Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2067(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0475/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 13/01/2009 - 6.7
CRE 13/01/2009 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0007

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2009. gada 13. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7. Balsojuma skaidrojums
PV
  

Balsojuma mutiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Bastiaan Belder (A6-0489/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man ir liels prieks runāt šajā izcilajā Parlamentā, kurā piedalās deputāti no visām mūsu 27 dalībvalstīm. Man reti ir tāda izdevība runāt tik lielam skaitam klausītāju.

Mans uzdevums šajā gadījumā ir izskaidrot manu balsojumu par labu B. Belder ziņojumam par tirdzniecības un ekonomiskām attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm. Es pilnībā atbalstu Eiropas Savienību, kas pēc iespējas atvieglina šīm Balkānu valstīm pievienošanos Eiropas Savienībai. Es domāju, ka ir svarīgi, lai ekonomiskā palīdzība būtu augstāka nekā pašlaik piešķirtā, un ka mums ir jāpanāk, lai būtu iespējams palielināt sakarus starp Balkānu valstīm un Eiropu, attīstīt tūrismu un ļaut visiem Balkānu valstu pilsoņiem, jauniem un veciem, dzīvot labāku dzīvi, nekā viņiem ir bijis jādzīvo līdz šim.

 
  
  

- Ziņojums: Mairead McGuinness (A6-0505/2008)

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribu ieprotokolēt to, ka es nospiedu nepareizo pogu jautājumā par M. McGuinness ziņojumu. Patiesībā es pilnībā atbalstu M. McGuinness ziņojumu par nodrošinātību ar pārtiku, bet es to vēlāk pārbaudīšu attiecīgajos dienestos.

Es īpaši piekrītu punktam, ka mums ir jāpielāgo KLP, lai atrisinātu bažas par nodrošinātību ar pārtiku un to, ka lauksaimnieku videi ir vajadzīga stabila politika, lai plānotu nākotni. Mums nevar būt noteikti zināms, bet mums noteikti ir vajadzīga kaut kāda stabilitāte.

Turklāt es atbalstu to, ka tikai tirgus viens pats nevar dot ražotājiem drošību par ienākumiem, un arī aicinājumu par sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu, jo īpaši, teiksim, par jautājumiem, kas saistās ar nodrošinātību ar pārtiku. Ja mēs aplūkojam atsevišķus ES priekšlikumus, piemēram, par augu aizsardzību, mums arī par to ir vajadzīgs attiecīgs sīki izstrādāts ietekmes izvērtējums, un, veicot šo izvērtējumu, mums ir jāņem vērā nodrošinātība ar pārtiku.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties kolēģiem par viņu doto atbalstu šim ziņojumam un Marian Harkin par viņas teiktajiem atbalsta vārdiem.

Tas skaidri izsaka šī Parlamenta viedokli par lauksaimniecības politiku ne tikai Eiropas līmenī, bet arī globālā līmenī. It sevišķi — un tas ir svarīgi — tas aicina pārskatīt lauksaimniecības politikas akcentus jaunattīstības pasaulē, sniedzot atbalstu tiem, kas var vietēji ražot pārtiku, lai viņi to darītu. Es uzskatu, ka EUR 1 miljards, ko Eiropas Savienība piešķirs šim mērķim, ir solis pareizajā virzienā.

Protams, es atbalstīju pati savu ziņojumu. Es uzskatu, ka tas ir plāns nākotnei attiecībā uz to, kā šis Parlaments skatās uz lauksaimniecību. Lai gan debates par nodrošinātību ar pārtiku ir noņemtas no politiskās darba kārtības, problēma par 30 000 bērnu, kas mirst badā katru dienu, mums paliek.

 
  
MPphoto
 

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu jums pateicīgs, ka devāt man šo iespēju paskaidrot, kāpēc es atturējos attiecībā uz M. McGuinness ziņojumu. Tas koncentrējas uz ļoti svarīgu Eiropas Savienības aspektu, un tā ir absolūti būtiska prasība nodrošināt pārtikas krājumus tiem, kas cieš badu, vai tiem, kam nav pienācīgas pārtikas apgādes. Neviens nevarētu būt pret to, un es pilnīgi noteikti neesmu pret to. Bet problēma ar šo ziņojumu, manuprāt, ir tāda, ka tas skatās un atsaucas uz kopējo lauksaimniecības politiku un nepievēršas tam, ka ir neatliekami nepieciešama šīs politikas reforma, un turpmāka reforma.

Tā nenes labumu Eiropas cilvēkiem; tā nenes labumu Lielbritānijas lauksaimniekiem. Kamēr šis slogs nav noņemts no Eiropas nodokļu maksātājiem, mēs būsim grūtībās. Jā, ziņojuma mērķi ir pareizi, bet es baidos, ka tam nemaz nav izdevies pievērsties problēmas būtībai.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Es pilnībā atbalstu lielāko daļu priekšlikumu un paziņojumu, kas iekļauti M. McGuinness ziņojumā, kurš pirms brīža tika pieņemts. Pēkšņas pārtikas cenu svārstības globālajā tirgū visticamāk notiks arvien biežāk, kas radīs negatīvas sekas.

Cenu kāpums ir visvairāk jūtams ģimenēs ar zemiem ienākumiem, kas sava budžeta nozīmīgu daļu tērē par pārtiku. Palīdzību pelna tieši šādi cilvēki: vistrūcīgākie kā jaunattīstības valstīs, tā arī Eiropas Savienībā. Es piekrītu, ka kopējā lauksaimniecības politika ir jāpielāgo jaunajiem nosacījumiem, lai labāk risinātu problēmas attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku, un tāpēc ir jāpretojas tirgus vadības instrumentu likvidēšanai un ES līmeņa lauksaimniecības izdevumu samazināšanai nākamajā finanšu plānā.

Tā ir laba doma izveidot starptautisku institūciju, kas vēros lauksaimniecības produktu cenas un to ražošanas faktorus Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aizbildnībā, lai pārraudzītu šos datus pasaules mērogā un spētu strauji reaģēt uz svārstībām. Es domāju, ka būtu jāapsver arī pasaules sistēmas izveide pārtikas krājumu uzglabāšanai.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pateicos par šo iespēju paskaidrot, kāpēc arī es atturējos par šo ziņojumu.

Es domāju, ka lielākā daļa cilvēku šajā Parlamentā neatkarīgi, no kuras politiskā spektra daļas viņi nāk, vienprātīgi atzīs, ka nodrošinātība ar pārtiku ir ļoti svarīga. Problēma ir tā, ka mums nav vienprātības par to, kas ir nodrošinātība ar pārtiku. Daudziem no mums nodrošinātība ar pārtiku ir pārliecināšanās, ka ir pietiekami daudz pārtikas pasaules ļaudīm — lai viņi būtu no kurienes būdami. Citiem tā ir pamatojums protekcionismam. Nodrošinātība ar pārtiku viņiem nozīmē vienīgi pārtiku, kas ražota ES eiropiešu vajadzībām. „Vietējā ražošana” ir frāze, ko es bieži dzirdu. Es dzirdu cilvēkus, kas lieto nodrošinātību ar pārtiku kā ieganstu, lai novērstu importu no pārējās pasaules, tādējādi nosodot augstas kvalitātes eksporta ievedumus, ko mēs redzam no daudzām trūcīgākām pasaules valstīm un nolemjot nabadzībai vēl vairāk lauksaimnieku trūcīgākās valstīs.

Teikt, ka kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt stūrakmenim nodrošinātībai ar pārtiku, ir pārsteidzošs paziņojums, kas ir jānoraida.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu komentāriem, ko deva mans izcilais kolēģis Syed Kamall kungs šajā jautājumā. Es atturējos, jo manas partijas norādījums bija atturēties balsojumā par šo ziņojumu, bet visi zina, ka nodrošinātība ar pārtiku ir ļoti svarīgs temats mums visiem, tāpēc mani mulsina veids, kā šis jautājums šeit tiek risināts.

Šajā konkrētajā ziņojumā — par kuru, es domāju, mēs visi nobalsojām — mēs pieminam problēmu, ko mēs tikko gatavojāmies radīt paši sev, nobalsojot par augu aizsardzības līdzekļu direktīvu. Mēs esam mazinājuši Eiropas nodrošinātību ar pārtiku. Aptuveni trīs minūtes pēc mūsu balsošanas par šo ziņojumu mēs nopietni apgalvojām, ka mūsu lauksaimnieki nebūs spējīgi izaudzēt pietiekami daudz pārtikas mūsu kontinentam nākotnē. Manuprāt, tas ir savādi. Slikti, ka, šķiet, neviens cits nelasa kaut dažus no šiem ziņojumiem, kas iziet cauri šai vietai.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, viena no lielākajām bažām un viens no risinājumiem saistībā ar globālo nodrošinātību ar pārtiku ir nodrošināt pietiekamu, ilgtspējīgu ražošanu un, protams, nodrošinātību ar pārtiku tā sauktajā attīstītajā pasaulē, piemēram, šeit ES, lai mēs varētu eksportēt savu produkcijas pārpalikumu un nekonkurētu paši ar sevi pasaules tirgos pārtikas dēļ, tādējādi palielinot cenas reģionos tiem, kam nav attiecīgā klimata, augsnes, zināšanu un ieguldījumu, lai ražotu paši savu pārtiku.

Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem savā politikā, lai nodrošinātu to, ka mēs reaģējam ne tikai saistībā ar vidi, bet arī globāli uz vajadzību pēc pārtikas ilgtspējīgas ražošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Baco (NI). - (SK) Es balsoju par ziņojumu „Kopējā lauksaimniecības politika un vispārējā nodrošinātība ar pārtiku”, jo tas skar jautājumus, ko es neatlaidīgi esmu uzdevis Eiropas Parlamentā kā prioritārus.

Pirmais jautājums ir par ražotāja izmaksu samazināšanu, kas vedīs pie lielākas vispārējas konkurētspējas. Otrs jautājums ir pārtikas tirgu nestabilitātes mazināšana, sevišķi palielinot krājumus. Trešais jautājums attiecas uz lauksaimniecības sociālās nozīmes mazināšanās apturēšanu, palielinot sabiedrības izpratni par tās vienreizējo un neatvietojamo nozīmi. Ceturtais jautājums attiecas uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) haotiskās darbības izbeigšanu, īstenojot politikas sistēmisku organizāciju ar pievēršanos ilgtermiņa mērķiem. Piektais un beidzamais jautājums ir saistīts ar lauksaimniecības lejupslīdes apstādināšanu jaunajās dalībvalstīs, ko rada KLP diskriminējošie principi, nopietni attīstot izniekoto lauksaimniecības potenciālu šajās valstīs, jaunajās dalībvalstīs.

 
  
  

- Ziņojums: Genowefa Grabowska (A6-0475/2008)

 
  
MPphoto
 

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, tas attiecas uz visas Eiropas Savienības būtību. Mēs šeit piekrītam piešķirt vairāk naudas, lai mēģinātu pārliecināt sabiedrību balsot par nožēlojamo Lisabonas līgumu. Sabiedrība, kad tai tika dota iespēja Īrijas Republikā, parādīja pilnīgi skaidri, ka tā to negrib, un ja Lielbritānijas cilvēkiem tiktu dota iespēja — un to viņiem būtu vajadzējis dot, jo to viņiem bija solījusi leiboristu valdība pēdējās vispārējās vēlēšanās — arī viņi balsojumā būtu pārliecinoši noraidījuši līgumu.

Šim vēstījumam ir jābūt skaļi un skaidri sadzirdamam Eiropas Savienībā, patiešām tam jābūt: ļaudis to negrib. Ļaudis negrib vēl vairāk kontroles Briselē un Strasbūrā. Ļaudis grib paši savas valdības un paši savu likumdevēju pieņemtus lēmumus, kas ietekmē viņus. Kamēr šis vēstījums netiks uztverts, mēs turpināsim pumpēt arvien vairāk nodokļu maksātāju naudu, lai liktu cilvēkiem doties pie vēlēšanu urnām, izliekoties, ka jūs patiešām pārliecināt viņus mainīt domas. Viņi tās nemainīs.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos teikt, ka šis ir teicams ziņojums. Mēs vienmēr runājam par ES saistīšanos ar tās pilsoņiem un to, ka ES projekts nevar turpināties bez ES pilsoņu iesaistīšanās.

Ir divu veidu demokrātija: pārstāvniecības, kas mums ir Parlamentā, un līdzdalības demokrātija, kam veltīts šis ziņojums. Tomēr ir svarīgi saprast, ka pilsonisks dialogs ir divpusējs. Tas ir savstarpēji vērsts. Tāpēc bažas un idejas, ko pilsoņi izvirza, ES iestādēm ir jāņem vērā. Es domāju, ka mums ir izcils piemērs ar vienu miljonu parakstiem par invaliditāti un dokuments, par kuru mēs pašlaik debatējam Parlamentā.

Es nepiekrītu iepriekšējam runātājam, jo es ticu, ja mēs patiešām pieņemsim Lisabonas līgumu, tas dos mums iespēju savienot pilsoņus ar ES daudz nozīmīgākā veidā. Ja mēs pieņemsim Lisabonas līgumu, mūsu uzdevums Parlamentā ir nodrošināt, lai tas efektīvi darbotos.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētājas kundze, daudz ko var secināt no šī ziņojuma virsraksta. „Pilsoniska dialoga izveides perspektīvas Lisabonas līguma ietvaros”. Tas nekas, ka, šķiet, ir nepieciešams periodiski atgādināt Parlamentam, ka Lisabonas līgums nav stājies spēkā. Tas ir ticis trīs reizes noraidīts tā vairākās formās ar 55 % Francijas vēlētāju, 62 % Nīderlandes vēlētāju un 54 % Īrijas vēlētāju balsīm.

Bet pievērsieties labāk tai virsraksta daļai, kas ir Orvela Mīlestības ministrijas stilā — „Pilsoniska dialoga izveides perspektīvas”. Ziniet, vienkārši vēlētāji, kas nav apguvuši Eiropas Savienības īpatnās idiomas, varētu pat nesaprast šos vārdus tā, kā mēs Parlamentā tos saprotam, kuri nozīmē jauna propagandas budžeta radīšanu, lai mēģinātu pierunāt cilvēkus mainīt domas.

Man jāsaka, ka ne jau katrs eiro Eiropas Centrālās bankas velvēs kalpos cilvēku pārliecināšanai par nenovēršami sliktu ideju.

Dialogs pēc definīcijas paredz divas puses. ES ir jābūt spējīgai saņemt, kā arī piešķirt. Tas nozīmē līguma likšanu uz referendumu. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, paldies par man doto iespēju paskaidrot, kā es balsoju par šo ziņojumu.

Kad es lasīju ziņojuma virsrakstu „Pilsonisks dialogs Lisabonas līguma ietvaros”, tas man atgādināja Mahatma Gandhi teicienu. Kad viņam jautāja par Rietumu civilizāciju, viņš teica, ka „tā būtu laba ideja”. Tāpēc, lasot šo virsrakstu „Pilsonisks dialogs Lisabonas līguma ietvaros”, es domāju: „Tā būtu laba ideja, vai ne?” Ja vien mums būtu pilsonisks dialogs. Ja vien mums būtu pilsonisks dialogs. Kāds no iepriekšējiem runātājiem teica, ka dialogs lielā mērā ir divvirzienu process, bet ja mēs skatāmies, ka dažas pilsoniskas sabiedrības organizācijas tiek finansētas, lai slavētu Lisabonas līgumu, mēs redzam vienīgi organizācijas, kas ir pilnībā apņēmušās atbalstīt šo pašā būtībā nedemokrātisko līgumu. Cik organizācijām, kas ir pret līgumu, tiks piešķirts finansējums vai dota atļauja atbalstam? Nav nekāda divvirzienu dialoga, un tāpēc ES pilsoņi, tiklīdz viņiem tiks dota iespēja un viņiem prasīs par Lisabonas līgumu, izvēlēsies to noraidīt.

 
  
  

- Ziņojums: Pedro Guerreiro (A6-0485/2008)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, paldies jums par jūsu pacietību šeit Parlamentā. Es gribēju runāt par šo, bet man ir bijis pārāk daudz sakāmā šodien, es esmu tā satraucies par visām šīm balsošanām, ko mēs šodien Parlamentā esam veikuši. Jā, kopējā zivsaimniecības politika; jā, runāsim par ilgtspējīgu attīstību — bet tās abas ir būtībā pretrunīgas. Ja jūs vēlaties skatīt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku, jums jāskata īpašuma tiesības un tirgū balstīti risinājumi. Skatieties uz tām valstīm, kurās zvejniekiem ir dotas tiesības, kas ir tirdzniecības objekts un tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Tas ir vislabākais veids, kā gūt pārliecību, ka mums ir ilgtspējīgi zivju krājumi, nevis kāda mākslīga komunistiska metode ar centrālu nozvejas plānošanu. Tāpēc mēs esam liecinieki milzīgam zivju krājumu samazinājumam, un galu galā mēs visi cietīsim.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . - Mēs tagad pārtrauksim sēdi. Mēs atgriezīsimies pie balsojuma skaidrojumiem pēc svinīgās sēdes.

 
  
  

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika