Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 7. jūlija paziņojumu “Zaļā grāmata. Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” [COM(2010)0365] un atbilstošo 2011. gada 16. februāra rezolūciju(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 16. februāra paziņojumu “Baltā grāmata. Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma”[COM(2012)0055],

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas 2012. gada 16. februāra paziņojumu “Zaļā grāmata. Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām”(2),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas ģenerāldirektorāta un Sociālās aizsardzības komitejas kopīgi sagatavoto ziņojumu “Pensiju atbilstība Eiropas Savienībā 2010.–2050. gadā” (2012. gada atbilstības ziņojums),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta un Ekonomikas politikas komitejas kopīgi sagatavoto ziņojumu “2012. gada ziņojums par novecošanu: ekonomikas un budžeta prognozes 27 ES dalībvalstīs (2010–2060)”(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011)0815) un atbilstošo 2012. gada 15. februāra rezolūciju(4),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(5),

–  ņemot vērā 2008. gada 9. oktobra rezolūcija par sociālās integrācijas veicināšanu un nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, apkarošanu ES(6),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 7. decembra deklarāciju par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) ‐ turpmāka virzība (SOC 992/SAN 322),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un Sociālo lietu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0137/2013),

A.  tā kā Parlamenta uzskati par Komisijas 2010. gada Zaļo grāmatu “Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” tika pausti tā 2011. gada 16. februāra rezolūcijā;

B.  tā kā kopš desmitgadēm smagākā finanšu un ekonomikas krīze ir pārtapusi par akūtu valstu parāda un sociālo krīzi, kas smagi skārusi pensiju ienākumus miljoniem ES iedzīvotāju; tā kā šī krīze ir parādījusi, ka Eiropas valstu ekonomikas ir savstarpēji saistītas un ka vairs nav iespējams katrai valstij atsevišķi garantēt savu sociālās aizsardzības sistēmu atbilstību, drošību un noturību;

C.  tā kā pensijas ir galvenais ienākumu avots vecākā gadagājuma eiropiešiem un pensiju mērķis ir nodrošināt viņiem pienācīgu dzīves līmeni un ļaut baudīt finansiālu neatkarību; tā kā tomēr aptuveni 22 % sieviešu, kas vecākas par 75 gadiem, Savienībā dzīvo nabadzībā un tādēļ ir pakļautas sociālās atstumtības riskam, un tā kā lielākā daļa iedzīvotāju, kas vecāki par 75 gadiem, ir sievietes;

D.  tā kā pirmā tā sauktās “baby boom” paaudzes daļa ir sasniegusi pensijas vecumu, tādēļ demogrāfiskās problēmas vairs nav nākotnes scenārijs, bet gan šodienas realitāte, un tā kā to cilvēku skaits, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, turpmāk ik gadu palielināsies par vairāk nekā 2 miljoniem;

E.  tā kā pat neatkarīgi no ekonomiskās krīzes ilgtermiņa demogrāfiskās un produktivitātes tendences norāda uz zemas izaugsmes ekonomisko attīstību lielākajā daļā ES dalībvalstu ‐ ekonomikas izaugsmes tempi ir ievērojami zemāki par iepriekšējos gadu desmitos novērotajiem;

F.  tā kā 2001. gada martā Eiropadome jau apstiprināja Stokholmas trīs līmeņu stratēģiju, kuras mērķis ir ātri samazināt valstu parādus, paaugstināt nodarbinātības un ražīguma līmeni, kā arī reformēt pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas;

G.  tā kā Eiropas ekonomikas un finanšu krīzes radītā negatīvā ietekme uz atalgojumu un nodarbinātību nākotnē palielinās iedzīvotāju nabadzības risku vecumdienās;

H.  tā kā pieaugošais bezdarbs un finanšu tirgu darbības neapmierinošie rādītāji ir atstājuši negatīvu ietekmi gan uz paaudžu solidaritātes, gan fondētajām pensiju shēmām;

I.  tā kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka, ka minimālajam pensijas līmenim būtu jāpieaug, lai nodrošinātu pensiju ienākumus virs nabadzības sliekšņa;

J.  tā kā pensionēšanās sistēmas ir galvenais Eiropas sociālo modeļu elements ‐ to neapstrīdams pamatmērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās; tā kā pensiju nodrošināšana joprojām ir dalībvalstu kompetence;

K.  tā kā pensiju politikas noturība ir svarīgāka par finansiālajiem apsvērumiem; tā kā arī privāto uzkrājumu rādītājiem, nodarbinātības līmenim un prognozētajām demogrāfiskajām pārmaiņām ir nozīmīga loma ilgtspējas nodrošināšanā;

L.  tā kā pašreizējās Eiropas debatēs pensiju shēmas pārāk bieži tiek uzskatītas vienīgi par slogu sabiedrības finansēm, nevis par būtisku instrumentu, ar kuru var novērst nabadzību vecumdienās un pārdalīt līdzekļus personas dzīves laikā un sabiedrībā kopumā;

M.  tā kā pensionāri ir galvenā patērētāju kategorija un jebkādas pārmaiņas viņu tēriņu paradumos būtiski ietekmē reālo ekonomiku;

N.  tā kā daudzās ES valstīs dzimstības līmenis joprojām ir zems un tā rezultātā nākotnē samazināsies iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā;

O.  tā kā saskaņā ar ESAO datiem mobilitāte starp dalībvalstīm ir nepietiekama un tikai 3 % Savienības iedzīvotāju darbspējīgā vecuma dzīvo citā dalībvalstī(7);

P.  tā kā pētījums “Sievietes, kas dzīvo vienas ‐ pašreizējais stāvoklis”(8), kas veikts pēc Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pieprasījuma, liecina, ka daži pašlaik pensiju jomā īstenojamie pasākumi var netieši pasliktināt situāciju dzimumu līdztiesības jomā, jo īpaši sievietēm, kuras dzīvo vienas;

Q.  tā kā sociālajai, nodarbinātības un migrācijas jomai veltītajā ESAO darba dokumentā Nr. 116 “Ēdiena gatavošana, aprūpe un brīvprātīgais darbs ‐ neapmaksāts darbs visā pasaulē”(9) (autore Veerle Miranda) ir uzsvērta neapmaksāta darba nozīme ‐ to vēl neatzīst valstu pensiju shēmās;

R.  tā kā Savienībā nodarbināto personu īpatsvars 55–64 gadu vecuma grupā ir tikai 47,4 % un nodarbinātu šāda vecuma sieviešu īpatsvars ir tikai 40,2 %; tā kā dažās ES dalībvalstīs tikai 2 % gadījumu brīvās darbvietas tiek piedāvātas personām, kas sasniegušas 55 gadu vecumu; tā kā šāds zems nodarbinātības līmenis rada pensiju atšķirības starp vienas paaudzes vīriešiem un sievietēm, kā arī starp dažādām paaudzēm, tādēļ būtiski atšķiras dažādām paaudzēm pieejamie finanšu resursi;

S.  tā kā dalībvalstu pensiju shēmas būtiski atšķiras finansējuma līmeņa, valdības dalības līmeņa, pārvaldības struktūru, prasību veidu, rentabilitātes un kopības un solidaritātes līmeņa ziņā, un tādēļ nav pieejama kopēja ES tipoloģija,

Ievads

1.  norāda, ka valstu budžeti ir ļoti saspringti un ka finanšu un ekonomikas krīzes būtiska saasināšanās daudzās dalībvalstīs ir izraisījusi pensiju pabalstu samazināšanu; pauž nožēlu par ievērojamiem budžeta samazinājumiem dalībvalstīs, kuras krīze skārusi vissmagāk un kurās daudzi pensionāri ir nonākuši nabadzībā vai tuvu tai;

2.  uzsver, ka ES un dalībvalstīm ir jānovērtē pensiju sistēmu pašreizējā un turpmākā noturība un atbilstība, kā arī jānosaka labākā prakse un politikās stratēģijas, kas var nodrošināt pēc iespējas drošāku un rentablāku pensiju nodrošinājumu dalībvalstīs;

3.  uzsver, ka ilgtermiņā ekonomikas izaugsmes līmenis varētu būt zems, tādēļ lielākajai daļai dalībvalstu būs jākonsolidē budžets un taupības apstākļos jāveic ekonomiskas reformas, kas prasīs stingrību publisko finanšu pārvaldībā; atbalsta Komisijas Baltajā grāmatā pausto viedokli, ka papildus prioritātei saglabāt vispārējas valsts pensijas, kuras vismaz garantē visiem cilvēka cienīgu dzīves līmeni vecumdienās, ir jāveido arī fondētas papildu aroda pensijas;

4.  uzver, ka pirmā līmeņa valsts pensiju shēmas joprojām ir būtiskākais pensionāru ienākumu avots; pauž nožēlu, ka Baltajā grāmatā Komisija pienācīgu uzmanību nepievērš vispārēju, pirmām kārtām pret nabadzību nodrošinātu pirmā līmeņa shēmu nozīmei; aicina dalībvalstis atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem par nodarbinātības veicināšanu un nabadzības izskaušanu turpināt darbu pie aktīvākām un iekļaujošākām darba tirgus stratēģijām, lai mazinātu ekonomisko slodzi, ko veido attiecība starp darba tirgū neaktīviem un nodarbinātiem iedzīvotājiem; aicina sociālos partnerus un dalībvalstis šajās reformās paredzēt tādu darba apstākļu pastāvīgu uzlabošanu un mūžizglītības programmu īstenošanu, kas iedzīvotājiem nodrošinātu veselīgāku un ilgāku darba mūžu, līdz sasniegts ar likumu noteiktais pensionēšanās vecums, tādējādi palielinot to cilvēku skaitu, kas veic pensiju iemaksas, un izvairoties no pensiju izmaksu pieauguma, kas radītu draudus valsts finanšu ilgtspējai; aicina dalībvalstis īstenot pirmā līmeņa sistēmu reformas tā, lai ņemtu vērā arī veikto pensiju iemaksu gadu skaitu;

5.  aicina dalībvalstis padziļināti izvērtēt nepieciešamību veikt pirmā līmeņa sistēmu reformas, ņemot vērā izmaiņas paredzamajā dzīves ilgumā un attiecībā starp pensionāriem, bezdarbniekiem un ekonomiski aktīviem cilvēkiem, lai cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuri pieder pie neaizsargātākajām grupām, vecumdienās nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni un ekonomisko neatkarību;

6.  konstatē, ka finanšu un ekonomikas krīze un iedzīvotāju novecošanas radītās problēmas ir izgaismojušas gan fondēto, gan paaudžu solidaritātes pensiju shēmu nestabilitāti; iesaka ieviest daudzlīmeņu pensiju pieeju, kas ietvertu šādas kombinācijas:

7.  atzīst aroda pensiju un individuālo pensiju nodrošinātāju potenciālu, jo tie ir svarīgi un uzticami ilgtermiņa investori Savienības ekonomikā; uzsver to gaidāmo ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” galveno mērķu īstenošanā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, vairāk labāku darbavietu un sociāli iekļaujošāku sabiedrību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas jauno iniciatīvu veidot Zaļo grāmatu par ilgtermiņa ieguldījumiem; mudina Komisiju nepakļaut riskam pensiju fondu ieguldījumu potenciālu un ņemt vērā pensiju fondu un citu pensiju nodrošinātāju atšķirības, pieņemot vai grozot ES tiesisko regulējumu, jo īpaši pārskatot Direktīvu par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību;

8.  aicina Komisiju izvērtēt finanšu tirgus tiesību aktu (piem., regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru (EMIR), direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID) un pārskatītās Kapitāla prasību direktīvas (CRDIV)) kopējo ietekmi uz otrā pensiju līmeņa fondiem un to spēju ieguldīt reālajā ekonomikā un aicina Komisiju par to ziņot topošajā Zaļajā grāmatā par ilgtermiņa ieguldījumiem;

9.  atgādina par Lisabonas stratēģiju 2000.–2010. gadam, saistībā ar kuru Komisija un dalībvalstis desmit gadu laikā padziļināti apsprieda makroekonomikas, mikroekonomikas un nodarbinātības politikas strukturālās reformas un pieņēma Līgumā balstītus, konkrētai dalībvalstij adresētus ieteikumus ‐ daudzi no tiem ir tieši vai netieši saistīti ar atbilstīgu un noturīgu pensiju nodrošināšanu; pauž nožēlu par šo ieteikumu nepietiekamu īstenošanu, jo tie būtu varējuši būtiski samazinājuši krīzes ietekmi;

10.  atzinīgi vērtē visaptverošās un kvalitatīvās publikācijas, proti, 2012. gada ziņojumu par novecošanu(10) un 2012. gada atbilstības ziņojumu(11), kuros ir apskatīta pensiju sistēmu ilgtermiņa atbilstība un noturība visās dalībvalstīs; pauž nožēlu par to, ka pensiju atbilstības un noturības dimensijas ir ietvertas atsevišķos, ļoti tehniskos ziņojumos; steidzami prasa Komisijai un Padomei publicēt integrētu, īsu, netehnisku un iedzīvotājiem paredzētu kopsavilkumu, ar kura palīdzību ES iedzīvotāji varētu novērtēt problēmas, ar kurām saskaras viņu valsts pensiju sistēma Savienības kontekstā;

11.  uzsver, ka ir svarīgi izmantot vienotu metodoloģiju, aprēķinot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju un valsts saistības pensiju jomā;

12.  uzskata, ka efektīvai pensiju problēmas risināšanai, ņemot vērā nepieciešamību lielākajā daļā dalībvalstu palielināt pensiju iemaksu gadu skaitu, un darba apstākļu un mūžizglītības uzlabošanai, lai cilvēki varētu strādāt vismaz līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, kā arī pēc tam, ja viņi to vēlas, ir svarīgi panākt vienprātību starp valdībām, darba devējiem un sociālajiem partneriem;

13.  ierosina, ka par pensiju reformu būtu pienācīgi jāapspriežas ar visu to vecumu grupu pārstāvjiem, tostarp jauniešiem un vecāka gadagājuma personām, kas īpaši spēcīgi izjūt reformu ietekmi, lai nodrošinātu līdzsvarotu un godīgu rezultātu un saglabātu maksimālu vienprātību starp paaudzēm;

14.  atzinīgi vērtē Baltās grāmatas galveno ierosinājumu ‐ īpašu uzmanību pievērst darba mūža un pensijas laika līdzsvarošanai, papildu aroda un privāto pensiju uzkrājumu veidošanai un ES pensiju uzraudzības instrumentu uzlabošanai, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir uzlabot informētību par pensijām;

Nodarbinātības līmeņa palielināšanas un darba mūža un pensijas laika līdzsvarošana

15.  uzsver, ka tādu strukturālo reformu ieviešana, kuru mērķis ir uzlabot nodarbinātības līmeni un sniegt iespējas strādāt līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, tā mazinot ekonomisko slodzi, ir būtiski to nodokļu ieņēmumu iegūšanai un sociālo un pensiju iemaksu nodrošināšanai, kas ir nepieciešamas dalībvalstu budžetu konsolidācijai un atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju shēmu finansēšanai; uzsver, ka šādas reformas ir jāveic pārredzamā veidā, lai cilvēki laikus varētu paredzēt to iespējamo ietekmi; atzīmē, ka bezdarbs, zemu ienākumu un nepilnas slodzes darbs, kā arī netradicionālas nodarbošanās var radīt risku, ka iegūtās pensiju tiesības būs tikai daļējas un nabadzība vecumdienās izpaudīsies spilgtāk;

16.  aicina dalībvalstis pieņemt visaptverošus un aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, veikt nepieciešamos pasākumus, lai izskaustu nedeklarētu darbu un nodokļu un iemaksu neveikšanu un cita starpā nodrošinātu godīgus konkurences apstākļus, veidot rezerves, lai varētu segt pieaugošās ar novecojošo sabiedrību saistītās valsts izmaksas, un veicināt labus nodarbinātības nosacījumus, cita starpā piedāvājot visaptverošas konsultācijas un atbalstu darba meklētājiem un atvieglojot īpaši neaizsargāto grupu pārstāvju iespējas atrast darbu;

17.  atzīmē pēdējo reizi Eiropas Komisijas 2013. gada izaugsmes pētījumā minēto norādījumu par pensiju sistēmu reformu nepieciešamību; tomēr konstatē, ka daudzās dalībvalstīs faktiskā pensionēšanās vecuma pielīdzināšanai likumā noteiktajam jābūt prioritātei;

18.  atzinīgi vērtē dalībvalstu apņemšanos nodrošināt atbilstīgas un noturīgas pensiju sistēmas, ko tās paudušas saistībā ar Padomes pieņemtajiem, konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus pieņēma 2012. gadā saistībā ar Eiropas pusgadu;

19.  konstatē, ka pašlaik vairāk nekā 17 % cilvēku Eiropas Savienībā ir sasnieguši 65 gadu vecumu un saskaņā ar Eurostat prognozēm 2060. gadā šis īpatsvars sasniegs 30 %;

20.  uzsver pieaugošo slogu valstu budžetam un pensiju sistēmām, ko rada demogrāfiskās attīstības tendences, ņemot vērā to, ka pirmā tā sauktās “baby boom” paaudzes daļa ir sasniegusi pensijas vecumu; atzīmē nevienmērīgo progresu un vērienu dalībvalstīs, veidojot un īstenojot strukturālas reformas, kuru mērķis ir paaugstināt nodarbinātības līmeni, pakāpeniski likvidējot priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas un dalībvalsts līmenī un kopā ar sociālajiem partneriem novērtējot nepieciešamību, līdz ar paredzamā dzīves ilguma pieaugumu veidot noturīgu pamatu likumā noteiktā un faktiskā pensionēšanās vecuma pieņemšanai; uzsver, ka dalībvalstīm, kuras pašreiz neveic pakāpeniskas reformas, vēlāk nāksies tās veikt strauji, kas radīs ievērojamas sociālās sekas;

21.  atkārtoti aicina izveidot ciešu saikni starp pensiju pabalstiem, darba stāžu un veiktajām iemaksām (“statistiskais godīgums”), lai garantētu, ka vairāk un ilgāk strādājošie darba ņēmēji saņemt labākas pensijas, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā periodus, kas, rūpējoties par apgādājamām personām, pavadīti, aktīvi neiesaistoties darba tirgū; iesaka dalībvalstīm, konsultējoties ar attiecīgajiem partneriem, atcelt prasību par obligāto pensionēšanos pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, lai personas, kas var un vēlas turpināt darbu pēc minētā vecuma sasniegšanas, to varētu darīt vai arī pensionēties pakāpeniski, jo pensiju iemaksu perioda pagarināšana un pensiju pabalstu izmaksāšanas perioda saīsināšana var palīdzēt darba ņēmējiem strauji samazināt ar pensiju saistīto līdzekļu trūkumu;

22.  uzsver, ka ar priekšlaicīgajām pensionēšanās shēmām saistītais pieņēmums, ka vecāka gadagājuma darba ņēmējiem ir jāļauj pensionēties ātrāk, lai atbrīvotu darbvietas jaunāka gadagājuma cilvēkiem, ir bijis maldīgs, jo dalībvalstīs ar augstākajiem jauniešu nodarbinātības rādītājiem ir vidēji arī augstākie vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības rādītāji;

23.  aicina sociālos partnerus pieņemt dzīves cikla pieeju attiecībā uz politikas nostādnēm cilvēkresursu jomā un šajā ziņā pielāgot darbavietas; aicina darba devējus veidot programmas, lai atbalstītu aktīvu un veselīgu novecošanu; aicina darba ņēmējus aktīvi izmantot pieejamās apmācības iespējas un jebkurā darba mūža posmā saglabāt darba tirgum atbilstošas kvalifikācijas; uzsver, ka ir jāuzlabo vecāka gadagājuma darba ņēmēju integrācija darba tirgū, un aicina piemērot sociālajā jomā inovatīvas pieejas, lai atvieglotu iespējas pagarināt darba mūžu, jo īpaši vissmagākajās profesijās, pielāgojot darbavietas, radot atbilstošus darba apstākļus un piedāvājot elastīgu darba organizāciju ‐ pielāgojot darbalaiku un veicamā darba specifiku;

24.  uzsver, ka ir jāveic pastiprināti profilaktiskās veselības aprūpes pasākumi, jāsekmē apmācības un pārkvalificēšanas pasākumi un jānovērš gados jaunu un vecāka gadagājuma darba ņēmēju diskriminācija darba tirgū; uzsver, ka šajā sakarībā ir iedarbīgi jāpilda un jāpiemēro tiesību akti veselības aizsardzības un darba drošības jomā; uzsver, ka darbaudzinātāju programmas var būt noderīga pieeja, lai panāktu, ka vecāka gadagājuma darba ņēmēji strādā ilgāk un savu pieredzi lietderīgi izmanto jauniešu integrācijai darba tirgū; aicina sociālos partnerus izstrādāt pievilcīgus modeļus, lai pāreja, beidzot darbu un aizejot pensijā, būtu elastīga;

25.  mudina dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai īstenotu Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā (2011–2020) paredzētos mērķus, kas galvenokārt paredz novērst starp dzimumiem pastāvošo nevienlīdzību un apkarot dzimumu segregāciju, kā arī sekmēt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru sievietēm un vīriešiem; uzsver, ka šie mērķi ir būtiski sieviešu nodarbinātības palielināšanai un nabadzības apkarošanai darbspējīgo un vecāka gadagājuma sieviešu vidū;

26.  uzsver, ka MVU ir viens no galvenajiem nodarbinātības un izaugsmes avotiem Eiropas Savienībā un ka tie var ievērojami veicināt pensiju sistēmu noturību un atbilstību dalībvalstīs;

Papildu privāto pensiju uzkrājumu veidošana

27.  atzinīgi vērtē Baltajā grāmatā pausto aicinājumu veidot gan fondētās, gan papildu aroda pensijas, kas pieejamas visiem attiecīgajiem darba ņēmējiem, un ‐ ja iespējams ‐ individuālas shēmas; tomēr uzsver, ka Komisijai drīzāk vajadzētu ieteikt veidot kolektīvus uz paaudžu solidaritāti balstītus papildu aroda pensiju uzkrājumus, kas vēlamajā gadījumā izrietētu no koplīgumiem un ko parasti veidotu valsts, uzņēmuma vai nozares līmenī, jo atšķirībā no individuālajām shēmām tie nodrošinātu lielāku solidaritāti starp paaudzēm un vienas paaudzes ietvaros; uzsver, ka steidzami jāveicina pasākumi, lai iespēju robežās veidotu papildu aroda pensiju sistēmas;

28.  norāda, ka daudzās dalībvalstīs jau ir sāktas plašas pensiju reformu programmas, kuru mērķis ir gan noturība, gan atbilstība; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka ES līmenī ierosināti pasākumi papildina valsts pensiju reformu programmas, nevis ir tiem pretrunā; atgādina, ka pensijas joprojām ir dalībvalstu kompetencē, un pauž bažas par to, ka turpmākie Eiropas tiesību akti šajā jomā varētu negatīvi ietekmēt dažu dalībvalstu shēmas, jo īpaši saistībā ar arodu pensiju sistēmu īpatnībām;

29.  uzsver kolektīvo (vēlamajā gadījumā bezpeļņas) aroda pensiju shēmu zemās darbības izmaksas (visā sektorā) salīdzinājumā ar privātajām pensiju uzkrājumu shēmām; uzsver zemo darbības izmaksu nozīmi, jo pat neliela to samazināšana var būtiski palielināt pensiju apjomu; tomēr uzsver, ka diemžēl minētās sistēmas pašreiz pastāv tikai dažās dalībvalstīs;

30.  mudina dalībvalstis un iestādes, kuru pārziņā ir pensiju shēmas, pienācīgi informēt iedzīvotājus par viņu uzkrātajām pensiju tiesībām un uzlabot informētību un zināšanas, lai viņi varētu pieņemt labi pārdomātus lēmumus par papildu pensiju uzkrājumu veidošanu nākotnē; mudina dalībvalstis arī laicīgi informēt iedzīvotājus par plānotajām izmaiņām pensiju sistēmās, lai viņi varētu pieņemt labi pārdomātus un pamatotus lēmumus par saviem pensiju uzkrājumiem; aicina dalībvalstis izstrādāt un ieviest stingrus informācijas sniegšanas noteikumus par to pensijas fondu darbības izmaksām, ieguldījumu riskiem un gūto peļņu, kuri darbojas attiecīgajā jurisdikcijā;

31.  atzīst plašās atšķirības dalībvalstu aroda pensiju shēmās un to rezultātos pieejamības, solidaritātes, izmaksu efektivitātes, risku un peļņas ziņā; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām izveidot labas prakses kodeksu aroda pensiju shēmām, saskaņā ar subsidiaritātes principu tajā iekļaujot tādas tēmas kā darba ņēmēju labāks nodrošinājums, pensiju izmaksas periods, risku sadalījums un mazināšana, rentabilitāte un stabilizējošie elementi; uzsver kopējos ieguvumus no labākās prakses apmaiņas uzlabošanas starp dalībvalstīm;

32.  atbalsta Komisijas nodomu Eiropas Parlamenta uzraudzībā, jo īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu (ESF), turpināt virzīt ES finansējumu to projektu atbalstam, kuru mērķis ir sekmēt aktīvu un veselīgu novecošanu darbavietā, un ar Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (PSCI) nodrošināt dalībvalstīm un sociālajiem partneriem finansiālu un praktisku atbalstu izmaksu ziņā efektīvu papildu pensiju shēmu pakāpeniskai ieviešanai;

Mobilo darba ņēmēju pensijas

33.  atzīst visā Savienībā piemēroto pensiju shēmu būtisko daudzveidību, vienlaikus uzverot, ka ir svarīgi, lai darba ņēmējiem būtu iespējas mainīt darbavietu savā dalībvalstī vai ārpus tās robežām; uzsver, ka būtu jāgarantē tiesības uz aroda pensiju iegūšanu un saglabāšanu mobilajiem darba ņēmējiem; atbalsta Komisijas ierosināto pieeju, kas paredz galveno uzmanību pievērst pensijas tiesību iegūšanai un saglabāšanai, un aicina dalībvalstis nodrošināt, ka mobilo darba ņēmēju potenciālajām pensiju tiesībām piemērotu tādus pašus noteikumus kā aktīvajiem pensiju shēmas dalībniekiem vai pensionāriem; norāda, ka Komisijai var būt svarīga nozīme, novēršot šķēršļus brīvai kustībai, tostarp darba ņēmēju mobilitātei; uzskata, ka darba tirgus mobilitāti līdzās valodas barjerai un ģimenes apsvērumiem kavē arī ilgie praktiskās apmācības periodi vai nepamatotie vecuma ierobežojumi, un aicina dalībvalstis tos samazināt; uzsver, ka pasākumiem mobilitātes veicināšanai ir jābūt līdzsvarā ar rentablu papildu pensijas shēmu nodrošināšanu un tajos ir jāņem vērā valsts pensiju shēmu īpatnības;

34.  norāda uz Komisijas priekšlikumu novērtēt iespējamo saistību starp Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un attiecīgajām aroda pensiju shēmām; uzsver praktiskās grūtības, ar kurām nācies saskarties minētās regulas piemērošanā 27 dalībvalstīs, kurās pastāv ievērojami atšķirīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas; norāda uz pensiju shēmu daudzveidību Savienībā un to, ka ir ļoti sarežģīti desmitiem tūkstošu ļoti atšķirīgu pensiju shēmu, kuras pastāv dalībvalstīs, piemērot koordinētu pieeju; tādēļ apšauba šādas pieejas piemērošanas lietderību papildu aroda pensiju jomā;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt mērķtiecīgi, lai veidotu un sniegtu atbilstošā gadījumā tīmeklī balstītus, iedarbīgus pensiju izsekojamības pakalpojumus, lai iedzīvotāji varētu sekot līdzi izmaiņām savām pensiju tiesībās, kas iegūtas nodarbinātības vai citos periodos, un līdz ar to varētu pieņemt savlaicīgus un labi pārdomātus lēmumus par papildu individuāliem (trešā līmeņa) pensiju uzkrājumiem; aicina veikt Savienības līmeņa koordinēšanu, lai nodrošinātu dalībvalstu pensiju izsekojamības pakalpojumu sistēmu pienācīgu savietojamību; atzinīgi vērtē Komisijas pilotprojektu šajā jomā un aicina Komisiju nodrošināt, ka papildus pilotprojektam veic arī ietekmes novērtējumu par ieguvumiem, ko radītu konsolidētas pensiju informācijas sniegšana ES iedzīvotājiem pieejamā veidā;

36.  norāda, ka pēc pensiju izsekojamības pakalpojumu pilnīgas izveides tajos vēlamajā gadījumā būtu jāiekļauj ne vien aroda pensijas, bet arī trešā pensiju līmeņa shēmas un individuāla informācija par pirmā līmeņa pensijas tiesībām;

37.  apšauba nepieciešamību veidot ES pensiju fonu pētniekiem;

38.  uzskata ‐ tas, ka kopumā cilvēki dzīvo ilgāk, veselīgāk un pārtikušāk, ir viens no mūsdienu sabiedrības lielākajiem sasniegumiem; aicina debatēs par novecošanu ieviest pozitīvu noskaņu, no vienas puses, aktīvi risinot būtisko, bet pārvaramo novecošanas problēmu un, no otras puses, izmantojot iespējas, ko sniedz novecošana un senioru ekonomika; atzīst ļoti aktīvo un vērtīgo lomu, kāda ir vecāka gadagājuma cilvēkiem mūsu sabiedrībā;

PKUI direktīvas pārskatīšana

39.  uzsver, ka direktīva par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (PKUI direktīva) būtu jāpārskata, lai visā Eiropā saglabātu atbilstīgas, noturīgas un drošas aroda pensijas, šai nolūkā veidojot vidi, kas veicina vēl lielāku progresu šajā jomā gan valstu, gan iekšējā tirgus līmenī, garantējot labāku aizsardzību esošajiem un topošajiem pensionāriem un elastīgi pielāgojot esošās shēmas, kas būtiski atšķiras pārrobežu un starpnozaru līmenī;

40.  uzskata, ka ir obligāti jānodrošina ES otrā līmeņa sistēmu atbilstība stingram uzraudzības regulējumam, lai šī līmeņa dalībniekiem un pensiju saņēmējiem garantētu spēcīgu aizsardzību un lai īstenotu G20 valstu pilnvarojumu, kas nosaka, ka attiecībā uz visām finanšu iestādēm ir jāpiemēro pienācīgs regulējums un atbilstīga uzraudzība;

41.  prasa ES tiesību aktu iniciatīvās šajā jomā ņemt vērā dalībvalstu lēmumus, izvēloties otrā pensiju līmeņa kapitāla pārvaldītājus;

42.  uzsver, ka ES normatīvie akti attiecībā uz drošības pasākumiem turpmāk ir jāizstrādā, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes analīzi, tajā iekļaujot nosacījumu, ka vienādiem produktiem ir jāpiemēro vienādi uzraudzības standarti, ar tiem ir jānodrošina atbilstošs finansējums un noteikumi par darba ņēmēju mobilitāti Savienībā un šādi akti ir jāizstrādā ar vispārēju mērķi saglabāt darba ņēmēju uzkrātās pensiju tiesības; uzsver, ka ES normatīvie akti attiecībā uz drošības pasākumiem turpmāk ir jāizstrādā, pamatojoties arī uz aktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām un patiesi izprotot un ņemot vērā dalībvalstu īpatnības; uzsver, ka pensiju sistēmas ir katras dalībvalsts kultūras, sociālās, politiskās un ekonomiskās vides neatņemams elements; uzsver, ka attiecībā uz visiem otrā pensiju līmeņa pensiju nodrošinātājiem neatkarīgi no to juridiskā statusa būtu jāpiemēro samērīgs un stingrs regulējums, kurā ņemtas vērā to uzņēmējdarbības īpatnības, jo īpaši ilgtermiņā;

43.  uzstāj, ka otrā līmeņa pensijām ‐ neatkarīgi no to nodrošinātājiem ‐ nedrīkst kaitēt tāds ES regulējums, kurā nav ņemta vērā šī līmeņa ilgtermiņa perspektīva;

44.  uzskata, ka Komisijas priekšlikumos par drošības pasākumiem ir ne tikai obligāti jānorāda un jāņem vērā valstu sistēmu savstarpējās atšķirības, bet arī katras valsts sistēmā un katrā attiecīgajā pensiju līmenī ir jāpiemēro princips “vienāds risks ‐ vienādi noteikumi”; uzsver, ka pasākumiem ir obligāti jāatbilst proporcionalitātes principam ‐ mērķi un ieguvumi ir jāizvērtē, tos salīdzinot ar attiecīgo finansiālo, administratīvo un tehnisko slogu, un ir jāpanāk vajadzīgais izmaksu un ieguvumu līdzsvars;

45.  uzskata, ka attiecībā uz kvalitatīviem drošības pasākumiem lietderīgi ir ieteikumi, kuri attiecas uz uzņēmumu stingrāku vadību un riska pārvaldību, kā arī ieteikumi saistībā ar labāku pārredzamību un pienākumu publiskot informāciju, izmaksu publiskošanu un ieguldījumu stratēģiju pārredzamību, un tie būtu jāietver visos pārskatos, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu; norāda ‐ ņemot vērā to, ka starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības, ES līmenī īstermiņā reālāk ir nodrošināt kvalitatīvu, nevis kvantitatīvu drošības pasākumu konverģenci;

46.  ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, nav pārliecināts, ka būtu piemērojamas visā Eiropā saskaņotas pašu kapitāla vai bilances novērtēšanas prasības; tādēļ noraida ierosinājumu ar šādu mērķi pārskatīt PKUI direktīvu; tomēr uzskata, ka šajā politikas kontekstā pilnībā būtu jāņem vērā kvantitatīvais ietekmes novērtējums, ko pašlaik veic Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), kā arī šā pētījuma iespējamo analīžu rezultāti; uzsver ‐ ja vēlāk tomēr nāksies noteikt šādas prasības, nebūtu pareizi papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām tieši piemērot direktīvu par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II);

47.  norāda, ka PKUI direktīva ir piemērojama tikai brīvprātīgām pensiju shēmām un neattiecas ne uz vienu obligātās valsts pensiju shēmas elementu;

48.  uzsver, ka apdrošināšanas un PKUI produkti būtiski atšķiras; uzsver, ka nebūtu pareizi papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām tieši piemērot direktīvas Maksātspēja II kvantitatīvās prasības un ka tas varētu kaitēt gan darba ņēmēju, gan darba devēju interesēm; tādēļ iebilst pret direktīvas Maksātspēja II prasību tiešu piemērošanu PKUI, lai gan nenoraida centienus panākt drošību un noturību;

49.  uzsver, ka sociālie partneri (t. i., darba devēji un darba ņēmēji) ir kopīgi atbildīgi par aroda pensiju nodrošināšanas kārtību; uzsver, ka visos gadījumos ir jāņem vērā sociālo partneru līgumsaistības, jo īpaši attiecībā uz līdzsvara panākšanu starp risku un prēmijām, kuras iecerēts gūt aroda pensiju shēmā;

50.  uzskata, ka turpmāk maksātspējas modeļus, piemēram, saskaņoto bilanci (HBS), ES līmenī ir lietderīgi izstrādāt tikai tad, ja, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes analīzi, tiek atzīts, ka to piemērošana ir praktiski īstenojama un izmaksu un ieguvumu ziņā rentabla, jo īpaši ņemot vērā PKUI daudzveidību dalībvalstīs; uzsver, ka ar direktīvas Maksātspēja II vai saskaņotās bilances (HBS) turpmāk izstrādātajiem variantiem nav jācenšas ieviest direktīvai Maksātspēja II līdzīgus noteikumus;

51.  atzīmē, ka pensiju shēmas ir dažādas ‐ tās var būt gan garantētu ienākumu shēmas, gan garantētu iemaksu shēmas vai jauktas shēmas; turklāt norāda, ka dažās dalībvalstīs notiek pāreja no garantētu ienākumu shēmām uz garantētu iemaksu shēmām vai arī tiek veidots obligāts fondēto pensiju līmenis; uzsver, ka tādēļ ir jāpanāk vēl lielāka pārredzamība un jāsniedz iedzīvotājiem plašāka informācija par solītajiem ieguvumiem, izmaksu apmēru un ieguldījumu stratēģijām;

52.  norāda, ka iecerei panākt līdzvērtīgu konkurenci starp dzīvības apdrošināšanas jomu un PKUI otrajā pensiju līmenī ir tikai daļēja nozīme, jo apdrošināšanas produkti un PKUI būtiski atšķiras, turklāt konkurence būtu atkarīga no katra konkrētā pensijas nodrošinātāja riska profila, integrācijas pakāpes finanšu tirgū un uz peļņas gūšanu vērsta vai bezpeļņas darbības veida; atzīst ‐ ņemot vērā konkurenci starp dzīvības apdrošināšanas jomu un PKUI otrajā pensiju līmenī, produktiem ar vienādu riska pakāpi ir būtiski piemērot vienādus noteikumus, lai novērstu saņēmēju maldināšanu un nodrošinātu viņiem vienlīdz drošu aizsardzību;

Darba ņēmēju aroda pensiju aizsardzība maksātnespējas gadījumā

53.  uzskata, ka ir konsekventi jānodrošina, ka Direktīvas 2008/94/EK 8. pantā noteiktās tiesības maksātnespējas gadījumā būtu aizsargātas visās dalībvalstīs;

54.  aicina Komisiju sagatavot visaptverošu pārskatu par dalībvalstu garantiju sistēmām un pasākumiem un, ja novērtēšanas procesā tiek konstatētas būtiskas neatbilstības, izstrādāt vērienīgākus ES tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka visā ES tiek ieviesti pilnīgi droši mehānismi vienkāršai, rentablai un samērīgai aroda pensiju tiesību aizsardzībai;

55.  norāda, ka dažās dalībvalstīs darba devēji savu pensiju shēmu atbalstam jau izmanto aizsardzības shēmas, nošķirot aktīvus, īstenojot pensiju shēmu neatkarīgu pārvaldību un uzņēmuma maksātnespējas gadījumā prioritārā kreditora statusu piešķirot pensiju shēmām, nevis akcionāriem;

56.  uzsver, ka problēmas pensiju aizsardzības maksātnespējas gadījumā jomā ir cieši saistītas ar galvenajiem PKUI direktīvas pārskatīšanas aspektiem; uzsver, ka Komisijai, izstrādājot šīs abas direktīvas, būtu jānodrošina to saskaņotība un pilnīga atbilstība;

Papildu trešā līmeņa pensiju uzkrājumi

57.  uzskata, ka trešā pensiju līmeņa nozīme, darbības joma un struktūra katrā dalībvalstī ir atšķirīga;

58.  pauž nožēlu, ka salīdzinājumā ar pirmā pensiju līmeņa sistēmām trešā pensiju līmeņa sistēmas bieži vien rada vairāk izdevumu, tās ir riskantākas un mazāk pārredzamas; prasa veidot stabilu, drošu un noturīgu trešo pensiju līmeni;

59.  uzskata, ka attiecīgos gadījumos privāti pensiju uzkrājumi varētu būt vajadzīgi pienācīga pensijas apmēra veidošanai; mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un, ņemot vērā labākās prakses pieeju, izvērtēt un optimizēt privāto pensijas uzkrājumu stimulus, jo īpaši attiecībā uz personām, kuras citādi nevarētu saņemt atbilstīgu pensiju;

60.  uzskata, ka ir lietderīgi izvērtēt uzticamās procedūras un priekšlikumus, lai optimizētu stimulus;

61.  uzsver, ka valsts politikas prioritātei jābūt nevis trešā pensiju līmeņa shēmu subsidēšanai, bet gan pienācīgas aizsardzības nodrošināšanai ikvienam labi funkcionējošā un noturīgā pirmajā pensiju līmenī;

62.  aicina Komisiju izmeklēt uz kapitālu balstītās trešā līmeņa sistēmas spēju pretoties krīzes ietekmei un sniegt ieteikumus riska mazināšanai;

63.  iesaka valsts līmenī pārbaudīt tiesību aktos noteiktos izmaksu ierobežojumus līguma slēgšanai un pārvaldībai un piedāvātāja vai līguma veida maiņai, kā arī šajā sakarībā sniegt attiecīgus priekšlikumus;

64.  uzskata, ka rīcības kodeksi attiecībā uz kvalitāti, informāciju patērētājiem un patērētāju aizsardzību trešajā pensiju līmenī varētu uzlabot šī līmeņa plānu pievilcību; mudina Komisiju sekmēt pašreizējās labākās prakses apmaiņu dalībvalstīs;

65.  atbalsta ieceri izstrādāt un ieviest ES līmeņa brīvprātīgus rīcības kodeksus (un, iespējams, arī izstrādāt sertifikācijas shēmas) attiecībā uz kvalitāti, informāciju patērētājiem un patērētāju aizsardzību trešajā pensiju līmenī; iesaka dalībvalstīm uzņemties šo jomu regulēšanas pienākumus, ja brīvprātīgie rīcības kodeksi neizrādīsies veiksmīgs risinājums;

66.  aicina Komisiju izvērtēt iespējas, kā labāk izmantot ES finanšu nozares tiesību aktus gadījumos, kad patērētājiem ir jānodrošina precīzas un objektīvas finanšu konsultācijas par pensijām un ar pensiju saistītiem produktiem;

Nodokļu un līgumtiesību pārrobežu šķēršļu atcelšana pensiju ieguldījumiem

67.  aicina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis panākt vienošanos pārrobežu pensiju jomā, jo īpaši par to, kā nepieļaut nodokļu dubultu uzlikšanu un nodokļu dubultu neuzlikšanu;

68.  uzskata, ka diskriminējoši nodokļi ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē mobilitāti, un prasa šādus nodokļus nekavējoties atcelt, turklāt norāda, ka ES ir ierobežota kompetence dalībvalstu nodokļu politikas jomā;

69.  uzskata, ka ir lietderīgi izvērtēt līgumtiesību radītos šķēršļus;

70.  aicina Komisiju ar tās rīcībā esošo struktūru palīdzību atbilstoši iesaistīt sociālos partnerus;

Dzimumu jautājumi

71.  atgādina par dzimumu problēmu pensiju jomā; uzskata, ka to vecāka gadagājuma cilvēku, jo īpaši sieviešu, skaita pieaugums, kas dzīvo nabadzīgos apstākļos, ir satraucošs; uzsver, ka pirmā līmeņa valsts pensiju shēmām būtu visiem jāgarantē vismaz pienācīgs dzīves līmenis; uzsver, ka dzimumu līdztiesība darba tirgū ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspējību, jo augstāks nodarbinātības līmenis veicina ekonomisko izaugsmi un rada pensiju iemaksu pieaugumu; uzskata, ka papildus vīriešu un sieviešu pensijas vecuma vienādošanai ir jāpieņem arī efektīvas politikas nostādnes, lai nodrošinātu vienādu samaksu par vienādu darbu un līdzsvaroti ņemtu vērā nodarbinātību un apgādājamo personu aprūpi; uzsver, ka ir jāapsver ar aprūpi saistītu pensijas kredītu ieviešana, tā atzīstot ar apgādājamo personu aprūpi saistītu darbu, par kuru parasti nesaņem samaksu;

72.  atzinīgi vērtē Baltajā grāmatā dalībvalstīm pausto aicinājumu apsvērt iespējas veidot aprūpes kredītus, lai pensijas aprēķinā gan sievietēm, gan vīriešiem ņemtu vērā laikposmus, kas pavadīti, aprūpējot apgādājamas personas; norāda, ka sieviešu un vīriešu rūpes par ģimeni ir nevienlīdzīgi sadalītas ‐ tā rezultātā sievietes parasti strādā mazāk drošu, sliktāk apmaksātu vai pat nedeklarētu darbu, kam ir negatīva ietekme uz viņu tiesībām uz pensiju ‐ un trūkst pieejamu pakalpojumu par pieņemamu cenu un aprūpes iestāžu, turklāt pēdējo gadu taupības pasākumi šajā jomā tieši ietekmē jo īpaši sieviešu iespējas strādāt un uzkrāt pensijas kapitālu; tādēļ aicina Komisiju uzdot veikt pētījumu šajā jautājumā;

73.  vēlreiz norāda, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai izskaustu par vienādu darbu saņemta atalgojuma un ienākumu atšķirības starp sievietēm un vīriešiem un atšķirības vadošo amatu pieejamības ziņā, kā arī dzimumu līdztiesības trūkumu darba tirgū, jo tas ietekmē arī pensijas, radot būtisku atšķirību starp sieviešu pensijām un daudz lielākajām vīriešu pensijām; mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu; norāda ‐ lai gan iepriekšējos gados tika rīkotas neskaitāmas kampaņas, noteikti mērķi un pasākumi, atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā joprojām ir būtiskas;

74.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka sievietēm un vīriešiem tiek piemērots vienādas attieksmes princips;

75.  uzsver, ka ir nekavējoties jāveic pasākumi, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības privātajā sektorā, kas lielākajā daļā dalībvalstu ir īpaši lielas;

76.  uzsver, ka ir jāsamazina to vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības, kuriem ir vienādas prasmes un vienāds darbs, jo minētā iemesla dēļ sieviešu ienākumi vēl būtiskāk atpaliek no vīriešu ienākumiem un vēl vairāk pieaug to sieviešu skaits, kas, aizejot pensijā vai kļūstot par atraitnēm, dzīvo nabadzībā;

77.  uzsver, ka sieviešu lielākais paredzamais dzīves ilgums nedrīkst būt par pamatu diskriminācijai, aprēķinot pensijas;

78.  mudina dalībvalstis ievērot un īstenot tiesību aktus par maternitātes tiesībām, lai sievietes nesaņemtu mazāku pensiju tāpēc, ka darba dzīves laikā kļuvušas par mātēm;

79.  uzskata, ka, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu, tiesības uz pensiju ir nepieciešams individualizēt un ka būtu jāgarantē arī to daudzu gados vecāko sieviešu drošība, kas pašlaik saņem atraitņu pensijas un izmanto citas atvasinātas tiesības;

80.  norāda, ka dalībvalstīm būtu jāatbalsta pētījumi par dažādu pensiju indeksēšanas formulu ietekmi uz nabadzības risku vecumdienās, ņemot vērā dzimumu aspektu; aicina dalībvalstis jo īpaši ņemt vērā izmaiņas cilvēku vajadzībās novecošanas procesā, piemēram, saistībā ar ilgtermiņa aprūpi, lai nodrošinātu, ka vecāka gadagājuma cilvēki, galvenokārt sievietes, var saņemt atbilstošu pensiju un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi;

o
o   o

81.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 188 E, 28.6.2012., 9. lpp. (2) OV C 299, 4.10.2012., 115. lpp. (3) ISBN 978-92-79-22850-6. (4) Pieņemtie teksti: P7_TA(2012)0047. (5) OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp. (6) OV C 9 E, 15.1.2010., 11. lpp. (7) ESAO. “Mobilitāte un migrācija Eiropā”, 2012. g., 63. lpp. Publikācija: ESAO Eiropas Savienības 2012. gada ekonomikas apskats, ESAO izdevums. (8) http://www.europarl.europa.eu/committees/en/ studiesdownload.html?languageDocument=EN&file=30499 (9) Miranda, V. (2011), “Cooking, Caring and Volunteering: Unpaid Work Around the World”, ESAO darba dokumenti sociālajā, nodarbinātības un migrācijas jomā Nr. 116, ESAO izdevums. (10) Eiropas Komisijas 2012. gada ziņojums par novecošanu – ekonomikas un budžeta prognozes 27 ES dalībvalstīs (2010–2060), Brisele, 2011. gada maijs. http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/2012/pdf/ee-2012-2_en.pdf (11) Ziņojums “Pensiju atbilstība Eiropas Savienībā 2010.–2050. gadā”, ko kopīgi sagatavojuši Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts un Sociālās aizsardzības komiteja, 2012. gada 23. maijs, http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=7105&type=2&furtherPubs=yes