Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vispārējo budžetu 2013. finanšu gadam(1) un jo īpaši sagatavošanas darbību „Iestādēm kopīga sistēma ilgtermiņa tendenču noteikšanai” 2013. gada budžetā,

–  ņemot vērā Savienības vispārējam budžetam piemērojamo Finanšu regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, jo īpaši tās 54. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un 54. panta e) punktu, un tās piemērošanas noteikumus,

–  ņemot vērā ESPAS (Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas) ziņojumu „Vispārējās tendences 2030. gadam — pilsoņi saistītā un policentriskā pasaulē”, ko sagatavojis Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts (EUISS)(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0265/2013),

A.  tā kā mēs dzīvojam straujas pārejas periodā — kas ir acīmredzams attiecībā uz varas, demogrāfisko izmaiņu, klimata pārmaiņu, urbanizācijas un tehnoloģiju dinamiku — un līdz ar to aizvien vairāk nepieciešams, lai politikas veidotāji visās jurisdikcijās ieguldītu lielākas pūles galveno pasaules tendenču pētījumos un uzraudzībā;

B.  tā kā 2010. gada ES budžetā pēc Parlamenta iniciatīvas tika paredzēts, ka Komisija veiks divus gadus ilgu izmēģinājuma projektu ar mērķi izpētīt iespēju izveidot „iestādēm kopīgu sistēmu, lai noteiktu ilgtermiņa tendences saistībā ar svarīgākajiem politikas jautājumiem, kas ir aktuāli ES”;

C.  tā kā 2012. gada ES budžetā tika atļauts pāriet uz projekta nākamo posmu, kas ir sagatavošanas darbība trīs gadu posmam no 2012. gada līdz 2014. gadam ar mērķi līdz 2014. gada beigām izveidot pilnībā funkcionējošu Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmu (ESPAS), kurā piedalās visas attiecīgās ES iestādes, sekmējot „ciešāku sadarbību starp pētniecības departamentiem dažādās ES iestādēs un struktūrās, kuras nodarbojas ar vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas tendenču analīzi”(3);

D.  tā kā noturīgas iestādēm kopīgas sistēmas izveide administratīvā līmenī ar mērķi apzināt un noteikt galvenās tendences, kuras, ļoti iespējams, veidos nākotnes politikas kontekstu, atbalstītu ES iestādes un palīdzētu tām sagatavoties problēmām un reaģēt uz tām, kā arī noteikt saskaņotas stratēģiskās iespējas turpmākajiem gadiem;

E.  tā kā šāda labi izveidota un atzīta sistēma varētu kalpot par pamatu apsvērumiem saistībā ar ES budžeta sagatavošanu, ikgadējo un daudzgadu politisko prioritāšu noteikšanu un finanšu resursu ciešāku sasaisti ar politiskajiem mērķiem;

F.  tā kā pilnvērtīgas iespējas sievietēm nevar nodrošināt, neatzīstot un efektīvi neīstenojot viņu tiesības; tā kā ESPAS varētu sniegt arī reālu tādu problēmu analīzi, kas jāpārvar dzimumu līdztiesības veicināšanā — no politisko pilnvaru iegūšanas līdz sieviešu visu veidu diskriminācijas apkarošanai;

G.  tā kā pirmajā ESPAS sponsorētajā ziņojumā „Vispārējās tendences 2030. gadam — pilsoņi saistītā un policentriskā pasaulē”, ko veica EUISS, apzinātas vairākas vispārējās tendences, kuras, ļoti iespējams, veidos pasauli nākamajās desmitgadēs;

H.  tā kā šīs tendences konkrētāk ietver: indivīdu iespēju palielināšanos, ko daļēji sekmē tehnoloģiju attīstība; lielāku uzsvaru uz ilgtspējīgu attīstību pieaugoša resursu trūkuma un pastāvīgas nabadzības apstākļos, ko vēl vairāk saasina klimata pārmaiņu ietekme; tādas starptautiskas sistēmas veidošanos, ko raksturo varas pārbīde no valstīm, kā arī pārvaldības trūkumu palielināšanās, starpvalstu attiecību tradicionālajiem mehānismiem nepietiekami reaģējot uz sabiedrības prasībām,

1.  uzskata, ka saskaņota un efektīva ES politikas veidošana būs aizvien vairāk atkarīga no tā, cik savlaicīgi tiks apzinātas šīs ilgtermiņa vispārējās tendences, kuras ir saistītas ar problēmām un izvēlēm, ar ko saskaras Savienība, pasaulei kļūstot aizvien komplicētākai un tajā pieaugot savstarpējai atkarībai;

2.  uzsver, cik nozīmīga ir ES iestāžu efektīva sadarbība, pārraugot un analizējot šīs ilgtermiņa tendences, kā arī sadarbība un tīklu veidošana Eiropas Savienībā un ārpus tās ar citiem dalībniekiem, tostarp plašāku pētniecības aprindu pārstāvjiem, kas interesējas par līdzīgiem jautājumiem trešās valstīs; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir turpināt efektīvas veiktspējas attīstības procesu, lai varētu sagatavot neatkarīgu un kvalitatīvu starpiestāžu analīzi un sniegt ieteikumus saistībā ar galvenajām tendencēm, ar ko saskaras politikas veidotāji ES sistēmā;

3.  norāda, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu par ilgtermiņa sociāli ekonomisko stratēģiju izstrādi un politikas īstenošanu ES ir atbildīgas dažādas sabiedriskās organizācijas, piemēram, ES iestādes, valstu ministrijas, reģionālo un vietējo iestāžu dienesti un noteiktas aģentūras; uzsver, ka līdztekus dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm un ES iestādēm ilgtermiņa stratēģiju izstrādē piedalās arī ekonomiskie un sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās personas; tādēļ uzsver, ka būtu jāizmanto daudzlīmeņu pārvaldības modelis;

4.  uzsver — tā kā kohēzijas politika ir daudzgadu, ilgtermiņa un horizontāla politika, nākotnes plānošanas aspekts tajā neapšaubāmi ir būtisks, un, ņemot vērā šai politikai paredzēto nozīmīgo ES budžeta daļu, tai ir jāieņem būtiska loma visā uz nākotni vērsta budžeta plānošanā;

5.  uzskata, ka kohēzijas politikas un citu jomu politikas izstrāde ir arvien lielākā mērā atkarīga no savlaicīgas ilgtermiņa globālo tendenču noteikšanas; saistībā ar to norāda uz dažādiem tālredzīgiem ziņojumiem, piemēram, „Projekts Europe 2030” (Pārdomu grupas pārskats Eiropadomei par ES nākotni 2030. gadā) un „Globālās tendences 2030 — pilsoņi savstarpēji saistītā un policentriskā pasaulē”, ko kā daļu no Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) projekta izstrādājis Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts (EUISS); iesaka ciešāk koordinēt šādas ziņošanas iniciatīvas;

6.  aicina iekļaut dzimumu līdztiesības jautājumu ilgtermiņa vispārējo tendenču novērtējumā un turpmākajos ziņojumos kā līdzekli cilvēktiesību pārkāpumu, diskriminācijas un nabadzības apkarošanai;

7.  sevišķi atzinīgi vērtē līdzšinējos rezultātus, īstenojot administratīvā līmeņa izmēģinājuma projektu (2010–2011) un sagatavošanas darbību (2012–2014), kas paredzēta Eiropas Stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) izveidošanai, lai palīdzētu apzināt ilgtermiņa tendences nozīmīgākajos jautājumos, ar ko saskaras Savienība, un uzstājīgi iesaka turpināt šo procesu pēc pašreizējās sagatavošanas darbības beigām; turklāt uzskata, ka šādā sistēmā būtu jāiesaista darbinieki no visām attiecīgajām ES iestādēm un struktūrām, tostarp no Reģionu komitejas; uzskata, ka ziņošanas mehānisms ir jāapspriež, piedaloties visām attiecīgajām ieinteresētajām grupām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām;

8.  mudina tās četras iestādes un struktūras, kas pašreiz ir iesaistītas ESPAS procesā, — Komisiju, Parlamentu, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu — izstrādāt un parakstīt viena vai otra veida iestāžu nolīgumu, kas ideālā variantā tiktu noslēgts 2014. gada pavasarī, ar katru partneri, kurš apņemas nepārtraukti uzturēt no šī nolīguma izrietošās līgumattiecības un piedalīties tā īstenošanā;

9.  uzsver nepieciešamību iesaistītajām iestādēm un struktūrām vairāk personāla un finanšu līdzekļu novirzīt ESPAS sistēmai, pilnībā ievērojot Finanšu regulu un jo īpaši tās 54. panta e) punktu un saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru, lai nodrošinātu šo spēju attīstību turpmākajos gados, neietekmējot budžetu; uzsver, ka ES iestādēm ir jāiegulda personālā, kuram būtu īpašas zināšanas, lai pilnībā sekmētu globālo tendenču analīzi un uzraudzību, kā arī zināšanas, kas nepieciešamas, lai noteiktu iespējas un sniegtu politiskos ieteikumus attiecībā uz katras ES iestādes specifiskajām vajadzībām;

10.  neatlaidīgi prasa, lai ESPAS vadītu un pārraudzītu atbilstīgi nokomplektēta iestāžu pārstāvju valde, kas noteiktu ESPAS mandātu un prioritātes un ievēlētu direktoru vai citus darbiniekus un kurā Parlamentu — ja EP to vēlēsies — pārstāvēs tā deputāti, pieņemot, ka sava mandāta ietvaros, ESPAS varēs pilnībā neatkarīgi īstenot savus konkrētos uzdevumus;

11.  atzinīgi vērtē nodomu izmantot ESPAS procesu un tā vispārējo tīklu, lai izveidotu vispārēju tiešsaistes glabātavu dažādu avotu dokumentiem un materiāliem par vidēja termiņa un ilgtermiņa tendencēm, kas ir brīvi pieejama politikas veidotājiem un pilsoņiem visā pasaulē;

12.  atzinīgi vērtē to, ka, attīstot ciešāku administratīvo sadarbību ar ESPAS procesa palīdzību, ES iestādes sagatavošanas darbības gaitā iepazīstinās ar prognozējošu ziņojumu, kurā analizētas ilgtermiņa tendences un to ietekme uz problēmām un izvēlēm, ar ko Savienība saskarsies periodā no 2014. līdz 2019. gadam, un kurš ir jāiesniedz iestāžu nākamajiem priekšsēdētājiem 2014. gadā; uzskata, ka šāda rīcība ir sekmīga un ka tā pēc tam būtu jāatkārto vismaz ik pēc pieciem gadiem;

13.  uzskata, ka pastāvīgajā sistēmā, kas paredzēta regulārai analīzes sniegšanai ES iestādēm par vidēja termiņa un ilgtermiņa tendencēm, sekmējot stratēģiskāku pieeju lēmumu pieņemšanā, būtu jāiekļauj nosacījumi par ikgadēja stratēģisko tendenču ziņojuma iesniegšanu iestādēm pirms debatēm par Savienības stāvokli un Komisijas gada darba programmas publicēšanas, lai konstatētu un izvērtētu ilgtermiņa tendenču mainīgo attīstību un arī lai sniegtu konkrētu ieguldījumu budžeta iestādei, veicot sagatavošanas darbus attiecībā uz sarunām par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2020. gada, kā arī attiecībā uz 2014.–2020. gada DFS vidēja termiņa pārskatīšanu;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

(1) OV L 66, 8.3.2013. (2) 2012. gada 27. aprīlis; http://www.iss.europa.eu/uploads/media/ESPAS_report_01.pdf. (3) http://europa.eu/espas/pdf/espas-preparatory-action-amendment_en.pdf.