Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2149(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0157/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0157/2014

Debates :

PV 10/03/2014 - 22
CRE 10/03/2014 - 22

Balsojumi :

PV 12/03/2014 - 8.22
CRE 12/03/2014 - 8.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0229

Pieņemtie teksti
PDF 262kWORD 111k
Trešdiena, 2014. gada 12. marts - Strasbūra
Prioritātes ES attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm
P7_TA(2014)0229A7-0157/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcija par prioritāšu izvērtēšanu un noteikšanu ES attiecībām ar Austrumu partnerības valstīm (2013/2149(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2009. gada 7. maijā Prāgā uzsākto Austrumu partnerību,

–  ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas darbības uzsākšanu 2011. gada 3. maijā, Eiropas Parlamenta 7. sasaukuma laikā,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma izveidi un tā līdzšinējos sasniegumus, tostarp ieteikumus un citus dokumentus, kas ir izstrādāti 5 darba grupās vai līdzšinējās ikgadējās sanāksmēs: 2009. gada 16.–17. novembrī Briselē (Beļģija), 2010. gada 18.–19. novembrī Berlīnē (Vācija), 2011. gada 28.–30. novembrī Poznaņā (Polija), 2012. gada 28.–30. novembrī Stokholmā (Zviedrija) un 2013. gada 4.–5. oktobrī Kišiņevā (Moldova),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas izveidoto Austrumu partnerības reģionālo un vietējo pašpārvalžu konferenci (CORLEAP), kuras oficiālās atklāšanas sēde norisinājās 2011. gada 8. septembrī Poznaņā (Polija), kā arī ņemot vērā CORLEAP līdz šim izstrādātos atzinumus,

–  ņemot vērā Varšavā 2011. gada 29. un 30. oktobrī notikušās augstākā līmeņa sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā Viļņā 2013. gada 28. un 29. novembrī notikušās augstākā līmeņa sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 11. marta paziņojumu „Plašāka Eiropa — kaimiņattiecības: jauna sistēma attiecībām ar austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm” (COM(2003)0104), 2004. gada 12. maija paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politika –– stratēģijas dokuments” (COM(2004)0373), 2006. gada 4. decembra paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšana” (COM(2006)0726), 2007. gada 5. decembra paziņojumu „Stipra Eiropas kaimiņattiecību politika” (COM(2007)0774), 2008. gada 3. decembra paziņojumu „Austrumu partnerība” (COM(2008)0823) un 2010. gada 12. maija paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politikas novērtējums” (COM(2010)0207),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 20. marta kopīgo paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politika: ceļā uz ciešāku partnerību” (JOIN(2013)0004) un 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” (COM(2011)0303),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2010. gada 26. jūlija un 2011. gada 20. jūnija sanāksmju secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) un 2013. gada 18. un 19. novembra sanāksmes secinājumus par Austrumu partnerību, un Ārlietu padomes (tirdzniecības jautājumi) 2011. gada 26. septembra sanāksmes secinājumus un Eiropadomes 2013. gada 7. februāra sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 19.–20. decembra sanāksmes secinājumus par Austrumu partnerību,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 15. maija kopīgo paziņojumu „Austrumu partnerība — ceļvedis 2013. gada rudens augstākā līmeņa sanāksmei” (JOIN(2012)0013) un „Īstenojot jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku” (JOIN(2012)0014), kā arī pievienotos 2013. gada 20. marta kopīgos dienestu darba dokumentus (Reģionālie ziņojumi, SWD(2013)0085 un SWD(2013)0086),

–  ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2011. gada 12. decembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Cilvēktiesības un demokrātija — ES ārējās darbības svarīgākais elements” (COM(2011)0886),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas 2013. gada 28. maija rezolūciju par energoapgādes drošību saistībā ar enerģijas tirgu un saskaņošanu starp Austrumeiropas partnervalstīm un ES dalībvalstīm (2013/C 338/03),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju „Eiropas kaimiņattiecību politika, virzība uz spēcīgāku partnerību — EP nostāja attiecībā uz 2012. gada progresa ziņojumiem”(1), 2011. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību pārskatīšanu(2), un 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijas pārskatu(3),

–  ņemot vērā 2013. gada 11. decembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 11. decembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam(6),

–  ņemot vērā ikgadējās rezolūcijas par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp īpaši nesenākās rezolūcijas par notikumiem ES dienvidu un austrumu kaimiņvalstīs, proti, 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā(7); 2012. gada 13. decembra rezolūciju par 2011. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(8); un 2013. gada 11. decembra rezolūciju par 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(9),

–  ņemot vērā 2012. gada 29. marta ieteikumu Padomei par Eiropas Demokrātijas fonda (EDF) iespējamās izveides kārtību(10), kā arī Eiropas Demokrātijas fonda izveidi 2012. gadā un pilnīgu tā darbības uzsākšanu 2013. gadā,

–  ņemot vērā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par ES cilvēktiesību stratēģijas pārskatīšanu(11),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(12),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē(13),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0157/2014),

A.  tā kā Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP), jo īpaši Austrumu partnerība (AP), ir pamatota uz kopīgām vērtībām un kopīgu apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un pamatvērtības, kā arī brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, tiesiskuma, tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības principiem; tā kā AP mērķis ir paplašināt un veicināt vērtības un principus, uz kuru pamata ir dibināta ES, jo īpaši mieru, draudzību, solidaritāti un labklājību, lai veicinātu veselīgas demokrātijas veidošanos un nostiprināšanos, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un pārrobežu sakaru pārvaldību ar nolūku paātrināt partnerībā iesaistīto valstu politisko asociāciju ar ES un ekonomisko integrāciju ES; tā kā visi Viļņā notikušās Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieki atkārtoti apliecināja apņemšanos īstenot minētos pamatprincipus;

B.  tā kā ES secīgās paplašināšanās dēļ Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija ir pietuvojušās ES, un tāpēc to drošībai, stabilitātei un labklājībai ir aizvien lielāka ietekme uz drošību, stabilitāti un labklājību ES un otrādi;

C.  tā kā brīvības, demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības var veidoties tikai atbilstošā vidē, ko raksturo ekonomiskā un sociālā stabilitāte, kā arī valsts un starptautiskā drošība, kā to apliecinājusi ES vēsture;

D.  tā kā, lai gan EKP pamatprincipi un mērķi attiecas uz visiem partneriem, ES attiecības ar katru partneri ir unikālas un EKP instrumenti ir pielāgoti ikvienai no šīm attiecībām;

E.  tā kā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē Viļņā tika apliecināts, ka ir jāpārdomā ES politika attiecībā uz Austrumu partnerības dalībniekiem;

F.  tā kā AP ir vērsta uz Austrumeiropas valstīm Līgumu 8. un 49. panta izpratnē; tā kā tai būtu jāatbalsta pāreja uz demokrātiju un reformu process, un tā ir reakcija uz partnervalstu sabiedrības tiekšanos uz Eiropu;

G.  tā kā AP valstīs ir dziļi sakņojusies tiekšanās uz Eiropu un tajās pēc vairākus gadu desmitus ilga laika PSRS sastāvā joprojām notiek sarežģīta pāreja uz demokrātisku sistēmu, kas balstās uz tiesiskumu un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu; tā kā dažās AP valstīs trūkst vienprātības par šo valstu nākotni Eiropā;

H.  tā kā pašreizējo impulsu attiecībās ar austrumu partneriem vajadzētu izmantot, lai mudinātu cilvēkus AP valstīs censties panākt turpmākas demokrātiskās reformas; tā kā tieši šāds mērķis ir asociācijas procesam ar ES un, neraugoties uz pašreizējām neveiksmēm dažās AP valstīs, būtu jācenšas to sasniegt;

I.  tā kā AP būtu jāsekmē sadarbība politiskā, ekonomiskā, ģeopolitiskās drošības, sociālā un kultūras dimensijā;

J.  tā kā Eiropas kaimiņattiecību instruments ir galvenais Savienības atbalsta un palīdzības sniegšanas līdzeklis Austrumu partnerības valstīm; tā kā tas atspoguļo dažādošanas principu un pieeju „lielāks atbalsts lielākām reformām” un paredz būtiskus finansiālus stimulus tām kaimiņvalstīm, kas veic demokrātiskas reformas;

K.  tā kā AP valstis joprojām meklē politiskas attīstības iespējas un ES piedāvātā partnerība balstās uz šo valstu politisko gribu, tomēr, neraugoties uz AP valstu iedzīvotāju skaidro tiekšanos uz Eiropu, tā ir izrādījusies nepietiekams pārmaiņu un reformu virzītājspēks, tā kā nesenie notikumi AP valstīs, kā arī Viļņas augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti skaidri apliecina, ka ir jāpastiprina Austrumu partnerības stratēģiskais aspekts un jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu un palielinātu izpratni par asociācijas nolīgumu savstarpējiem ieguvumiem, kā arī norāda, ka šīs valstis savos suverēnajos lēmumos joprojām tiek pakļautas spēcīgam trešo pušu spiedienam un šantāžai; tā kā AP valstīm ir jābūt brīvām un suverēnām, lai pilnībā izmantotu tiesības lemt par savu nākotni, netiekot pakļautām nevajadzīgam ārējam spiedienam, draudiem vai iebiedēšanai, tā kā katrai valstij ir suverēnas tiesības pievienoties jebkurai starptautiskai organizācijai vai aliansei un noteikt savu nākotni bez ārējas ietekmes;

L.  tā kā nesenie notikumi ir apliecinājuši, ka daži ģeopolitiskie dalībnieki ES AP politiku aplami uzskata par „spēli ar nulles rezultātu”, tāpēc būtu jāņem vērā to nelabvēlīgā ietekme;

M.  tā kā Austrumu partnerības mērķis nekādā gadījumā nav kaitēt vai radīt šķēršļus divpusējām attiecībām ar Krievijas Federāciju — gluži otrādi, tā ir atvērta sinerģijas veidošanai ar Maskavu, lai radītu vislabvēlīgākos apstākļus kopīgo kaimiņvalstu ilgtspējīgai attīstībai,

1.  atgādina AP mērķi — stiprināt Austrumu partnerības valstu politisko, ekonomisko un kultūras integrāciju Eiropā, balstoties uz savstarpējām vērtībām, interesēm un apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības, pamatvērtības un labas pārvaldības un tirgus ekonomikas principus, kā arī uz līdzdalību un līdzatbildību; šajā saistībā atzinīgi vērtē tādu AP iesaistīto organizāciju izveidošanu un darbu kā Euronest parlamentārā asambleja, AP Pilsoniskās sabiedrības forums, CORLEAP, kā arī citas iniciatīvas, piemēram, Austrumeiropas iniciatīvu kongress; tomēr norāda, ka nesenie notikumi dažās AP valstīs ir pievērsuši uzmanību politiskās, ekonomiskās un sociālās integrācijas procesa nestabilitātei; uzsver, cik svarīgs pārveides līdzeklis ir plašākas sabiedrības iesaistīšana; mudina biežāk un efektīvāk iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, kā arī parlamentus, galvenos uzņēmējus un pilsonisko sabiedrību tādu uz reformām orientētu vēlētāju bloku veidošanā, kas spēj ietekmēt valsts lēmumu pieņemšanu;

2.  pauž bažas par to, ka visu AP nesen nopietni izaicināja trešās puses, un aicina visus iesaistītos dalībniekus turpināt pildīt savu apņemšanos un saistības šajā projektā;

3.  uzsver, ka Eiropas perspektīva, tostarp tiesības iesniegt pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, varētu būt reformu virzītājspēks šajās valstīs un varētu vēl vairāk nostiprināt to apņemšanos ievērot kopīgās vērtības un principus, piemēram, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un labu pārvaldību, un ka AP valstis, kuras paudušas lielāko apņēmību padziļināt attiecības ar ES un vēlas uzsākt un īstenot vajadzīgās reformas gan politiskajā, gan arī ekonomiskajā līmenī, būtu pienācīgi jāņem vērā un jāatbalsta, šādi stimulējot turpmāku Eiropas integrāciju;

4.  atzīst, ka AP sabiedrībai, kas atbalsta integrāciju Eiropas Savienībā, pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs spēcīgs, proaktīvs un tūlītējs ES atbalsts, ko vajadzētu sniegt, izmantojot dažādus kanālus un politikas jomas, sākot no finanšu palīdzības līdz vīzu režīma atvieglošanas shēmām;

5.  uzsver, ka ir vispusīgi jānovērtē Austrumu partnerības projekta efektivitāte, tostarp precīzi novērtējot tā panākumus un neveiksmes, un ka tam ir vajadzīgs papildu novērtējums, jauns stimuls un skaidrs redzējums par turpmāko virzību, vienlīdz koncentrējoties gan uz politisko sadarbību, gan partnerību ar AP valstu sabiedrību, un izvirzot mērķi nodrošināt šo valstu sabiedrībai izvēli par labu Eiropai; tāpēc mudina ES īpaši ieguldīt valstu iedzīvotāju tūlītējā attīstībā un šajā kontekstā koncentrēties uz bezvīzu režīmu izveidošanu, lai atbalstītu jauniešus un nākotnes līderus, un veltīt lielāku uzmanību pilsoniskās sabiedrības tiesību nostiprināšanai; uzsver enerģētikas un transporta nozares un zinātniskās pētniecības nozīmi saistībā ar AP valstu integrāciju Eiropā;

6.  uzskata, ka Viļņas augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti skaidri apliecina, ka ir jāpastiprina Austrumu partnerības stratēģiskais raksturs; tāpēc iesaka atbilstīgi Eiropas vērtībām un interesēm elastīgi izmantot ES rīcībā esošos līdzekļus, piemēram, makroekonomisko palīdzību, tirdzniecības režīmu atvieglošanu, energoapgādes drošības uzlabošanas un ekonomikas modernizācijas projektus un vīzu režīma ātru liberalizācijas īstenošanu;

7.  aicina Komisiju sagatavot Zaļo grāmatu par Austrumu partnerības nākotni pēc augstākā līmeņa sanāksmes Viļņā;

8.  aicina Komisiju un EĀDD, nosakot Savienības divpusējās un daudzpusējās prioritātes, kā arī finansējumu no EKI, apsvērt pieredzi, kas gūta saistībā ar pēdējā laika norisēm Austrumu partnerībā;

9.  uzskata, ka demokrātiskās pārejas procesiem, kas balstās uz tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ir galvenā nozīme spēcīgas un ilgstošas partnerības izveidē ar AP valstīm;

10.  uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo lomu AP valstu pārejas un reformu procesā un politiskajā dialogā; aicina ES pastiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un sniegt tai atbalstu, izmantojot dažādus finansēšanas instrumentus;

11.  atzinīgi vērtē 2013. gada piešķīrumus Austrumu partnerības integrācijas un sadarbības programmai (kas ietilpst EKPI programmā), kuri tika sadalīti starp Moldovu, Gruziju un Armēniju kā papildu finansējums AP valstīm, kas veiksmīgi īsteno reformas padziļinātas demokrātijas un cilvēktiesību jomā;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu atļaut Moldovas pilsoņiem bez vīzas ieceļot Šengenas zonā; uzsver, ka vīzu režīma liberalizācijai ir jābūt prioritātei, un aicina pielikt vairāk pūļu šajā jomā; šajā saistībā norāda, ka vīzu režīma liberalizācija ir tikai viens no vairākiem procesiem, kuru mērķis ir tuvināt sabiedrības, un ka šajā jomā nepieciešami lielāki centieni, proti, attiecībā uz sadarbības veicināšanu izglītības, zinātnes, kultūras un sporta jomā; uzsver, ka priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, saņemot un nesaņemot atalgojumu, brīvprātīga darba un viesaukles darba nolūkā ir līdzeklis, kuram būs liela ietekme izglītības un kultūras jomā; aicina nekavējoties pieņemt šo direktīvu, kurā paredzēts piešķirt ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem iepriekš minētajos nolūkos;

13.  uzsver, cik svarīgi ir ieguldīt projektos, kas paredzēti jaunatnei un nākotnes līderiem, pilnīgi izmantojot programmā „Erasmus+” pieejamās stipendiju iespējas, lai veicinātu studentu un pasniedzēju apmaiņu starp AP valstīm un ES dalībvalstīm, turpinot finansiāli atbalstīt Eiropas Humanitāro universitāti, kas darbojas trimdā, un izveidojot Austrumu partnerības universitāti un Melnās jūras Eiropas koledžu, kas nodrošinātu iespējas dažāda līmeņa izglītības programmu izveidei ar mērķi veidot nākotnes līderus no AP valstīm un ES dalībvalstīm, kā arī turpinot atbalstīt akadēmiskos un izglītības projektus, kuri jau ir apliecinājuši savu vērtību šajā jomā, piemēram, Eiropas koledžu;

14.  mudina starp ES dalībvalstīm un AP valstīm organizēt lielāku skolēnu apmaiņu un uzskata, ka šim mērķim jāpiešķir īpašs finansējums;

15.  uzsver nepieciešamību uzlabot jaunatnes sadarbību programmas „Jaunatne darbībā” projektā „Austrumu partnerības jaunatnes logs”, tādējādi stiprinot jauniešu aktīvu pilsonību, attīstot solidaritāti un popularizējot iecietību jauniešu vidū; šajā saistībā atzinīgi vērtē Austrumu partnerības jaunatnes samitu, kas notika 2013. gada oktobrī, lai veicinātu politisko dialogu un sakaru veidošanu ar lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem no ES un AP valstīm;

16.  uzskata, ka grūtības ar Austrumu partnerības veicināšanu un īstenošanu var pārvarēt ar no jauna līdzsvarotu un stiprinātu ES līdzdalību, kas pārsniedz politisko dialogu, lai apsvērtu un attīstītu arī sociālo, ekonomisko un kultūras jomu; aicina ES palielināt savu klātbūtni partnervalstīs, izmantojot interaktīvākus audiovizuālos līdzekļus un sociālos plašsaziņas līdzekļus attiecīgajā vietējā valodā, lai sazinātos ar visu sabiedrību; aicina Komisiju izstrādāt skaidru saziņas stratēģiju sabiedrībām AP valstīs, lai informētu tās par ieguvumiem no asociācijas nolīgumiem, kuros ietvertas padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) kā līdzekļi to politisko sistēmu un ekonomiku modernizācijai;

17.  uzsver, ka ES un ES partnervalstīm Austrumeiropā ir līdzīgas politiskās problēmas saistībā ar uzticamas un drošas energoapgādes nodrošināšanu; atgādina, ka sadarbība energoapgādes drošības jomā ir skaidri noteikta kā viena no Austrumu partnerības un EKP prioritātēm; atgādina, ka Enerģētikas kopienas līgumā ir paredzēts pamats pilnībā integrētam reģionālajam enerģijas tirgum, kas veicinās izaugsmi, ieguldījumus un stabilu tiesisko regulējumu; uzskata, ka, lai sasniegtu Enerģētikas kopienas mērķus, ir jāturpina gāzes un elektroenerģijas tīklu, tostarp inversās plūsmas, integrācija reģionā; uzsver, cik svarīgi ir vairāk koncentrēties uz enerģētikas nozares konsolidāciju, uzlabošanu un efektivitāti, kas ir viens no galvenajiem nosacījumiem ekonomikas modernizācijai, uzlabot energoapgādes drošību un konkurētspēju, kā arī izstrādāt enerģētikas stratēģijas atbilstoši Eiropas Enerģētikas kopienas saistībām un ES mērķiem; aicina turpināt gāzes un elektroenerģijas tirgus reformas un nodrošināt atbilstošu enerģijas daļu no atjaunojamiem resursiem saskaņā ar ES politiku un standartiem; atzīst, ka Austrumu partnerības valstu enerģētiskā atkarība no trešām valstīm un nepietiekamā energoapgādes dažādošana sarežģī Eiropas integrācijas procesa dinamiku, šajā sakarībā atgādina, ka tādi projekti, kā, piemēram, South Stream, palielina ES atkarību no Krievijas gāzes, un aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt projektus, kas palīdzēs šo situāciju uzlabot; aicina Komisiju un Padomi noteikt solidaritāti par Enerģētikas kopienas pamatprincipu, paredzot, ka tas pilnībā jāievēro visiem aktīvajiem ES tirgus dalībniekiem;

18.  aicina ikvienā nolīgumā ar Austrumu partnerības valstīm iekļaut energoapgādes drošības klauzulu, lai nodrošinātu ES iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktu pilnīgu ievērošanu, kā arī šādos nolīgumos iekļaut agrīnas brīdināšanas mehānismu, lai savlaicīgi novērtētu iespējamos riskus un problēmas saistībā ar enerģijas tranzītu un piegādi no trešām valstīm, kā arī izveidot vienotu savstarpējās palīdzības, solidaritātes un strīdu izšķiršanas sistēmu;

19.  prasa pieņemt konkrētām partnervalstīm precīzāk pielāgotu pieeju, arī vairāk ņemot vērā to konkrētās vājās vietas no ģeopolitiskā aspekta, īstenojot diferencēšanas principu un principu „lielāks atbalsts lielākām reformām”, bet ar vispārēju koordināciju; pauž stingru pārliecību, ka ikvienas partnervalsts attiecību dziļumam un vērienam būtu jāatspoguļo tās tiekšanās uz Eiropu, apņemšanās ievērot kopīgās vērtības un progress likumdošanas tuvināšanā ES tiesību aktiem, ko novērtē, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem un uz pašas valsts nopelniem; uzskata, ka Austrumu partnerības veidošanas procesam ir jābūt progresīvam un institucionāli un konceptuāli elastīgam, lai nodrošinātu ilgtermiņa stimulus visiem partneriem, tostarp visprogresīvākajiem, un tādējādi vēl vairāk pastiprinātu attiecības ar ES; turklāt uzskata, ka AP vajadzētu būt vērstai ne tikai uz normatīvos aktos noteikto mērķu sasniegšanu, bet arī uz iedzīvotājiem, izmantojot augšupēju pieeju, kuras mērķis būtu sabiedriskajā domā nostiprināt priekšstatu par paredzamās asociācijas priekšrocībām; atgādina, ka partnerības attīstība būs atkarīga no progresa un būtiskiem centieniem attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, tiesu sistēmas reformu, valsts pārvaldes reformām, cīņu pret korupciju un pilsoņu lielāku līdzdalību valsts lēmumu pieņemšanā;

20.  aicina Komisiju izskatīt arī iespēju attiecīgā gadījumā, pat pirms padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) nolīguma parakstīšanas un īstenošanas, atvieglot tirdzniecības ierobežojumus, lai attiecīgo AP valstu sabiedrība un uzņēmumi ātrāk sajustu ekonomiskās priekšrocības, ko sniedz ciešāka sadarbība ar ES;

21.  atzīst iekļautības nozīmi, lai nodrošinātu, ka partnerība attīstās ar visu sešu partneru piedalīšanos; tāpēc uzsver, ka vēl vairāk jāuzlabo daudzpusējā dimensija, un mudina organizēt regulāras sanāksmes ministriju līmenī dažādās politikas jomās;

22.  šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir, tāpat kā Ukrainas gadījumā, lai Padome nevilcinoties sāktu rīkoties, cita starpā pastiprinot diplomātisko spiedienu un nosakot atsevišķus īpašus pasākumus, aizliegumus ieceļošanai, aktīvu iesaldēšanu un īpašuma arestu pret visām amatpersonām, likumdevējiem un viņu sponsoriem uzņēmējiem, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, un strādāt intensīvāk, lai izbeigtu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ar ko Eiropas bankās nodarbojas attiecīgās valsts uzņēmumi un darījumu aprindas;

23.  pauž bažas par to, ka trūkst vienotas izpratnes par sadarbības būtību starp ES un AP valstīm; ar bažām norāda, ka ES bieži tiek uzskatīta par līdzekļu devēju, bet partnervalstis par labuma guvēju, lai gan visiem vajadzētu pildīt divējādu lomu; brīdina, ka šāda sabiedrības izpratne var radīt pamatu nereālām cerībām Austrumu partnerības valstu iedzīvotāju vidū;

24.  pauž nožēlu, ka dalībvalstīm bieži ir atšķirīgi viedokļi un nav kopējas nostājas par attiecībām ar AP valstīm un par notikumiem tajās; ar bažām norāda uz izpratnes trūkumu dalībvalstu vidū par sadarbības un kopējas nostājas stratēģisko nozīmi dažos jautājumos; aicina vispusīgi pārskatīt EKP, jo īpaši attiecībā uz austrumu kaimiņvalstīm, ņemot vērā nesenos notikumus, kā arī konkrētus un reālus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz AP valstu iedzīvotājiem;

25.  iesaka papildus pastiprināt Austrumu partnerības daudzpusējos pasākumus, lai veicinātu sadarbības un draudzības gaisotni un labas kaimiņattiecības, kas atbalstīs politiskās asociācijas un jo īpaši ekonomikas integrācijas mērķus, un veicināt daudzpusējās sadarbības iniciatīvas un kopīgus projektus, kā arī turpināt pārrobežu un reģionālajā sadarbībā panākto progresu, jo īpaši tādās jomās kā transports, tieši personiski kontakti, vide, robežu drošība un energoapgādes drošība, un atgādina, cik lielu nozīmi šajā saistībā ES piešķir Euronest parlamentārajai asamblejai; norāda, ka, ja iespējams, sadarbība tomēr būtu jāturpina uz divpusēja pamata starp ES, no vienas puses, un partnervalstīm, no otras puses;

26.  uzsver, ka lielākas pūles būtu jāvelta tam, lai dalītos pieredzē par demokrātiskām reformām, ņemot vērā Eiropas valstu bagāto pieredzi demokrātisku režīmu izveidē un aizsargāšanā, ievērojot pamatvērtības un tiesiskumu, jo īpaši tajās Eiropas valstīs, kam ir gan ES integrācijas pieredze, gan ciešas attiecības ar AP valstīm, vienlaikus atzīstot katras valsts īpatnības, uzsverot paredzamos savstarpējos ieguvumus un panākot līdzsvaru starp nosacījumu izvirzīšanu un solidaritāti, arī ES turpmākas attīstības interesēs; iesaka izpētīt iespēju mācīties no līdzbiedriem gan politiskā, gan tehniskā līmenī, lai uzlabotu informētību un zināšanas par demokrātijas veidošanu un tiesiskumu;

27.  uzskata, ka ES vajadzētu aktīvāk mudināt partnervalstis apkarot cilvēktiesību pārkāpumus; aicina dalībvalstis īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un atgādina, ka par nopietniem cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem ES saskaņā ar Līgumiem var apsvērt KĀDP līmenī ierobežojušu pasākumu un sankciju īstenošanu, tostarp ieroču embargo, iekšējām represijām izmantojama aprīkojuma eksporta aizliegumu, kā arī ierobežojumus vīzu izsniegšanā vai aizliegumu ieceļošanai ES tām personām, kas tieši vai netieši atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, vai kuru darbība citādi nopietni apdraud demokrātiju vai tiesiskumu, kā arī aktīvu un finanšu resursu iesaldēšanu; uzsver, ka jānodrošina, ka sankcijas ir selektīvas un mērķtiecīgas, lai neietekmētu parasto iedzīvotāju dzīvi;

28.  atzinīgi vērtē 2013. gada novembrī Viļņā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes pozitīvo rezultātu, proti, parafētos asociācijas nolīgumus, tostarp DCFTA ar Moldovas Republiku un Gruziju, tomēr pauž nožēlu, ka Viļņas augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti pilnībā neatbilda gaidītajam, mudina attiecīgajā gadījumā ātri parakstīt un pilnībā, ātri un efektīvi īstenot asociācijas nolīgumus ar partnervalstīm, lai atbalstītu modernizācijas un reformu procesu šajās valstīs, jo īpaši jomās, kas saistītas ar labas pārvaldības un tiesiskuma nostiprināšanu, cilvēktiesību aizsardzību un cīņu pret korupciju, un atbalstītu partneru ekonomikas nostiprināšanu un modernizāciju un uzņēmumiem draudzīgu tiesību aktu pieņemšanu; aicina EĀDD un Komisiju noteikt asociācijas programmas sadarbības jomas, kuru īstenošana varētu sākties jau īsā un vidējā termiņā;

29.  pauž nožēlu par Krievijas nepārtraukto spiedienu uz AP valstīm, izmantojot ekonomiskus, politiskus un militārus līdzekļus, jo ES un AP valstu attiecību stiprināšanu Krievija uztver kā rīcību, kas ir vērsta pret tās interesēm; uzsver, ka šis jautājums ir jārisina sarunās ar Krieviju un ka ES dalībvalstīm ir nopietni jāapspriež jaunas iespējas, kā konstruktīvi iesaistīt Krieviju iniciatīvās, kas atspoguļo kopīgās intereses saistībā ar drošām, stabilām un labvēlīgām kaimiņattiecībām Eiropā, tādējādi atsakoties no novecojušās un bīstamās domāšanas ietekmes sfēru kategorijās; aicina ES veikt konkrētus pasākumus, tostarp sniegt ekonomisko palīdzību, atvieglot tirdzniecības režīmus, īstenot energoapgādes drošības uzlabošanas un ekonomikas modernizācijas projektus, lai atbalstītu Austrumu partnerības valstu tiekšanos uz Eiropu, un pieņemt kopēju stratēģiju attiecībā uz Krieviju; turklāt aicina uz atklātu un vaļsirdīgu dialogu ar trešām valstīm, darot visu iespējamo, lai izveidotu sinerģiju, kuras mērķis ir sniegt labumu AP valstīm;

30.  atgādina, ka sadarbības mērķiem ar AP valstīm vajadzētu būt ciešākas stratēģiskās partnerības izveidošanai, cilvēku savstarpējo sakaru stiprināšanai starp ES un AP valstīm, sociālo saišu tīklu izveidošanai, par mērķi izvirzot turpmāku integrāciju, un modernizācijas un proeiropeiskas nostājas atbalstīšanai, pārsniedzot tikai stabilizāciju;

31.  uzsver, ka AP valstīs ir jāuzlabo informētība par Eiropas Savienību; uzsver, ka ES delegācijām AP valstīs būtu jāuzņemas galvenā loma ES atpazīstamības kampaņu atbalstīšanā;

32.  atbalsta ciešāku attiecību veidošanu starp partnervalstīm un stabilitātes un daudzpusējas uzticības veicināšanu; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir veidot patiesu daudzpusēju dimensiju Austrumu partnerībā, lai veidotu labas kaimiņattiecības, uzlabotu reģionālo sadarbību un pārvarētu abpusējās domstarpības;

33.  atkārtoti pauž uzskatu, ka neatrisinātie konflikti kavē Austrumu partnerības pilnvērtīgu attīstību un saasina nepatiku, naidu un spriedzi starp vairāku AP valstu tautām; norāda, ka ir nozīmīgi panākt taisnīgus risinājumus un ilgstošu mieru, kas pamatots uz starptautisko tiesību principiem; šajā saistībā aicina visas puses veidot labvēlīgus apstākļus, atturoties no naidu kurinošiem izteikumiem un kara propagandas un īstenojot uzticības veicināšanas pasākumus, lai risinātu humanitāros, ekonomikas un citus jautājumus visās pašlaik domstarpībās iesaistītajās pusēs; uzsver, cik svarīga ir reģionālā sadarbība un uzticības veicināšanas iniciatīvas starp attiecīgajām pusēm; uzsver, cik svarīgi ir stiprināt labu kaimiņattiecību principu, kas ir konfliktu risināšanas būtisks elements; pauž bažas, ka ES centieni un atvēlētie līdzekļi līdz šim nav bijuši pietiekami, lai sasniegtu jebkādus jūtamus rezultātus; mudina Komisiju paplašināt uzticības veicināšanas programmas konfliktu skartajās teritorijās, lai atjaunotu dialogu un veicinātu personisku informācijas apmaiņu; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Augsto pārstāvi un EĀDD izstrādāt novatoriskus pasākumus un pieejas, tostarp stratēģijas saziņai ar sabiedrību, apsverot praktiskas iniciatīvas un neformālu kontaktēšanos un apspriešanos, lai atbalstītu pilsonisko kultūru un sabiedrības dialogu;

34.  uzskata, ka, lai AP politika tiktu veiksmīgi īstenota, būtiska nozīme ir gan ES, gan partnervalstu pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai un iesaistīšanai; uzsver, ka Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma līdzdalība un aktīvā darbība visos daudzpusējās platformas līmeņos tiek vērtēta ļoti atzinīgi un būtu vēl jāpastiprina;

35.  uzskata, ka sadarbība starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir labs pamats tiešiem personiskiem kontaktiem, kurus nevajadzētu ierobežot, pamatojoties uz valstu robežām; iesaka nodrošināt ciešāku sadarbību un koordināciju starp Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forumu un ES-Krievijas Pilsoniskās sabiedrības forumu;

36.  uzskata, ka sadarbības instrumentiem jābūt precīzi noteiktiem, ņemot vērā pieejamos instrumentus un programmas un īpaši koncentrējoties uz izglītību un akadēmisko apmaiņu; aicina nodrošināt papildu finanšu resursus AP īstenošanai un reformu atbalstam, pamatiniciatīvām un projektiem; aicina visas sešas AP partnervalstis pilnībā iesaistīties Savienības programmās;

37.  uzsver, ka tiesiskuma ievērošana, tostarp neatkarīgas un efektīvas tiesu varas nodrošināšana, kā arī korupcijas novēršana gan privātajā, gan publiskajā sektorā ir būtiski svarīga, lai aizstāvētu demokrātiskās vērtības;

38.  uzsver, ka korupcija AP valstīs joprojām ir plaši izplatīta un būtiska problēma, kas jārisina;

39.  atzīst ekonomikas krīzes ietekmi uz Austrumu partnerības valstu ekonomikas attīstību; uzsver ekonomiskās sadarbības sekmēšanas nozīmi, lai īstenotu AP projektu, cita starpā uzlabojot izpratni par ekonomisko problēmu sarežģītību, veicinot labu pārvaldību finanšu nozarē un sadarbību ar starptautiskajām finanšu iestādēm, pārņemot nozaru līmeņa pieeju un atbalstot tiesību aktus, kas veicina MVU nozares attīstību; norāda, ka jāpieņem lēmums par DCFTA un provizoriski tās jāpiemēro kā galvenais līdzeklis AP valstu ekonomiku modernizācijai un atlabšanas no finanšu krīzes atbalstīšanai;

40.  aicina īstenot lielākus centienus, lai stiprinātu Austrumu partnerības uzņēmējdarbības virzienu, tostarp uzlabojot uzņēmējdarbības vidi partnervalstīs, lai atbalstītu vietējos, reģionālos un Eiropas MVU un uzņēmumus un veicinātu partnerību starp ES un AP valstu uzņēmumiem;

41.  turklāt uzskata, ka, veicinot kopējus pasākumus ar citiem stratēģiskiem partneriem un sadarbību starptautiskās un Eiropas organizācijās, labumu gūtu visi iesaistītie;

42.  uzsver nepieciešamību veicināt sociālās un kultūras saites, tādējādi praksē realizējot ES moto „Vienoti daudzveidībā”;

43.  uzsver informācijas un kultūras apmaiņas nozīmi starp AP valstīm un ES, lai veidotu mūsdienīgu un labi informētu sabiedrību un popularizētu Eiropas vērtības;

44.  uzsver faktu, ka Eiropas Demokrātijas fondam (EED) ir jābūt svarīgai nozīmei AP valstīs, lai ātri, iedarbīgi un elastīgā veidā stiprinātu pilsonisko sabiedrību, veicinātu tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, un atbalstītu vai attīstītu prodemokrātiskās kustības valstīs pirms to pārveides demokrātijas virzienā un tās laikā; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis atbalstīt EED un pilnībā izmantot sadarbības un sinerģijas potenciālu; mudina ES un tās dalībvalstis šajā kontekstā nodrošināt atbilstošu, stabilu finansējumu EED darbībai;

45.  uzskata, ka, lai uzlabotu sadarbību starp Austrumu partnerības dalībniekiem, ES nevajadzētu uzspiest vienu valodu kopējos projektos un būtu jāveicina daudzvalodība, īpaši pašvaldību, pilsoniskajās un izglītības iniciatīvās;

46.  uzsver nepieciešamību veicināt un atbalstīt kopīgus centienus pētniecībā un inovācijā, tostarp studentu apmaiņas programmās, virtuālos daudzvalodības projektos, dialogā starp kultūrām, uzņemot kopīgas filmas un nodrošinot kopīgus resursus literatūras tulkošanai, un kopīgā nacisma un komunisma mantojuma un totalitāro režīmu, kā arī Eiropas kopējās vēstures izpētē, cita starpā īstenojot arī programmu „Eiropa pilsoņiem” un veicinot sadarbību ar Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformu;

47.  aicina pakāpeniski veidot zināšanu un inovācijas kopīgo telpu, lai apvienotu vairākus pašreizējos sadarbības virzienus pētniecības un inovācijas jomā;

48.  mudina veikt turpmāku tiesību aktu tuvināšanu visās transporta jomās un īstenot transporta infrastruktūras projektus Austrumu partnerības transporta tīklā, izmantojot pašreizējās ES programmas un instrumentus, vienlaikus arī mēģinot vairāk iesaistīt Eiropas un starptautiskās finanšu iestādes un kā prioritārus izvirzot projektus, kas uzlabo savienojumus ar TEN-T pamattīklu;

49.  aicina izprast, ka AP ir ambicioza programma, kuras rezultāti var kļūt redzamāki ilgtermiņā; uzsver, ka, kamēr AP tiek plaši kritizēta, iniciatīvas panākumi ir atkarīgi no ES un tās austrumu kaimiņvalstu līdzdalības un politiskās gribas; turklāt norāda, ka ir svarīgi, lai jebkāda AP kritika būtu konstruktīva un tās mērķis būtu uzlabošana, nevis noniecināšana;

50.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Reģionu komitejai, AP valstu valdībām un parlamentiem, EDSO un Eiropas Padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0446.
(2) OV C 168 E, 14.06.2013., 26. lpp.
(3) OV C 296 E, 2.10.2012., 105. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0565.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0570.
(6) OV C 33 E, 5.2.2013., 165. lpp.
(7) OV C 258 E, 7.9.2013., 8. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0503.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0575.
(10) OV C 257 E, 6.9.2013., 13. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0504.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
(13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika