Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2180(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0057/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0057/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2014 - 8.25

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0232

Pieņemtie teksti
PDF 301kWORD 75k
Trešdiena, 2014. gada 12. marta - Strasbūra Galīgā redakcija
Gatavošanās pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei
P7_TA(2014)0232A7-0057/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcija par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei (2013/2180(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(1) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)(2) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)(3) , kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK(4) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva)(5) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva)(6) , kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK(7) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu(8) ,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. jūlija priekšlikumu direktīvai par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū,

–  ņemot vērā Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (autortiesību direktīva)(9) ,

–  ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par hibrīdtelevīziju(10) ,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0057/2014),

A.  tā kā audiovizuālā konverģence nozīmē līdz šim lielākoties atsevišķi sniegto audiovizuālo mediju pakalpojumu apvienošanu, kā arī dažādo audiovizuālo pakalpojumu mijiedarbību vai sasaisti visā vērtības ķēdē;

B.  tā kā konverģence nozīmē inovāciju un tā kā ir nepieciešami jauni sadarbības veidi starp uzņēmumiem un nozarēm, lai lietotāji jebkurā vietā, brīdī un jebkurā ierīcē varētu izmantot audiovizuālo saturu un elektroniskos pakalpojumus;

C.  tā kā audiovizuālo pakalpojumu jomā visai konverģencei ir horizontāla (nozaru konverģence), vertikāla (vērtības ķēdes konverģence) un funkcionāla (lietotņu/pakalpojumu konverģence) ietekme;

D.  tā kā, ņemot vērā tehnisko konverģenci, ar plašsaziņas līdzekļu tiesībām un tīkla politiku saistītie jautājumi arvien vairāk pārklājas;

E.  tā kā audiovizuālo piedāvājumu atrodamība un piekļuves nodrošināšana ir viens no konverģētas pasaules galvenajiem jautājumiem; tā kā politikai nevajadzētu kavēt tādas pašregulējošas satura marķēšanas sistēmas izveidi, kas atbilstu minimālajiem kvalitātes standartiem, un aizvien neatliekamāks kļūst jautājums par tīkla neitralitāti saistībā ar kabeļu un mobilās apraides savienojumiem;

F.  tā kā mediju tehniskā konverģence ir jo īpaši kļuvusi par realitāti apraides, radioapraides, preses un interneta jomā un Eiropas mediju, kultūras un tīklu politiku reglamentējošie noteikumi jāpielāgo jaunajai situācijai, un tā kā turklāt ir jānodrošina, ka vienotu regulējuma līmeni var izveidot un ieviest arī attiecībā uz jaunajiem tirgus dalībniekiem no ES, kā arī no trešām valstīm;

G.  tā kā, neskatoties uz pakāpenisko tehnisko konverģenci, pieredze ar saistīto ierīču lietošanu un ar lietotāju prasībām un profiliem joprojām ir neliela;

H.   tā kā iedzīvotājiem nepietiek tikai ar to, ka tiek nodrošināta digitalizācija un tehniskā konverģence, un tā kā atbalsts augsta līmeņa ilgstošam ieguldījumam oriģinālā Eiropas saturā joprojām ir galvenā prioritāte saplūstošajā mediju vidē;

I.  tā kā, ņemot vērā konverģences paplašināšanos, ir jāveido jauna izpratne par audiovizuālo mediju, elektronisko pakalpojumu un lietotņu mijiedarbību;

J.  tā kā termins „satura vārteja” apzīmē jebkuru objektu, kas darbojas kā starpnieks starp audiovizuālā satura sniedzējiem un lietotājiem un kas parasti apvieno, atlasa un organizē dažādus satura sniedzējus un nodrošina saskarni, ar kuras palīdzību lietotāji var atklāt un piekļūt šim saturam; tā kā šādas vārtejas cita starpā varētu būt televīzijas platformas (piemēram, satelīttelevīzija, kabeļtelevīzija un IPTV ), ierīces (piemēram, televizori, kas savienoti, un spēļu konsoles) vai OTT pakalpojumi,

Konverģences tirgi

1.  konstatē, ka nozaru pieaugošās horizontālās koncentrācijas tendences un vertikālā integrācija vērtības ķēdē ne vien paverjaunas uzņēmējdarbības iespējas, bet var radīt arī dominējošu stāvokli tirgū;

2.  uzsver, ka ir vajadzīgs regulējums, ja satura vārtejas uzraudzīs piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un tieši vai netieši ietekmēs viedokļa veidošanu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt šīs attīstības tendences un pilnībā izmantot Eiropas konkurences un pretmonopola tiesību aktus, kā arī vajadzības gadījumā ieviest pasākumus, lai nodrošinātu daudzveidību, un arī izstrādāt tiesisko regulējumu tādai konverģencei, kas būtu pielāgota šīm norisēm;

3.  konstatē, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, uzņēmumi tīkla pakalpojumus turpmāk arvien vairāk sasaistīs ar audiovizuālā satura pieejamību un internets savā pašreizējā veidā kā labākā iespējamā piekļuve tādējādi arvien vairāk varētu ļaut dominēt piedāvājumiem, kuru pamatā ir vienpusējas uzņēmumu intereses;

4.  uzskata, ka visi datu kopumi elektroniskās komunikācijas kontekstā neatkarīgi no to satura, lietojuma, izcelsmes un mērķa principā ir jāapstrādā vienādi („labāko centienu” princips) un tāpēc, jo īpaši ņemot vērā specializēto pakalpojumu attīstību, prasa saglabāt un nodrošināt brīvu un atklātu internetu;

5.  uzsver, ka, pieņemot horizontālu tiesisko regulējumu, kas attiecas uz visiem plašsaziņas līdzekļiem, raidorganizāciju tiesības un pienākumi jāpielāgo citu tirgus dalībnieku tiesībām un pienākumiem;

Piekļuve un atrodamība

6.  uzsver, ka tīkla neitralitāte „labāko centienu” interneta izpratnē un nediskriminējoša piekļuve visam audiovizuālajam saturam un tā pārraide garantē daudzveidīgu informācijas piedāvājumu un uzskatu un kultūras dažādību un tādējādi tā ir izšķirošs elements, analogs konverģentās mediju vides obligātās pārraides principam; tādēļ prasa Komisijai juridiski saistošā veidā nodrošināt, ka tiek ievērots interneta neitralitātes princips, jo tas ir nepieciešams saistībā ar plašsaziņas līdzekļu konverģenci;

7.  prasa nediskriminējošu, pārredzamu un atklātu piekļuvi internetam visiem audiovizuālo pakalpojumu lietotājiem un sniedzējiem un iebilst pret to, ka „labāko centienu” princips tiek ierobežots, izmantojot konkrēto piedāvātāju platformas vai pakalpojumus;

8.   atkārtoti uzsver, ka tīkla neitralitātes noteikumi neatceļ nepieciešamību piemērot „must-carry ” noteikumus pārvaldītiem tīkliem vai specializētiem pakalpojumiem, piemēram, kabeļtelevīzijai un IPTV ;

9.  aicina nozari izstrādāt vienotus standartus, lai nodrošinātu hibrīdtelevizoru savietojamību un neradītu šķēršļus inovācijai;

10.  aicina konverģentā pasaulē visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt kultūras un audiovizuālās daiļrades darbu daudzveidības pieejamību un atrodamību, jo īpaši tad, ja ierīču ražotāji, tīklu operatori un satura piegādātāji vai citi apkopotāji lietotājam piedāvā šķirota satura sortimentu;

11.  uzskata, ka, lai nodrošinātu piedāvājuma un viedokļu daudzveidību, audiovizuālā satura meklēšanu un atrašanu nedrīkst noteikt ekonomiskas intereses un ka regulatīva iejaukšanās notiek tikai tad, ja platformas piedāvātājs izmanto dominējošu stāvokli tirgū vai ierobežošanas funkciju, lai dotu priekšroku konkrētam saturam vai diskriminētu to;

12.  aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā satura vārteju operatori tiecas ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli, lai piešķirtu prioritāti savam piedāvātajam saturam, un izstrādāt pasākumus, lai netiktu pieļauta jebkāda turpmāka pārkāpšana;

13.  aicina Komisiju definēt platformas koncepciju un vajadzības gadījumā izstrādāt noteikumus, kas aptver arī audiovizuālā satura pārraides tehniskos tīklus;

14.  uzskata, ka atvērto tīklu platformas nebūtu jāiekļauj platformu regulējumā, ja vien tās šajos tīklos neieņem dominējošo stāvokli tirgū un neierobežo brīvu konkurenci;

15.  uzskata, ka ir jāveicina lietotņu izstrāde, ņemot vērā faktu, ka tas ir augošs tirgus; tomēr uzsver, ka pārmērīga lietotņu izmantošana var ierobežot audiovizuālā satura veidotāju piekļuvi tirgum; aicina Komisiju pētīt, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem un to atrodamību, un kā šādus pasākumus īstenot, atgādinot, ka regulatīva iejaukšanās būtu jāveic tikai tad, ja platformas piedāvātājs ar lietotņu palīdzību izmanto dominējošu stāvokli tirgū vai ierobežošanas funkciju, lai dotu priekšroku konkrētam saturam vai diskriminētu to;

16.  uzskata, ka būtu jārada iespēja dalībvalstīm veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstīgu piekļuvi vispārējās interesēs svarīgam audiovizuālajam saturam un tā atrodamību, lai garantētu uzskatu dažādību, un lietotāji varētu paši vienkāršā veidā atlasīt piedāvājumus;

Daudzveidības nodrošināšana un finansēšanas modeļi

17.  aicina Komisiju saistībā ar plašsaziņas līdzekļu konverģenci izvērtēt, kā turpmāk var nodrošināt augstvērtīga Eiropas audiovizuālā satura refinansēšanu, finansēšanu un radīšanu perspektīvā un līdzsvarotā veidā;

18.  aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā tirgu kropļo Direktīvā 2010/13/ES paredzētā nevienlīdzīgā attieksme pret lineāriem un nelineāriem pakalpojumiem saistībā ar reklāmas aizliegumu kvantitātes un kvalitātes ziņā;

19.  uzsver, ka jaunās reklamēšanas stratēģijas, kurās reklāmu efektivitātes palielināšanai tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas (ekrānuzņēmumi, patērētāju profilēšana, daudzekrānu stratēģijas), rada jautājumu par patērētāja, tā privātās dzīves un personas datu aizsardzību; tāpēc uzsver, ka ir jāizstrādā šīm stratēģijām piemērojams saskaņotu noteikumu kopums;

20.  aicina Komisiju, nodrošinot lielāku rīcības brīvību un stiprinot kopregulējumu un pašregulējumu, regulējuma attiecībā uz kvantitatīvajiem reklāmas noteikumiem lineārajam audiovizuālajam saturam, lai nākotnē labāk sasniegtu Direktīvas 2010/13/ES regulējuma mērķus;

21.  uzskata, ka jauni uzņēmējdarbības modeļi, pārdodot neatļautu audiovizuālo saturu, apdraud kvalitatīvu žurnālistiku, sabiedrisko apraidi un apraidi, ko finansē ar reklāmu;

22.   uzskata, ka raidorganizāciju vai citu satura piegādātāju lineāri vai nelineāri piedāvājumi satura ziņā un tehniski neatšķiras, atsevišķu saturu vai tā daļas nedrīkst iekļaut programmu komplektā vai citādi izmantot par samaksu vai bez maksas bez organizācijas vai piegādātāja atļaujas;

23.  uzskata, ka, ņemot vērā konverģenci, arī atļauju piešķiršanas procedūra elektronisko plašsaziņas līdzekļu piedāvājumam par samaksu, ciktāl tas attiecas uz audiovizuālajiem sabiedriskajiem piedāvājumiem, jāpielāgo publicistikas konkurences digitālai realitātei;

24.  uzsver, ka ir svarīgi publisko sektoru pasargāt no reklāmu finansējuma ierobežojumiem, lai saglabātu tā neatkarību, un aicina dalībvalstis palīdzēt finansēt šo sektoru;

Infrastruktūra un frekvences

25.  konstatē, ka iespējami jaudīgu platjoslas interneta pieslēgumu pieejamība Eiropas mērogā ir plašsaziņas līdzekļu konverģences un plašsaziņas līdzekļu inovācijas galvenais priekšnoteikums; uzsver, ka šādi platjoslas tīkli, jo īpaši lauku apvidos, ir jāattīsta vēl vairāk, un prasa dalībvalstīm šos trūkumus novērst, izmantojot investīciju īstermiņa pasākumus;

26.  pauž nožēlu, ka visā Eiropā joprojām ir plašas teritorijas ar ierobežotu interneta infrastruktūru, un atgādina Komisijai, ka, lai attīstītu apvienotās audiovizuālās pasaules potenciālu, ir ļoti svarīgi, lai patērētājiem būtu pieejams ātrgaitas internets;

27.  mudina nozari, paredzot lielāku saplūšanu nākotnē, brīvprātīgi sadarboties, lai nodrošinātu vienotu plašsaziņas līdzekļu standartu sistēmu, lai tādējādi dažādos plašsaziņas līdzekļos tiktu izmantota saskaņotāka pieeja, kā arī lai nodrošinātu to, ka patērētāji arī turpmāk saprot, kurš saturs tiek reglamentēts un cik lielā mērā;

28.  uzsver, ka atklāti un savstarpēji savienojami standarti nodrošina brīvu un neapgrūtinātu piekļuvi audiovizuālajam saturam;

29.  konstatē, ka jaunajām pašregulējuma iniciatīvām ir būtiska nozīme vienotu standartu izveidē lietotāju tehnoloģijām, piemēram, izstrādātājiem un ražotājiem;

30.  uzsver, ka DVB-T/T2 ilgtermiņā apraides un mobilās apraides pakalpojumu sniedzējiem piedāvā plašas iespējas 700 MHz frekvenču joslas kopīgai izmantošanai, jo īpaši perspektīvās mobilās hibrīdiekārtas un integrējot TV uztvērēja mikroshēmas pārnēsājamās ierīcēs;

31.  iestājas par tādu jauktu tehnoloģiju attīstību, kas efektīvi izmanto apraidi un platjoslas tehnoloģijas un viedi apvieno apraidi un mobilos sakarus („viedā apraide”);

32.  uzskata, ka ir vajadzīgs digitālās virszemes apraides ceļvedis, lai ieguldītājiem gan apraides, gan mobilās apraides jomā radītu prognozējamus apstākļus;

Vērtības

33.  pauž nožēlu par to, ka Zaļajā grāmatā nav skaidri norādīts uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu divējādo būtību, jo tie ir gan kultūrā, gan ekonomikā nozīmīga prece;

34.  vērš Komisijas uzmanību uz to, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies ievērot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

35.  uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzība, atbalsts plašsaziņas līdzekļiem un kultūras daudzveidībai un nepilngadīgo aizsardzība joprojām ir svarīgas vērtības konverģences laikmetā;

36.  aicina Komisiju saistībā ar iespējamo Direktīvas 2010/13/ES pārskatīšanu turpināt censties nodrošināt preses brīvību;

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta piemērošanu attiecībā uz Eiropas darbu ražošanas un to pieejamības veicināšanu audiovizuālo mediju pakalpojumos pēc pieprasījuma;

38.  vērš Komisijas uzmanību uz to, ka atļauja starptautiskajos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut kultūras un mediju jomu ir pretrunā Eiropas Savienības saistībām veicināt kultūru daudzveidību un identitāti, kā arī pienākumam cienīt dalībvalstu kompetenci kultūras mantojuma jomā;

39.  aicina Eiropas audiovizuālo pakalpojumu nozares dalībniekus turpināt izstrādāt saskaņotus un izdevīgus piedāvājumus, jo īpaši tiešsaistes piedāvājumus, lai bagātinātu Eiropas audiovizuālā satura piedāvājumu; uzsver, ka satura jautājumam arī turpmāk jābūt primāram; uzsver, ka lielāko apdraudējumu īpaši rada jaunās platformas, kurās saturs tiek pastāvīgi pārraidīts; tāpēc ir jāpārdomā piedāvājums patērētājam, jo platformu daudzums ne vienmēr nozīmē satura daudzveidību;

40.  uzsver, ka jauniešu aizsardzība, patērētāju aizsardzība un datu aizsardzība ir galvenie regulējuma mērķi, kas vienādā mērā jāievēro visiem mediju un sakaru pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienības teritorijā;

41.  aicina Komisiju pastiprināti censties nodrošināt, ka tiek ievērotas jauniešu un patērētāju aizsardzības prasības; prasa, lai datu aizsardzības prasības līdzvērtīgā mērā tiktu piemērotas visiem plašsaziņas un komunikācijas pakalpojumu piedāvātājiem ES teritorijā; prasa, lai patērētājiem jebkurā laikā un vienkāršotā veidā būtu iespējams mainīt datu apmaiņas parametru iestatījumus;

42.  uzsver, ka attiecībā uz globālo konkurenci konverģētos tirgos starptautiskā līmenī kopregulējumā un pašregulējumā obligāti ir jāizstrādā samērīgi aizsardzības standarti attiecībā uz jauniešu un patērētāju aizsardzību;

43.  prasa Eiropas Komisijai un dalībvalstīm stiprināt un paplašināt jau esošās daudzveidīgās darbības digitālās plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes izplatīšanai un izstrādāt metodiku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes izplatības novērtēšanai;

Reglamentējošie noteikumi

44.  uzskata, ka Eiropas mediju un tīkla politikas mērķim vajadzētu būt mediju inovāciju šķēršļu likvidēšanai, vienlaikus neatstājot novārtā demokrātiskas un kultūru ziņā daudzveidīgas mediju politikas normatīvos aspektus;

45.  uzsver, ka līdzīgam saturam vienā un tajā pašā ierīcē ir vajadzīgs vienots, elastīgs, uz lietotāju un piekļuvi vērsts tiesiskais regulējums, kas nav atkarīgs no konkrētām tehnoloģijām, ir pārredzams un īstenojams;

46.  aicina Komisiju nodrošināt, ka platformu darbība atbilst tirgus nosacījumiem, kuri nodrošina godīgu konkurenci;

47.  aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu, lai noteiktu, vai Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas darbības joma joprojām atbilst visu Eiropas iedzīvotājiem pieejamo audiovizuālo mediju pakalpojumu attīstībai;

48.  aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā linearitātes kritērijs daudzas jomās ir radījis situāciju, kad konverģētā pasaulē vairs nav iespējams sasniegt Direktīvas 2010/13/ES regulējuma mērķus;

49.  ierosina atcelt tās Direktīvas 2010/13/ES jomas, kurās vairs nav iespējams sasniegt regulējuma mērķus; uzskata, ka to vietā nepieciešams Eiropas līmenī ieviest kopējus obligātos standartus visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem;

50.  uzsver tehnoloģiski neitrālu tiesību informācijas sistēmu nozīmi, lai atvieglotu mediju pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu pieejamību trešās puses platformām;

51.  stingri uzskata, ka AVMP direktīvā ietvertais izcelsmes vai raidīšanas valsts princips ir joprojām būtisks priekšnoteikums, lai audiovizuālo saturu būtu iespējams piedāvāt arī pāri teritoriālajām robežām, un tas apliecina vienu posmu ceļā uz vienotu pakalpojumu tirgu; tomēr uzsver nepieciešamību pielāgot Eiropas tiesību aktus interneta un digitālajiem apstākļiem un pievērst īpašu uzmanību uzņēmumiem, kas piedāvā audiovizuālo saturu tiešsaistē, kas cenšas izvairīties no nodokļiem noteiktās dalībvalstīs, reģistrējoties tādās valstīs, kurās nodokļa likmes ir ļoti zemas;

52.  prasa Komisijai pārbaudīt, kādā mērā pielāgošana attiecas uz autortiesībām, lai padarītu iespējamu lineārā un nelineārā satura pienācīgu novērtēšanu dažādās platformās, kā arī pārrobežu pieejamību;

53.  prasa Komisijai konsekventi īstenot tehnoloģiju neitralitātes principu un vajadzības gadījumā attiecīgi pārstrādāt Eiropas tiesību aktus autortiesību jomā;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.
(2) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
(3) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.
(4) OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.
(5) OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.
(6) OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.
(7) OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.
(8) OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp
(9) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0329.

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 21. novembraJuridisks paziņojums