Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Véronique De Keyser PSE grupas vārdā iesniegto rezolūcijas priekšlikumu par sarunām ar mērķi noslēgt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses (B6-0373/2006),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas un Vidusjūras asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses (COM(2004)0808),

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2005. gada 8. septembra rezolūciju par politiski ieslodzītajiem Sīrijā(1) un 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par Sīriju(2),

–   ņemot vērā septīto Eiropas Parlamenta un Sīrijas parlamenta tikšanos, kas norisinājās 2005. gada 11.–18. jūnijā Sīrijā,

–   ņemot vērā 1995. gada 28. novembra deklarāciju par Barselonas procesu un Parlamenta 2005. gada 27. oktobra rezolūciju par atskatu uz Barselonas procesu(3),

–   ņemot vērā ANO rezolūcijas par attiecībām ar Sīriju un Libānu, jo īpaši ANO Drošības padomes 2004. gada 2. septembra rezolūciju Nr. 1559 (2004) un 2006. gada 11. augusta rezolūciju Nr. 1701 (2006), kā arī ANO Starptautiskās neatkarīgās izmeklēšanas komisijas komisāra Serge Brammertz jaunāko 2006. gada 25. septembra ziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 83.  panta 5.  punktu un 45.  pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0334/2006),

A.   tā kā Sīrijai ir stratēģiski nozīmīga atrašanās vieta Tuvo un Vidējo Austrumu reģionā, un jo īpaši tā varētu darboties kā saikne starp pusēm miera procesa stabilizācijā un kā reģionālā konflikta atrisināšanas veicinātāja; tā kā attīstot dialogu ar šo valsti, tās lomu varētu pilnveidot;

B.   tā kā pašlaik nepieciešamie priekšnoteikumi Eiropas Kopienas un Sīrijas asociācijas nolīguma parakstīšanai vēl nav izpildīti, tomēr Eiropas Parlaments ir pārliecināts, ka Sīrijai ir iespēja to izdarīt;

C.   tā kā Irākas karš, Sīrijas stratēģiskās attiecības ar Irānu un tās līdzdalība Libānas lietās ir ietekmējušas Sīrijas attiecības ar kaimiņvalstīm un starptautisko sabiedrību tās plašākā nozīmē;

D.   tā kā šā Eiropas Kopienas un Sīrijas nolīguma mērķis ir veicināt un atbalstīt pāreju uz demokrātisku politisko režīmu, ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, atvērtu un tirgus ekonomiku , nepārtraukti īstenojot efektīvu dialogu un reālu partnerību;

E.   tā kā Sīrija jau ir ieviesusi vairākus ekonomikas pasākumus, kuri paredzēti gaidāmajā asociācijas nolīgumā;

F.   tā kā spēcīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības pamatā ir pamatbrīvību aizsardzība un tā kā valdības nostāja šo gadu laikā ir bijusi divdomīga, tomēr devusi cerības uz lielāku Sīrijas politiskās sistēmas atvērtību;

G.   tā kā, neskatoties uz Sīrijas aktīvo un konstruktīvo dalību Barselonas procesā, tā ir vienīgā valsts, ar kuru Eiropas Kopiena vēl nav parakstījusi asociācijas nolīgumu, tādējādi traucējot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībām pilnībā attīstīties;

H.   tā kā joprojām ir spēkā 1963. gada martā pieņemtais dekrēts par ārkārtēju stāvokli un citi ar to saistītie tiesību akti, lai gan pēc desmitā Bātas partijas kongresa (kas norisinājās 2005. gada 6.–9. jūnijā) pieņemtajos ieteikumos tos bija paredzēts pārskatīt;

I.   tā kā saskaņā ar Drošības padomes rezolūcijām ANO Starptautiskās neatkarīgās izmeklēšanas komisijas secinājumi par nāvējošo atentātu pret bijušo Libānas premjerministru Rafik Hariri ir būtisks elements, lai parakstītu topošo asociācijas nolīgumu;

J.   tā kā kopš iepriekš minētās pēdējās Parlamenta 2006. gada 15. jūnija rezolūcijas par Sīriju cilvēktiesību stāvoklis valstī ir pasliktinājies un tā kā visi aktīvisti, kurus aizturēja 2006. gada maijā par lūgumraksta parakstīšanu, lai tiktu uzlabotas Sīrijas un Libānas attiecības, nav atbrīvoti;

1.   ir pārliecināts, ka asociācijas nolīgums varētu sniegt izšķirošu impulsu politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām reformām, kas nepieciešamas valsts stāvokļa uzlabošanai;

2.   tomēr vēlreiz apstiprina, ka demokrātisko vērtību, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir nepieciešamie priekšnoteikumi nolīguma parakstīšanai un ka tādēļ ir jāpārliecinās, ka nolīguma klauzulā "cilvēktiesības" tiek iekļauts efektīvas kontroles mehānisms; jo īpaši prasa pastiprināti ievērot mazākumtautību tiesības un vēlreiz apstiprina nepieciešamību saglabāt reliģiskās pārliecības brīvību;

3.   uzskata, ka Sīrijas cieša iesaistīšana Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā pastiprinās Sīrijas attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un partneriem Vidusjūras reģiona dienvidu daļā un sekmēs Tuvo Austrumu miera procesu;

4.   jautā Padomei un Komisijai par turpmāko rīcību, lai parakstītu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu, kas tika parafēts jau 2004. gada 19. oktobrī;

5.   aicina Padomi papildināt iniciatīvas, lai nostiprinātu ES un Sīrijas sadarbību un beidzot parakstītu šo nolīgumu, ievērojot šādus ieteikumus:

6.   lūgt Padomi apsvērt papildu motivāciju un priekšrocības Sīrijai, kuras pārsniegtu asociācijas nolīgumā piešķirto motivāciju un priekšrocības, lai veicinātu Sīriju pārskatīt tās pašreizējo ārpolitiku un reģionālo saskaņošanos, tādējādi palīdzot sekmēt reģionālo mieru, stabilitāti un labklājību, un jo īpaši Izraēlas Valsts atzīšanu un atbalsta sniegšanu Tuvo Austrumu miera procesam;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju kopā ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un Tautas Asamblejai (Majlis al-Sha'ab).

(1) OV C 193 E, 17.8.2006., 349. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0279. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0412.