Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2097(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0023/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0023/2013

Debates :

PV 05/02/2013 - 14
CRE 05/02/2013 - 14

Balsojumi :

PV 06/02/2013 - 7.11

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0050

Pieņemtie teksti
PDF 220kWORD 57k
Trešdiena, 2013. gada 6. februāra - Strasbūra Galīgā redakcija
Korporatīvā sociālā atbildība ‐ sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu
P7_TA(2013)0050A7-0023/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 6. februāra rezolūcija par korporatīvo sociālo atbildību ‐ sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu (2012/2097(INI))

Eiropas Parlaments ,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5., 12., 14., 15., 16., 21., 23., 26., 27., 28., 29., 31., 32., 33., 34. un 36. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu, jo īpaši tās 5., 6. un 19. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1998. gadā pieņemto Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un SDO konvencijas, ar ko nosaka vispārējus darba pamatstandartus attiecībā uz piespiedu darba atcelšanu (Nr. 29 (1930) un Nr. 105 (1957)); biedrošanās brīvību un tiesībām slēgt darba koplīgumus (Nr. 87 (1948) un Nr. 98 (1949)); bērnu darba aizliegšanu (Nr. 138 (1973) un Nr. 182 (1999)); un nediskrimināciju darba tirgū (Nr. 100 (1951) un Nr. 111 (1958)),

–  ņemot vērā arī SDO konvencijas par darba nosacījumiem (publisko iepirkumu līgumos) (Nr. 94) un par darba koplīgumu slēgšanu (Nr. 154),

–  ņemot vērā SDO programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un Pasaules nodarbinātības paktu, kas vispārējā vienprātībā tika pieņemts 2009. gada 19. jūnijā notikušajā Starptautiskajā darba konferencē,

–  ņemot vērā SDO 183 dalībvalstu 2008. gada 10. jūnijā vienprātīgi pieņemto Deklarāciju par sociālo taisnīgumu un taisnīgu globalizāciju,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (1948) un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas instrumentus cilvēktiesību jomā, jo īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (1966) un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966), Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (1965), Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (1979), Konvenciju par bērnu tiesībām (1989), Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību (1990) un Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2006),

–  ņemot vērā ANO 2010. gada martā pieņemtos sieviešu iespēju veicināšanas principus, kuri sniedz norādījumus par to, kā palielināt sieviešu iespējas darba vietā, darba tirgū un kopienā, un kuri izstrādāti, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvām UN Women un Global Compact ,

–  ņemot vērā “Saskaņas projektu” (Consistency Project ) ‐ Klimata ziņojumu standartu padomes (CDSB ), Globālās ziņošanas iniciatīvas (GRI ), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD ) sadarbības projektu, kas izstrādāts, lai veicinātu saskaņotāku pieeju attiecībā uz korporatīvas informācijas klimata pārmaiņu jomā pieprasīšanu un sniegšanu,

–  ņemot vērā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un Ārlietu padomes 2009. gada 8. decembra secinājumus(1) ,

–  ņemot vērā starptautiskiem uzņēmumiem paredzētās ESAO pamatnostādnes, kas tika atjauninātas 2011. gada maijā,

–  ņemot vērā 1997. gada ESAO Konvenciju par kukuļdošanas novēršanu,

–  ņemot vērā Globālās ziņošanas iniciatīvu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Integrēto pārskatu komitejas (IIRC ) izveidi,

–  ņemot vērā Dānijas Finanšu pārskatu likumu (2008),

–  ņemot vērā ANO Globālo paktu,

–  ņemot vērā 2010.gada oktobrī izstrādāto un Komisijai iesniegto pētījumu par pārvaldības atšķirībām starp starptautiskajiem korporatīvās sociālās atbildības instrumentiem un standartiem un pašreizējiem Eiropas tiesību aktiem (tā dēvētais Edinburgas pētījums)(2) , par kura secinājumiem tika ziņots Parlamenta 2011. gada ziņojumā par cilvēktiesībām(3) un kuru pilnībā apstiprināja Eiropadome,

–  ņemot vērā 2012. gada Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību noslēguma dokumenta 46. un 47. punktu,

–  ņemot vērā ANO Atbildīgas investēšanas principus (UNPRI ),

–  ņemot vērā 2010. gada 1. novembrī izdoto starptautisko standartu ISO 26000, kurā noteiktas sociālās atbildības pamatnostādnes,

–  ņemot vērā 2009. gada pētījumu Green Winners , kurā aplūkoti 99 uzņēmumi(4) ,

–  ņemot vērā Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu foruma par korporatīvo sociālo atbildību izveidošanu un atklāšanu 2002. gada 16. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru(5) ,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu COM(2011)0896,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās(6) , ar ko tika aizstāta 1968. gada Briseles konvencija par attiecībām starp Dāniju un citām dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 3. decembra rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem pēc Zaļās grāmatas par uzņēmumu sociālo atbildību(7) ,

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 6. februāra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību(8) ,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem: Eiropas Savienības ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē” (COM(2006)0249) (Komisijas paziņojums par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Uzņēmējdarbības tiesību modernizēšana un uzņēmumu vadības uzlabošana Eiropas Savienībā ‐ plāns virzībai uz priekšu” (COM(2003)0284) (Korporatīvās pārvaldības rīcības plāns),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas ”Eiropa 2020“ galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Dokumentu komplekts ”Atbildīgi uzņēmumi“” (COM(2011)0685), ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva.

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem ‐ sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam” (COM(2011)0682),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 30. maija rezolūciju par Komisijas Zaļo grāmatu par korporatīvās sociālās atbildības sistēmas veicināšanu Eiropā(9) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 13. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību: uzņēmējdarbības ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā(10) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 13. marta rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība(11) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(12) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju “Eiropa 2020”, kurā norādīts, ka starp korporatīvo atbildību un korporatīvo pārvaldību pastāv cieša saikne(13) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūciju par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu “Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem ‐ sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”(14) ,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 24. maija atzinumu par Komisijas paziņojumu “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību”(15) ,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

–  ņemot vērā to Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A7-0023/2013),

A.  tā kā terminu “korporatīvā sociālā atbildība” (KSA) nedrīkst ļaunprātīgi izmantot, lai pārdefinētu starptautiski atzītus obligāti piemērojamus standartus, bet tas ir jāizmanto, lai censtos izmērīt šo standartu īstenošanu un labāk izprastu veidu, kā tos iespējams tūlītēji un tieši piemērot visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma;

B.  tā kā jēdziens “korporatīvā sociālā atbildība”, ko parasti izmanto ES iestādes, ir jāuzskata par tādu, kas principā nav nošķirams no saistītiem jēdzieniem, tādiem kā “atbildīga un ētiska uzņēmējdarbība”, “vide, sabiedrība un pārvaldība”, “ilgtspējīga attīstība” un “korporatīvā pārskatatbildība”;

C.  tā kā daudzpusējai ieinteresēto personu pieejai arī turpmāk ir jābūt visu ES atbalstīto iniciatīvu pamatā, kā arī tai jābūt par pamatu KSA, uz kuru paši uzņēmumi paļaujas visvairāk, un šādu pieeju ir jāsāk īstenot jau vietējā līmenī;

D.  tā kā Globālās ziņošanas iniciatīva līdz šim ir nodrošinājusi starptautiski visplašāk atzīto metodoloģiju attiecībā uz uzņēmējdarbības pārredzamību un tā kā Starptautiskās integrēto pārskatu padomes (IIRC ) izveidošana, iesaistot galvenās struktūras, kuras nosaka starptautiskos grāmatvedības standartus, liecina par to, ka pārskati par korporatīvo ilgtspējību, kas integrēti finanšu pārskatos, tuvākajā desmitgadē kļūs par starptautisku normu;

E.  tā kā novatoriskais darbs Velsas prinča projektā “Pārskati ilgtspējības nodrošināšanai”, kas ietverts programmā “Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika uzņēmumiem” un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā, ir radījis iespēju uzņēmumiem pilnībā un pareizi izprast to radītās ārējās sociālās un vides ietekmes vērtību naudas izteiksmē, un līdz ar to ir iespējams šo ietekmi iekļaut uzņēmumu finanšu pārvaldībā;

F.  tā kā ieguldītāju aprindās ir notikušas radikālas pārmaiņas, un 1123 ieguldītāji (kuru ieguldījums ir USD 32 triljoni no kopējās pārvaldīto aktīvu vērtības) ir ievērojuši ANO atbildīgas ieguldīšanas principus (UNPRI ); tā kā Eiropas Ilgtspējīgu ieguldījumu forumā ir aplēsts, ka 2010. gada septembrī globālais sociāli atbildīgu ieguldījumu tirgus ir sasniedzis apmēram EUR 7 triljonus, un tā kā 82 ieguldītāji organizācijas Aviva Global Investors vadībā, kuru kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība ir USD 50 triljoni, ANO augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību aicināja padarīt obligātus pārskatus par korporatīvo ilgtspējību;

G.  tā kā daudzpusēju ieinteresēto personu foruma KSA jautājumos izveide, vairāku izmēģinājuma un pētniecības projektu īstenošana un bijušās Uzņēmumu alianses darbības ir izveidojušas stabilu pamatu Eiropas rīcībai KSA jomā, ko pastāvīgi papildina vērtīgs ieguldījums, kādu veikusi Eiropas KSA organizāciju “saime”, kurā ietilpst uzņēmumu tīkls CSR Europe , Eiropas akadēmija “Uzņēmējdarbība sabiedrībā” (EABIS ), Eiropas Ilgstpējīgu ieguldījumu forums (Eurosif ) un Eiropas Korporatīvā tiesiskuma koalīcija (ECCJ );

H.  tā kā vairāki kopīgie KSA standarti ir būtiski, tā kā materiālās atšķirības nosaka arī vajadzību īstenot atšķirīgu pieeju nozarē un tā kā brīvā sabiedrībā KSA nekādā gadījumā nedrīkst labdarības akciju padarīt par obligātu, jo tādējādi varētu mazināties cilvēku vēlme ziedot;

I.  tā kā uzņēmumu rīcības kodeksiem ir bijusi svarīga nozīme KSA ieviešanā un izpratnes veidošanā par KSA, taču tie nav pietiekami iedarbīgi, jo tiem bieži vien trūkst specifikas, tie neatbilst pašreizējiem starptautiskajiem standartiem, netiek pievērsta uzmanība būtiskiem jautājumiem un to piemērošana nav salīdzināma un pārskatāma;

J.  tā kā ANO vienprātīgi apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, ko pilnībā atbalstīja ES dalībvalstis, Starptautiskā Darba devēju organizācija un Starptautiskā Tirdzniecības kamera, vienlaikus atbalstot arī saprātīgu regulatīvo un brīvprātīgo darbību kopumu;

K.  tā kā bijušais ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos John Ruggie aicināja ES dalībvalstis Zviedrijas prezidentūras sasauktajā KSA konferencē precizēt un atbalstīt izvirzīto jautājumu par eksteritoriālu jurisdikciju gadījumos, kad konstatēti uzņēmumu pārkāpumi ekonomiski nestabilās trešās valstīs; tā kā šo aicinājumu vēlāk apstiprināja Eiropadome savos secinājumos, taču pagaidām šis jautājums nav ticis risināts;

L.  tā kā Eiropadome un Eiropas Parlaments pilnībā apstiprināja Komisijas 2010. gada oktobrī publicēto pētījumu par pārvaldības atšķirībām starp starptautiskajiem KSA instrumentiem un standartiem un pašreizējiem Eiropas tiesību aktiem (tā dēvētais Edinburgas pētījums), par kura rezultātiem tika ziņots 2011. gada ziņojumā par cilvēktiesībām;

M.  tā kā ESAO pamatnostādnes par starptautiskiem uzņēmumiem ir visticamākais starptautiskais KSA standarts, un tā kā šo pamatnostādņu atjaunināšana, par kuru vienojās 2011. gada maijā, ir nozīmīga iespēja uzlabot KSA īstenošanu;

N.  tā kā ir tikušas izstrādātas vairākas starptautiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt uzņēmumu ilgtspējības ziņojumu obligātu iesniegšanu, ietverot Ķīnas valsts uzņēmumiem izvirzīto ziņošanas prasību un uzņēmumiem izvirzīto prasību ziņot par Indijas valdības izstrādāto KSA pamatnostādņu īstenošanu, turklāt jāņem vērā, ka Brazīlijā, Dienvidāfrikā un Malaizijā uzņēmumiem ir jāsniedz ilgtspējīgas darbības rādītāji, lai šos uzņēmumus iekļautu biržas sarakstos, kā arī šādu prasību ir izvirzījusi Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru un biržas komisija;

O.  tā kā Dānijas Likums par finanšu pārskatiem (2008. gads) attiecībā uz ziņojumiem par korporatīvo ilgtspējību, kas ietver konkrētas papildu prasības ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām un ietekmi uz cilvēktiesībām, ir bijis ārkārtīgi populārs Dānijas uzņēmumos, un minētā likuma pirmajos trijos piemērošanas gados 97 % uzņēmumu ir izvēlējušies ziņot, lai gan tikusi piemērota prasība “ievēro vai paskaidro”;

P.  tā kā Francija un Dānija ir divas no četrām ANO dalībvalstu valdībām, kuras ir piekritušas sākt ANO konferences Rio+20 saistību īstenošanu attiecībā uz ziņošanu par korporatīvo ilgtspējību;

Q.  tā kā starptautiskiem uzņēmumiem izstrādāto ESAO pamatnostādņu atjaunināšana, ko vadīja Nīderlande, bija iespēja atjaunot šo pamatnostādņu atpazīstamību un statusu, izmantojot valsts kontaktpunktu sistēmu, šāda atjaunināšana likvidēja saistīto ieguldījumu sistēmu, kas kavēja šīs pamatnostādnes pilnībā piemērot visā piegādes ķēdē, un šāda atjaunināšana pilnībā integrēja ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus;

R.  tā kā Parlamenta rezolūcijā par stratēģiju “Eiropa 2020” ir norādīts, ka pastāv cieša saikne starp korporatīvo atbildību un korporatīvo pārvaldību;

S.  tā kā 2009. gada pētījumā Green Winners par 99 uzņēmumiem tika parādīts, ka 16 atsevišķās rūpniecības nozarēs uzņēmumi, kuros ir ieviestas KSA stratēģijas, pārsniedz produktivitātes rādītājus par 15 %, kas katram uzņēmumam nozīmē papildu tirgus kapitalizāciju EUR 498 miljonu (USD 650 miljonu) apmērā;

T.  tā kā 2012. gada Global CEO aptauja liecina, ka uzņēmumi atzīst to, ka nolūkā panākt izaugsmi ir nepieciešama cieša sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem; tā kā, piemēram, vairāk nekā 60 % no aptaujas dalībniekiem plānoja nākamajos trijos gados palielināt savus ieguldījumus darbaspēka veselības saglabāšanā,

1.  atzīst, ka Komisijas paziņojums ir daļa no politikas paziņojumu kopuma, kuru mērķis ir nodrošināt, ka KSA tiek popularizēta daudz plašāk, ir iekļauta ES politikā un kļūs par vispāratzītu Eiropas rīcības principu; aicina Komisiju un dalībvalstis praktisku pasākumu pamatā izmantot 2014.–2020. gada KSA stratēģiju, lai mudinātu uzņēmumus iesaistīties KSA;

2.  uzsver, ka aktīva sabiedriskās atbildības uzņemšanās uzlabo uzņēmumu uzticamību un sabiedrības attieksmi;

3.  tomēr piekrīt paziņojumā iekļautajai analīzei attiecībā uz to, ka praksē KSA joprojām galvenokārt īsteno tikai neliela daļa lielo uzņēmumu, lai gan 2001. un 2006. gada Komisijas paziņojumos tika pausts tiešs aicinājums KSA īstenošanā iesaistīties lielākam skaitam uzņēmumu; tomēr uzskata, ka uzņēmumi vienmēr ir iesaistījušies tās sabiedrības procesos, kurā tie darbojas, un ka KSA var tikt ieviesta jebkura lieluma uzņēmumos; norāda arī, ka debatēs par KSA ir jāiesaista MVU, no kuriem daudzi KSA pieņemtu saskaņā ar neformālāku un intuitīvāku pieeju, kas saistīta ar ļoti nelieliem administratīviem darbiem un nerada izmaksu pieaugumu;

4.  pievērš uzmanību MVU stratēģiskajai nozīmei, jo MVU, ņemot vērā to ciešās saites ar reģionu, kurā tie darbojas, var veicināt KSA ieviešanu; aicina Komisiju sadarbībā ar valstu iestādēm un daudzpusējiem ieinteresēto personu forumiem izstrādāt konkrētai nozarei pielāgotus pasākumus MVU savstarpējai sadarbībai, kas MVU ļautu kopīgi risināt sociālās un vides problēmas;

5.  pauž nožēlu par to, ka, ieviešot KSA, galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta vides standartiem, atstājot novārtā sociālos standartus, lai gan tie ir būtiski nolūkā atjaunot tādu sociālo klimatu, kas sekmē ekonomikas izaugsmi un sociālo konverģenci;

6.  uzskata ‐ globālā finanšu krīze rada reālu risku tam, ka politikas veidotāji, tostarp ES, cietīs no sekām, ko rada pašu īstenotā īstermiņa pieeja, galveno uzmanību pievēršot tikai pasākumiem nolūkā šauri definēt pārredzamību un pārskatatbildību finanšu tirgos un ignorējot to, ka finanšu nozarei un visām rūpniecības nozarēm integrētā veidā nekavējoties ir jārisina neatliekamie un novārtā atstātie uzdevumi saistībā ar vides degradāciju un sociālo noslāņošanos;

7.  brīdina, ka uzņēmumi nākotnē var būt ilgtspējīgi tikai tad, ja tie pastāv ilgtspējīgā ekonomikā, un ka nepastāv alternatīva pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas ietver arī sociālā un dabas kapitāla saglabāšanu pasaulē, kas ir process, kurā KSA ir jābūt izšķirošai nozīmei;

8.  uzskata, ka KSA ieviešana ir proporcionāli jāpalielina, izmantojot tādus līdzekļus kā uzsvars uz globāliem KSA instrumentiem; jauni impulsi no uzņēmumiem, kuri ir vadošie starp savas nozares uzņēmumiem; uzņēmumu publiskota informācija sociālajā un vides jomā; atbilstīgu pamatnostādņu izmantošana; valsts administrācijas atbalsts, lai radītu apstākļus sadarbības sekmēšanai KSA jomā, un atbilstīgu līdzekļu un instrumentu sniegšana, piemēram, stimulu sistēmas ieviešana; pašreizējo KSA iniciatīvu rūpīga ietekmes analīze; atbalsts jaunām iniciatīvām sociālajā jomā; KSA pielāgošana MVU vajadzībām; un arvien lielāka Eiropas un pasaules sociālo un vides problēmu milzīgo mērogu apzināšanās gan uzņēmēju aprindās, gan plašākā sabiedrībā;

9.  atbalsta Komisijas nolūku stiprināt KSA nozīmi Eiropā, izstrādājot pamatnostādnes un atbalstot starptautisko ieinteresēto personu iniciatīvas konkrētās rūpniecības nozarēs, un aicina vadošos uzņēmumus un apvienības īstenot šo iniciatīvu;

10.  atkārtoti norāda, ka KSA no procesa ir jākļūst par rezultātu;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojumā ietvertā KSA definīcija, kurā ir atspoguļota jaunā pieeja, ko 2009. gadā Komisija pieņēma daudzpusēju ieinteresēto personu forumā, sniedz būtisku iespēju nodrošināt iekļautību un vienprātību, kā arī precīzi atspoguļo jauno vienošanos par šo jautājumu starp uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, kas bija iespējama tādēļ, ka visas puses vienprātīgi piekrita ANO pamatprincipiem un citiem instrumentiem, piemēram, ISO 26000 ieteiktajiem standartiem par sociālo atbildību; atzinīgi vērtē sociālo, vides, ētikas un cilvēktiesību problēmu iekļaušanu uzņēmumu darbībās; prasa, lai Komisija nošķirtu šādus jēdzienus: 1) uzņēmumu labdarības akcijas; 2) uzņēmumu sociālās akcijas, kuru pamatā ir likumi, noteikumi un starptautiski standarti; un 3) uzņēmumu antisociālu rīcību, kas pārkāpj likumus, noteikumus un starptautiskus standartus un kas ir noziedzīgi un saistīti ar ekspluatāciju, piemēram, ar bērnu darbu un piespiedu darbu, kas ir stingri jānosoda;

12.  vēlreiz norāda, ka KSA ir jāattiecina arī uz uzņēmumu attieksmi pret trešām valstīm un uz darbību tajās;

13.  ar interesi konstatē, ka Komisija ir sākusi iekļaut ES tirdzniecības nolīgumos skaidru norādi uz KSA; ņemot vērā korporāciju, to meitasuzņēmumu un piegādes ķēžu būtisko nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā, uzskata, ka uzņēmumu atbildība sociālajā un vides jomā ir jāietver ES tirdzniecības nolīgumu sadaļā “Ilgtspējīga attīstība”; aicina Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus par minēto KSA principu īstenošanu tirdzniecības politikā;

14.  uzskata, ka, īstenojot sociālo atbildību, ir jāņem vērā arī tie pamatprincipi un tiesības, kurus, piemēram, noteikusi SDO, jo īpaši ietverot biedrošanās brīvību, tiesības uz koplīguma slēgšanu, piespiedu darba aizliegumu, bērnu darba izskaušanu un diskriminācijas darbavietā novēršanu;

15.  ļoti atzinīgi vērtē nodarbinātības, uzņēmējdarbības un iekšējā tirgus komisāru un viņu dienestu ieguldījumu, izstrādājot uz nākotni orientēto un konstruktīvo pieeju, kas pieņemta Komisijas paziņojumā; atzīst citu Komisijas dienestu ieguldījumu, iekšējo dienestu grupā izstrādājot KSA; tomēr aicina Komisijas priekšsēdētāju uzņemties personisku vadību KSA jomā un nodrošināt, ka Komisija pilnībā iesaistās KSA īstenošanā, jo īpaši Vides ģenerāldirektorātā un dienestos, kas nodarbojas ar ārējām attiecībām;

16.  uzskata, ka KSA ir jāiekļauj sociāli pasākumi, kas ietver profesionālo apmācību, darba un privātās dzīves saskaņošanu un pienācīgus darba apstākļus; vēlreiz pauž pārliecību par KSA nepieciešamību uzņēmējdarbībā, taču atkārtoti uzsver ‐ ja īstermiņā kādā konkrētā situācijā vai uzņēmumā KSA nav piemērojama, to nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kā attaisnojumu bezatbildīgai un antisociālai rīcībai; uzskata, ka ir pietiekami daudz pētījumu, ar kuriem pierādīt KSA nepieciešamību uzņēmējdarbībā, un ka šo pētījumu rezultātu izplatīšana ir jānosaka par prioritāti; prasa veikt jaunu pētījumu par KSA, kas būtu veltīts KSA veicinātu uzņēmējdarbības prakses pārmaiņu kumulatīvās ietekmes izvērtēšanai, risinot visaptverošus Eiropas un pasaules līmeņa uzdevumus, tādus kā oglekļa emisija, ūdens paskābināšanās, galēja nabadzība, bērnu darbs un nevienlīdzība, kā arī tiktu izvērtēta gūtā pieredze, kas jāiekļauj Eiropas turpmākajā darbībā, izstrādājot globālas KSA iniciatīvas;

17.  atzīst, ka būtiski trūkumi KSA iniciatīvās rodas tad, ja uzņēmumi, kuri lepojas ar KSA īstenošanu savā darbībā, izvairās ņemt vērā kritiskās interešu grupas vai jutīgus tematus, kas skar to uzņēmējdarbību un vietu globālajā piegādes ķēdē; aicina Komisiju sadarbībā ar finanšu iestādēm un sociālajiem partneriem turpināt KSA tematisko grupu iesākto darbu, lai labāk apzinātu, kā uzņēmumi un to ieinteresētās personas var objektīvi atpazīt sociālās un vides problēmas, kas ir būtiskas konkrētajam uzņēmumam, un aicina taisnīgā un līdzsvarotā veidā izraudzīties ieinteresētās personas, kuras iesaistīt uzņēmuma KSA iniciatīvās;

18.  uzskata, ka patērētāji aizvien biežāk pievērš uzmanību uzņēmumu darbībām KSA jomā, tādēļ mudina uzņēmumus izvēlēties pārredzamu pieeju, jo īpaši attiecībā uz korporatīvām darbībām, kas saistītas ar ētiskiem, sociāliem un ekoloģiskiem aspektiem;

19.  uzsver, ka KSA būs realizējama tikai tad, ja tiks ievēroti spēkā esošie tiesību akti un sociālo partneru vietējā tarifu regulēšanas sistēma;

20.  uzskata, ka, izvērtējot uzņēmuma korporatīvo sociālo atbildību, ir jāņem vērā to uzņēmumu prakse, kuri ir daļa no piegādes ķēdes, kā arī iesaistīto apakšuzņēmumu prakse;

Ilgtspējīga atlabšana

21.  atbalsta Komisijas paziņojumā iekļauto konstatējumu, ka pašreizējās krīzes sociālās ietekmes mazināšana un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu izstrādāšana ir daļa no uzņēmumu sociālās atbildības; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar darba ņēmēju pārstāvjiem atbalstīt uzņēmumus, lai tie varētu iesaistīties KSA īstenošanā; aicina uzņēmumus apsvērt iniciatīvas, kuru mērķis ir saglabāt un radīt darbvietas ‐ jo īpaši tādas, kas paredzētas jauniešiem un sievietēm, ‐ visās darbības jomās (tādās kā vadība un apmācība, tirgi, personāla komplektēšana, vide un sabiedrība), īpašu uzmanību pievēršot tām grupām, kurām ir daudzi šķēršļi, piemēram, romiem un personām ar invaliditāti, un aicina pieņemt darbā ne tikai zemākā līmeņa darbiniekus, bet arī vadošos darbiniekus no vietējā darba tirgus, izveidojot, piemēram, sistēmu, kas ļautu augstskolu beidzējiem iziet kvalitatīvu praksi nolūkā gūt darba pieredzi, kāda vajadzīga privātā sektora darba devējiem;

22.  uzskata, ka uzņēmumiem ir jāiesaistās tādu ekonomikas krīzes saasinātu sociālu problēmu risināšanā kā, piemēram, mājokļu trūkums un nabadzība, kā arī to kopienu attīstībā, kurās šie uzņēmumi darbojas;

23.  atzīst, ka ekonomikas krīze ir izraisījusi tādas parādības kā gadījuma darbu pieaugums, jo īpaši sieviešu vidū, atšķirīgi darba apstākļi, ko daļēji nosaka apakšlīgumu slēgšana, piespiedu kārtā nepilnas slodzes darbs daudziem darba ņēmējiem, kuri vēlētos strādāt pilnas slodzes darbu, un tādu darba metožu pieaugums, kas dažreiz vērtējamas kā ekspluatējošas, un ēnu sektora atdzimšana; aicina Komisiju un Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu forumu īpaši izvērtēt apakšlīgumu slēgšanas pieaugumu; mudina šajā darbā ievērot ANO pamatprincipus, kas piegādes ķēdē piemērojami neatkarīgi no dažādajiem piegādes līmeņiem, un jo īpaši aicina ņemt vērā ietekmes novērtējuma koncepciju;

24.  norāda, ka KSA ietver arī atbilstību tiesību aktiem par darba fiziskajiem apstākļiem, darbā pieņemšanas un atlaišanas procedūru izstrādi un politiku, darba ņēmēju datu un privātuma aizsardzību un atalgojuma un citas atlīdzības savlaicīgu izmaksu, un aicina ņemt vērā šos aspektus;

25.   atzīst, ka krīze ir ietekmējusi sociālo struktūru; atzinīgi vērtē atsevišķu uzņēmumu veiktos pasākumus, ar kuriem darba tirgū iekļaut mazāk aizsargātas un nelabvēlīgas grupas; prasa uzņēmumiem turpināt šādu iniciatīvu īstenošanu; tomēr uzsver, ka uzņēmumu slēgšana un to darbības ierobežošana apdraud atsevišķus KSA sniegtus ieguvumus, tādus kā sabiedrībā mazāk aizsargāto grupu un jo īpaši personu ar invaliditāti nodarbinātība, šādu darba ņēmēju apmācības un statusa uzlabošanu, inovatīvu sociāli lietderīgas ražošanas veidu un pakalpojumu ieviešanu, piemēram, izmantojot krājaizdevu sabiedrības, un jaunu nodarbinātības modeļu veicināšana ar sociālās uzņēmējdarbības, kooperatīvu un taisnīgas tirdzniecības starpniecību; uzskata, ka šajā nolūkā ir būtiski noteikt sociālo pasākumu kritērijus; aicina Komisiju veikt apjomīgu analīzi saistībā ar krīzes radīto sociālo ietekmi uz šīm iniciatīvām, ietverot uz dzimumiem balstītu pieeju un galveno uzmanību pievēršot Dienvideiropas valstīm, kā arī šīs analīzes rezultātu apspriešanā pilnībā iesaistīt sociālos partnerus un KSA ieinteresētās personas;

26.  uzskata, ka no KSA pasākumiem gūst labumu ne vien visa sabiedrība, bet tie palīdz arī uzlabot uzņēmumu tēlu un paaugstina to statusu potenciālo patērētāju vidū, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot ekonomisko dzīvotspēju;

27.  norāda, ka darba ņēmējiem paredzētu prasmju attīstības un mūžizglītības programmu izstrāde, regulārs individuālais darba ņēmēju vērtējums un spēju pārvaldības programma, kā arī uzņēmuma un attīstības individuālu mērķu noteikšana darba ņēmējiem uzlabo darba ņēmēju motivāciju un atdevi un ir būtisks KSA elements;

28.  uzsver, ka jo īpaši krīzes apstākļos uzņēmumiem, kuri savā darbībā īsteno KSA principus, ir jāpalīdz attīstīt reģiona inovācijas spējas, ražotnēs ieviešot inovatīvus un ekoloģiskus tehnoloģiskos risinājumus un veicot jaunus ieguldījumus un modernizāciju; uzsver, ka tādu vides aspektu kā bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas, resursu efektīva izmantošana un vides veselība iekļaušana uzņēmējdarbībā sniedz iespējas sekmēt ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu;

29.  uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības pensiju sistēmu atšķirības, dažos gadījumos finanšu krīze varētu būt mazinājusi darbinieku uzticību tam, ka pēc krīzes uzņēmumi pildīs pienākumu nodrošināt tiesības uz ilgtermiņa privāto pensiju; aicina atbildīgos uzņēmumus, sadarbojoties ar Komisiju un sociālajiem partneriem, risināt šo problēmu, tostarp izveidojot atvērtu, iekļaujošu un uz noteikumiem balstītu kārtību pensiju ieguldījumu pārvaldībai, un kā daļu no plašāka KSA uzdevuma risināt to, kā panākt aktīvu novecošanu demogrāfisko pārmaiņu laikmetā; norāda ‐ lai būtu iespējama ilgtspējīga ekonomikas atlabšana, ir būtiski atjaunot uzticību starp darba ņēmējiem un uzņēmumiem;

Starptautisku organizāciju un daudzpusēju ieinteresēto personu pieeja

30.  īpaši atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā likto uzsvaru uz starptautisko standartu stiprināšanu un īstenošanu un, ņemot vērā ESAO pamatnostādņu 2011. gada atjaunināšanu un vienošanos par ANO pamatprincipiem, uzskata, ka tagad ES rīcībā galvenais uzsvars ir jāliek uz šo pamatnostādņu un principu atbalstīšanu un īstenošanu Eiropas uzņēmumos; uzsver, ka šīs ESAO pamatnostādnes ir noteiktas un atzītas starptautiskā līmenī, lai izveidotu un uzturētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, vienlaikus veicinot atvērtu, taisnīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi visā pasaulē; ierosina Komisijai katru gadu ziņot Parlamentam un Padomei par šo ESAO pamatnostādņu īstenošanu;

31.  uzsver tādas Savienības politikas izstrādes nozīmi KSA jomā, kas papildina starptautisko normu attīstību, lai valstu un starptautiskā līmenī izvairītos no atšķirīgas noteikumu interpretācijas un nevienlīdzīgas konkurētspējas riska;

32.  prasa, lai katrai no 27 dalībvalstīm paātrinātu valsts rīcības plāna KSA jomā pārskatīšanu un valsts plānu, ar kuriem īsteno attiecīgās ESAO pamatnostādnes un ANO pamatprincipus, izstrādi, kas jāpabeidz ne vēlāk kā 2013. gada decembrī; uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šo plānu sagatavošanā piedalītos visas attiecīgas ieinteresētās personas, tostarp NVO, pilsoniskā sabiedrība, arodbiedrības, darba devēju organizācijas un valsts cilvēktiesību iestādes (NHRI ); aicina ES sekmēt mācīšanos no to ES dalībvalstu pieredzes, kuras pašreiz veic šo procesu; mudina dalībvalstis gūt ierosmi no ISO 26000 standartā ietvertajām pamatnostādnēm, Globālās ziņošanas iniciatīvas pamatnostādņu jaunākās versijas un Valsts cilvēktiesību iestāžu Eiropas grupas izstrādātajām norādēm;

33.  prasa ES līmenī ieviest lielāku politikas saskaņotību, nodrošinot publiskā iepirkuma, eksporta kredītu, labas pārvaldības, konkurences, attīstības, tirdzniecības, investīciju un citu politikas virzienu un nolīgumu atbilstību attiecīgajās ESAO un ANO pamatnostādnēs un principos minētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību, sociālajiem un vides standartiem; šajā sakarībā aicina sadarboties ar darba ņēmēju, darba devēju un patērētāju pārstāvības struktūrām, vienlaikus ņemot vērā attiecīgos NHRI ieteikumus, piemēram, Valsts cilvēktiesību iestāžu Eiropas grupas iesniegto priekšlikumu Komisijai par cilvēktiesībām un iepirkumu; prasa izstrādāt nozīmīgus un pienācīgus ietekmes novērtējumus par tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz iespējamu neatbilstību ANO pamatprincipiem un uzstāj, ka ir jānodrošina koordinācija ar ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību darba grupu, lai izvairītos no atšķirīgas un neatbilstīgas minēto pamatprincipu interpretēšanas;

34.  īpaši atzinīgi vērtē IKT nozares iekļaušanu Eiropas īpašajās pamatnostādnēs par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; atzīst, ka vajadzība, no vienas puses, nodrošināt privātās dzīves aizsardzību un izskaust noziedzīgu saturu un, no otras puses, mērķis aizstāvēt vārda brīvību, ir īstena dilemma, par ko liecina nesenā pretrunīgā rīcība, ievietojot YouTube antiislāmisku video; šajā ziņā prasa, lai skaitliskā ziņā vairāk Eiropas uzņēmumu iesaistītos vadošajā ieinteresēto personu iniciatīvā ‐ Globālā tīkla iniciatīvā (GNI ) ‐, kurā šobrīd dalībnieku vairākums pārstāv ASV uzņēmumus;

35.  prasa, lai jebkurā tirdzniecības un attīstības finansējuma līgumā, kuru privātā sektora pārstāvjiem piedāvā ES investīciju iestādes, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, tiktu ietvertas līgumiskas klauzulas, ar kurām prasa ievērot ESAO pamatnostādnes par starptautiskiem uzņēmumiem un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, paredzot noteikumus par pārskatatbildību un skaidru sūdzību iesniegšanas mehānismu; vēlreiz aicina dalībvalstis tāpat rīkoties attiecībā uz eksporta kredītu piešķiršanu uzņēmumiem;

36.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par valstu rīcības plāniem attiecībā uz ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanu; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) uzņemties daudz lielāku lomu, palīdzot šos plānus īstenot visaugstākajā līmenī un sekmēt efektīvu uzraudzību un ziņošanu; prasa dalībvalstīs veikt procesu salīdzinošo izvērtēšanu, lai sekmētu īstenošanu; aicina Komisiju un EĀDD izvērtēt rīcības plānu īstenošanas ietekmi un novērtēt ES līmenī veikto darbību, un līdz 2014. gada beigām ziņot Eiropadomei un Parlamentam;

37.  atzīst, ka aizvien vairāk uzņēmumu veic uzņēmējdarbību ekonomiski nestabilās valstīs un ka šiem uzņēmumiem ir pienākums gādāt par darbinieku aizsardzību pret konfliktiem, terorismu un organizēto noziedzību; tomēr prasa, lai uzņēmumi uzņēmējdarbības vietā vienādā mērā nodrošinātu, ka drošības noteikumi neskar citu personu mieru vai drošību un nerada iespēju apsūdzībām par līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai starptautiskie principi par brīvprātīgiem drošības pasākumiem tiktu pieņemti plašākā mērogā, un mēģināt panākt vienošanos par starptautisku tiesisko regulējumu attiecībā uz privāto armiju un drošības uzņēmumu (PMSCs ) regulējumu, uzraudzību un kontroli;

38.  aicina uzņēmumus un citas ieinteresētās personas konstruktīvi iesaistīties Komisijas īstenotajā procesā, kurā izstrādā katrai nozarei pielāgotus norādījumus cilvēktiesību jomā, un pēc izstrādes attiecīgi aicina šos norādījumus izmantot;

39.  aicina Komisiju, jo īpaši Tieslietu ģenerāldirektorātu, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā pārstāvja uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos ieteikumu, iesniegt priekšlikumus labākai tiesu sistēmas piekļuves sekmēšanai ES tiesās attiecībā uz pašiem ekstrēmākajiem, smagākajiem cilvēktiesību vai darba tiesību pārkāpumiem, kādus ir izdarījuši Eiropā darbojošies uzņēmumi, to meitasuzņēmumi, apakšuzņēmēji vai uzņēmējdarbības partneri;

40.  norāda arī, ka ir jāizstrādā un jāizveido mehānisms ziņošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem katrā uzņēmumā;

41.  uzskata, ka Green Matters pētījums pierāda, ka pastāv tieša pozitīva saikne starp uzņēmumu īstenoto KSA un labākiem finanšu darbības rezultātiem krīzes pārvarēšanas procesā; atbalsta atbildīgas konkurētspējas koncepciju un uzsver, ka potenciālais sociāli un ekoloģiski lietderīgu preču un pakalpojumu tirgus joprojām ir būtiska izdevība uzņēmumiem iesaistīties tirgū, kā arī iespēja apmierināt sociālās vajadzības;

42.  piekrīt 2012. gada Global CEO aptaujā paustajam uzņēmumu viedoklim, ka uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi nodrošina cieša sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, valdībām un uzņēmējdarbības partneriem, kā arī ieguldījumi vietējās kopienās; atbalsta un prasa intensīvāk īstenot uzņēmējdarbības iniciatīvas, kas saistītas ar darbvietu radīšanu un apmācību un kas palīdz kompensēt resursu trūkumu un veicināt atveseļošanos;

43.  aicina Komisiju un jo īpaši Tirdzniecības ģenerāldirektorātu atteikties no “pasīvās” pieejas ESAO pamatnostādnēm un to aizstāt ar “aktīvo” pieeju, cita starpā ievērojot ESAO Deklarāciju par starptautiskiem ieguldījumiem un daudznacionāliem uzņēmumiem, kas ietver ESAO pamatnostādnes, nodrošinot ESAO pamatnostādņu veicināšanu un pastāvīgu atbalstīšanu ES delegācijās trešās valstīs, finansējot trešo valstu uzņēmumu, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības veiktspējas palielināšanas iniciatīvas attiecībā uz ESAO pamatnostādņu īstenošanu un nodrošinot, ka atsauce uz ESAO pamatnostādnēm ir iekļauta visos jaunajos ES un trešo valstu nolīgumos, tostarp visos tirdzniecības un ieguldījumu līgumos; prasa Eiropas Savienībai galvenos diplomātijas centienus veltīt tam, lai aizvien vairāk valstu pārliecinātu parakstīt starptautiskus nolīgumus, un, sadarbojoties ar dalībvalstīm, sniegt konkrētu atbalstu pilsoniskās sabiedrības grupām gadījumos, kad specifiskās instancēs ir jāiesniedz sūdzības par pārkāpumiem;

44.  uzskata, ka KSA var būt svarīgs instruments, ar ko palīdzēt Eiropas Savienībai atbalstīt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju īstenošanu starptautiskā līmenī; aicina Komisiju atbalstīt Eiropas organizācijas un sociālos partnerus, kas cenšas īstenot izmēģinājuma projektus saistībā ar ESAO pamatnostādnēm un citiem starptautiskiem KSA standartiem, kuru mērķis ir trešo valstu veiktspējas palielināšana; prasa Komisijai sarunām par jaunajiem pamatnolīgumiem un to noslēgšanai izvirzīt konkrētu mērķi saistībā ar KSA jautājumiem un aicināt sociālos partnerus noslēgt šos nolīgumus, ņemot vērā jauno, katrai nozarei pielāgoto pieeju KSA; aicina Komisiju un jo īpaši Nodarbinātības ģenerāldirektorātu KSA iekļaut darba standartus, sadarbībā ar trešo valstu valdībām īstenojot izmēģinājuma projektus par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

45.  piekrīt Komisijas paziņojumā “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” paustajam, ka “priekšnoteikums [korporatīvās sociālās] atbildības īstenošanai ir piemērojamo tiesību aktu un sociālo partneru kolektīvo līgumu ievērošana; uzskata, ka KSA ir jāpapildina, nevis jāaizstāj spēkā esošie tiesību akti, sarunas par darba koplīguma slēgšanu un dialogs ar arodbiedrībās iesaistītiem darba ņēmējiem; uzskata, ka uzņēmumiem būtu jāapņemas ar darba ņēmējiem un to pārstāvjiem apspriest savu KSA politiku un tādus elementus kā uzņēmuma gada ziņojums par veikto darbību sociālo un ekoloģisko ietekmi; uzskata, ka ir jāpieņem EFA fakultatīvo noteikumu kopums, ņemot vērā šo noteikumu iespējamo saturu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā par šo tematu;

46.  prasa ES un jo īpaši Komisijai

   nodrošināt, ka KSA un cilvēktiesību temats ir noteikts par prioritāti atsevišķos finanšu instrumentos saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam; un
   saskaņā ar EIDHR noteikt īpašu atbalstu, kas paredzēts pilsoniskās sabiedrības organizāciju, valsts cilvēktiesību iestāžu, cilvēktiesību aizstāvju, arodbiedrību un citu cilvēktiesību organizāciju apmācībai un vispārējai veiktspējas palielināšanai KSA un cilvēktiesību jomā;

47.  atzinīgi vērtē to, ka atsevišķi uzņēmumi ir izmantojuši ANO Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi, lai ANO sistēmā iestātos par jaunu globālu konvenciju korporatīvās atbildības jomā; uzskata, ka, lai gan šādas konvencijas pieņemšanai, iespējams, vajadzīgi daži gadi, ES būtu konstruktīvi jāiesaistās debatēs; tomēr uzskata, ka šādas diskusijas nedrīkst novērst uzņēmumu un valdības politikas veidotāju uzmanību no tūlītējas pašreizējo KSA instrumentu īstenošanas; vērš uzmanību uz to, ka pastāv atšķirīgi modeļi, kā papildus ANO sistēmai varētu veidot jaunus KSA globālās pārvaldības veidus, piemēram, veicinot ESAO pamatnostādņu lielāku izplatību valstīs, kas nav šīs organizācijas locekles, vai popularizējot līdzīgi domājošu valdību atsevišķas iniciatīvas; prasa Eiropas Savienībai, Komisijai un dalībvalstīm attiecībā uz uzņēmumu konkrētu un pierādāmu ieguldījumu izstrādāt un atbalstīt īpašus priekšlikumus, par kuriem jāvienojas saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem pēc 2015. gada;

Valstu politika attiecībā uz KSA

48.  atbalsta uzskatu, kas ietverts 2004. gada jūnija daudzpusēju ieinteresēto personu foruma pirmajā ziņojumā, ka valsts iestādes var sniegt būtisku ieguldījumu, izmantojot savas sasaukšanas un veicināšanas funkcijas nolūkā sekmēt KSA ieviešanu ‐ jo īpaši publiskā iepirkuma jomā ‐, un aicina dalībvalstis ar augsta līmeņa grupas un citu kanālu starpniecību šiem centieniem nodrošināt vērā ņemamu jaunu stimulu;

49.  prasa, lai gadījumos, kad ES vai tās dalībvalstis ir darījumu partneres (piemēram, publiskajā iepirkumā, valsts uzņēmumos, kopuzņēmumos, eksporta kredītu garantiju jomā un liela mēroga projektos trešās valstīs), prioritāte tiktu piešķirta atbilstībai ESAO un ANO pamatnostādnēm un principiem, kas tiktu atspoguļots īpašos līguma noteikumos, paredzot sekas uzņēmumiem, kuri klaji pārkāpj sociālos, vides un cilvēktiesību standartus;

50.  uzsver ANO programmas “Aizsargāt, ievērot un labot” nozīmīgumu un uzskata, ka attiecībā uz tās trim pīlāriem ‐ valsts pienākums aizsargāt pret cilvēktiesību pārkāpumiem, uzņēmumu atbildība ievērot cilvēktiesības un nepieciešamība nodrošināt labāku aizsardzības līdzekļu pieejamību ‐ ir jāveic pienācīgi pasākumi to īstenošanai;

51.  uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas uzņēmumu un to filiāļu un apakšuzņēmēju ietekmi starptautiskajā tirdzniecībā, tiem ir īpaši būtiska nozīme sociālo un darba standartu veicināšanā un izplatīšanā pasaulē; atzīst, ka sūdzības par ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, bieži tiek efektīvāk risinātas in situ ; atzinīgi vērtē ESAO valstu kontaktpunktus, kas ir uz valsts tiesībām balstīti mehānismi bez juridiska statusa un kuri var būt starpnieki dažādu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību strīdu risināšanā; tomēr prasa, lai uzņēmumi pieliktu lielākas pūles sūdzību izskatīšanas un risināšanas mehānismu izstrādē, kas saskaņoti ar ANO pamatprincipos paredzētajiem efektivitātes kritērijiem, un izmantotu autoritatīvus papildu norādījumus, kas noteikti starptautiski atzītos principos un pamatnostādnēs, jo īpaši nesen atjauninātajās ESAO Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma desmit principos, ISO 26000 rekomendējošajos standartos par sociālo atbildību un SDO trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku;

52.  prasa izstrādāt efektīvākus pārredzamības un atbildības standartus ES tehnoloģiju uzņēmumiem saistībā ar tādu tehnoloģiju eksportu, kuras var tikt izmantotas cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanai vai rīcībai, kas vērsta pret ES drošības interesēm;

53.  prasa īstenot principu “pazīsti galalietotāju”, lai nodrošinātu labāku kontroli un nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus piegādes ķēdes, ražošanas vai tirdzniecības plūsmas augšupējos un lejupējos posmos;

54.  uzskata, ka dalībvalstīm ir jāprasa no uzņēmumiem atbildība par principu un proaktīvas politikas pieņemšanu, lai novērstu diskrimināciju un sociālo atstumtību, veicinātu dzimumu līdztiesību un visu cilvēku pamattiesību ievērošanu;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā daudzpusēju ieinteresēto personu pieeju KSA, apsvērt iespēju paplašināt novērotāju piedalīšanos divreiz gadā notiekošajās augstākā līmeņa grupas sanāksmēs, lai novērotāju vidū būtu divi attiecīgo Parlamenta komiteju referenti, ANO Vides programmas pārstāvji, ANO Cilvēktiesību padomes un Starptautiskās Darba organizācijas pārstāvji, un attiecīgi viens izvēlēts pārstāvis no Eiropas uzņēmējdarbības sektora, arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības, par kuriem vienojusies daudzpusēju ieinteresēto personu foruma koordinācijas komiteja;

56.  atzīst, ka joprojām ir aktuāls 2001. gadā pieņemtajā Lākenes deklarācijā uzsvērtais aicinājums ES iestādes tuvināt Savienības iedzīvotājiem; tāpēc atbalsta ierosinājumu formāli izanalizēt solidaritātes priekšlikumu par starpiestāžu cilvēkresursu programmu ES iestādēs nolūkā veicināt iestāžu personāla un stažieru iesaistīšanos kopienas dzīvē, veicot humānās palīdzības un sociālās darbības, kas sniedz sabiedrisku labumu un kas ir gan daļa no personāla apmācības, gan arī kā brīvprātīgais darbs; uzsver, ka ierosinātā programma rada izmaksu ietaupījumus un augstu pievienoto vērtību, kā arī tā palīdzētu popularizēt un īstenot ES politiku un programmas; mudina visas dalībvalstis savos valsts rīcības plānos iekļaut darba ņēmēju brīvprātīgo darbu; prasa ar Eiropas Brīvprātīgo centra (CEV ) starpniecību parakstīt vienošanos, ar ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas visā Eiropā iesaistītu šā mērķa sasniegšanā;

57.  aicina uzņēmumus veicināt savu darbinieku brīvprātīgo darbu starptautiskā līmenī, lai sekmētu sinerģiju starp publisko un privāto sektoru attīstības sadarbības jomā; aicina Komisiju sniegt atbalstu uzņēmumu iniciatīvām šajā jomā, izmantojot topošo Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu;

58.  uzskata, ka dalībvalstīm ir jāmudina uzņēmumi izstrādāt politiku un ieviest pasākumus, kuros ņemta vērā vajadzība respektēt attiecīgo uzņēmumu visu darbinieku privāto un ģimenes dzīvi; uzskata, ka šajā politikā un pasākumos ir jāievēro vienlīdzības princips un ka tie ir jāiekļauj sarunās par darba laiku un organizēšanu, atalgojuma līmeņiem, jānodrošina darba ņēmēju piekļuve konkrētam praktiskam aprīkojumam, elastīgi darba nosacījumi, ietverot darba līgumu būtību un profesionālās darbības pārtraukumu pieejamību;

59.  atzīst, ka daudzās KSA iniciatīvās sociālie rādītāji ekonomiskā novērtējuma un vispārējās specifikas ziņā atpaliek no vides rādītājiem; uzskata ‐ lai gan pastāv rokasgrāmata par sociālu publisko iepirkumu ‐, ka Eiropas Savienība šajā jomā ir bijusi pārāk neaktīva; prasa veikt pētījumu par sociālā kapitāla novērtējumu, kas Eiropas vadībā rosinātu plaša mēroga debates par sociālās ietekmes labāku integrāciju ilgtspējīgā uzņēmumu pārvaldībā; atbalsta finansējuma piešķiršanu izmēģinājuma projektiem nolūkā izstrādāt sociālos rādītājus, izveidot sociālā reitinga aģentūras un sociālās revīzijas praktisku piemērošanu dažās dalībvalstīs un uzņēmējdarbības nozarēs;

60.  atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta nozīme, kādai vajadzētu būt publiskajam iepirkumam KSA prakses veicināšanā, ietverot piekļuvi apmācībai, vienlīdzību, taisnīgu tirdzniecību un mazāk aizsargātu darba ņēmēju un personu ar invaliditāti integrāciju, nolūkā dot uzņēmumiem stimulu palielināt sociālo atbildību; tomēr uzskata, ka joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā valsts iestādes faktiski ir ievērojušas ES publiskā iepirkuma noteikumu grozījumus un kāda vispārējā ietekme ir panākta attiecībā uz uzņēmumu vides un sociālo rādītāju uzlabošanu un KSA stimulēšanu; aicina veikt papildu pētījumus un ietekmes novērtējumus nolūkā izstrādāt precīzus ieteikumus, ar kuriem dot viegli saprotamus stimulus uzņēmumiem; prasa šādā novērtējumā iekļaut analīzi attiecībā uz uzņēmumu aizvien pieaugošo praksi privātajā iepirkumā, t. i., starpuzņēmumu līgumos, iekļaut KSA klauzulas, un prasa noteikt paraugprakses piemērus šajā jomā;

61.  mudina izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un sociālos plašsaziņas līdzekļus, lai mudinātu iesaistīties tos, kuri kopumā ir ieinteresēti piedalīties apspriešanā ar ieinteresētajām personām;

62.  uzteic dalībvalstis par vērā ņemamajiem centieniem izstrādāt un ieviest valsts rīcības plānus attiecībā uz KSA, konsultējoties ar nacionālajiem daudzpusējiem ieinteresēto personu forumiem daudzās ES valstīs; tomēr pauž bažas, ka joprojām lielam skaitam valstu politikas pasākumu ir jāpanāk būtiska, redzama ietekme uz KSA sekmēšanu; tāpēc prasa Eiropas līmenī padziļināt ar KSA saistīto valsts politikas pasākumu pētījumus un novērtēšanu; prasa Komisijai ar savu darbu rādīt piemēru, kā tā ir atbildīgs darba devējs, publicējot savu KSA ziņojumu saskaņā ar Globālās ziņošanas iniciatīvas Papildinājumu par publisko sektoru, piedāvājot Komisijas dienestu saskaņotu brīvo laiku, lai īstenotu darba ņēmēju brīvprātīgā darba iniciatīvas, un pārskatot pensiju fondu ieguldījumu izmantošanu saskaņā ar ētiskiem kritērijiem;

63.  prasa 2013. gadā, Eiropas Pilsonības gadā, iekļaut īpašu elementu attiecībā uz uzņēmējdarbības pilsonību, aicinot uzņēmējus un uzņēmējdarbībā iesaistītus cilvēkus iesaistīties pašreizējās KSA iniciatīvās dalībvalstīs un ES līmenī, lai veicinātu un attīstītu koncepciju “labs korporatīvais pilsonis”;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu jauno balvu piešķiršanas shēmu balstīt uz pašreizējo praksi šajā jomā; uzskata, ka balvas var stimulēt KSA īstenošanu, taču tikai tādā gadījumā, ja uzvarētāji patiešām ir paraugprakses pārstāvji valsts, Eiropas un pasaules līmenī; lai to novērtētu un pastāvīgi veiktu šīs sistēmas revīziju šajā un nākamajos gados, aicina Komisiju izveidot neatkarīgu ekspertu padomi; prasa, lai publicitāte saistībā ar balvu piešķiršanu atspoguļotu veikto uzdevumu patieso sarežģītības pakāpi un uzsvērtu pieredzi, ko guvuši ne vien uzvarētāji, bet arī visi pārējie uzņēmumi;

65.  uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija pēc iespējas drīz izstrādātu solīto ekoloģisko raksturlielumu mērīšanas vienoto metodoloģiju, ņemot vērā aprites cikla izmaksas; uzskata, ka šādai metodoloģijai ir jābūt lietderīgai gan uzņēmumu informācijas pārredzamības ziņā, gan uzņēmumu ekoloģisko raksturlielumu novērtējuma ziņā, ko veic valsts iestādes;

66.  aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai darba programmā izvirzītu jaunus priekšlikumus par to, kā risināt pārvaldības nepilnības attiecībā uz starptautiskajiem KSA standartiem, kā ieteikts Komisijas pasūtītajā Edinburgas pētījumā;

67.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai palielinātu politikas virzienu efektivitāti nolūkā veicināt KSA, piemēram, ar ieguldījumu politikas stimuliem un piekļuvi valsts ieguldījumiem ieviešot apbalvojumus par atbildīgu korporatīvu rīcību;

68.  atzinīgi vērtē Komisijas plānus sekmēt iniciatīvas atbildīgas ražošanas un atbildīga patēriņa jomā; uzskata, ka ES var ņemt vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot KSA iniciatīvas, kurās bija iekļauta uzņēmumu iepirkuma veicēju īpaša apmācība un veiktspējas palielināšana; uzskata, ka plānotā iniciatīva attiecībā uz pārredzamību var būt ētiskas patērētāju kustības galvenais virzītājspēks; aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt to, vai ir iespējams realizēt un vai ir vēlams izstrādāt Eiropas sociālo marķējumu, ko piemērotu visiem uzņēmumiem, kuri īsteno KSA, lai šo uzņēmumu centienus darītu redzamākus patērētājiem un ieguldītājiem un lai, pamatojoties uz pašreizējām marķēšanas iniciatīvām, arī turpmāk sekmētu augšupēju sadarbību saskaņā ar Starptautisko Sociālās un vides akreditācijas un marķēšanas (ISEAL ) alianses norādījumiem; ierosina pastāvīgi uzraudzīt uzņēmumus, kuriem piešķirts šāds Eiropas marķējums, lai konstatētu atbilstību KSA sociālajām prasībām, kas noteiktas šajā marķējumā;

Sociāli atbildīgu ieguldījumu saistīšana ar informācijas sniegšanu

69..  atzīmē, ka galvenā nozīme sociāli un ilgtspējīgi atbildīgā ieguldījumu tirgū joprojām ir ieguldītājinstitūciju pieprasījumam, tomēr galvenā uzmanība nebūtu jāpievērš tikai vides aspektiem; šajā sakarībā atzīmē, ka informācijas sniegšanai ir galvenā nozīme KSA attīstībā un tai ir jābūt balstītai uz viegli piemērojamiem un izmērāmiem sociāliem un ekoloģiskiem principiem; atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi sadarboties ar ieguldītājiem; aicina šo sadarbību noteikti pamatot ar ANO atbildīgas līdzekļu ieguldīšanas principiem un integrēto pārskatu principu;

70.  norāda, ka ilgtermiņa ieguldītāju labumguvēji, piemēram, pensiju fondi, ir ieinteresēti gūt ilgtspējīgu peļņu un īstenot atbildīgu korporatīvu rīcību; uzskata, ka ir svarīgi, lai ieguldījumu aģentu stimuli tiktu efektīvi samēroti ar labumguvēju interesēm un lai netiktu arī ierobežoti tikai ar šo interešu šauru interpretāciju, kas orientēta uz peļņas palielināšanu īstermiņā; atbalsta tādu tiesisko regulējumu, ar ko cenšas sasniegt šo mērķi; atzinīgi vērtē to, ka Komisija izstrādā priekšlikumus par ilgtermiņa ieguldījumiem un korporatīvo pārvaldību, kas palīdzēs risināt šos jautājumus;

71.  atbalsta Komisijas iesniegto priekšlikumu par uzņēmuma nefinansiālās informācijas publiskošanu; atzinīgi vērtē to, ka šis priekšlikums ir pamatots ar plaša mēroga sabiedrisku apspriešanu, kā arī vairākiem semināriem, kuros piedalījās attiecīgās ieinteresētās personas; brīdina, ka terminu “nefinansiāls” nedrīkst izmantot, lai slēptu patiesās finansiālās sekas, kādas uzņēmuma darbība rada sociālajā, vides un cilvēktiesību jomā; uzskata, ka šis priekšlikums Eiropas Savienībai dod iespēju ieteikt Eiropas uzņēmumiem piemērot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un ANO iniciatīvu Global Compact un ka minētie pamatprincipi ir jāsaskaņo ar integrētajiem pārskatiem, kurus pašlaik izstrādā Starptautiskā Integrēto pārskatu padome (IIRC ); uzsver, ka ikvienam risinājumam ir jābūt elastīgam un nav jārada pārmērīgs administratīvais slogs un izdevumi;

72.  norāda, ka uzņēmumu darbības ticamības uzlabošanas labad ziņojumi par sociālo jomu būtu jāpārbauda ārējai struktūrai;

KSA turpmākā attīstība

73.  atbalsta Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu foruma vadošās lomas saglabāšanu, lai atbalstītu Komisijas paziņojumā noteikto priekšlikumu īstenošanu; uzsver, ka MVU veiksmīgāk pielāgota KSA tiktu plašāk izplatīta visās Eiropas daļās; aicina visus dalībniekus īstenā KSA garā iesaistīties foruma darbā ar elastīgu, atvērtu un uz saskaņas panākšanu orientētu pieeju;

74.  prasa, lai ikvienas KSA stratēģijas centrā būtu arodbiedrību tiesības un brīvības un demokrātiski ievēlētas darbinieku pārstāvības struktūras; atzinīgi vērtē pašreizējo ES sistēmu, ko veido nozaru un starpnozaru sociālā dialoga struktūras, un prasa nodrošināt visaptverošu un aktīvu apspriešanos ar pārstāvības organizācijām un arodbiedrībām un jo īpaši panākt šo organizāciju iesaistīšanu uzņēmumu KSA procesu un struktūru izstrādē, darbībā un pārraudzībā, īstenas partnerības garā sadarbojoties ar darba devējiem; aicina Komisiju diskusijās par KSA tematu līdztekus uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām kā nozīmīgus KSA dalībniekus noteikti iesaistīt arodbiedrību un darbinieku pārstāvjus; uzskata, ka sociālajiem partneriem var būt galvenā nozīme korporatīvas sociālās atbildības veicināšanā, kas, jāatzīmē, veicina un atvieglina sociālo dialogu;

75.  aicina KSA politikā iekļaut īpašus pasākumus, ar kuriem cīnīties pret nelikumīgo praksi saistībā ar darbinieku iekļaušanu “melnajā sarakstā” un darba iespēju liegšanu šādiem darbiniekiem, kas bieži ir skaidrojama ar darbinieku dalību un darbību arodbiedrībās vai darbinieku kā veselības aizsardzības un drošības jomas pārstāvju veiktajiem pienākumiem;

76.  prasa, lai visiem uzņēmumiem, kuros tiek atklāta darbinieku iekļaušana “melnajā sarakstā” vai cilvēktiesību pārkāpumi, tiktu liegta iespēja saņemt ES dotācijas un finansējumu, kā arī tiesības piedalīties uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus saistībā ar citiem publiskā iepirkuma līgumiem ES, valsts vai publisko iestāžu līmenī;

77.  norāda, ka KSA principi ir jāievēro ne tikai galvenajam uzņēmumam vai ģenerāluzņēmējam, bet arī visiem apakšuzņēmējiem vai piegādes ķēdēm, kurus neatkarīgi no tā, vai uzņēmums veic uzņēmējdarbību ES vai trešā valstī, var izmantot, lai nodrošinātu preces, darbiniekus vai pakalpojumus, tādējādi nodrošinot vienādus noteikumus, kas pamatoti ar taisnīgu samaksu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības apstākļiem, kā arī nodrošinot arodbiedrību tiesības un brīvības;

78.  apstiprina Komisijas direktīvu par obligātajiem standartiem attiecībā uz cietušajiem; aicina atbilstīgo nozaru (piemēram, ceļojumu, apdrošināšanas un telekomunikāciju nozares) uzņēmumus savā KSA politikā iekļaut pozitīvas un praktiskas stratēģijas un struktūras noziegumos cietušo personu un to ģimeņu atbalstam krīzes laikā un izstrādāt īpašu politiku attiecībā uz ikvienu darbinieku, kas cieš no darbavietā vai ārpus darbavietas pastrādātiem noziegumiem;

79.  piekrīt, ka attiecībā uz KSA nevar būt tikai viena pieeja, kas būtu derīga visiem, taču atzīst, ka dažādu KSA iniciatīvu lielais daudzums, lai arī apliecina izpratni par KSA politikas nozīmīgumu, var radīt papildu izmaksas un šķēršļus īstenošanai, mazinot uzticību un taisnīgumu; uzskata, ka, īstenojot KSA pamatnostādnes, ir jānodrošina pietiekams elastīgums, lai katra dalībvalsts un reģions varētu pieņemt konkrētas prasības, jo īpaši attiecībā arī uz MVU veiktspēju; tomēr atzinīgi vērtē aktīvo sadarbību, ko Komisija īsteno kopīgi ar Parlamentu, Padomi ar un citām starptautiskajām iestādēm, lai ilgtermiņā sasniegtu KSA iniciatīvu fundamentālu konverģenci un apmainītos ar labu korporatīvo praksi KSA jomā, kā arī īstenotu starptautiskajā standartā ISO 26000 iekļautās pamatnostādnes nolūkā nodrošināt vienotu globālu, saskaņotu un pārredzamu KSA definīciju; mudina Komisiju konstruktīvi iesaistīties norādījumu izstrādē un ES dalībvalstu politikas saskaņošanā, tādējādi samazinot atšķirīgu pieeju risku, kas varētu radīt papildu izmaksas uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs;

80.  uzskata, ka priekšstatu pat to, ka KSA ir “greznība”, ko uzņēmumi var atbalstīt tikai bagātos laikos, pārliecinoši atspēko tas, ka aizvien vairāk uzņēmumu iesaistās KSA; uzskata, ka tas bija novecojis pieņēmums, kurā netika ņemta vērā ne reputācijas nozīme, ne arī mūsdienu uzņēmumu ienesīguma ārējo risku pakāpe; prasa visiem Eiropas politikas veidotājiem pašiem integrēt KSA visos ekonomikas politikas līmeņos, tostarp stiprinot KSA stratēģijā “Eiropa 2020”;

81.  uzsver, ka KSA vajadzētu piemērot visā globālās piegādes ķēdē, ietverot visus apakšuzņēmēju līmeņus, un ka tajā gan attiecībā uz preču piegādi, gan nodrošināšanu ar darba ņēmējiem vai pakalpojumiem būtu jāietver noteikumi, ar kuriem aizsardzību attiecina arī uz migrantiem, aģentūru darbiniekiem un norīkotiem darbiniekiem, un ka tai būtu jābalstās uz taisnīgu samaksu un pienācīgiem darba apstākļiem un jāgarantē arodbiedrību tiesības un brīvības; uzskata, ka ir sīkāk jāprecizē jēdziens “atbildīga piegādes ķēdes pārvaldība”, lai to varētu izmantot kā mehānismu KSA veicināšanā;

82.  atzinīgi vērtē dažās uzņēmējdarbības skolās uzsākto darbu, lai veicinātu KSA, bet atzīst, ka to īsteno tikai neliela daļa skolu; aicina augsta līmeņa grupu un dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju un vajadzības gadījumā arī ar augstskolām meklēt veidus, kā saskaņot KSA, atbildīgu pārvaldību un atbildīgu pilsonību izglītības un arodmācības vadības jomā saistībā ar visu nākamo uzņēmējdarbības vadītāju izglītošanu, lai KAS kļūtu par stratēģiskās korporatīvās pārvaldības pamatu un lai sekmētu izpratni par ilgtspējīgu patēriņu; uzskata, ka šis process varētu ietvert skolniekus, kas iesaistīti jauno uzņēmēju programmās; aicina sniegt papildu finansiālo atbalstu ES mūžizglītības programmā un programmā “Jaunatne darbībā” īstenotiem izglītības un apmācības projektiem attiecībā uz KSA;

83.  atkārtoti uzsver, ka KSA ir jāpiemēro visiem uzņēmumiem, lai radītu taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus; tomēr norāda, ka attiecībā uz veidu, kādā ieguves rūpniecības uzņēmumi darbojas jaunattīstības valstīs, ir nepieciešams piemērot stingrākas prasības nekā tikai brīvprātīgu pieeju; uzsver, ka naftas industrijas ieguldījumi Nigērijā ir labs piemērs pašlaik piemērojamās KSA ierobežojumiem, jo šajā valstī uzņēmumi nedz pieņem KSA iniciatīvas, lai radītu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi, nedz arī veicina to mītnes valstu attīstību; pauž stingru atbalstu likumdošanas priekšlikumam, ar ko paredzētu ziņojumu sagatavošanu atsevišķi par katru valsti, pamatojoties uz Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI ) standartiem, ziņojumus par pārdošanu un peļņu, kā arī par nodokļiem un ieņēmumiem, lai novērstu korupciju un izvairīšanos no nodokļiem; aicina Eiropas ieguves rūpniecības uzņēmumus, kas darbojas jaunattīstības valstīs, būt par sociālās atbildības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas paraugu;

84.  prasa ES līmenī ieviest cilvēktiesību un piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes standartus, kuri cita starpā atbilstu prasībām, kas noteiktas ESAO uzticamības pārbaudes pamatnostādnēs par tādu izrakteņu atbildīgām piegādes ķēdēm, kuri iegūti konfliktu skartās un augsta riska teritorijās, un attiektos cita starpā uz jomām, kas var lielā mērā negatīvi vai pozitīvi ietekmēt cilvēktiesības, piemēram, pasaules un vietējās piegādes ķēdes, konfliktu izrakteņi, ārpakalpojumi, zemes sagrābšana un reģioni, kuros ir nepietiekamas darba tiesības un darba ņēmēju aizsardzība vai tiek ražoti videi un veselībai bīstami produkti; atzinīgi vērtē ES jau ieviestās programmas, jo īpaši meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT ) programmas mežsaimniecības jomā, un atbalsta privātās iniciatīvas, piemēram, Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI );

85.  aicina Komisiju īstenot turpmākas iniciatīvas ar mērķi izvērst un stiprināt KSA potenciālu cīņā pret klimata pārmaiņām (saistot to ar resursu un enerģijas izmantošanas efektivitāti), piemēram, uzņēmumu izejvielu iepirkuma procesā;

86.  uzsver, ka ES palīdzība trešo valstu valdībām sociālā un vides regulējuma īstenošanā, kā arī efektīvs kontroles režīms ir nepieciešams papildinājums, lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu KSA visā pasaulē;

87.  ierosina dalībvalstu valdībām aicināt EIB visās tās darbībās iekļaut KSA klauzulu;

88.  aicina Komisiju veicināt KSA daudzpusējos forumos, atbalstot ciešāku sadarbību starp PTO un citiem daudzpusējiem forumiem, kas nodarbojas ar KSA, piemēram, SDO un ESAO;

89.  prasa izveidot starptautiskas juridiskās sadarbības sistēmu starp ES un trešām valstīm, kuras parakstījušas divpusējus tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu cietušajiem efektīvu tiesas pieejamību valstī, kurā transnacionālie uzņēmumi pārkāpj tiesību aktus sociālajā vai vides jomā vai uzņēmumi neievēro KSA, un atbalsta starptautiska tiesas procesa ieviešanu, lai vajadzības gadījumā noteiktu uzņēmumiem sankcijas par izdarītajiem pārkāpumiem;

90.  prasa, lai jaunu tehnoloģiju ietekme uz cilvēktiesībām tiktu novērtēta, cik vien drīz iespējams, jau to izpētes un izstrādes posmā, un prasa šādos novērtējumos iekļaut scenāriju pētījumus un apsvērumus par to, kā noteikt standartus cilvēktiesību integrēšanai plānošanas posmā (“cilvēktiesību plānošana”);

91.  norāda, ka KSA ir mehānisms, kas ļauj darba devējiem atbalstīt savus darbiniekus un vietējās kopienas jaunattīstības valstīs, ka KSA un darba standartu ievērošana dod šīm valstīm iespēju gūt labumu no turpmākas starptautiskās tirdzniecības un ka KSA var nodrošināt ienākumu taisnīgu sadali, lai attīstītu ilgtspējīgu ekonomiku, panāktu sociālo labklājību un aizvien vairāk cilvēku glābtu no nabadzības, jo īpaši finanšu krīzes laikā;

92.  mudina ES aktīvi rīkoties, veicinot tā ieguldījuma apzināšanos, ko uzņēmumi var dot sabiedrībai ar KSA kultūras, izglītības, sporta un jaunatnes lietu jomā;

93.   mudina plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus savā KSA politikā iekļaut pārredzamus žurnālistikas standartus, tostarp garantijas, ar kurām aizsargā informācijas avotus un ziņotāju tiesības.

94.  aicina Komisiju nodrošināt iedibināto, veiksmīgi piemēroto KSA iniciatīvu pastāvēšanu, ieviešot KSA pārbaudi, ar ko novērtēt KSA pasākumu turpmāko normatīvo un administratīvo iniciatīvu ietekmi un, izstrādājot priekšlikumus, ņemt vērā attiecīgos rezultātus;

95.  atzinīgi vērtē tirgus dalībnieku saistību ilgtspējas līdzsvaru un aicina Komisiju uzraudzīt un izvērtēt KSA iniciatīvas;

o
o   o

96.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://www.business-humanrights.org/SpecialRepPortal/Home/Protect Respect-Remedy-Framework and http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/111819.pdf.
(2) http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sustainable-business/files/business-human-rights/101025_ec_study_final_report_en.pdf.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0126.
(4) http://www.atkearney.com/documents/10192/6972076a-9cdc-4b20-bc3a-d2a4c43c9c21.
(5) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
(6) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.
(7) OV C 86, 10.4.2002., 3. lpp.
(8) OV C 39, 18.2.2003., 3. lpp.
(9) OV C 187 E, 7.8.2003., 180. lpp.
(10) OV C 67 E, 17.3.2004., 73. lpp.
(11) OV C 301 E, 13.12.2007., 45. lpp.
(12) OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.
(13) OV C 236 E, 12.8.2011., 57. lpp.
(14) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0429.
(15) OV C 229, 31.7.2012., 77. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2014. gada 21. novembraJuridisks paziņojums