Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2027(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0224/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0224/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 09/07/2008 - 5.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0352

Pieņemtie teksti
WORD 76k
Trešdiena, 2008. gada 9. jūlija - Strasbūra Galīgā redakcija
Dalībvalstu tiesnešu loma Eiropas juridiskajā sistēmā
P6_TA(2008)0352A6-0224/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlija rezolūcija par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas juridiskajā sistēmā (2007/2027(INI))

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā EK līguma 61. pantu, kas paredz pakāpeniski izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kā arī pasākumus tiesu iestāžu sadarbībai civillietās un krimināllietās,

–   ņemot vērā Hāgas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā(1) , ko pieņēma 2004. gada 5. novembra Briseles Eiropadomē, un Komisijas 2005. gada 10. maija paziņojumu "Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem" (COM(2005)0184),

–   ņemot vērā 2001. gada 14.un15. decembra Lākenas Eiropadomes aicinājumu ātri izveidot Eiropas līmeņa tīklu, lai veicinātu tiesu iestāžu darbinieku apmācību, kas palīdzēs iedibināt tiesiskajā sadarbībā iesaistītajiem savstarpēju uzticēšanos,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1991. gada 10. septembra rezolūciju par Eiropas Tiesību akadēmijas dibināšanu(2) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 24. septembra rezolūciju par Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu (EJTN )(3) ,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 29. jūnija paziņojumu par tiesisko apmācību Eiropas Savienībā (COM(2006)0356), 2007. gada 5. septembra Komisijas paziņojumu "Rezultātu Eiropa: Kopienas tiesību aktu piemērošana" (COM(2007)0502), un 2008. gada 4. februāra Komisijas paziņojumu par foruma izveidošanu ES politikas un prakses apspriešanai tiesiskuma jomā COM(2008)0038),

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2008/79/EK, Euratom , ar kuru groza Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas Statūtiem(4) , un tam sekojošās izmaiņas Eiropas Kopienu Tiesas Reglamentā, ar kurām ievieš steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību,

–   ņemot vērā Lisabonas līgumā paredzētā nākotnes Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkta h) apakšpunktu un 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ar kuriem tiktu noteikts juridiskais pamats pasākumiem, kuriem mērķis ir nodrošināt atbalstu apmācības tiesu iestādēm un tiesu iestāžu darbiniekiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0224/2008),

A.   tā kā šajā rezolūcijā paredzētā aptauja, ko veica 2007. gada otrajā pusē, īpaši izcēla:

   būtiskas atšķirības dalībvalstu tiesnešu zināšanās par Kopienas tiesību aktiem(5) visā Eiropas Savienībā, turklāt šī izpratne dažos gadījumos ir ļoti ierobežota,
   steidzamu nepieciešamību uzlabot dalībvalstu tiesnešu vispārējās svešvalodu prasmes,
   grūtības, ar ko dalībvalstu tiesneši ir saskārušies, mēģinot piekļūt specifiskai un jaunākajai informācijai par Kopienas tiesību aktiem,
   vajadzību uzlabot un padarīt intensīvākās sākotnējās un mūžizglītības apmācības dalībvalstu tiesnešiem par Kopienas tiesību aktiem,
   tiesnešu relatīvo zināšanu trūkumu par prejudiciālo nolēmumu tiesvedību un vajadzību pastiprināt dialogu starp dalībvalstu tiesnešiem un Eiropas Kopienu Tiesu,
   faktu, ka daudzi tiesneši Kopienas tiesību aktus uztver kā pārmērīgi sarežģītus un nepārskatāmus,
   vajadzību nodrošināt, lai Kopienas tiesību akti dalībvalstu tiesnešiem kļūtu vieglāk piemērojami;

B.   tā kā galvenā atbildība par tiesisko apmācību, kā arī tās Eiropas Savienības dimensiju ir dalībvalstīm; tā kā iepriekšminētajā Hāgas programmā ir iekļauts Eiropadomes paziņojums, kurā deklarēts, ka "tiesību iestāžu personāla apmācībā sistemātiski jāiekļauj ES aspekts"(6) , un tā kā tiesu iestāžu darbinieku apmācība jebkurā dalībvalstī tomēr ir ES iestādēm un katrai dalībvalstij kopīgi izskatāms jautājums;

C.   tā kā Kopienas tiesību aktus nedrīkst uztvert kā jomu, kas paredzēta vienīgi elitāriem speciālistiem un tā kā apmācības iespējas šajā jomā nedrīkst būt tikai augstāko tiesu tiesnešiem, bet gan vienlīdzīgi sadalītas starp tiesnešiem visos tiesu sistēmas līmeņos;

D.   tā kā dažu Kopienas finansiāli atbalstīto struktūru darbība ir arvien veiksmīgāka un tās pašlaik jau apmāca daudzus tiesnešus un valsts prokurorus;

E.   tā kā svešvalodu zināšanas ir ļoti būtiskas, lai nodrošinātu pienācīgu tiesu iestāžu sadarbību, jo īpaši tādās jomās kā civillietas un krimināllietas, kurās ir paredzēti tieši kontakti starp tiesnešiem, un lai nodrošinātu apmaiņas programmu pieejamību tiesnešiem;

F.   tā kā prejudiciālā nolēmuma tiesvedības vidējais ilgums par spīti pastāvīgajiem Eiropas Kopienu Tiesas pūliņiem joprojām ir pārmērīgi ilgs un ievērojami samazina šīs tiesvedības pievilcību dalībvalstu tiesnešiem;

G.   tā kā Eiropas Kopienu Tiesas nostāja ir, lai dalībvalstis izveidotu tādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēmu, kas nodrošinātu tiesības uz efektīvu to tiesību aizsardzību, kas atvasinātas no Kopienas tiesību aktiem(7) ;

H.   tā kā nekas šajā rezolūcijā paustais nav jāuztver kā tāds, kas ietekmē tiesnešu un valsts tiesību sistēmas neatkarību saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumu Nr. R(94)12 un 1998. gada Eiropas hartu par tiesneša statusu;

Dalībvalsts tiesnesis kā pirmais tiesnesis, kas piemēro Kopienas tiesību aktus

1.   atzīmē, ka Eiropas Kopiena ir uz tiesiskumu pamatota kopiena(8) ; atzīmē, ka Kopienu tiesības ir tikai aprakstīta papīra lapa, ja dalībvalstīs, tostarp šo valstu tiesneši tās atbilstīgi nepiemēro, jo šie tiesneši ir Eiropas Savienības tiesu sistēmas stūrakmens un ir vieni no galvenajiem dalībniekiem vienotas Eiropas tiesību sistēmas izveidē, jo īpaši ņemot vērā Kopienas tiesību aktu pēdēja laika sasniegumus(9) , plašāk iesaistot šos tiesnešus Kopienu tiesību īstenošanā un uzliekot viņiem lielāku atbildību par šo procesu;

2.   atzinīgi vērtē Komisijas apliecinājumu tam, ka dalībvalstu tiesnešiem ir nozīmīga loma Kopienas tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanā, piemēram, Kopienas tiesību aktu pārākuma principa ievērošanā, tiešās iedarbības noteikšanā, interpretēšanas konsekvences nodrošināšanā un valsts atbildības noteikšanā pārkāpumu gadījumos; aicina Komisiju turpināt darbu šajā virzienā papildus jau pašlaik īstenotajiem pasākumiem šajā nozarē, turklāt aicina Komisiju arī turpmāk bez kavēšanās publicēt informāciju par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām gadījumos, kad dalībvalstu iestādes nav ievērojušas Kopienas tiesību aktus;

Ar valodu saistītie jautājumi

3.   uzskata, ka valoda ir galvenais praktizējošo juristu darbarīks; uzskata, ka pašreizējais svešvalodu apmācības līmenis tiesnešiem apvienojumā ar patieso Kopienas tiesību aktu zināšanas līmeni ierobežo ne tikai tiesas iestāžu sadarbības iespējas attiecībā uz īpašiem instrumentiem, bet arī savstarpējās uzticības veidošanu, pienācīgu acte clair doktrīnas izmantošanu un dalību apmaiņas programmās, aicina visas tiesiskajā apmācībā iesaistītās puses pievērst īpašu uzmanību svešvalodu mācīšanai tiesnešiem;

4.   atzīmē, ka dalībvalstu tiesnešiem Kopienas tiesību aktu pielietošana sagādā lielas grūtības, jo īpaši to dalībvalstu tiesnešiem, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada maijā, un attiecīgi liekot paplašināt pasākumus, kas veicinātu šo dalībvalstu tiesnešu profesionālo apmācību;

5.   turklāt uzskata, ka izstrādājot regulas, kurās ir tiesību normu kolīziju noteikumi, Kopienas likumdevēji ir izdarījuši politisko izvēli, kas paredz iespēju dalībvalsts tiesnesim piemērot citu valstu tiesību aktus, iespējams, nodrošinot arī iespēju izmantot salīdzinošu pieeju; uzskata, ka visi šie faktori kopumā turpmāk veicinās svešvalodu apmācību;

6.   uzskata, ka sabiedrības interesēs ir palielināt dalībvalstu tiesu iestāžu darbinieku valodas prasmes; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt, ka šāda apmācība tiek sniegta bez maksas un ir brīvi pieejama, un izpētīt, kādas ir iespējas tiesnešiem studēt svešvalodu tajā dalībvalstī, kur to lieto, piemēram, saistībā ar tiesnešu piedalīšanos apmaiņas programmās;

7.   uzskata, ka zinātniskās literatūras pieejamība tiesnešu dzimtajā valodā ir svarīga Kopienas tiesību aktu labākai izpratnei, atzīmē, ka dažās ES oficiālajās valodās ir acīmredzams specializētās literatūras par Kopienas tiesību aktiem trūkums, piemēram, attiecībā uz starptautisko privāto tiesību jautājumiem, un tam varētu būt ļoti nopietna ietekme uz kopējās juridiskās kārtības izveidi, kas atspoguļotu juridisko tradīciju daudzveidīgumu, tādēļ aicina Komisiju atbalstīt šādas literatūras izstrādi, jo īpaši mazāk lietotajās oficiālajās valodās;

Pieeja būtiskiem tiesību aktu avotiem

8.   atzīmē, ka daudziem tiesnešiem nav pieejama pilnīga un jaunākā informācija par Kopienas tiesību aktiem sistemātiskā vai pienācīgā veidā un Kopienas tiesību akti dažkārt ir vāji atspoguļoti pašmāju oficiālajos žurnālos, kodeksos, komentāros, periodiskajos izdevumos un mācību materiālos un ka šo aktu tulkojumu kvalitāte ir ļoti dažāda; aicina dalībvalstis atjaunot centienus šajā jomā;

9.   uzskata, ka patiesai Eiropas tiesiskajai telpai, kurā var notikt efektīva tiesu iestāžu sadarbība, nepieciešamas ne tikai zināšanas par Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet arī savstarpējas vispārējas zināšanas par citu dalībvalstu tiesiskajām sistēmām; uzsver neatbilstības starp ārvalstu tiesību aktu izmantošanu visā Eiropas Savienībā un uzskata, ka nākotnē ir jāpievēršas šim svarīgajam jautājumam; šajā saistībā atzīmē gaidāmo Komisijas horizontālo pētījumu par ārvalstu tiesību piemērošanu civillietās un komerclietās un pašreizējos pētījumus saistībā ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferenci;

10.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atbalstīt to datu bāžu labāku pieejamību, kurās atrodami dalībvalstu tiesu nolēmumi par Kopienas tiesību aktiem; uzskata, ka šīm datubāzēm jābūt pēc iespējas pilnīgākām un lietotājdraudzīgākām; turklāt uzskata, ka konvencijas un regulas par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās varētu tikt iekļautas Eiropas Savienības datu bāzē, ņemot vērā, ka dalībvalstu tiesneši tās bieži izmanto;

11. uzskata, ka visiem dalībvalstu tiesnešiem jābūt pieejai datu bāzēm ar vēl neizpildītiem prejudiciālo nolēmumu pieprasījumiem no visām dalībvalstīm; uzskata, ka vienlīdz noderīgi ir arī turpmāk publicēt spriedumus, ko pieņem iesniedzējtiesas, kas piemēro prejudiciālos nolēmumus, par ko jau ir minējusi Eiropas Kopienu Tiesa informatīvajā piezīmē par prejudiciālo nolēmumu pieprasījumiem no dalībvalstu tiesām(10) ;
12. uzskata, ņemot vērā plašo tiešsaistē pieejamo informāciju par Kopienas tiesību aktiem, ka tiesneši jāapmāca ne tikai par tiesību aktiem, bet arī, kā operatīvi piekļūt juridiskajiem avotiem ar jaunāko informāciju;
13. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos publicēt pilsoņu sagatavotus kopsavilkumus par Kopienas tiesību aktiem un uzskata, ka šādi nejuridiski kopsavilkumi palīdzēs arī praktizējošajiem juristiem piekļūt būtiskai informācijai daudz ātrāk;
14. mudina attīstīt tiešsaistes rīkus un iniciatīvas elektroniskās izglītības jomā, kas, lai gan pilnībā neaptver apmācības vajadzības, jāuzskata par papildinājumu tiešam kontaktam starp tiesnešiem un pasniedzējiem;
Virzība uz strukturētāku tiesiskās apmācības sistēmu Eiropas Savienībā

15.   aicina, lai visu tiesu iestāžu darbinieku apmācībās dalībvalstu līmenī ES aspekts:

   būtu sistemātiski iekļauts kursos, kas sagatavo pretendentus iestāšanai tiesnešus sagatavojošās mācību iestādēs, kās arī šo iestāžu iestājeksāmenos,
   turpmāk tiktu nostiprināts jau pēc iespējas agrākā posmā, pastiprināti pievēršoties praktiskajiem aspektiem,
   apgūt interpretācijas metodes un juridiskos principus, kas varētu būt nezināmi pašmāju tiesību sistēmā, bet kuriem varētu būt svarīga loma Kopienas tiesību aktos;

16.   atzīmē, ka apmaiņas programma tiesu iestāžu darbiniekiem ir arvien veiksmīgāka; mudina, lai EJTN padarītu programmu pieejamu pēc iespējas lielākam tiesnešu skaitam, arī civillietu, komerclietu un administratīvo lietu tiesnešiem; atzinīgi vērtē EJTN aktivitātes valodu apmācību jomā un apmācības programmas paplašināšanā, iesaistot Eiropas Kopienu Tiesu, Eurojust un Eiropas Cilvēktiesību tiesu;

17.   uzskata, ka dalībvalstu tiesnešu iespējas piedalīties pamatapmācībās un augstāka līmeņa apmācībās galvenokārt ir saistītas ar loģistiku un finansēm dalībvalstīs; uzskata, ka būtībā tiesnešiem nav jāsedz tās izmaksas, kas saistītas ar viņu Kopienas tiesību apmācību; prasa, lai Komisija iesniedz Parlamentam par katru dalībvalsti tāmi ar izmaksām, kas rodas, uz laiku aizvietojot tiesnešus, kuri piedalās apmaiņas programmās;

18.  Ņemot vērā Komisijas atzinumu, ka Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam (EJTN) faktiski ir monopoltiesības attiecībā uz tiesu iestāžu apmaiņas programmas vadību, aicina Komisiju nodrošināt, lai procedūrās, ko EJTN izmanto, pieprasot šai apmaiņas programmai nepieciešamos līdzekļus, tiktu atspoguļots šis monopola stāvoklis; jo īpaši aicina šīs procedūras racionalizēt, lai nodrošinātu līdzekļu savlaicīgu pieejamību, tādējādi ļaujot EJTN organizēt un vadīt iedarbīgu programmu, kas atbilstu programmā iesaistīto valsts skolu, starptautisko struktūrvienību, kā arī tiesnešu un prokuroru cerībām un saistībā ar šo programmu uzņemtajām saistībām; uzskata, ka pretējā gadījumā varētu tikt apšaubīta apmaiņas programmas ticamība, kaitējot tiem valsts tiesnešiem un prokuroriem, kuri ir ieinteresēti piedalīties šajā programmā, un Eiropas tiesu iestāžu savstarpējās uzticēšanās vairošanai;

19.   atzīmē Komisijas vērtējumu, ka pašlaik visatbilstošākā iespēja apmācību veicināšanai Eiropas juridiskajā sistēmā ir finansiālais atbalsts dažādām struktūrām no vispārīgās programmas 2007–2013. gadam "Pamattiesības un tiesiskums" un ka jautājums par cita veida Eiropas tiesiskās apmācības struktūrām varētu tikt aplūkots atkārtoti, kad šī programma tuvosies noslēgumam;

20.   aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt šīs pamatprogrammas rezultātus, ņemot vērā šo rezolūciju, un sagatavot jaunus priekšlikumus tiesnešu profesionālās apmācības veicināšanai veltīto pasākumu attīstīšanai un dažādošanai;

21.   tomēr uzskata, ka pašlaik ir piemērots brīdis pragmatiskam institucionālam risinājumam par tiesisko apmācību ES līmenī, kas paredzētu pilnīgu esošo struktūru izmantošanu, vienlaikus novēršot programmu un struktūru nevajadzīgu dublēšanu; tādēļ aicina izveidot Eiropas Tieslietu akadēmiju, ko veidotu EJTN un Eiropas Tiesību akadēmija; aicina saistībā uz šo institucionālo risinājumu ņemt vērā nozīmīgo pieredzei, kas iegūta administrējot Eiropas Policijas koledžu;

22.   uzskata, ka dalībvalstu tiesnešu attieksme pret Kopienas tiesībām nevar būt pasīva, kā tas skaidri izriet no Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras par dalībvalstu tiesām, kas skatījušas ar Kopienas tiesībām saistītos jautājumus pēc savas ierosmes(11) ;

23.   aicina pēc iespējas ātrāk pastiprināt tiesneša amata kandidātu apmācību, līdzīgi kā to paredz iepriekš minētie ierosinājumi un priekšlikumi attiecībā uz dalībvalstu tiesnešiem;

Spēcīgāks dialogs starp dalībvalstu tiesnešiem un Eiropas Kopienu Tiesu

24.   uzskata, ka prejudiciālā nolēmuma tiesvedība ir būtiska garantija Kopienas tiesiskās kārtības saskaņošanai un vienveidīgai Kopienas tiesību aktu piemērošanai;

25.   aicina Eiropas Kopienu Tiesu un visas iesaistītās puses turpmāk samazināt prejudiciālā nolēmuma tiesvedības vidējo ilgumu, tādejādi padarot šo būtisko dialoga iespēju daudz pievilcīgāku dalībvalstu tiesnešiem;

26.   mudina Komisiju izpētīt, vai kādi valsts procesuālie noteikumi nav faktisks vai juridisks šķērslis, lai jebkura dalībvalsts tiesa vai tribunāls varētu pieprasīt prejudiciālu nolēmumu, ko nodrošina EK līguma 234. pants, un enerģiski novērst šādus šķēršļus, kas rada pārkāpumu;

27.   uzskata, ka Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas ierobežojumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz EK līguma IV sadaļu, nevajadzīgi traucē vienveidīgi piemērot Kopienas tiesības attiecīgajās jomās un sūta "negatīvu signālu" vairākumam tiesnešu, kas strādā ar attiecīgo jomu jautājumiem, padarot viņiem pat par neiespējamu veidot tiešu kontaktu ar Eiropas Kopienu Tiesu un radot nevēlamu kavēšanos;

28.   pauž nožēlu, ka saskaņā ar Lisabonas līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 10. pantu, Eiropas Kopienu Tiesas pilnvarām attiecībā uz policijas sadarbību un tiesas iestāžu sadarbību krimināllietās, ko apstiprināja pirms šī līguma stāšanās spēkā, jāpaliek tādām pašām, kādas tās ir atbilstīgi pašreiz spēka esošajam ES līgumam uz piecus gadus ilgu pārejas laiku; tomēr atzinīgi vērtē Starpvaldību konferences deklarāciju par šo protokola pantu un attiecīgi mudina Komisiju kopīgi ar Parlamentu no jauna pieņemt šos tiesību aktus attiecībā uz policijas sadarbību un tiesas iestāžu sadarbību krimināllietās, kas tika pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

29.   ņemot vērā steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ieviešanu, piekrīt Padomei, ka Eiropas Kopienu Tiesai ir svarīgi nodrošināt norādes, uz ko dalībvalstu tiesneši varētu atsaukties, lemjot vai pieprasīt steidzamības tiesvedību;

30.   aicina Eiropas Kopienu Tiesu izskatīt visus iespējamos uzlabojumos prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai, kas pieprasījumu iesniegušo tiesnesi daudz ciešāk iesaistītu tās tiesvedībā, iekļaujot lielākas iespējas precizēt iesniegto pieprasījumu un piedalīties mutvārdu tiesvedības procesā;

31.   uzskata, ka decentralizētajā un rūpīgi izstrādātā Kopienas tiesību sistēmā dalībvalstu tiesnešus nevajag ierobežot, bet drīzāk uzlikt lielāku atbildību un turpmāk iedrošināt viņus kā pirmos tiesnešus saistībā ar Kopienas tiesībām; tādēļ mudina apsvērt "zaļās gaismas" sistēmu, ar kuras palīdzību dalībvalstu tiesneši varētu nosūtīt savas ierosinātās atbildes uz jautājumiem, ko viņi uzdod Eiropas Kopienu Tiesai, kura noteiktā laika periodā izlemtu, vai piekrist ierosinātajam spriedumam vai arī pašai vadīt šo tiesvedību kā apelācijas tiesai;

Tiesību akti, kas ir labāk izstrādāti, lai tos varētu piemērot dalībvalstu tiesneši

32.   ņem vērā to, ka ir izveidots forums ES tiesiskuma politikas nostādņu un prakses apspriešanai, un aicina Komisiju nodrošināt, lai šī foruma apspriedes būtu pārskatāmas; ņem vērā Komisijas apņemšanos regulāri sniegt ziņojumus Parlamentam un Padomei;

33.   uzstāj, ka Kopienas tiesību aktu valodai jābūt skaidrākai un juridiskajos instrumentos jāizmanto vienota terminoloģija; jo īpaši atbalsta paredzētā vienotā pamatprincipu kopuma izmantošanu Eiropas līgumtiesībās, lai uzlabotu tiesību aktu sagatavošanu;

34.  pauž noteiktu atbalstu Komisijas neatlaidīgai prasībai, lai dalībvalstis sistemātiski iesniedz atbilstības tabulas, kuras parāda, kā Kopienas direktīvas tiek piemērotas dalībvalstu noteikumos; piekrīt, ka šādas tabulas ar minimālām izmaksām un piepūli nodrošina vērtīgu informāciju; turklāt uzskata, ka šīs atbilstības tabulas palielina pārredzamību attiecībā uz Kopienas tiesību aktu ieviešanu un sniedz dalībvalstu tiesnešiem un konkrētajā tiesas procesā iesaistītajām pusēm reālu iespēju novērtēt, vai konkrētais dalībvalsts tiesību akts ir pakārtots kādam Kopienas tiesību aktam, un šādā gadījumā pašiem pārbaudīt, vai un kā ir veikta transponēšana;

o
o   o

35.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un atbildīgās komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas Kopienu Tiesai un Eiropas ombudam.

(1) OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.
(2) OV C 267, 14.10.1991., 33. lpp.
(3) OV C 273 E, 14.11.2003., 99. lpp.
(4) OV L 24, 29.1.2008., 42. lpp.
(5) Šajā ziņojumā atsaucēs uz Kopienas tiesību aktiem ietverti arī Savienības tiesību akti.
(6) OV C 53, 3.3.2005., 1. un 12. lpp.
(7) Lieta C-50/00 P UPA [2002] Recueil I-6677. lpp., 41. punkts.
(8) Lieta 294/83 Zaļie pret Eiropas Parlamentu [1986] Recueil 1339. lpp., 23. punkts
(9) Sk. piemēram, Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
(10) OV C 143, 11.6.2005., 1. lpp., 31. punktā
(11) Lietas C-312/93 Peterbroeck [1995] Recueil I-4599. lpp., C-473/00 Cofidis [2002] Recueil I-10875. lpp. un C-168/05 Mostaza Claro [2006], Recueil I-10421. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 7. aprīļaJuridisks paziņojums