Ziņojums - A7-0057/2012Ziņojums
A7-0057/2012

ZIŅOJUMS par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju

12.3.2012 - (2011/2294(INI))

Kultūras un izglītības komiteja
Referents: László Tőkés

Procedūra : 2011/2294(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0057/2012

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju

(2011/2294(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par jaunākajām tendencēm Eiropas augstākās izglītības sistēmās (SEC(2011)1063),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” (COM(2011)0500),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība”” (COM(2010)0546),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „„Jaunatne kustībā” — iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 10. maija paziņojumu „Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu: izglītība, pētniecība un jauninājumi” (COM(2006)0208),

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. novembra secinājumus par augstākās izglītības modernizāciju[1],

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija ieteikumu par jauniešu mācību mobilitātes veicināšanu[2],

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 14. februāra secinājumus par izglītības un apmācības lomu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā[3],

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par izglītības un apmācības sociālo dimensiju[4],

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu[5],

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)[6],

–   ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumus, jo īpaši sadaļu „Jauna Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija”[7],

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 26. oktobra rezolūciju par jaunu prasmju un darba vietu programmu[8],

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai[9],

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūciju par ES jaunatnes stratēģiju — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus[10],

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)[11],

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai[12],

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogu[13],

–   ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par Boloņas procesu un studentu mobilitāti[14],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7-0057/2012),

A. tā kā ekonomikas krīze (un tās sekas — taupības pasākumu un budžeta samazinājumu piemērošana), demogrāfiskās izmaiņas, straujās tehnoloģiju pārmaiņas un no tām izrietošais pieprasījums pēc jaunām prasmēm ir nopietns pārbaudījums Eiropas augstākās izglītības sistēmām un liek tajās veikt tālejošas reformas, kam nevajadzētu negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti;

B.  tā kā uz zināšanām balstītas sabiedrības nākotne ir atkarīga no izglītības, pētniecības un inovācijas;

C. tā kā cilvēkiem ir jāsaņem atbalsts karjeras izmainīšanā un aizvien straujāk jāpaplašina un jāatjaunina prasmes un zināšanas, lai varētu apmierināt darba tirgus pieprasījumu, paturot prātā, ka ir atšķirība starp profesionālajām studiju programmām, kurām saskaņošana Eiropas mērogā ir iespējama un vēlama, un humanitāro zinātņu kursiem, kuros jāturpina ievērot būtisku studiju un pētniecības programmu brīvību un autonomiju saistībā ar ES dalībvalstu vēsturiskajām un kultūras atšķirībām, apmācības metožu daudzveidību augstākās izglītības iestādēs un to īpašajiem uzdevumiem;

D. tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” paredzēts, ka līdz 2020. gadam 40 % Eiropas iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem vajadzētu būt pabeigtai augstākajai izglītībai vai līdzvērtīgām studijām, jo tiek lēsts, ka 35 % no visām darbavietām ES būs nepieciešama šāda kvalifikācija; tomēr norāda, ka 2010. gadā tikai 26 % ES darbaspēka ir šāds kvalifikācijas līmenis;

E.  tā kā vairāk nekā 21 % jauniešu ES ir bez darba;

F.  tā kā ES 2010. gadā 16,5 % jauniešu nedz mācījās, nedz piedalījās darba tirgū;

G. tā kā 2010. gadā bezdarbs to ES iedzīvotāju vidū, kas ieguvuši augstāko izglītību, bija 5,4 % salīdzinājumā ar vairāk nekā 15 % to iedzīvotāju, kam ir tikai pamatizglītība; tā kā, no otras puses, lielākajai daļai šo absolventu aizvien ilgāku laiku aizņem stabila darba atrašana;

H. tā kā vairāk nekā 60 % no augstskolu absolventiem ir sievietes, bet lielāko daļu vadošo amatu augstskolās (piemēram, zinātņu doktoru un profesoru amatus) joprojām ieņem vīrieši;

I.   tā kā tikai 13 % augstākās izglītības nozares iestāžu vada sievietes un tikai 9 % universitāšu vada ir sievietes un tā kā līdz ar to sievietēm ir ievērojami mazāka ietekme uz lēmumu pieņemšanu pētniecības jomā;

J.   tā kā 75 no 200 pasaules labākajām augstskolām atrodas ES dalībvalstīs;

K. tā kā tikai 200 no Eiropas 4000 augstākās izglītības iestādēm ir starp 500 labākajām pasaulē;

L.  tā kā augstskolas ir devušas svarīgu pieredzi Eiropā gandrīz tūkstoti gadu, tā kā to lomas nozīmīgumu sabiedrības progresā nevajadzētu reducēt tikai uz ieguldījumu ekonomikā un tā kā to attīstībai nevajadzētu būt atkarīgai tikai no spējas pielāgoties pašreizējā ekonomikas modeļa ekonomiskajām vajadzībām;

M. tā kā būtu jāveicina augstākās izglītības un apmācības vienlīdzīga pieejamība visiem jauniešiem;

N. tā kā augstskolas veicina personīgo patstāvību un radošumu un tām ir ļoti svarīga nozīme zināšanu veicināšanā un tā kā tāpēc dalībvalstīm vajadzētu visiem spēkiem censties nodrošināt, ka augstākā izglītība ir plaši pieejama bez diskriminācijas, īpaši sociālo, ekonomisko, kultūras, rases vai politisko apsvērumu dēļ;

O. tā kā izglītība, īpaši augstākā izglītība un terciārā izglītība, nosaka tās attieksmes un to vērtību veidošanu, kas ir pilsoniskās sabiedrības pamatā;

P.  tā kā attiecīgos dalībvalstu tiesību aktos augstākā izglītība uzskatīta par fundamentālu instrumentu ES pilsoņu nākotnes veidošanā;

Q. tā kā izglītība ir dalībvalstu atbildības jomā un tā kā ir svarīgi nodrošināt finansiālo atbalstu augstākās izglītības iestādēm, pirmkārt un galvenokārt, sniedzot atbilstošu valsts finansējumu;

R.  tā kā Eiropas augstākās izglītības telpa (EAIT) ir nozīmīgs pilnveidojums, kas varētu veicināt Eiropas integrāciju, vienlaikus ievērojot izglītības daudzveidību dažādās ES dalībvalstīs un augstākās izglītības mērķus attiecībā uz sabiedrību;

S.  tā kā Eiropas Savienībai ir svarīga nozīme, lai stiprinātu šo jomu, vienlaikus atbalstot dalībvalstu centienus un sadarbību šajā jautājumā,

Augstākās izglītības iestāžu mainīgā loma

1.  aicina augstākās izglītības iestādes ar ekonomiskā atbalsta un dažādu studiju programmu palīdzību iekļaut mācību programmās mūžizglītību un pielāgoties tādam studentu kopumam, kurā ietilpst pieaugušie, veci cilvēki, „netradicionāli” studenti un klātienes studenti, kuri studiju laikā arī strādā, kā arī cilvēki ar invaliditāti, un tāpēc aicina augstākās izglītības iestādes īstenot programmas ar mērķi novērst esošos šķēršļus un traucēkļus;

2.  aicina augstākās izglītības iestādes ņemt vērā to profesionāļu vajadzības, kuriem kā mūžizglītības iespēju izmantotājiem ir regulāri jāuzlabo un jāpaplašina savas prasmes, cita starpā organizējot un pielāgojot visām sociālajām grupām pieejamus kvalifikācijas celšanas kursus, cieši sadarbojoties ar darba devējiem un izstrādājot kursus, kas atbilst darba tirgus prasībām un kas veicina bezdarbnieku atgriešanos izglītībā;

3.  aicina augstākās izglītības iestādes saglabāt autonomijas gaisotni mācībās un pētniecībā, vienlaikus paredzot īpašas studiju programmas, kuru mērķis ir apmierināt to profesionāļu vajadzības, kas vēlas atjaunināt savas prasmes;

4.  atkārtoti pauž nostāju, ka augstākajai izglītībai piemīt potenciāls sekmēt sociālo integrāciju, sociālā stāvokļa uzlabošanu un augšupejošu sociālo mobilitāti; aicina dalībvalstis, reģionālās un vietējās pašvaldības un augstākās izglītības iestādes, ievērojot subsidiaritātes principu, pastiprināt centienus (tostarp izstrādājot attiecīgas finansiālā atbalsta shēmas) paplašināt taisnīgu piekļuvi mācībām visiem cilvēkiem no agras bērnības līdz augstākajai izglītībai neatkarīgi no dzimuma, tautības, reliģijas, invaliditātes vai sociālās izcelsmes un apkarot jebkāda veida diskrimināciju, atzīstot, ka multikulturālisms un daudzvalodība (tostarp zīmju valodas) ir ES pamatvērtības, kas ir jāatbalsta;

5.  aicina dalībvalstis pievērst pastiprinātu uzmanību un atbalstīt augstākās izglītības iestādes, kuras kalpo tradicionālajām nacionālajām, etniskajām vai lingvistiskajām minoritātēm, jo īpaši koncentrējoties uz apdraudētām kultūrām un valodām;

6.  aicina augstākās izglītības iestādes veicināt studentu piedalīšanos sportā;

7.  uzsver savstarpēji papildinošo nozīmi, kāda ir augstākās izglītības valsts, privātajām un reliģiskajām formām visā Eiropā;

8.  uzsver demokrātisko vērtību veicināšanas svarīgumu, vienlaikus akcentējot vajadzību iegūt labas zināšanas par Eiropas integrāciju un nodrošināt, ka Eiropas agrākie totalitārie režīmi tiek izprasti kā daļa no Eiropas kopīgās vēstures;

9.  uzsver arī nepieciešamību turpināt tradicionālo izglītību akadēmiskā garā un neatļaut izglītības sistēmas pilnīgu pakļaušanu darba tirgum, ievērojot nepieciešamību izveidot studentiem ētiskās un morālās vērtības un vienlaikus rūpējoties par akadēmisko progresu;

10. aicina dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes izveidot vispārēju sistēmu (aptverot noteikumus, pienākumus, politikas un izglītības mērķus un apmācības un pētniecības kvalitāti un prioritāti), ar kuras palīdzību izplatīt labāko praksi un reaģēt uz komunikāciju sabiedrības izaicinājumiem;

11. uzsver, ka augstākās izglītības iestāžu modernizācijā ir jāiesaista akadēmiskie mācībspēki un studenti, kā arī to organizācijas un asociācijas; uzsver, ka izcilība pētniecībā (visplašākajā izpratnē) un izcilība pasniegšanā un zinātniskajos sasniegumos ir jāatalgo, tādējādi nesodot tās augstākās izglītības iestādes (piemēram, humanitāro zinātņu fakultātes), kas neietilpst novērtējuma un snieguma kritērijos, kuri ir saistīti tikai ar tirgus ekonomikas pieprasītajām prasmēm;

Informācija par augstākajām mācību iestādēm

12. uzsver, ka augstākās izglītības kvalitāte un atbilstība ir būtisks nosacījums, lai pilnībā izmantotu Eiropas intelektuālo kapitālu;

13. ierosina ieviest skaidrus un vienotus kritērijus, lai izveidotu augstākās izglītības iestāžu klasifikāciju Eiropas mērogā, tādējādi ļaujot topošajiem studentiem veikt apzinātu augstskolas izvēli un sniedzot visaptverošu informāciju par attiecīgajām augstskolām;

14. atbalsta Komisijas iniciatīvu sadarbībā ar visām iesaistītajām iestādēm, studentiem un citām ieinteresētajām pusēm izveidot augstākās izglītības iestāžu diferencētas klasifikācijas un vērtēšanas multidimensionālu instrumentu, kura pamatā būtu tādi rādītāji kā ilglaicīgā tradīcija augstākās izglītības nodrošināšanā Eiropā, pasniegšanas kvalitāte, atbalsts studentiem (stipendijas, konsultācijas, izmitināšana u. c.), fiziskā un informatīvā pieejamība, reģionālā sadarbība un zināšanu nodošana; no otras puses, neatbalsta iespēju izveidot augstākās izglītības iestāžu klasifikācijas instrumentu, kura pamatā būtu nehomogēni snieguma rādītāji, kas neņemtu vērā izglītības formu, programmu un valodu daudzveidību Eiropas augstskolās;

15. uzsver arī, ka šim instrumentam jābūt saistītam ne tikai ar tradicionālu klasifikācijas tabulu apkopošanu un ka rezultātos pienācīgi vērā jāņem attiecīgo iestāžu īpašie apstākļi;

16. ierosina apsvērt vienota mehānisma izveidošanu, lai uzraudzītu un novērtētu atbilstību akadēmiskajiem standartiem augstākās izglītības iestādēs — gan valsts, gan privātajās;

Augstāko mācību iestāžu finansēšana

17. uzsver, ka augstākā izglītība ir sabiedrisks labums, kas sekmē kultūru, daudzveidību, demokrātiskās vērtības un personīgo attīstību un palīdz studentiem kļūt par aktīviem pilsoņiem, kas atbalstīs Eiropas kohēziju;

18. atkārtoti uzstāj, ka dalībvalstīm jāsasniedz mērķis ieguldīt izglītībā 2 % no IKP;

19. norāda, ka galvenokārt publiskais un arī privātais finansējums ir primāri svarīgs augstākās izglītības modernizēšanai; uzsver, ka ieguldījumi augstākajā izglītībā Eiropā ir būtiski, lai pārvarētu pašreizējo ekonomikas krīzi; aicina dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes paplašināt stipendiju un finansējuma programmas šīm iestādēm, izstrādāt inovatīvus finansēšanas mehānismus, kas varētu veicināt augstākās izglītības iestāžu efektīvāku darbību, papildināt publisko finansējumu, vienlaikus nepalielinot izmaksas mājsaimniecībām un padarīt augstāko izglītību pieejamu visiem; pauž nožēlu par ievērojamiem izglītības budžeta samazinājumiem vairākās dalībvalstīs, kā arī par mācību maksas pastāvīgo palielināšanos, kas izraisa ievērojamu to studentu skaita palielināšanos, kas ir mazaizsargāti;

20. prasa ES budžetā 2014.–2020. gadam pie Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda iekļaut izdevumus augstākajai izglītībai saistībā ar ieguldījumiem augstskolu infrastruktūrā un akadēmiskajā personālā;

Pāreja no augstākās izglītības uz darba tirgu

21. aicina augstākās izglītības iestādes pielāgoties jauniem izaicinājumiem, izveidojot jaunas studiju jomas, kas atspoguļo darba tirgus vajadzības, ņemot vērā zinātnes un tehnoloģijas attīstību un saglabājot atbilstošu līdzsvaru starp teorētiskajām zināšanām un praktiskajām iemaņām;

22. aicina sekmēt labākās prakses izmantošanu nolūkā palīdzēt augstākās izglītības iestādēm stiprināt pasniegšanu un pētniecību visās specializācijas jomās, integrējot studentus, un nodrošināt būtiskas papildu kvalifikācijas darba tirgum, lai veicinātu jauniešu pāreju no augstākās izglītības uz darba tirgu;

23. prasa augstākās izglītības iestādēs piedāvāt profesionālo tālākizglītību un izveidot atbilstošus kursus strādājošajiem, kuri nav ieguvuši pilnu vidējo izglītību, lai tādējādi izmantotu papildu potenciālu nodrošināt kvalifikācijas kvotu izpildi;

24. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par kvalitatīvu stažēšanās sistēmu un uzsver panākumus, ko guvusi Erasmus prakses programma, kas studentiem sniedz iespēju iegūt darba pieredzi ārvalstīs, kā arī uzstāj, ka šis pasākums ir jāturpina arī jaunajā programmā un jāstiprina ar piemērotu finansējumu;

25. aicina augstākās izglītības iestādes un iestādes, kas atbild par izglītības nozari reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī, uzraudzīt darba tirgus pieprasījuma tendences, lai mācību iespējas precīzāk atspoguļotu turpmākās vajadzības;

26. uzsver nepieciešamību sekot līdzi absolventu nodarbinātības rezultātiem, lai noteiktu, cik labi augstākās izglītības sistēma reaģē uz darba tirgus pieprasījumu; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos uzlabot šādu datu pieejamību ar galveno mērķi sniegt studentiem nepieciešamo informāciju, lai viņi varētu veikt savu studiju izvēli, un vienlaikus sniegt augstākās izglītības un pētniecības iestādēm nepieciešamo informāciju, lai noteiktu un pēc tam izstrādātu studiju programmas attiecībā uz vispārējām zināšanām, kā arī īpašām profesionālajām prasmēm mūžizglītībā, pastāvīgā dialogā ar zināšanu sniegšanā iesaistītajām personām, kā arī ar sabiedrību un valsti;

27. mudina dalībvalstis apkopot un publicēt statistikas datus par korelāciju starp dažādiem augstākās izglītības zinātniskajiem grādiem un nodarbinātības iespējām;

28. aicina izveidot starptautisku datubanku, kas līdzīgi kā AlmaLaurea palīdzētu absolventiem atrast piemērotas nodarbinātības, apmācības, studiju un pētniecības iespējas, novēršot ekonomiskos šķēršļus ar stipendijām un studiju kredītiem, lai nodrošinātu studentu patiesu līdztiesību, un tādējādi sekmējot arī mobilitāti un prasmēm atbilstoša darba atrašanu; atkārtoti uzsver pareizas saziņas nozīmīgumu, lai nodrošinātu, ka šī informācija ir viegli pieejama studentiem, nesenajiem absolventiem, bezdarbniekiem, darba meklētājiem un darba devējiem;

29. uzskata jaunatnes garantiju shēmas par vērtīgu instrumentu, lai veicinātu pāreju no augstākās izglītības uz darbavietām, un aicina dalībvalstis tās ieviest savās valsts pārejas stratēģijās;

30. atgādina svarīgo nozīmi, kāda šajā sakarā var būt struktūrfondiem; atzinīgi vērtē paziņojumā „Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933) pausto apņemšanos pilnībā izmantot visus pieejamos resursus un aicina augstākās izglītības iestādes un vietējās varasiestādes izmantot šo iespēju, lai palielinātu atbalstu un ieteikumus studentiem, kuri nonāk darba tirgū;

Dzimumu līdzsvars augstākajā izglītībā

31. norāda, ka Eiropas izglītības sistēmās joprojām saglabājas dzimumu nevienlīdzība, lai gan gandrīz visās dalībvalstīs tiek īstenota politika šādas nevienlīdzības apkarošanai, un ka tas ietekmē gan (skolas) mācību rezultātus, gan studiju un profesijas izvēli, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi un labklājību;

32. uzsver, ka daudzas arodskolu un vidusskolu skolnieces joprojām izvēlas karjeru jomās, kas atspoguļo tradicionālās dzimumu lomas; tāpēc norāda, ka ir vajadzīga labāka profesionālā orientācija, lai izskaustu noturīgos stereotipus;

33. norāda, ka, tā kā sieviešu augstākās izglītības kvalifikācija nav pietiekami pieprasīta, viņas bieži vien ir pārāk kvalificētas, saņem neatbilstoši zemu atalgojumu par darbu un bieži vien paliek bez darba vai nonāk nestabilā darbavietā, kas karjeras sākumā vēl vairāk pasliktina viņu situāciju darba tirgū, cikliski sekmējot nevienlīdzīgu atalgojumu;

34. atgādina, ka visās dalībvalstīs joprojām ir maz iniciatīvu attiecībā uz informācijas sniegšanu par dzimumu līdztiesību un tās veicināšanu izglītības sistēmā; ierosina nodrošināt pedagogiem iespēju saņemt īpašu apmācību par vīriešu un sieviešu līdztiesību;

35. norāda, ka mājsaimniecības un ģimenes pienākumu kopīga uzņemšanās sievietēm un vīriešiem ir būtisks priekšnosacījums sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanai un sasniegšanai; aicina universitātes un citas augstākās izglītības iestādes atzīt, ka studējošām sievietēm var būt īpaši papildu pienākumi ārpus mācībām, piemēram, rūpēšanās par maziem bērniem un vecākiem radiniekiem; uzsver, ka augstskolām ir pietiekamā apjomā un par pieņemamu cenu jānodrošina vecākiem (jo īpaši sievietēm) augstvērtīga un pieejama bērnu aprūpe (tostarp kopienas centri), kas atvieglotu viņu līdztiesīgu dalību mācībās un pētniecībā; mudina arī ieviest dažādākas studiju formas, piemēram, daļēja laika apmācību un tālmācību, un šajā sakarā atgādina dalībvalstīm un ES iestādēm, ka ir jāpalielina finanšu atbalsts mūžizglītībai, lai sievietes varētu turpināt studijas, atgriezties darbā un līdzsvarot profesionālos un personīgos pienākumus;

Sadarbībā iesaistītas augstākās izglītības iestādes

36. mudina augstākās izglītības iestādes intensīvāk sadarboties ar reģionālajām iestādēm un veidot dinamiskus sadarbības pasākumus ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tādējādi sekmētu reģionālo attīstību; norāda, ka tādējādi tiks stiprināta arī mijiedarbība starp augstākās izglītības iestādēm un darba devējiem;

37. aicina dalībvalstis un to centrālās un reģionālās iestādes pārrobežu sadarbībā iesaistīt un atbalstīt augstākās izglītības iestādes;

38. mudina dalībvalstis aktivizēt izaugsmei un darba vietu radīšanai svarīgo zinību triādes elementu (izglītības, pētniecības un inovācijas) mijiedarbību;

39. norāda, ka augstākās izglītības mācību programmu un pētniecības programmu izstrādāšanai jāpaliek augstskolu uzdevumam, attiecībā uz nodarbinātību ņemot vērā darba tirgus vajadzības;

40. atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu „zināšanu apvienībām” un „nozaru prasmju apvienībām”, kurās augstākās izglītības iestādes veic informācijas apmaiņu ar uzņēmumiem, izstrādājot mācību programmas nolūkā risināt prasmju trūkuma problēmas; aicina uzņēmumus un uzņēmējus, tostarp arī mazos un vidējos uzņēmumus, aktīvi veidot partnerības ar augstākās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu studentiem un lektoriem kvalitatīvas prakses vietas, pārvēršot kapitālā lektoru vispārējās plaši izmantojamās prasmes; tomēr atkārto, ka augstākās izglītības iestādes rada kultūras saturu, kas pārveidojas ne tikai profesionālajās prasmēs, bet arī vispārējās zināšanās tādu realitātes un kopīgu vērtību intelektuālās pieredzes izteiksmē, saskaņā ar kurām cilvēki dzīvo;

41. prasa apņemties panākt elastīgāku un inovatīvāku mācību pieeju un pasniegšanas metodes, vienmēr koncentrējoties uz studentu vajadzībām;

42. norāda, ka ir vajadzīga pārrobežu augstākās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbība praktiskajās programmās un studentu turpmākās karjeras veidošanā, nosakot konkrētus attīstības virzienus, izredzes un problēmas, ar ko viņi saskarsies darba tirgū;

43. uzsver, ka ir lietderīgi izstrādāt mehānismus un vadības stratēģijas, kas sekmē inovatīvu ideju un pētniecības rezultātu pārnesi uz sabiedrību un uzņēmējdarbības jomu un ļauj sabiedrībai un uzņēmumiem dot ieguldījumu augstākās izglītības sistēmā, sniedzot informāciju par pašreiz un turpmāk vajadzīgām prasmēm un inovācijām un ņemot vērā labākās prakses piemērus no visas pasaules; norāda, ka šāda saistība var būt finansiāli izdevīga tikai tām pētniecības un augstākās izglītības iestādēm, kas specializējas inovācijas un tehnoloģijas jomā uz tādas izglītības rēķina, kas saistīta tikai ar humanitārajām zinātnēm;

44. atkārtoti apliecina demokrātiskās pārvaldes nozīmīgumu, jo tas ir būtisks veids, kā nodrošināt akadēmisko brīvību un veicināt visu iesaistīto personu aktīvu līdzdalību augstākās izglītības iestādes dzīvē;

45. uzsver, ka sadarbības laikā ir jāsaglabā pārredzamība, tiesību un pienākumu līdzīga sadale starp attiecīgajiem sadarbības partneriem un augstākās izglītības iestādēm, kā arī līdzsvarotas pārstāvības princips, lai tādējādi nodrošinātu augstākās izglītības iestādēm iespēju organizēt savu darbību un attīstīties kā neatkarīgai publiskai infrastruktūrai saskaņā ar akadēmiskajiem principiem;

46. uzsver arī, ka jāievēro un visos sadarbības projektos jāsaglabā augstākās izglītības iestāžu un to personāla un studentu demokrātijas un pašpārvaldes princips;

47. tāpēc prasa, lai augstākās izglītības iestādēm un dažādām to struktūrām būtu prasība izpaust sadarbības nolīgumus ar trešām pusēm;

48. uzsver, cik nozīmīga ir sadarbība starp augstākās izglītības iestādēm, NVO un Eiropas brīvprātīgo sektoru, veicinot aktīvu pilsonību un studentu iesaistīšanu, lai aktīvi piedalītos NVO nozares darbā;

49. uzsver sporta nozīmi izglītības procesā; aicina dalībvalstis atbalstīt un veicināt studentu sportisko aktivitāti un palielināt atbalstu masu sporta programmām;

50. norāda, ka sadarbības apjoms un intensitāte starp augstākās izglītības iestādēm un to partneriem no uzņēmējdarbības jomas un sabiedrības kopumā dažādās dalībvalstīs, iestādēs un akadēmiskajās disciplīnās ļoti atšķiras;

51. uzsver, ka ir vajadzīgi nepārtraukti ieguldījumi saiknes veidošanā starp izglītību, kultūru, pētniecību un inovāciju; uzsver, cik svarīgi ir turpināt atbalstīt un attīstīt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un tā zināšanu un inovācijas kopienu darbību;

52. uzsver kultūras nozīmi augstākajā izglītībā un prasa ietvert īpašus kritērijus attiecībā uz humanitārajām zinātnēm gan inovācijas, gan pētniecības jomā;

53. uzsver nepieciešamību iesaistīt augstākās izglītības iestādes un sniegt atbalstu studentu iniciatīvām, kā arī palīdzēt savstarpēji saistīt šādus pasākumus starp citām augstākās izglītības iestādēm, uzņēmumiem un vietējām iestādēm no dažādām dalībvalstīm;

Kvalifikāciju savstarpēja atzīšana

54. atzīst daudzveidību, kas raksturīga augstākās izglītības iestādēm Eiropā; aicina dalībvalstis un minētās iestādes izstrādāt skaidras un integrētas shēmas, kas studentiem ļautu no cita veida izglītības sistēmām nonākt augstākās izglītības sistēmā un mainīt dažādus studiju kursus un dažāda veida iestādes;

55. tomēr uzsver nepieciešamību saglabāt izglītības formu un programmu, mācību metožu un augstskolu sistēmu daudzveidību Eiropas Savienībā; uzskata, ka šajā nolūkā ir nepieciešams izstrādāt valsts kvalifikācijas sistēmu, vienlaikus veicinot zinātnisko grādu un kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu visās dalībvalstīs;

56. mudina ES dalībvalstis ieviest valsts kvalifikācijas sistēmas, kas ir saistītas ar Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju sistēmu, kā arī attīstīt un finansiāli atbalstīt savstarpējo atzīšanu;

57. norāda, ka studentu mobilitāte un pirmām kārtām studijas citās augstskolās Erasmus programmas ietveros veicina labas prakses apmaiņu un tādējādi augstākās izglītības modernizēšanu; tāpēc norāda uz nepieciešamību izcelsmes valsts augstskolai atzīt kvalifikācijas, kas iegūtas citās augstskolās;

58. atbalsta Komisijas priekšlikumu uzlabot ārvalstīs veikto studiju atzīšanu, pastiprinot Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS); aicina ES un dalībvalstis vairāk censties panākt efektīvāku atzīšanu un uzlabotu saskaņošanu arī attiecībā uz akadēmiskajām kvalifikācijām;

Mobilitātes veicināšana Eiropas augstākās izglītības telpā (EAIT) un ārpus tās

59. atkārtoti pauž nostāju, ka augstākā izglītība ir vispārējs Eiropas sabiedriskais labums un ka dalībvalstis, reģionālās pašvaldības, vietējās iestādes un ES kopīgi ir atbildīgas par Eiropas augstākās izglītības telpas, Eiropas pētniecības telpas (EPT) un Boloņas procesa attīstīšanu un stiprināšanu;

60. uzsver, ka priekšnosacījums nodarbinātības un izaugsmes mērķu sasniegšanai Eiropā ir lielāka saskaņošana starp dalībvalstīm augstākās izglītības jomā, tostarp sniedzot spēcīgu finansiālo un politisko atbalstu, lai vienotos par kopīgām galvenajām mācību programmām un labi definētiem mācību rezultātiem; aicina dalībvalstis stiprināt sadarbību ar to attiecīgajām ministrijām, atjauninot spēkā esošās mācību programmas, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības;

61. norāda, ka nepieciešama EAIT un EPT sadarbība, lai atbalstītu augstskolas pētniecības programmas gan eksakto, gan humanitāro zinātņu jomā;

62. prasa, lai tiktu sekmēta EAIT un EPT pievilcība studentiem un pētniekiem no visas pasaules un lai tiktu stiprināta sadarbība izglītības, kā arī darbinieku un studentu mobilitātes jautājumos ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, īpaši ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) vai kuras tieši robežojas ar ES, lai tādējādi pārveidotu EAIT par apmācību un zināšanu centru gan makroreģionālā, gan pasaules mērogā, it īpaši attiecībā uz apmaiņas un profesionālās apmācības programmām;

63. aicina Komisiju ierosināt programmu Erasmus un Leonardo da Vinci izveidi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs, lai veicinātu studentu transnacionālo mobilitāti abās Vidusjūras pusēs;

64. aicina uzsākt Austrumu partnerībā uzņemto valstu studentiem paredzētas mobilitātes, apmaiņas, pētniecības un prakses programmas;

65. atgādina, cik svarīga ir gan studentu, gan pasniedzēju mobilitāte, un šajā sakarā aicina Komisiju panākt progresu ES Vīzu kodeksa jautājumā;

66. atgādina mērķi, ka līdz 2020. gadam 20 % Eiropas augstskolu absolventu jābūt mobiliem, un uzsver, cik svarīgas ir valodu zināšanas kā priekšnoteikums lielākai mobilitātei EAIT ietvaros un nodarbinātības iespējām;

67. atbalsta viedokli, ka valodu un zīmju valodu, kā arī vietējo un reģionālo valodu mācīšanas pastiprināšana EAIT ir priekšnosacījums patiesas Eiropas pilsonības izveidei, pamatojoties uz multikulturālismu un valodu daudzveidību;

68. uzsver, ka katras dalībvalsts augstākās izglītības sistēmai ir jānodrošina augstāka pasniegšanas kvalitāte, lai mobilitātes iespēju palielināšanās studentiem nebūtu saistīta ar talantīgo studentu aizplūšanas pastiprināšanos, kas dažās ES valstīs pašlaik jau ir kļuvusi par nopietnu sociālo problēmu;

69. norāda, ka ar reālu integrācijas pasākumu palīdzību ir jārisina problēmas, kas saistītas ar būtiskajām atšķirībām starp, no vienas puses, Rietumeiropas un, no otras puses, Viduseiropas un Austrumeiropas augstākās izglītības sistēmām, šajā nolūkā veicinot un atbalstot pārrobežu sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju un sagatavot profesionālu un finansiālu rīcības plānu, lai samazinātu šīs ievērojamās reģionālās atšķirības;

70. aicina dalībvalstis, ES un Eiropas augstākās izglītības sistēmas novērtēt iespēju veicināt studiju ciklā obligātu apmācības periodu augstskolā kādā citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā students dzīvo pastāvīgi;

71. atkārto principu, ka kredītu shēmas nevar aizstāt stipendiju sistēmas, kas ieviestas, lai atbalstītu izglītības pieejamību visiem studentiem neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes;

72. aicina Komisiju sīkāk izskaidrot priekšlikumu izveidot finanšu instrumentu, kas palīdzētu studentiem nodrošināt finansējumu maģistra grāda iegūšanai citā dalībvalstī neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes un finansiālajām iespējām; prasa visās dalībvalstīs nodrošināt taisnīgu un pārredzamu piekļuvi šai shēmai;

73. atbalsta Komisijas priekšlikumu nākamajā daudzgadu finanšu sistēmā palielināt izglītībai, apmācībai, pētniecībai un jauniešiem pieejamo ES budžeta līdzekļu apjomu, tādējādi papildinot dalībvalstu veiktos pasākumus, turklāt ņemot vērā, ka ieguldījumi izglītībā, apmācībā un pētniecībā ir būtiski, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Eiropā;

o

o        o

74. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

  • [1]  http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/en/educ/126375.pdf.
  • [2]  OV C 199, 7.7.2011., 1. lpp.
  • [3]  OV C 70, 4.3.2011., 1. lpp.
  • [4]  OV C 135, 26.5.2010., 2. lpp.
  • [5]  OV C 135, 26.5.2010., 12. lpp.
  • [6]  OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
  • [7]  http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/council_conclusion_17_june_en.pdf.
  • [8]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0466.
  • [9]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0230.
  • [10]  OV C 161 E, 31.5.2011., 21. lpp.
  • [11]  Pieņemties teksti, P7_TA(2011)0453.
  • [12]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0092.
  • [13]  OV C 161 E, 31.5.2011., 95. lpp.
  • [14]  OV C 8 E, 14.1.2010., 18. lpp.

PASKAIDROJUMS

Eiropā ir apmēram 19 miljoni studentu un vairāk nekā 4000 augstākās izglītības iestāžu, tomēr patlaban tikai 26 % darbaspēka ir augstākā līmeņa kvalifikācija, lai gan līdz 2020. gadam 35 % visu darbavietu būs vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki. Atbildība par augstāko izglītību gulstas galvenokārt uz dalībvalstu un pašu augstākās izglītības iestāžu pleciem. Dalībvalstu centienus papildina un saskaņo ES pasākumi (tādi kā Erasmus stipendija studijām ārvalstīs). ES augstākās izglītības politikas pamatā ir Eiropas augstākās izglītības telpa (EAIT) un Eiropas pētniecības telpa.

Komisijas paziņojums

Komisijas paziņojumā „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” ir uzskaitīti jautājumi, kas jārisina dalībvalstīm un augstākās izglītības iestādēm, piemēram, absolventu skaita palielināšana, augstākās izglītības pieejamības paplašināšana, mācību programmas pielāgošana darba tirgus vajadzībām un zināšanu pārneses no universitātēm uz uzņēmējdarbības jomu stiprināšana. Komisija ierosina arī Erasmus maģistra grāda studiju mobilitātes shēmu. Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) nodrošinās Eiropas līmeņa studentu aizdevumu garantijas instrumentu, parakstot banku izsniegtos aizdevumus maģistra grāda studijām, kas gadā izmaksās apmēram EUR 100 miljonus un ļaus papildus vēl 55 000 studentu iegūt maģistra grādu ārvalstīs.

Augstākās izglītības pieejamības paplašināšana

Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras Eiropas sabiedrība, ir būtiski, lai augstākās izglītības iestādes tiktu labi finansētas pat situācijā, kad sabiedrībai ir jācenšas pārvarēt pašreizējo ekonomikas krīzi. Lai nākotnē varētu apmierināt pieprasījumu pēc prasmēm, lielākam skaitam cilvēku ir jāpabeidz augstākā izglītība un darbiniekiem ir nepārtraukti jāuzlabo savas prasmes un zināšanas. Augstākās izglītības pieejamības dažādas sociālās izcelsmes cilvēkiem paplašināšanas process jau ir sācies. Līdz ar to augstākās izglītības iestādes saskaras ar pieaugošu studentu skaitu un mainīgu studentu kopumu, kurā patlaban ietilpst arī mūžizglītībā iesaistītie cilvēki. Turklāt augstākās izglītības iestādēm ir jāņem vērā dažādas etniskās un lingvistiskās izcelsmes studentu vajadzības.

Tādēļ augstākās izglītības iestādēm savas mācību programmas un pasniegšanas metodes ir jāpielāgo lielākam studentu skaitam un studentiem ar dažādām vajadzībām. Šis process rada ievērojamu spiedienu uz studentiem un uz augstākās izglītības iestāžu personālu. Abām minētajām grupām ir aktīvi jāiesaistās augstākās izglītības modernizēšanā Eiropā, un personālam ir jāizsaka atzinība par izcilību pasniegšanas darbā, kā arī pētniecībā. Pasniegšanas kvalitāte augstākajā izglītībā ir galvenais aspekts, pēc kā nākamie studenti vadās, pieņemot lēmumu par to, kur iegūt izglītību. Tādēļ šī aspekta iekļaušana pie klasifikācijas rādītājiem līdztekus tādiem rādītājiem kā pētniecības rezultāti, augstākās izglītības iestāžu iesaistīšanās reģionālā līmenī un zināšanu nodošana, kā Komisija to ierosina darīt jaunajā klasifikācijas instrumentā „U-Multirank”, nākamiem studentiem būs ļoti noderīga.

Augstākā izglītība un darba tirgus

Augstākās izglītības iestādēm cilvēki ir jānodrošina ar prasmēm un zināšanām, kas nākotnē būs vajadzīgas darba tirgū. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka mācītās prasmes patiesi atbilst darba tirgus realitātei un dod absolventiem iespēju atrast darbu jomā, kurai tie ir gatavoti studiju laikā. Absolventu nodarbinātības rezultātu uzraudzība un starptautiskā līmenī salīdzināmu datu par absolventiem kvalitātes un pieejamības uzlabošana, kā to ierosina Komisija, augstākās izglītības iestādēm palīdzēs labāk pildīt to funkcijas un pielāgot mācību programmu darba tirgus vajadzībām. Turklāt uzņēmumiem, tostarp arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, būtu augstākās izglītības iestādēm skaidri jānorāda, kāda veida prasmes ir vajadzīgas to darbiniekiem. Komisijas iniciatīva atbalstīt zināšanu apvienības un nozaru prasmju apvienības sekmēs šo dialogu starp uzņēmējdarbības jomu un augstākās izglītības iestādēm nolūkā uzlabot mācību programmas. Kvalitatīvas stažēšanās iespējas studentiem varētu būt veids, kā iekļūt darba tirgū, un redzēt, kā praksē izmantot iegūtās prasmes un zināšanas. Komisijas nodoms ierosināt kvalitatīvu stažēšanās sistēmu ir svarīgs, lai nodrošinātu, ka stažieri iegūst atbilstošu pieredzi un stažēšanās laikā uzņēmumā bauda labus apstākļus.

Sadarbībā iesaistītas iestādes

Augstākās izglītības iestādēm jāsadarbojas ar ārējiem partneriem, piemēram, ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kopienām un uzņēmumiem, tostarp ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai sekmētu sociālo, kultūras un ekonomisko attīstību savā reģionā. Šādas ciešas sadarbības struktūras un nostiprināta sadarbība var sekmēt efektīvu zināšanu un jauninājumu nodošanu no augstākās izglītības iestādēm uzņēmumiem. Taču patlaban šāda sadarbība nenotiek visās dalībvalstīs, un, lai gan dažas augstākās izglītības iestādes un disciplīnas izceļas reģionālās sadarbības un zināšanu nodošanas jomā, citas šādā sadarbībā vispār neiesaistās. Tādēļ šajā jomā ir jāveicina labākās prakses apmaiņa.

Mobilitāte Eiropas augstākās izglītības telpā

Mobilitāti EAIT veiksmīgi atbalsta Erasmus programma: ļoti atzinīgi ir vērtējams gan šai veiksmīgajai programmai paredzētais budžeta palielinājums, gan ierosinātās Erasmus maģistra grāda studiju mobilitātes shēmas ieviešana. Taču mobilitātei EAIT reizēm ir arī neparedzētas sekas: no vienas puses, studentu ieplūšana no citām dalībvalstīm, jo īpaši atsevišķās disciplīnās, piemēram, medicīnā; no otras puses, talantīgo studentu aizplūšana, jo tie pamet mājas, lai studētu ārvalstīs, un pēc studiju pabeigšanas reizēm vairs neatgriežas.

Turpinot pastāvēt būtiskām atšķirībām starp, no vienas puses, Rietumeiropas un, no otras puses, Viduseiropas un Austrumeiropas augstākās izglītības iestādēm, ir ļoti svarīgi uzsākt reālu šo iestāžu integrāciju, lai sekmētu to attīstību un palīdzētu modernizācijas procesā. Tādēļ Komisijai būtu vēlams sagatavot profesionālās un finansiālās rīcības plānu, kas atbalstītu un sekmētu šādu attīstību.

Mums ir jāatzīst arī tas, ka gan dalībvalstis, gan ES ir atbildīga par EAIT attīstību un stiprināšanu. Ir nepieciešami kopīgi centieni, lai izveidotu tādu augstākās izglītības iestāžu sistēmu, kas ir integrējoša un piedāvā vienlīdzīgas iespējas un mūsdienīgas un inovatīvas zināšanas un prasmes, mobilitātes iespējas bez jebkādiem šķēršļiem un sabalansētu un efektīvu sadarbību starp visām ieinteresētajām pusēm.

Pašreizējos sarežģītajos apstākļos mūsu galvenais mērķis, cenšoties modernizēt mūsu augstākās izglītības sistēmas, ir neļaut tām atpalikt no augstākās izglītības sistēmām citur pasaulē. Tas, ka tikai 200 no mūsu 4000 augstākās izglītības iestādēm atrodas starp 500 labākajām pasaulē (un tikai dažas no tām ir no Viduseiropas un Austrumeiropas), liek skaidri apzināties — augstākā izglītība Eiropā ir jāuzlabo. Skatoties vispārīgāk, ir jānorāda — ja vēlamies saglabāt vai varbūt pat uzlabot Eiropas konkurētspēju pasaulē, ir vajadzīgi uzlabojumi visā augstākās izglītības sistēmā.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS  (28.2.2012)

Kultūras un izglītības komitejai

par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju
(2011/2294(INI))

Atzinumu sagatavoja: Andrea Češková

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā vairāk nekā 60 % no augstskolu absolventiem ir sievietes, bet lielāko daļu vadošo amatu augstskolās (piemēram, zinātņu doktoru un profesoru amatus) joprojām ieņem vīrieši; tā kā tikai 13 % augstākās izglītības nozares iestāžu vada sievietes un tikai 9 % universitāšu vada sievietes un tā kā līdz ar to sievietēm ir ievērojami mazāka ietekme uz lēmumu pieņemšanu pētniecības jomā;

B.  tā kā 35 % darbavietu ES līdz 2020. gadam būs vajadzīga augsta līmeņa kvalifikācija un tā kā patlaban augstākās izglītības kvalifikācija ir tikai 26 % darbaspēka;

C. tā kā studenšu īpatsvars kopējā studentu skaitā matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju (MZT) jomā ir tikai 30,15 % un sievietes lielā mērā dominē izglītības un apmācības, veselības un labklājības, humanitāro zinātņu un mākslas jomā;

D. tā kā sieviešu kritiskās masas sasniegšana lēmumu pieņemšanas procesā joprojām pārsvarā nav īstenota;

E.  tā kā sieviešu īpatsvars pētniecības lēmumu pieņemšanas padomēs ir satraucoši zems, piemēram, no Eiropas Pētniecības padomes (EPP) locekļiem tikai 25 % ir sievietes; tā kā kopš EPP izveides 2007. gadā finansējuma saņemšanai ir atlasīti 1700 projekti, kas atbilst aptuveni EUR 2,5 miljardiem dotāciju, un tā kā gandrīz 90 % šo dotāciju saņēma kandidāti vīrieši;

F.  tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” ir norādīts, ka ES nepieciešama gudra izaugsme, un uzsvērta pētniecības, izstrādes un inovāciju politikas nozīme, tomēr to sieviešu skaits, kas ieguvušas izglītību zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas nozarē, joprojām ir mazs, jo tikai 20 % absolventu inženierzinātņu jomā ir sievietes,

1.  aicina augstskolas, ES iestādes un dalībvalstis mudināt jaunietes studēt tās jomas, kurās sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas, jo īpaši zinātni, tehnoloģijas, IT, inženierzinātnes un matemātiku, un kuras nodrošina augsta līmeņa zināšanas par mazu oglekļa emisiju tehnoloģijām; uzsver, ka ir jāpievērš uzmanība šo profesiju stereotipiem, piemēram, informējot jo īpaši jaunietes par iespējām kļūt par pētniecēm un par pētniecības jomā pieejamajām iespējām, tostarp lietišķajiem pētījumiem, jo tā varētu atklāt potenciālos talantus;

2.  aicina vidusskolas un augstskolas piedāvāt īpašus orientējošus kursus zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomā, lai informētu un mudinātu sievietes apgūt studiju programmas un veidot karjeru tajās nozarēs, kurās ir pārāk liela vīriešu pārstāvība;

3.  norāda, ka Eiropas izglītības sistēmās joprojām saglabājas dzimumu nevienlīdzība, lai gan gandrīz visās dalībvalstīs tiek īstenota politika šādas nevienlīdzības apkarošanai, un ka tas ietekmē gan rezultātus skolā, gan studiju un profesijas izvēli, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi un labklājību;

4.  aicina universitātes un citas augstākās izglītības iestādes atbalstīt un veicināt dzimumu līdztiesības studijas gan pirmsdiploma, gan pēcdiploma līmenī;

5.  aicina dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes ieviest īpašas programmas un fondus, darbaudzināšanas shēmas un kopienas projektus, lai uzlabotu jaunu sieviešu apmācības līmeni un dalību pētniecībā un izstrādē, kā arī IT nozarē un zaļajā ekonomikā, un norāda, ka atdarināšanas vērtu paraugu un karjeras konsultantu optimāla izmantošana ir līdzekļi studējošo sieviešu informēšanai un konsultēšanai par karjeras iespējām;

6.  norāda, ka mājsaimniecības un ģimenes pienākumu kopīga uzņemšanās sievietēm un vīriešiem ir būtisks priekšnosacījums sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanai un sasniegšanai; aicina universitātes un citas augstākās izglītības iestādes atzīt, ka studējošām sievietēm var būt īpaši papildu pienākumi ārpus mācībām, piemēram, rūpēšanās par maziem bērniem un vecākiem radiniekiem; uzsver, ka augstskolām ir pietiekamā apjomā un par pieņemamu cenu jānodrošina vecākiem (jo īpaši sievietēm) augstvērtīga un pieejama bērnu aprūpe (tostarp kopienas centri), kas atvieglotu viņu līdztiesīgu dalību mācībās un pētniecībā; mudina arī ieviest dažādākas studiju formas, piemēram, daļēja laika apmācību un tālmācību, un šajā sakarā atgādina dalībvalstīm un ES iestādēm, ka ir jāpalielina finanšu atbalsts mūžizglītībai, lai sievietes varētu turpināt studijas, atgriezties darbā un līdzsvarot profesionālos un personīgos pienākumus;

7.  uzskata, ka, lai nodrošinātu īstu dzimumu līdztiesību izglītībā, ir būtiski izskaust atlikušos stereotipus, veicinot vīriešu un sieviešu līdztiesību sekmējošu politiku;

8.  aicina dalībvalstis izmantot labo piemēru — tā dēvētās „trešā vecuma” jeb „trešās paaudzes” augstskolas — un iedrošināt sievietes iestāties tajās;

9.  uzskata, ka ir nepieciešams novērst sieviešu nepietiekamību vadošajos amatos sabiedriskajā pētniecībā un apmācībā, jo sieviešu līdzdalība zinātnē un tehnoloģijās var palīdzēt veicināt inovāciju un zinātnisko un industriālo pētījumu kvalitāti un konkurētspēju, un tāpēc tā ir jāatbalsta; norāda, ka sievietēm ir daudz lielāka varbūtība nekā vīriešiem uz laiku pārtraukt karjeru ģimenes apstākļu dēļ un tāpēc aicina augstskolas un pētniecības institūtus nodrošināt attiecīgas iespējas (bērnu aprūpi, elastīgus atvaļinājumus utt.), lai viņas varētu līdzsvarot akadēmisko karjeru un ģimenes dzīvi;

10. uzskata, ka ir jāpārskata arī kritēriji attiecībā uz paaugstināšanu vadošos ar pētniecību saistītos amatos (piemēram, profesūrā), lai iekļautu spēcīgu dzimumu līdztiesības aspektu un mazinātu sieviešu trūkumu šajos amatos;

11. atgādina, ka visās dalībvalstīs joprojām ir maz iniciatīvu attiecībā uz informācijas sniegšanu par dzimumu līdztiesību un tās veicināšanu izglītības sistēmā; ierosina nodrošināt pedagogiem iespēju saņemt īpašu apmācību par vīriešu un sieviešu līdztiesību;

12. uzskata, ka augstākās izglītības un tālākizglītības iestādēm ir jāpārskata iekšējie procesi, lai tās varētu pieņemt darbā un paaugstināt amatā piemērotākos darbiniekus, tostarp ievērojamu sieviešu īpatsvaru;

13. mudina dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes palielināt sieviešu profesoru un pētnieču skaitu zinātnē un ierosināt informatīvas kampaņas plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu uzmanību tam, ka sieviešu skaits matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomā ir nepietiekams;

14. uzsver, ka daudzas arodskolu un vidusskolu skolnieces joprojām izvēlas karjeru jomās, kas atspoguļo tradicionālās dzimumu lomas; tāpēc norāda, ka ir vajadzīga labāka profesionālā orientācija, lai izskaustu noturīgos stereotipus;

15. mudina universitātes, citas augstākās izglītības iestādes un pētniecības institūtus savās struktūrās pieņemt un īstenot līdztiesības stratēģijas un lēmumu pieņemšanas procesos izvērtēt attiecīgo pasākumu ietekmi no dzimumu līdztiesības viedokļa; atgādina, ka šīm iestādēm tāpat ir jānodrošina vienāda attieksme un vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem gan darbā, gan izglītībā; uzsver, ka šajā nolūkā ir jāveic pasākumi, lai novērstu jebkāda veida diskrimināciju un sievietes varētu nonākt labākos amatos gan privātajā, gan publiskajā sektorā; mudina sievietes piedalīties augstskolu un privātā sektora partnerībās un sadarbības pasākumos, piemēram, izveidojot jaunus vai pakārtotus uzņēmumus;

16. uzsver, ka, lai efektīvi novērstu pašreizējo dzimumu nevienlīdzību izglītības jomā, ir jāveicina dalībvalstu politiskā sadarbība, sekmējot gan labas prakses piemēru apmaiņu, gan paredzot īpašas finansēšanas programmas;

17. aicina universitātes un citas augstākās izglītības iestādes palielināt sieviešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas padomēs saistībā ar pētniecību, lai mudinātu vairāk sieviešu strādāt augstākās izglītības sistēmā;

18. mudina visas Boloņas procesa valstis ieviest valsts kvalifikācijas sistēmas un izstrādāt un finansiāli atbalstīt savstarpējo atzīšanu;

19. atgādina Komisijas 2011. gada 1. marta paziņojumu, ka tā plāno 2012. gadā ierosināt Eiropas tiesību aktus, kuros būs noteikti saistoši mērķi abu dzimumu pārstāvības palielināšanai līdz vismaz 40 %, ja uzņēmumi brīvprātīgi nepalielina sieviešu īpatsvaru lēmumu pieņemšanas struktūrās par 5 % gadā, panākot, ka sieviešu pārstāvība ir 30 % 2015. gadā un 40 % 2020. gadā;

20. atzīst, ka sievietēm aizvien ir jāsaskaras ar šķēršļiem attiecībā uz augstākā līmeņa sasniegšanu pēcdiploma izglītības un pētniecības jomā; tāpēc aicina dalībvalstis un augstskolas izstrādāt un īstenot valsts stratēģijas, lai nodrošinātu sieviešu dalību šajā jomā;

21. aicina arī turpmāk sniegt valsts atbalstu tādu pasākumu īstenošanai, kuru mērķis ir paplašināt pieejamību studentiem no nepietiekami pārstāvētām grupām un ar zemāku sociālekonomisko izcelsmi, kā arī imigrantiem un minoritāšu pārstāvjiem;

22. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot programmas, lai apmācītu un atbalstītu jaunas zinātnieces, kuras piedalās pētniecības programmās un piesakās stipendijām, lai tādējādi palīdzētu viņām palikt akadēmiskajā un pētniecības vidē;

23. atkārtoti uzsver, ka atalgojuma atšķirība joprojām izraisa lielas bažas, un norāda, ka sievietēm darba dzīves laikā pieejamie resursi ir ierobežotāki un ir grūtāk saņemt finansējumu pensijas vecumā, kā arī to, ka augstākās izglītības jomā sievietes pētnieces un profesores saņem mazāku atalgojumu nekā viņu vīriešu dzimuma kolēģi tajā pašā līmenī; norāda, ka tāpēc sievietes vairāk nekā vīriešus skar dažāda veida nabadzības izpausmes, tostarp strādājošo nabadzība; tāpēc prasa izveidot vienāda atalgojuma sistēmu līdzvērtīgiem pētniecības amatiem, jo darba samaksas atšķirības starp dzimumiem rada izmaksas, ko ne atsevišķas dalībvalstis, ne ES kopumā nevar atļauties;

24. kritizē to, ka Komisijas darba kārtībā par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju nemaz nav ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts un tikpat kā nepastāv integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

25. aicina dalībvalstis kā kritēriju valsts finansētu pētniecības projektu atbalstīšanai ieviest nosacījumu par pētniecības grupām, kurās ir līdzvērtīgi pārstāvēti abi dzimumi;

26. norāda, ka, tā kā sieviešu augstākās izglītības kvalifikācija nav pietiekami pieprasīta, viņas bieži vien ir pārāk kvalificētas, saņem neatbilstoši zemu atalgojumu par darbu un bieži vien paliek bez darba vai nonāk nestabilā darbavietā, kas karjeras sākumā vēl vairāk pasliktina viņu situāciju darba tirgū, cikliski sekmējot nevienlīdzīgu atalgojumu;

27. uzsver, ka, uzlabojot jaunu sieviešu dalību darba tirgū, ir novērojama īpaši pozitīva ietekme uz konkurētspēju un izaugsmi, kā arī sieviešu ekonomiskās neatkarības nodrošināšanu viņu dzīves sākumposmā un vēlākos posmos;

28. mudina augstākās izglītības iestādes iekļaut dzimumu līdztiesības dimensiju augstākās izglītības programmās, jo tā joprojām pārsvarā netiek iekļauta.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.2.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Andrea Češková, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Silvana Koch-Mehrin, Constance Le Grip, Astrid Lulling, Elisabeth Morin-Chartier, Siiri Oviir, Raül Romeva i Rueda, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Britta Thomsen, Angelika Werthmann, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vilija Blinkevičiūtė, Kent Johansson, Christa Klaß, Kartika Tamara Liotard, Ana Miranda, Mariya Nedelcheva, Katarína Neveďalová, Antigoni Papadopoulou, Sirpa Pietikäinen

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

29.2.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Gianni Pittella, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Nadja Hirsch, Seán Kelly, Iosif Matula, Georgios Papanikolaou, Olga Sehnalová, Rui Tavares