Priekšsēdētāja. − Darba kārtības nākamais punkts ir ziņojuma (A6-0435/2008) par sieviešu stāvokli Balkānos (2008/2119(INI)) īss izklāsts; Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā ziņojumu ir sagatavojusi Gurmai kundze.

  Zita Gurmai, referente. – (HU) Komisāra kungs, dāmas un kungi! Paldies, ka palikāt uzklausīt mani šajā vēlajā stundā. Priecājos, ka šodien varu jūs iepazīstināt ar šo rezolūcijas priekšlikumu. Es priecājos, jo tas liecina, ka Eiropas Parlaments uzskata, ka ir svarīgi pārraudzīt un uzlabot sieviešu stāvokli Balkānos. Esmu pārliecināta, ka tās ir mūsu kopīgās rūpes un atbildība, jo Eiropas Savienība nevar norobežoties.

Mēs visi zinām, ka šī reģiona valstis ne tik sen ir pārcietušas nopietnas traumas. Tās velta ļoti lielas pūles savu problēmu risināšanai, un par to tās ir pelnījušas apbrīnu. Taču, manuprāt, tās nepietiekami ņem vērā kādu ļoti svarīgu resursu, proti, sievietes.

Tas tiesa, sievietes cieta sevišķi smagi šajos karos, taču mums ir jāatceras ne tikai tas, ka viņas ir upuri, bet arī tas, ka sievietes ir konstruktīva, aktīva, noderīga un neatņemama demokrātiskās stabilizācijas un rekonstrukcijas procesa daļa.

Es nekad neesmu atbalstījusi izņēmumus sievietēm, tomēr es esmu tik drosmīga, lai paziņotu, ka sievietēm ir jādod tādas pašas iespējas kā vīriešiem. Ne vairāk un ne mazāk. Arī šis gadījums nav izņēmums. Sievietes var pildīt iepriekš minētos uzdevumus tikai tad, ja viņām dod iespēju to darīt.

Un kāda ir šī iespēja? Tā kā puse no iedzīvotājiem ir sievietes, tad viņām ir jāpiešķir tiesības pieņemt lēmumus tādā pašā proporcijā. Es zinu, daudzi cilvēki uzskata, ka kvota nav īstais risinājums, taču man jāsaka, ka diemžēl līdz šim vēl nav atrasts efektīvāks administratīvais risinājums.

Viens no pirmajiem uzdevumiem ir sieviešu ekonomiskā emancipācija. Strādājošas sievietes ir produktīvākas sabiedrības locekles un ir mazāk pakļautas. Un, ja viņas strādā, tad mēs nevaram pieļaut viņu izslēgšanu no vadošām pozīcijām ekonomiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā sievietēm, kuras smagi strādā, ir jādod iespēja līdzsvarot profesionālo dzīvi un ģimenes pienākumus.

Lai tā notiktu, sabiedrības attieksmei pret sievietēm ir jākļūst labvēlīgākai, un ir jāatmet negatīvie stereotipi. Vislielākā nozīme šajā aspektā ir izglītībai un plašsaziņas līdzekļiem. Es varētu turpināt šo garo uzskaitījumu, taču laika trūkuma dēļ es gribētu uzsvērt divus svarīgus apsvērumus.

Pirmkārt, mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka minēto reģionu veido vairākas atšķirīgas valstis, un tās nevar sajaukt kopā un attiecīgi pret tām izturēties. Katra valsts intensīvi strādā ikvienā jomā un tādējādi arī pie sieviešu stāvokļa uzlabošanas. Protams, dažas valstis šajā cīņā ir izvirzījušās tālāk nekā citas. Es mēģināju to parādīt ziņojumam pievienotajā tabulā.

Otrkārt, iespēja nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai ievērojami motivē šīs valstis mērķu sasniegšanai. Šīm valstīm un mums ir svarīgi izmantot šo laiku arī šajā jomā.

Mans mērķis bija šajā ziņojumā parādīt, ka šīs valstis ir uz pareizā ceļa, ka tās ir pelnījušās uzslavu par šiem centieniem un ka es vēlu tām drosmīgi doties uz priekšu.

Es gribētu izmanto šo iespēju, lai izteiktu pateicību par ārkārtīgi lielo palīdzību, ko, pildot šo uzdevumu, man sniedza Rudolfs Verdins un Elvy Svennerstål no Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas, Effy Tsonos un Majella McCone no Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā sekretariāta, kolēģi un ēnu referenti Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Doris Pack, Edit Bauer, Lívia Járóka, Filiz Hyusmenova, Emine Bozkurt, Anni Podimata, Marusya Lyubcheva un daudzi citi. Īpašs paldies Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu sekretariātam, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai un, protams, Liberāļiem par viņu nenogurstošo darbu un pastāvīgo gatavību piekāpties. Visbeidzot, es vēlos pateikties maniet tiešajiem kolēģiem.

Esmu ļoti lepna, ka rezolūcijas priekšlikums, ar ko es jūs šodien iepazīstinu, atspoguļo plašu kompromisu, kas, manuprāt, padara Eiropas Parlamenta vēstījumu skaidru, nepārprotamu un spēcīgu. Es ceru, ka, lasot starp rindām, kļūs skaidrs, ka mans mērķis ir piešķirt ziņojumam labvēlīgu, uzmundrinošu toni. Paldies par uzmanību! Man ir īpašs prieks, ka ar mums kopā ir komisārs Verheugen kungs, kurš bija komisārs paplašināšanās jautājumos tajā laikā, kad mēs pievienojāmies ES.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Gurmai kundze! Es biju atbildīgs par paplašināšanu, bet tas bija pirms četriem gadiem. Taču es joprojām atceros dažas tajā laikā apgūtās zināšanas. Es tiešām priecājos, ka šovakar varu runāt ar jums par šo jautājumu. Tas mani vienmēr ir sevišķi interesējis, un tā tas ir vēl šodien.

Jūsu ziņojums saskan ar Komisijas atzinumiem – šeit nav viedokļu atšķirības. Tas ir pilnīgi pareizi, ka mēs uzskatām sieviešu tiesību un vīriešu un sieviešu līdztiesības jautājumu par absolūti neatņemamu daļu tajos politiskajos kritērijos, kas ir vissvarīgākie priekšnoteikumi pievienošanās sarunu sākšanai un pabeigšanai.

No savas personīgās pieredzes varu teikt – un Olli Rehn, kurš tagad dara šo darbu, to apstiprina, – ka paplašināšanās sarunas, faktiski viss paplašināšanās process, jau cerība viena, ka lieta varētu nonākt līdz pievienošanās sarunām, regulāri ievērojami uzlabo neaizsargātāko grupu sociālo stāvokli. Attiecīgo valstu valdības un parlamenti zina, ko Eiropa no tiem gaida. Manuprāt, kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs nav spēcīgāka strauju sociālo pārmaiņu katalizatora par izredzēm kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti un tādējādi panākt atbilstību izpildīt noteiktām Eiropas normām.

Jūsu sagatavotie ziņojumi, jūsu analīzes un mūsu analīzes apraksta tiešām biedējošu problēmu. Sievietes tajās valstīs, par kurām mēs šodien runājam, tiešām ir nepietiekami pārstāvētas gan darba tirgū, gan politiskajā dzīvē. Sadzīves vardarbība ir plaši izplatīta. Ārkārtīgi satraucošs ir sieviešu stāvoklis lauku apgabalos. Etnisko minoritāšu sievietes un meitenes – galvenokārt romu sievietes – cieš no sevišķas diskriminācijas, tāpat kā cieš sievietes – invalīdes, un diemžēl pārāk bieži sievietes un meitenes kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem.

Tādēļ Komisijai ir pats par sevi saprotams, ka sadarbībā ar kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm ir jāizstrādā programmas šo apstākļu uzlabošanai. Man tās nav sīki jāapraksta. Ir ļoti daudz programmu, kam vajadzētu dot kandidātvalstu valdībām un iestādēm iespēju pienācīgi tikt galā ar šo problēmu. Taču ir arī projekti un programmas, kuru pamatā ir pašpalīdzības princips, kas atbalsta nevalstiskas organizācijas un citas sociālās grupas.

Varu jums apliecināt Gurmai kundze, ka Komisija arī turpmāk darīs visu iespējamo, lai nostiprinātu sieviešu tiesības Balkānu valstīs. Tas noteikti ir saistīts – kā jau teicu – ar atbalstu sieviešu organizācijām un nevalstiskajām organizācijām. Manuprāt, ticamas un nopietnas izredzes uz pievienošanos šīm valstīm ir visspēcīgākais stimuls pasteigties izdarīt to, kas ir jādara.

Taču mums nevajadzētu lolot ilūzijas. Ikviens klātesošais zina, ka šādiem sabiedrības procesiem ir vajadzīgs laiks. Ja atļaujat, es atkal atgriežos pie savas pieredzes: mēs nevaram pamierināties ar to, ka šis vai tas ir ierakstīts likumu grāmatā. Mēs nevaram apmierināties ar to, ka tiek sagatavoti brīnišķīgi rīcības plāni, kas lieliski izskatās uz papīra. Es tādus esmu redzējis dučiem, un tie nekādā gadījumā nenozīmē, ka kaut kas tiešām notiks. Tātad reāls darbs ir vienīgais īstais sākums. Esmu ļoti pateicīgs, ka Eiropas Parlaments ir izrādījis tik lielu interesi par šo darbu.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt, ceturtdien, 2008. gada 4. decembrī plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – Sociālā attīstība Balkānos dzimumu līdztiesības jomā diemžēl ir kļuvusi bēdīgi slavena ar uzlabojumu trūkumu. Kaut gan dažām Balkānu valstīm ir piešķirts ES kandidātvalstu statuss, sieviešu stāvoklis rada arvien lielākas bažas un gandrīz nemaz neuzlabojas.

Lai saglabātu sieviešu nosacīto stāvokli Balkānu sabiedrībās, Es ir vairāk jāiesaistās lēnajā demokratizācijas procesā, kas raksturīgs lielākajai daļai šā reģiona valstu, un jāaicina nostiprināt tiesiski saistošus instrumentus attiecībā uz sieviešu tiesībām un brīvībām. Turklāt šā reģiona valstu valdībām vajadzētu izmantot arī pozitīvās diskriminācijas koncepciju tāpat, kā to piemēro ES dalībvalstis.

Neraugoties uz to, lai izveidotu stabilu vidi pēc konfliktiem, ir obligāti jāveicina vienlīdzīgas sabiedrības izveide, kas aizsargā sieviešu tiesības, novēršot pagātnei raksturīgo „patriarhālo” institūciju atjaunošanu. Sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos ir ļoti svarīga, lai panāktu ievērojamas pārmaiņas viņu sabiedriskajā stāvoklī, un tai būs konkrēta nozīme turpmākajos uzlabojumos.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – Vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm ir Kopenhāgenas kritēriju svarīga daļa. Balkānu valstīm ir daudz jādara šajā jomā. Kandidātvalstīm ir jācenšas pielīdzināt savus pretdiskriminācijas un dzimumu līdztiesības tiesību aktus acquis communautaire.

Problēmas, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība Balkānos, ir: veselības aprūpes uzlabošana, sieviešu pārstāvniecības uzlabošana valdībās, sieviešu aizsardzība pret sadzīves vardarbību, dzimumnoziegumu novēršana un spēcīgāku pretdiskriminācijas stratēģiju īstenošana.

Šīs problēmas tiešām pastāv arī ES dalībvalstīs. Mums pastāvīgi jācenšas panākt lielāka līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm.

Taču kandidātvalstīm ir jāpievērš īpaša uzmanība šo problēmu novēršanai, pirms tām tiek dota iespēja pievienoties Eiropas Savienībai.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – Visā Eiropā joprojām nav atrisinātas problēmas, ar kurām saskaras romu kopienas. Gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs, kā arī kandidātvalstīs integrācijas politika pārsvarā ir vāja un sporādiska, un to pārvalda katrā gadījumā atsevišķi. Visos Balkānos romu sievietes sastopas ar diskrimināciju ne tikai dzimuma dēļ, bet arī tāpēc, ka viņas pieder pie šīs etniskās grupas. Tā kā šī grupa ir atstumta no sabiedrības galvenās daļas, romu sievietes satopas ar diskrimināciju, kas ietekmē viņu piekļuvi veselība aprūpei, kvalitatīvai izglītībai, mītnēm un nodarbinātībai.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis Balkānos nodrošinātu visa veida diskriminācijas un aizspriedumu likvidēšanu pret romu sievietēm un īstenotu efektīvas un praktiskas pretdiskriminācijas stratēģijas ieviešanu visos līmeņos (valsts un vietējos).

Ir acīmredzams, ka Eiropas Savienības paplašināšanās procesam, pateicoties tam piemērotajiem Kopenhāgenas kritērijiem, ir iespēja ievērojami mainīt romu stāvokli Balkānos. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Komisija pieņemtu efektīvu pārraudzības sistēmu, ar kuras palīdzību vērtēt reālos pasākumus minoritāšu un sieviešu tiesību jomā Balkānos, un kas pēc tam parādītu pilnīgu atbilstību pievienošanās politiskajiem kritērijiem.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Ziņojumā par sieviešu stāvokli Balkānos ir apspriests viens no pašlaik aktuālākajiem tematiem: sievietes vieta mūsdienu sabiedrībā. Skan daudz trauksmes zvanu saistībā ar sieviešu stāvokli Balkānos laikā, kad rit stabilas demokrātijas veidošanas process. Šis ziņojums ir ne tikai visaptverošs. Tajā ir runa arī par galvenajiem jautājumiem, kas ir svarīgi visiem, piemēram: sievietes darba tirgū, stereotipu apkarošana, sieviešu veselība, sieviešu iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā, vardarbība pret sievieti un cilvēku tirdzniecība. Šie jautājumi ir sevišķi svarīgi dažās valstīs, kuras iepriekšējos 20 gados ir piedzīvojušas lielas pārmaiņas.

Svarīgi ir tas, cik grūti ir novērtēt pašreizējo stāvokli šajās valstīs. Pret sievietēm tiek vērsta tīša vai netīša diskriminācija. Viens piemērs ir sieviešu „neoficiālais” darba tirgus. Dažās valstīs šo stāvokli uzskata par normu. Vēl lielāka problēma ir sievietes, kuras tiek piespiestas vai „bīdītas” veikt cilvēka cieņu pazemojošas darbības, piemēram, nodarboties ar prostitūciju, vai arī sievietes, kuras kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem. Vēl viena problēma ir tas, ka daudzas sievietes ir arī sadzīves vardarbības upuri.

Citādā ziņā sievietēm ir vairāk jāiesaistās attieksmes maiņā, lai viņas varētu ieņemt pelnīto vietu sabiedrībā.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Kā Eiropas Parlamenta deputāte no valsts, kas atrodas tiešā Rietumu Balkānu tuvumā, es atzinīgi vērtēju ziņojumā minēto kandidātvalstu vai potenciālo kandidātvalstu panākumus. Taču mums ir vajadzīgi īpaši politiski pasākumi, lai novērstu šajā reģionā pastāvošo sociālo un ekonomisko diskrimināciju.

Šajā reģionā notikušie konflikti ir sabojājuši sievietes tēlu kolektīvajā atmiņā. Tie ir arī radījuši un nostiprinājuši stereotipus, saskaņā ar kuriem sievietes loma sabiedrībā ir ļoti ierobežota un to aizēno varenie vīrieši.

Sākuma punkts šo stereotipu novēršanai ir izglītības pamata līmenis. Izglītojošajiem materiāliem skolā faktiski ir jāveicina pozitīva sievietes tēla veidošana, kad sievietēm ir tādas pašas tiesības kā vīriešiem.

Mūsu pienākums ir atbalstīt šīs programmas gan politiski, gan finansiāli. Tas nozīmē, ka pievienošanās procesa sarunu laikā ir stingri jāpārrauga panāktie rezultāti.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Es ir stingrāk jāpārrauga sieviešu stāvoklis Balkānos, jo sevišķi ES kandidātvalstīs.

Tajā pašā laikā ir jāveicina pirmspievienošanās atbalsta piešķiršana Balkānu valstīm cīņai pret cilvēku tirdzniecību un prostitūciju, kas jo īpaši skar bērnus, kā arī atbilstīgu veselības pakalpojumu sniegšanai, kas būtu pieejami ikvienai sievietei neatkarīgi no viņas tautības, reliģiskās pārliecības vai sociālā stāvokļa. Visbeidzot, šie līdzekļi varētu palīdzēt veidot patvēruma un konsultāciju centrus sievietēm, kas cieš no sadzīves vardarbības.

Es gribētu uzsvērt arī to, cik svarīgi ir atbalstīt NVO cīņai par sieviešu tiesībām Balkānos, ko īsteno gan Balkānu reģiona valstu valdības, gan Es dalībvalstu nevalstiskās organizācijas.

Es aicinu izdarīt spiedienu uz Balkānu valstu valdībām, lai tās nekavējoties pieņemtu mērus cilvēku tirdzniecības, nepilngadīgo prostitūcijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai, atceroties, ka Balkāni ir gan cilvēku tirdzniecības tranzīta, gan izcelsmes reģions.

Mēs nedrīkstam neievērot arī vajadzību pēc kompetentām iestādēm Balkānos, kas īstenotu pasākumus vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšanai sievietēm un vīriešiem un cilvēku izglītošanai, novēršot stereotipus.

  Dushana Zdravkova (PPE-DE), rakstiski. – (BG) Pagājušajā nedēļā mēs atzīmējam dienu Vardarbības novēršanai pret sievietēm. Eiropas Komisija uzsvēra, cik svarīga ir nesamierināma cīņa pret šo smago problēmu. Arī Eiropas Parlamentam ir jāaicina dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai panāktu pašreizējās tiesiskās sistēmas pareizu piemērošanu un atbilstību. Tā kā likums nevar pastāvēt tikai uz papīra, tas ir jāpiemēro arī dzīvē, lai uzlabotu to sieviešu stāvokli, kuras katru dienu cieš šādas mokas un pat nesaprot, ka tas nav pieļaujams. Tāpēc es piekrītu pētniekiem, ka ir jāīsteno pasākumi domāšanas stereotipu maiņai šajās valstīs.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl kādam ārkārtīgi svarīgam punktam šajā ziņojumā. Ņemot vērā šī reģiona specifiku un jo sevišķi militāros konfliktus, ko iepriekšējā desmitgadē vēroja visa Eiropa, es gribētu uzsvērt to, ka sievietes un vīrieši, meitenes un zēni atšķirīgi piedzīvoja karu konflikta zonās. Tas tiesa, ka sievietes un bērni visbiežāk kļuva par šo konfliktu upuriem. Taču sievietēm ir jādod tādas pašas iespējas un vienlīdzīgas tiesības, lai viņas varētu cīnīties, aktīvi iesaistīties sociālajā un politiskajā dzīvē, vadīt un stabilizēt sabiedrību.