Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2106(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0003/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0003/2008

Debates :

PV 30/01/2008 - 22
CRE 30/01/2008 - 22

Balsojumi :

PV 31/01/2008 - 8.10
CRE 31/01/2008 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0033

Pieņemtie teksti
WORD 111k
Ceturtdiena, 2008. gada 31. janvāra - Brisele Galīgā redakcija
Energoefektivitātes rīcības plāns - potenciāla izmantošana
P6_TA(2008)0033A6-0003/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31 . janvāra rezolūcija par energoefektivitātes rīcības plānu ‐ potenciāla izmantošanu (2007/2106(INI))

Eiropas Parlaments ,

-   ņemot vērā Komisijas Paziņojumu par energoefektivitātes rīcības plānu ‐ potenciāla izmantošanu (COM(2006)0545),

-   ņemot vērā iepriekšminētajam Komisijas paziņojumam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2006)1173),

-   ņemot vērā rīcības plāna ietekmes novērtējumu (SEC(2006)1174) un kopsavilkumu (SEC(2006)1175),

-   ņemot vērā Komisijas Paziņojumu "Enerģētikas politika Eiropai" (COM(2007)0001),

-   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumus par tās atbalstīto Eiropadomes rīcības plānu (2007.–2009. gadam) "Eiropas enerģētikas politika" (7224/07),

-   ņemot vērā Padomes 1992. gada 22. septembra Direktīvu 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas patēriņa un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm(1) ,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti(2) ,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū(3) ,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem(4) ,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem(5) ,

-   ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 2006/1005/EK par Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu(6) un ņemot vērā iepriekšminētā nolīguma tekstu(7) ,

-   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (COM(2006)0576),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. gads)(8) , un it īpaši tā II sadaļas III nodaļu "Programma "Saprātīga enerģija Eiropai",

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(9) ,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS )(10) ,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu ‐ Zaļā grāmata(11) ,

-   ņemot vērā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai ‐ Zaļā grāmata(12) ,

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0003/2008),

A.   tā kā notiks haotiskas klimata pārmaiņas, globālajai temperatūrai paaugstinoties vairāk nekā par diviem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirmsrūpniecības laikmetā, par ko, inter alia , liecina Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2007. gada maijā sagatavotais ziņojums; tā kā līdz 2015. gadam ir krasi jāsamazina oglekļa emisija, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par diviem grādiem pēc Celsija; tā kā enerģijas efektīvāka izmantošana ir veids, kā visātrāk un rentablāk samazināt oglekļa emisiju;

B.   tā kā energoefektivitātei ir būtiska nozīme Eiropas Savienības atkarības samazināšanā no enerģijas importa, jautājumu risināšanā attiecībā uz enerģijas avotu trūkumu nākotnē un ar enerģijas cenas palielināšanos saistītās ietekmes ierobežošanā;

C.   tā kā ar energoefektivitātes rīcības plānu saistītajā ietekmes novērtējumā ir konstatēta izpildes iespēju neesamība Komisijā visos politikas veidošanas līmeņos un tiek lēsts, ka rīcības plāna sekmīgai īstenošanai būtu vajadzīgi divdesmit papildu darbinieki;

D.   tā kā Direktīvu 2002/91/EK pienācīgi transponējušas ir tikai piecas dalībvalstis;

E.   tā kā Direktīvā 2006/32/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2007. gada 30. jūnijam Komisijai ir jāiesniedz valsts energoefektivitātes rīcības plāni; tā kā līdz 2007. gada 1. septembrim Komisija bija saņēmusi tikai deviņus valsts energoefektivitātes rīcības plānus, bet līdz 2008. gada 10. janvārim ‐ tikai septiņpadsmit valsts energoefektivitātes rīcības plānus;

F.   tā kā dalībvalstis Direktīvu 2004/8/EK ievieš ar novēlošanos un tā kā tās ieviešana ir nepilnīga;

G.   tā kā Eiropas Savienība ir viens no visbagātākajiem un tehnoloģiski progresīvākajiem reģioniem pasaulē; tā kā kopš 1990. gada Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes jauda ir palielinājusies par aptuveni 40 % un ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir palielinājušies vidēji par vienu trešdaļu; tā kā minētajā laika posmā pieprasījums pēc enerģijas un enerģijas resursi pieauga tikai par 11 %;

H.   tā kā informācijas un sakaru tehnoloģijas var radīt produktivitātes papildu pieaugumu, kas pārsniedz ES noteikto mērķi ‐ 20 %, taču ar nosacījumu, ka politika ir vērsta pareizajā virzienā; tā kā, veidojot efektīvas politikas ieteikumus, ir jāņem vērā dažas tādas tehnoloģijas kā globālo resursu informācijas datu bāze (GRID ), saprātīgas pārvaldības sistēmas un dažādas datortehnoloģijas,

1.   atzinīgi vērtē iepriekšminēto energoefektivitātes rīcības plānu 2006. gadam un atzīst par labiem tā mērķus un darbības jomu;

2.   uzskata, ka papildus uzlabojumiem, ko rada autonoma strukturāla vai cenas ietekme, energoefektivitātes uzlabošanos par vairāk nekā 20 % līdz 2020. gadam ir iespējams pilnībā panākt gan tehniski, gan ekonomiski, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt gan šā mērķa, gan mērķu attiecībā uz klimata pārmaiņām sasniegšanu;

3.   pauž nopietnas bažas par to, ka dalībvalstis nepilnīgi un ar kavēšanos īsteno spēkā esošos tiesību aktus par energoefektivitāti;

4.   uzsver, ka energoefektivitātes politika jāīsteno visos pārvaldes līmeņos;

5.   pauž nožēlu, ka dalībvalstis nepilnīgi un ar kavēšanos īsteno Direktīvu 2004/8/EK;

6.   izsaka kritiku par to, ka amatā nav ieceltas vairākas Komisijas amatpersonas, kurām būtu jāpārliecinās, vai rīcības plānu un tam par pamatu esošos tiesību aktus, kas saistīti ar energoefektivitāti, īsteno pilnībā un laikus;

7.   atzīmējot, ka no Komisijas ir saņemts ziņojums, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiks izpildīti sešpadsmit no divdesmit viena pasākuma, pauž nožēlu gan par to, ka no divdesmit viena rīcības plānā ietvertā Komisijas pasākuma, ko plānoja izpildīt 2007. gadā, līdz 2007. gada 1. septembrim pilnībā bija īstenoti tikai trīs no tiem; pauž nosodījumu arī par būtisko termiņa kavējumu attiecībā uz obligāto energoefektivitātes standartu pieņemšanu prioritārām preču grupām;

8.   izsaka kritiku par to, ka neatkarīgi no izteikumiem par klimata pārmaiņu problēmas risināšanu un ES enerģijas importa samazināšanu daudzu dalībvalstu valdības par prioritāti nosaka ar energoefektivitāti saistīto tiesību aktu pilnīgu un tūlītēju transponēšanu un tajos ietverto prasību izpildi;

9.   mudina Komisiju ātrāk izstrādāt saprašanās memorandu par sadarbību ar Eiropas Enerģijas regulatoru padomi (CEER ), jo ar šo memorandu tiks noteiktas kopējas pamatnostādnes un kopējais rīcības kodekss, lai padarītu efektīvāku enerģijas galapatēriņu visās nozarēs;

10.   pieprasa Komisijai un ikvienai dalībvalstij steidzami veikt patieso situāciju atspoguļojošu novērtējumu par enerģijas jaudas trūkumu un citiem šķēršļiem, kuru dēļ šobrīd nepilnīgi īsteno tiesību aktus, kas saistīti ar energoefektivitāti, un par to, kā novērst gan enerģijas jaudas trūkumu, gan citus šķēršļus;

11.   īpaši atzīmē to, ka nav iespējams saņemt ar energoefektivitāti saistītu vienkāršu, tūlītēju informāciju un organizatorisko atbalstu gadījumā, ja šāda vajadzība rodas pēkšņi (piemēram, ja pārtrauc darboties kāda mājsaimniecības ierīce vai cits aprīkojums) vai to rada kāds konkrēts notikums (piemēram, pārcelšanās); uzskata, ka uzmanības nepievēršana iedzīvotāju praktisko vajadzību apmierināšanai negatīvi ietekmē daudzas energoefektivitātes sistēmas, un tāpēc uzsver praktiskās palīdzības un sākotnējā finansējuma nozīmīgumu;

12.   uzsver, ka ir jāpopularizē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai tās kļūtu par galvenajām tehnoloģijām, ar kurām panākt enerģijas ietaupījumu dažādās nozarēs, piemēram, transporta, būvniecības, enerģētikas un ražošanas nozarē; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu, lai novērtētu dažādu uz IKT tehnoloģijām balstītu vadošo tehnoloģiju iespējamo ieguldījumu ES ekonomikas energoefektivitātes uzlabošanā un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā līdz 2020. gadam; mudina Komisiju šā pētījuma saturā iekļaut saprātīgas pārvaldības sistēmu vispārējo nozīmi, bet jo īpaši ‐ globālo resursu informācijas datu bāzes tehnoloģiju un iegulto sistēmu nozīmi;

Ierīces un aparāti

13.   atzinīgi vērtē stratēģiju attiecībā uz obligāto energoefektivitātes standartu pieņemšanu un aicina Komisiju līdz 2008. gadam ieviest un piemērot obligātos gaisa kondicionēšanas un dažādu TV signālu uztvērēju standartus; mudina to darīt, vienlaikus veicot dinamisku marķēšanas pārskatīšanu, un atzīmē, ka CE zīme var atvieglot obligāto energoefektivitātes standartu ieviešanu; aicina dalībvalstis vairāk resursu veltīt tirgus uzraudzībai;

14.   saskaņā ar Eiropadomes 2007. gada marta secinājumiem atbalsta sadzīvē izmantojamo apgaismes ierīču pievienošanu prioritāro preču grupu sarakstam un uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija ievērotu piedāvāto grafiku visneefektīvāko kvēldiega spuldžu izņemšanai no apgrozības tirgū;

15.   atzīmē neseno progresu attiecībā uz gaismas diožu (LED ) spuldžu tehnoloģiju; aicina Komisiju pētīt veidus, kā virzīt uz priekšu izpēti attiecībā uz LED spuldzēm un kā palielināt to izmantošanu;

16.   mudina Komisiju izstrādāt grafiku visu visneefektīvāko iekārtu, ierīču un citu elektropreču, piemēram, āra sildītāju, izņemšanai no apgrozības tirgū;

17.   atzinīgi vērtē jautājuma aktualizēšanu par enerģijas zudumu samazināšanu rezervstāves laikā un par tādu produktu un tehnoloģiju pieejamības palielināšanos, kuri nodrošina, ka enerģiju patērējošās preces un ierīces izmanto enerģiju tikai tad, kad tas faktiski ir nepieciešams; aicina Komisiju nākt klajā ar prasību par enerģijas patēriņu viena vata apjomā rezervstāves laikā un analizēt iespējamo enerģijas ietaupījumu, samazinot un novēršot nevajadzīgu enerģijas patēriņu rezervstāves, it īpaši ‐ pasīvās rezervstāves, režīma laikā;

18.   atzinīgi vērtē to, ka ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir parakstīts jauns "Energy Star " nolīgums, ar kuru nosaka vispārējos energoefektivitātes standartus biroja aprīkojumam, un jo īpaši to, ka tajā ir iekļauts īstenošanas regulējums attiecībā uz noteikumu par publiskā iepirkuma procedūru obligātu veikšanu; mudina Komisiju turpināt sarunas par ES un ASV "Energy Star " sadarbības jomas paplašināšanu attiecībā uz citiem produktiem saskaņā ar apņemšanos, kas tika izteikta 2007. gada 30. aprīlī notikušajā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē;

19.   atzinīgi vērtē priekšlikumu līdz 2010. gadam izstrādāt obligātos energoefektivitātes standartus visiem pārējiem aparātiem un ierīcēm, kuru elektroenerģijas patēriņš ir nozīmīgs; aicina Komisiju iesākumā pievērsties tādiem apgrozībā esošiem izstrādājumiem, kas enerģiju patērē visvairāk;

20.   atbalsta Komisijas centienus formulēt apsildes un dzesēšanas tehnoloģiju ekomarķēšanas kritērijus, it īpaši ietverot primārās enerģijas patēriņu, lai nodrošinātu, ka lietotājiem ir pieejama ticama informācija par tirgū pieejamām visefektīvākajām un videi draudzīgākajām iekārtām, kas paredzētas ēku apsildei un dzesēšanai;

21.   mudina rūpīgi īstenot 2006. gadā izstrādātās prasības attiecībā uz uzlabotu elektrības skaitītāju uzstādīšanu, lai paaugstinātu patērētāju atbildības sajūtu par elektrības patēriņu, palīdzētu elektroenerģijas piegādātājiem efektīvāk risināt ar pieprasījumu saistītus jautājumus un uzlabot prasības saistībā ar energoefektivitātes statistiku;

22.   prasa veikt centrālapkures sistēmās un reģionālajos apkures tīklos uzstādāmo uzlaboto siltuma mērītāju standarta formulēšanu, lai paaugstinātu galalietotāju atbildības sajūtu saistībā ar maksājumiem par patērēto elektroenerģiju un pārtrauktu nemainīgo izmaksu sistēmu, kas rada negatīvu ietekmi;

23.   uzskata, ka ražošanas nozarē izmantotajām tehnoloģijām ir jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka samazinās ražošanas procesos patērētās enerģijas daudzums; uzskata, ka ievērojamu enerģijas ietaupījumu var panākt, samazinot ceļu transportlīdzekļu un citu transporta veidu svaru;

Ēku energoefektivitātes prasības

24.   mudina Komisiju paātrināt pret tām dalībvalstīm sāktās procedūras par pienākumu neizpildi, kuras nav pienācīgi transponējušas vai pilnībā īstenojušas Direktīvu 2002/91/EK;

25.   ņemot vērā ēku kalpošanas laiku, atzīmē, ka, ceļot jaunas ēkas, sevišķi svarīgi ir nodrošināt to atbilstību augstākajiem iespējamiem energoefektivitātes standartiem un ka ēkas, kuras jau ir nodotas ekspluatācijā, ir jāuzlabo, ievērojot mūsdienu standartus; uzskata, ka energoneefektīvu ēku nojaukšana, vienlaikus ceļot jaunas, energoefektīvas ēkas, ir jāatbalsta, reizumis uzskatot to par ēku renovācijas alternatīvu;

26.   aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2002/91/EK, lai, sākot no 2009. gada, 6. panta izpratnē tā attiektos uz visām ēkām, kuras neatkarīgi no to kvadratūras ir jāapsilda vai jādzesē;

27.   aicina Komisiju pārskatā par apkures katlu veiktspēju ņemt vērā to, ka koģenerācijas apkures katli (mikrokombinētie apkures un enerģijas katli) nemaz nav tik energoefektīvi, un attiecīgi noteikt apkures katlu veiktspējas obligātās prasības;

28.   atzinīgi vērtē priekšlikumu noteikt obligātās energoefektivitātes prasības attiecībā uz jaunām un atjaunotām ēkām un tādiem ēku veidojošiem elementiem kā logi un logu plēves;

29.   aicina Komisiju izstrādāt saistošas prasības, lai visas apsildāmās un/vai dzesējamās jaunās ēkas, sākot no 2011. gada tiktu būvētas, ievērojot "pasīvās mājas" (energoefektīvas mājas) principu vai līdzvērtīgus nedzīvojamo ēku standartus, un lai, sākot no 2008. gada, tiktu izmantoti "pasīvie" apsildes un dzesēšanas risinājumi;

30.   ņemot vērā zaudējumus, kas rodas enerģijas pārveides laikā, aicina Komisiju apsvērt pakāpenisku komunālās apkures un dzesēšanas tīklu ieviešanu visās ēkās, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu apkures un dzesēšanas nodrošināšanai;

31.   aicina Komisiju, apsverot nodokļu uzlikšanu un citus pasākumus, lai sekmētu energoefektivitāti, izskatīt "pasīvās" apsildes un dzesēšanas arhitektūras risinājumus, piemēram, būvkonstrukcijas ar termālām īpašībām;

32.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt komunālo dzesēšanas sistēmu, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kuri kalpotu par efektīvu alternatīvu, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc patīkami vēsa gaisa ēkās;

33.   lai Eiropas Savienībā nodrošinātu apmaiņu ar paraugpraksi, lai informācija būtu publiski pieejama un lai sabiedrība būtu informēta, aicina Komisiju veidot pārskatāmu datubāzi, kura ir pieejama visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem un kurā ir informācija par valsts, reģionāliem un vietējiem ēku energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem, it īpaši par finansējumu;

Elektroenerģijas ieguve un sadale

34.   mudina dalībvalstis savos energoefektivitātes rīcības plānos paredzēt veidu, kā palielināt augstas efektivitātes koģenerāciju un pāriet uz holistiskāku elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas plānošanu, un mudina Komisiju neatbalstīt tos valstu energoefektivitātes rīcības plānus, kuros iepriekšminētais nav paredzēts; kopumā aicina dalībvalstis veicināt pasākumus, kuri stimulētu neliela apjoma un mikrokoģenerācijas izmantošanu un kā novērst administratīvus šķēršļus attiecībā uz neliela apjoma un mikrokoģenerāciju;

35.   norāda, ka transports un piegāde ir vieni no enerģijas zaudējumu un energopadeves traucējumu avotiem, un uzsver, ka mazie enerģijas avoti, kā arī decentralizēta un dažādota enerģijas ražošana var garantēt apgādes drošību un samazināt zaudējumus; uzskata, ka ir jārada stimuli, lai uzlabotu infrastruktūru ar mērķi samazināt zaudējumus, kas rodas pārvades un sadales laikā;

36.   aicina Komisiju vairāk uzmanības pievērst siltumapgādes tirgum, jo siltumapgāde veido enerģijas patēriņa lielāko daļu, un instrumentiem (pilsētplānošanai, siltumapgādes plānošanai, ieguldījumu pamudinājumiem), tādējādi, pilnveidojot komunālās apkures un dzesēšanas infrastruktūru, būs iespējams reģenerēt papildu siltumu no atjaunojamiem avotiem;

37.   aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2004/8/EK ieviešanu un novērtēt, vai atbalsta shēmas ir piemērotas tam, lai izmantotu valsts potenciālu attiecībā uz augstas efektivitātes koģenerāciju;

38.   vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību pēc vietējiem dzesēšanas tīkliem, kuri ir jāievieš kā efektīva alternatīva, tādējādi apmierinot pieaugošo pieprasījumu pēc dzesēšanas, kā arī attiecīgi panākot krasu CO2 emisijas samazinājumu;

39.   aicina Komisiju paplašināt pašreizējo finanšu atvieglojumu jomu attiecībā uz risinājumiem, kas veicinātu no atjaunojamiem avotiem ražotās enerģijas iekļaušanu esošajos tīklos, kuri ir izveidoti fosilā kurināmā enerģijas pārvadei; uzskata, ka esošo tīklu uzlabošana būtiski paaugstinātu enerģijas ražošanas efektivitāti no atjaunojamiem enerģijas avotiem īsākā laika posmā un prasītu zemākas izmaksas, un šādi savlaicīgi veikti uzlabojumi tajā pašā laikā palīdzētu paaugstināt apgādes drošību;

Transports

40.   aicina Komisiju noteikt obligātās energoefektivitātes prasības attiecībā uz visiem transporta veidiem, tostarp arī attiecībā uz sabiedrisko transportu; uzsver, ka ir vajadzīga energoefektīva transporta politika, pilsētās dodot priekšroku sabiedriskajam transportam, riteņbraucējiem un kājāmgājējiem; atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu par pilsētas transportu un aicina Komisiju nākt klajā ar iniciatīvu, īpašu uzmanību pievēršot pilsētas transportam un tam, kā ilgtspējīgā mobilitātes politikā attiecībā uz lielpilsētām un pilsētām integrēt klimata aizsardzības, enerģijas taupīšanas un sabiedrības veselības aizsardzības jautājumus; mudina ES pilsētu vadību apsvērt iespēju īstenot tādus pasākumus kā maksājuma ieviešana par ceļu noslogotību, lai samazinātu CO2 emisiju, ko rada automašīnas un vieglo automobiļu satiksme; atgādina, ka ar saistošiem automobiļu izplūdes gāzu gada apjoma ierobežojumiem attiecībā uz visiem pārdotajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem var panākt, ka ES izpilda saistošos mērķus par CO2 emisijas samazināšanu;

41.   prasa izdarīt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvā 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību(13) , lai varētu marķēt automobiļus, dažādām kategorijām izmantojot nepārprotama formāta marķējumu, kādu lieto ierīču marķēšanā (pašreiz tas ir septiņu kategoriju A–G marķējums); ierosina, ka vismaz 20 % no jaunu automobiļu reklamēšanai un tirdzniecībai atvēlētā reklāmas laukuma ir jāparedz informācijas publicēšanai par degvielas patēriņu un gāzu izplūdes daudzumu;

42.   pauž nožēlu arī par to, ka Padome vēl aizvien nav pieņēmusi priekšlikumu direktīvai par vieglo automobiļu aplikšanu ar nodokli, lai samazinātu CO2 emisiju atbilstīgi ES saistībām, ko tā uzņēmusies, parakstot Kioto protokolu, un mudina pēc iespējas ātrāk to pieņemt un īstenot;

43.   aicina Komisiju izstrādāt pamatstratēģiju, lai varētu ievērojami uzlabot pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta efektivitāti, un tādēļ ir jāpiesaista pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, kuri veiktu pētījumus, tostarp priekšizpēti, pievēršoties ar transporta sistēmu saistītiem efektivitātes un pakalpojumu līmeņiem, un noteiktu, kā jāpielāgo konkrētā stratēģija, lai veidotu horizontālā atbalsta shēmas nolūkā pilnveidot sabiedriskā transporta sistēmas tā, lai šādas shēmas atbilstu stingrākiem nosacījumiem attiecībā uz efektivitāti un konsekvenci;

44.   atzinīgi vērtē kopuzņēmuma "Clean Sky " izveidi, lai tajā ražotu videi draudzīgākus, ekoloģiski ilgtspējīgākus un energoefektīvus gaisa kuģus;

Finansiālie noteikumi un reģionālā politika

45.   atzīmē, cik nozīmīga ir struktūrfondu pieejamība energoefektivitātes finansēšanā, izmantojot tādas iestādes kā Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī privātbanku piedāvātās finansējuma sistēmas;

46.   aicina Komisiju no 3 % līdz vismaz 5 % palielināt to struktūrfondu un kohēzijas fondu daļu, kuru var izlietot, lai uzlabotu esošo ēku energoefektivitāti, un prasīt, lai dalībvalstis pilnībā izmanto šo iespēju;

47.   pauž nožēlu par to, ka, lai gan ir izveidoti Eiropas apvienotie resursi mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (JEREMIE ), ir sarežģīti panākt pietiekamu ES finansējumu attiecībā uz energoefektivitāti; konstatē, ka vienkāršas un pieejamas finansēšanas sistēmas neesamība rada nepārvaramu šķērsli mazajiem uzņēmumiem, bet jo īpaši ‐ mikrouzņēmumiem, kuru rīcībā nav nepieciešamo spēju, lai piekļūtu kompleksajām programmām;

48.   atzīmē pētniecības, izstrādes un jaunrades būtisko nozīmi energoefektivitātes jomā; mudina dalībvalstis, reģionālās un vietējās varasiestādes un NVO izmantot finansējumu, kas pieejams saskaņā ar septīto pamatprogrammu, struktūrfondiem, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu/programmu "Saprātīga enerģija Eiropai", kas paredzēta, lai veicinātu energoefektivitātes izpēti un sekmētu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un jaunu enerģijas transportēšanas un uzkrāšanas veidu attīstību, lai samazinātu enerģijas zudumus; mudina Komisiju atbalstīt pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu energoefektivitātes izpētei; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai energoefektivitātei būtu noteikta augsta prioritāte turpmākajos centienos, kas veicami, lai pēc iespējas paplašinātu ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu izmantošanu;

49.   prasa, lai pret mikrouzņēmumiem būtu tāda pati attieksme kā pret mājsaimniecībām un lai tiem tiktu piedāvāta ļoti vienkārša energoefektivitātes uzlabošanas finansēšanas sistēma, piemēram, sākotnējās dotācijas;

50.   aicina Komisiju labvēlīgi attiekties pret tiem valsts atbalsta noteikumiem, kuri veicina energoefektivitātes pasākumu (piemēram, ekojauninājumu un produktivitātes uzlabošanas) īstenošanu; uzskata, ka šādiem noteikumiem jābūt vienkāršiem, praktiskiem un pārredzamiem, un tādiem, ar kuriem novērš šķēršļus energoefektivitātes pasākumu efektīvai īstenošanai;

51.   aicina Komisiju steidzami ierosināt īpašus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai attālākajos reģionos, ņemot vēro šo reģionu īpašo situāciju, ko nosaka pastāvīgi ierobežojumi;

52.   uzsver vietējo un reģionālo enerģijas aģentūru nozīmi efektīvā energoefektivitātes pasākumu īstenošanā; prasa, lai energoefektivitātes rīcības plānu formulēšanā un īstenošanā iesaistās visas aģentūras (Eiropas, valsts un vietējās);

Nodokļu uzlikšana

53.   aicina Padomi, lai tā mudina dalībvalstis piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmes uzlikšanu pakalpojumiem, materiāliem un sastāvdaļām, ar kurām uzlabo ēku energoefektivitāti; aicina Padomi nodrošināt, lai vispārējā nodokļu sistēmā saskaņoti tiktu ietverts ēku energoefektivitātes uzlabošanas mērķis;

54.   aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespēju samazināt PVN likmi darbaspēkam, kas ir nodarbināts privāto dzīvojamo ēku atjaunošanā un remontēšanā, lai palielinātu ēku energoefektivitāti; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu novērtēt nodokļu atlaižu sistēmas efektivitāti attiecībā uz patērētājiem, kuri iegādājas ierīces ar zemu elektroenerģijas patēriņu, un uzņēmumiem, kuri šādas ierīces ražo un popularizē;

55.   atzīmē, ka nodokļu uzlikšana ir dalībvalstu kompetencē; atzīmē, ka visos valstu energoefektivitātes rīcības plānos var iekļaut dalībvalsts izvēlētos nodokļu uzlikšanas pasākumus; atbalsta ar vidi saistīto izmaksu internalizāciju;

56.   aicina visas dalībvalstis ieviest īpašus nodokļu atvieglojumus, lai mudinātu mājsaimniecības, mikrouzņēmumus un privātīpašniekus veikt ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus un iegādāties energoefektīvus izstrādājumus;

57.   uzskata, ka noteiktos gadījumos nodokļu atvieglojumi jāpiemēro, ja, nojaucot energoefektīvas ēkas, vienlaikus būvē jaunas energoefektīvas ēkas;

Attieksmes maiņa

58.   norāda uz valsts sektora nozīmi, veicinot ar energoefektivitātes jautājumu saistītu risinājumu rašanu;

59.   piekrīt, ka izglītības un apmācību programmām par energoefektivitāti ir liela nozīme, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; atzīmē, ka izglītošana par energoefektivitāti jāveic jau no mazotnes, iekļaujot attiecīgus mācību priekšmetus visu ES dalībvalstu izglītības programmās; atzīmē, ka, lai būvniecībā un energosaimniecībā sāktu izmantot novatoriskus paņēmienus, būs vajadzīgs liels skaits atbilstīgi kvalificētu darbinieku; pauž bažas par to, ka dalībvalstis vēl nav izstrādājušas piemērotas apmācību programmas, kurās varētu apgūt iemaņas, kas saistītas ar energoefektivitātes uzlabošanu; prasa, lai valstu energoefektivitātes rīcības plānos kā būtisks elements tiktu ietverta prasība par cilvēkresursiem;

60.   mudina reģionālās un pašvaldību iestādes cieši sadarboties ar reģionālajām enerģētikas struktūrām, lai uzlabotu apmācības iespējas energosistēmu tehniķiem un speciālistiem ar enerģētiku saistītās nozarēs; uzsver, ka ir vajadzīgi koordinētāki vietējā līmeņa dalībnieku tīkli, lai mazāk attīstītos reģionos izplatītu paraugpraksi energoefektivitātes jomā;

61.   uzsver nozīmi, kāda atkritumu daudzuma samazināšanā un ikvienas ēkas energopotenciāla uzlabotas izmantošanas veicināšanā varētu būt gan publiskajam iepirkumam, gan tādiem pakalpojumiem kā energoaudits; mudina dalībvalstis un to reģionālās, vietējās un citas valsts iestādes rādīt piemēru ne tikai attiecībā uz administratīvajām ēkām, bet arī sabiedriskajām ēkām, piemēram, skolām, universitātēm un slimnīcām, un to uzņēmumu ēkām, kuri nodarbojas ar ūdensapgādes, energoapgādes, transporta un pasta pakalpojumu sniegšanu;

62.   aicina Komisiju padziļināt izpēti par uzvedības aspektiem ekonomikā un par to, kā cilvēki pieņem lēmumus, lai pielāgotu turpmāk nepieciešamās informācijas kampaņas par energoefektivitāti (piemēram, kampaņa "Ilgtspējīga enerģija Eiropai") un lai šādi palielinātu šo kampaņu radīto labumu;

63.   piekrīt, ka jautājumu par energoefektivitāti risināt sāk katrs cilvēks pats savās mājās; aicina Komisiju, Padomi un paša Parlamenta struktūrvienības uzņemties vadošo lomu, pieprasot noteikt energoefektivitātes paraugstandartus attiecībā uz visām ES iestāžu ēkām; šādu paraugstandartu noteikšana veido daļu no plašākas pārbaudes par to, cik lietderīgi iestādēs izmanto enerģiju, un tajā jāietver gan darba un ceļojumu organizēšanas kārtība, nodokļu atvieglojumi un iznomāšanas darbības, gan iekārtas un iepirkumi;

64.   aicina Komisiju un dalībvalstis katru gadu Eiropā organizēt rīcības dienu saistībā ar energoefektivitāti;

65.   atzīmē, ka, piedāvājot energoefektīvus un uzlabotu standartu produktus, progresīvo tehnoloģiju nozarei ir būtiska nozīme patērētāju informētības palielināšanā un viņu mudināšanā sniegt ieguldījumu energoefektivitātes jautājumu risināšanā;

66.   uzskata, ka lielisks veids, kā palielināt apsildes un dzesēšanas sistēmu efektivitāti, ir elektroenerģijas piegādes līgumu slēgšana starp enerģijas piegādātājiem un patērētājiem; aicina Komisiju novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus, kuri kavē šādu līgumu noslēgšanu;

Pilsētas

67.   atzīst, ka ir svarīgi dalīties pieredzē ar pilsētu paraugpraksi energoefektivitātes jautājumos un sekmēt to; ierosina, ka izveidotais "Eurocities " forums varētu būt iedarbīgs veids, kā to panākt;

68.   mudina Komisiju un citas ES iestādes sadarboties ar ES lielpilsētām, atbalstot budžetu veidošanu pilsētu sadraudzībai un pieredzes apmaiņu starp lielpilsētām;

69.   atzinīgi vērtē Pilsētas mēru pakta iniciatīvu, saskaņā ar kuru pastāvīgā tīklā apvienojas 20–30 lielāko un attīstītāko Eiropas pilsētu mēri, un prasa sniegt sīkāku informāciju par šā tīkla izveidi; tomēr uzsver, ka Pilsētas mēru paktam ir jāpapildina līdzīgi tīkli, kuri jau darbojas;

Pasaules dimensija

70.   atbalsta Komisijas priekšlikumu veidot starptautiskās sadarbības platformu energoefektivitātes jomā; aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot starptautisko sadarbību energoefektivitātes jomā tā, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi un standarti nesadrumstalo globālo tirgu; prasa šajos starptautiskajos nolīgumos ‐ gan divpusējos, gan daudzpusējos ‐ iekļaut ne tikai kopīgu apņemšanos ievērot obligātos energoefektivitātes standartus, bet arī dalīties ar energoefektivitātes uzlabošanas tehnoloģijām; atzīmē, ka stratēģiski svarīgi ir izplatīt tehnoloģiju, un, lai to īstenotu, ir vajadzīga pieeja, ieinteresējot sabiedrību par intelektuālā īpašuma tiesībām;

71.   atzinīgi izsakās par nepārtraukto darbu tehniskā līmenī, izstrādājot kopīgus energoefektivitātes standartus, jo īpaši ‐ ar Ķīnu; pauž bažas par to, ka šo darbu kavē dalībvalstu nekoordinēta darbība, kas izraisa apjukumu trešās valstīs; prasa integrētu pieeju attiecībā uz standartiem;

72.   atzīmē, ka pastāv vispārējas bažas par to, ka Krievija nespēs nodrošināt ne vietējo, ne arī uz līgumattiecību pamata veidoto gāzes pieprasījumu, un energoapgādes drošības apsvērumu dēļ mudina Komisiju ieguldīt vairāk resursu ES un Krievijas dialogā par energoefektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas komunālās apkures sistēmas modernizēšanai un tās gāzes izmantošanai, kura patlaban sadeg naftas ieguves vietās;

73.   atzinīgi vērtē Padomes iniciatīvu saistībā ar Āfrikas un ES partnerību enerģētikas jomā un prasa, lai, pamatojoties uz šo partnerību, Āfrikā sekmētu energoefektivitātes uzlabošanu un ilgtspējīgu izaugsmi;

o
o   o

74.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1)1 OV L 297, 13.10.1992., 16. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(2)2 OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp.
(3)3 OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.
(4)4 OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.
(5) OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.
(6) OV L 381, 28.12.2006., 24. lpp.
(7) OV L 381, 28.12.2006., 26. lpp.
(8) OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.
(9) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.
(10) OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
(11) OV C 298 E, 8.12.2006., 273. lpp.
(12) OV C 317 E, 23.12.2006., 876. lpp.
(13) OV L 12, 18.1.2000., 16. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 2. martaJuridisks paziņojums