Ziņojums - A7-0077/2009Ziņojums
A7-0077/2009

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011)

23.11.2009 - (COM(2009)0254 – C7‑0054/2009 – 2009/0072(CNS)) - *

Kultūras un izglītības komiteja
Referents: Marco Scurria


Procedūra : 2009/0072(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0077/2009
Iesniegtie teksti :
A7-0077/2009
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011)

(COM(2009)0254 – C7‑0054/2009 – 2009/0072(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0254),

–   ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0054/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0077/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai indikatīvajai summai jāatbilst jaunās 2007.–2013. gadam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 3.b izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par attiecīgo summu ikgadējā budžeta procedūrā lems budžeta lēmējinstitūcija;

3.  uzsver, ka jaunu pasākumu finansēšanai nevajadzētu apdraudēt pašreizējās programmas vai jebkuras citas iniciatīvas;

4.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

5.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1) Ar Līgumu tiek izveidota Eiropas Savienības pilsonība, kas papildina dalībvalstu pilsonību un ir svarīgs elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un sargāšanā.

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

- 1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1a) Aktīvas pilsonības veicināšanai ir ļoti liela nozīme, stiprinot kohēziju un demokrātijas attīstību, kā arī Eiropas vietu pasaulē.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

-1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1b) Ar „Eiropas Brīvprātīgo darbību un aktīvas pilsonības veicināšanas gadu" tiks uzsvērts tas, ka brīvprātīgais darbs ir galvenais aktīvas pilsonības un demokrātijas izpausmes veids, īstenojot tādas Eiropas vērtības kā solidaritāte un nediskriminācija un tādējādi sniedzot ieguldījumu harmoniskā Eiropas sabiedrību attīstībā.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Kopienas un dalībvalstu mērķis ir veicināt cilvēkresursu attīstību, lai panāktu plašu nodarbinātību un apkarotu sociālo atstumtību.

(1) Kopienas un dalībvalstu mērķis ir veicināt cilvēkresursu attīstību, lai panāktu plašu nodarbinātību un apkarotu sociālo atstumtību, pieņemot pasākumus zināšanu uzlabošanai, informācijas un paraugprakses apmaiņas attīstīšanai, novatorisku pieeju veicināšanai un gūtās pieredzes izvērtēšanai.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Brīvprātīgais darbs ir neformāls mācību veids, kas ļauj pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, un vienlaikus — visspilgtākā aktīvās sabiedriskās līdzdalības izpausme. Visu vecuma grupu brīvprātīgo darbībām ir nozīme demokrātijas pilnveidošanā, kas ir viens no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem, un tas veicina cilvēkresursu uzlabošanu un sociālo kohēziju.

(3) Brīvprātīgās darbības ir neformāls mācību veids, kas ļauj pilnveidot profesionālās un sociālās iemaņas un prasmes, un vienlaikus — visspilgtākā aktīvās sabiedriskās līdzdalības izpausme. Brīvprātīgais darbs veicina un atbalsta partnerattiecības un aktīvu pilsonību, kas balstās uz tādām Eiropas vērtībām kā solidaritāte un nediskriminācija. Visu vecuma grupu brīvprātīgo darbībām ir nozīme demokrātijas un jo īpaši līdzdalības demokrātijas pilnveidošanā, kas ir viens no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem, un cilvēktiesību veicināšanā Eiropas Savienībā un ārpus tās. Brīvprātīgajām darbībām ir potenciāls sniegt ieguldījumu personu izaugsmē, iedzīvotāju labklājībā un Eiropas sabiedrību harmoniskā attīstībā solidaritātes, sociālās integrācijas un labklājības jomā. Tomēr brīvprātīgajam darbam un brīvprātīgajām darbībām nevajadzētu aizstāt algotu darbu, lai gan būtu atbilstoši jākompensē brīvprātīgo izdevumi.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Termins „brīvprātīgās darbības” attiecas uz visiem brīvprātīgā darba veidiem — saistībā ar formālo, neformālo, profesionālo izglītību vai informālo mācīšanos —, ko persona veic pēc brīvas gribas, izvēles un motivācijas un negaidot finansiālu labumu. Tas dod labumu katram brīvprātīgajam atsevišķi, kā arī kopienai un sabiedrībai kopumā. Tas ir arī instruments, ar kuru indivīdi un biedrības risina humānas, sociālas vai ar vidi saistītas vajadzības un problēmas, it īpaši ārkārtas situācijās, kurās var būt iesaistīta visa sabiedrība kopumā. Šādas darbības bieži tiek veiktas, lai atbalstītu bezpeļņas organizāciju vai kopienu ierosmes. Brīvprātīgās darbības neaizstāj profesionāla, algota darba iespējas, bet gan dod papildu labumu sabiedrībai, palīdzot sasniegt sociālus un kultūras mērķus.

Pamatojums

Grozījuma nolūks ir uzsvērt nozīmīgo lomu, kāda brīvprātīgajās darbībās ir profesionālajai izglītībai. Profesionālajai izglītībai ir liela nozīme indivīdu personiskajā izaugsmē un labklājībā, paaugstinot sabiedrības pievienoto vērtību.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Strauji mainīgajās sabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas veicina brīvprātīgās darbības, lai ļautu brīvprātīgajos pasākumos iesaistīties vairāk cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu Kopienas mērogā.

(4) Strauji mainīgajās sabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt efektīvu atbalstu un īstenot pasākumus brīvprātīgām darbībām, lai ļautu tajās iesaistīties vairāk cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt savstarpējo mācīšanos un labas prakses apmaiņu un attīstību Kopienas, valstu, reģionālā un vietējā mērogā, cita starpā, izveidojot brīvprātīgo organizāciju savstarpējās sadarbības un sadarbības tīklu efektīvas sistēmas un jo īpaši izveidojot tīmekļa portālu.

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Starpvaldību konferencē 1997. gadā pieņēma deklarāciju Nr. 38 par brīvprātīgo dienestu darbību, ko pievienoja Amsterdamas līguma nobeiguma aktam, un atzina brīvprātīgo dienestu darbības nozīmīgo ieguldījumu sociālās solidaritātes veidošanā.

(5) Starpvaldību konferencē 1997. gadā pieņēma deklarāciju Nr. 38 par brīvprātīgo dienestu darbību, ko pievienoja Amsterdamas līguma nobeiguma aktam, un atzina brīvprātīgo dienestu darbības nozīmīgo ieguldījumu sociālās solidaritātes veidošanā un vairāku paaudžu brīvprātīgā darba veicināšanā.

Pamatojums

Vecāki cilvēki tagad dzīvo ilgāk, viņi vēlas iesaistīties brīvprātīgajā darbā, un viņiem ir zināšanas un pieredze, ar ko dalīties. Ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, ar ko saskaras ES, vairāku paaudžu brīvprātīgam darbam būs izšķirīga nozīme paaudžu solidaritātes veicināšanā.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Uz brīvprātīgo darbu attiecas vairākas tādas Kopienas programmas, kas vērstas uz brīvprātīgo mobilitāti, piemēram, programmas “Jaunatne rīcībā” Eiropas Brīvprātīgo dienests, Mūžizglītības programma un programma “Eiropa pilsoņiem”.

(12) Uz brīvprātīgajām darbībām attiecas vairākas tādas Kopienas programmas un tīkli, kas vērsti uz brīvprātīgo darbību mobilitāti visu vecumu cilvēkiem, piemēram, programmas „Jaunatne darbībā” Eiropas Brīvprātīgo dienests, Mūžizglītības programma un programma „Eiropa pilsoņiem”. Tā kā brīvprātīgais darbs ietver horizontālu aspektu, tas radīs sinerģijas starp šīm programmām.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Brīvprātīgais darbs ir ļoti svarīgs elements aktīvas pilsonības veicināšanā, pilsoniskas sabiedrības sekmēšanā un solidaritātes stiprināšanā.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Eiropā pastāv arī plašs brīvprātīgo darbību klāsts, kas jāsaglabā un tālāk jāpilnveido.

(13) Eiropā pastāv brīvprātīgo darbību plašs klāsts un tām ir senas tradīcijas, un šī daudzveidība un tradīcijas ir jāsaglabā un tālāk jāpilnveido, cita starpā izveidojot starpvalstu tīklu starp brīvprātīgajām apvienībām dažādās dalībvalstīs, tā radot stabilu platformu pieredzes un labākās prakses apmaiņai.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Eiropas Brīvprātīgā darba gadam būtu jāpalīdz mudināt dalībvalstis nodrošināt brīvprātīgajiem juridisko noteiktību attiecībā uz viņu juridisko statusu.

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b) ES ir būtiska nozīme, veicinot, attīstot un atbalstot brīvprātīgo darbu visā ES. Tomēr ļoti svarīgi ir atsevišķās dalībvalstīs apzināties un ņemt vērā brīvprātīgā darba dažādo raksturu.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Brīvprātīgais darbs ir potenciāls ieguldījums Eiropas sabiedrības harmoniskā attīstībā. Brīvprātīgās darbības nozīmē bagātīgu neformālās izglītības pieredzi, kas stiprina jauniešu profesionālās spējas un kompetenci, uzlabo viņu nodarbinātības iespējas un solidaritātes apziņu, pilnveido sociālās spējas un sekmē integrāciju sabiedrībā, kā arī veicina sabiedrisko līdzdalību.

 

(14) Brīvprātīgais darbs ir potenciāls ieguldījums Eiropas sabiedrības harmoniskā attīstībā, veicinot sociālo integrāciju un sociālo labklājību, apkarojot rasismu un aizspriedumus un dodot ieguldījumu dažādu kultūru un reliģiju savstarpējā dialogā.

Pamatojums

Brīvprātīgajam darbam var būt arī būtiska nozīme, uzlabojot sociālo labklājību, palīdzot cilvēkiem veidot saiknes ar savu kopienu un piederības sajūtu tai.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Ikvienam indivīdam būtu jādod iespēja kļūt par brīvprātīgo. Lai veicinātu personisko attīstību un līdzdalību, būtu jādod aizvien lielākas iespējas piedalīties brīvprātīgajās darbībās patvēruma meklētājiem, bēgļiem un legāli dzīvojošiem imigrantiem, jo īpaši gadījumos, kad tie nespēj atrast darbu.

Pamatojums

Ļaujot patvēruma meklētājiem iesaistīties brīvprātīgajā darbā, kamēr tiek gaidīts viņu patvēruma procedūras iznākums, tiek veicināta konstruktīva personiskā attīstība un līdzdalība Eiropas valstu sabiedrībā, un no tā gūst labumu Eiropas valstu sabiedrība un uzlabojas attiecības ar patvēruma meklētāju izcelsmes valstīm.

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b) Brīvprātīgais darbs nozīmē bagātīgu neformālās izglītības pieredzi, kas stiprina profesionālās iemaņas un kompetenci, uzlabo nodarbinātības iespējas, veicinot atgriešanos darba tirgū, attīsta sociālās prasmes un sniedz ieguldījumu personu izaugsmē un iedzīvotāju labklājībā.

Pamatojums

Uzsver brīvprātīgā darba nozīmi. Brīvprātīgais darbs var būt būtisks personu izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai, un tas var dot ieguldījumu solidāras Eiropas vides attīstībā.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

14.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14c) Īstenojot pasākumus Eiropas Savienībā un trešās valstīs, brīvprātīgais darbs var palīdzēt cīnīties ar nabadzību un panākt sociālo un ekonomisko attīstību.

Pamatojums

Brīvprātīgais darbs var veicināt sociālo un ekonomisko attīstību ārpus ES, jo daudzi eiropieši veic brīvprātīgo darbu jaunattīstības valstīs. Starptautiskā mērogā brīvprātīgais darbs apliecina solidaritāti ar jaunattīstības valstīm un to, ka pasaulē, kur arvien pieaug globalizācija, visas sabiedrības ir savstarpēji atkarīgas un ka Eiropai tajā ir būtiska loma.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

14.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14d) Uzņēmēji, īstenojot uzņēmumu sociālās atbildības stratēģiju, varētu atbalstīt un veicināt brīvprātīgās darbības.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Neraugoties uz iepriekšminēto, brīvprātīgā darba potenciāls vēl nav pilnībā izsmelts. Eiropas Brīvprātīgā darba gads sniegs iespēju Eiropas mērogā pierādīt to, ka brīvprātīgais darbs veicina sabiedrisko līdzdalību. Tas var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju sabiedrības piederības un saistību apzināšanās izjūtu visos līmeņos — vietējā, reģionu, valsts un Eiropas mērogā.

(15) Neraugoties uz iepriekšminēto, brīvprātīgā darba potenciāls vēl nav pilnībā izsmelts. Turklāt Eiropas līmenī darbs, ko savā brīvajā laikā veic brīvprātīgie, līdz šim nav bijis oficiāli atzīts. Tādējādi Eiropas Brīvprātīgā darba gads sniegs iespēju Eiropas mērogā pierādīt to, ka brīvprātīgais darbs veicina sabiedrisko līdzdalību. Tas var palīdzēt stiprināt iedzīvotāju piederības un saiknes sajūtu ar sabiedrību visos līmeņos — vietējā, reģionu, valstu un Eiropas mērogā, kā arī mudināt dalībvalstis apkarot diskrimnināciju, tādējādi nodrošinot, ka ikvienā dalībvalstī pastāvīgie iedzīvotāji ārvalstnieki, tostarp patvēruma meklētāji, var strādāt bezpeļņas organizācijās kā brīvprātīgie vai veikt neapmaksātu darbu.

Grozījums Nr.  20

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Būtu jāmudina dalībvalstis samazināt birokrātiskos šķēršļus, kas traucē brīvprātīgajiem veikt brīvprātīgās darbības.

Grozījums Nr.  21

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Ar Eiropas Brīvprātīgā darba gadu būtu jāuzsver brīvprātīgā darba galvenā nozīme, tajā pašā laikā būtu jāatgādina dalībvalstīm, ka to nevajadzētu izmantot pamatvajadzību apmierināšanai, par ko parasti rūpējas sociālie dienesti, un tam nevajadzētu aizstāt valsts iestāžu funkcijas.

Pamatojums

Nedrīkst radīt iespēju valsts iestādēm izmantot brīvprātīgo darbu kā zemu izmaksu alternatīvu, lai veiktu tās funkcijas, kas principā jāveic to dienestiem un administratīvajām struktūrām.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) 2011. gads būs Apvienoto Nāciju brīvprātīgo 2001. starptautiskā gada 10. gadadiena.

(16) 5. decembris ir Starptautiskā brīvprātīgā darba diena, un 2011. gads būs Apvienoto Nāciju brīvprātīgo 2001. starptautiskā gada 10. gadadiena.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Brīvprātīgajam darbam papildus tā sociālajam nozīmīgumam ir arī ekonomiska vērtība, un tas dod ievērojamu ieguldījumu ekonomikā.

Pamatojums

Jau vairāk nekā 31 valsts, piemēram, ASV, Kanāda, Čehija, Beļģija u. c., izmanto šo ANO rokasgrāmatu. To atzīst par precīzu statistikas instrumentu, lai noteiktu bezpeļņas sektora ieguldījumu iekšzemes kopproduktā (5–8 % no IKP).

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b) Brīvprātīgajam darbam ir būtiska nozīme vides un civilajā aizsardzībā, tāpēc ir jāatzīst un jāatbalsta tā ieguldījums šajās jomās, jo īpaši ES jaunajās demokrātiskajās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  25

Lēmuma priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16c) Brīvprātīgā darba atzīšana par atbilstīgu līdzekli prasmju un iemaņu apgūšanai, piemēram, izmantojot YOUTHPASS saistībā ar EUROPASS, nodrošinās to, ka brīvprātīgo darbu neuzskata par alternatīvu formālajai izglītībai, bet gan par papildinājumu tai, turklāt tiks veicināta brīvprātīgo mobilitāte.

Grozījums Nr. 26

Lēmuma priekšlikums

16.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16d) Brīvprātīgo ieguldītā laika atzīšana par līdzfinansējumu (ieguldījumu natūrā) Eiropas un dalībvalstu projektos liecinātu, ka brīvprātīgo centieni tiek pietiekami novērtēti, un tas mudinātu brīvprātīgo organizācijas turpināt savu darbību.

Pamatojums

Daudzām brīvprātīgo grupām ļoti grūti ir savākt nepieciešamos līdzekļus, lai iesaistītos kādā brīvprātīgā darbībā. Tas pašiem brīvprātīgajiem rada šķēršļus, un dažos gadījumos sabiedrībai ir viņiem jāpalīdz. Izmantojot brīvprātīgo ieguldīto laiku kā līdzfinansējumu ES un dalībvalstu projektos, tiktu ļoti veicināts daudzu brīvprātīgo darbs.

Grozījums Nr.  27

Lēmuma priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo 2011. gads tiek pasludināts par “Eiropas Brīvprātīgā darba gadu” (turpmāk „Gads”).

Ar šo 2011. gads tiek pasludināts par “Eiropas Brīvprātīgo darbību un aktīvas pilsonības veicināšanas gadu” (turpmāk “Eiropas gads”).

 

(Šis grozījums attiecas uz visu dokumentu. To pieņemot, attiecīgi grozījumi jāizdara visā tekstā.)

Grozījums Nr.  28

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada vispārīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt, it īpaši apmainoties ar pieredzi un labu praksi, dalībvalstu, vietējo un reģionu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienus radīt tādus nosacījumus, kas ir labvēlīgi brīvprātīgā darba veikšanai Eiropas Savienībā.

Eiropas gada vispārīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt, it īpaši apmainoties ar pieredzi un labu praksi, kā arī veicinot novatorisku pieeju un novērtējamu pieredzi, Eiropas Savienības, dalībvalstu un vietējo un reģionu iestāžu centienus radīt tādus nosacījumus pilsoniskajai sabiedrībai, kas ir labvēlīgi brīvprātīgā darba veikšanai Eiropas Savienībā, kā arī palielināt brīvprātīgo darbību pamanāmību un sekmēt brīvprātīgo darbību nozīmi Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.  29

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Brīvprātīgajam darbam labvēlīgas vides veidošanas darbs ES. Padarīt brīvprātīgo darbu par sabiedriskās līdzdalības un tiešu personisku darbību veicināšanas sastāvdaļu ES kontekstā;

1. Brīvprātīgajam darbam labvēlīgas vides veidošanas darbs ES. Padarīt brīvprātīgo darbu par sabiedriskās līdzdalības, partnerības un tiešu personisku darbību veicināšanas sastāvdaļu Kopienas kontekstā;

Pamatojums

Eiropas Brīvprātīgā darba gadam jānostiprina tik nozīmīgais partnerības jēdziens, lai visu līmeņu administratīvās struktūras un brīvprātīgo organizācijas pastāvīgi sadarbotos.

Grozījums Nr.  30

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana un brīvprātīgā darba kvalitātes uzlabošana. Vienkāršot brīvprātīgo darbu un veicināt sadarbības tīklu veidošanu, mobilitāti, sadarbību un sinerģiju starp brīvprātīgajām organizācijām un citām nozarēm ES mērogā;

2. Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana, ievērojot to mērķus, prioritātes un autonomiju, un brīvprātīgā darba kvalitātes uzlabošana. Sekmēt brīvprātīgā darba veicēju un brīvprātīgo organizāciju piekļuvi atbilstošam, ilgtspējīgam finansējumam: veicinot sadarbības tīklu veidošanu, mobilitāti, sadarbību un sinerģiju starp brīvprātīgajām organizācijām un citām bezpeļņas nozarēm ES mērogā, atbalstot iniciatīvas ārkārtas situācijās saistībā ar humānām un vides problēmām, gan tās novēršot, gan tās pārvarot, kā arī pienācīgi apmācot brīvprātīgos risināt ārkārtas situācijas un rīkoties šādās situācijās, kā arī rodot brīvprātīgajam darbam stabilu pamatu. Brīvprātīgo organizāciju pienākums rūpēties par šā darba veicējiem būtu jānosaka tiesību aktos, un tas būtu jāattiecina arī uz piemērotu aizsardzību, izmantojot apdrošināšanu, veselības un drošības aizsardzību, kā arī apmācību;

Grozījums Nr.  31

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Brīvprātīgā darba apbalvošana un atzīšana. Veicināt atbilstošas ierosmes fiziskām personām, uzņēmumiem un brīvprātīgā darba veicināšanas organizācijām un no politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmējiem sagaidīt pamatotu atzinību ES mērogā un dalībvalstīs par prasmēm un iemaņām, ko apgūst brīvprātīgajā darbā.

3. Brīvprātīgā darba apbalvošana un atzīšana. Veicināt atbilstošas ierosmes fiziskām personām, uzņēmumiem un brīvprātīgā darba veicināšanas organizācijām, tostarp brīvprātīgo atbilstošu veselības un drošības apdrošināšanu, izmantojot apdrošināšanu negadījumiem un personīgās atbildības apdrošināšanu, veicot brīvprātīgo darbu, efektīvu iegūtās kompetences atzīšanu, novērtējot iegūto pieredzi un līdzvērtīgu kompetenci, kas mācību un darba meklēšanas nolūkā iegūta brīvprātīgo apmācības programmās un no politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmējiem sagaidīt pamatotu atzinību ES mērogā un dalībvalstīs par prasmēm un iemaņām, ko apgūst brīvprātīgajā darbā;

Grozījums Nr.  32

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 3.a daļa(jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Ar brīvprātīgo darbu veicināt starptautisko un Eiropas solidaritāti, sekmējot mieru, ziemeļu–dienvidu sadarbību, vides aizsardzību, kā arī solidāras sociālas ekonomikas atzīšanu.

Pamatojums

Tā kā brīvprātīgā darba veicināšana atspoguļo vēlmi stiprināt sociālo kohēziju gan vietējā, gan Eiropas, gan pat starptautiskā līmenī, tai ir jāsekmē tautu un indivīdu solidaritāte.

Grozījums Nr.  33

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi. Uzlabot vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba būtību — sabiedriskās līdzdalības izpausmi, kas ir palīdzība tādu visām dalībvalstīm svarīgu jautājumu risināšanā kā, piemēram, harmoniska sabiedrības attīstība un ekonomikas kohēzija.

4. Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi. Uzlabot vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba būtību — sabiedriskās līdzdalības izpausmi, kas ir palīdzība tādu visām dalībvalstīm svarīgu jautājumu risināšanā kā, piemēram, harmoniska sabiedrības attīstība un ekonomikas, kā arī sociālā kohēzija, un veicināt brīvprātīgās darbības, lai tās padarītu pilsoņiem pievilcīgākas, tādā veidā sekmējot viņu iesaistīšanos sabiedriskās darbībās.

Grozījums Nr.  34

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Baltās grāmatas sagatavošana par brīvprātīgo darbu. Veicināt labvēlīgu vidi brīvprātīgajam darbam ES.

Grozījums Nr.  35

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – 4.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b Veicināt brīvprātīgā darba panākumu atzīšanu gan dalībvalstīs, gan starp tām, lai nodrošinātu, ka visā Eiropas Savienībā var viegli izplatīt labu praksi un veiksmīgas brīvprātīgā darba stratēģijas.

Pamatojums

Eiropas gadam būtu jānodrošina, ka brīvprātīgā darba panākumus var atkārtot Eiropas Savienības visās dažādajās daļās un valstīs.

Grozījums Nr.  36

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pasākumos, kurus īsteno, lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, ir ietvertas šādas Kopienas, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas gada mērķiem:

1. Pasākumos, kurus īsteno, lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, ir ietvertas šādas Kopienas, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas gada mērķiem:

• pieredzes un labas prakses apmaiņa;

• pieredzes un labas prakses apmaiņa, jo īpaši izmantojot efektīvas sadarbības sistēmas un brīvprātīgā darba veicēju organizāciju tīklus;

• saistītu zinātnisko pētījumu un izpētes rezultātu izplatīšana;

 

• konferences, pasākumi un iniciatīvas, ar kurām veicina diskusijas un izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi un vērtību un novērtē brīvprātīgo pūles;

• konferences, pasākumi un iniciatīvas, ar kurām veicina dialogu, novatorisku pieeju un pieredzes novērtēšanu. Izpratnes sekmēšana par brīvprātīgā darba nozīmi un vērtību, kā arī starptautisku tīklu stiprināšana nolūkā veicināt aktīvas diskusijas;

• informatīvas un popularizējošas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas.

• informatīvas un popularizējošas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas, tostarp, izmantojot jaunos plašsaziņas līdzekļus un internetu, kā arī izveidojot Eiropas portālu, lai šo mērķi sasniegtu;

 

• konkrētā brīvprātīgo darba jomā iesaistīto dalībnieku, organizāciju, ieinteresēto personu Eiropas datubāzes izveide tiešsaistē, kurā iekļauti gan pabeigti, gan pašreizējie projekti, gan to nākamās iniciatīvas, lai veidotu labākus sadarbības tīklus un uzlabotu komunikāciju starp viņiem;

 

• pasākumi nolūkā veicināt brīvprātīgo ieguldītā laika izmantošanu kā līdzfinansējumu Eiropas projektos.

 

Grozījums Nr.  37

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka iepriekšminētā iestāde pienācīgi iesaista plašu ieinteresēto personu loku valsts, reģionu un vietējā mērogā.

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka iepriekšminētā iestāde pienācīgi iesaista plašu ieinteresēto personu loku valsts, reģionu un vietējā mērogā, jo īpaši valsts darba programmas un valsts pasākuma(‑u) izstrādes gaitā visā Eiropas gada īstenošanas laikā. Finansējumu, kas paredzēts Eiropas gada mērķu sasniegšanai, piešķir pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir tieši iesaistītas brīvprātīgajās darbībās un darbā. Īpaša uzmanība katrā valsts programmā jāpievērš administratīvo procedūru vienkāršošanai, cita starpā, atvieglojot piekļuvi finansējumam mazām apvienībām ar ierobežotiem līdzekļiem.

Pamatojums

Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu finansējumu, valsts koordinācijas iestāde to piešķir tieši organizācijām, kuras sadarbojas ar brīvprātīgajiem un veic brīvprātīgas darbības.

Grozījums Nr.  38

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada pasākumos būs iesaistīts Eiropas Parlaments, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja.

Eiropas gada pasākumos būs cieši iesaistīts Eiropas Parlaments, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kā mērķis ir sasniegt pievienoto vērtību, kuru nodrošina labākās prakses apmaiņa Kopienas līmenī, arī starp ES iestādēm.

Grozījums Nr.  39

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais budžets laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 6 000 000.

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais budžets laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 10 000 000.

Grozījums Nr.  40

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās, neierobežojot citu 3.b izdevumu kategorijas programmu vai pasākumu finansējumu.

Grozījums Nr.  41

Lēmuma priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada mērķiem Komisija var sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar ANO un Eiropas Padomi, lielu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu pamanāmu ES dalību.

Eiropas gada mērķiem Komisija var sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar ANO un Eiropas Padomi, lielu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu pamanāmu ES dalību, kā arī var darboties, lai stimulētu citas starptautiskās organizācijas, tā veicinot brīvprātīgā darba dimensiju visā pasaulē. Sadarbībā ar šīm organizācijām Komisija atbalsta starptautiskā brīvprātīgā darba programmas nolūkā veicināt labākās prakses apmaiņu saistībā ar brīvprātīgo darbu trešās valstīs.

Grozījums Nr.  42

Lēmuma priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija kopā ar dalībvalstīm nodrošina šajā lēmumā paredzēto pasākumu un citu Kopienas, valstu un reģionu rīcības un iniciatīvu konsekvenci, kas var palīdzēt sasniegt Eiropas gada mērķus.

Komisija kopā ar dalībvalstīm nodrošina šajā lēmumā paredzēto pasākumu un citu Kopienas programmu un rīcības, kā arī valstu un reģionu rīcības un iniciatīvu konsekvenci un papildināmību, kas var palīdzēt sasniegt Eiropas gada mērķus.

Grozījums Nr.  43

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – A daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Informatīvas un popularizējošas kampaņas, tostarp:

1. Informatīvas un popularizējošas kampaņas, tostarp:

• pamanāmi pasākumi un forumi pieredzes un labas prakses apmaiņai;

• pamanāmi pasākumi un forumi pieredzes un labas prakses apmaiņai, prioritāti piešķirot mērķsadarbības un mobilitātes programmām, piedaloties Eiropas organizācijām vai struktūrām, kuras aktīvi darbojas brīvprātīgā darba jomā, darba devēju apvienību un biedrību, Eiropas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kā arī Reģionu komitejas pārstāvjiem;

• konkursi ar vai bez balvām;

 

• sadarbība ar privāto sektoru, raidorganizācijām un citiem plašsaziņas līdzekļiem, kas būs partneri, izplatot informāciju par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu;

• sadarbība ar privāto sektoru, raidorganizācijām un citiem plašsaziņas līdzekļiem, kas būs partneri, izplatot informāciju par brīvprātīgajām darbībām un Eiropas gadu;

• tādu materiālu un instrumentu sagatavošana plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir paredzēti sabiedrības intereses veicināšanai un kuri būs pieejami visā Kopienas teritorijā,

• tādu materiālu un instrumentu sagatavošana plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir paredzēti sabiedrības intereses veicināšanai un kuri būs pieejami visā Kopienas teritorijā;

• pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Kopienas programmām, shēmām un iniciatīvām, kuras veicina Eiropas Brīvprātīgā darba gada mērķu īstenošanu,

• pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Kopienas programmām, shēmām un iniciatīvām, kuras veicina Eiropas gada mērķu īstenošanu;

• informācijas tīmekļa vietnes izveide par Eiropu, tostarp portāls brīvprātīgā darba projektu reklamētājiem, kas informē par dažādām Kopienas programmām un iniciatīvām.

• informācijas tīmekļa vietnes izveide par Eiropu, tostarp portāls brīvprātīgā darba projektu reklamētājiem, kas informē par dažādām Kopienas programmām un iniciatīvām, kura būs pastāvīga platforma dažādo ieinteresēto personu interaktīvai sadarbībai;

 

• brīvprātīgā darba ieguldījuma valsts ieņēmumos un tā ietekmes uz sabiedrību pamanāmības palielināšana, iekļaujot brīvprātīgo darbu kā īpašu kategoriju Eurostat statistikas pārskatos, veidojot satelītkontus par bezpeļņas organizācijām un brīvprātīgo darbu iekļaujot minētajos kontos, kā arī, nosakot katra gada 5. decembri par Starptautisko brīvprātīgā darba dienu, ko ANO atzinusi kopš 1985. gada.

Grozījums Nr.  44

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – A daļa – 2. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- Kopienas mēroga apsekojumi un pētījumi, lai novērtētu Eiropas Brīvprātīgā darba gada priekšdarbus, efektivitāti, ietekmi un ilgtermiņa pārraudzību un lai sniegtu attiecīgus pārskatus.

- Kopienas mēroga apsekojumi un pētījumi, lai novērtētu Eiropas gada priekšdarbus, efektivitāti un ietekmi un izveidotu pamatu ilgtermiņa pārraudzībai, kā arī lai nodrošinātu paveiktā darba uzraudzību un lai sniegtu attiecīgus pārskatus.

Grozījums Nr.  45

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – C daļa – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katras valsts koordinators iesniedz atsevišķu pieteikumu Kopienas finansējumam. Minētajā dotācijas pieteikumā apraksta koordinatora darba programmu vai finansējamo pasākumu un popularizē Gadu. Pieteikumam dotācijas saņemšanai jāpievieno sīki izstrādāts budžets, kurā norādītas ierosināto iniciatīvu/darba programmas kopējās izmaksas, kā arī līdzfinansējuma lielums un avoti. Kopienas dotācija var segt līdz pat 80 % no kopējām izmaksām.

Katras valsts koordinācijas iestāde iesniedz atsevišķu pieteikumu Kopienas finansējumam. Minētajā dotācijas pieteikumā iekļauj koordinācijas iestādes prioritāšu un darba programmu vai finansējamo Eiropas gada popularizēšanas pasākumu aprakstu, ko nosaka nepārtrauktā kopdarbībā ar brīvprātīgo organizācijām. Pieteikumam dotācijas saņemšanai jāpievieno sīki izstrādāts budžets, kurā norādītas ierosinātā(‑o) pasākuma(‑u)/ darba programmas kopējās izmaksas, kā arī līdzfinansējuma lielums un avoti. Kopienas dotācija var segt līdz pat 80 % no kopējām izmaksām. Iespējas ieguldīt natūrā būtu jāļauj dalībvalstīs, kur to pieļauj tiesību akti.

Pamatojums

Iespējas aprēķiniem natūrā būtu jādod saņēmējām organizācijām tajās dalībvalstīs, kurās to pieļauj tiesību akti, lai palīdzētu šīm organizācijām saņemt dotācijas.

Grozījums Nr.  46

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – C daļa – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija katram valsts koordinatoram nosaka norādošas piešķiramo dotāciju summas un pieteikumu iesniegšanas galīgo termiņu. Piešķiršanas kritērijos jāņem vērā iedzīvotāju skaits, dzīves dārdzība un noteikta summa katrai dalībvalstij, lai garantētu obligātu pasākumu klāstu.

Komisija katrai valsts koordinācijas iestādei nosaka norādošas piešķiramo dotāciju summas un pieteikumu iesniegšanas galīgo termiņu. Piešķiršanas kritērijos jāņem vērā iedzīvotāju skaits, dzīves dārdzība un noteikta summa katrai dalībvalstij, lai garantētu obligātu pasākumu klāstu.

Grozījums Nr.  47

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – C daļa – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darba programmās/darbībās iekļauj:

Darba programmās/darbībās iekļauj:

a) sanāksmes un pasākumus saistībā ar Eiropas gada mērķiem, tostarp valsts līmeņa pasākumus, lai sāktu un veicinātu Eiropas gadu, radītu katalizatora efektu un paredzētu atklātu telpu pārrunām par konkrētām iniciatīvām.

a) sanāksmes un pasākumus saistībā ar Eiropas gada mērķiem, tostarp valsts līmeņa pasākumus, lai sāktu un veicinātu Eiropas gadu, radītu katalizatora efektu un paredzētu atklātu telpu pārrunām par konkrētām iniciatīvām.

b) savstarpējus mācību seminārus valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

b) konferences un tematiskus seminārus valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kas ļautu dalīties zināšanās un informācijā par labāko praksi;

c) informatīvas, izglītojošas un reklāmas kampaņas valstu, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp balvu piešķiršanu un konkursu rīkošanu;

c) informāciju, pētījumus un saistītas izpētes, izglītojošas un reklāmas kampaņas valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

d) sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem

d) sadarbību ar privāto un nevalstisko sektoru un plašsaziņas līdzekļiem, izplatot informāciju par Eiropas gadu un rīkojot pasākumus nolūkā veidot ilgtermiņa dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu un brīvprātīgajiem paredzētajām profesionālās izglītības darbībām, lai nodrošinātu šo darbību ilgtspējību arī pēc 2011. Eiropas gada beigām.

PASKAIDROJUMS

Pamatprincips

Brīvprātīgais darbs ir mūsu demokrātisko un plurālistisko sabiedrību nozīmīgs stūrakmens. Tas ir aktīvas iesaistīšanās un atbalsta izpausme. Brīvprātīgs darbs ir visas formālas vai neformālas brīvprātīgas darbības, kuras cilvēki veic pēc savas brīvas gribas, izvēles un motivācijas, negaidot finansiālu labumu. Tā ietekme uz mūsu sabiedrību ir nozīmīga. Brīvprātīgā darba veicēji ir aktīvi sociālajā un izglītības jomā, vides mērķu vai attīstības sadarbības atbalstā, kultūras pasākumos — gan vietējā līmenī, gan aiz savas zemes robežām. Lai godātu un veicinātu brīvprātīgo un ar brīvprātīgajiem strādājošo organizāciju pašaizliedzību, kā arī lai palīdzētu risināt problēmas brīvprātīgā darba jomā — brīvprātīgo skaita sarukšanu vai ilgtermiņa saistību aizstāšanu ar konkrētiem īstermiņa projektiem, — Eiropas Brīvprātīgā darba gada pasludināšana ir vērtējama atzinīgi.

Jebkura Eiropas gada pasludināšanas mērķis ir veicināt sabiedrības informētību par attiecīgo jautājumu un iesaistīt ieinteresētās puses dažādos pasākumos Eiropas līmenī un dalībvalstīs. Līdz ar to šis normatīvais lēmums nosaka darbības principus, pamatojoties uz kuriem būs īstenojami Eiropas gada pasākumi, jo īpaši attiecībā uz budžeta sadalījumu. Tāpēc nekādā veidā šā priekšlikuma mērķis nav noteikt tiesību normas attiecībā uz brīvprātīgo darbu, brīvprātīgajiem vai organizācijām, kas strādā ar brīvprātīgajiem, nedz arī attiecībā uz viņu sociālo lomu vai dažādajiem juridiskajiem un finansiālajiem nosacījumiem, kas dalībvalstīs ir atšķirīgi.

Parlaments 2008. gada deklarācijā aicināja pasludināt Eiropas Brīvprātīgā darba gadu[1]. Komisija nāca klajā ar priekšlikumu 2009. gada jūnijā. Komisija attiecībā uz 2010. gada budžetu plāno sagatavošanas darbību, kas atvieglos attiecīgā gada īstenošanu.

Tiesiskais pamats un procedūra

Komisija par šis iniciatīvas tiesisko pamatu ir izvēlējusies EK Līguma 308. pantu. Šis pants paredz apspriežu procedūru, tāpēc Padomei jāsagaida Parlamenta atzinums — pozitīvs vai negatīvs, ar vai bez grozījumiem — pirms tā var vienprātīgi pieņemt šo aktu. Šajā konkrētajā gadījumā situāciju būtiski ietekmē Lisabonas līguma noteikumu spēkā stāšanās process, saskaņā ar kuriem piemērojama vairs nebūs apspriežu procedūra, bet gan piekrišanas procedūra (jaunā LESD 352. pants). Saskaņā ar piekrišanas procedūru Parlamentam būs jāapstiprina priekšlikums, pirms Padome var pieņemt (vienprātīgi) galīgo lēmumu. Ja Parlaments tomēr nolemj balsot pret priekšlikumu, aktu nav iespējams pieņemt.

Tiesiskā pamata izvēle nav saprotama, jo īpaši tāpēc, ka agrāk vairāki Eiropas gadi tika pieņemti ar koplēmuma procedūru. Pēc Parlamenta juridiskā dienesta uzklausīšanas un apspriedēm komitejā, kā arī pirmajā sanāksmē ar Zviedrijas prezidentūru, referents sliecas piekrist tam, ka 308. pants tiek izmantots par šī akta tiesisko pamatu, un piekrist arī tam, ka pagaidām tiek izmantota apspriežu procedūra. Jo īpaši tāpēc, ka jebkurš cits Līguma pants neizbēgami sašaurinās šī pasākuma darbības jomu. Tas nozīmētu, ka brīvprātīgo darbu nevarētu izskatīt visos tā aspektos, būtu jāaprobežojas, piemēram, ar brīvprātīgo darbu izglītības jomā. Tas nevar būt Parlamenta interesēs.

Mērķi, īstenošanas struktūra un budžets

Patlaban budžeta apjoms ir 6 miljoni eiro. Papildu darbību finansēšanai var izmantot citas ES programmas. Sagatavošanas darbības budžets 2010. gadam ir 2 miljoni eiro, bet šie divi budžeti nav oficiāli saistīti.

Ir noteikti četri mērķi, kas jāpanāk ar šo priekšlikumu:

1.  Brīvprātīgajam darbam labvēlīgas vides izveidošana.

2.  Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana un brīvprātīgā darba kvalitātes uzlabošana.

3.  Brīvprātīgā darba apbalvošana un atzīšana.

4.  Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi.

Lai sasniegtu šos mērķus jāīsteno sekojošas iniciatīvas:

§ pieredzes un labas prakses apmaiņa;

§ saistītu zinātnisko pētījumu un izpētes rezultātu izplatīšana;

§ konferences, pasākumi, ar kurām veicina diskusijas un izpratni;

§ informatīvas un popularizējošas kampaņas.

Šīm iniciatīvām jābūt Eiropas, kā arī dalībvalstu līmeņa (valsts, reģionālā un vietējā līmenī).

Lai iesaistītu dalībvalstis un koordinētu to pasākumus ar ES līmeņa pasākumiem, katrā dalībvalstī jānosaka koordinēšanas iestāde, kas koordinēs darbības dalībvalstīs. Šai dalībvalsts iestādei ir jāsagatavo darba programma vai rīcības plāns. Tā saņem ES līdzfinansējumu atbilstīgi dalībvalsts iedzīvotāju skaitam, kā arī dzīves dārdzībai un saskaņā ar darba programmu. Valstu iniciatīvu līdzfinansējums var sasniegt pat 80 % no kopējām izmaksām. Tā ir augstākā līdzfinansējuma likme, kādu pieļauj ES Finanšu regula.

Referenta ierosinātie grozījumi

Budžets (7. pants)

Lai sasniegtu mērķus, ar 6 miljoniem eiro nepietiek (Eiropas gada (2010) nabadzības izskaušanai un sociālajai integrācijai budžets ir 17 miljoni eiro). Tas ka var izmantot citu programmu līdzekļus darbību finansēšanai novedīs pie tā, ka šīm programmām tiks atņemti līdzekļi, kurus varētu izmantot citām jomām. Tāpēc, lai ar Eiropas gadu tiešām panāktu nepieciešamās pārmaiņas, budžets jāpalielina līdz 10 miljoniem eiro.

Mērķi (2. pants)

Ir jāuzsver tas, ka Eiropas gada mērķis ir lielākas izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba nozīmi. Skaidrāk ir jāuzsver arī mērķis padarīt brīvprātīgās darbības cilvēkiem vēl pievilcīgākas.

Iniciatīvas (3. pants)

Referents neuzskata zinātnes pētījumu izplatīšanu par prioritāti, jo īpaši, ņemot vērā, ka Komisija 2009. gada beigās gatavojas publicēt nozīmīgu pētījumu par brīvprātīgo darbu. Tā vietā līdzekļi būtu jāizmanto, lai izveidotu datubāzi brīvprātīgajiem un brīvprātīgo organizācijām, kas būtu interaktīva un pieejama visiem ieinteresētajiem, turpinātu darbību arī pēc gada beigām un būtu atsauces punkts ieinteresētiem cilvēkiem un organizācijām visā ES.

Valsts koordinējošās iestādes loma un valstu iniciatīvu noteikšana (4. pants, Pielikums)

ES piešķirs līdzfinansējumu valstu iniciatīvām. Tāpēc no dalībvalstīm būtu jāsagaida, ka tās ievēros šajā lēmumā noteiktos mērķus. Patlaban dalībvalstu iniciatīvu definīcijas ir samērā neskaidras. Tāpēc pielikums ir jāpilnveido, pievienojot skaidrākus noteikumus par darbībām dalībvalstīs, kurām pienāktos līdzfinansējums.

Valsts koordinējošā iestāde būs atbildīga par ES līdzekļu novadīšanu valsts iniciatīvām, kā arī par valsts iniciatīvu koordinēšanu. Tā iesniedz Komisijai darba programmu. Pirms izlemt par galīgo piešķiramo summu šī darba programma ir rūpīgi jāizvērtē. Ir arī skaidri jānosaka jau iesākumā, ka valsts koordinējošā iestāde sadarbojas ar attiecīgām ieinteresētām pusēm jau plānošanas posmā. Skaidrāk jānosaka arī jautājumi par pārskatu sniegšanu, jo īpaši tāpēc, ka šajā posmā komitoloģija nav paredzēta.

Līdzfinansējuma maksimālā likme (Pielikums)

ES līdzfinansējums valstu pasākumiem var sasniegt līdz pat 80 %. ES finanšu noteikumi paredz, ka tā ir maksimālā likme. Būtu iespējams veikt vairāk darbības, ja tiktu palielināta tā finansējuma daļa, kas nenāk no ES. Tāpēc referents ierosina ierobežot ES finansējumu valstu iniciatīvām, nosakot to 65 % apmērā.

Nosaukums un apsvērumi

Parlamenta juridiskais dienests norādīja, ka jāpilnveido 308. panta izmantošanas pamatojums; priekšlikumam arī jābūt atbilstīgākam tām pilnvarām, kādas Līgumi piešķir Eiropas Savienībai. Tāpēc iesniegti vairāki grozījumi, lai pārveidotu nosaukumu, kā arī dažus apsvērumus.

  • [1]  Rakstiska 2008. gada 15. jūlija deklarācija 0030/2008.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (17.11.2009)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011)
(COM(2009)0254 – C7‑0054/2009 – 2009/0072(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Barbara Matera

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums

Komisijas priekšlikums ir par to, lai 2011. gadu pasludinātu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Apmainoties ar pieredzi un labu praksi, ar saziņas un izpratnes veicināšanas pasākumiem, tā mērķis ir atbalstīt dalībvalstu, vietējo un reģionālo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienus radīt tādus nosacījumus, kas ir labvēlīgi brīvprātīgā darba veikšanai Eiropas Savienībā.

Eiropas Brīvprātīgā darba gada iecere jāīsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, ES iestādēm un dažādu līmeņu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Koordinācija ES mērogā nodrošinātu Eiropas dimensiju un palīdzētu uzlabot Eiropas Brīvprātīgā darba gada ietekmi izpratnes veicināšanas, atpazīstamības, ideju un labas prakses pārrobežu apmaiņas ziņā.

Priekšlikums ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. jūlija deklarāciju, kurā aicināts pasludināt 2011. gadu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (Rakstiska deklarācija Nr. 30/2008), un Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā.

Budžeta aspekti

Komisija ir ierosinājusi Eiropas Brīvprātīgā darba gadam 2011. gada budžetā saistībām un maksājumiem piešķirt EUR 6 000 000.

Sagatavošanas darbu veikšanai Komisija 2010. gada PBP ir ierosinājusi sagatavošanas darbību — Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011). Tādēļ ir izveidota jauna budžeta 15 06 11. pozīcija, kurā EUR 2 miljoni ir paredzēti saistībām un EUR 1,2 miljoni — maksājumiem. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja šo sagatavošanas darbību un palielināja gan saistību, gan maksājumu summas par EUR 1 miljonu. Apropriāciju galīgā summa 2010. gada budžetā pašlaik ir EUR 3 miljoni saistībām un EUR 2,2 miljoni maksājumiem.

Brīvprātīgo darbu atbalsta arī vairākas ES budžetā iekļautas Kopienas programmas, kas galvenokārt veicina brīvprātīgo mobilitāti, piemēram, programma „Jaunatne darbībā” (Eiropas Brīvprātīgo dienests), Mūžizglītības programma un programma „Eiropa pilsoņiem”. Šajā jomā aktīvās organizācijas ES atbalstu saņem arī humānās palīdzības, attīstības politikas, cilvēktiesību, veselības un vides, un patērētāju aizsardzības jomā. Tomēr šo darbību izpildes veids ir atkarīgs no attiecīgās nozares un/vai tēmas.

Ar Eiropas Brīvprātīgā darba gadu jānodrošina iespējas labāk koordinēt dažādu Kopienas programmu atbalstīto brīvprātīgo darbību īstenošanu. Tādējādi pieredzes un labas prakses apmaiņa ES līmenī ievērojami veicinās brīvprātīgo darbību atpazīstamību un ietekmi.

Atzinuma sagatavotāja šo priekšlikumu atbalsta, bet vēlas atgādināt, ka 3.b izdevumu kategorijas rezerve ir ļoti neliela un jaunu pasākumu finansēšanai nevajadzētu traucēt 3.b kategorijas pašreizējo programmu īstenošanu. Tāpēc atzinuma sagatavotāja uzsver, ka, pārskatot daudzgadu finanšu shēmu 2007.­–2013. gadam, tas pienācīgi jāņem vērā.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai indikatīvajai summai jāatbilst jaunās 2007.–2013. gadam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 3.b izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par attiecīgo summu ikgadējā budžeta procedūrā lems budžeta lēmējinstitūcija;

Grozījums Nr. 2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.b uzsver, ka jaunu pasākumu finansēšanai nevajadzētu apdraudēt pašreizējās programmas vai jebkuras citas iniciatīvas;

Grozījums Nr. 3

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais budžets laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 6 000 000.

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais budžets laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 8 000 000.

Pamatojums

Komisijas paredzētie budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti priekšlikumā pasludināt 2011. gadu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (Eiropas gada nabadzības izskaušanai un sociālajai integrācijai budžets ir 17 miljoni eiro). Argumentu, ka pasākumu finansēšanai var izmantot citas programmas, var attiecināt uz jebkuru jomu. Tas nav pietiekams attaisnojums ierobežotajam līdzekļu apjomam. Tā vietā finansējums jāpalielina līdz 10 miljoniem eiro, lai palielinātu šā Eiropas gada ietekmi un efektivitāti.

Grozījums Nr. 4

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās, neierobežojot citu 3.b izdevumu kategorijas programmu vai pasākumu finansējumu.

Grozījums Nr. 5

Lēmuma priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija kopā ar dalībvalstīm nodrošina šajā lēmumā paredzēto pasākumu un citu Kopienas, valstu un reģionu rīcības un iniciatīvu konsekvenci, kas var palīdzēt sasniegt Eiropas gada mērķus.

Komisija kopā ar dalībvalstīm nodrošina šajā lēmumā paredzēto pasākumu un citu Kopienas programmu un pasākumu, valstu un reģionu rīcības un iniciatīvu konsekvenci un savstarpēju papildināmību, kas var palīdzēt sasniegt Eiropas gada mērķus.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011)

Atsauces

COM(2009)0254 – C7-0054/2009 – 2009/0072(CNS)

Atbildīgā komiteja

CULT

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.7.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Barbara Matera

21.10.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

4.11.2009

16.11.2009

 

 

Pieņemšanas datums

16.11.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Francesca Balzani, Reimer Böge, Lajos Bokros, Giovanni Collino, Isabelle Durant, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Estelle Grelier, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Barbara Matera, Claudio Morganti, Miguel Portas, Dominique Riquet, László Surján

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Maria Da Graça Carvalho, Frédéric Daerden, Roberto Gualtieri, Giovanni La Via, Derek Vaughan

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cecilia Wikström

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (5.11.2009)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011)
(COM(2009)0254 – C7‑0054/2009 – 2009/0072(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Marian Harkin

ĪSS PAMATOJUMS

1. Apmēram 100 miljoni ES pilsoņu iesaistās brīvprātīgajā darbā. Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011) būs iespēja ES un dalībvalstīm atzīt, veicināt, atbalstīt un godināt brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgo darbu cilvēki veic pēc savas brīvas gribas, izvēles un motivācijas, negaidot finansiālu labumu. Brīvprātīgajam darbam nebūtu jāaizstāj profesionāla, apmaksāta darba iespējas, bet tas dod labumu atsevišķām brīvprātīgo kopienām un visai sabiedrībai kopumā.

2. Kā teikts Komisijas ziņojumā par demogrāfisko situāciju 2008. gadā „Sociālo vajadzību nodrošināšana sabiedrības novecošanas apstākļos”, visu nozaru un vecuma grupu pārstāvji var iesaistīties brīvprātīgajā darbā. To var veikt kāda konkrēta projekta atbalstam vai arī regulāri. Brīvprātīgais darbs var būt praktiska darba veikšana vai arī zināšanu vai pieredzes tālāknodošana ar interneta palīdzību. Dalībvalstīm jāapzinās brīvprātīgā darba milzīgais potenciāls un daudzveidība un līdz 2011. gadam jāizmanto tā dotās iespējas, lai mācītos apmainīties ar informāciju un paraugpraksi, un jāizmanto šie instrumenti brīvprātīgā darba atbalstam, kā arī jāizveido un jāveicina brīvprātīgā darba infrastruktūra visiem pilsoņiem, kuri vēlas tajā iesaistīties.

3. Ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai pilnībā iesaistītu brīvprātīgā darba veicējus un nodrošinātu maksimālu sinerģiju starp jau esošajām ES programmām (piemēram, „Eiropa pilsoņiem”, “Jaunatne darbībā” un Mūžizglītības programma) un 2011. gadā veicamajām darbībām. Ir svarīgi veicināt sinerģiju starp iepriekšējiem un turpmākajiem tematiskajiem gadiem (t.i., 2010. gadu, kas būs veltīts nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai, un 2012. gadu, kuru ierosināts veltīt aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei). Papildu saikne ar 2011. gadā Grieķijā paredzētajām Pasaules Speciālajām olimpiskajām spēlēm vēl vairāk palielinās brīvprātīgā darba atpazīstamību un atzīšanu.

Tomēr, lai gan mums jāievēro Komisijas ierosinātais rīcības dokuments, mēs varam veikt dažus praktiskus pasākumus, lai no 2011. gada vēl vairāk veicinātu paredzamo rezultātu sasniegšanu:

a) mudināt visas dalībvalstis, jo īpaši tās ES dalībvalstis, kuras nesen kļuvušas par demokrātiskām valstīm, apkopot datus par brīvprātīgajām/bezpeļņas organizācijām. Jau sešas dalībvalstis ir īstenojušas ANO Rokasgrāmatu par bezpeļņas organizācijām, un ir panākta vienošanās par SDO rokasgrāmatas ieviešanu (sadarbībā ar Džona Hopkinsa universitāti) par brīvprātīgā darba mērīšanu. Šie abi ir ļoti vērtīgi instrumenti, lai noteiktu brīvprātīgā darba ekonomisko vērtību un nodrošinātu, ka no dažādām dalībvalstīm saņemtie dati par brīvprātīgā darba apjomu, mērogu un sadali ir savstarpēji salīdzināmi;

b) veicināt brīvprātīgā darba laika kā atbilstīga finansējuma izmantošanu visos ES projektos un mudināt dalībvalstis šo pašu principu izmantot arī valsts projektos;

c) nodrošināt brīvprātīgā/kopienas sektora piedalīšanos apspriedēs, lēmumu pieņemšanā un tiem sekojošajā struktūrfondu, Kohēzijas un Lauku attīstības fondu darbībā. Kopienas stratēģiskajās vadlīnijās iekļautais partnerības princips ne vienmēr tiek ievērots, un Eiropas Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai tās politikas nostādnes un procedūras tiktu pilnībā ievērotas.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Kopienas un dalībvalstu mērķis ir veicināt cilvēkresursu attīstību, lai panāktu plašu nodarbinātību un apkarotu sociālo atstumtību.

(1) Kopienas un dalībvalstu mērķis ir veicināt cilvēkresursu attīstību, lai panāktu plašu nodarbinātību un apkarotu sociālo atstumtību, pieņemot pasākumus zināšanu uzlabošanai, informācijas un paraugprakses apmaiņas attīstīšanai, novatorisku pieeju veicināšanai un gūtās pieredzes izvērtēšanai.

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Brīvprātīgais darbs ir neformāls mācību veids, kas ļauj pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, un vienlaikus — visspilgtākā aktīvās sabiedriskās līdzdalības izpausme. Visu vecuma grupu brīvprātīgo darbībām ir nozīme demokrātijas pilnveidošanā, kas ir viens no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem, un tas veicina cilvēkresursu uzlabošanu un sociālo kohēziju.

(3) Brīvprātīgais darbs sekmē un veicina partnerību un aktīvu pilsonisko pozīciju, kas ļauj īstenot tādas Eiropas vērtības kā solidaritāte un nediskriminācija. Visu vecuma grupu brīvprātīgo darbam ir nozīme demokrātijas — jo īpaši līdzdalības demokrātijas — pilnveidošanā, kas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem.

Pamatojums

Patiesā demokrātijā ietilpst pārstāvības demokrātija (politiķi) un līdzdalības demokrātija (pilsoņi, kuri ietekmē gan ar līdzdalību, gan ar rīcību).

Ar šo grozījumu tiek izcelta un uzsvērta brīvprātīgā darba izšķirošā nozīme pastāvošajā sociālajā vidē. Būtu jāatbalsta to pilsoņu darbība, kuri aktīvi piedalās Eiropas sabiedrību veidošanā. Brīvprātīgais darbs ir viens no būtiskākajiem elementiem esošajā sociālajā kontekstā.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Aktīva iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā, jo īpaši ekonomikas krīzes un palielināta bezdarba apstākļos, dod konkrētu atbalstu cilvēkiem, lai nepieļautu sociālo atstumšanu un veicināto sociālo integrāciju un iekļaušanu darba tirgū.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Strauji mainīgajās sabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas veicina brīvprātīgās darbības, lai ļautu brīvprātīgajos pasākumos iesaistīties vairāk cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu Kopienas mērogā.

(4) Strauji mainīgajās sabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas veicina brīvprātīgās darbības, lai ļautu brīvprātīgajos pasākumos iesaistīties vairāk cilvēkiem. Ir svarīgi arī atbalstīt un veicināt savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu Kopienas mērogā.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Starpvaldību konferencē 1997. gadā pieņēma deklarāciju Nr. 38 par brīvprātīgo dienestu darbību, ko pievienoja Amsterdamas līguma nobeiguma aktam, un atzina brīvprātīgo dienestu darbības nozīmīgo ieguldījumu sociālās solidaritātes veidošanā.

(5) Starpvaldību konferencē 1997. gadā pieņēma deklarāciju Nr. 38 par brīvprātīgo dienestu darbību, ko pievienoja Amsterdamas līguma nobeiguma aktam, un atzina brīvprātīgo dienestu darbības nozīmīgo ieguldījumu sociālās solidaritātes veidošanā un dažādu paaudžu brīvprātīgu solidāru darbību veicināšanā.

Pamatojums

Vecie cilvēki tagad dzīvo ilgāk, viņi vēlas iesaistīties brīvprātīgajā darbā un viņiem ir zināšanas un pieredze, ar ko dalīties. Ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, ar ko saskaras ES, vairāku paaudžu brīvprātīgam darbam būs izšķiroša nozīme paaudžu solidaritātes veicināšanā.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Uz brīvprātīgo darbu attiecas vairākas tādas Kopienas programmas, kas vērstas uz brīvprātīgo mobilitāti, piemēram, programmas “Jaunatne rīcībā” Eiropas Brīvprātīgo dienests, Mūžizglītības programma un programma “Eiropa pilsoņiem”.

(12) Uz brīvprātīgo darbu attiecas vairākas tādas Kopienas programmas, kas vērstas uz brīvprātīgo mobilitāti, piemēram, programmas “Jaunatne darbībā” Eiropas Brīvprātīgo dienests, Mūžizglītības programma un programma “Eiropa pilsoņiem”. Ņemot vērā brīvprātīgā darba horizontālo būtību, tas radīs sinerģiju starp iepriekš minētajām programmām.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Eiropā pastāv arī plašs brīvprātīgo darbību klāsts, kas jāsaglabā un tālāk jāpilnveido.

svītrots

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) ES ir būtiska nozīme, lai veicinātu, attīstītu un atbalstītu brīvprātīgo darbu visā ES. Tomēr ir ļoti svarīgi atsevišķās dalībvalstīs apzināties un ņemt vērā brīvprātīgā darba dažādo raksturu.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b) Eiropas Brīvprātīgā darba gadam vajadzētu būt iespējai mudināt dalībvalstis, pamatojoties uz ANO un SDO brīvprātīgā darba definīcijām, radīt brīvprātīgajiem juridisko noteiktību par viņu juridisko statusu un darba apstākļiem.

Grozījums Nr. 10

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Brīvprātīgais darbs ir potenciāls ieguldījums Eiropas sabiedrības harmoniskā attīstībā. Brīvprātīgās darbības nozīmē bagātīgu neformālās izglītības pieredzi, kas stiprina jauniešu profesionālās spējas un kompetenci, uzlabo viņu nodarbinātības iespējas un solidaritātes apziņu, pilnveido sociālās spējas un sekmē integrāciju sabiedrībā, kā arī veicina sabiedrisko līdzdalību.

(14) Brīvprātīgais darbs ir potenciāls ieguldījums Eiropas sabiedrības harmoniskā attīstībā, veicinot sociālo integrāciju un sociālo labklājību, apkarojot rasismu un aizspriedumus un dodot ieguldījumu dažādu kultūru un reliģiju savstarpējā dialogā.

Pamatojums

Brīvprātīgajam darbam var būt arī būtiska nozīme, uzlabojot sociālo labklājību, palīdzot cilvēkiem veidot saiknes ar savu kopienu un piederības sajūtu tai.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Brīvprātīgais darbs nozīmē bagātīgu neformālās izglītības pieredzi, kas stiprina profesionālās spējas un kompetenci, uzlabo nodarbinātības iespējas, veicinot atgriešanos darba tirgū, attīsta sociālās prasmes un sniedz ieguldījumu personu izaugsmē un iedzīvotāju labklājībā.

Pamatojums

Uzsver brīvprātīgā darba nozīmi. Brīvprātīgais darbs var būt būtisks personu izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai un tas var dot ieguldījumu solidāras Eiropas vides attīstībā.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b) Brīvprātīgais darbs nedrīkst aizstāt profesionālu, apmaksātu darbu, bet tam jārada papildu vērtība un jāceļ dzīves līmenis. Ņemot to vērā, brīvprātīgajiem nevajadzētu uzņemties valsts iestāžu atbildību par vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu, un brīvprātīgo darbu nevajadzētu izmantot pamatvajadzību apmierināšanai sociālo pakalpojumu jomā.

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

14.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14c) Uzņēmēji, īstenojot uzņēmumu sociālās atbildības stratēģiju, varētu atbalstīt un veicināt brīvprātīgo darbu.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Neraugoties uz iepriekšminēto, brīvprātīgā darba potenciāls vēl nav pilnībā izsmelts. Eiropas Brīvprātīgā darba gads sniegs iespēju Eiropas mērogā pierādīt to, ka brīvprātīgais darbs veicina sabiedrisko līdzdalību. Tas var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju sabiedrības piederības un saistību apzināšanās izjūtu visos līmeņos — vietējā, reģionu, valsts un Eiropas mērogā.

(15) Neraugoties uz iepriekšminēto, brīvprātīgā darba potenciāls vēl nav pilnībā izsmelts. Eiropas Brīvprātīgā darba gads sniegs iespēju Eiropas mērogā pierādīt to, ka brīvprātīgais darbs veicina sabiedrisko līdzdalību. Tas var palīdzēt stiprināt iedzīvotāju piederības un saiknes sajūtu ar sabiedrību visos līmeņos — vietējā, reģionu, valsts un Eiropas mērogā, kā arī mudināt dalībvalstis nodrošināt, lai ikvienā dalībvalstī pastāvīgie iedzīvotāji ārvalstnieki varētu strādāt bezpeļņas organizācijās kā brīvprātīgie vai veikt neapmaksātu darbu.

Pamatojums

Tā kā brīvprātīgo kustības mērķis ir stiprināt sociālās saites Eiropā, tai jāveicina visu veidu diskriminācijas apkarošana, un tātad tās statusam jābūt tādam, lai tā būtu pieejama visiem dalībvalstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tostarp trešo valstu un to valstu, kuras nav Eiropas Savienības partnervalstis, valstspiederīgajiem.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Lai vēl vairāk īstenotu brīvprātīgā darba potenciālu, dalībvalstis varētu apsvērt iespēju veicināt pasākumus, kas, aprēķinot pensiju, ļautu ņemt vērā brīvprātīgi veikto darbu.

Pamatojums

Pieredze, kas gūta Vācijas brīvprātīgajā dienestā („Freiwilliges Soziales Jahr”), liecina, ka šis ir iedarbīgs un arī nepieciešams instruments.

Grozījums Nr. 16

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) 2011. gads būs Apvienoto Nāciju brīvprātīgo 2001. starptautiskā gada 10. gadadiena.

(16) 2011. gads būs Apvienoto Nāciju brīvprātīgo 2001. starptautiskā gada 10. gadadiena, un šajā gadā Atēnās notiks 2011. gada Pasaules Speciālās olimpiskās spēles. Tā kā brīvprātīgajiem būs izšķiroša nozīme šo speciālo olimpisko spēļu atbalstīšanā, te ir patiesa iespēja radīt sinerģiju.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Brīvprātīgajam darbam ir būtiska nozīme vides un civilajā aizsardzībā, tāpēc ir jāatzīst un jāatbalsta tā ieguldījums šajās jomās, jo īpaši ES jaunajās demokrātiskajās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b) Brīvprātīgā darba atzīšana par atbilstīgu darbību kompetenču un prasmju iegūšanai, piemēram, izmantojot YOUTHPASS saistībā ar EUROPASS, nodrošinās to, ka brīvprātīgo darbu neuzskatīs par alternatīvu apmācības veidu, bet gan par tās papildinājumu, un turklāt tas veicinās brīvprātīgo mobilitāti.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16c) Brīvprātīgajam darbam papildus tā sociālajam nozīmīgumam ir arī ekonomiskā vērtība, un tas dod ievērojamu ieguldījumu ekonomikā.

Pamatojums

Jau vairāk nekā 31 valsts izmanto šo ANO rokasgrāmatu — piemēram, ASV, Kanāda, Čehijas Republika, Beļģija utt. To atzīst par precīzu statistikas instrumentu, lai noteiktu bezpeļņas sektora ieguldījumu iekšzemes kopproduktā (5–8 % no IKP).

Grozījums Nr.  20

Lēmuma priekšlikums

16.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16d) Brīvprātīgajam darbam ir būtiska nozīme stabilitātes saglabāšanā un sabiedrības saliedēšanā, un tas dod ievērojamu ekonomisko ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, palīdzot cilvēkiem no jauna integrēties darba tirgū.

Grozījums Nr. 21

Lēmuma priekšlikums

16.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16e) Brīvprātīgo ieguldītā laika atzīšana par līdzfinansējumu (ieguldījumu natūrā) Eiropas un dalībvalstu projektos liecinātu, ka brīvprātīgo centieni tiek pietiekami novērtēti, un tas mudinātu brīvprātīgo organizācijas turpināt savu darbību.

Pamatojums

Daudzām brīvprātīgo grupām ir ļoti grūti savākt nepieciešamos līdzekļus, lai iesaistītos kādā brīvprātīgā darbībā. Tas pašiem brīvprātīgajiem rada šķēršļus, un dažos gadījumos sabiedrībai ir viņiem jāpalīdz. Brīvprātīgo ziedotā laika izmantošana par līdzvērtīgu finansējumu ES un dalībvalstu projektos ļoti veicinātu daudzu brīvprātīgo darbību.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

2. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada vispārīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt, it īpaši apmainoties ar pieredzi un labu praksi, dalībvalstu, vietējo un reģionu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienus radīt tādus nosacījumus, kas ir labvēlīgi brīvprātīgā darba veikšanai Eiropas Savienībā.

Eiropas gada vispārīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt, it īpaši apmainoties ar pieredzi un labu praksi, kā arī veicinot novatorisku pieeju un novērtējot gūto pieredzi, Eiropas Savienības, dalībvalstu, vietējo un reģionu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienus radīt tādus nosacījumus, kas ir labvēlīgi brīvprātīgā darba veikšanai Eiropas Savienībā.

 

 

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Brīvprātīgā darba apbalvošana un atzīšana. Veicināt atbilstošas ierosmes fiziskām personām, uzņēmumiem un brīvprātīgā darba veicināšanas organizācijām un no politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmējiem sagaidīt pamatotu atzinību ES mērogā un dalībvalstīs par prasmēm un iemaņām, ko apgūst brīvprātīgajā darbā.

3. Brīvprātīgā darba apbalvošana un atzīšana. Veicināt atbilstošas ierosmes fiziskām personām, uzņēmumiem un brīvprātīgā darba veicināšanas organizācijām, tostarp garantējot brīvprātīgajiem pienācīgu veselības aizsardzību un drošību, atbilstīgi nacionālajām ieražām un paradumiem apdrošinot viņus pret nelaimes gadījumiem un apdrošinot viņu personisko tiesisko atbildību uz laiku, kurā viņi veic brīvprātīgo darbu, un no politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmējiem sagaidīt pamatotu atzinību ES mērogā un dalībvalstīs par prasmēm un iemaņām, ko apgūst brīvprātīgajā darbā. Apstiprinātu iepriekšēju darbošanos kādā brīvprātīgā darba organizācijā arī var uzskatīt par pozitīvu rādītāju karjerai valsts sektorā.

Pamatojums

Šajā grozījumā uzsvērtas papildu prasības ne tikai privātpersonām, privātajam sektoram un pilsoniskajām sabiedrībām, bet arī valsts sektoram, lai stiprinātu politisko nostādni attiecībā uz šajā sektorā strādājošajām personām, tādēļ tās jāapsver bez aizspriedumiem un ir jāņem vērā grūtībās nonākušo cilvēku problēmas un vajadzības. Paredzot šādu risinājumu, valsts sektors piesaistīs vairāk cilvēkus, kuriem patiesi rūp reāli cilvēki un viņu reālās problēmas, nevis tos, tikai guvuši attiecīgas zināšanas universitātē.

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Izmantojot brīvprātīgo darbu, veicināt starptautisko un Eiropas solidaritāti, sekmējot mieru, Ziemeļu–Dienvidu sadarbību, vides aizsardzību, kā arī solidāras sociālas ekonomikas atzīšanu.

Pamatojums

Tāda brīvprātīgā darba veicināšanai, kas atbilstu gribai stiprināt sociālo kohēziju gan vietējā, gan Eiropas, gan pat starptautiskā līmenī, ir jāsekmē tautu un indivīdu solidaritāte.

Grozījums Nr. 25

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi. Uzlabot vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba būtību — sabiedriskās līdzdalības izpausmi, kas ir palīdzība tādu visām dalībvalstīm svarīgu jautājumu risināšanā kā, piemēram, harmoniska sabiedrības attīstība un ekonomikas kohēzija.

4. Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi. Uzlabot vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba būtību — sabiedriskās līdzdalības izpausmi, kas ir palīdzība tādu visām dalībvalstīm svarīgu jautājumu risināšanā kā, piemēram, harmoniska sabiedrības attīstība, ekonomikas kohēzija, dažādu kultūru, etnisko grupu un reliģiju dialogs un sociālā integrācija.

Grozījums Nr.  26

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

· konferences, pasākumi un iniciatīvas, ar kurām veicina diskusijas un izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi un vērtību un novērtē brīvprātīgo pūles;

· konferences, pasākumi un iniciatīvas, lai veicinātu diskusijas, novatorisku pieeju un gūtās pieredzes novērtēšanu, palielinātu izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi un vērtību un novērtētu brīvprātīgo pūles;

Grozījums Nr.  27

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

· veicināt brīvprātīgo ieguldītā laika izmantošanu kā līdzfinansējumu Eiropas projektos;

Grozījums Nr.  28

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais budžets laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 6 000 000.

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais budžets laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 12 000 000.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011)

Atsauces

COM(2009)0254 – C7-0054/2009 – 2009/0072(CNS)

Atbildīgā komiteja

CULT

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

17.9.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Marian Harkin

21.7.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

4.11.2009

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Mara Bizzotto, David Casa, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Sergio Gaetano Cofferati, Tadeusz Cymański, Frédéric Daerden, Karima Delli, Frank Engel, Sari Essayah, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Pascale Gruny, Thomas Händel, Marian Harkin, Roger Helmer, Nadja Hirsch, Vincenzo Iovine, Danuta Jazłowiecka, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Udo Bullmann, Silvia Costa, Jürgen Creutzmann, Kinga Göncz, Joe Higgins, Gesine Meissner, Ria Oomen-Ruijten, Andres Perello Rodriguez, Csaba Sógor, Emilie Turunen, Tatjana Ždanoka, Gabriele Zimmer

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (5.11.2009)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011)
(COM(2009)0254 – C7‑0054/2009 – 2009/0072(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Karima Delli

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija ir nolēmusi 2011. gadu veidot par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Pašreizējais Komisijas priekšlikums lēmumam ir turpinājums Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra deklarācijai par to, lai 2011. gadu pasludinātu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Eiropas gada vispārīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt, it īpaši apmainoties ar pieredzi un labu praksi, dalībvalstu, vietējo un reģionu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienus radīt tādus nosacījumus, kas ir labvēlīgi brīvprātīgā darba veikšanai Eiropas Savienībā.

Komisija vēlas, lai brīvprātīgais darbs būtu pilsoņu līdzdalības aktīva izpausme, kas veicinātu mūsu kopīgo Eiropas vērtību stiprināšanu – brīvprātīgajam darbam jābūt pamatvērtību, piemēram, pilsoniskuma, solidaritātes, kopīgā īpašuma vai nediskriminācijas, veicinātājam. Tam ir liela nozīme tik dažādās un atšķirīgās jomās kā izglītība, jaunatne, kultūra, sports, vide, veselības aizsardzība, sociālā palīdzība, patērētāju aizsardzība, humānā palīdzība, attīstības politika, pētniecība, vienlīdzīgas iespējas un ārējās attiecības. Brīvprātīgais darbs var sekmēt arī mūsu sabiedrības harmonisku attīstību.

Lēmuma priekšlikuma 2. pantā nosaukti četri mērķi. 3. pantā ir noteiktas konkrētās darbības šo mērķu sasniegšanai, iekļaujot iniciatīvas, kas īstenotas Kopienas, valstu, reģionu vai vietējā līmenī.

Turklāt Komisija ierosina Eiropas Brīvprātīgā darba gadam piešķirt EUR 6 miljonus un 2010. gada provizoriskajā budžeta projektā EUR 2 miljonus piešķirt sagatavošanas darbiem.

Eiropas Brīvprātīgā darba gads jāizmanto kā iespēja apstiprināt vai no jauna apstiprināt dažus pamatprincipus, kuri Komisijas piedāvātajā tekstā nav minēti vai nav pietiekami precīzi formulēti.

Ar piedāvātajiem grozījumiem mēs vēlamies:

· precizēt brīvprātīgā darba juridisko statusu;

· nodrošināt brīvprātīgo efektīvu aizsardzību attiecībā uz viņu drošību darbā, viņu veselību un sociālo aizsardzību;

· atvieglot pieredzes un līdzvērtīgu ieguvumu atzīšanu saistībā ar apmācības un profesionālās iekļaušanas programmām;

· atļaut brīvprātīgo organizācijas atbrīvot no PVN maksājumiem, lai mudinātu pēc iespējas vairāk bezpeļņas organizāciju pievērsties brīvprātīgo darbam;

· atvieglot brīvprātīgo organizāciju piekļuvi pietiekamam un ilgtspējīgam finansējumam, neprasot no tām pārāk sarežģītus administratīvos pasākumus, vienlaikus saglabājot nepieciešamo publisko līdzekļu izdevumu kontroli, kā arī novēršot to, ka brīvprātīgo darbs pārsniedz noteiktu laikposmu;

· apkarot visu veidu diskrimināciju;

· veicināt brīvprātīgo darbu kā miera sekmēšanas, Ziemeļu–Dienvidu sadarbības, vides aizsardzības vai arī sociālas un solidāras tautsaimniecības attīstības un atzīšanas instrumentu;

· darboties pastāvīgā partnerībā ar brīvprātīgo organizācijām un veidot stabilu institucionālo pamatu šo organizāciju līdzdalībai kopējā darbībā. Komisijai jāveic nepieciešamie administratīvie un institucionālie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērots un piemērots partnerības princips, kas iekļauts Kopienas stratēģiskajos virzienos kohēzijas un lauku attīstības jomā;

· paredzēt pietiekamu finansējumu, kas varētu nodrošināt Eiropas Brīvprātīgā darba gada–2011 izdošanos;

· iekļaut brīvprātīgo darbu kā īpašu kategoriju Eurostat statistiskajos pārskatos, regulāri izstrādāt satelītkontus par bezpeļņas organizācijām un šajos pārskatos iekļaut brīvprātīgo darbu.

Tāpat ir svarīgi neaprobežoties tikai ar vienu gadu. Jāsasniedz kopējie mērķi saistībā ar brīvprātīgo darbību pēc Eiropas Brīvprātīgā darba gada–2011. Eiropas Parlaments 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijā par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanā jau ieteica tos pasākumus, kas atbilstīgi to kompetencei jāveic Eiropas Savienībai, dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Brīvprātīgais darbs ir neformāls mācību veids, kas ļauj pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, un vienlaikus — visspilgtākā aktīvās sabiedriskās līdzdalības izpausme. Visu vecuma grupu brīvprātīgo darbībām ir nozīme demokrātijas pilnveidošanā, kas ir viens no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem, un tas veicina cilvēkresursu uzlabošanu un sociālo kohēziju.

(3) Brīvprātīgais darbs ir neformāls mācību veids, kas ļauj pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, un vienlaikus — visspilgtākā aktīvās sabiedriskās līdzdalības izpausme. Visu vecuma grupu brīvprātīgo darbībām ir nozīme demokrātijas pilnveidošanā, kas ir viens no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem, un tas veicina cilvēkresursu uzlabošanu un sociālo kohēziju. Tomēr brīvprātīgajam darbam nevajadzētu aizstāt algotu darbu, lai gan brīvprātīgais darbs tik un tā pietiekami jākompensē.

Pamatojums

Brīvprātīgais darbs, kas tiek veikts kādā bezpeļņas organizācijā, nedrīkst vienkārši aizstāt algotu darbu. Uzņēmumi nedrīkst izmantot brīvprātīgo darbu kā zemu izmaksu alternatīvu, lai veiktu tās funkcijas, kuras principā jāveic to darbiniekiem. Brīvprātīgo organizācijām turklāt jāapņemas segt brīvprātīgo izdevumus, kas saistīti ar viņu darbu (ēdināšana, iespējamais mājoklis u.tml.)

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Strauji mainīgajās sabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas veicina brīvprātīgās darbības, lai ļautu brīvprātīgajos pasākumos iesaistīties vairāk cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu Kopienas mērogā.

(4) Strauji mainīgajās sabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas veicina brīvprātīgās darbības, lai ļautu brīvprātīgajos pasākumos iesaistīties vairāk cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu Kopienas, valstu, reģionu un vietējā mērogā, tostarp, veidojot efektīvas sadarbības sistēmas un brīvprātīgo organizāciju tīklus.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Baltajā grāmatā par sportu (2007. gada 11. jūlijs) (COM(2007)0391), Komisija uzsvēra, ka brīvprātīgo organizācijas, kas iesaistās sporta pasākumos, sniedz daudzas iespējas neformālās izglītības jomā, kuras ir jāatzīst un jāveicina. Turklāt sports paver vilinošas iespējas jauniešiem iekļauties un iesaistīties sabiedrībā, un tas var atturēt cilvēkus no likumpārkāpumiem.

Pamatojums

Sports jo īpaši vietējā līmenī ir viens no galvenajiem brīvprātīgo darbības kanāliem ES. Tāpēc jāatzīst sporta nozīme, sekmējot brīvprātīgo darbu, kā arī jāatzīst tā prioritāte, kas sportam piešķirta Komisijas Baltajā grāmatā par sportu.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Brīvprātīgais darbs ir ļoti svarīgs elements aktīvas pilsoniskas pozīcijas veidošanā, pilsoniskas sabiedrības sekmēšanā un solidaritātes stiprināšanā.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Eiropā pastāv arī plašs brīvprātīgo darbību klāsts, kas jāsaglabā un tālāk jāpilnveido.

(13) Eiropā pastāv arī plašs brīvprātīgo darbību klāsts, kas jāsaglabā un tālāk jāpilnveido, tostarp veidojot brīvprātīgo biedrību pārrobežu tīklu dažādās dalībvalstīs, lai nodrošinātu pastāvīgu pamatu apmaiņai ar pieredzi un paraugpraksi.

Pamatojums

Pastāvīgu pārrobežu tīklu izveide brīvprātīgā darba jomā varētu būt viens no Eiropas Gada paliekošajiem ieguvumiem.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Neraugoties uz iepriekšminēto, brīvprātīgā darba potenciāls vēl nav pilnībā izsmelts. Eiropas Brīvprātīgā darba gads sniegs iespēju Eiropas mērogā pierādīt to, ka brīvprātīgais darbs veicina sabiedrisko līdzdalību. Tas var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju piederības un saistību apzināšanās izjūtu visos līmeņos — vietējā, reģionu, valsts un Eiropas mērogā.

(15) Neraugoties uz iepriekšminēto, brīvprātīgā darba potenciāls vēl nav pilnībā izsmelts. Eiropas Brīvprātīgā darba gads sniegs iespēju Eiropas mērogā pierādīt to, ka brīvprātīgais darbs veicina sabiedrības līdzdalību. Tas var palīdzēt pilsoņu starpā stiprināt piederības un saiknes izjūtu ar sabiedrību visos līmeņos — vietējā, reģionu, valsts un Eiropas mērogā, kā arī apkarot diskrimināciju tā, lai ikvienā dalībvalstī pastāvīgie iedzīvotāji no ārvalstīm, tostarp arī tie, kuru statuss neļauj tiem veikt apmaksātu darbu, varētu veikt apmaksātu darbu bezpeļņas organizācijās vai varētu strādāt neapmaksātu darbu. Tas savukārt veicinās Eiropas pilsoņu un ārvalstnieku, kuri dzīvo viņu kopienā, oficiālu un konstruktīvu mijiedarbību, kas palīdzētu novērst ksenofobijas izplatīšanos.

Pamatojums

Tā kā brīvprātīgo kustības mērķis ir stiprināt sociālās saites Eiropā, tai jāveicina visu veidu diskriminācijas apkarošana un tātad tās statusam jābūt tādam, lai tā būtu pieejama visiem dalībvalstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp to valstu, kuras nav Eiropas Savienības partnervalstis. Pozitīva apmaiņa starp ES pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ES dalībvalstīs, ļaus aizkavēt rasisma izplatīšanos šajās kopienās, kā arī sekmēs sadarbību starp pastāvīgajiem iedzīvotājiem no Eiropas Savienības valstīm, un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Eiropas Brīvprātīgo darba gadam vajadzētu izcelt lielo brīvprātīgo darbības nozīmi, vienlaikus atgādinot dalībvalstīm, ka šai darbībai nevajadzētu būt vērstai uz pamatvajadzību apmierināšanu sociālo pakalpojumu jomā, ne arī aizstāt valsts pasākumus.

Pamatojums

Valsts iestādes nedrīkst izmantot brīvprātīgo darbu kā zemu izmaksu alternatīvu, lai veiktu tās funkcijas, kas principā jāveic to dienestiem un administratīvajām struktūrām.

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Brīvprātīgajam darbam labvēlīgas vides veidošanas darbs ES. Padarīt brīvprātīgo darbu par sabiedriskās līdzdalības un tiešu personisku darbību veicināšanas sastāvdaļu ES kontekstā;

1. veidot brīvprātīgajam darbam labvēlīgu vidi Eiropas Savienībā – padarīt brīvprātīgo darbu par sabiedrības līdzdalības, partnerības un tiešu personisku darbību veicināšanas sastāvdaļu Kopienas kontekstā;

Pamatojums

Eiropas Brīvprātīgā darba gadam jānostiprina tik nozīmīgais partnerības jēdziens, lai visu līmeņu administratīvās struktūras un brīvprātīgo organizācijas pastāvīgi sadarbotos.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana un brīvprātīgā darba kvalitātes uzlabošana. Vienkāršot brīvprātīgo darbu un veicināt sadarbības tīklu veidošanu, mobilitāti, sadarbību un sinerģiju starp brīvprātīgajām organizācijām un citām nozarēm ES mērogā.

2. Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana un brīvprātīgā darba kvalitātes uzlabošana. Sekmēt brīvprātīgā darba un brīvprātīgā darba organizāciju piekļuvi pietiekamam ilgtermiņa finansējumam, veicinot sadarbības tīklu veidošanu, mobilitāti, sadarbību un sinerģiju starp brīvprātīgajām organizācijām un citām bezpeļņas nozarēm ES mērogā un padarot iespējamu brīvprātīgā darba iekļaušanos ilgtermiņā. Brīvprātīgā darba veicēju organizāciju pienākums rūpēties par šā darba veicējiem būtu jānosaka tiesību aktos, tas attiektos arī uz piemērotu aizsardzību, izmantojot apdrošināšanu, veselības un drošības aizsardzību, kā arī apmācību.

Pamatojums

Lai sagādātu brīvprātīgo organizāciju darbībai nepieciešamos līdzekļus, jārod iespēja piekļūt finansējumam, kas jānodrošina ilgtspējīgā veidā. Runa ir arī par brīvprātīgās darbības bezpeļņas raksturu, tāpat arī jāuzsver, ka brīvprātīgo darbam jābūt īstai profesionālai izvēlei, vai pat izvēlei uz mūžu.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Brīvprātīgā darba apbalvošana un atzīšana. Veicināt atbilstošas ierosmes fiziskām personām, uzņēmumiem un brīvprātīgā darba veicināšanas organizācijām un no politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmējiem sagaidīt pamatotu atzinību ES mērogā un dalībvalstīs par prasmēm un iemaņām, ko apgūst brīvprātīgajā darbā.

3. Brīvprātīgā darba apbalvošana un atzīšana. Pārraudzīt fizisko personu, uzņēmumu, sporta apvienību un brīvprātīgā darba vadības organizāciju atbilstošu ierosmju ieviešanu. Attiecībā uz fiziskām personām tajā iekļauj iegūtās pieredzes novērtēšanu un tās līdzvērtības atzīšanu saistībā ar apmācību un darba meklēšanu, ieviešot brīvprātīgo darbā iegūto prasmju un kompetenču sertifikācijas Eiropas sistēmu. Tādā veidā tiks ieviests tas, ka politikas veidotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un uzņēmumi regulārāk atzīst brīvprātīgo darbu.

Pamatojums

Brīvprātīgā darba veicēju darbs jāatzīst, novērtējot viņu iegūtās prasmes. Dokumenti, kuros apstiprināti Eiropas Savienībā atzīti nopelni un novērtējuma sistēma, kas balstīta uz dienesta ilgumu, amatam nepieciešamo atbildības līmeni un pieprasītājām un iegūtajām prasmēm, ļaus tiem, kuri ziedo savu laiku brīvprātīgajam darbam, pārvērst šo ieguldījumu par priekšrocību, ko vēlāk var izmantot, meklējot algotu darbu. Brīvprātīgo organizāciju atbrīvošana no PVN maksāšanas veicinās brīvprātīgā darba attīstību.

Pienācīgi jānovērtē vietējo sporta organizāciju kā brīvprātīgā darba veicinātāju nozīme visā ES.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Izmantojot brīvprātīgo darbu, veicina starptautisko un Eiropas solidaritāti, Ziemeļu–Dienvidu sadarbību un vides aizsardzību.

Pamatojums

Tāda brīvprātīgā darba veicināšanai, kas atbilstu gribai stiprināt sociālo kohēziju gan vietējā, gan Eiropas, pat starptautiskā līmenī, jāsekmē tautu un indivīdu solidaritāte.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi. Uzlabot vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba būtību — sabiedriskās līdzdalības izpausmi, kas ir palīdzība tādu visām dalībvalstīm svarīgu jautājumu risināšanā kā, piemēram, harmoniska sabiedrības attīstība un ekonomikas kohēzija.

4. Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba sociālo un tautsaimniecisko vērtību un nozīmi. Uzlabot vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba sociālo un tautsaimniecisko nozīmi — sabiedriskās līdzdalības izpausmi, kas ir palīdzība tādu visām dalībvalstīm svarīgu jautājumu risināšanā kā, piemēram, harmoniska sabiedrības attīstība un sociālā un ekonomikas kohēzija, un popularizēt brīvprātīgās darbības, lai padarītu tās pilsoņiem pievilcīgākas, tādējādi dodot viņiem iespēju būt līdzdalīgiem pilsoniskās aktivitātēs.

Pamatojums

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2008. gada marta ziņojumam par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā pienācīgi jānovērtē gan šā darba sociālā, gan tautsaimnieciskā nozīme.

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a To Eiropas Savienības pilsoņu dažādības, kuri iesaistījušies brīvprātīgo darbā, novērtēšana un veicināšana. Pārvarēt vispārpieņemtos stereotipus attiecībā uz brīvprātīgiem, lai uzlabotu izpratni par to personu dažādību, kuras iesaistījušās brīvprātīgajā darbā visā Eiropā un mudināt visu sabiedrības slāņu, visu rasu pilsoņus, kā arī pilsoņus ar dažādām prasmēm un spējām no visām vecuma grupām iesaistīties brīvprātīgajā darbā savā kopienā un veicināt brīvprātīgo darbu kā visiem pieejamu darbības veidu.

Pamatojums

Pieņemtais stereotips par brīvprātīgo, bieži vien raksturojot brīvprātīgo kā noteikta vecuma, dzimuma personu, attur daudzus cilvēkus no domas, ka paši varētu būt brīvprātīgie, kā arī no brīvprātīgā darba iespēju meklēšanas savās kopienās. Šo stereotipu pārvarēšana un cilvēku uzskatu paplašināšana par to, kas ir brīvprātīgo darbs, kā arī par to, kas ir šie cilvēki, kas veic šo darbu – daļēji izmantojot starptautiskus salīdzinājumus – varētu tikt iekļauta kā viens no Eiropas Brīvprātīgā darba gada svarīgajiem mērķiem.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pasākumos, kurus īsteno, lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, ir ietvertas šādas Kopienas, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas gada mērķiem:

1. Pasākumos, kurus īsteno, lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, ir ietvertas šādas Kopienas, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas gada mērķiem:

•pieredzes un labas prakses apmaiņa;

• pieredzes un labas prakses apmaiņa, jo īpaši izmantojot efektīvas brīvprātīgo organizāciju sadarbības sistēmas un šo organizāciju tīklus.

•saistītu zinātnisko pētījumu un izpētes rezultātu izplatīšana;

 

• konferences, pasākumi un iniciatīvas, ar kurām veicina diskusijas un izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi un vērtību un novērtē brīvprātīgo pūles;

• konferences, pasākumi un iniciatīvas, ar kurām veicina dialogu un izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi un vērtību un atbalsta transnacionālus tīklus, lai veicinātu aktīvas debates;

• informatīvas un popularizējošas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas.

•informatīvas un popularizējošas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas;

 

• brīvprātības jomā iesaistīto ieinteresēto personu un organizāciju Eiropas datubāzes izveide;

 

•aktīva pilsoniskuma veicināšana, izmantojot sinerģiju ar citām ES darbības jomām izmantošana, piemēram, Jaunatne darbībā, Eiropas Sociālais fonds un sports.

Pamatojums

Pētījumu izplatīšanai nevajadzētu būt prioritātei, īpaši tāpēc, ka Komisija 2009. gada beigās jau gatavojas publicēt nopietnu pētījumu par brīvprātīgo darbu. Tā vietā finansējumu vajadzētu izmantot brīvprātīgo un brīvprātīgo organizāciju datubāzes izveidei. Kur iespējams, vajadzētu meklēt sinerģiju ar citām ES iniciatīvām un programmām, lai Eiropas gadam būtu maksimāli liela ietekme.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais budžets laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 6 000 000.

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais budžets laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 10 000 000.

Pamatojums

Lai sasniegtu mērķus, ar EUR 6 miljoniem nepietiek (Eiropas gada (2010) nabadzības izskaušanai un sociālajai integrācijai budžets ir EUR 17 miljoni). Tas ka var izmantot citu programmu līdzekļus darbību finansēšanai novedīs pie tā, ka šīm programmām tiks atņemti līdzekļi, kurus varētu izmantot citām jomām. Tāpēc, lai ar Eiropas gadu tiešām panāktu nepieciešamās pārmaiņas, budžets jāpalielina līdz EUR 10 miljoniem.

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – A daļa – 1. punkts – 1. aizzīme

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

• pamanāmi pasākumi un forumi pieredzes un labas prakses apmaiņai;

• pamanāmi pasākumi un forumi pieredzes un labas prakses apmaiņai, prioritāti piešķirot mērķsadarbības un mobilitātes programmām;

Pamatojums

Mērķsadarbības un mobilitātes programmas varētu būt Eiropas gada centrālais punkts, bet tās var arī stiprināt saites, kuras varētu veidot nākotnē, lai nodrošinātu Gada mantojumu.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – A daļa – 1. punkts – 6.a aizzīme (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

· brīvprātīgā darba ieguldījuma valsts ieņēmumos un tā ietekmes uz sabiedrību redzamības palielināšana, iekļaujot brīvprātīgo darbu kā īpašu kategoriju Eurostat statistikas pārskatos, veidojot satelītkontus par bezpeļņas organizācijām un brīvprātīgo darbu iekļaujot minētajos kontos, kā arī, nosakot katra gada 5. decembri par Starptautisko brīvprātīgā darba dienu, ko ANO atzinusi kopš 1985. gada.

Pamatojums

Eiropas Parlaments rezolūcijā par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā jau izteica priekšlikumu iekļaut brīvprātīgo darbu kā īpašu kategoriju Eurostat statistikas pārskatos, regulāri izstrādāt satelītkontus attiecībā uz bezpeļņas organizācijām un tajos iekļaut brīvprātīgo darbu. Eiropas iestādēm jāpārņem ANO Starptautiskā brīvprātīgā darba diena.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

Pielikums – C daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katras valsts koordinators iesniedz atsevišķu pieteikumu Kopienas finansējumam. Minētajā dotācijas pieteikumā apraksta koordinatora darba programmu vai finansējamo pasākumu un popularizē Gadu. Pieteikumam dotācijas saņemšanai jāpievieno sīki izstrādāts budžets, kurā norādītas ierosināto iniciatīvu/darba programmas kopējās izmaksas, kā arī līdzfinansējuma lielums un avoti. Kopienas dotācija var segt līdz pat 80 % no kopējām izmaksām.

Katras valsts koordinators iesniedz atsevišķu pieteikumu Kopienas finansējumam. Minētajā dotācijas pieteikumā iekļauj koordinatora darba programmu vai finansējamo Eiropas gada popularizēšanas pasākumu aprakstu, ko nosaka nepārtraukti apspriežoties ar brīvprātīgo organizācijām. Pieteikumam dotācijas saņemšanai jāpievieno sīki izstrādāts budžets, kurā norādītas ierosināto iniciatīvu/darba programmas kopējās izmaksas, kā arī līdzfinansējuma lielums un avoti. Kopienas dotācija var segt līdz pat 80 % no kopējām izmaksām.

Pamatojums

Brīvprātīgo organizācijām partnerības garā jāpiedalās katras programmas izstrādē.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011)

Atsauces

COM(2009)0254 – C7-0054/2009 – 2009/0072(CNS)

Atbildīgā komiteja

CULT

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

14.7.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Karima Delli

2.9.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

6.10.2009

 

 

 

Pieņemšanas datums

4.11.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

1

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, Philip Bradbourn, Sophie Briard Auconie, Zuzana Brzobohatá, John Bufton, Salvatore Caronna, Ricardo Cortés Lastra, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Elie Hoarau, Seán Kelly, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Erminia Mazzoni, Franz Obermayr, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Csanád Szegedi, Nuno Teixeira, Michael Theurer, Michail Tremopoulos, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karima Delli, Ivars Godmanis, Andrey Kovatchev, Veronica Lope Fontagné, Marek Henryk Migalski, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Vilja Savisaar, Elisabeth Schroedter, Sabine Verheyen

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011)

Atsauces

COM(2009)0254 – C7-0054/2009 – 2009/0072(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

6.7.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

14.7.2009

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.7.2009

EMPL

17.9.2009

REGI

14.7.2009

LIBE

14.7.2009

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

LIBE

3.9.2009

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Marco Scurria

5.10.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

10.11.2009

23.11.2009

 

 

Pieņemšanas datums

23.11.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Malika Benarab-Attou, Piotr Borys, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Emma Mcclarkin, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Pál Schmitt, Marco Scurria, Joanna Senyszyn, Timo Soini, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Marie-Christine Vergiat, Sabine Verheyen, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivo Belet, Knut Fleckenstein, Seán Kelly, Ramona Nicole Mănescu, Hans-Peter Martin, Iosif Matula, Jean-Luc Mélenchon, Georgios Papanikolaou, Monika Smolková, Róża, Gräfin von Thun Und Hohenstein, Iva Zanicchi

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marian Harkin