Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2542(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0095/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 14/03/2013 - 8.8
CRE 14/03/2013 - 8.8

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0095

Pieņemtie teksti
PDF 127kWORD 30k
Ceturtdiena, 2013. gada 14. marta - Strasbūra Galīgā redakcija
Stāvoklis Ēģiptē
P7_TA(2013)0095B7-0095, 0096, 0097, 0099 un 0100/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūcija par stāvokli Ēģiptē (2013/2542(RSP))

Eiropas Parlaments ,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, it īpaši 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Ēģipti ‐ jaunākie notikumi(1) un 2012. gada 15. marta rezolūciju par cilvēku tirdzniecību Sinajā(2) ,

–  ņemot vērā debates par Ēģipti un Tuvajiem Austrumiem 2012. gada 12. jūnija, 2012. gada 4. jūlija un 2012. gada 12. decembra plenārsēdē,

–  ņemot vērā augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton un viņas preses dienesta 2012. gada paziņojumus par Ēģipti, jo īpaši 2012. gada 25. maija paziņojumu par prezidenta vēlēšanām Ēģiptē, 2012. gada 1. jūnija paziņojumu par ārkārtas stāvokļa atcelšanu Ēģiptē, 2012. gada 15. jūnija paziņojumu par Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas nolēmumiem, 2012. gada 20. jūnija paziņojumu par politisko stāvokli Ēģiptē, 2012. gada 24. jūnija paziņojumu par Mohammed Morsi ievēlēšanu par Ēģiptes prezidentu, 2012. gada 13. septembra paziņojumu par jaunu ES un Ēģiptes darba grupu, 2012. gada 5. decembra paziņojumu ar aicinājumu sākt valsts mēroga politisko dialogu, 2012. gada 25. decembra paziņojumu par referendumu Ēģiptē un 2013. gada 25. janvāra paziņojumu par slepkavībām Būrsaīdā,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 27. februāra, 2012. gada 25. jūnija, 2012. gada 19. novembra un 2012. gada 10. decembra secinājumus par Ēģipti, 2013. gada 31. janvāra secinājumus par ES atbalstu attiecībā uz ilgtspējīgām pārmaiņām pārejas sabiedrībās un 2013. gada 8. februāra secinājumus par Arābu pavasari,

–  ņemot vērā 2012. gada 15. maijā publicēto progresa ziņojumu par Ēģipti Eiropas kaimiņattiecību politikas jomā,

–  ņemot vērā ES un Ēģiptes darba grupas 2012. gada 13. un 14. novembra sanāksmi un tās secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Arābu līgas valstu ārlietu ministru otro sanāksmi 2012. gada 13. novembrī un tajā pieņemto Kairas deklarāciju,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 26. novembra Regulu (ES) Nr. 1099/2012, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē,

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy paziņojumus pēc viņa tikšanās ar Ēģiptes prezidentu Mohamed Morsi 2012. gada 13. septembrī un 2013. gada 13. janvārī,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 8. februāra memorandu “ES reakcija uz Arābu pavasara notikumiem ‐ stāvoklis pēc diviem gadiem”,

–  ņemot vērā Komisijas un augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces 2012. gada 15. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Īstenojot jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku”,

–  ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu (stājās spēkā 2004. gada 1. jūnijā), kuru papildināja rīcības plāns un Eiropas kaimiņattiecību politika, par ko panākta vienošanās 2007. gadā,

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navy Pillay 2012. gada 7. decembra paziņojumus par vardarbību Ēģiptē un smagām problēmām saistībā ar konstitūcijas projektu, kā arī 2013. gada 29. janvāra paziņojumu par to, ka ir jāsāk nopietns dialogs un jāizbeidz nesamērīga spēka lietošana,

–  ņemot vērā organizācijas UN Women izpilddirektores Michelle Bachelet 2013. gada 31. janvāra paziņojumu, kurā paustas dziļas bažas par pieaugošo vardarbību pret sievietēm sabiedriskās vietās Ēģiptē,

–  ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR ) un 1989. gada Starptautisko konvenciju par bērna tiesībām, kam Ēģipte piekritusi pievienoties,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Ēģipte ir svarīgs Eiropas Savienības sadarbības partneris Vidusjūras dienvidu reģionā; tā kā politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem notikumiem Ēģiptē ir būtiska ietekme visā reģionā un ārpus tā;

B.  tā kā 2012. gada maijā un jūnijā notikušajās prezidenta vēlēšanās Mohammed Morsi uzvarēja ar 51,7 % balsu pārsvaru, kļūstot par pirmo islāmistu kandidātu arābu pasaulē, kurš tika ievēlēts par valsts galvu; tā kā šīs brīvās un godīgās prezidenta vēlēšanas bija svarīgs solis demokrātiskās pārveides procesā;

C.  tā kā Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa 2012. gada 14. jūnijā pasludināja, ka 2012. gada parlamenta vēlēšanas ir antikonstitucionālas un viena trešdaļa uzvarējušo kandidātu atzīti par nelikumīgi ievēlētiem, kā arī atcelts politisko ierobežojumu likums;

D.  tā kā 2012. gada 22. novembrī, astoņas dienas pēc ES un Ēģiptes darba grupas sanāksmes un vienu dienu pēc tam, kad ar Ēģiptes starpniecību tika noslēgts pamiera nolīgums starp Izraēlu un kustību “Hamas”, prezidents M. Morsi izdeva konstitucionālo deklarāciju, ar kuru cita starpā viņš paredzēja uz prezidenta institūtu neattiecināt tiesu kontroli; tā kā pēc dažām dienām prezidents atcēla deklarāciju, taču jau notika demonstrācijas, kas pieņēmās spēkā;

E.  tā kā Ēģiptes tiesu iestādes un tiesneši joprojām saskaras ar spiedienu, uzbrukumiem, iebiedēšanu un iejaukšanos no dažādu politikas dalībnieku un spēku puses; tā kā Konstitucionālā tiesa 2012. gada novembrī apturēja savu darbību, jo tās darba telpas aplenca prezidenta atbalstītāji un to sabiedrotie; tā kā ģenerālprokurora atlaišana 2012. gada oktobrī un viņa pēcteča iecelšana ir izraisījusi tiesnešu, tiesu ierēdņu un citu personu asu kritiku un protestus; tā kā šāda iejaukšanās tiesu iestāžu darbā mazina Ēģiptes iedzīvotāju uzticību tiesību sistēmas godīgumam un objektivitātei;

F.  tā kā Konstitucionālā asambleja 2012. gada 30. novembrī pieņēma konstitūcijas projektu; tā kā konstitūcijas projekts tika apstiprināts 2012. gada 15. un 22. decembra referendumā, 63,8 % nobalsojot “par”, taču vēlētāju līdzdalības līmenis referendumā bija tikai 32,9 %; tā kā konstitucionālais process un gaidāmā jaunās konstitūcijas pieņemšana vēl vairāk ir padziļinājuši Ēģiptes sabiedrības iekšējo dalīšanos, nevis veicinājuši vienprātību; tā kā daudzi Ēģiptē un citās valstīs ir pauduši bažas par vairākiem jaunās konstitūcijas pantiem, tostarp par šariata statusu valsts tiesību aktos, tiesu varas neatkarību un militāro tiesu, pamatbrīvību un sieviešu tiesību lomu;

G.  tā kā aprīļa beigās paredzēts rīkot jaunas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas Eģiptē; tā kā Ēģiptes Augstākā vēlēšanu komisija piekrita tam, ka vēlēšanas “novēros” četras nevalstiskas organizācijas, kā arī Eiropas Savienības, Arābu valstu līgas un Āfrikas Savienības pārstāvji; tā kā Augstākā konstitucionālā tiesa 2013. gada 18. februārī pasludināja lēmumu par vairāku minētā likuma pantu neatbilstību konstitūcijai un aicināja Konsultatīvo (Shura ) padomi tos grozīt; tā kā opozīcijas spēki Valsts Pestīšanas frontes vadībā, protestējot pret to, ka nav juridisku garantiju brīvai un godīgai vēlēšanu norisei, ir paziņojuši, ka boikotēs gaidāmās parlamenta vēlēšanas; tā kā Ēģiptes vēlēšanu komisija 2013. gada 7. martā apturēja gaidāmās parlamenta vēlēšanas pēc Kairas Administratīvā tiesas lēmuma tās apturēt, tāpēc ka Konsultatīvā (Shura ) padome nebija iesniegusi vēlēšanu likumu Augstākajai konstitucionālajai tiesai galīgajai pārskatīšanai pēc grozījumu izdarīšanas tajā;

H.  tā kā pēc vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un drošības spēkiem, kas laupīja desmitiem cilvēku dzīvību, 25. janvāra revolūcijas otrās gadadienas priekšvakarā un vēlāko nedēļu laikā, kuras bija izraisījušas aizvien lielākas nelikumības Ēģiptē, visaptveroša Ēģiptes ekonomikas lejupslīde un desmitiem nāvessodu, kas tika piespriesti civiliedzīvotājiem par piedalīšanos nemieros pēc futbola spēles 2012. gadā Būrsaīdā, prezidentam M. Morsi izsludinot ārkārtas stāvokli vairākās Ēģiptes pilsētās un armijas pārstāvjiem brīdinot par valsts sabrukumu; tā kā opozīcijas vadītāji 2013. gada 30. janvārī kopīgi mudināja prezidentu M. Morsi izbeigt vardarbību pret protestētājiem, izveidot nacionālās vienotības valdību un sākt patiesu nacionālo dialogu, jo tas ir vienīgais veids, kā pārvarēt pašreizējo politisko un sociālo šķelšanos un spriedzi; tā kā prezidents M. Morsi noraidīja aicinājumus izveidot vienotības valdību; tā kā prezidents M. Morsi 2013. gada 26. februārī aizsāka nacionālo dialogu, ko vadošie opozīcijas spēki boikotēja;

I.  tā kā 42 cilvēki, tostarp divi policisti, gāja bojā sadursmēs pēc tiesas sēdes, kura notika 2013. gada 26. janvārī un kurā uz nāvi notiesāja 21 Būrsaīdas iedzīvotāju par slepkavībām pēc futbola spēles, kas notika iepriekšējā gadā; tā kā 2013. gada 9. martā bija apstiprināts tāds pat spriedums un sods pret atlikušajiem 52 atbildētājiem; tā kā Eiropas Parlaments savā 2012. gada 16. februāra rezolūcijā aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu par notikumiem, kuru rezultātā notika minētā traģēdija, un saukt vainīgās personas pie atbildības; tā kā Eiropas Savienība iebilst pret nāvessodu ikvienā gadījumā un jebkādos apstākļos un konsekventi aicinājusi to atcelt visā pasaulē, lai aizsargātu cilvēka cieņu;

J.  tā kā aizvien pieaugošā politiskā spriedze ir vēl vairāk padziļinājusi iekšējo šķelšanos Ēģiptes sabiedrībā un izraisa nepārtrauktus ielu protestus un vardarbīgas sadursmes, kuru laikā notiek patvaļīga apcietināšana, iebiedēšana, cilvēku nolaupīšana un spīdzināšana; tā kā policijas, drošības spēku un neidentificētu grupu pārmērīga spēka lietošana un letāla vardarbība pret miermīlīgiem demonstrantiem bieži paliek nesodīta; tā kā drošība un sabiedriskā kārtība ir jāuztur savaldīgi un ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības;

K.  tā kā sabiedriskā doma Ēģiptē ir ļoti kritiska pret vārda brīvības ierobežojumiem; tā kā kriminālkodekss un nesen pieņemtā konstitūcija varētu nopietni ierobežot vārda brīvību gan reālajā pasaulē, gan tiešsaistē; tā kā digitālā brīvība ir vispārējo cilvēktiesību veicinātājs un tā būtu jāatbalsta visos laikos; tā kā ir ievērojami pieaugusi fiziska vardarbība pret žurnālistiem un viņu vajāšana; tā kā ir uzsākta tiesvedība vairākās lietās pret opozīcijas plašsaziņas līdzekļiem, izvirzot apsūdzības par prezidenta aizskaršanu; tā kā turpinās kriminālvajāšanas, kas vērstas pret žurnālistiem, jo īpaši pret opozīcijas plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem, un komiķiem, piemēram, Gamal Fahmy , Bassem Youssef un Okasha Tawfiq ; tā kā ir reģistrēti 24 gadījumi saistībā ar prezidenta aizvainošanu; tā kā kopš prezidenta M. Morsi stāšanās amatā ir pieaudzis zaimošanas gadījumu skaits;

L.  tā kā likumprojekts par tiesībām uz miermīlīgām demonstrācijām sabiedriskās vietās nopietni ierobežotu sabiedrības tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos;

M.  tā kā Ēģiptes sievietes pašreizējā pārejas periodā ir īpaši neaizsargātas; tā kā saskaņā ar Ēģiptes un starptautisko cilvēktiesību organizāciju ziņojumiem sievietes, kas piedalās protestos, bieži saskaras ar drošības spēku pārstāvju vardarbību, seksuālu vardarbību, nevainības pārbaudēm un cita veida degradējošu attieksmi un sieviešu tiesību aktīvistes saskaras ar draudiem un uzmākšanos; tā kā sievietes ir pieredzējušas lielas neveiksmes politiskās līdzdalības jomā; tā kā Ēģiptes Nacionālās sieviešu padome (NCW ) un pilsoniskā sabiedrība pauž kritiku par iestāžu klusēšanu, jo tās nav nosodījušas vardarbību, no kuras cieš sievietes, dodot nepareizu signālu attiecībā uz sieviešu tiesību ievērošanu Ēģiptē,

N.  tā kā Ēģiptes pilsoniskā sabiedrība un starptautiskās NVO, kas darbojas Ēģiptē, saskaras ar aizvien lielāku spiedienu un nopietnām grūtībām; tā kā vairāki tiesību aktu projekti attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības apvienībām un nodibinājumiem ir izraisījuši bažas pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un organizāciju vidū, jo tajos paredzēti stingri ierobežojumi attiecībā uz NVO finansējumu, jo īpaši no ārvalstu avotiem, pieļauta uzbāzīga iestāžu uzraudzība un ierobežotas visu veidu sociālās darbības vai organizācijas; tā kā tie arī ierobežos faktu vākšanas vizītes un citas svarīgas darbības visā Ēģiptē, praktiski neļaujot pilsoniskās sabiedrības organizācijām darīt savu darbu;

O.  tā kā ES ir Ēģiptes svarīgākais ekonomiskais partneris, galvenais ārvalstu ieguldījumu avots un partneris attīstības sadarbības jomā; tā kā ES un Ēģiptes darba grupa, kuras līdzpriekšsēdētāji ir augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece un Ēģiptes ārlietu ministrs Kamel Amr , 2012. gada 13. un 14. novembrī rīkoja sanāksmi Kairā un panāca vienošanos par apjomīgu ekonomiskās palīdzības un politiskā atbalsta paketi, lai palīdzētu Ēģiptei pašreizējā pārejas procesā, kuras kopējā summa ir gandrīz 5 miljardi EUR, kas paredzēta 2012. un 2013. gadam aizdevumu un dotāciju veidā; tā kā finansiālā palīdzība ir daļēji atkarīga no Ēģiptes panākumiem, noslēdzot darījumu ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kā arī no veikuma cilvēktiesību, demokrātijas un ekonomikas pārvaldības jomā; tā kā šo saistību pildīšana un ES atbalsta sniegšanas paātrināšana ir ārkārtīgi svarīga Ēģiptei;

P.  tā kā darba grupa uzsvēra savu apņemšanos veicināt un ievērot cilvēktiesības, tostarp sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, ar mērķi dot iespējas sievietēm visās jomās, nodrošināt vārda brīvību un biedrošanās brīvību, kā arī reliģijas vai ticības brīvību, un nosodīja visu veidu kūdīšanu uz reliģisko naidu, neiecietību, naidīgumu vai vardarbību;

Q.  tā kā Eiropas kaimiņattiecību politikas, kā arī cilvēktiesību jomas un jo īpaši sieviešu tiesību jomas reformu panākumi būs atkarīgi no pilsoniskās sabiedrības iesaistes attiecīgās politikas īstenošanā;

R.  tā kā Ēģiptes ekonomika atrodas smagā stāvoklī, ārvalstu valūtas resursi ir ļoti zemā līmeni, bet Ēģiptes mārciņas kurss ir nokrities līdz zemākajam punktam kopš 2004. gada; tā kā valsts ekonomikas izaugsme būs atkarīga no politiskās un sociālās ilgtermiņa stabilitātes; tā kā Ēģipte šajā kritiskajā pārejas posmā saskaras ar nopietnām problēmām un grūtībām pārejas procesā uz demokrātiju; tā kā šī pāreja būtu jābalsta uz tādām pamatvērtībām kā sociālais taisnīgums, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošana, tiesiskums un laba pārvaldība;

S.  tā kā bijušā režīma nozagto aktīvu atgūšana papildus tās ekonomiskajam nozīmīgumam var palīdzēt panākt taisnīgumu un pārskatatbildību Ēģiptes iedzīvotājiem un šā iemesla dēļ tas ir svarīgs politisks jautājums ar lielu simbolisko nozīmi ES un Ēģiptes attiecībās; tā kā kopš 2011. gada marta to 19 personu aktīvi, kas ir atbildīgas par Ēģiptes valsts līdzekļu piesavināšanos, tostarp bijušais prezidents H. Mubarak , Eiropas Savienībā ir iesaldēti; tā kā Padome 2012. gada 26. novembrī pieņēma jaunu regulu, kuras mērķis ir palīdzēt atgūt nelikumīgi piesavinātos līdzekļus; tā kā darba grupas vienojās trīs mēnešu laikā pabeigt rīcības plānu, kurā varētu paredzēt tādas aktīvu atgūšanas grupas izveidi, kuru koordinētu Eiropas Ārējās darbības dienests,

1.  pauž solidaritāti Ēģiptes iedzīvotājiem šajā izšķirošajā pārejas posmā uz demokrātiju valstī; aicina Ēģiptes varas iestādes nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība, preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība, sieviešu tiesības, reliģijas, apziņas un domas brīvība, mazākumtautību aizsardzība un cīņa pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, un nodrošināt tiesiskumu, varas dalīšanu, tiesu neatkarību, cīņu pret nesodāmību un lietu pienācīgu izskatīšanu, jo tie ir brīvas un demokrātiskas sabiedrības būtiski elementi;

2.  pauž dziļas bažas par aizvien lielāku Ēģiptes sabiedrības šķelšanos un pastāvīgajiem vardarbīgajiem incidentiem; atgādina Ēģiptes varas iestādēm un drošības spēkiem, ka to pienākums ir atjaunot un nodrošināt drošību un kārtību valstī; mudina visus politiskos spēkus ievērot savaldību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības, jo tas ir valsts interesēs; aicina arī veikt nopietnu, objektīvu un pārredzamu izmeklēšanu saistībā ar notikušajām slepkavībām, spīdzināšanu, pazemojošu izturēšanos pret miermīlīgiem demonstrantiem un viņu vajāšanu, īpašu uzmanību pievēršot attieksmei pret sievietēm, un saukt vainīgos pie atbildības; mudina varas iestādes rīkoties stingri saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; pauž dziļu nožēlu par daudzajiem upuriem un lielo ievainoto skaitu nesenajās sadursmēs un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm;

3.  atkārtoti apliecina ES stingro un principiālo nostāju pret nāvessodu un aicina pasludināt pilnīgu moratoriju nāvessoda izpildei attiecībā uz visiem nāves spriedumiem Ēģiptē; mudina Ēģipti ratificēt 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām otro fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu; prasa nāves sodu, kas 2013. gada 26. janvārī tika piespriests Al-Masry futbola kluba 21 līdzjutējam, aizstāt ar citu soda veidu;

4.  norāda uz Ēģiptes vēlēšanu komisijas lēmumu atcelt nākamās parlamenta vēlēšanas, un aicina Ēģiptes valdību izmantot šo laikposmu, lai sāktu iekļaujošu politisku procesu, kura pamatā ir vienprātība un kopīga atbildība, veidojot īstenu valsts sabiedrības dialogu ar visu demokrātisko politisko spēku jēgpilnu līdzdalību; aicina visus politiskos spēkus Ēģiptē kopīgi strādāt šajā virzienā; mudina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis arī turpmāk sniegt atbalstu un palīdzību Ēģiptes iestādēm, politiskajām partijām un pilsoniskajai sabiedrībai to centienos sasniegt šo mērķi; atzinīgi vērtē Ēģiptes iestāžu aicinājumu ES novērot gaidāmās parlamenta vēlēšanas, neraugoties uz vēlēšanu atcelšanu; atkārtoti pauž piedāvājumu nosūtīt pilntiesīgu vēlēšanu novērošanas misiju;

5.  pauž satraukumu par pieaugošo vardarbību pret sievietēm, īpaši pret sievietēm protestētājām un sieviešu tiesību aktīvistēm, un varas iestāžu nespēju novērst un nosodīt šo vardarbību vai saukt vainīgos pie atbildības; aicina prezidentu Morsi , kā arī valdošās un opozīcijas partiju līderus nodrošināt spēcīgu politisko vadību, lai risinātu ar dzimumu saistītas vardarbības problēmu, un nodrošināt, ka visi seksuālās vardarbības un uzmākšanās sievietēm incidenti tiek efektīvi izmeklēti, saucot vainīgos pie atbildības un nodrošinot, ka cietušās personas saņem pietiekamu kompensāciju; mudina prezidentu Morsi risināt šo hronisko vardarbību un sieviešu diskrimināciju, pieņemot sieviešu tiesību aktīvistu ierosinātos tiesību aktus pret uzmākšanos; aicina Ēģiptes varas iestādes nosodīt visa veida vardarbību un agresiju pret sievietēm; mudina valdību veicināt un atbalstīt sieviešu līdzdalību politikā, mainot pašreizējās negatīvās tendences šajā jomā;

6.  aicina Ēģiptes varas iestādes reformēt policiju un drošības spēkus un atcelt visus likumus, kas ļauj policijai un drošības spēkiem neierobežoti izmantot vardarbību pret civiliedzīvotājiem; uzsver nepieciešamību dialogā un konsultācijās ar pilsonisko sabiedrību izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu, lai garantētu tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām un miermīlīgu pulcēšanos un ļautu pilsoniskās sabiedrības organizācijām darboties bez nepamatotiem ierobežojumiem un saņemt palīdzību no ārvalstīm;

7.  pauž pilnīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju saistībām un nozīmīgajam un kvalitatīvajam darbam, ko tās veic, lai veicinātu mieru, demokrātiju un cilvēktiesības, un aicina nekavējoties izbeigt visu veidu spiedienu, iebiedēšanu un vajāšanu, kas vērsta pret arodbiedrībām un žurnālistiem;

8.  pauž bažas par Ēģiptes tiesu varas situāciju; aicina Ēģiptes valdību un valsts politiskos spēkus pilnībā ievērot, atbalstīt un sekmēt Ēģiptes tiesu iestāžu neatkarību un godīgumu; uzsver nepieciešamību turpināt krimināltiesību sistēmas reformu, lai izveidotu atbilstošu tiesisko regulējumu nesodāmības un spīdzināšanas novēršanai un cilvēktiesību aizsardzībai; mudina Ēģiptes iestādes uzsākt īstenu pārejas posma tiesiskuma procesu, lai nodrošinātu atbildības uzņemšanos par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas veikti pirms 2011. gada revolūcijas, tās laikā un pēc tās;

9.  pauž bažas par ticības, apziņas un reliģijas brīvības ierobežojumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2013. gada 18. februārī notikušo Ēģiptes Baznīcu padomes nodibināšanu, kuru veido valsts piecas lielākās kristīgās konfesijas un kura uzņēmusies sekmēt musulmaņu un kristiešu dialogu; uzskata, ka būtu jāpanāk, lai Ēģipti pametošo kristiešu plūsma šajā valstī atgrieztos, jo tādējādi tiek ne tikai apdraudēta vienas no vecākajām Ēģiptes kopienām turpmākā pastāvēšana, bet arī nodarīts kaitējums Ēģiptes ekonomikai tāpēc, ka izglītoti profesionāļi pamet šo valsti;

10.  aicina Ēģiptes varas iestādes parakstīt un ratificēt Romas statūtus, ar kuriem izveidoja Starptautisko Krimināltiesu Hāgā, un atturēties no tādu valsts vadītāju uzaicināšanas, attiecībā uz kuriem Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi aresta orderus;

11.  pauž stingru atbalstu reformām, kas orientētas uz demokrātiju, tiesiskumu un sociālo taisnīgumu Ēģiptē atbilstoši valsts iedzīvotāju paustajam; atkārtoti aicina izvērtēt iespēju atcelt ārkārtas stāvokli visā valstī; aicina nekavējoties izbeigt civiliedzīvotāju kriminālvajāšanu militārajās tiesās;

12.  atkārtoti pauž bažas par cilvēku tirdzniecību un kontrabandu un par nelegālo migrantu situāciju valstī, jo īpaši Sinaja reģionā; aicina Ēģiptes iestādes vēl vairāk pastiprināt centienus, lai risinātu šos jautājumus, jo īpaši, pilnībā īstenojot valsts tiesību aktus par bēgļiem un atļaujot ANO aģentūrām un cilvēktiesību organizācijām pilnu piekļuvi attiecīgajām personām Sinajā;

13.  pauž dziļas bažas par Ēģiptes ekonomiskās situācijas straujo pasliktināšanos un ieilgušajām sarunām par aizdevuma līgumu ar SVF; atzinīgi vērtē valdības atkārtotos centienus turpināt šīs sarunas; mudina attīstīt ekonomisko sadarbību starp ES un Ēģipti, ar ciešāku divpusējo dialogu par ekonomikas reformu, kas ir svarīgs solis, veidojot investoru uzticību;

14.  mudina augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Komisiju kā pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politikas pamatprincipu ES attiecībās ar Ēģiptes valdību, neradot negatīvu ietekmi uz valsts iedzīvotāju dzīves apstākļiem un īpaši koncentrējoties uz pilsonisko sabiedrību, sieviešu un minoritāšu tiesībām, izstrādāt “vairāk par vairāk” principu vienotākā un praktiskā veidā, iekļaujot skaidrus nosacījumus un kritērijus gadījumam, ja Ēģiptes valdība atsakās veikt demokrātiskās reformas un ievērot cilvēktiesības un brīvības;

15.  mudina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci atgādināt Ēģiptes iestādēm un prezidentam M. Morsi to saistības ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības; aicina ES nepiešķirt budžeta atbalstu Ēģiptes iestādēm, ja netiek panākts ievērojams progress attiecībā uz cilvēktiesību un brīvību ievērošanu, demokrātisku pārvaldi un tiesiskumu;

16.  pauž pilnīgu atbalstu plašākai ES un Ēģiptes sadarbībai kontekstā ar Asociācijas līgumu un tā rīcības plāniem, veiksmīgu ES un Ēģiptes darba grupas darba turpinājumu, regulāru cilvēktiesību dialogu, pastiprinātu uzņēmēju sadarbību, ēģiptiešu, jo īpaši studentu, uzlabotu iespēju doties uz ES un sarunām par padziļinātu un vispusīgu brīvās tirdzniecības līgumu vai nākotnes tirgu integrāciju;

17.  mudina ES un tās dalībvalstis veikt ievērojamas papildu pūles, lai veicinātu to aktīvu atgūšanu, ko bijušā režīma vadītāji ir nozaguši Ēģiptes tautai; šajā sakarībā aicina ES izveidot izmeklētāju, advokātu un prokuroru grupu, kurā darbotos ES dalībvalstu un citu Eiropas valstu attiecīgo profesiju pārstāvji un kuras uzdevums būtu sniegt juridisko atbalstu un palīdzību Ēģiptes varas iestādēm šajā procesā;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes varas iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0064.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0092.

Pēdējā atjaunošana - 2014. gada 10. decembra Juridisks paziņojums