(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0701),

–   ņemot vērā EK līguma 37. panta 2. punkta 3. daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0447/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0166/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 2. apsvērums (2)  Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04 Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu atcēla par proporcionalitātes principa pārkāpumu, jo īpaši atsaucoties uz apstākli, ka "Padome, kas ir Regulas (EK) Nr. 864/2004 autore, nav pierādījusi Tiesā, ka, pieņemot jauno, ar minēto regulu izveidoto kokvilnas atbalsta shēmu, tā faktiski izmantoja savas pilnvaras, tostarp ņemot vērā visus šā gadījuma būtiskos faktorus un apstākļus, ietverot visas ar kokvilnas audzēšanu un tās attīrīšanas uzņēmumu dzīvotspēju saistītās darbaspēka izmaksas, kuras bija jāņem vērā, lai novērtētu šāda kultūrauga rentabilitāti" un ka Tiesai nav bijis iespējams "pārbaudīt, vai Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot tam šajā jomā piešķirtās plašās izvērtēšanas pilnvaras, varēja secināt, ka pietiek ar to, ka īpašā atbalsta par kokvilnu summa ir noteikta 35 % apmērā no kopējās atbalstu summas, kas bija pieejama atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Regulas (EK) Nr. 864/2004 preambulas 5. apsvērumā paredzētais mērķis nodrošināt šā kultūrauga rentabilitāti un līdz ar to tā turpmāku audzēšanu, proti, mērķis, kas atbilst 4. protokola 2. punktā paredzētajam mērķim." Tiesa arī uzdeva apturēt ar atcelšanu radītās sekas līdz brīdim, kad saprātīgā laikposmā tiks pieņemta jauna regula. (2)  Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04 Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu atcēla par proporcionalitātes principa pārkāpumu, jo īpaši atsaucoties uz apstākli, ka "Padome, kas ir Regulas (EK) Nr. 864/2004 autore, nav pierādījusi Tiesā, ka, pieņemot jauno, ar minēto regulu izveidoto kokvilnas atbalsta shēmu, tā faktiski izmantoja savas pilnvaras, tostarp ņemot vērā visus šā gadījuma būtiskos faktorus un apstākļus, ietverot visas ar kokvilnas audzēšanu un tās attīrīšanas uzņēmumu dzīvotspēju saistītās darbaspēka izmaksas, kuras bija jāņem vērā, lai novērtētu šāda kultūrauga rentabilitāti" un ka Tiesai nav bijis iespējams "pārbaudīt, vai Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot tam šajā jomā piešķirtās plašās izvērtēšanas pilnvaras, varēja secināt, ka pietiek ar to, ka īpašā atbalsta par kokvilnu summa ir noteikta 35 % apmērā no kopējās atbalstu summas, kas bija pieejama atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Regulas (EK) Nr. 864/2004 preambulas 5. apsvērumā paredzētais mērķis nodrošināt", ka īpašā atbalsta summu kokvilnai aprēķina tā, lai radītu tādus ekonomiskos nosacījumus, kas ļaus turpināt kokvilnas audzēšanu tai labvēlīgos reģionos, un tādējādi kokvilnu nevajadzēs aizstāt ar citiem kultūraugiem. Grozījums Nr. 2 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 3. apsvērums (3)  Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-310/04 jāpieņem jauna īpaša maksājuma shēma par kokvilnu. (3)  Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-310/04 jāpieņem jauna īpaša maksājuma shēma par kokvilnu ‐ shēma, kurai, kā aprakstīts gan Tiesas spriedumā, gan Regulas (EK) Nr. 864/2004 5.  apsvērumā, vajadzētu nodrošināt rentabilitāti, un kas ļaus ilgtspējīgi turpināt kokvilnas ražošanu. Grozījums Nr. 3 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 3.a apsvērums (jauns) (3.a)  Kokvilnu galvenokārt kultivē reģionos, kuru IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un kuru ekonomika ir cieši saistīta ar lauksaimniecību. Šajos reģionos kokvilnas kultivēšana un ar to saistītā pirmapstrādes nozare ir galvenie ienākumu un nodarbinātības avoti, dažos gadījumos pārsniedzot 80 % no šā reģiona ekonomiskās aktivitātes. Turklāt augsnes apstākļi dažos reģionos ir tādi, ka no agronomiskā viedokļa īstermiņā nevar ieviest nevienu alternatīvu kultūru. Grozījums Nr. 4 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 3.b apsvērums (jauns) (3.b)  Pašreizējā kokvilnas atbalsta shēma ir ļoti specifiska. Tās pamati ir likti Grieķijas, Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktos, un viens no tās mērķiem ir atbalstīt kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kuri pašlaik ir atkarīgi no šīs kultūras, lai attiecīgajiem ražotājiem nodrošinātu taisnīgus ienākumus un stabilizētu tirgu. Grozījums Nr. 5 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 4. apsvērums (4)  Jaunajai shēmai jāatbilst mērķiem, kuri izklāstīti Grieķijas Pievienošanās aktam pievienotā 4. protokola 2. punktā par kokvilnu (4. protokols), lai atbalstītu kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kur tā ir nozīmīga lauksaimniecības ekonomikai, lai sniegtu attiecīgajiem ražotājiem iespēju gūt pietiekami lielus ienākumus un stabilizēt tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem. (4)  Jaunajai shēmai jāatbilst mērķiem, kuri izklāstīti Grieķijas Pievienošanās aktam pievienotā 4. protokola 2. punktā par kokvilnu (4. protokols), lai atbalstītu kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kur tā ir nozīmīga lauksaimniecības ekonomikai un sociālajai struktūrai, lai sniegtu attiecīgajiem ražotājiem pietiekami lielus ienākumus un stabilizētu tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem. Grozījums Nr. 6 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 5. apsvērums (5)  Jāņem vērā visi būtiskie faktori un apstākļi, kas attiecas uz kokvilnas nozares īpašo situāciju, tostarp visi elementi, kas vajadzīgi, lai novērtētu minētā kultūrauga rentabilitāti. Šajā nolūkā tika uzsākts novērtēšanas un apspriešanās process: tika veikti divi pētījumi par to, kā turpmākā kokvilnas atbalsta shēma ietekmēs kokvilnas nozari Kopienā sociālajā, ekonomiskajā un vides jomā; tika organizēti īpaši semināri un apspriešanās tīmeklī ar ieinteresētajām personām. (5)  Jāņem vērā visi būtiskie faktori un apstākļi, kas attiecas uz kokvilnas nozares īpašo situāciju, tostarp visi elementi, kas vajadzīgi, lai novērtētu minētā kultūrauga rentabilitāti. Kokvilnu ražo reģionos, kurus joprojām kvalificē kā konverģences mērķa reģionus laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam un kuros pamatā pastāv lauksaimniecības ekonomika ar mazu alternatīvo kultūru izvēli. Turklāt kokvilnas ražošana un ar to saistītā agrorūpniecība ir būtisks nodarbinātības un labklājības avots šajos reģionos. Tāpēc tika uzsākts novērtēšanas un apspriešanās process: tika veikti divi pētījumi par to, kā turpmākā kokvilnas atbalsta shēma ietekmēs kokvilnas nozari Kopienā sociālajā, ekonomiskajā un vides jomā; tika organizēti īpaši semināri un apspriešanās tīmeklī ar ieinteresētajām personām. Grozījums Nr. 7 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 6. apsvērums (6)  Ražotāju tiešā atbalsta atsaistīšana un vienotās maksājuma shēmas ieviešana ir būtiski kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas elementi, lai no cenu un ražošanas atbalsta politikas pārietu uz lauksaimnieku ienākumu atbalsta politiku. Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 minētos elementus ieviesa attiecībā uz vairākiem lauksaimniecības produktiem. (6)  Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 atsaistīja ražotāju tiešo atbalstu un vienreizējo maksājumu shēmu attiecībā uz vairākiem lauksaimniecības produktiem. Grozījums Nr. 8 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 8. apsvērums (8)  Atbalsta shēmas pilnīga iekļaušana vienotajā maksājumu shēmā kokvilnas nozarē, iespējams, radītu ievērojamu ražošanas traucējumu risku Kopienas kokvilnas ražošanas reģionos. Daļa atbalsta tādēļ joprojām ir saistāma ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgo maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā summa jāaprēķina tā, lai sasniegtu 4. protokola 2. punktā noteiktos mērķus, vienlaicīgi ietverot kokvilnas shēmu KLP reformas un vienkāršošanas procesā. Šajā nolūkā, ņemot vērā veikto novērtējumu, ir pamatoti noteikt, ka kopējais pieejamais atbalsts par hektāru katrai dalībvalstij ir 35 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji. Šāda likme ļauj kokvilnas nozarei orientēties uz ilgtermiņa dzīvotspēju, veicina kokvilnas ražošanas reģionu ilgtspējīgu attīstību un nodrošina pietiekami lielus ienākumus lauksaimniekiem. (8)  Atbalsta shēmas pilnīga iekļaušana vienotajā maksājumu shēmā kokvilnas nozarē, iespējams, radītu ievērojamu ražošanas traucējumu risku Kopienas kokvilnas ražošanas reģionos. Daļa atbalsta tādēļ joprojām ir saistāma ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgo maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā summa jāaprēķina tā, lai sasniegtu 4. protokola 2. punktā noteiktos mērķus, vienlaicīgi ietverot kokvilnas shēmu KLP reformas un vienkāršošanas procesā. Šajā nolūkā, ņemot vērā veikto novērtējumu, ir pamatoti noteikt, ka kopējais pieejamais atbalsts par hektāru katrai dalībvalstij atbilst dalībvalsts norādītājām vajadzībām un nav mazāks par 35 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji, ievērojot subsidiaritāti. Šāda likme ļauj kokvilnas nozarei orientēties uz ilgtermiņa dzīvotspēju, veicina kokvilnas ražošanas reģionu ilgtspējīgu attīstību un nodrošina pietiekami lielus ienākumus lauksaimniekiem. Grozījums Nr. 9 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 9. apsvērums (9)   Atlikušajiem 65 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji, jābūt pieejamiem izmantošanai vienotajā maksājuma shēmā. (9)   Atlikušajam procentuālajam apjomam no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji (kurai jābūt no 20 % līdz 65 %), jābūt pieejamiem izmantošanai vienotajā maksājuma shēmā. Grozījums Nr. 10 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 10. apsvērums (10)   Vides aizsardzības nolūkos katrā dalībvalstī jānosaka pamatplatība, lai ierobežotu kokvilnas sējumu platības. Turklāt uz maksājumiem var pretendēt tikai par tām teritorijām, kuras apstiprinājušas dalībvalstis. (10)   Katrā dalībvalstī jānosaka kultivējamā pamatplatība, par prioritāriem nosakot tradicionālos kultivēšanas apgabalus, lai nodrošinātu turpmāku kokvilnas audzēšanu reģionos, kuros tās ražošana ir sevišķi svarīga lauksaimniecības ekonomikai. Turklāt uz maksājumiem var pretendēt tikai par tām teritorijām, kuras apstiprinājušas dalībvalstis. Grozījums Nr. 11 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 10.a apsvērums (jauns) (10.a)  Ražotājiem piešķirtā saistītā atbalsta apmērs un, plašākā nozīmē, summa ir jāpielāgo datiem par pašreizējo stāvokli, ievērojot nozares finansiālo neitralitāti. Grozījums Nr. 12 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 10.b apsvērums (jauns) (10.b)  Tā kā kokvilnas audzēšanai ir maz alternatīvu, ir jāparedz atbalsta shēmas, lai nodrošinātu kokvilnas audzēšanas rentabilitāti un tās turpmāku kultivēšanu attiecīgajos Eiropas Savienības reģionos. Šajā nolūkā ir jāļauj dalībvalstīm palielināt saistīto atbalstu, ja apstrādātā platība ir mazāka nekā ražošanas pamatplatības, ievērojot finansiālās neitralitātes principu un nosakot ražotājam piešķirtā atbalsta maksimālo apjomu. Grozījums Nr. 13 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 11. apsvērums (11)   Lai apmierinātu attīrīšanas nozares vajadzības, tiesības saņemt atbalstu piešķir, ņemot vērā to, vai faktiski novāktā kokvilna atbilst minimālajām kvalitātes prasībām. (11)   Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm būtu jānosaka saistītā atbalsta līmenis iepriekš minētajās robežās un novāktās kokvilnas minimālās kvalitātes prasības lauksaimniekiem šā atbalsta saņemšanai. Grozījums Nr. 14 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 11.a apsvērums (jauns) (11.a)  Ņemot vērā, ka dalībvalstīs samazinās kokvilnas ražošana, pirmapstrādes nozarē ir sācies pārstrukturēšanas process, kam nepieciešami piemēroti atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt vienmērīgu pārorientāciju tiem uzņēmumiem, kuri ir spiesti mainīt savu ražošanas darbību. Šī iemesla dēļ varētu tikt izveidots pārstrukturēšanas fonds ar finansējumu no kokvilnas nozares atbalsta shēmas budžeta. Grozījums Nr. 15 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 12.a apsvērums (jauns) (12.a)  Ir svarīgi, lai atbalsta pasākumus varētu pielāgot, dodot iespēju palielināt konkurētspēju. Šie pasākumi ir jānosaka un jāfinansē Kopienai. Dalībvalstīm būtu jāizvēlas tie pasākumi, kurus tās uzskata par efektīviem un piemērotiem attiecīgo reģionu īpatnībām, un tie jāiekļauj valsts atbalsta programmās. Grozījums Nr. 16 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 12.b apsvērums (jauns) (12.b)  Valsts atbalsta programmas jāfinansē galvenokārt no līdzekļiem, kas pārnesti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu, un no neizmantotiem līdzekļiem, kas sākotnēji paredzēti saistītajam atbalstam. Grozījums Nr. 17 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 12.c apsvērums (jauns) (12.c)  Valsts atbalsta programmu finansējums ir jānodrošina ar noteiktu saistītā atbalsta procentuālo daļu, kā arī ar apropriācijām, kas nav izmantotas kā saistītais atbalsts, kultivētajām platībām kļūstot mazākām par pamatplatībām, lai tādējādi saglabātu nozares finansiālo neitralitāti. Grozījums Nr. 18 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 12.d apsvērums (jauns) (12.d)  Valsts atbalsta programmās ietilpst arī pasākumi, kuru mērķis ir šķirņu pārstrukturēšana, kultivēšanas modernizācija, lai palielinātu kokvilnas nozares konkurētspēju, atbalsts vidi saudzējošai kultivēšanai, pētījumu veicināšana ar mērķi radīt kvalitatīvākas šķirnes, kā arī veicināšanas pasākumi un pasākumi pirmapstrādes rūpnīcu modernizācijai. Grozījums Nr. 19 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 12.e apsvērums (jauns) (12.e)  Lai veicinātu visaugstākās kvalitātes kokvilnas ražošanu, valsts atbalsta programmās ir jāparedz piemaksa par kvalitāti. Šīs piemaksas mērķis ir finansēt pasākumu, kura mērķis ir uzlabot kokvilnas kvalitāti, un to atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts noteiktajiem kritērijiem piešķir izcilas kvalitātes produktu izstrādātājiem, lai uzlabotu produkcijas kvalitāti un palielinātu Kopienas kokvilnas konkurētspēju. Grozījums Nr. 20 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 12.f apsvērums (jauns) (12.f)  Pamatojoties uz drīzumā atceļamo Regulu (EK) Nr. 864/2004, tika ierosināts EUR 22 000 000 (2,74 % no atbalsta) iekļaut otrajā pīlārā un paredzēt kokvilnas ražošanas reģionu pārstrukturēšanai. Lai pilnīgāk izmantotu nozarei paredzētās apropriācijas, būtu lietderīgi šo summu pārcelt uz pirmo pīlāru un to iekļaut valsts atbalsta programmu finansējumā. Grozījums Nr. 21 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 13.a apsvērums (jauns) (13.a)  Noteikumiem par kokvilnu ir jāpaliek spēkā līdz 2013. gadam. Grozījums Nr. 22 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 13.b apsvērums (jauns) (13.b)  Kopš kokvilnas nozares reformas, ko pieņēma 2004. gadā un Tiesa atcēla (spriedums C-310/04), ražošana ir ievērojami samazinājusies, un visām iesaistītajām pusēm ir radušies ekonomiski zaudējumi, un tie būtu pienācīgi jānovērtē, lai varētu piešķirt kompensāciju par radītajiem zaudējumiem. Grozījums Nr. 23 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 13.c apsvērums (jauns) (13.c)  Lai atvieglotu pāreju no pastāvošās kokvilnas atbalsta shēmas uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, ir jāveic pasākumi, lai pārstrukturētu pirmapstrādes nozari. Grozījums Nr. 24 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.a pants – 1.a punkts (jauns) Noteiktu atbalsta procentuālo apjomu var izmantot pasākumiem, kas veicina nozares dzīvotspēju, pamatojoties uz specializētām programmām saskaņā ar valstu shēmām, ko iesniegušas ražotājas dalībvalstis un kas apstiprinātas saskaņā ar pārvaldības komitejas procedūru. Šādas programmas var ietvert pasākumus krīzes novēršanai un pārvaldībai, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt nozares dzīvotspēju un kas nav ietverti lauku attīstības jomā. Grozījums Nr. 25 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.b pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Ražotājas dalībvalstis var noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz kokvilnas sēšanu, kultivēšanu, novākšanu un piegādi pirmapstrādes rūpnīcām, lai nodrošinātu kokvilnas kultivēšanas turpmāku pastāvēšanu tās ražošanas reģionos un nepieļautu tās aizstāšanu ar citām kultūrām. Grozījums Nr. 26 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.b pants – 1. punkts – 2. ievilkums -  Grieķijā 370 000 ha, -  Grieķijā: 270 000 ha, Grozījums Nr. 38 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1782/2003 110.c pants – 2. punkts – ievadteikums 2.  Atbalsta summa par katru hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, ir: 2.  Atbalsta summa par katru atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo hektāru, kas ir ne mazāk kā 35 % no lauksaimniekam piešķirtā maksājuma kopsummas, ir: Grozījums Nr. 27 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.c pants – 2. punkts – 2. ievilkums -  Grieķijā: EUR 594 par 300 000 hektāriem un EUR 342,85 par atlikušajiem 70 000 hektāriem, -  Grieķijā: no EUR 750  Grozījums Nr. 28 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.c pants – 3. punkts - 2. ievilkums Tomēr Grieķijai proporcionālo samazinājumu piemēro attiecībā uz atbalsta summu, kas noteikta valstij noteiktās pamatplatības daļai un kas ir 70000 hektāri, lai ņemtu vērā kopējo summu, kas ir 202,2 miljoni euro. Svītrots Grozījums Nr. 29 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.c pants – 3.a punkts (jauns) 3.a Ja pieļaujamā kokvilnas platība noteiktā dalībvalstī ir mazāka nekā 1. punktā noteiktā pamatplatība, tad 2. punktā noteikto atbalstu šai dalībvalstij palielina proporcionāli neizmantotās pamatplatības apmēram līdz maksimālajam apjomam, kas noteikts atbilstīgi 144. pantā noteiktajai procedūrai. Visi ietaupījumi, kas radušies ražošanas samazināšanas rezultātā, ir paredzēti valsts atbalsta programmām. Grozījums Nr. 30 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.d pants – 1. punkts - 5.a ievilkums (jauns) – veic tirgus krīzes pārvaldības pasākumus. Grozījums Nr. 31 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.ea pants (jauns) – 1. punkts (jauns) 110.ea pants Valsts atbalsta programmas 1.  Lai uzlabotu konkurētspēju, izveido valsts atbalsta programmas. Kopiena nosaka un finansē pasākumus, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Dalībvalstis izvēlas to pasākumu kopumu, ko tās uzskata par efektīviem un kas ir vispiemērotākie to reģionālajām īpatnībām. Pasākumu kopums varētu ietvert pirmapstrādes nozares pārstrukturēšanas fondu. Grozījums Nr. 32 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.ea pants (jauns) – 2. punkts (jauns) 2.  Valsts atbalsta programmas finansē ar minimālo pamata summu 1 % apmērā no kokvilnai paredzētā saistītā atbalsta kopsummas. Šai summai pievieno apropriācijas, kas nav izmantotas kā saistītais atbalsts, kultivētajām platībām dalībvalstīs kļūstot mazākām par pamatplatībām. Grozījums Nr. 33 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.ea pants (jauns) – 3. punkts (jauns) 3.  Valsts atbalsta programmās iekļauj kokvilnas ražošanas reģionu pārstrukturēšanai paredzētos līdzekļus, kuru apjoms ir EUR 22 000 000 (2,74 % no atbalsta) un kuri tika pārcelti uz otro pīlāru. Grozījums Nr. 34 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.ea pants (jauns) – 4. punkts (jauns) 4.  Pēc dalībvalsts izvēles no valsts atbalsta programmām var finansēt pasākumus ražošanas potenciālās samazināšanās seku novēršanai un šķirņu pārstrukturēšanai, kā arī kultivēšanas modernizācijai, lai uzlabotu produkta konkurētspēju. Atbalstu piešķir videi draudzīgiem kultivēšanas paņēmieniem ar mērķi nodrošināt racionālāku ūdens resursu pārvaldību un samazināt fitosanitāro līdzekļu izmantošanu; atbalsta pētījumus, kas vērsti uz kvalitatīvāku šķirņu radīšanu, kā arī priekšroku dod pirmapstrādes rūpnīcu pārstrukturēšanai un modernizācijai. Dalībvalstis, pamatojoties uz īpašiem to noteiktiem kritērijiem, var piešķirt ražotājiem, kas izstrādā kādu izcilas kvalitātes produktu, piemaksu par kvalitāti. Grozījums Nr. 35 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Regula (EK) Nr.°1782/2003 110.ea pants (jauns) – 5. punkts (jauns) 5.  Valsts atbalsta programmās var noteikt finansējumu politikai, kuras mērķis ir paredzēt, mazināt un novērst klimata pārmaiņu ietekmi reģionos, kuros ražo kokvilnu. Grozījums Nr. 36 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. pants - 1.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr.°1782/2003 143.c pants (1.a)  Svītro 143.d pantu Grozījums Nr. 37 Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts 1. pants - 1.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr.°1782/2003 155.a pants 1.b.  Direktīvas 155.a pantu aizstāj ar šādu pantu: "Vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu attiecībā uz [..] olīveļļu, galda olīvām un olīvu birzīm, tabaku un apiņiem, tam vajadzības gadījumā pievienojot atbilstošus priekšlikumus. Šīs regulas noteikumi par kokvilnu paliek spēkā līdz 2013. gadam."