Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/2150(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0334/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0334/2006

Debates :

PV 25/10/2006 - 13
CRE 25/10/2006 - 13

Balsojumi :

PV 26/10/2006 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0459

Pieņemtie teksti
WORD 61k
Ceturtdiena, 2006. gada 26. oktobra - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas un Vidusjūras valstu asociācijas nolīgums starp EK un Sīriju
P6_TA(2006)0459A6-0334/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses (2006/2150 (INI))

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Véronique De Keyser PSE grupas vārdā iesniegto rezolūcijas priekšlikumu par sarunām ar mērķi noslēgt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses (B6-0373/2006),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas un Vidusjūras asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses (COM(2004)0808),

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2005. gada 8. septembra rezolūciju par politiski ieslodzītajiem Sīrijā(1) un 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par Sīriju(2) ,

–   ņemot vērā septīto Eiropas Parlamenta un Sīrijas parlamenta tikšanos, kas norisinājās 2005. gada 11.–18. jūnijā Sīrijā,

–   ņemot vērā 1995. gada 28. novembra deklarāciju par Barselonas procesu un Parlamenta 2005. gada 27. oktobra rezolūciju par atskatu uz Barselonas procesu(3) ,

–   ņemot vērā ANO rezolūcijas par attiecībām ar Sīriju un Libānu, jo īpaši ANO Drošības padomes 2004. gada 2. septembra rezolūciju Nr. 1559 (2004) un 2006. gada 11. augusta rezolūciju Nr. 1701 (2006), kā arī ANO Starptautiskās neatkarīgās izmeklēšanas komisijas komisāra Serge Brammertz jaunāko 2006. gada 25. septembra ziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 83.  panta 5.  punktu un 45.  pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0334/2006),

A.   tā kā Sīrijai ir stratēģiski nozīmīga atrašanās vieta Tuvo un Vidējo Austrumu reģionā, un jo īpaši tā varētu darboties kā saikne starp pusēm miera procesa stabilizācijā un kā reģionālā konflikta atrisināšanas veicinātāja; tā kā attīstot dialogu ar šo valsti, tās lomu varētu pilnveidot;

B.   tā kā pašlaik nepieciešamie priekšnoteikumi Eiropas Kopienas un Sīrijas asociācijas nolīguma parakstīšanai vēl nav izpildīti, tomēr Eiropas Parlaments ir pārliecināts, ka Sīrijai ir iespēja to izdarīt;

C.   tā kā Irākas karš, Sīrijas stratēģiskās attiecības ar Irānu un tās līdzdalība Libānas lietās ir ietekmējušas Sīrijas attiecības ar kaimiņvalstīm un starptautisko sabiedrību tās plašākā nozīmē;

D.   tā kā šā Eiropas Kopienas un Sīrijas nolīguma mērķis ir veicināt un atbalstīt pāreju uz demokrātisku politisko režīmu, ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, atvērtu un tirgus ekonomiku , nepārtraukti īstenojot efektīvu dialogu un reālu partnerību;

E.   tā kā Sīrija jau ir ieviesusi vairākus ekonomikas pasākumus, kuri paredzēti gaidāmajā asociācijas nolīgumā;

F.   tā kā spēcīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības pamatā ir pamatbrīvību aizsardzība un tā kā valdības nostāja šo gadu laikā ir bijusi divdomīga, tomēr devusi cerības uz lielāku Sīrijas politiskās sistēmas atvērtību;

G.   tā kā, neskatoties uz Sīrijas aktīvo un konstruktīvo dalību Barselonas procesā, tā ir vienīgā valsts, ar kuru Eiropas Kopiena vēl nav parakstījusi asociācijas nolīgumu, tādējādi traucējot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībām pilnībā attīstīties;

H.   tā kā joprojām ir spēkā 1963. gada martā pieņemtais dekrēts par ārkārtēju stāvokli un citi ar to saistītie tiesību akti, lai gan pēc desmitā Bātas partijas kongresa (kas norisinājās 2005. gada 6.–9. jūnijā) pieņemtajos ieteikumos tos bija paredzēts pārskatīt;

I.   tā kā saskaņā ar Drošības padomes rezolūcijām ANO Starptautiskās neatkarīgās izmeklēšanas komisijas secinājumi par nāvējošo atentātu pret bijušo Libānas premjerministru Rafik Hariri ir būtisks elements, lai parakstītu topošo asociācijas nolīgumu;

J.   tā kā kopš iepriekš minētās pēdējās Parlamenta 2006. gada 15. jūnija rezolūcijas par Sīriju cilvēktiesību stāvoklis valstī ir pasliktinājies un tā kā visi aktīvisti, kurus aizturēja 2006. gada maijā par lūgumraksta parakstīšanu, lai tiktu uzlabotas Sīrijas un Libānas attiecības, nav atbrīvoti;

1.   ir pārliecināts, ka asociācijas nolīgums varētu sniegt izšķirošu impulsu politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām reformām, kas nepieciešamas valsts stāvokļa uzlabošanai;

2.   tomēr vēlreiz apstiprina, ka demokrātisko vērtību, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir nepieciešamie priekšnoteikumi nolīguma parakstīšanai un ka tādēļ ir jāpārliecinās, ka nolīguma klauzulā "cilvēktiesības" tiek iekļauts efektīvas kontroles mehānisms; jo īpaši prasa pastiprināti ievērot mazākumtautību tiesības un vēlreiz apstiprina nepieciešamību saglabāt reliģiskās pārliecības brīvību;

3.   uzskata, ka Sīrijas cieša iesaistīšana Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā pastiprinās Sīrijas attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un partneriem Vidusjūras reģiona dienvidu daļā un sekmēs Tuvo Austrumu miera procesu;

4.   jautā Padomei un Komisijai par turpmāko rīcību, lai parakstītu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu, kas tika parafēts jau 2004. gada 19. oktobrī;

5.   aicina Padomi papildināt iniciatīvas, lai nostiprinātu ES un Sīrijas sadarbību un beidzot parakstītu šo nolīgumu, ievērojot šādus ieteikumus:

   · veicināt un atbalstīt Sīrijas valdības rīcību demokrātiskas sistēmas ieviešanai;
   · pieprasīt Sīrijai ievērot Libānas suverenitāti un atturēties no iejaukšanās tās iekšējās lietās, jo īpaši attiecībā uz ieroču piegādes pārtraukšanu un Hezbollah kaujinieku grupu politisko un militāro vadītāju atturēšanas no apgādes ar jaunu apbruņojumu ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu spēkiem Libānā, un atkārtoti pielikt pūles, lai šajā reģionā atsāktu ticamu miera procesu, kas novestu pie visaptveroša risinājuma un Golānas augstienes restitūcijas Damaskai;
   · ņemt vērā no desmitā Bātas partijas reģionālā kongresa saņemtos politiskos signālus, no kuriem pamanāmākais ir pārvaldes nomaiņa, amatos ieceļot jaunākas un prezidentam Al-Assad tuvāk stāvošas personas, kā to pierādīja Abdallah Dardari iecelšana premjerministra vietnieka amatā;
   · īpašu uzmanību pievērst tam, lai tiktu piemērotas asociācijas nolīgumam pievienotās klauzulas, kas paredz padarīt pārredzamāku valsts pasūtījumu tirgu; aicina Komisiju raudzīties, lai šī pieeja tiktu īstenota arī citos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos;
   · pieprasīt Sīrijas valdībai ieviest pasākumus demokrātijas un cilvēktiesību jomā, lai ievērotu starptautisko cilvēktiesību likumu attiecībā uz vārda brīvības ievērošanu, cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību, spīdzināšanas novēršanu un cīņu pret to, kā arī nāves soda atcelšanu, jo īpaši pievērst uzmanību nepieciešamajām Sīrijas organizāciju likuma reformām, lai atceltu visus ierobežojumus cilvēktiesību organizāciju darbībai;
   · joprojām uzdot jautājumus Sīrijas valdībai par izaugsmes trūkumu tādās jomās kā daudzpartiju sistēmas atzīšana un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana; norādīt, ka cilvēktiesību ievērošana ir galvenais šā asociācijas nolīguma komponents, un pieprasīt, lai Sīrija ievēro Barselonas procesa saistības, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politiku; šajā sakarā aicināt Sīriju darīt visu nepieciešamo, lai nekavējoties atceltu ārkārtas stāvokli;
   · pieprasīt Sīrijas valdībai pārskatīt politisko ieslodzīto lietas un atbrīvot personas, kas ieslodzītas savas politiskās pārliecības dēļ, un mierīgos demonstrantus, atļaut tādu apvienību pastāvēšanu kā, piemēram, 2005. gada 16. oktobra Damaskas Deklarācijas parakstītāju grupa, kurā apvienojās piecas aizliegtās politiskās partijas un atsevišķas personas, kā arī 2006. gada 12. maija "Beiruta – Damaska, Damaska – Beiruta" deklarācijas parakstītāji; aicināt, lai Sīrija nodrošina to, ka pret visiem aizturētajiem vai apcietinātajiem izturas labi, ka viņus nespīdzina un operatīvi, regulāri un neierobežoti ļauj tikties ar advokātiem, ārstiem un ģimenes locekļiem; mudināt Sīrijas valdību saskaņā ar Sīrijas un Libānas premjerministru 2005. gada 5. maija vienošanos pilnībā sadarboties ar Libānas valdību, lai sasniegtu konkrētus rezultātus abu valstu iedzīvotāju bezvēsts pazušanas gadījumu izmeklēšanā, ko īsteno šajā nolūkā izveidota kopīga izmeklēšanas komisija;
   · nosodīt Sīrijas valdību – kā to Eiropas Parlaments izdarīja iepriekš minētajā 2006. gada 15. jūnija rezolūcijā – par daudzajiem arestiem pēc "Beiruta – Damaska, Damaska – Beiruta" deklarācijas , kas bija pirmā vienotā Sīrijas un Libānas inteliģences pārstāvju un cilvēktiesību pārstāvju iniciatīva, un pieprasīt viņu tūlītēju atbrīvošanu;
   · uzdot Eiropas Savienību uztraucošus jautājumus par reliģisko un citu mazākumtautību, jo īpaši kurdu, tiesību ievērošanu; prasīt Sīrijas valdību informēt par šo jautājumu attīstību;
   · atsākt reālu dialogu ar Sīriju, lai to iesaistītu miera uzturēšanas centienos ar mērķi panākt Tuvo Austrumu konflikta vispārēju atrisinājumu;
   · nekavējoties mudināt Sīriju uzņemties konstruktīvu lomu ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1559(2004) un 1701(2006) īstenošanā, un jo īpaši pieprasīt, lai tā no savas puses pastiprinātu kontroli uz robežas ar Libānu ar mērķi novērst ieroču piegādi valsts neatzītām organizācijām;
   · uzsvērt, ka Sīrijas iestāžu sadarbība ar ANO Starptautiskās neatkarīgās izmeklēšanas komisiju, kuru vada tiesnesis Serge Brammertz , ir uzlabojusies, tomēr uzstāt, ka tai ir jākļūst vēl intensīvākai un ka pēc izmeklēšanas atbilstīgi tās rezultātiem ir jāseko konkrētai rīcībai;
   · uzstāt, lai Sīrija pilnībā ievērotu ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1559(2004), 1562(2004), 1680(2006) un 1701(2006) un Eiropas Padomes tikšanās laikā 2006. gada 16. un 17. jūnijā pieņemto deklarāciju par Libānu, kas aicina Sīriju un Libānu vienoties par kopīgām robežām, lai veicinātu reģionālo stabilitāti; aicināt Sīriju, lai tā saskaņā ar ANO ģenerālsekretāra 2006. gada 12. septembra ieteikumiem un starptautiskajiem tiesību aktiem palīdz precizēt Šebas zemnieku saimniecību reģiona galīgo statusu;
   · šajā sakarā atzinīgi vērtēt Sīrijas karaspēka izvešanu no Libānas teritorijām; stingri pieprasīt Sīrijas valdībai nodibināt oficiālas diplomātiskas attiecības ar Libānu, ko tā līdz šim ir atteikusies darīt, un pārstāt sniegt atbalstu Hezbollah ;
   · pieprasīt Sīrijas valdībai, lai tā informētu par konkrētām darbībām cīņā ar ieroču izplatīšanu, terorismu un grupējumu Al Quaida , kā arī par tās robežkontroli ar mērķi nepieļaut ieroču kontrabandu un teroristu pārvietošanos uz kaimiņvalstīm;
   · šajā sakarā nosodīt militāro vienošanos, kas tika noslēgta 2006. gada 15. jūnijā ar Irānu par ciešāku savstarpējo sadarbību pret Amerikas un Izraēlas radītajiem draudiem;
   · likt Sīrijai apzināties, cik nozīmīga ir tās iespējamā loma Tuvo un Vidējo Austrumu reģiona konfliktu mierīgā atrisināšanā; paust satraukumu par Sīrijas sniegto atbalstu Damaskā bāzētajām Hamas palestīniešu kaujinieku grupām un Islāma džihādam, tā vietā, lai atbalstītu palestīniešu mērenos spēkus, kas vēlas panākt līdzāspastāvēšanu un mieru ar Izraēlu;
   · pieprasīt Sīrijas valdībai uzlabot dzīves un vides apstākļus palestīniešu bēgļu nometnēs Sīrijā saskaņā ar vispārējām cilvēktiesību normām;
   · pieprasīt Sīrijas valdībai tuvākajā laikā atbrīvot asīriešu kristieti Yacoub Hanna Shamoun , kas bez tiesas sprieduma atrodas ieslodzījumā jau vairāk nekā divdesmit gadu, vai noteikt viņa atbrīvošanas datumu tuvākajā nākotnē;
   · kamēr turpinās represijas, būt piesardzīgai saistībā ar imigrantu un bēgļu, kuri pieder pie reliģiskām minoritātēm, repatriāciju uz Sīriju un jebkurā gadījumā vairāk harmonizēt dalībvalstu pieeju šajā jomā;
   · pieprasīt, lai tiktu uzturēts Sīrijas un Eiropas Parlamenta dialogs par dažādiem jautājumiem ar mērķi uzlabot ES un Sīrijas sadarbību cerībā īstenot asociācijas nolīgumu;

6.   lūgt Padomi apsvērt papildu motivāciju un priekšrocības Sīrijai, kuras pārsniegtu asociācijas nolīgumā piešķirto motivāciju un priekšrocības, lai veicinātu Sīriju pārskatīt tās pašreizējo ārpolitiku un reģionālo saskaņošanos, tādējādi palīdzot sekmēt reģionālo mieru, stabilitāti un labklājību, un jo īpaši Izraēlas Valsts atzīšanu un atbalsta sniegšanu Tuvo Austrumu miera procesam;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju kopā ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un Tautas Asamblejai (Majlis al-Sha'ab).

(1) OV C 193 E, 17.8.2006., 349. lpp.
(2) Pieņemtie teksti , P6_TA(2006)0279.
(3) Pieņemtie teksti , P6_TA(2005)0412.

Pēdējā atjaunošana - 2007. gada 15. maijaJuridisks paziņojums