Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2125(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0358/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0358/2013

Debates :

PV 20/11/2013 - 14
CRE 20/11/2013 - 14

Balsojumi :

PV 21/11/2013 - 8.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0514

Pieņemtie teksti
PDF 329kWORD 106k
Ceturtdiena, 2013. gada 21. novembris - Strasbūra
Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze
P7_TA(2013)0514A7-0358/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi (2013/2125(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un jo īpaši tā 21., 42., 45. un 46. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173., 179.–190. un 352. pantu un tā 10. protokolu,

–  ņemot vērā 2012. gada 13.–14. decembra Eiropadomes secinājumus un procesu, kura rezultātā Eiropadome nolēma 2013. gada 19.–20. decembrī rīkot aizsardzībai veltītu sanāksmi,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” (COM(2013)0542),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 5. decembra paziņojumu „Stratēģija spēcīgākai un konkurētspējīgākai Eiropas aizsardzības nozarei” (COM(2007)0764),

–  ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju, kuru Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, un ziņojumu par tās īstenošanu, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada 11. un 12. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 12. decembrī pieņemto deklarāciju par Eiropas drošības un aizsardzības politikas pastiprināšanu un Padomes 2008. gada 11. decembrī pieņemto deklarāciju par spēju stiprināšanu,

–  ņemot vērā stratēģiju attiecībā uz Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, ko Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valde pieņēma 2007. gada 14. maijā,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 12. jūlija Lēmumu 2011/411/KĀDP, ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus un atceļ Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP(1),

–  ņemot vērā Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(3) un 2011. gada 14. decembra rezolūciju par finanšu krīzes ietekmi uz aizsardzības nozari ES dalībvalstīs(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7–0358/2013),

Kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanai ir vajadzīga spēcīga Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze

1.  atgādina, ka kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanai ir vajadzīga spēcīga Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze (EDTIB), kas ir svarīgs elements, lai Eiropa varētu garantēt drošību saviem iedzīvotājiem, aizsargāt savas vērtības un panākt savu interešu ievērošanu; norāda, ka Eiropas aizsardzības nozare sniedz lielu ieguldījumu izaugsmes un inovāciju veicināšanā, kas ir svarīgs pamats stabilitātei un drošībai; uzskata, ka konkurētspējīgas EDTIB izveidei un attīstīšanai vajadzētu kļūt par vienu no ES stratēģiskajām prioritātēm;

2.  atgādina par operatīvo spēju līmeņa mērķiem, kas uzsvērti Padomes 2008. gada 11. decembra deklarācijā par spēju stiprināšanu, un par civilajiem un militārajiem uzdevumiem, kas izklāstīti LES 43. panta 1. punktā; atgādina par dalībvalstu apņemšanos uzlabot savas militārās spējas; šajā nolūkā aicina Eiropadomi uzsākt Eiropas spēju un bruņojuma politikas (ECAP) izstrādi, kā paredzēts LES 42. panta 3. punktā;

3.  atzīmē, ka ES valstu aizsardzības budžeti tiek samazināti laikā, kad vairākas citas valstis, piemēram, Ķīna, Indija, Brazīlija un Krievija, palielina savus aizsardzības izdevumus; vērš uzmanību uz mainīgo stratēģisko situāciju pasaulē, aizsardzības budžetu samazināšanu, ko jo īpaši izraisa ekonomikas un finanšu krīze, arvien straujāko tehnoloģisko attīstību un to, ka Eiropas aizsardzības uzņēmumi pielāgojas šai situācijai, vairāk pievēršoties eksportam uz trešām valstīm, turklāt notiek gan jutīgu tehnoloģiju, gan intelektuālā īpašuma tiesību nodošana, un ražošana tiek pārvietota ārpus ES;

4.  pauž bažas par aizsardzības ieguldījumu samazināšanos un aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju veikt pretpasākumus, lai nepieļautu, ka EDTIB nākotnē arvien vairāk tiek pakļauta riskam, ka to var kontrolēt un darbībā ierobežot trešās valstis, kuru stratēģiskās intereses atšķiras; mudina dalībvalstis pastiprināt Eiropas rūpniecisko sadarbību nolūkā nodrošināt pēc iespējas lielāku stratēģisko autonomiju, ar vismodernāko tehnoloģiju palīdzību izstrādājot un veidojot efektīvas militāras un drošības spējas;

5.  uzsver, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ES rūpniecības, kosmosa un pētniecības politika attiecināma arī uz aizsardzības jomu; norāda, ka Savienības programmas citās jomās, piemēram, saistībā ar iekšējo un robežu drošību un katastrofu pārvaldību un attīstību, rada ievērojamas iespējas kopīgi attīstīt spējas attiecībā uz šīm politikas jomām un KDAP misiju īstenošanu;

6.  atgādina par nepieciešamību panākt progresu EDTIB konsolidēšanā un atzīmē, ka arvien sarežģītāko un dārgāko tehnoloģiju, pieaugošās starptautiskās konkurences un aizsardzības budžetu un ražošanas apjomu samazināšanās dēļ ir iespējas turpināt īstenot vairāku valstu kopīgus aizsardzības projektus un nevienā dalībvalstī aizsardzības nozare vairs nevar būt ilgtspējīga tikai valsts mērogā vien; pauž nožēlu par to, ka sauszemes un jūras aprīkojuma nozare joprojām ir ārkārtīgi sadrumstalota valstu līmenī, kaut ir izdevies panākt zināmu koncentrācijas līmeni Eiropas aerokosmiskajās nozarēs;

7.  uzsver, ka Eiropas aizsardzības nozares attīstībai nebūtu jānorit vienīgi saskaņā ar brīvas konkurences principu, bet tai vajadzētu būt ilgtspējīgai, notikt visās dalībvalstīs un pamatoties uz esošo rūpniecisko infrastruktūru, ievērojot LESD 173. pantā minētos mērķus Eiropas rūpniecības politikas jomā;

8.  atgādina ES dalībvalstīm, priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei, Eiropas Komisijai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai, ka vairāk nekā divas desmitgades pēc aukstā kara beigām un pēc tam, kad ES dalībvalstis guva labumu no relatīvi lielajiem valstu aizsardzības budžetiem, tās nespēj izpildīt ne Helsinku militāros pamatmērķus, ne arī citus kopējo militāro spēju attīstības mērķus;

9.  atgādina — gadījumā, ja Eiropa vēlas saglabāt stabilu drošības un aizsardzības rūpniecību, tās dalībvalstīm jākoordinē savi aizsardzības budžeti, lai izvairītos no dublēšanās un stiprinātu kopīgās pētniecības programmas;

10.  konstatē, ka neskatoties uz krīzi un budžeta samazinājumiem, Eiropas iedzīvotāji joprojām prasa nodrošināt Eiropas mēroga aizsardzību un rūpniecības jomā īstenot koordināciju un sadarbību, kuras viņi uztver kā drošības, efektivitātes un taupības veicināšanas faktoru;

11.  norāda uz Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu un priekšsēdētāja vietnieces/augstās pārstāves 2013. gada 15. oktobra paziņojumu par kopējo drošības un aizsardzības politiku; pauž nožēlu, ka Komisija un EĀDD nav nākuši klajā ar kopīgu Eiropas deklarāciju, gatavojoties aizsardzības jautājumiem veltītajai Eiropadomes sanāksmei šā gada decembrī; sagaida konkrētus Komisijas likumdošanas priekšlikumus par to, kā izmantot Eiropas struktūrfondus, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN), Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai nodrošinātu aizsardzības nozares līdzvērtīgu attīstību visās Eiropas Savienības daļās;

12.  atgādina, ka Komisija un ES valstu aizsardzības ministri jau 2007. gadā ar īpašu Komisijas paziņojumu un EAA EDTIB stratēģiju uzsvēra, ka šajā jomā nepieciešama steidzama rīcība; pauž nožēlu par neizmantoto iespēju regulāri iesniegt ziņojumus par īstenošanas gaitu un atjaunināšanas stratēģijām pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; pauž nožēlu, ka jaunajā paziņojumā nav izvērtētas iepriekšējās stratēģijas; aicina Komisiju un EAA nākotnē izstrādāt kopīgu EDTIB stratēģiju, balstoties uz iepriekš gūto pieredzi;

13.  paša sagatavotā plašā novērtējumā secina, ka abas stratēģijas ir īstenotas nepietiekami, jo trūkst vienotas izpratnes par EDTIB, ko sekmē atšķirīgās valstu un nozares intereses un bruņojuma nozarēs izveidojušos valstu paradumu noturība; ņem vērā to, ka ir dalībvalstis, kurām nav savas valsts aizsardzības nozares un/vai ir tikai nišas nozares, un kuras pasaules mērogā cenšas panākt vislabāko izmaksu lietderību, dalībvalstis ar mazāk konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecību, kuras dod priekšroku vietējām piegādes ķēdēm, kā arī dalībvalstis ar spēcīgāku aizsardzības nozari, kuras gatavas konkurēt pasaules mērogā;

14.  atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu decembra sanāksmē apspriest jautājumu par Eiropas aizsardzības nostiprināšanu; aicina Eiropadomi dot nepieciešamo jauno un vērienīgo impulsu un noteikt vadlīnijas, vispārējas politiskas prioritātes un termiņus, lai atbalstītu patiesu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, kuras pamatā būtu atbilstoši integritātes nostiprināšanas un uzticības veidošanas pasākumi, un kas būtu vērsta uz spēju nostiprināšanu un veicinātu sinerģijas, nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu, izvairītos no dublēšanās un būtu integrēta un konkurētspējīga pasaules tirgū;

Prasību saskaņošana un pieprasījuma konsolidēšana

15.  pauž nožēlu, ka agrākie centieni konsolidēt pieprasījumu nav mazinājuši tā sadrumstalotību Eiropas Savienībā, kurā aizsardzības nozarei ir klienti no 28 dažādām valstīm un vēl lielāks skaits klientu produktiem, ko var lietot gan civilām, gan militārām vajadzībām; pauž nožēlu par EAA Spēju attīstības plāna ierobežotajiem rezultātiem; tāpēc aicina Eiropadomi sākt Eiropas aizsardzības jomas pārskatīšanas procesu un reāli īstenot valstu aizsardzības plānošanas procesu koordinēšanu ES līmenī; pamatojoties uz šo novērtējumu, aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos uzsākt plaša mēroga procesu, lai izstrādātu Balto grāmatu par Eiropas drošību un aizsardzību un racionalizētu ES stratēģiskos mērķus un spēju attīstības procesus;

16.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar EAA turpināt izpētīt iespējas savu aizsardzības spēju aprites cikla pārvaldības saskaņošanai un kopīgai plānošanai; uzskata, ka plašākas sinerģijas rezultātā tapusi kopēja Eiropas spēju un bruņojuma politika (kā minēts LES 42. pantā) būtu priekšnoteikums, lai militāro prasību saskaņošanu pārvērstu par tādu aprīkojuma iegādes procesu, kas saskaņots starp dalībvalstīm, tādējādi radot priekšnoteikumus veiksmīgai pieprasījuma vadītai starptautiskai pārstrukturēšanai aizsardzības nozarē visā Eiropas Savienībā;

17.  atzīmē paveikto NATO aizsardzības plānošanas procesā, ar kura starpniecību alianses dalībvalstis, ieskaitot 26 Eiropas sabiedrotos, vajadzības gadījumā veic saskaņošanu, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības spēju attīstību un uzturēšanu turpmāko uzdevumu risināšanai; atzīmē, ka NATO jau sen ir atzinis nepieciešamību cieši sadarboties ar nozari, jo īpaši, lai palīdzētu izstrādāt militāro spēju prasības, sevišķi attiecībā uz standartizāciju un savstarpēju savietojamību, vienlaikus veicinot transatlantisko tehnoloģisko un rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā;

Rūpniecības politika

18.  uzskata, ka Eiropas aizsardzības rūpniecības politikas mērķim vajadzētu būt dalībvalstu spēju optimizācijai, koordinējot to spēju, iekārtu, aprīkojuma un pakalpojumu attīstīšanu, izvēršanu un uzturēšanu, lai būtu iespējams veikt visu veidu misijas, tostarp pašas sarežģītākās, un tas panākams, nostiprinot Eiropas aizsardzības rūpniecību, sekmējot sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā un veidojot sadarbības programmas aprīkojuma izstrādei;

19.  atzīst Eiropas aizsardzības rūpniecības nozīmi inovācijām un izaugsmei, jo ar to tieši vai netieši Savienībā ir saistītas aptuveni 400 000 darbavietas; uzsver — kaut arī Eiropas aizsardzības nozare saskaras ar vairākām problēmām, ir nepieciešama jauna pieeja, lai izvairītos no dublēšanās un panāktu gan lielākus apjomradītus ietaupījumus, gan uzlabotu rūpniecisko konkurenci;

20.  uzskata — reaģējot uz Eiropas aizsardzības rūpniecības tirgus sadrumstalotību, ir pienācis laiks sekmēt labprātīgu pieeju, lai šo tirgu konsolidētu (un sāktu tā saskaņošanu) attiecībā uz pieprasījumu un piedāvājumu un noteikumiem un standartiem, un ka ir pienācis laiks arī investēt integrētā ilgtspējīgā rūpniecības politikā, kuras pamatā būtu pētniecība, inovācijas, efektīvāka resursu izmantošana, izejvielu stratēģija, MVU nostiprināšana un reģionālo tīklu attīstība; pilnībā atbalsta Komisijas centienus sekmēt aizsardzības un drošības iekšējo tirgu, sniedzot pienācīgu palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ir liela nozīme no inovāciju, īpašu spēju attīstīšanas, mūsdienīgāko tehnoloģiju, un darbavietu radīšanas viedokļa;

21.  uzskata, ka rūpniecības problēmu pārvarēšanai dalībvalstīm ir jāpastiprina sadarbība, un konstatē, ka budžeta ierobežojumu un pieaugošās starptautiskās konkurences dēļ ES ir nepieciešama iekšēja partnerība un citi sadarbības veidi, kā arī uzdevumu dalīšana; atbalsta EAA tās centienos veicināt reģionālo kopu veidošanos;

22.  uzskata, ka būtu jāatzīst aizsardzības tirgu ļoti īpašais raksturs, jo uz tiem attiecas gan eksporta kontroles pasākumi un neizplatīšanas saistības, gan arī konfidencialitātes prasības, turklāt ražojumus šajā tirgū piedāvā neliels uzņēmumu skaits un gandrīz vienīgais pasūtītājs tajā ir valstu valdības;

23.  uzskata, ka aizsardzības nozarei ir ļoti īpašs raksturs, jo ražojumu izstrāde ir lēna un sistēmu darbība ir jānodrošina vairākus gadu desmitus, programmu izmaksas ir ļoti lielas un turpina palielināties, un, visbeidzot, ražojumu pārdošana ir ļoti atkarīga no dalībvalstu valdībām;

24.  atbalsta drošības un aizsardzības nozares ražojumu iespējamu divējādu lietojumu, jo īpaši kosmosa, jūras, aviācijas un sakaru jomā; uzsver, ka aizsardzības nozare ir svarīgs to moderno tehnoloģiju attīstības dzinējspēks, kuras vēlāk var izmantot komerciāliem mērķiem;

25.  mudina Eiropadomi visādos veidos atbalstīt EDTIB un šajā nolūkā vispirms precīzāk definēt mērķi, jo īpaši attiecībā uz iesaistītajām pusēm, nosakot tām īpašu statusu, proti, Eiropas aizsardzības nozares dalībnieka (EDOE) statusu;

26.  prasa šo EDOE statusu noteikt, pamatojoties uz patiesu pievienoto vērtību, ko šādi uzņēmumi dotu Eiropai gan tehnoloģiskā, gan sociāli ekonomiskā aspektā; tāpēc uzskata, ka tikai šādi aizsardzības nozares dalībnieki Eiropā drīkstētu saņemt atbalstu no Eiropas programmām;

27.  uzskata, ka Eiropas aizsardzības nozares dalībnieka koncepcija būtu jāatzīst un ka šo uzņēmumu aizsardzībai būtu jānodrošina saprātīgu prasību izpilde attiecībā uz darbavietām, zinātnisko un tehnoloģisko pieredzi, lēmumu pieņemšanu un ražošanu Eiropas Savienībā;

28.  aicina dalībvalstis attīstīt savas aizsardzības rūpniecības un tehnoloģijas bāzes un izcilības centrus, par pamatu ņemot galvenās tehnoloģijas, un Eiropas Savienībā tiem nodrošināt efektīvus korporatīvās pārvaldības mehānismus, tādējādi palielinot šo vietu savstarpējo atkarību;

29.  mudina dalībvalstis sekmēt lielāko aizsardzības uzņēmumu un augstskolu sadarbību; uzsver, ka ar šādu sadarbību iespējams paplašināt augstskolu zināšanu bāzi;

30.  aicina dalībvalstis un Komisiju samazināt nevajadzīgos regulatīvos šķēršļus, lai uzlabotu aizsardzības uzņēmumu savstarpējo dialogu un sekmēt šo uzņēmumu racionalizāciju, lai tie varētu iegādāties savām vajadzībām vispiemērotākās iekārtas, ņemot vērā uzdevumus un izmaksas; aicina steidzami pārstrukturēt Eiropas uzņēmumus, lai pārvarētu starp valstīm pastāvošās barjeras un sniegtu tiem pasaules mēroga attīstības perspektīvu;

31.  uzskata, ka būtiska nozīme EDTIB saglabāšanā un nostiprināšanā ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri projektē un ražo daudzus inovatīvus produktus; norāda, ka Eiropas aizsardzības tirgus sadrumstalotība kavē mazos un vidējos uzņēmumus laist tirgū savus produktus; aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju sadarboties, lai attīstītu veidus un līdzekļus tam, kā ilgtspējīgi konsolidēt mazos un vidējos uzņēmumus un sekmēt to piekļuvi iepirkumiem aizsardzības jomā; uzsver to, ka vienota standartizācijas un sertifikācijas sistēma būtu izdevīga Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU, jo uzlabotu to piekļuvi Eiropas un starptautiskajiem tirgiem, veicinot nodarbinātību un uzlabojot to piekļuvi ES finansējumam;

Nepieciešamība pēc vienotas pieejas standartizācijas un sertifikācijas jomā

32.  atkārtoti uzsver, cik ļoti svarīgi ir standartizēt aizsardzības aprīkojumu, lai izveidotu konkurētspējīgu vienotu Eiropas aizsardzības tirgu, nodrošinātu bruņojuma programmu savietojamību un veicinātu sadarbību šajā jomā, apvienotu un kopīgi īstenotu projektus, kā arī īstenotu ilgtspējīgu sadarbspēju starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, tādējādi samazinot uzturēšanas un operāciju izmaksas un nodrošinot, ka dalībvalstu aizsardzības spējas var izmantot lietderīgi, veicot kopīgas darbības;

33.  atgādina, ka attiecībā uz civilām un militārām vajadzībām paredzētiem produktiem izplatās arvien vairāk konkurējošu ražošanas standartu; pauž nožēlu, ka vien ierobežotā apjomā ir izdevies īstenot NATO standartizācijas līgumus (STANAG) un ieteikumus (STANREC); aicina Komisiju un EAA veicināt saskaņota vienotu standartu kopuma izmantošanu aizsardzības jomā, un izstrādāt t. s. hibrīdstandartus divējāda lietojuma jomās; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to turpmākie pasākumi aizsardzības standartu noteikšanā ir balstīti uz civilajiem ierosinājumiem, ko sniedz Komisija un Eiropas standartizācijas organizācijas;

34.  mudina dalībvalstis noskaidrot iespējas, ko Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) piedāvā saistībā ar militāru preču un lietojumu Eiropas standartu izstrādi, piemēram, hospitāļkuģu būvē vai tālvadības aviācijas sistēmu jomā;

35.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus standartizācijas jomā, aicina Eiropadomi tos ņemt vērā un izteikt konkrētus priekšlikumus šajā jomā;

36.  aicina dalībvalstis vienkāršot Eiropas sertifikācijas procedūras ar savstarpēju sertifikātu atzīšanu un civilo un militāro Eiropas sertifikācijas procedūru kopēju izstrādi;

Piegādes drošības nodrošināšana

37.  saistībā ar nozares pārstrukturēšanu uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai netiktu apdraudēta piegādes drošība; aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju steidzami izstrādāt visaptverošu un vērienīgu ES mēroga piegādes drošības režīmu, jo īpaši attiecībā uz stratēģiskiem materiāliem un kritiski svarīgām tehnoloģijām, kas balstās uz savstarpējo garantiju sistēmu un risku un vajadzību analīzi, iespējams, izmantojot pastāvīgās strukturētās sadarbības juridisko pamatu;

38.  mudina dalībvalstis veikt pirmos soļus šā mērķa sasniegšanai un aizsardzības mērķiem paredzētu ražojumu sūtījumiem ES pilnībā izmantot vispārīgo un globālo licenču iespējas, kuras paredzētas Direktīvā 2009/43/EK, kā arī paātrināt darbu, lai sāktu piemērot 2006. gada Pamatnolīgumu par piegādes drošību ārkārtas operatīvajos apstākļos;

39.  aicina EAA un Komisiju sagatavot kopīgu neatkarību nodrošinošu stratēģiju kritiski svarīgu tehnoloģiju jomā, jo īpaši attiecībā uz neierobežotu piekļuvi civilām un militārām (divējāda lietojuma) jaunām un svarīgām pamattehnoloģijām un to pieejamību, piemēram, mūsdienīgajām mikro/nanoelektronikas, mākslīgā intelekta un fotonikas tehnoloģijām, kas jāuzskata par kritiski svarīgām KDAP misijām; aicina dalībvalstis izmantot EDTIB, lai nostiprinātu ES pašpietiekamību šajās svarīgajās nozarēs;

Piešķirt jaunu impulsu sadarbībai bruņojuma jomā

40.  mudina dalībvalstis uzsākt jaunus kopīgus projektus, lai risinātu rūpniecības jaudas pārpalikuma problēmu, kas rodas pieprasījuma krituma rezultātā, lielākā mērā izmantojot nepietiekami iesaistīto un nepietiekami finansēto Eiropas Aizsardzības aģentūru un ņemot vērā pieredzi, kas gūta nesenajās kopīgajās operācijās, kurās tika konstatētas nepilnības, piemēram, stratēģiskā un taktiskā transporta jomā un novērošanā no gaisa un kosmosa; jo īpaši iesaka attīstīt svarīgākos projektus ar civilmilitāru lietojumu, kuru ļoti trūkst lielākajā daļā ES dalībvalstu, piemēram, attālināti pilotējamas gaisa kuģu sistēmas (RPAS), tādējādi veicinot augsto tehnoloģiju attīstību un palīdzot Eiropā uzturēt pamatkompetences; atbalsta ES dalību kopīgos projektos, nomājot un/vai iegūstot divējāda lietojuma spējas un, iespējams, iepērkot prototipus;

41.  ņemot vērā pagātnes pieredzi, uzskata, ka izstrādes un ražošanas pasākumu kopīga veikšana kopīgo bruņojuma programmu ietvaros būtu jāorganizē tikai saskaņā ar rūpnieciskās efektivitātes un ekonomikas veikuma principu, lai novērstu pārklāšanos un izmaksu nesamērīgu pieaugšanu;

42.  aicina dalībvalstis dot priekšroku ES iekšienē īstenotiem projektiem, kopīgiem projektiem vai Eiropā balstītām jaunām tehnoloģijām, kad tās izskata iespēju veikt liela mēroga aizsardzības tehnoloģiju iegādi, jo tas veicinātu gan tirdzniecības paplašināšanos Eiropā un uzlabotu sadarbību, gan arī veicinātu kvalitātes un cenas konkurenci pasaules aizsardzības ražojumu tirgū;

43.  ņemot vērā spēkā esošo administratīvo vienošanos starp EAA un Kopīgā bruņojuma sadarbības organizāciju (OCCAR), aicina Eiropadomi nodrošināt kopēju projektu sekmīgu īstenošanu un veicināt ciešākas saites starp abām organizācijām;

44.  aicina Eiropadomi nodrošināt to, ka EAA var pilnībā uzņemties savu institucionālo lomu, kā uzsvērts LES 42. panta 3. punktā un 45. pantā, piešķirot tai nepieciešamos līdzekļus; atgādina par steidzamo nepieciešamību dalībvalstīm piešķirt EAA pienācīgu finansējumu visu tās misiju un uzdevumu izpildei; uzskata, ka to vislabāk var paveikt, finansējot aģentūras nodrošināšanu ar darbiniekiem un sedzot darbības izdevumus no Savienības budžeta, sākot ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

Eiropas pētniecības un attīstības atbalsts KDAP misijām

45.  konstatē, ka ekonomikas un finanšu krīze un aizsardzības budžeta samazināšana lielākajā daļā dalībvalstu var ievērojami samazināt, traucēt vai aizkavēt gandrīz visu valstu pētniecības un tehnoloģisko inovāciju programmas, kas, iespējams, arī turpmāk ietekmēs Eiropas aizsardzības rūpniecību un Savienības zinātnisko virzību šajā jomā; uzsver, ka šī situācija var radīt darbavietu zaudējumu vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī rūpnieciskās jaudas un zinātības zudumu;

46.  norāda uz pētniecības un inovāciju nozīmi drošības un aizsardzības nozarē un uzsver to, cik svarīga ir pētniecības programma „Apvārsnis 2020”; īpaši norāda uz tās septītās sabiedrības problēmas nozīmību, kuras temats ir „Drošas sabiedrības — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība”; uzsver, cik svarīgi šajā jomā ir sekmēt daudzpusēju sadarbību starp dalībvalstīm un to attiecīgajām aģentūrām; ņemot vērā inovatīviem pētījumiem aizsardzības nozarē raksturīgo augsto konfidencialitātes līmeni, uzskata, ka šāda pētniecība ir jāfinansē veidā, kas cieši saistīts ar vajadzībām; uzskata, ka šajā sakarībā vajadzētu apsvērt iespēju Kopīgā pētniecības centra ietvaros izveidot Eiropas Aizsardzības un drošības institūtu;

47.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri uzsākt sagatavošanas darbību ES finansētai pētniecībai KDAP misiju atbalstam un aicina Komisiju nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākuma posmā iesniegt konkrētu priekšlikumu kā priekšnosacījumu šādām programmām;

48.  uzskata, ka ar EDTIB saistītai pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā joprojām ir pienācīgs ētisks pamats; norāda, ka vesela nodaļa Lisabonas līgumā ir veltīta kopējai drošības un aizsardzības politikai, kas ietver arī pētniecību aizsardzības tehnoloģiju jomā un Savienības kopēju aizsardzības struktūru veidošanu; aicina dalībvalstis un EAA ievērojami palielināt kopīgu pētniecības un izstrādes projektu kvantitāti un kvalitāti;

49.  atgādina, ka LESD 179. pantā ir noteikts, ka Savienībai ir jāatbalsta visas pētniecības darbības, kas atzītas par vajadzīgām Līgumos;

50.  atgādina, ka Eiropas aizsardzības ministri 2007. gada novembrī vienojās par kopīgiem kritērijiem, lai palielinātu pētniecībai un tehnoloģijām paredzētos aizsardzības izdevumus līdz 2 % no visiem aizsardzības izdevumiem un Eiropas izdevumus, īstenojot sadarbību aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju jomā, — līdz 20 %;

51.  pauž atbalstu Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) pārstāvju veidotās aizsardzības darba grupas centieniem panākt, lai programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanā gūtos pētniecības rezultātus varētu izmantot arī inovatīvos pētījumos aizsardzības jomā, kā arī panākt labāku sinerģiju starp civiliem un militāriem lietojumiem; turklāt aicina noskaidrot veidus, kā varētu izmantot publiskā un privātā sektora finansējumu, veidojot kopuzņēmumus, kās tas paredzēts LESD 187. pantā;

52.  mudina EAA izmantot jau iegūto pieredzi kopīgu investīciju programmu veiksmīgā īstenošanā un strādāt sadarbībā ar Komisiju, lai uzsāktu pētniecības un attīstības programmas, pamatojoties uz LESD 185. pantu;

53.  pievērš uzmanību tam, cik svarīga ir sinerģija starp civilo pētniecību un militāro pētniecību jomās, kurās tiek radīta augsta pievienotā vērtība; uzsver — ņemot vērā dažu projektu galvenokārt civilo pielietojumu vai pārējo pielietojumu pēc valstu ieskatiem, varētu tikt izpētīta to efektīvāka divējādā lietojuma iespēja, lai savstarpēji dalītu izmaksas, jo šīs ir nozares, kuras rada izaugsmi un nodarbinātību; turklāt uzsver, ka šādas sinerģijas varētu izpausties arī kā konsolidētas piegādes no privātiem Eiropas avotiem uz noieta tirgiem;

54.  aicina dalībvalstis izveidot piemērotu platformu, lai sekmētu aizsardzības jomas pētniecības rezultātu izmantošanu civilajā jomā, galveno uzmanību pievēršot mūsdienīgakajiem tehnoloģiskajiem lietojumiem; aicina dalībvalstis aizsardzības jomas pētniecībā pievērsties arī dabas katastrofu pārvarēšanai (pēdējo 40 gadu laikā dabas katastrofu skaits Eiropā ir palielinājies četras reizes);

55.  uzskata, ka ES aizsardzības nozarē ir jāsaglabā augsts inovācijas līmenis, turklāt gan militārā, gan civilā ziņā, lai reaģētu uz visiem apdraudējumiem un problēmām, ar ko tuvākajos gados būs jāsaskaras dalībvalstīm un ES, šajā saistībā par pamatu izmantojot visdaudzsološākos tehnoloģiskos jauninājumus neatkarīgi no tā, vai tie ir īpaši izstrādāti aizsardzības jomai vai civilam lietojumam;

56.  uzsver nepieciešamību nodrošināt pētniecības rezultātu efektīvu aizsardzību kopīgas intelektuālās īpašuma aizsardzības politikas ietvaros un uzskata, ka ir jānostiprina EAA loma šajā jomā, lai jau agrīnā stadijā varētu sekmēt turpmāko sadarbību tehnoloģiju un rūpniecības jomā starp ES partneriem;

Kosmoss

57.  pauž pārliecību, ka kosmosa nozare sekmē ES stratēģisko autonomiju un ka dalībvalstu neatkarīgas iespējas izmantot kosmosa infrastruktūru ir ļoti nozīmīgas aizsardzības un drošības jomā; uzsver to, cik svarīgi ir saglabāt izcilību šajā tehnoloģiski inovatīvajā un efektīvajā nozarē, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tehnoloģisko neatkarību;

58.  atzinīgi vērtē Eiropas satelītu sistēmas (Galileo, Copernicus un EGNOS) izveidi un attīstību; uzsver, ka šādas sistēmas attīstīšana būs spēcīgs impulss gan kosmosa nozarei, gan arī Eiropas autonomijai, un tā ir iespēja veidot vienu no Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes svarīgākajām sastāvdaļām;

59.  uzsver nepieciešamību aizsargāt Eiropas kosmosa infrastruktūru, attīstot tās Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības spēju (SST);

IKT un datu aizsardzība

60.  norāda, ka digitālais laikmets rada arvien lielākas problēmas attiecībā uz infrastruktūras un tehnoloģiju drošumu un drošību, tādējādi iezīmējot vajadzību pēc lielākas sadarbības un zinātības apmaiņas gan starp dalībvalstīm, gan starp Eiropas Savienību un tās galvenajiem partneriem;

61.  uzsver to, cik svarīgi ir attīstīt Eiropas IKT un kiberdrošības standartus un integrēt tos ar starptautiskiem standartiem;

62.  aicina Komisiju un dalībvalstis savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu, ka kiberdrošība kļūst par vienu no svarīgākajiem aspektiem, un tāpēc to īpaši vajadzētu veicināt ar pētniecību un inovācijām drošības un aizsardzības nozarē, un tai vajadzētu kļūt par svarīgu sastāvdaļu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijās;

63.  prasa Komisijai un dalībvalstīm Eiropas esošajās vai nākotnes civilajās un militārajās programmās (Galileo, COPERNICUS, Eiropas vienotā gaisa telpa/SESAR u. c.) obligāti pievērst uzmanību kiberdrošības jautājumiem;

Aizsardzības aprīkojuma iekšējā tirgus nostiprināšana

64.  atgādina, ka dalībvalstīm steidzami jāuzlabo aizsardzības tirgu pārredzamība un jānodrošina lielāka atvērtība, vienlaikus uzsverot aizsardzības jomas iepirkumu īpašo raksturu un norādot, ka tas skar svarīgas valsts drošības intereses, un tādēļ to nevar pielīdzināt citām nozarēm; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka 2009. gada direktīvas par iepirkumu aizsardzības jomā un par nodošanu tiek pareizi un konsekventi piemērotas, jo īpaši attiecībā uz jebkādiem atbrīvojumiem no ES noteikumu ievērošanas atbilstoši LESD 346. pantam, lai stiprinātu vienoto tirgu, attiecīgā gadījumā mazinot aizsardzības nozares publisko iepirkumu noteikumu sarežģītību;

65.  mudina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai panāktu līdzvērtīgus konkurences apstākļus aizsardzības tirgū, ierobežojot tirgus kropļojošu praksi līdz minimumam, ko nosaka pienācīgi pamatoti izņēmumi; jo īpaši norāda uz nepieciešamību stiprināt kontroli attiecībā uz valsts atbalstu un mudina dalībvalstis gan Eiropas iestādēm un aģentūrām, gan sabiedrībai kopumā nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz valsts atbalstu un iepirkuma praksi aizsardzības nozarē;

66.  pauž bažas par to, ka vairākas dalībvalstis gatavojas iegādāties lietotas kaujas lidmašīnas F-16, nedodot Eiropas uzņēmumiem godīgu iespēju konkurēt; uzskata, ka šāda rīcība ir pretrunā ar Eiropadomes mērķi stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecisko bāzi; atgādina šīm dalībvalstīm par nepieciešamību darījumos starp valdībām ievērot Lisabonas līgumā paredzētos nediskriminācijas un pārredzamības principus;

67.  aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju sadarboties, lai pakāpeniski atteiktos no kompensācijas prasībām, vienlaikus veicinot mazāku dalībvalstu nozaru integrāciju Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un rūpnieciskajā bāzē, izmantojot citus līdzekļus, nevis kompensācijas; lai sasniegtu šo mērķi, mudina dalībvalstis jo īpaši pilnībā izmantot direktīvas noteikumus par apakšuzņēmējiem un vispārīgām licencēm;

68.  uzsver, ka aizsardzības iepirkumu jomā būtu jāveicina plašāka novatorisku iepirkuma paņēmienu izmantošana, jo sevišķi e-iepirkuma un iepirkuma pirmskomercializācijas posmā izmantošana, kā arī stimulu noteikšana pētniecībai un izstrādei, jo tie var būt īpaši piemēroti šai jomai un tiem var būt liela nozīme administratīvā sloga un ar iepirkuma procedūrām saistīto izmaksu samazināšanā; uzskata, ka vienlaikus ir jānodrošina intelektuālā īpašuma tiesību un zinātības aizsardzība; mudina dalībvalstis stratēģiski izmantot iepirkumu aizsardzības nozarē un īstenot novatoriskus līguma piešķiršanas principus, kuru pamatā ir ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma koncepcija;

69.  uzskata, ka visām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem subjektiem drošības un aizsardzības jomā vajadzētu nodrošināt pieeju īpašai iepirkuma procedūrai attiecībā uz līgumiem, ja vajadzību saistībā ar novatorisku preču vai pakalpojumu vai novatorisku darbu izstrādi un tādējādi iegūtu preču, pakalpojumu vai darbu secīgu iegādi nevar nodrošināt ar risinājumiem, kas tirgū jau ir pieejami;

70.  turklāt uzskata, ka šāda procedūra uzlabotu iekšējā tirgus darbību un Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus un Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes attīstību un veicinātu novatorisku MVU izaugsmi; uzsver, ka par šādu procedūru jau tika panākta vienošanās pārskatītajā direktīvā par iepirkumu un direktīvā par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, dodot līgumslēdzējām iestādēm iespēju izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, novatorisku produktu, pakalpojumu vai darbu izstrādei un secīgai iegādei, nodrošinot nepieciešamo tirgus pieprasījumu un veicinot novatoriska risinājuma izstrādi, neizraisot tirgus noslēgšanu;

71.  tāpēc aicina Komisiju ņemt vērā šos pasākumus īstenošanas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Aizsardzības jomas iepirkumu direktīvu (Direktīva 2009/81/EK), kurš jāiesniedz līdz 2016. gada 21. augustam, un ziņojumam pievienot tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 2009/81/EK, ieviešot inovācijas partnerību procedūru attiecībā uz minētajiem līgumiem;

72.  mudina dalībvalstis arī veikt pasākumus, lai novērstu dublēšanos un jaudas pārpalikumu aizsardzības nozarē, veicinot sadarbību iekšējā tirgū; uzsver kopīgā iepirkuma iespējamās priekšrocības attiecībā uz apjomradītiem ietaupījumiem un sadarbspēju; norāda, ka kopīgi projekti samazinās izmaksas un ļaus veikt ilgtermiņa ieguldījumus;

73.  atgādina, ka līgumi, kurus piešķir aizsardzības un drošības jomā, bieži ir tehniski sarežģīti; uzsver — lai veicinātu pārrobežu piedāvājumu konkursus, vajadzības gadījumā ir jāpārskata nevajadzīgas, neatbilstīgas vai nesamērīgas tehniskās prasības nolūkā samazināt un, ja iespējams, novērst šķēršļus piekļuvei iekšējam tirgum;

EDTIB globālā kontekstā

74.  atzīmē, ka dzīvotspējīgas EDTIB attīstība var notikt tikai tad, ja tā ir daļa no pasaules tirgus, un mudina Komisiju un Eiropadomi izskatīt šo jautājumu globālā perspektīvā; uzskata, ka protekcionisma pasākumi būtu pretrunā mērķim uzlabot Eiropas aizsardzības nozares konkurētspēju;

75.  pauž nožēlu par pastāvošo nevienlīdzību attiecībā uz savstarpēju piekļuvi tirgum starp ASV un Eiropu un tās rezultātā izveidojušos nelīdzsvarotību tirdzniecībā ar aizsardzības jomas precēm; aicina rīkoties, lai panāktu patiesu savstarpīgumu attiecībā uz piekļuvi gan ASV, gan Eiropas publiskajiem iepirkumiem aizsardzības jomā;

76.  aicina dalībvalstis stingri ievērot pienākumus, kas noteikti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, un nodrošināt visu licences pieteikumu stingru novērtējumu, pamatojoties uz noteiktajiem astoņiem kritērijiem; mudina dalībvalstis un ES starptautiskos forumos atbalstīt starptautiskās aizsardzības iepirkuma tirgu pārredzamības uzlabošanu nolūkā palielināt globālo bruņojuma tirdzniecības plūsmu kontrolējamību, jo īpaši paužot atbalstu ieroču tirdzniecības līgumam; aicina dalībvalstis pēc Parlamenta dotās piekrišanas steidzami ratificēt šo līgumu, lai tas varētu stāties spēkā;

o
o   o

77.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, NATO Parlamentārajai asamblejai un NATO ģenerālsekretāram.

(1) OV L 183, 13.7.2011., 16 lpp.
(2) OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0455.
(4) OV C 168 E, 14.6.2013., 9. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika