Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides aizsardzību, nosakot attiecīgu atbildību krimināllikumā(1),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 9. aprīļa nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides aizsardzību, nosakot attiecīgu atbildību krimināllikumā(2),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 9. aprīļa nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido pamatprogrammu, kuras pamatā ir Eiropas Savienības Līguma VI sadaļa ‐ Noteikumi par sadarbību iekšlietu un tieslietu jomā(3),

–   ņemot vērā Tiesas 2005. gada 13. septembra spriedumu lietā C–176/03, Komisija pret Padomi(4),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Tiesas 2005. gada 13. septembra sprieduma sekām (Lieta C–176/03 Komisija pret Padomi) (COM(2005)0583),

–   ņemot vērā tā 2006. gada 14. jūnija rezolūciju par Tiesas 2005. gada 13. septembra sprieduma konsekvencēm (C–176/03 Komisija pret Padomi)(5),

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā Tiesa 2005. gada 13. septembra spriedumā noteica, ka Eiropas Kopienai ir tiesības pieņemt pasākumus, kas attiecas uz dalībvalstu krimināltiesībām un kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka par vides aizsardzību pieņemtie noteikumi tiktu pilnībā efektīvi īstenoti;

B.   tā kā Tiesa uzskata, ka EK līguma 135. pantā un 280. panta 4. punktā nav aizliegta krimināltiesību saskaņošana, ja tas notiek ar mērķi īstenot vides politiku;

C.   tā kā Tiesa uzskata, ka "viss pamatlēmums kopumā, kas ir nedalāms, pārkāpj ES līguma 47. pantu, jo aizskar pilnvaras, kas ar EK līguma 175. pantu ir piešķirtas Kopienai";

D.   tā kā Komisija savā augstākminētajā paziņojumā par Tiesas 2005. gada 13. septembra sprieduma sekām, ir konstatējusi, ka krimināltiesību noteikumi, kas ir nepieciešami, lai efektīvi īstenotu Kopienu tiesības, ir EK līgumā regulējams jautājums;

E.   tā kā Tiesas nostāja, kā to savukārt ir interpretējusi Komisija, jāvērtē atzinīgi, jo tā atbalsta jau izteikto Eiropas Parlamenta nostāju tā 2003. gada 3. septembra rezolūcijā par juridiskajiem pamatiem un atbilstību Kopienu tiesībām(6),

1.   atzinīgi vērtē Tiesas spriedumu, ar ko atceļ pamatlēmumu par vides aizsardzību, kurš kļūdaini tika pieņemts saistībā ar trešo nevis pirmo pīlāru;

2.   atzīmē, ka šāds Tiesas lēmums izraisa situāciju, kad krimināllikumā nav paredzēta atbildība ar mērķi aizsargāt vidi;

3.   uzskata, ka fakts, ka Padome ir pieņēmusi pamatlēmumu, liecina par to, ka dalībvalstis atzīst, ka ir vajadzīgas krimināltiesību normas, lai nostiprinātu to tiesību aktu ieviešanu, kuri reglamentē vides aizsardzību;

4.   uzskata, ka fakts, ka Padome ir pieņēmusi pamatlēmumu, liecina, par to, ka dalībvalstis nešaubīgi atzīst nepieciešamību saskaņot tiesību aktus vides aizsardzības jomā, nosakot attiecīgu atbildību krimināllikumā;

5.   atzīmē, ka Tiesa nepārprotami ir konstatējusi, ka pamatlēmuma 1. līdz 7. punktu patiesībā varētu pieņemt saskaņā ar EK līguma 175. pantu;

6.   izsaka nožēlu, ka Komisija savā augstākminētajā paziņojumā par Tiesas 2005. gada 13. septembra sprieduma sekām, nav precīzi formulējusi darbības, kādas tā ir paredzējusi īstenot saistībā ar esošo priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides aizsardzību, nosakot attiecīgu atbildību krimināllikumā;

7.   aicina Padomi izskatīt Komisijas sākotnējo priekšlikumu, lai tā rezultātā grozītu šo priekšlikumu vai sniegtu ieteikumus jauna priekšlikuma izstrādāšanai par vides aizsardzību, kurā, pamatojoties uz Līguma 175. pantu, paredzētu attiecīgas atbildības noteikšanu krimināllikumā;

8.   ja Padome nav apņēmusies rīkoties, lai panāktu rezultātus kopējās nostājas pieņemšanā par sākotnējo Komisijas priekšlikumu, prasa, lai Komisija sagatavo jaunu priekšlikumu par vides aizsardzību, kurā, pamatojoties uz Līguma 175. pantu, paredzētu attiecīgas atbildības noteikšanu krimināllikumā, ņemot vērā Tiesas spriedumu, kā arī iekļaujot tajā Eiropas Parlamenta balsojuma rezultātus, kas ir iegūti pirmajā lasījumā par sākotnējo priekšlikumu direktīvai;

9.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 180 E, 26.6.2001., 238. lpp. (2) OV C 127 E, 29.5.2003., 119. lpp. (3) OV C 127 E, 29.5.2003., 132. lpp. (4) 2005, ECR I-7879. (5) Pieņemtie teksti, 14.6.2006., P6_TA(2006)0260. (6) OV C 76 E, 25.3.2004., 224. lpp.