiešķir iespējai atšķirt kritēriju līmeņus citu no cita, lai būtu skaidra kvalifikāciju hierarhija;

7.   uzsver, ka prasmēm, kas ir ietvertas aprakstos par astoņos līmeņos sakārtoto zināšanu, prasmju un kompetenču kritērijiem, būtu jāattiecas ne tikai uz zināšanām sociālajā un ētikas jomā, bet arī kultūras jomā;

8.   uzskata, ka mūžizglītības organizēšana un atzīšana ir dalībvalstu kompetences jautājums, un to nevar vienkārši iekļaut EKP darbības jomā;

9.   uzskata, ka būtu jāpārstrādā arī trīs horizontālās jomas ("zināšanas", "prasmes" un "personiskā un profesionālā kompetence"), lai padarītu tās saprotamākas un pārskatāmākas;

10.   uzsver arī, ka dažādie mācību rezultātu veidi, apvienojot tos, veido daļu no izglītības kopuma, kura apjomu nevar noteikt vienkārši attiecībā uz sasniegtajiem līmeņiem katrā atsevišķā jomā;

11.   uzskata, ka trešā horizontālā joma "personiskā un profesionālā kompetence" ir interesants sākums, lai modernās pētniecības jaunākās atziņas par mācīšanās procesiem tiešā veidā iekļautu EKP; tomēr atbalsta, ka minētā joma būtu jāpārstrādā, lai precizētu, kā var metodiski ietvert "vienkāršās prasmes" un "personiskās prasmes";

12.   uzsver, ka EKP galvenokārt jākalpo tam, lai klasificētu sertificēšanas procedūras, balstoties uz profesionālās izglītības rezultātiem, un tādēļ aicina izmantot vienkāršus un darboties spējīgus aprakstus un samazināt līmeņu skaitu; atzīmē, ka iepriekšējie salīdzinošie eksperimenti ir parādījuši, ‐ jo vairāk sadrumstaloti ir līmeņi un jo vairāk ir kritēriju, jo sarežģītāka ir to sasaistīšana;

13.   uzskata, ka EKP kā augstākā ranga dokuments visiem izglītības veidiem ir saistīts arī ar darba tirgu; atzinīgi vērtē, ka Lisabonas stratēģijā pastiprināta uzmanība ir pievērsta mūžizglītībai darbavietā un līdz ar to arī to kvalifikāciju atzīšanai, kuras iegūst darbavietā; katrā no astoņiem līmeņiem jāuzsver prasmes, kuras ir iespējams iegūt dažādos mācīšanās veidos un, kuras apgūstot, tiek ņemta vērā profesionālā spēja darboties un pieredze, kā arī to iespējamais novērtējums attiecībā uz profesionālo izaugsmi; tādēļ prasa, lai apraksti tiktu izmainīti, ņemot vērā un izmantojot Boloņas sanāksmes pamatnostādnes, kas ir saistītas ar akadēmisko izglītību, kā arī papildināt šos aprakstus, vairāk ņemot vērā profesionālās apmācības un tālākizglītības sistēmas;

14.   uzstājīgi prasa grozīt līdzšinējo automātisko 6.,7. un 8. kritēriju automātisku pielīdzināšanu trīs akadēmiskajiem grādiem atbilstoši Boloņas sanāksmē noteiktajai kvalifikāciju pamatsistēmai (bakalaurs, maģistrs un doktors), lai cilvēka faktiski iegūto zināšanu, spēju un personisko un profesionālo iemaņu klasifikācija nebūtu atkarīga no mācību iestādes veida;

15.   aicina uzlabot tabulu Nr. 2 , kura ir paredzēta plašākai kritēriju līmeņa izklāstīšanai, uzskata, ka tā neatbilst pieejai, kas orientēta uz rezultātu, jo šī tabula koncentrējas uz formālo izglītību; tādēļ atzinīgi vērtē ierosināto apdomīgo pieeju attiecībā uz tabulu Nr. 2; uzskata, ka EKP kā vispārējā augstāka ranga pamatdokumentā nav jāapskata šādi precizējoši jautājumi, un tie jāatstāj dalībvalstu kompetencē;

16.   prasa lielākā mērā atbalstīt un veicināt kopīgu Eiropas pamatprincipu ieviešanu neoficiālu un neformālu mācību procesu nodrošināšanai un novērtēšanai, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģiju un ar zinātni saistītu prasmju un zināšanu iegūšanu, kā arī ņemot vērā dažādo profesionālo mācību priekšmetu un atšķirīgu reģionu un valstu īpatnības; uzskata, ka ir nepieciešams īpašu uzmanību pievērst metodēm un sistēmām, kas ir paredzētas to mācību rezultātu novērtēšanai, kas ir iegūtas neoficiālā un neformālā veidā, jo prasmju attīstīšana, izmantojot mūžizglītību, galvenokārt notiek ikdienas darba procesā;

17.   uzstāj, ka EKP izstrādāšana izraisīs vienotus novērtējuma kritērijus, sekmējot karjeras plānošanu apmācības procesā un nodarbinātību mūžizglītības sakarā;

18.   aicina katru valsti izstrādāt savu valsts vai reģionālu kvalifikāciju pamatdokumentu, ko vajadzības gadījumā var darīt, sadarbojoties ar kompetentām iestādēm un struktūrvienībām un panākot saderību ar EKP; uzskata, ka valstīs, kurās vēl nav valsts kvalifikāciju pamatdokumenta un kurās neoficiāli un neformāli iegūtās kvalifikācijas pietiekamā mērā netiek ņemtas vērā, būtu lietderīgi ieviest EKP;

19.   aicina Komisiju uzsākt konceptuālu pieeju un noteikumu saskaņošanas procesu;

20.   tādēļ aicina Komisiju noskaidrot saikni starp Boloņas procesā paredzēto kvalifikācijas pamatsistēmu un EKP, precizējot, vai EKP ierosinātie rādītāji ir vienīgais atskaites punkts Eiropas kopējai mūžizglītības telpai;

21.   noraida preskriptīvu kritēriju noteikšanu attiecībā uz izglītības veidiem vai izglītības un apmācības kursu ilgumu un vietu;

22.   uzskata, ka būtu intensīvāk jāveicina EKP atbalsta instrumenti, lai radītu iespēju iedzīvotāju piekļuvei EKP; uzskata, ka šajā sakarā priekšplānā jābūt Kopenhāgenas un Boloņas sanāksmju rezultātiem, ar kuriem EKP būtu jāveido vienots pamats; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš tādu starptautisko organizāciju un Eiropas centru kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs ieguldījumam mācību un kvalifikāciju apgūšanas jomā; aicina Komisiju intensīvāk attīstīt Eiropas profesionālās izglītības un apmācības kredītpunktu sistēmu (ECVET), ņemot par paraugu Europass sistēmu un paplašināt datu bāzi "Ploteus", lai tālāk veicinātu inovatīvas pieejas neoficiālā un neformālā apmācībā;

23.   prasa Komisijai un dalībvalstīm pastiprināt Valsts Europass centra lomu un uzlabot tā struktūru, kā arī atvieglot tā pamatuzdevumu un Eiropas Savienības noteikto mērķu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot Valsts Europass centra tiešā veidā pārvaldīto instrumentu (Eiropas Curriculum Vitae un Europass mobilitāte) izplatīšanai un Europass sistēmas pakāpeniskai ieviešanai;

24.   uzsver, ka, brīvprātīgi ieviešot EKP, ir vajadzīga valsts un nozaru līmeņa ieinteresēto personu atbalsts un apņemšanās ieviest EKP;

25.   atzīst, ka EKP kā dažādu kvalifikāciju sistēmu paskaidrojošam pamatdokumentam ir jābūt saskaņotam un savstarpēji uzticamam; iesaka pārredzamus un uzticamus kvalitātes garantēšanas mehānismu principus izstrādāt tā, lai būtu iespējams salīdzināt un tādējādi savstarpēji atzīt ES iedzīvotāju iegūtās kvalifikācijas;

26.   uzsver, ka EKP var dot optimālu ieguldījumu mobilitātes veicināšanā Eiropas darba tirgū, ja pārējās dalībvalstis akceptē kādas dalībvalsts lēmumu atsevišķas valsts līmeņa kvalifikācijas klasificēt atbilstoši attiecīgam EKP noteiktajam līmenim; uzskata, ka, lai nodrošinātu kvalitāti, Komisijas priekšlikums, ka dalībvalstīm ir jāievēro virkne kopīgu pamatprincipu, ir priekšnoteikums visu iesaistīto pušu veiksmīgai sadarbībai dažādos līmeņos; tomēr atzīmē, ka tas var notikt tikai tad, ja netiek dublētas esošās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, piemēram, Kvalitātes nodrošināšanas standartus un pamatnostādnes;

27.   uzskata, ka savstarpēja uzticēšanās jāuzskata gan par dalībvalstu ciešākas sadarbības rezultātu, kura izriet no EKP, gan arī priekšnoteikumu efektīvai EKP darbībai; turklāt uzskata, ka to var nodrošināt, nosakot atbilstošu izmēģinājuma fāzi; aicina Komisiju izstrādāt un iesniegt priekšlikumu par piemērotām metodēm un stratēģijām, lai to varētu īstenot;

28.   mudina turpmāk EKP attīstīt, ņemot vērā ieinteresēto personu pieprasītos paskaidrojumus, kas kļuvuši zināmi konsultāciju procesā;

29.   aicina Komisiju pārskatīt priekšlikumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta izteiktajiem komentāriem;

30.   norāda, cik nozīmīga ir plaša un labi strukturēta stratēģija informācijas sniegšanai un izplatīšanai, lai veicinātu izpratni un interesi par EKP ieguvumiem;

31.   uzskata, ka sekmīgai EKP īstenošanai ir obligāti nepieciešams nodrošināt konkrētus ieguvumus gala patērētājiem ‐ iedzīvotājiem, gan darbiniekiem un darba devējiem, kā arī izglītības iestādēm;

32.   aicina Komisiju iepazīstināt Parlamentu ar valsts līmeņa apspriežu rezultātiem un turpināt viedokļu apmaiņu, pirms tiek izstrādāts galīgais priekšlikuma variants;

33.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp. (2) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. (3) OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp. (4) OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp. (5) OV vēl nav publicēts.