Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojumu „Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” (COM(2012)0669),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums (2013. gads)” (COM(2012)0750),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. februāra secinājumus par ieguldījumiem izglītībā un apmācībā – atbildi uz paziņojumiem „Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” un „Gada izaugsmes pētījums (2013. gads)”,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra paziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido „ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā (COM(2011)0788),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. septembra paziņojumu „Projekts: Padomes un Komisijas 2012. gada kopīgais ziņojums par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (ES jaunatnes stratēģija 2010–2018)” (COM(2012)0495) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2012)0256),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 26. novembra secinājumus par izglītību un apmācību stratēģijā „Eiropa 2020” — izglītības un apmācības ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā, izaugsmē un nodarbinātībā(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra paziņojumu „Izglītība un apmācība gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā Eiropā” (COM(2011)0902),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par izglītības un apmācības sociālo dimensiju(2),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. novembra Rezolūciju par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem(3),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu(5),

–  ņemot vērā 2011. gada 1. decembra rezolūciju par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu(6),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par bērnu agrīno izglītošanu Eiropas Savienībā(7),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” — pamatu Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai(8),

–  ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par pamatprasmēm mainīgai pasaulei: darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu(9),

–  ņemot vērā 2008. gada 18. decembra rezolūciju par mūžizglītību zināšanām, radošumam un jaunradei – darba programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu(10),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 12. aprīļa atzinumu „Izglītības pārvērtēšana”(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0314/2013),

A.  tā kā viens no stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem ir zem 10 % samazināt mācības priekšlaicīgi pārtraukušo cilvēku procentuālo skaitu un līdz vismaz 40 % palielināt to jauniešu procentuālo skaitu, kas ieguvuši trešā līmeņa izglītību vai atbilstošu profesionālo apmācību;

B.  tā kā izglītības un apmācības stratēģiskajā programmā 2020. gadam (ET 2020) noteiktas robežvērtības, kas paredz, ka vismaz 95 % bērnu vecumā no četriem gadiem līdz obligātās pamatizglītības ieguves uzsākšanas vecumam jāpiedalās pirmsskolas izglītības programmās; piecpadsmitgadīgo jauniešu vidū ir mazāk nekā 15 % jauniešu ar nepietiekamām lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmēm; vidēji vismaz 15 % pieaugušo (vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem) piedalās mūžizglītības programmās;

C.  tā kā viena no ES galvenajām prioritātēm ir mobilitātes veicināšana un tā kā 2020. gadam ir izvirzīts mērķis nodrošināt, ka 20 % no ES augstskolu absolventiem ir pavadījuši daļu sava studiju laika ārvalstīs; tā kā studentu, skolotāju un darbinieku mobilitātei ir būtiska nozīme Eiropas integrācijā;

D.  tā kā jauniešu mobilitātes programmām 2014.–2020. gadam būtu jānodrošina patiesas zināšanu un prasmju ieguves iespējas, tādējādi palīdzot palielināt jauniešu nodarbinātības rādītājus;

E.  tā kā savā 2013. gada izaugsmes pētījumā Komisija aicina veikt pārdomātus ieguldījumus izglītībā un apmācībā, lai veicinātu izaugsmi un konkurētspēju un novērstu bezdarbu un krīzes sociālās sekas;

F.  tā kā 2013. gada martā jauniešu vecumā līdz 25 gadiem bezdarba līmenis ES bija 23,5 %, kaut arī tajā pašā laikā vairāk nekā diviem miljoniem vakanču nevarēja atrast darbiniekus; tā kā vairākās dalībvalstīs bezdarbnieku skaits un bezdarba ilgums pieaug un darba tirgus vajadzību saskaņošana kļūst neefektīvāka;

G.  tā kā pašreizējā ekonomikas krīze un fiskālās konsolidācijas nolūkā pieņemtie taupības pasākumi vairākās dalībvalstīs rada lielu slogu ES pilsoņu dzīvē bezdarba, sociālās atstumtības un nabadzības ziņā; tā kā krīzes ietekmē, jo īpaši jauniešu vidū, konstatējami ārkārtēji nepietiekama uztura vai garīgās veselības problēmgadījumi; tā kā jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuru ekonomika ir trauslāka, izglītības pieejamība ir kļuvusi sarežģītāka un mācīšanas standarti ir pazeminājušies, jo izglītības nozarē ir samazināti līdzekļi;

H.  tā kā krīze un taupības pasākumi tiešā veidā nelabvēlīgi ietekmē izglītības un darbavietu pieejamību jauniešiem, kā arī viņu iespējas turpināt mācības un saglabāt darbavietas; tā kā ieguldījumi izglītībā ir ieguldījumi nākotnē un tādēļ tiem nevajadzētu piemērot taupības pasākumus;

I.  tā kā jaunieši saskaras ar arvien lielākām grūtībām, pārejot no izglītības uz darba dzīvi, un oficiālas izglītības iestāžu un darba tirgus mijiedarbības trūkums palielina bezdarba risku; tā kā augstas kvalitātes profesionālās izglītības pamatā ir cieša sadarbība starp valsts un privāto sektoru, aktīvi līdzdarbojoties sociālajiem partneriem;

J.  tā kā pieejamai, elastīgai un augstas kvalitātes izglītībai un apmācībai ir būtiska ietekme uz jauniešu personīgo attīstību un pašrealizāciju, kā arī tā sekmē jauniešu aktīvu pilsonību un labklājību un veicina viņu spēju pielāgoties un sniegt ieguldījumu sabiedrībā un profesijā; tā kā ekonomikas un sociālās problēmas iedzīvotāju vidū vairo eiroskepticismu;

K.  tā kā aizskaroša attieksme skolā kaitē jauniešu labklājībai, izraisa nesekmību un mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu;

L.  tā kā atvērtie izglītības resursi (AIR) uzlabo izglītības kvalitāti, pieejamību un objektivitāti, kā arī, izmantojot IKT un jaunās tehnoloģijas, veicina interaktīvu, radošu, elastīgu un personalizētu mācīšanās procesu; tā kā, atbalstot mūžizglītību, atvērtā izglītība veicina ilgtspējīgu nodarbinātību;

M.  tā kā, neskatoties uz kopējo jauniešu bezdarba augsto līmeni, tādās nozarēs kā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) un veselības aprūpe ir arvien grūtāk aizpildīt vakances ar kvalificētu personālu; tā kā dažās dalībvalstīs ir vērojama pieaugoša plaisa starp absolventu iegūto kvalifikāciju un darba tirgū pieprasītajām prasmēm;

N.  tā kā darba tirgus vajadzības ātri mainās; tā kā ir nepieciešams tiekties pēc kvalitatīvas izglītības un personiskās attīstības un rūpīgi izpētīt darba tirgus vajadzību nākotnes tendences, lai pielāgotu un modernizētu izglītības un apmācību programmas nolūkā nodrošināt pamatzināšanu kopumu un mūžizglītības stratēģijas, kā arī lai piedāvātu konkrētām darbvietām atbilstošās prasmes, piemēram, jaunu tehnoloģiju un sociālo tīklu izmantošanu, neietekmējot akadēmisko mērķi par zināšanu nodošanu; tā kā, mainoties izglītības modeļiem, ir atbilstoši jāpielāgo arī skolotāja profesija, piemēram, prasmes un kvalifikācija, statuss un karjera;

O.  tā kā prasmes, tehnoloģijas un darbvietas ātri mainās un ikvienam savas profesionālās dzīves laikā vairākkārt būs jāpielāgojas jaunām tehnoloģijām, un tāpēc ir vajadzīgs tādu pamatzināšanu kopums, kas ir pietiekami noturīgas, lai ļautu pielāgoties;

P.  tā kā ir pierādīts, ka ekonomikas izaugsmes, ražīguma un vispusības atbalstīšana valsts līmenī ir ārkārtīgi ietekmējusi darba tirgu, palielinot jaunu darbvietu skaitu un kvalitāti un uzlabojot jauniešu integrāciju darba tirgū,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, jo īpaši to, ka tajā liela uzmanība pievērsta jauniešu bezdarba novēršanai, finansiāli atbalstot prasmju attīstīšanu un aicinot modernizēt augstākās izglītības sistēmas, kā arī sekmējot pasaules līmeņa profesionālo izglītību un apmācību (PIA), elastīgas mācību iespējas, tostarp veicinot AIR, uz darbu balstītas mācības un sociālo partneru iesaistīšanu minēto mācību programmu izstrādē; turklāt atzinīgi vērtē pasākumus, lai risinātu augsti kvalificētu skolotāju un pasniedzēju trūkumu, piemēram, palielinot efektivitāti skolotāju pieņemšanai darbā, noturēšanai amatos un profesionālajam atbalstam;

2.  uzskata, ka izglītības nozīme ir daudz plašāka nekā tikai Eiropas un valstu līmeņa ekonomikas mērķu sasniegšana; šajā kontekstā no jauna apstiprina, ka izglītības sākotnējā sūtība ir indivīdu sagatavošana dzīvei, kā arī viņu izveidošana par aktīviem iedzīvotājiem arvien sarežģītākās sabiedrības struktūrās;

3.  norāda, ka ekonomikas un finanšu krīzes dēļ daudzas ģimenes vairs nevar atļauties maksāt par augstāko izglītību un ka tādēļ šajā līmenī pieaudzis priekšlaicīgas mācību pamešanas gadījumu skaits; uzskata, ka dalībvalstīm jānodrošina visu iedzīvotāju (neatkarīgi no to ekonomiskās situācijas) tiesības uz bezmaksas un vispārēju augstas kvalitātes izglītību;

4.  atgādina, ka lielāks valodas zināšanu līmenis ļauj sekmēt mobilitāti un uzlabot nodarbinātību, kā arī cilvēku izpratni par citām kultūrām un starpkultūru attiecībām; pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu par jauniem ES valodu zināšanu kritērijiem, saskaņā ar kuriem līdz 2020. gadam vismaz 50 % piecpadsmitgadīgo būtu jāzina viena svešvaloda un vismaz 75 % būtu jāmācās otrā svešvaloda;

5.  atzīst, ka vājas valodu prasmes ir būtisks šķērslis darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai un Savienības uzņēmumu starptautiskai konkurētspējai, īpaši teritorijās, kur Eiropas iedzīvotāji dzīvo tuvu robežai ar kaimiņvalsti, kurā runā citā valodā; norāda, ka valda uzskats, ka valodu mācīšanās ir daudz efektīvāka agrīnā vecumā;

6.  pieprasa, lai tiktu nodrošināta studentu mobilitāte, kuras mērķis ir paplašināt studentu valodu zināšanas un saziņas prasmes, kas ir priekšnoteikums viņu pielāgošanās spējām ES kopējā darba tirgū;

7.  prasa izglītības un apmācības jomā īstenot holistisku pieeju, kas pievēršas gan akadēmiskās, gan profesionālās izglītības aspektiem, un atgādina, ka būtu jāatzīst izglītības plašākais uzdevums attiecībā uz personisko izaugsmi un attīstību; mudina arī turpmāk atbalstīt tādas kompetences iegūšanu un atzīšanu, kas iegūta neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā, un uzsver šādas mācīšanās nozīmīgo lomu vispārējā mūžizglītības stratēģijā, kuras mērķis ir veidot sociāli iekļaujošu zināšanu sabiedrību ar stiprām personībām un aktīviem pilsoņiem; norāda, ka šādas stratēģijas īstenošana būs atkarīga no mūsu jauniešu panāktā neatkarības līmeņa;

8.  aicina dalībvalstis noteikt konsekventas robežvērtības, izmantojot atbilstošus Eiropas labas prakses modeļus izglītības un nodarbinātības jomā;

9.  atgādina par galvenajiem mērķiem un uzdevumiem, kurus ES ir apņēmusies veikt saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, proti, nodrošināt gudru, iekļaujošu un videi saudzīgu izaugsmi, radīt stipru un novatorisku Eiropas Savienību un veicināt sociālo integrāciju, kā arī panākt augstāku solidaritātes līmeni, vienlaikus sagatavojot iedzīvotājus veiksmīgai un pilnvērtīgai dzīvei; vērš uzmanību uz pamatmērķi, proti, 3 % no IKP novirzīt pētniecībai un inovācijai;

10.  aicina dalībvalstis par prioritāti noteikt publisko izdevumu un ieguldījumu veikšanu izglītībā, apmācībā, pētniecībā un inovācijā; atgādina, ka, samazinot šajās jomās budžeta līdzekļus, negatīvi tiks ietekmēta izglītība un ka ieguldījumiem šajās jomās ir būtiska nozīme, lai panāktu ekonomikas atlabšanu, Savienības konkurētspēju pasaulē un progresu, kas nepieciešams, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

11.  stingri atbalsta stāvokļa novērošanu valstīs un debašu sākšanu Savienības līmenī ar atbilstošām ieinteresētajām personām par ieguldījumu efektivitāti un ieguvumiem izglītībā un apmācībā; uzsver, ka izglītība nodrošina ilgtspējīgu attīstību, kam joprojām vajadzētu būt prioritātei, neraugoties uz pašreizējo krīzi;

12.  mudina dalībvalstis pieņemt tiesību aktus, kas aizliedz diskrimināciju izglītības jomā dzimuma, dzimumorientācijas, dzimumidentitātes, invaliditātes, reliģijas vai ticības, kā arī vecuma dēļ; mudina Padomi nekavējoties pieņemt horizontālo diskriminācijas novēršanas direktīvu, kas ir galvenais dokuments, lai nodrošinātu patiesu vienlīdzību, kā arī apkarotu aizspriedumus un diskrimināciju, tostarp skolās;

13.  aicina dalībvalstis nodrošināt vienādu izglītības pieejamību un īstenot pasākumus, kas atbilst zināšanu apguvēju vajadzībām, jo īpaši ņemot vērā neaizsargātu sabiedrības grupu pārstāvjus, piemēram, cilvēkus, kas neiegūst izglītību, nestrādā vai nav iesaistīti apmācībā;

14.  prasa noteikt konkrētus pasākumus, lai izveidotu labāku izglītības un apmācības saikni ar darba vidi, tādējādi veicinot konkurētspēju un prognozējot darba tirgus nākotnes vajadzības; uzsver, ka svarīgas ir reģionālas stratēģijas, kas veicina reģionālu inovāciju inkubatoru izveidi, šādi apvienojot radošus uzņēmumus, universitātes, ieguldītājus un kultūras iestādes izglītības un apmācības popularizēšanai;

15.  aicina izglītību un zinātni kā prioritāras jomas iekļaut dalībvalstu stratēģiskajos dokumentos 2014.–2020. gada plānošanas periodam ar mērķi piesaistīt resursus šo jomu attīstībai, jaunu izglītības tehnoloģiju ieviešanai, tostarp skolotāju apmācībai un mācīšanas standartu paaugstināšanai;

16.  aicina dalībvalstis izveidot ciešāku saikni starp galvenajiem stratēģiskās politikas uzdevumiem, kas noteikti ar Eiropas pusgadu un atvērto koordinācijas metodi (AKM) saistīto pasākumu laikā, kuru mērķis ir atbalstīt dalībvalstis, lai nodrošinātu augstas kvalitātes un pieejamu izglītību un apmācību arī finansiālu ierobežojumu laikā;

Jaunieši — ieguldījums nākotnē

17.  atgādina, ka jauniešiem ir liels potenciāls un svarīga nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā attiecībā uz izglītību un nodarbinātību; atgādina dalībvalstīm, ka pastāv cieša saikne starp mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, darbavietām pielāgotu prasmju trūkumu un jauniešu bezdarbu; turklāt atgādina, ka agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, kā arī vecāku svarīgā loma ieliek pamatus turpmākām jauniešu mācībām un attīstībai, tomēr šādam izglītības procesam būtu jānotiek spēļu veidā, nevis izmantojot skolas metodes vai atzīmju radīto spiedienu;

18.  uzsver, ka jaunieši ir arī neaizsargātākā sabiedrības daļa; uzsver, ka ir svarīgi atzīt jauniešus par prioritāru grupu Savienības sociālajā redzējumā, un akcentē jauniešu mobilitātes veicināšanas būtiskumu; turklāt aicina dalībvalstis veicināt aizskarošas attieksmes novēršanas stratēģijas, lai samazinātu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas gadījumu skaitu un nodrošinātu vienlīdzīgu izglītības pieejamību visiem;

19.  prasa atzīt un iesaistīt jauniešu un pilsoniskās sabiedrības organizācijas mūžizglītības stratēģiju izstrādē un īstenošanā; uzsver jauniešu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi, jo tās ir papildizglītības sniedzēji, kas nodrošina neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējas, kā arī brīvprātīgā darba iespējas, kas palīdz zināšanu apguvējiem un jauniešiem attīstīt gan transversālas prasmes, gan individuālas personīgās kompetences, piemēram, radošo un kritisko domāšanu, iniciatīvu, informācijas apstrādāšanas un problēmu risināšanas prasmes, komandas darba un sazināšanās prasmes, pašpārliecinātību, līderību un uzņēmējdarbības prasmes;

20.  prasa atzīt ārvalstu izglītības iestādēs iegūtās jauniešu kvalifikācijas, jo īpaši tās, kas ir iegūtas ar programmas „Erasmus” palīdzību;

21.  aicina zināšanu apguvējus un organizācijas, kurās viņi ir iesaistījušies, piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz izglītību, un uzsver, ka mācīšanās procesa pamatā jābūt strukturētam dialogam ar zināšanu apguvējiem, piemērojot mācību programmas un metodes tā, lai veicinātu mūžizglītības pieeju;

22.  mudina dalībvalstis veicināt PIA pievilcību un uzlabot PIA atbilstību darba tirgum, padarot to par izglītības sistēmas neatņemamu daļu, un nodrošināt PIA kvalitāti; prasa pievērst lielāku uzmanību pamata prasmju apgūšanai ar neformālās un ikdienējās mācīšanās palīdzību ne tikai no agrīna vecuma, bet arī pieaugušo vidū, un transversālajām prasmēm, jo īpaši ieviešot uzņēmējdarbības un IKT apmācību sadarbībā ar uzņēmējdarbības nozares pārstāvjiem un atbalstot radošumu, lai palīdzētu jauniešiem iekļauties darba tirgū un uzlabot viņu izredzes atrast darbu, kā arī izmantot iespējas izveidot savus uzņēmumus; uzsver, ka dalībvalstīm jāizveido atbalsta mehānismi uzņēmējdarbības neveiksmīgas sākšanas gadījumiem un jāmazina birokrātija;

23.  atzīst, ka ir būtiski visā Eiropā attīstīt un īstenot izglītības sistēmas, kas pamatojas uz uzņēmējdarbību; uzsver, ka uzņēmējdarbības izglītības pieejamība studentiem ir dažāda un to bieži nosaka iestādes līmenī; tādēļ aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes sadarbībā ar izglītības iestādēm iekļaut uzņēmējdarbības izglītības elementus pamatizglītības, profesionālās apmācības un augstākās izglītības mācību programmu saturā; uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta tam, lai pārvarētu lielās atšķirības un ievērojamo dažādību uzņēmējdarbības izglītības sistēmu attīstībā, par ko liecina 2008. gada pārskats par uzņēmējdarbības elementiem augstākās izglītības programmās un kas apstiprināts 2011. gadā Budapeštā notikušajā augsta līmeņa simpozijā;

24.  uzsver, ka labākām zināšanām un prasmēm ir būtiska nozīme; uzsver, ka jāuzlabo zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (ZTIM) priekšmetu pievilcība izglītībā, kā arī jomās, kurās nākotnē paredzams darbinieku trūkums un tuvākajā nākotnē būs nepieciešams lielāks skaits kvalificētu darbinieku, un kurās tiks nodrošinātas kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbavietas (piemēram, „zaļajā ekonomikā”, uzņēmējdarbībā, IKT, veselības aprūpē un izglītībā); atzīstot, ka ZTIM priekšmeti ir ārkārtīgi svarīgi, lai vairāk palīdzētu jauniešiem krīzes laikā atrast darbvietas, kā arī prasa panākt pareizo līdzsvaru starp teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi studiju laikā, ņemot vērā sociālo zinātņu studijas;

25.  aicina dalībvalstis arī nodrošināt efektīvāku izglītību, vairāk pievēršoties transversālām, valodu un uzņēmējdarbības prasmēm, lai visā ES panāktu augstāku nodarbinātības līmeni; aicina dalībvalstis izglītot savus iedzīvotājus par ES pilsonības tiesībām, pilsoņu pienākumiem un atbildību un iespējām izmantot brīvas pārvietošanās tiesības ES; uzsver, ka jauniešu izglītības sistēmā pietiekama uzmanība pievēršama arī humanitārajām zinātnēm, ņemot vērā mērķi attīstīt aktīvu pilsoniskumu un sociālo integrāciju;

26.  uzsver, ka mācību programmām jābūt daudzdisciplinārām un veidotām tā, lai sniegtu beztermiņa un plaši izmantojamas prasmes, bet cilvēkiem jāspēj pielāgoties no vienas studiju jomas citai; atgādina, ka īpaši būtu jāakcentē to mācību priekšmetu mācīšana un saturs, uz kuru trūkumiem atsevišķās valstīs norāda valstu un starptautiskā statistika;

27.  uzsver, ka jāpievēršas saiknei starp izglītību, jauniešu vēlmēm un darba tirgus vajadzībām, lai nodrošinātu vienkāršāku un kvalitatīvu pāreju no izglītošanās uz darba tirgu, kā arī nolūkā nodrošināt jauniešu patstāvību;

28.  uzsver to, cik nozīmīgi ir atbalstīt jauniešus, it īpaši tos, kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā, sekmējot kvalitatīvu stažēšanos un māceklību, „otrās iespējas” izglītības programmas, labi izstrādātu duālo izglītību un uz darbu balstītas mācības, kā arī īpašus pasākumus, lai veicinātu piekļuvi augstākajai izglītībai un aktīvu integrāciju izglītībā un darba dzīvē; uzskata, ka šie ir vērtīgi pasākumi pārejā no izglītošanās uz darba dzīvi, kā arī jauniešu bezdarba līmeņa mazināšanā;

29.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai plašāk iesaistītu darba ņēmējus un bezdarbniekus profesionālās pārorientēšanas un pārkvalificēšanas programmās, lai mazinātu bezdarba un jo īpaši ilgstoša bezdarba risku tajā darbaspēka segmentā, kurā profesionālā darbība ir aizvien mazāk pieprasīta;

30.  aicina dalībvalstis iedrošināt darba devējus piedāvāt vairāk kvalitatīvu māceklības vietu, izstrādāt skaidrus kvalitātes kritērijus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, kā arī vienkāršot administratīvās procedūras uzņēmumiem, kas piedāvā darba vai apmācības iespējas jauniešiem, lai uzlabotu viņu karjeras izredzes;

31.  atgādina dalībvalstīm par ES programmu nozīmi izglītības, mobilitātes, valodu prasmju, pilsoniskās aktivitātes, Eiropas vērtību, kultūras zināšanu un citu vērtīgu prasmju veicināšanā, kas visas sniedz ieguldījumu nodarbinātības uzlabošanā un jauniešu starpkultūru izpratnes stiprināšanā; uzsver vajadzību tās turpmāk atbalstīt daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam, īpašu uzmanību pievēršot mācīšanās mobilitātei, sadarbībai un politikas reformām;

32.  vērš uzmanību uz to, ka ārvalstīs gūtai pieredzei ir pievienotā vērtība un ka tā palīdz atrast darbu tiem jauniešiem, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši mācības un nav ieguvuši kvalifikāciju; uzskata, ka arī šīs mērķgrupas gadījumā programma „Erasmus+” ir lieliska pamats, kas ļauj iegūt profesionālo kvalifikāciju, daļu mācību laika pavadot ārvalstīs;

33.  atzinīgi vērtē to, ka uzmanība atkal ir pievērsta salīdzināmu akadēmisko grādu automātiskas atzīšanas panākšanai un mērķim nodrošināt vienādus nosacījumus neatkarīgi no kvalifikācijas piešķiršanas vietas; šajā sakarībā aicina dalībvalstis palielināt pūles, lai nodrošinātu akadēmisko grādu atzīšanu;

34.  uzsver, cik sarežģīta var būt iekļaušanās darba tirgū pēc studiju beigšanas, kas var radīt ilgstošu bezdarbu un piespiedu bezdarbību, jo īpaši pašreizējās ekonomikas krīzes laikā; aicina dalībvalstis izveidot nepieciešamās atbalsta stratēģijas šo problēmu novēršanai;

35.  mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus agrīnos darba tirgus aktivizācijas mehānismos un nodarbinātības shēmās, lai dotu iespēju iegūt darba pieredzi, veicinātu nodarbinātības iespējas, izveidotu labākus profesionālās orientācijas un piemērotus karjeras pakalpojumu centrus un nodrošinātu tiem jauniešiem, kuri ir zaudējuši darbu vai pabeiguši formālo izglītību, apmācību vai kvalifikācijas celšanas kursus, lai viņi varētu kļūt neatkarīgi, dzīvot patstāvīgi un nodrošināt profesionālo attīstību;

36.  aicina dalībvalstis nekavējoties īstenot Eiropas garantiju jauniešiem, darba prakses, mācību prakses un duālās izglītības modeļus, kuri būtu viegli pieejami un vērsti uz profesionālo izaugsmi, piedāvāt pienācīgus darba apstākļus ar spēcīgu mācību elementu un saistībā ar kvalifikācijas iegūšanas procesu un sadarboties ar reģioniem, lai nodrošinātu Jaunatnes nodarbinātības ierosmes (JNI) pilnīgu savienojamību un papildināmību ar pašreizējiem reģionāla un valsts līmeņa pasākumiem jaunatnes bezdarba apkarošanai; atgādina, ka šiem pagaidu darba veidiem būtu jākalpo par pamatakmeņiem ceļā uz pastāvīgu darbu; turklāt prasa kā atbalsta pasākumu izmantot kohēzijas politikas finanšu instrumentus;

37.  uzsver, ka jaunatnes garantiju shēma nevar aizstāt strukturālus pasākumus un reformas, kas paredzētas, lai dažu dalībvalstu izglītības sistēmas un darba tirgu pārveidotu atbilstoši nākotnes izaicinājumiem;

38.  mudina dalībvalstis apturēt līdzekļu samazināšanu jauniešu izglītības un nodarbinātības atbalstam; uzsver, ka garantiju sistēmas fondus un instrumentus vajadzētu izmantot, priekšroku dodot šim mērķim; uzskata, ka dalībvalstīm kā atbalsta pasākums jāizmanto arī kohēzijas politikas resursi un ka šie resursi jo īpaši būtu jāizmanto tādos projektos, kas veicina jauniešu nodarbinātību un izglītību;

39.  prasa izmantot integrētu pieeju, kurā viedas izaugsmes sasniegšanai izmantotas finansējuma iespējas, ko piedāvā Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds un valstu finansēšanas avoti; uzsver ESF nozīmi, sniedzot atbalstu ieguldījumiem izglītībā un apmācībā, prasmju veidošanā un mūžizglītībā; tādēļ mudina saglabāt minimālo kopējo summu, kas tiek piešķirta ESF un veido 25 % no kohēzijas politikai atvēlētajiem budžeta līdzekļiem; uzskata, ka arī dalībvalstīm ir svarīgi uzlabot izglītības iestāžu informētību par ES finansējuma saņemšanas iespējām izglītības vajadzībām;

40.  uzsver vajadzību uzlabot skolotāju informētību par tādām pamatkompetencēm kā metodes, kas palīdz mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, iniciatīva, informētība par kultūru un pašizpausme; norāda, cik svarīgi ir ieguldīt līdzekļus skolotājiem paredzētās mūžizglītības shēmās;

41.  atgādina, ka precīzāko un aktuālāko informāciju par reģionālajiem darba tirgiem var iegūt vietējā līmenī un arī vietējām un reģionālajām iestādēm var būt būtiska nozīme prasmju neatbilstības noteikšanā un atbilstošas pārkvalifikācijas un profesionālās apmācības programmu nodrošināšanā, kā arī ieguldījumu veicināšanā atbilstoši vietējam pieprasījumam;

42.  uzsver, ka daudzos attālākos un mazāk attīstītos mikroreģionos pastāv nopietnas skolu fiziskas pieejamības problēmas, kuru dēļ krasi pieaug skolu pametušo cilvēku skaits; tādēļ, ņemot vērā smagās ekonomiskās grūtības, ko piedzīvo lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju, aicina dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai novērstu šādus šķēršļus;

43.  atzinīgi vērtē jauno Eiropas Mācekļu darba apvienības izveidi; aicina dalībvalstis savās reformās un pasākumos iekļaut profesionālo praksi kā daļu no plāniem par jaunatnes garantiju izmantošanu un mobilizēt Eiropas un valsts finansējumu šā mērķa sasniegšanai;

Liela nozīme partnerībām

44.  uzsver to, ka stipru partnerību pamatā ir finanšu resursu un cilvēkresursu sinerģijas un ka tās dod ieguldījumu mūžizglītības izmaksu segšanā, kas ir jo īpaši svarīgi laikā, kad tiek īstenoti taupības pasākumi, un ka tās palīdzēs apturēt līdzekļu samazināšanu jauniešu izglītības un nodarbinātības atbalstam; atgādina, ka partnerības arī labvēlīgi ietekmē izglītību un apmācību, sekmējot to kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, bet neietekmējot izglītības iestāžu neaizskaramību un neatkarību;

45.  prasa gan valstu, gan Savienības līmenī uzlabot sociālo un pilsonisko dialogu par izglītību un apmācību, kā arī nostiprināt sociālo partneru nozīmi politikas veidošanas procesā;

46.  uzskata publiskās un privātās partnerības veicināšanu par svarīgu virzību uz dalītas atbildības nodrošināšanu attiecībā uz izglītību un profesionālo izaugsmi ar mērķi palīdzēt absolventiem ātrāk piemēroties nozares un tirgus prasībām, kā arī nodrošināt to, ka ir pieejami papildu resursi izglītības procesa atjaunināšanai, reaģējot uz izmaiņām tehnoloģijās;

47.  norāda, ka Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojumā „Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” nav noteikti nekādi konkrēti īstenošanas pasākumi sadarbības nodrošināšanai starp izglītības nozari un dažādiem sociālajiem partneriem un uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem; aicina Komisiju aktīvi censties rast atbalstu un izvirzīt iniciatīvas, kā arī citos veidos sadarboties ar privāto sektoru izglītības uzlabošanā, lai labāk sagatavotu studentus pārejai no izglītošanās uz darba tirgu;

48.  aicina dalībvalstis visos līmeņos uzlabot sadarbību un partnerību starp uzņēmējiem un izglītības nozari, tostarp sociālajiem partneriem un darba devējiem, kā arī studentiem un jaunatnes organizācijām, jo īpaši attiecībā uz mācību programmu plānošanu, profesionālo orientāciju un izglītības, apmācības un specializācijas nodrošināšanu, panākot, ka mācību programmas vairāk atbilst darba tirgus prasībām un veicina iespējas rast ilgtspējīgu risinājumu prasmju neatbilstības problēmai; turklāt prasa gan valstu, gan Savienības līmenī uzlabot sociālo un pilsonisko dialogu, kā arī nostiprināt sociālo partneru nozīmi politikas veidošanas procesā;

49.  atzinīgi vērtē zināšanu apvienības un nozaru prasmju apvienības, kas iekļautas Komisijas priekšlikumā par jaunu daudzgadu programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā; uzskata, ka šīs apvienības ir novatorisks un ilgtspējīgs veids, kā palielināt cilvēkkapitālu;

50.  uzsver dažādu mūžizglītības nozares dalībnieku (piemēram, izglītības iestāžu, valsts sektora iestāžu un uzņēmumu, kā arī par savu dzīvi atbildīgu indivīdu) dalīto atbildību;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi pārdomāt izmaksu dalīšanu kā izglītības finansēšanas veidu; brīdina, ka izmaksu dalīšanas mehānismu nedrīkst īstenot uz indivīdu rēķina; taisnīgumam un vispārējai pieejamībai jābūt jebkuras izglītības un apmācības sistēmu reformas prioritātei;

52.  prasa palielināt izglītības iestāžu un izglītības pakalpojumu sniedzēju, uzņēmējdarbības nozares, sociālo partneru, pilsonisko organizāciju un vietējo, reģionālo un valsts sektora iestāžu, kā arī nodarbinātības dienestu savstarpējo sadarbību, lai dalītos ar paraugprakses piemēriem, sekmētu partnerības un censtos nodrošināt kvalitatīvu iekārtošanu darbā, prakses un māceklības vietas kā līdzekli vakanču aizpildīšanai un cilvēku ilgtspējīgai integrācijai pārejas periodā no izglītošanās uz darba dzīvi; uzsver vajadzību nodrošināt minēto prakšu saderību ar ES līmeņa pasākumiem un iniciatīvām; turklāt prasa plašāk izmantot dažādās pieejamās ES programmas un fondus, jo īpaši reģionālos fondus;

53.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi atzīt, cik būtiski ir apvienot valsts un privātos ieguldījumus izglītībā un apmācībā; vienlaikus uzsver vajadzību novērst iespējamas nevēlamas blakusparādības, proti, ierobežotu izglītības un apmācības pieejamību sociālekonomiski neaizsargātām grupām;

Mūžizglītības perspektīva

54.  atzīmē demogrāfiskās pārmaiņas Savienībā, piemēram, sabiedrības novecošanu un zemos dzimstības rādītājus, kā arī intelektuālā darbaspēka un cilvēkkapitāla aizplūšanu; tādēļ norāda, ka visu mūžu ir jāapgūst jaunas prasmes un kompetences, lai būtu iespējams pārvarēt grūtības, ko rada pasaules ekonomika, un apmierināt jaunas darba tirgus prasības;

55.  uzsver — lai būtu iespējama personīgā un sabiedrības attīstība un tiktu iegūtas dzīvei nepieciešamās prasmes, ir svarīgi atzīt tiesības uz izglītību par cilvēka tiesībām un nodrošināt, lai izglītība būtu pieejama visiem ; mudina dalībvalstis uzlabot atvērtu piekļuvi visiem izglītības un zinātniskajiem materiāliem, lai mazinātu izglītības un pētniecības izmaksas, jo īpaši ņemot vērā nesen veikto budžeta līdzekļu samazināšanu šajā jomā visā Savienībā;

56.  mudina dalībvalstis sekmēt sadarbību un sinerģijas mūžizglītības jomā, jo īpaši paplašināt izglītības pieejamību un izstrādāt, pielāgot un modernizēt izglītības iestāžu mācību programmas, piemēram, izmantojot virtuālās mācīšanās un AIR sniegtās strauji augošās iespējas, lai piepildītu jauniešu cerības un risinātu mūsdienu pasaules jaunās problēmas;

57.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņoto iniciatīvu „Atvērtā izglītība”, kuras mērķis ir uzlabot izglītības, apmācības un mācību sistēmu efektivitāti, pieejamību un vienlīdzīgumu, stiprinot IKT un jauno tehnoloģiju integrāciju izglītībā un apmācībā; aicina visas dalībvalstis veicināt iniciatīvas izglītības atvēršanai;

58.  ar bažām konstatē, ka starp dalībvalstīm un dalībvalstu skolās un augstākās izglītības iestādēs ir būtiskas atšķirības IKT resursu pieejamībā un to lietošanas prasmēs; uzsver, ka IKT infrastruktūras ieviešana plaši jāīsteno visās izglītības un apmācības jomās, lai iespējami labāk sagatavotu studentus digitālajam laikmetam;

59.  atgādina, ka būtiska ir augstas kvalitātes skolotāju un instruktoru izglītība, kas jāpapildina ar izglītības darbinieku mobilitāti un profesionālo apmācību visā karjeras laikā; uzsver, ka skolotāju atlase un apmācība, tostarp kvalifikācijas celšana, ir būtiski elementi, lai nodrošinātu izglītības sistēmas vispārējo kvalitāti;

60.  uzsver, ka ir nepieciešamas novatoriskas mācību metodes un saturs, kas iepazīstina zināšanu apguvējus ar pieejām izglītībai („iemācīties, kā jāmācās”), ņemot vērā arī zināšanu apguvējus no mazāk aizsargātām sociālām grupām vai tos, kuriem ir īpašas mācību vajadzības; jo īpaši norāda uz straujajām izmaiņām IKT, digitālo plašsaziņas līdzekļu un uzņēmējdarbības izglītības jomā; uzsver citu mācībspēku (piemēram, jaunatnes darbinieku, pieaugušo mācībspēku, karjeras konsultantu un vecāku) būtisko nozīmi un viņu sadarbības vērtību, reaģējot uz izmaiņām izglītībā;

61.  mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus pedagogu mūžizglītībā, tādējādi palīdzot viņiem profesionālajā un personīgajā pilnveidošanā, kā arī uzlabot pedagogu statusu un darba apstākļus; turklāt uzsver iespējamās priekšrocības, ko sniegtu mācīšanas pieredze citās Eiropas valstīs,

62.  aicina novērtēt skolotāja nozīmi un paust tai nepieciešamo atzinību, lai uzlabotu skolēnu izglītības kvalitāti;

63.  uzsver, cik svarīgi ir ieviest vienotus un objektīvus kritērijus, lai novērtētu skolotāju darba efektivitāti un kvalifikāciju, kā arī ietekmi uz studentu akadēmiskajiem rezultātiem un personīgo attīstību;

64.  uzsver individuālu mācīšanās metožu nozīmīgumu, lai palīdzētu indivīdiem atjaunot un pilnveidot to produktīvās, sociālās un ekonomiskās prasmes visā to dzīves laikā; uzskata, ka individuāla apmācība, privātstundas un darbaudzināšana ir līdzeklis, kā nodot zināšanas un pieredzi skolēniem un noteikt to personīgās stiprās puses, kā arī konkrētai profesijai vajadzīgās prasmes;

65.  uzskata, ka vajadzība paplašināt piekļuvi mācībām ir Savienības galvenā prioritāte un ka vairāk uzmanības jāpievērš personām, kas pietiekamā līmenī nepārvalda pamata prasmes; mudina dalībvalstis ieviest īpašus pasākumus finansiāla atbalsta veidā, kas paredzēti personām no sociālekonomiski nelabvēlīgām grupām, lai nodrošinātu ikvienam iespēju iegūt augstākā iespējamā līmeņa izglītību, kā arī lai nodrošinātu zināšanu apguvēju vajadzību apmierināšanu un labklājību;

66.  aicina dalībvalstis nodrošināt tādu izglītības sistēmu, kas visā mācību laikā atbilst visu iespējamo izglītojamo vajadzībām, nolūkā atbalstīt un garantēt iekļaujošu un integrētu izglītības un apmācības sistēmu un piedāvāt atbalstošus, veicinošus un īpaši pielāgotus pasākumus, kā arī individuāli izstrādātus plānus, jo īpaši tad, ja tie ir sociāli neaizsargātu grupu pārstāvji, kurus apdraud atstumšana vai izslēgšana, piemēram, romi, citas mazākumgrupas, migranti un cilvēki ar garīgiem un/vai fiziskiem traucējumiem un īpašām mācību vajadzībām;

67.  uzsver, ka ir nepieciešama integrēta pieeja dzimumu līdztiesības jautājumiem, jo īpaši ZTIM jomās, kur sieviešu īpatsvars ir ļoti mazs, lai izglītībā novērstu profesiju segregāciju un diskrimināciju darba samaksas dēļ un izskaustu diskrimināciju dzimuma un dzimumorientācijas dēļ, un prasa veidot tādu politiku, kas piesaistītu mācībām un nodrošinātu neaizsargāto un nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku, sociālo integrāciju; šajā sakarībā mudina dalībvalstis ieviest konkrētus pasākumus praktiskas palīdzības, finansiāla atbalsta vai kvalifikācijas celšanas veidā;

68.  aicina dalībvalstis nesekmīgiem izglītojamiem visā mācību procesa gaitā nodrošināt plašus atbalsta pasākumus, piemēram, stipendijas, pabalstus un studiju kredītus ar izdevīgiem nosacījumiem, audzinātāju un mentoru palīdzību un palīdzību savstarpēju kontaktu veidošanā, lai novērstu mācību pārtraukšanu pirms laika vidējās un augstākās izglītības posmā un augstākās izglītības līmenī palīdzētu viņiem iesaistīties programmā „Erasmus”, jo pašlaik studenti no ģimenēm ar zemiem ienākumiem tai piesakās retāk, nekā tas notiek vidēji, kā arī atbalstīt kvalitatīvu stažēšanos uzņēmumos, valsts pārvaldes iestādēs un plašsaziņas līdzekļos, kas ļautu gūt pienācīgu darba pieredzi un kontaktus veiksmīgam darbam nākotnē, kā arī integrēt viņu atšķirīgos viedokļus iestāžu darba kultūrā;

69.  uzsver, ka, nodrošinot profesionālo apmācību bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām, kā arī bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti, jāpiemēro mērķorientētā pieeja, lai paplašinātu piekļuvi izglītībai, atbalstītu to ģimenes un nodrošinātu tiem iespēju īstenot savu potenciālu;

70.  uzskata, ka visām dalībvalstīm vajadzētu pielikt lielas pūles un samazināt mācību iestādes pirms laika pametušo skolēnu īpatsvaru, tādējādi sasniedzot stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķus, lai šis rādītājs būtu mazāks par 10 %, uzsākot kvalitatīvas pirmsskolas izglītības, bērnu attīstības un aprūpes programmas, kas piemērotas katrai vecuma grupai un aptver visu agras bērnības posmu — no dzimšanas līdz sešu gadu vecumam —, un nodrošinot, lai tās būtu vienādi pieejamas visiem bērniem;

71.  atgādina, ka plašu ārpusskolas nodarbību piedāvājums un vecāku iesaistīšana mācību procesā ir svarīgi aspekti, lai novērstu nevienlīdzību, kas radusies nelabvēlīgas agras bērnības dēļ, nepieļautu nesekmīgu skolēnu nonākšanu īpaši nošķirtās skolās, kā arī izbeigtu nabadzības un sociālās atstumtības atražošanu paaudžu paaudzēs, ko varētu uzraudzīt, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, atzītas vietējās NVO;

72.  piekrīt Komisijas bažām par satraucoši zemo pieaugušo līdzdalības līmeni izglītībā lielākajā daļā dalībvalstu, kas vidēji ES ir 8,9 %; tādēļ uzsver, ka uzmanība jāpievērš mazkvalificētiem pieaugušiem un pieaugušo izglītības un apmācības nozīmei, apzinot šīs grupas un pievēršoties starppaaudžu mācību iespējām; atgādina par iespējām, ko attiecībā uz izglītības un apmācības pieejamību var sniegt virtuālā mācīšanās un AIR; atgādina, ka ir svarīgi veicināt digitālās prasmes un IKT pieejamību un izmantošanu visās iedzīvotāju vecuma grupās;

73.  sociālās solidaritātes vārdā un ņemot vērā problēmas demogrāfijas jomā, aicina dalībvalstis veicināt brīvprātīgo darbu visās vecuma grupās un mudina atbalstīt aprūpes un apgādības jomā vajadzīgo apmācību;

74.  uzsver iespējas, ko piedāvā masveida tiešsaistes atvērtie kursi (MTAK) attiecībā uz ikvienam sniegtu iespēju piekļūt augstas kvalitātes izglītībai, nodrošinot elastīgākus un radošākus mācīšanās veidus, veicinot visu zināšanu apguvēju vienlīdzību, kā arī samazinot izglītības izmaksas gan studentiem, gan universitātēm;

75.  atzīst, ka bezdarba apkarošanā ir būtiski lauzt aizspriedumus, kas kavē studentus uzsākt mācības tādās jomās, kuras neuzskata par galvenajām ceļā uz atzītu karjeru un stāvokli sabiedrībā, un ka tādējādi palielinās profesionālās izglītības un ikdienējās mācīšanās pievilcība; turklāt uzsver, ka laikā, kam raksturīgs augsts jauniešu bezdarba līmenis, studenti aktīvi jāinformē par reālām nodarbinātības iespējām, kas tiek nodrošinātas uz viņu izvēlētās izglītības pamata; šajā sakarībā mudina dalībvalstis atbalstīt programmas, kuras nodrošina profesionālo orientāciju un atbalstu zināšanu apguvējiem tad, kad viņi izvēlas profesiju;

76.  uzskata, ka profesionālās orientācijas pasākumu, kā arī profesionālās izaugsmes sistēmu ieviešana ir būtisks pasākums jauniešu virzīšanai pareizā izglītības un profesionālās izaugsmes virzienā un ka tas palielinās jauniešu motivāciju studēt un iegūt profesionālo apmācību;

77.  pilnībā atbalsta Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpas izveidi, lai panāktu PIA vai augstākajā izglītībā iegūto kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu; ierosina attiecīgā gadījumā paplašināt atzīšanu, iekļaujot kvalifikācijas, kas iegūtas ārpus formālās izglītības un apmācības sistēmas, šo ierosinājumu var uzskatīt par iespēju radīšanas instrumentu, demokrātisku līdzdalību, sociālu iekļaušanu, kā arī veidu, kā cilvēkus atkārtoti iekļaut darba tirgū;

78.  uzsver, cik svarīgi ir savlaikus īstenot un ziņot par tādu iniciatīvu īstenošanu, kuru mērķis ir uzlabot Savienībā iegūtu kvalifikāciju pārrobežu atzīšanu, jo īpaši par Eiropas kvalifikāciju sistēmu, Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS) un Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECEVET);

79.  aicina dalībvalstis izstrādāt salīdzinošu sistēmu attiecībā uz universitāšu piešķirtajiem grādiem un noteikt atsauces punktu attiecībā uz izglītības sistēmās iegūto izglītību un prasmēm;

80.  mudina dalībvalstis, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, regulāri pārbaudīt un izvērtēt, vai to izglītības sistēma un programmas ir pieejamas cilvēkiem no neaizsargātām sociālajām grupām, vai tām ir izdevies visos līmeņos nodrošināt vienlīdzīgu pieeju iekļaujošai un kvalitatīvai izglītībai un vai izglītībā un apmācībā iegūtās prasmes tik tiešām ir uzlabojušas izglītojamo nodarbinātības izredzes, sociālo integrāciju un aktīvo pilsoniskumu; turklāt aicina dalībvalstis iespējami drīz savā rīcībā ņemt vērā Eiropas pusgada ieteikumus un citus Komisijas ieteikumus izglītības jomā;

81.  aicina Komisiju pārbaudīt, vai dalībvalstis ir veikušas vajadzīgos pasākumus savu izglītības sistēmu reformēšanai, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus;

o
o   o

82.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 393, 19.12.2012., 5. lpp. (2) OV C 135, 26.5.2010., 2. lpp. (3) OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp. (4) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp. (5) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp. (6) OV C 165 E, 11.6.2013., 7. lpp. (7) OV C 377 E, 7.12.2012., 89. lpp. (8) OV C 377 E, 7.12.2012., 77. lpp. (9) OV C 161 E, 31.5.2011., 8. lpp. (10) OV C 45 E, 23.2.2010., 33. lpp. (11) OV C 139, 17.5.2013 ., 51. lpp.