ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu

15.4.2011 - (COM(2010)0471 – C7‑0270/2010 – 2010/0252(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Gunnar Hökmark

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu

(COM(2010)0471 – C7‑0270/2010 – 2010/0252(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0471),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0270/2010),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. februāra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A7-0151/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 8.a panta 3. punktā noteikts, ka Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi, kuros izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Šis lēmums neierobežo spēkā esošos ES tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 1999/5/EK un Direktīvu 2002/20/EK un 2002/21/EK, ne arī Lēmumu Nr. 676/2002/EK. Šis lēmums neierobežo pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi ES tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.	(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 8.a panta 3. punktā noteikts, ka Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi, kuros izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Ar radiofrekvenču spektra politikas programmu atbalsta mērķus un galvenās darbības, kas paredzēti stratēģijā „Eiropa 2020”, Digitālajā programmā, un šī programma ir iekļauta Aktā par vienoto tirgu kā viena no 50 prioritārajām darbībām. Šis lēmums neierobežo spēkā esošos ES tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 1999/5/EK, 2002/19/EK, Direktīvu 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2009/140/EK, ne arī Lēmumu Nr. 676/2002/EK. Šis lēmums neierobežo pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi ES tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Spektrs ir galvenais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai, un tādiem lietojumiem, kā signalizācijai, tālvadībai, dzirdes aparātiem, mikrofoniem, un medicīniskām iekārtām. Uz to pamatojas sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumi, tostarp civilā aizsardzība, kā arī zinātniskās darbības, piemēram, meteoroloģija, Zemes novērošana, radioastronomija un kosmosa pētniecība. Tādēļ spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālās, vides un tehniskās jomas.	(2) Spektrs ir galvenais sabiedriskais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai, un tādiem lietojumiem, kā signalizācijai, tālvadībai, dzirdes aparātiem, mikrofoniem, un medicīniskām iekārtām. Uz to pamatojas sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumi, tostarp civilā aizsardzība, kā arī zinātniskās darbības, piemēram, meteoroloģija, Zemes novērošana, radioastronomija un kosmosa pētniecība. Spektra lietderīga izmantošana ir nozīmīga arī saistībā ar vispārēju piekļuvi elektroniskajiem sakariem, jo īpaši tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas mazāk apdzīvotos vai attālos rajonos, piemēram, lauku apvidos vai uz salām. Tādēļ spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālās, vides un tehniskās jomas.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Ir jāpieņem atjaunināta pieeja, ievērojot ekonomikas un sociālos aspektus, attiecībā uz spektra pārvaldību, piešķiršanu un izmantošanu, tajā īpašu uzmanību pievēršot tāda regulējuma noteikšanai, ar kuru nodrošina lielāku spektra efektivitāti, labāku frekvenču plānošanu un aizsardzību pret konkurences pārkāpumiem un tādiem ar spektra izmantošanu saistītiem pasākumiem, kuriem ir pretsabiedrisks raksturs.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu vienoto tirgu, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, elektroniskos sakarus, pētniecību un attīstību, transportu un enerģētiku.	(3) Radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu vienoto tirgu, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai, darbavietu radīšanai, un vienlaikus veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Spektra saskaņota izmantošana ir arī būtiska, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti un radītu apjomradītus ietaupījumus gan bezvadu tīklu izvēršanas izmaksu ziņā, gan saistībā ar patērētāju izdevumiem par bezvadu ierīcēm. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, elektroniskos sakarus, pētniecību un attīstību, transportu, kultūru un enerģētiku. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka pašreizējo spektra tiesību īpašnieki kavē vajadzīgo reformu īstenošanu.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Šai pirmajai programmai būtu jāveicina konkurence, jāpanāk Eiropas mērogā līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāizveido pamats vienotam digitālam tirgum. Lai nodrošinātu šīs radiofrekvenču spektra programmas pilnu potenciālu un patērētāju ieguvumu no šīs programmas un vienotā tirgus intereses, programma būtu jāpapildina ar turpmākiem un jauniem priekšlikumiem, kas veicinās tiešsaistes ekonomikas attīstību, piemēram, par datu aizsardzību un Eiropas licencēšanas sistēmu tiešsaistes saturam;
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Šai pirmajai programmai jo īpaši jāatbalsta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”, ņemot vērā bezvadu pakalpojumu milzīgo potenciālu veicināt uz informāciju balstītu ekonomiku, attīstīt un palīdzēt nozarēm, kam pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas un pārvarēt digitālo plaisu. Tās ir arī galvenās darbības Digitālajā programmā Eiropai, kuras mērķis ir nodrošināt ātru platjoslas internetu nākotnes ekonomikai, kas būs uz tīkla izmantošanu balstīta zināšanu ekonomika, ar tālejošu mērķi visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt vispārēju platjoslas pārklājumu ar ātrumu vismaz 30 Mb/s, tādējādi gūstot ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no digitālā vienotā tirgus. Tai arī jāatbalsta un jāveicina citas Savienības nozaru politikas jomas, piemēram, ilgtspējīga vides un ekonomiskā un sociālā integrācija visiem Savienības iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, cik inovācijām svarīgi ir bezvadu lietojumi, šī programma ir arī svarīga iniciatīva, lai atbalstītu Savienības inovāciju politiku.	(4) Šai pirmajai programmai jo īpaši jāatbalsta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”, ņemot vērā bezvadu pakalpojumu milzīgo potenciālu veicināt uz informāciju balstītu ekonomiku, attīstīt un palīdzēt nozarēm, kam pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas, un pārvarēt digitālo plaisu. Īpaši audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu un tiešsaistes satura straujais pieaugums veicina pieprasījumu pēc lielāka ātruma un pārklājuma. Tās ir arī galvenās darbības Digitālajā programmā Eiropai, kuras mērķis ir nodrošināt ātru platjoslas internetu nākotnes ekonomikai, kas būs uz tīkla izmantošanu balstīta zināšanu ekonomika, ar tālejošu mērķi nodrošināt vispārēju platjoslas pārklājumu. Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju pasaulē, ir svarīgi nodrošināt lielāko vispārējo platjoslas ātrumu un jaudu, visiem iedzīvotājiem līdz 2020. gadam garantējot vismaz 30 Mb/s ātrumu un vismaz pusei Eiropas mājsaimniecību nodrošinot piekļuvi vispārējam platjoslas pārklājumam ar vismaz 100 Mb/s ātrumu, tādējādi gūstot ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no digitālā vienotā tirgus. Tai arī jāatbalsta un jāveicina citas Savienības nozaru politikas jomas, piemēram, ilgtspējīga vides un ekonomiskā un sociālā integrācija visiem Savienības iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, cik inovācijām svarīgi ir bezvadu lietojumi, šī programma ir arī svarīga iniciatīva, lai atbalstītu Savienības inovāciju politiku.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Ar pirmo programmu jānodrošina pamats attīstībai, lai Savienība varētu iegūt līderpozīcijas platjoslu ātruma, mobilitātes, pārklājuma un jaudas ziņā. Šāda līderpozīcija ir būtiska, lai veidotu konkurētspējīgu un vienotu digitālo tirgu, kas būtu līdzeklis starptautisko tirgu atvēršanai visiem Savienības iedzīvotājiem.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pirmajai programmai jānosaka pamatprincipi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan spektra pārvaldība ir joprojām lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jāspēj to īstenot, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.	(5) Pirmajai programmai jānosaka principi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan spektra pārvaldība joprojām lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jāspēj tā īstenot, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.
Grozījums Nr.  9 Lēmuma priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Spektra optimālas izmantošanas nodrošināšanai var būt vajadzīgi inovatīvi risinājumi attiecībā uz atļaujām, piemēram, par kolektīvo spektra izmantošanu, vispārējām atļaujām vai infrastruktūras koplietošanu. Šo principu piemērošanu Savienībā var atvieglot konkrēta kopīgu vai konverģējošu spektra izmantošanas nosacījumu definīcija. Īpaša interese ir par vispārējām atļaujām, kas ir vismazāk apgrūtinošā atļauju sistēma, ja traucējumi nerada risku, ka tiks kavēta citu pakalpojumu attīstība.	(7) Spektra kā sabiedriska īpašuma optimālas un efektīvas izmantošanas nodrošināšanai papildus tādiem tradicionāliem risinājumiem kā izsoles var būt vajadzīgi Komisijas un dalībvalstu ieviesti inovatīvi risinājumi attiecībā uz atļaujām, piemēram, par kolektīvo spektra izmantošanu, vispārējām atļaujām vai infrastruktūras koplietošanu. Šo principu piemērošanu Savienībā var atvieglot, nosakot paraugpraksi un mudinot apmainīties ar informāciju, kā arī konkrēti definējot kopīgus vai konverģējošus spektra izmantošanas nosacījumus. Īpaša interese ir par vispārējām atļaujām, kas ir vispiemērotākā un vismazāk apgrūtinošā atļauju sistēma, ja traucējumi nerada risku, ka tiks kavēta citu pakalpojumu attīstība, un kas ir vispiemērotākā saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 5. pantu.
Grozījums Nr.  10 Lēmuma priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Tā sauktās kognitīvās tehnoloģijas, kaut arī tās vēl ir attīstības stadijā, jau var izpētīt padziļināti un pat īstenot, pielietojot ģeolokalizētu informāciju par spektra izmantošanu, ko uzskaitē ideālā gadījumā varētu kartografēt.
Grozījums Nr.  11 Lēmuma priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Spektra tirdzniecības tiesības uz apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem būtiski sekmē ekonomisko izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, nekavējoties jāatver tirdzniecībai saskaņā ar pamatdirektīvu. Turklāt, kopīgi principi attiecībā uz šādu tirgojamu tiesību formātu un saturu, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī nepamatota iegūtā spektra neizmantošana, veicinās šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglos informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā.	(8) Spektra tirdzniecības tiesības apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem būtiski sekmē ekonomisko izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, nekavējoties jāatver tirdzniecībai saskaņā ar pamatdirektīvu. Turklāt kopīgi principi attiecībā uz šādu tirgojamu tiesību formātu un saturu, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī nepamatota iegūtā spektra neizmantošana, veicinās šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglos informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā. Turklāt, lai sasniegtu Digitālās programmas Eiropai mērķus, daļa no spektra izmantošanas tiesību izsolēs gūtajiem ienākumiem (digitālā dividende) būtu jāizmanto, lai paātrinātu platjoslas pārklājuma paplašināšanu.
Grozījums Nr.  12 Lēmuma priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un pieeju lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavē inovāciju un konkurenci. Jaunu lietošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra tirdzniecību vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, rīcība esošo tiesību grozīšanai, aizliegums iegūt tiesības uz noteiktu spektru, nosacījumu par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu piemērošana, piemēram, tie, kas minēti pamatdirektīvas 9. panta 7. punktā, lai ierobežotu spektra apjomu katram operatoram, vai, lai novērstu pārmērīgu spektra uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvas Nr. 2002/20/EK (“Atļauju izsniegšanas” direktīva) 5. panta 6. punktam un Direktīvas Nr. 87/372/EEK (“GSM” direktīva) 1. panta 2. punktam.	(9) Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Eiropā, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un pieeju lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavē inovāciju un konkurenci. Jaunu lietošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra tirdzniecību vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm pirms jaunas spektra piešķiršanas ir rūpīgi jāizpēta tās ietekme uz konkurenci un jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, rīcība esošo tiesību grozīšanai, aizliegums iegūt tiesības uz noteiktu spektru, nosacījumu par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu piemērošana, piemēram, tie, kas minēti pamatdirektīvas 9. panta 7. punktā, lai ierobežotu spektra apjomu katram operatoram vai lai novērstu pārmērīgu spektra uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvas Nr. 2002/20/EK (“Atļauju izsniegšanas” direktīva) 5. panta 6. punktam un Direktīvas Nr. 87/372/EEK (“GSM” direktīva) 1. panta 2. punktam. Dalībvalstis var arī veikt pasākumus, lai panāktu vienmērīgāku spektra piešķiršanu uzņēmumiem, jaunajiem dalībniekiem rezervējot spektru ar frekvenču joslu vai joslu grupām ar līdzīgām īpašībām.
Grozījums Nr.  13 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Optimāli un efektīvi spektra izmantošanai vajadzīga pastāvīga norišu uzraudzība un atjaunināta pārredzama informācija par spektra izmantošanu visā Savienībā. Tā kā Komisijas Lēmumā 2007/344/EK par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā prasīts dalībvalstīm publicēt informāciju par izmantošanas tiesībām, Savienībā ir nepieciešama sīka esošās spektra izmantošanas uzskaite, kā arī efektīva pārskatīšanas un novērtēšanas metodoloģija, lai uzlabotu spektra un radioiekārtu lietošanas efektivitāti, jo īpaši diapazonā starp 300 MHz un 3 GHz. Tas palīdzētu identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumu gan komerciālajā, gan publiskajā sektorā, kā arī neizmantoto piešķirto spektru un koplietošanas iespējas, kā arī novērtēt patērētāju un uzņēmēju vajadzības nākotnē.	(10) Optimālai un efektīvai spektra izmantošanai vajadzīga pastāvīga norišu uzraudzība un atjaunināta pārredzama informācija par spektra izmantošanu visā Savienībā. Tā kā Komisijas Lēmumā 2007/344/EK par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā prasīts dalībvalstīm publicēt informāciju par izmantošanas tiesībām, Savienībā ir nepieciešama sīka esošās spektra izmantošanas un tās efektivitātes uzskaite — pirms tam nosakot kopēju pārskatīšanas un novērtēšanas metodoloģiju — , lai uzlabotu spektra un radioiekārtu lietošanas efektivitāti, jo īpaši diapazonā starp 300 MHz un 6 GHz, bet arī diapazonā starp 6 GHz un 70 GHz, jo šīs frekvences kļūs arvien svarīgākas saistībā ar ātro tehnoloģiju attīstību. Uzskaitei vajadzētu būt pietiekami detalizētai, lai varētu identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumu gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī neizmantoto piešķirto spektru un koplietošanas iespējas, kā arī novērtēt patērētāju un uzņēmēju vajadzības nākotnē. Turklāt, ņemot vērā bezvadu datus izmantojošo lietojumprogrammu skaita stabilo pieaugumu, dalībvalstīm ir jāveicina spektra efektīva izmantošana lietotāja tipa lietojumprogrammu vajadzībām.
Grozījums Nr.  14 Lēmuma priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvai 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu saskaņotie standarti ir būtiski, lai panāktu efektīvu spektra izmantošanu, un tiem jāņem vērā juridiski noteikti koplietošanas nosacījumi. Eiropas standartiem, kas attiecas uz elektriskajām ar radio nesaistītajām un elektroniskajām iekārtām un tīkliem, jāizvairās arī no spektra izmantošanas apgrūtinājumiem. Pieaugošo apjomu un bezvadu ierīču un lietojumu kumulatīvā ietekme kopā ar spektra izmantošanas daudzveidību, rada problēmas pašreizējai traucējumu pārvaldības pieejai. Tie ir jāizskata un jāpārvērtē līdz ar uztvērēju raksturlielumiem un sarežģītākiem mehānismiem, ar ko novērš traucējumus.	(11) Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvai 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu saskaņotie standarti ir būtiski, lai panāktu efektīvu spektra izmantošanu, un tiem jāņem vērā juridiski noteikti koplietošanas nosacījumi. Eiropas standartiem, kas attiecas uz elektriskajām ar radio nesaistītajām un elektroniskajām iekārtām un tīkliem, jāizvairās arī no spektra izmantošanas apgrūtinājumiem. Pieaugošo apjomu un bezvadu ierīču un lietojumu kumulatīvā ietekme kopā ar spektra izmantošanas daudzveidību rada problēmas pašreizējai traucējumu pārvaldības pieejai. Tie ir jāizskata un jāpārvērtē līdz ar uztvērēju raksturlielumiem un sarežģītākiem mehānismiem, ar ko novērš traucējumus, nolūkā pašreizējiem un turpmākajiem spektra lietotājiem nerastos kaitīgi traucējumi vai netiktu apgrūtināta spektra darbība. Turklāt atbilstošos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var ieviest kompensējošus pasākumus, lai segtu ar ieviešanu saistīto traucējumu novēršanas tiešās izmaksas un pārejas izmaksas.
Grozījums Nr.  15 Lēmuma priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Saskaņā ar Komisijas parauginiciatīvas “Digitālā programma Eiropai” mērķiem, bezvadu platjosla var ievērojami sekmēt ekonomikas atlabšanu un izaugsmi, ja tiek darīts pieejams pietiekams spektrs, lietošanas tiesības piešķir ātri un ir atļauta tirdzniecība, lai pielāgotos tirgus attīstībai. Digitālajā programmā paredzēts, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam būs piekļuve platjoslas pakalpojumiem ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Tāpēc spektrs, kas jau izraudzīts, līdz 2012. gadam jāatļauj virszemes sakariem, lai visiem nodrošinātu vieglu piekļuvi bezvadu platjoslas pakalpojumiem, jo īpaši spektra joslās, kas piešķirtas ar Komisijas Lēmumu 2008/477/EK, 2008/411/EK un 2009/766/EK. Lai papildinātu virszemes platjoslas pakalpojumus un nodrošinātu pārklājumu visattālākajiem Savienības apgabaliem, piekļuve pieejamai satelīta platjoslai var būt ātrs un reāls risinājums.	(12) Saskaņā ar Komisijas parauginiciatīvas “Digitālā programma Eiropai” mērķiem, bezvadu platjoslas pakalpojumi ievērojami sekmē ekonomikas atlabšanu un izaugsmi, ja tiek darīts pieejams pietiekams spektrs, lietošanas tiesības piešķir ātri un ir atļauta tirdzniecība, lai pielāgotos tirgus attīstībai. Digitālajā programmā paredzēts, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam būs piekļuve platjoslas pakalpojumiem ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Tāpēc spektrs, kas jau saskaņots, līdz 2012. gadam jāatļauj virszemes sakariem, lai visiem nodrošinātu vieglu piekļuvi bezvadu platjoslas pakalpojumiem, jo īpaši spektra joslās, kas piešķirtas ar Komisijas Lēmumu 2008/477/EK, 2008/411/EK un 2009/766/EK. Lai papildinātu virszemes platjoslas pakalpojumus un nodrošinātu pārklājumu visattālākajiem Savienības apgabaliem, piekļuve pieejamai satelīta platjoslai var būt ātrs un reāls risinājums.
Grozījums Nr.  16 Lēmuma priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Daudzi līdzīgi pētījumi liecina, ka mobilo datu pārraides apjoms ātri pieaug un katru gadu dubultojas. Ja šāds temps turpināsies nākamajos gados, kas ir ticams, mobilo datu pārraides apjoms no 2009. gada līdz 2014. gadam būs pieaudzis gandrīz 40 reižu. Lai pārvaldītu šo eksponenciālo pieaugumu, būs nepieciešamas vairākas regulējošo iestāžu un tirgus dalībnieku darbības, tostarp varbūt būtu jāpaaugstina spektra efektivitāte visās jomās, turpmāk varbūt būtu jāharmonizē spektra piešķiršana bezvadu platjoslām un ar divējāda lietojuma ierīcēm jāveic pārraides pāreja uz citiem tīkliem.
Grozījums Nr.  17 Lēmuma priekšlikums 12.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b) Būtu jāievieš elastīgāki spektra lietošanas noteikumi, lai veicinātu inovāciju un ātrdarbīgus platjoslas savienojumus, kas ļautu uzņēmumiem samazināt izmaksas un palielināt konkurētspēju un sniegtu iespēju izstrādāt jaunus interaktīvus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, izglītības, veselības aprūpes un vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā.
Grozījums Nr.  18 Lēmuma priekšlikums 12.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12c) Eiropas tirgus ar gandrīz 500 miljoniem cilvēku, kuriem pieejams ātrdarbīgs platjoslas pieslēgums, būtu dzinulis iekšējā tirgus attīstībai, kas pasaules līmenī radītu vienreizēju lietotāju kritisko masu, visos reģionos piedāvājot jaunas iespējas un katram lietotājam nodrošinot lielāku ieguvumu un Savienībai — potenciālu kļūt par pasaulē vadošo uz zināšanām balstīto sabiedrību. Strauja platjoslas pakalpojumu izvēršana ir izšķiroša Eiropas produktivitātes attīstībai un tam, lai rastos jauni mazie uzņēmumi, kas varētu ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un pakalpojumu nozarēs;
Grozījums Nr.  19 Lēmuma priekšlikums 12.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12d) Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU) ir novērtējusi nākotnes platjoslu spektra vajadzības Starptautisko mobilo telekomunikāciju – 2000 (IMT-2000) un IMT progresīvo sistēmu (piemēram, 3G un 4G mobilo sakaru) attīstībai, kas 2020. gadā sasniegs 1 280 līdz 1 720 MHz komerciālās mobilās rūpniecības vajadzībām katram ITU reģionam, tostarp Eiropai. Neatbrīvojot papildu spektru, kam vajadzētu būt saskaņotam starptautiskā līmenī, jauni pakalpojumi un ekonomikas izaugsme tiks traucēta mobilo tīklu ierobežotās jaudas dēļ.
Grozījums Nr.  20 Lēmuma priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Frekvenču josla 800 MHz ir optimāla lielu platību nodrošināšanai ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Lēmumam 2010/267/ES un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam, kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu likumdošanas jomā, šī josla līdz 2013. gadam principā tiktu darīta pieejama Savienības elektroniskajiem sakariem. Ilgākā laika posmā varētu paredzēt arī papildus spektru zem 790 MHz atkarībā no pieredzes un spektra trūkuma citās joslās, kas ir piemērotas pārklājumam. Ņemot vērā 800 MHz joslas jaudu, lai pārraidītu lielos apgabalos, pārklājuma nodrošināšanas tiesībām jāpievieno saistības.	(13) Papildus 900 MHz joslas savlaicīgai un konkurenci veicinošai atbrīvošanai saskaņā ar pārskatīto „GSM” Direktīvu 2009/114/EK frekvenču joslu 800 MHz var optimāli izmantot lielu platību nodrošināšanai ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Lēmumam 2010/267/ES un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam, kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu likumdošanas jomā, šī josla līdz 2013. gadam principā tiktu darīta pieejama Savienības elektroniskajiem sakariem. Steidzama ieviešana saistībā ar šo joslu ir nepieciešama, lai izvairītos no tehniskiem traucējumiem, jo īpaši plašākos reģionos starp dalībvalstīm. Ņemot vērā 800 MHz joslas jaudu, lai pārraidītu lielos apgabalos, pārklājuma nodrošināšanas tiesībām jāpievieno saistības, kuras panāktas, pamatojoties uz tehniskās un pakalpojumu neitralitātes principiem. Papildus spektra piešķiršanai bezvadu platjoslai 1,5 GHz joslā (1 452–1 492 MHz) būtu jāatbrīvo arī 2,3 GHz josla (2 300–2 400 MHz), lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajām pārraidēm, kā arī jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un jāatbalsta Eiropas mēroga operatoru izveide Savienībā. Turpmāka spektra piešķiršana mobilo sakaru pakalpojumiem, piemēram, 700 MHz joslā (694-790 MHz), būtu jāizvērtē atkarībā no nākotnes jaudas prasībām bezvadu platjoslas pakalpojumiem un analogajai televīzijai.
Grozījums Nr.  21 Lēmuma priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Palielinātas mobilās platjoslas iespējas ir svarīgas, lai nodrošinātu jaunas izplatīšanas platformas kultūras jomai, tādējādi ieguldot šīs nozares sekmīgā turpmākajā attīstībā. Ir būtiski, ka virszemes televīzijas pakalpojumu sniedzēji un citi tirgus dalībnieki var turpināt pašreizējos pakalpojumus, kad bezvadu pakalpojumu vajadzībām tiek atbrīvota papildu spektra daļa. Pārejas izdevumus saistībā ar papildu spektra atbrīvošanu var segt ar ieņēmumiem no licences maksām, tā raidorganizācijām sniedzot tādas pašas iespējas kādas šodien tiek izmantotas arī citās spektra daļās.
Grozījums Nr.  22 Lēmuma priekšlikums 13.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b) Bezvadu piekļuves sistēmas, tostarp vietējās piekļuves radiotīkli, ir pārauguši savus līdz šim piešķirtos apjomus, kas saņemti bez licences 2,4GHz un 5GHz joslās. Attiecībā uz pašreizējās frekvenču izmantošanas un jaunu frekvenču spektra vajadzību uzskaiti un atkarībā no spektra izmantošanas citiem lietojumiem, būtu jāizvērtē, cik lietderīgi ir plašāk piešķirt nelicencētu spektru bezvadu piekļuves sistēmām, tostarp vietējiem radiotīkliem, ko paredz Lēmums 2005/513/EK.
Grozījums Nr.  23 Lēmuma priekšlikums 13.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13c) Kaut gan apraide arī turpmāk būs svarīga platforma satura izplatīšanai, jo tā joprojām ir visekonomiskākā plašsaziņas līdzekļu platforma, fiksētā un mobilā platjosla un citi jauni pakalpojumi kultūras jomai sniedz jaunas iespējas dažādot informācijas izplatīšanu, piedāvāt pakalpojumus pēc pieprasījuma un izmantot lielā datu pārraides pieauguma ekonomisko potenciālu.
Grozījums Nr.  24 Lēmuma priekšlikums 13.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13d) Līdzīgi „GSM” standartam, kas sekmīgi tika pieņemts visā pasaulē, pateicoties agrīnai un mērķtiecīgai harmonizēšanai visā Eiropā, Savienībai jānosaka mērķis izveidot vispārēju programmu spektru pārdalei nākotnē, īpaši attiecībā uz visefektīvāko spektra daļu. Vienošanās panākšana Pasaules radio konferencē 2016. gadā būs galvenais faktors, lai nodrošinātu harmonizēšanu pasaulē un koordinēšanu ar kaimiņos esošajām trešām valstīm.
Grozījums Nr.  25 Lēmuma priekšlikums 13.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13e) Bezvadu piekļuves sistēmas, tostarp vietējās piekļuves radiotīkli, ir pārauguši savus līdz šim piešķirtos apjomus, kas saņemti bez licences 2,4GHz un 5GHz joslās. Lai pievienotu jaunākās paaudzes bezvadu tehnoloģijas, nepieciešami plašāki kanāli, kas dotu iespēju izmantot ātrumu virs 1Gbps.
Grozījums Nr.  26 Lēmuma priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Tā kā kopēja pieeja un apjomradīti ietaupījumi ir būtiski, lai attīstītu platjoslas sakarus visā Savienībā un lai novērstu konkurences izkropļojumus un tirgus fragmentāciju starp dalībvalstīm, jādefinē atsevišķi atļauju un procedūras nosacījumi saskaņotai rīcībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Nosacījumi var ietvert saistības attiecībā uz pārklājumu, spektra bloka izmēru, tiesību piešķiršanas laiku, piekļuvi mobilajiem virtuālajiem tīkla operatoriem (MVTO) un izmantošanas tiesību ilgumu. Atspoguļojot spektra tirdzniecības nozīmi spektra efektīvas izmantošanas palielināšanā un attīstot bezvadu iekārtu un pakalpojumu iekšējo tirgu, šie nosacījumi jāpiemēro tām spektra joslām, ko piešķir bezvadu sakariem, un kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt.	(14) Tā kā kopēja pieeja un apjomradīti ietaupījumi ir būtiski, lai attīstītu platjoslas sakarus visā Savienībā un lai novērstu konkurences izkropļojumus un tirgus fragmentāciju starp dalībvalstīm, būtu jādefinē atsevišķi atļauju un procedūras nosacījumi saskaņotai rīcībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Ar šiem nosacījumiem būtu galvenokārt jānodrošina jaunu dalībnieku piekļuve zemākām joslām, izmantojot izsoles vai citas konkurences procedūras. Nosacījumi var arī ietvert saistības attiecībā uz pārklājumu, spektra bloka izmēru, tiesību piešķiršanas laiku, piekļuvi mobilajiem virtuālajiem tīkla operatoriem (MVTO) un izmantošanas tiesību ilgumu. Atspoguļojot spektra tirdzniecības nozīmi spektra efektīvas izmantošanas palielināšanā, Eiropas mēroga pakalpojumu izveides sekmēšanā un bezvadu iekārtu un pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībā, šie nosacījumi jāpiemēro tām spektra joslām, ko piešķir bezvadu sakariem, un kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt.
Grozījums Nr.  27 Lēmuma priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Papildu spektrs var būt vajadzīgs citās nozarēs, piemēram, transportā (drošībai, informācijas un pārvaldības sistēmām), pētniecībā un attīstībā, sabiedrības aizsardzībā un palīdzībā katastrofu gadījumā, e-veselībā un e-iekļaušanā. Sinerģiju optimizēšana starp spektra politiku un pētniecības un attīstības darbību un pētījumu veikšana par radio saderību starp dažādiem spektra lietotājiem palīdzēs inovācijām. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs palīdzēs izstrādāt spektra reglamentēšanas tehniskos aspektus, īpaši nodrošinot testēšanas iekārtas, lai pārbaudītu traucējumu modeļus, kas attiecas uz Savienības tiesību aktiem. Turklāt pētījumu rezultāti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pieprasa projektu spektra vajadzību pārbaudi, kam var būt liels ekonomisks vai ieguldījumu potenciāls, jo īpaši attiecībā uz MVU, piemēram, kognitīvo radio vai e-veselību. Atbilstoša aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem jānodrošina arī, lai atbalstītu pētniecību un attīstību un zinātnisko darbību.	(15) Papildu spektrs var būt vajadzīgs citās nozarēs, piemēram, transportā (drošībai, informācijas un pārvaldības sistēmām), pētniecībā un izstrādē, kultūrā, e-veselībā, e-iekļaušanā un sabiedrības aizsardzībai un palīdzībai katastrofu seku likvidēšanai (SAKSL), pēdējā minētajā jomā ņemot vērā aizvien lielāku video un datu pārraides izmantošanu, lai palīdzību varētu sniegt ātrāk un efektīvāk. Sinerģiju un tiešas saiknes optimizēšana starp spektra politiku un pētniecības un izstrādes darbību un pētījumu veikšana par radio saderību starp dažādiem spektra lietotājiem palīdzēs inovācijām. Attiecīgajām pētniecības organizācijām būtu jāpalīdz izstrādāt spektra reglamentēšanas tehniskos aspektus, īpaši nodrošinot testēšanas iekārtas, lai pārbaudītu traucējumu modeļus, kas attiecas uz Savienības tiesību aktiem. Turklāt pētījumu rezultāti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pieprasa projektu spektra vajadzību pārbaudi, kam var būt liels ekonomisks vai ieguldījumu potenciāls, jo īpaši attiecībā uz MVU, piemēram, kognitīvo radio vai e-veselību. Atbilstoša aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem jānodrošina arī, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi un zinātnisko darbību.
Grozījums Nr.  28 Lēmuma priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem ir būtiska iedzīvotāju labklājībai un saskaņotai pieejai spektra atļaujām Savienībā. Vienlaikus ievērojot Padomes Ieteikumu 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku iedarbībai, ir svarīgi nodrošināt spektra izmantošanas jonizējošās un nejonizējošās ietekmes uz veselību pastāvīgu uzraudzību, tostarp arvien vairāk iekārtu veidu izmantotā dažādu frekvenču spektra kumulatīvu iedarbību reālos apstākļos.	(17) Sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem ir būtiska iedzīvotāju labklājībai un saskaņotai pieejai spektra atļaujām Savienībā; vienlaikus ievērojot Padomes Ieteikumu 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku iedarbībai, ir svarīgi panākt labāku izpratni par elektromagnētisko lauku ietekmi uz dzīvajiem organismiem un nodrošināt spektra izmantošanas jonizējošās un nejonizējošās ietekmes uz veselību pastāvīgu uzraudzību, tostarp arvien vairāk iekārtu veidu izmantotā dažādu frekvenču spektra kumulatīvu iedarbību reālos apstākļos. Pienācīga sabiedrības drošības līmeņa panākšanai dalībvalstīm ir jānodrošina, ka aizsardzības pasākumi ir tehnoloģiju un pakalpojumu ziņā neitrāli.
Grozījums Nr.  29 Lēmuma priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Būtiski sabiedrības interešu mērķi, piemēram, cilvēku dzīvības aizsardzība prasa koordinētu tehnisko risinājumu drošības un avārijas dienestu sadarbībai starp dalībvalstīm. Drošības pakalpojumu, ierīču un novatorisku Eiropas mēroga vai savietojamu drošības un ārkārtas risinājumu izstrādei un brīvai apritei uz saskaņota pamata ir jābūt pieejamam pietiekamam spektram. Pētījumi jau ir pierādījuši vajadzību pēc harmonizēta papildu spektra zem 1 GHz, lai nākamajos 5 līdz 10 gados sniegtu mobilos platjoslas pakalpojumus sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku novēršanai visā Savienībā.	(18) Būtiski sabiedrības interešu mērķi, piemēram, cilvēku dzīvības aizsardzība prasa koordinētu tehnisko risinājumu drošības un avārijas dienestu sadarbībai starp dalībvalstīm. Drošības pakalpojumu, ierīču un novatorisku Eiropas mēroga vai savietojamu drošības un ārkārtas risinājumu izstrādei un brīvai apritei ir jābūt pieejamam pietiekamam spektram koordinētā Eiropas mēroga radiofrekvenču spektra blokā. Pētījumi jau ir pierādījuši vajadzību pēc harmonizēta papildu spektra zem 1 GHz, lai nākamajos 5 līdz 10 gados sniegtu mobilos platjoslas pakalpojumus sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku novēršanai visā Savienībā. Jebkurā harmonizēta papildu spektra piešķiršanā sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku likvidēšanai (SAKSL) zem 1 GHz ir jāizskata iespēja atbrīvot vai kopīgi izmantot citu SAKSL spektru.
Grozījums Nr.  30 Lēmuma priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Spektra regulējumam ir spēcīgas pārrobežu jeb starptautiskas dimensijas tā izplatīšanas rakstura, no to tirgu starptautiskā rakstura, kas balstīti uz radio viļņu izmantošanas pakalpojumiem, kā arī vajadzības izvairīties no kaitīgiem traucējumiem starp valstīm dēļ. Turklāt atsauces uz starptautiskajiem nolīgumiem Direktīvā 2002/21/EK un 2002/20/EK (ar grozījumiem) nozīmē, ka dalībvalstis nedrīkst uzņemties starptautiskas saistības, kas kavē vai ierobežo to Savienības saistību izpildi. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesu praksi jāpieliek visas nepieciešamās pūles, lai nodrošinātu to kompetencē esošu Savienības jautājumu atbilstīgu pārstāvniecību starptautiskās organizācijās, kas atbild par spektra koordināciju. Turklāt, ja Savienības politika vai kompetence ir apdraudēta, Savienībai politiski jāvada sarunu sagatavošana un jāuzņemas loma daudzpusējās sarunās, tostarp Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā, kas atbilst tās atbildības līmenim par spektra jautājumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.	(19) Spektra regulējumam ir spēcīgas pārrobežu jeb starptautiskas dimensijas tā izplatīšanas rakstura, no to tirgu starptautiskā rakstura, kas balstīti uz radio viļņu izmantošanas pakalpojumiem, kā arī vajadzības izvairīties no kaitīgiem traucējumiem starp valstīm dēļ. Turklāt atsauces uz starptautiskajiem nolīgumiem Direktīvā 2002/21/EK un 2002/20/EK (ar grozījumiem) nozīmē, ka dalībvalstis nedrīkst uzņemties starptautiskas saistības, kas kavē vai ierobežo to Savienības saistību izpildi. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesu praksi jāpieliek visas nepieciešamās pūles, lai nodrošinātu to kompetencē esošu Savienības jautājumu atbilstīgu pārstāvniecību starptautiskās organizācijās, kas atbild par spektra koordināciju. Turklāt, ja Savienības politika vai kompetence ir apdraudēta, Savienībai politiski jāvada sarunu sagatavošana un jānodrošina vienota viedokļa paušana daudzpusējās sarunās, tostarp Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā, kas atbilst tās atbildības līmenim par spektra jautājumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai attiecībā uz spektra izmantošanu panāktu pasaules mēroga sinerģijas un apjomradītus ietaupījumus.
Grozījums Nr.  31 Lēmuma priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) 2012. gada WRC ietver konkrētus Savienības nozīmes jautājumus, piemēram, digitālā dividende, zinātniskie un meteoroloģiskie pakalpojumi, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas, satelītu sakari un spektra izmantošana GALILEO vajadzībām (izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 876/20029, ar ko izveido kopuzņēmumu Galileo un Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/200410 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi), kā arī Eiropas programmu Globālais monitorings par vidi un drošību, lai uzlabotu Zemes novērošanas datu izmantošanu.	(21) Lai novērstu arvien lielāku spiedienu uz satelītu navigācijai un satelītu sakariem paredzēto frekvenču joslu, jaunajā spektra izmantojuma plānojumā ir jāgarantē tiem paredzētais diapazons. 2012. gada WRC ietver konkrētus Savienības nozīmes jautājumus, piemēram, digitālā dividende, zinātniskie un meteoroloģiskie pakalpojumi, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas, satelītu sakari un spektra izmantošana GALILEO vajadzībām (izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 876/20029, ar ko izveido kopuzņēmumu Galileo un Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/200410 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi), kā arī Eiropas programmu Globālais monitorings1 par vidi un drošību, lai uzlabotu Zemes novērošanas datu izmantošanu.
Grozījums Nr.  32 Lēmuma priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Dalībvalstīm var būt nepieciešams arī atbalsts frekvenču saskaņošanai divpusējās sarunās ar ārpussavienības kaimiņvalstīm, tostarp pievienošanās vai kandidātvalstīm, lai izpildītu savas Savienības saistības frekvenču koordinācijas jautājumos. Tam vajadzētu palīdzēt arī izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un uzlabot spektra izmantošanas efektivitāti un spektra izmantojuma konverģenci pat ārpus Savienības robežām. Īpaši ir vajadzīga rīcība 800 MHz un 3,4-3,8 GHz joslās pārejai uz šūnu platjoslas tehnoloģiju un spektra saskaņošanai, kas vajadzīgs gaisa satiksmes vadības modernizēšanai.	(22) Dalībvalstis tiek mudinātas turpināt divpusējās sarunas ar kaimiņos esošajām trešām valstīm, tostarp kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, par Savienības prasību ievērošanu attiecībā uz frekvenču koordinēšanu un mēģināt panākt vienošanās, kas varētu kļūt par pozitīvu precedentu citām dalībvalstīm. Savienībai būtu tehniski un politiski jāatbalsta dalībvalstis divpusējās un daudzpusējās sarunās ar trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm, tostarp kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm. Tam vajadzētu palīdzēt arī izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un uzlabot spektra izmantošanas efektivitāti un spektra izmantojuma konverģenci pat ārpus Savienības robežām. Īpaši ir vajadzīga rīcība 800 MHz un 3,4-3,8 GHz joslās pārejai uz šūnu platjoslas tehnoloģiju un spektra saskaņošanai, kas vajadzīgs gaisa satiksmes vadības modernizēšanai.
Grozījums Nr.  33 Lēmuma priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Komisijai reizi gadā jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību.	(Grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  34 Lēmuma priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Šis lēmums neskar tirgus dalībnieku aizsardzību, ko nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu1.
	--------------- 1 OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.
Grozījums Nr.  35 Lēmuma priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. pants	1. pants
Mērķis	Mērķis un darbības joma
Ar šo lēmumu izveido radiofrekvenču spektra politikas programmu radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību.	1. Ar šo lēmumu izveido radiofrekvenču spektra politikas daudzgadu programmu spektra stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību.
	2. Šo lēmumu piemēro iekšējam tirgum visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, cita starpā elektronisko sakaru, pētniecības, izstrādes un inovāciju, transporta, enerģētikas un audiovizuālās politikas jomā.
	3. Šis lēmums ir saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvu 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 1999/05/EK un Lēmumu Nr. 676/2002/EK, kā arī pasākumiem, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem un īpašiem starptautiskajiem nolīgumiem, ņemot vērā Starptautiskās telekomunikāciju savienības noteikumus par radiosakariem.
	4. Šis lēmums neskar pasākumus, ko veic dalībvalstu līmenī, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķus, un jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku.
Grozījums Nr.  36 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. pants	2. pants
Vispārējo reglamentējošo principu piemērošana	Vispārējie reglamentējošie principi
Dalībvalstis pārredzamā veidā sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu šādu vispārējo reglamentējošo principu konsekventu piemērošanu visā Savienībā:	Dalībvalstis pārredzamā veidā sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu šādu vispārējo reglamentējošo principu konsekventu piemērošanu visā Savienībā:
a) efektīvas spektra izmantošanas veicināšana, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas;	a) efektīvas spektra izmantošanas veicināšana, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas, atspoguļojot frekvenču spektra svarīgo sabiedrisko, kultūras un saimniecisko vērtību;
b) tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā elektronisko sakaru tīklos un pakalpojumiem, saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9. pantu un, ja iespējams, citās nozarēs un pielietojumos, tādā veidā, lai veicinātu spektra izmantošanas efektivitāti, jo īpaši, veicinot elastību un inovācijas;	b) vispiemērotākās, nediskriminējošās un vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti;
c) vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti;	c) iekšējā tirgus un digitālo pakalpojumu attīstības garantēšana, nodrošinot efektīvu konkurenci un visā Eiropā līdzvērtīgus konkurences apstākļus un turpmāk sekmējot visas Eiropas pakalpojumu izveidošanu;
d) iekšējā tirgus darbības garantēšana, jo īpaši efektīvas konkurences nodrošināšana.	d) inovāciju veicināšana;
	e) attiecīgo Savienības tiesību aktu par elektromagnētiska lauka ietekmi uz cilvēka veselību pilnīga ievērošana, nosakot tehniskās prasības spektra izmantošanai;
	f) tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā.
Grozījums Nr.  37 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8.a, 9. un 9.b pantu un ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK elektroniskajiem sakariem piemēro šādus īpašus principus:
	a) tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem un radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanai vai iznomāšanai;
	b) radiofrekvenču izmantošanas harmonizācijas veicināšana visā Savienībā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu;
	c) pieaugošo mobilo datu pārraižu un platjoslas pakalpojumu vienkāršošana, jo īpaši veicinot elastību, un inovācijas sekmēšana, ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut kaitīgus traucējumus un nodrošināt pakalpojumu tehnisko kvalitāti;
	d) efektīvas konkurences saglabāšana un attīstīšana, ar ex ante vai ex post pasākumiem novēršot pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, kas rada būtisku kaitējumu konkurencei.
Grozījums Nr.  38 Lēmuma priekšlikums 3. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) savlaicīgi darīt pieejamu pietiekamu apjomu piemērota spektra, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus;	a) mobilo datu pārraidēm darīt pieejamu pietiekama apjoma un piemērotu spektru, kura jauda līdz 2015. gadam sasniegtu vismaz 1200 MHz, ja vien radiofrenkvenču spektra politikas programma to neparedz citādi, atbalstīt Savienības politikas mērķus, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilo datu pārraidēm, ļaujot attīstīties komerciālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem un vienlaikus ņemot vērā svarīgus vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, kultūras daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos;
Grozījums Nr. 39 Lēmuma priekšlikums 3. pants – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) pārvarēt digitālo plaisu un īstenot digitālās programmas mērķus, nodrošinot, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam ir pieeja platjoslai vismaz 30 Mb/s apmērā, un Savienībā īstenojot visaugstāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu;
Grozījums Nr.  40 Lēmuma priekšlikums 3. pants – ab apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ab) nodrošināt Savienības līderpozīcijas bezvadu elektronisko sakaru platjoslas pakalpojumu jomā, šiem pakalpojumiem atbrīvojot pietiekama apjoma papildu spektru visrentablākajās joslās, lai tie būtu plaši pieejami;
Grozījums Nr.  41 Lēmuma priekšlikums 3. pants – ac apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ac) nodrošināt iespējas komerciālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, palielinot mobilās platjoslas jaudu;
Pašsaprotams grozījums.
Grozījums Nr.  42 Lēmuma priekšlikums 3. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) palielināt spektra izmantošanas elastību, lai veicinātu inovācijas un ieguldījumus, piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu, atverot spektru jauniem pakalpojumiem un radot iespēju spektra tiesību tirdzniecībai;	b) palielināt spektra izmantošanas elastību, lai veicinātu inovācijas un ieguldījumus, visā Savienībā konsekventi piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu, lai tehnoloģiskajiem risinājumiem, kurus varētu apstiprināt, nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un pienācīgu regulatīvo paredzamību, atbrīvojot harmonizētu spektru jaunām, progresīvām tehnoloģijām un radot iespēju spektra tiesību tirdzniecībai, tādējādi sniedzot iespējas izveidot visas Eiropas mēroga sistēmas;
Grozījums Nr.  43 Lēmuma priekšlikums 3. pants – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) mudināt pasīvu infrastruktūras koplietošanu, ja tas būtu samērīgi un nediskriminējoši, kā to paredz Direktīvas 2002/21/EK 12. pants;
Grozījums Nr.  44 Lēmuma priekšlikums 3. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci, jo īpaši elektronisko sakaru pakalpojumos, novēršot ex ante, vai labojot ex post pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, ko veic atsevišķi operatori, kas rada būtisku kaitējumu konkurencei;	d) saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci, jo īpaši elektronisko sakaru pakalpojumos, novēršot ex ante, vai labojot ex post pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, ko veic atsevišķi operatori un kas rada būtisku kaitējumu konkurencei, anulējot frekvenču lietošanas tiesības vai veicot citus pasākumus, vai arī piešķirot frekvences, ar ko novērš tirgus izkropļojumus;
Grozījums Nr.  45 Lēmuma priekšlikums 3. pants – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) samazināt iekšējā tirgus sadrumstalotību, uzlabojot koordināciju un saskaņojot tehniskās izmantošanas nosacījumus un spektra pieejamību, ja vajadzīgs, ietverot starpvalstu pakalpojumu attīstību, un Savienības līmenī veicinot diversifikācijas radītus un apjomradītus ietaupījumus;	e) lai Eiropā radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tā sekmējot ekonomisko izaugsmi un diversifikācijas radītus un apjomradītus ietaupījumus Savienībā, samazināt iekšējā tirgus sadrumstalotību un pilnībā izmantot tā potenciālu, uzlabojot koordināciju un saskaņojot tehniskās izmantošanas nosacījumus un spektra pieejamību, ja vajadzīgs;
Grozījums Nr.  46 Lēmuma priekšlikums 3. pants – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) paredzot tehniskos nosacījumus spektra piešķiršanai, pilnībā ņemt vērā attiecīgo starptautisko organizāciju apstiprinātas pētniecības rezultātus par elektromagnētiskā lauka starojuma iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību.	g) paredzot tehniskos nosacījumus spektra piešķiršanai, pilnībā ņemt vērā attiecīgo starptautisko organizāciju apstiprinātas pētniecības rezultātus par elektromagnētiskā lauka starojuma iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un tos piemērot tehnoloģiju un pakalpojumu ziņā neitrāli.
Grozījums Nr.  47 Lēmuma priekšlikums 3. pants – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) nodrošināt jaunu patēriņa produktu un tehnoloģiju pieejamību, tā garantējot atbalstu patērētājiem pārejai uz digitālo tehnoloģiju un efektīvu digitālās dividendes izmantošanu;
Grozījums Nr.  48 Lēmuma priekšlikums 3. pants – gb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	gb) samazināt Savienības oglekļa emisijas ietekmi, sekmējot bezvadu sakaru tīklu un lietojumu tehnisko efektivitāti;
Grozījums Nr.  49 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim pieņem platjoslas pakalpojumu attīstīšanai atbilstošus atļauju izsniegšanas un piešķiršanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), piemēram, ja iespējams un pamatojoties uz konsultācijām saskaņā ar 11. pantu, atļaujot attiecīgajiem uzņēmumiem tiešu vai netiešu pieeju blakusesošiem vismaz 10 MHz spektra blokiem.	1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim pieņem platjoslas pakalpojumu attīstīšanai atbilstošus atļauju izsniegšanas un piešķiršanas pasākumus, kas ir cits citam līdzīgi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), piemēram, ja iespējams un pamatojoties uz konsultācijām saskaņā ar 11. pantu, atļaujot attiecīgajiem uzņēmumiem tiešu vai netiešu pieeju blakusesošiem vismaz 10 MHz spektra blokiem, tādējādi ļaujot sasniegt iespējami augstāku jaudu un platjoslu ātrumu, kā arī paverot iespējas efektīvai konkurencei.
Grozījums Nr.  50 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, veicina kolektīvo spektra izmantošanu, kā arī spektra koplietošanu.	2. Dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, veicina kolektīvo spektra izmantošanu, kā arī spektra koplietošanu un izmantošanu bez licences un veicina tādas pašreizējās un jaunās tehnoloģijas kā ģeolokalizācijas datubāzes un kognitīvo radio, lai attīstītu, piemēram, spektra neizmantotās daļas, iepriekš veicot pienācīgu ietekmes novērtējumu.
Grozījums Nr.  51 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izstrādātu un saskaņotu radioiekārtu un telekomunikāciju terminālu, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu un tīklu standartus, kuri vajadzības gadījumā pamatojas uz Komisijas standartizācijas pilnvarām attiecīgajām standartizācijas iestādēm.	3. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izstrādātu un saskaņotu radioiekārtu un telekomunikāciju terminālu, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu un tīklu standartus, kuri vajadzības gadījumā pamatojas uz Komisijas standartizācijas pilnvarām attiecīgajām standartizācijas iestādēm. Īpašu uzmanību velta arī tāda aprīkojuma standartiem, kuru izmanto personas ar invaliditāti, vienlaikus tomēr neliedzot šādām personām tiesības pēc izvēles izmantot nestandarta aprīkojumu. Šajā sakarībā jo īpaši svarīgi būs efektīvi koordinēt spektra saskaņošanu un standartizēšanu, lai patērētāji bez ierobežojumiem un visā iekšējā tirgū var izmantot ierīces, kurām nepieciešams radiofrekvenču spektrs.
Grozījums Nr.  52 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis pastiprina pētniecību un izstrādi jauno tehnoloģiju, piemēram, kognitīvo tehnoloģiju jomā, jo to izstrāde nākotnē varētu radīt pievienoto vērtību spektra efektīvas izmantošanas ziņā.
Grozījums Nr.  53 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka atlases nosacījumi un procedūras veicina ieguldījumus un efektīvu spektra izmantošanu.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka atlases nosacījumi un procedūras veicina konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropā, ieguldījumus un efektīvu spektra kā sabiedriskās preces izmantošanu, kā arī esošo un jauno pakalpojumu un ierīču līdzāspastāvēšanu. Turklāt dalībvalstis sekmē spektra nepārtrauktu, efektīvu izmantošanu gan tīklos, gan lietojumprogrammās.
Grozījums Nr.  54 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Lai novērstu iespējamo iekšējā tirgus sadrumstalotību dēļ atšķirīgiem atlases nosacījumiem un procedūrām attiecībā uz saskaņotu spektra joslu piešķiršanu elektronisko sakaru pakalpojumiem un atļauju to tirdzniecībai visās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9.b pantu, Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādā pamatnostādnes šādu joslu atļauju piešķiršanas nosacījumiem un procedūrām, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras koplietošanu un pārklājuma nosacījumiem.	5. Lai novērstu iespējamo iekšējā tirgus sadrumstalotību dēļ atšķirīgiem atlases nosacījumiem un procedūrām attiecībā uz saskaņotu spektra joslu piešķiršanu elektronisko sakaru pakalpojumiem un atļauju to tirdzniecībai visās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9.b pantu, Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm un saskaņā ar subsidiaritātes principu nosaka paraugpraksi un sekmē informācijas apmaiņu par šādām joslām, kā arī izstrādā pamatnostādnes šādu joslu atļauju piešķiršanas nosacījumiem un procedūrām, piemēram, attiecībā uz infrastruktūras koplietošanu un pārklājuma nosacījumiem, lai visā Eiropā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ko panāk, piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu.
Grozījums Nr.  55 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Lai nodrošinātu efektīvu spektra tiesību izmantošanu un izvairītos no spektra uzkrāšanas, vajadzības gadījumā dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, ietverot naudas sodus vai tiesību atsaukšanu.	6. Lai nodrošinātu efektīvu spektra tiesību izmantošanu un izvairītos no spektra uzkrāšanas, vajadzības gadījumā dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, tostarp nosaka naudas sodus, izmanto stimulējošu maksu mehānismus un tiesību atsaukšanu.
Grozījums Nr.  56 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Šā panta 1. punktā minētos pasākumus veic papildus tuvākajā laikā paredzētajai 900 MHz joslas atvēršanai saskaņā ar „GSM” direktīvu un konkurenci veicinošā veidā. Šādi pasākumi ir jāveic nediskriminējoši, un tie nedrīkst kropļot konkurenci par labu operatoriem, kuriem jau ir dominējošas pozīcijas tirgū.
Grozījums Nr.  57 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis uztur un veicina efektīvu konkurenci un nepieļauj konkurences traucējumus iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā.	1. Dalībvalstis uztur un veicina efektīvu konkurenci un nepieļauj konkurences traucējumus gan iekšējā tirgū, gan atsevišķos dalībvalstu tirgos.
Grozījums Nr.  58 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai pilnībā īstenotu 1. punktā minētās saistības, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ar uzkrāšanu, radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai grozīšanu netiek izkropļota konkurence, dalībvalstis var pieņemt inter alia šādus pasākumus, kas neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu:	2. Lai pilnībā īstenotu 1. punktā minētās saistības, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ar piekrišanu, uzkrāšanu, radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai grozīšanu netiek izkropļota konkurence, dalībvalstis pirms spektra piešķiršanas plānošanas rūpīgi izpēta, vai šāda piešķiršana, ņemot vērā esošās spektra tiesības, kas piešķirtas attiecīgajiem tirgus dalībniekiem var izkropļot vai samazināt konkurenci attiecīgajos mobilo sakaru tīklos. Ja spektra piešķiršana var izkropļot vai samazināt konkurenci, dalībvalstis pieņem piemērotākos pasākumus efektīvas konkurences veicināšanai un vismaz vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem, kas neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu:
Grozījums Nr.  59 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) dalībvalstis drīkst ierobežot spektra apjomu, kura izmantošanas tiesības piešķir jebkuram uzņēmumam, vai var šādām izmantošanas tiesībām pievienot nosacījumus, piemēram, vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšana atsevišķās joslās vai konkrētās joslu grupās ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, joslas zem 1 GHz, kas piešķirtas elektronisko sakaru pakalpojumiem;	a) dalībvalstis drīkst ierobežot spektra apjomu, kura izmantošanas tiesības piešķir jebkuram operatoram, vai var šādām izmantošanas tiesībām pievienot nosacījumus, piemēram, vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšana, dalībvalsts vai reģionālā viesabonēšana, atsevišķās joslās vai konkrētās joslu grupās ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, joslas zem 1 GHz, kas piešķirtas elektronisko sakaru pakalpojumiem;
Grozījums Nr.  60 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) dalībvalstis var rezervēt noteiktu daļu spektra joslas vai joslu grupas, kas tiks piešķirta jauniem tirgus dalībniekiem, kuriem iepriekš spektrs nav bijis piešķirts vai arī kuriem piešķirtais spektrs ir bijis ievērojami mazāks, lai šādā veidā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus gan sākotnējiem tirgus dalībniekiem, gan jaunajiem dalībniekiem, uz vienlīdzīgiem nosacījumiem garantējot piekļuvi zemākajām spektra joslām;
Grozījums Nr.  61 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) dalībvalstis drīkst atteikties piešķirt jaunas izmantošanas tiesības vai atļaut jaunu spektra izmantošanu noteiktās joslās, vai var pievienot nosacījumus jauno izmantošanas tiesību piešķīrumam vai jauna spektra izmantošanas atļaujai, ja tas novestu pie spektra frekvenču uzkrāšanās atsevišķiem uzņēmējiem, kas var ievērojami kaitēt konkurencei.	b) dalībvalstis drīkst atteikties piešķirt jaunas izmantošanas tiesības vai atļaut jaunu spektra izmantošanu noteiktās joslās, vai var pievienot nosacījumus jauno izmantošanas tiesību piešķīrumam vai jauna spektra izmantošanas atļaujai, ja tas novestu pie spektra frekvenču uzkrāšanās atsevišķiem uzņēmējiem gadījumos, kad šāda uzkrāšanās var ievērojami kaitēt konkurencei.
Grozījums Nr.  62 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) dalībvalstis drīkst grozīt esošās tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu ex-post pārmērīgu spektra frekvenču uzkrāšanos atsevišķiem uzņēmējiem, kas ievērojami kaitē konkurencei.	d) dalībvalstis drīkst grozīt esošās tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu ex-post pārmērīgu spektra frekvenču uzkrāšanos atsevišķiem uzņēmējiem, jo tas varētu kaitēt konkurencei.
Grozījums Nr.  63 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja dalībvalstis vēlas pieņemt kādu no 2. punktā minētajiem pasākumiem, tās rīkojas, paredzot nosacījumus atbilstīgi procedūrām, lai ieviestu minētos nosacījumus attiecībā uz tiesībām izmantot spektru vai tos variētu saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK.
Grozījums Nr.  64 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju un atlases procedūras nepieļauj kavēšanos un sekmē efektīvu konkurenci.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju un atlases procedūras nepieļauj kavēšanos, nav diskriminējošas un sekmē efektīvu konkurenci, novēršot jebkādu iespējamo konkurences noteikumu neievērošanu ES pilsoņu un patērētāju interesēs.
Grozījums Nr.  65 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neierobežojot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principus, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienībā tiek piešķirts pārklājuma un jaudas ziņā pietiekams spektrs, lai nodrošinātu, ka bezvadu lietojumi efektīvi palīdz sasniegt mērķi līdz 2020. gadam visiem iedzīvotājiem nodrošināt platjoslas piekļuvi ar ātrumu vismaz 30 Mb/s.	1. Neierobežojot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principus, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienībā tiek piešķirts pārklājuma un jaudas ziņā pietiekams harmonizēts spektrs, ļaujot Savienībā panākt augstāko platjoslas ātrumu pasaulē, lai nodrošinātu, ka bezvadu lietojumi un Eiropas līderpozīcija jauno pakalpojumu jomā efektīvi palīdz sasniegt ekonomikas izaugsmi, pildot mērķi līdz 2020. gadam visiem iedzīvotājiem nodrošināt platjoslas piekļuves ātrumu, kas nav mazāks par 30 Mb/s.
Grozījums Nr.  66 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis līdz 2012. gada 1. janvārim atļauj visa ar Komisijas Lēmumu 2008/477/EK (2,5-2,69 GHz), 2008/411/EK (3,4-3,8 GHz) un 2009/766/EK (900/1800 MHz) norādītā spektra izmantošanu saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina patērētājiem vieglu piekļuvi bezvadu platjoslas pakalpojumiem.	2. Dalībvalstis līdz 2012. gada 1. janvārim ar Komisijas Lēmumu 2008/477/EK nodrošina (2,5-2,69 GHz), 2008/411/EK (3,4-3,8 GHz) un 2009/766/EK (900/1800 MHz) joslu pieejamību, lai sekmētu bezvadu platjoslas pakalpojumu plašāku pieejamību ES iedzīvotāju un patērētāju interesēs, neskarot pašreizējos un nākotnes pakalpojumus, kuriem ir līdzvērtīga piekļuve šim spektram atbilstoši šajos Komisijas lēmumos minētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  67 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis veicina to, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nepārtraukti uzlabo savus tīklus atbilstoši jaunākajai, efektīvākajai tehnoloģijai, lai veidotu savas dividendes.
Grozījums Nr.  68 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim 800 MHz joslu dara pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK. Dalībvalstīm, kurām ārkārtēji valsts vai vietēji apstākļi nepieļauj joslas pieejamību, Komisija var atļaut īpašas atkāpes līdz 2015. gadam. Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. pantu Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata spektra izmantojumu zem 1 GHz un izvērtē, vai iespējams atbrīvot papildu spektru un darīt to pieejamu jauniem lietojumiem.	3. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim 800 MHz joslu dara pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK. Tikai izņēmuma gadījumos pamatotu tehnisku vai vēsturisku iemeslu dēļ Komisija var atļaut īpašas atkāpes līdz 2015. gada beigām, atbildot uz attiecīgās dalībvalsts atbilstoši motivētu pieteikumu. Ja pārrobežu frekvenču koordinēšanas problēmas ar vienu vai vairākām trešām valstīm vēl joprojām kavē joslas pieejamību, Komisija var atļaut īpašas ikgadējas atkāpes līdz šādu šķēršļu novēršanai. Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. pantu Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata spektra izmantojumu zem 1 GHz un izvērtē, vai iespējams atbrīvot papildu spektru un darīt to pieejamu.
Grozījums Nr.  69 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm tiek aicināta veikt atbilstoša līmeņa pasākumus, lai panāktu 1,5 GHz joslas (1 452–1 492 MHz) un 2,3 GHz joslas (2 300–2 400 MHz) turpmāku saskaņošanu un efektīvāku izmantošanu bezvadu platjoslas pakalpojumiem.
	Komisija arī pastāvīgi uzrauga pieprasījumu pēc bezvadu platjoslas pakalpojumu jaudas un līdz 2015. gada 1. janvārim sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtē pasākumu nepieciešamību, lai harmonizētu papildu spektra joslas, piemēram, 700 MHz joslu (694–790 MHz). Šajā novērtējumā ņem vērā spektra tehnoloģiju attīstību, tirgus pieredzi saistībā ar jaunajiem pakalpojumiem, iespējamās radio un televīzijas virszemes apraides vajadzības nākotnē un spektra trūkuma citās joslās, kas ir piemērotas bezvadu platjoslas pārklājumam.
	Dalībvalstis var nodrošināt, ka atbilstošos gadījumos izmantotā spektra pārejas vai pārdales tiešās izmaksas tiek pienācīgi kompensētas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  70 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina to, ka mazapdzīvotos apgabalos tiek veicināta piekļuves nodrošināšana platjoslas saturam un pakalpojumiem, izmantojot 790-862 MHz (800 MHz) joslu, jo īpaši, izmantojot pārklājuma nodrošināšanas saistības. To darot, tās izskatīs iespējas un, ja nepieciešams, veiks atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošana negatīvi neietekmē programmas izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) lietotājus.	4. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka mazapdzīvotos apgabalos tiek veicināta piekļuves nodrošināšana platjoslas pakalpojumiem, izmantojot 790-862 MHz (800 MHz) joslu, piemēram, izmantojot pārklājuma nodrošināšanas saistības, ko panāk saskaņā ar pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principiem;
	Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izskata iespējas un, ja nepieciešams, veic tehniskus un regulējošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošana negatīvi neietekmē programmas izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) lietotājus.
Grozījums Nr.  71 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtē nelicencētā spektra plašākas piešķiršanas iespējamību bezvadu piekļuves sistēmu vajadzībām, tostarp vietējiem radiotīkliem, ko paredz Lēmums 2005/513/EK attiecībā uz visu 5GHz joslu.
	Komisiju aicina turpināt pieņemto harmonizēšanas programmu veicināšanu atbilstošos starptautiskajos forumos, jo īpaši ITU Pasaules radiosakaru konferencēs.
Grozījums Nr.  72 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija tiek aicināta prioritāri pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9.b panta 3. punktu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis Savienības robežās atļauj spektra izmantošanas tiesību tirdzniecību saskaņotās 790-862 MHz (“800 MHz joslas”), 880-915 MHz, 925-960 MHz, 1710-1785 MHz, 1805-1880 MHz, 1900-1980 MHz, 2010-2025 MHz, 2110-2170 MHz, 2,5 -2,69 GHz un 3,4-3,8 GHz joslās.	5. Komisija tiek aicināta prioritāri pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9.b panta 3. punktu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis Savienības robežās atļauj spektra izmantošanas tiesību tirdzniecību saskaņotās 790-862 MHz (“800 MHz joslas”), 880-915 MHz, 925-960 MHz, 1710-1785 MHz, 1805-1880 MHz, 1900-1980 MHz, 2010-2025 MHz, 2110-2170 MHz, 2,5 -2,69 GHz un 3,4-3,8 GHz joslās un citās papildu spektra daļās, kas atbrīvotas mobilajiem pakalpojumiem, neskarot pašreizējos un nākotnē sniedzamos pakalpojumus, kuriem ir līdzvērtīga piekļuve šim spektram atbilstoši Komisijas lēmumiem, kas pieņemti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK.
Grozījums Nr.  73 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina pieeju papildu frekvenču spektra joslām, lai sniegtu saskaņotus satelītpakalpojumus platjoslas piekļuvei, kas aptvers ar platjoslas piedāvājumu visu Savienības teritoriju, tostarp visattālākos apgabalus, ļaujot piekļūt internetam par cenu, kas salīdzināma ar zemes piedāvājuma cenu.	6. Lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem ir piekļuve progresīviem digitālajiem pakalpojumiem, tostarp platjoslām, jo īpaši attālākajos un mazapdzīvotos reģionos, dalībvalstis un Komisija var noskaidrot, vai ir pieejams pietiekams frekvenču spektrs, lai sniegtu platjoslas satelītpakalpojumus, kas ļauj piekļūt internetam.
Grozījums Nr.  74 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju pārbauda iespēju padarīt pieejamākas pikošūnu–tipa bāzes stacijas (picocells) un femtošūnu–tipa bāzes stacijas (femtocells) un palielināt to izmantošanu.
Grozījums Nr.  75 Lēmuma priekšlikums -7. pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-7. pants Spektra vajadzības citām bezvadu sakaru politikas jomām
	Lai atbalstītu inovatīvu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu un citu pakalpojumu turpmāku attīstību Eiropas iedzīvotāju vajadzībām, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos ieguvumus no vienota digitālā tirgus, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina pietiekama spektra pieejamību šādu satelītpakalpojumu un virszemes sistēmu pakalpojumu sniegšanai.
Grozījums Nr.  76 Lēmuma priekšlikums 7. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Spektra vajadzības īpašām Savienības politikas jomām	Spektra vajadzības citām īpašām Savienības politikas jomām
Grozījums Nr.  77 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic pētījumus un pārbauda iespēju izstrādāt atļauju piešķiršanas sistēmu, kas veicinātu oglekļa satura samazināšanas politiku, taupot spektra izmantošanas enerģiju, kā arī padarot spektru pieejamu bezvadu tehnoloģijām ar potenciālu uzlabot enerģijas taupīšanu, tostarp viedajiem energotīkliem un viedmērierīču sistēmām.	2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic pētījumus un pārbauda iespēju izstrādāt atļauju piešķiršanas sistēmu, kas veicinātu oglekļa satura samazināšanas politiku, taupot spektra izmantošanas enerģiju, kā arī padarot spektru pieejamu bezvadu tehnoloģijām ar potenciālu uzlabot enerģijas ietaupījumus un citu izplatīšanas tīklu, piemēram, ūdensapgādes, efektivitāti, tostarp viedajiem energotīkliem un viedmērierīču sistēmām.
Grozījums Nr.  78 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina, ka saskaņā ar saskaņotiem nosacījumiem ir pieejams pietiekams spektrs, lai atbalstītu drošības pakalpojumu attīstību un saistītu ierīču brīvu apriti, kā arī sabiedrības aizsardzības, civilās aizsardzības un katastrofu seku novēršanas novatorisku savietojamu risinājumu izstrādi.	3. Komisija nodrošina, ka atbilstoši saskaņotiem nosacījumiem un saskaņotās frekvenču joslās ir pieejams pietiekams spektrs sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku likvidēšanai (SAKSL) un tiek veikti pasākumi, lai atbalstītu drošības pakalpojumu attīstību un saistītu ierīču brīvu apriti, kā arī SAKSL novatorisku savietojamu risinājumu izstrādi. Lai nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu, Komisija šajā sakarībā izskata iespēju SAKSL vajadzībām izmantot militārās frekvenču joslas.
Grozījums Nr.  79 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis un Komisija pārskata spektra vajadzības, un, sadarbojoties ar zinātnieku aprindām, identificē vairākas pētniecības un attīstības iniciatīvas un novatoriskus lietojumus, kam var būt liela sociāli ekonomiska ietekme un/vai ieguldījumu potenciāls, un gatavojas šādiem pieteikumiem piešķirt pietiekami spektra atbilstīgi saskaņotiem tehniskiem nosacījumiem un ar vismazāk apgrūtinošu administratīvo slogu.	4. Dalībvalstis un Komisija pārskata spektra vajadzības, un, sadarbojoties ar zinātnieku un akadēmiskajām aprindām, identificē vairākas pētniecības un attīstības iniciatīvas un novatoriskus lietojumus, kam var būt liela sociāli ekonomiska ietekme un/vai ieguldījumu potenciāls, un gatavojas šādiem pieteikumiem piešķirt pietiekami spektra atbilstīgi saskaņotiem tehniskiem nosacījumiem un ar vismazāk apgrūtinošu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  80 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju cenšas panākt saskaņotu pamata joslu minimumu programmas izstrādes un īpašo pasākumu PMSE lietotājiem Savienībā, lai saskaņā ar Savienības mērķiem uzlabotu iekšējā tirgus integrāciju un kultūras pieejamību. Šo saskaņoto joslu frekvencei jābūt 1 GHz vai augstākai.
Pamatojums
Ceļojošiem māksliniekiem un grupām pašlaik ir problēmas, jo bezvadu mikrofoniem piešķirtās frekvences atšķiras ne vien dažādās dalībvalstīs, bet arī dažādās pilsētās un reģionos. PMSE nav vajadzīgas lielas pārklājuma zonas, un tādēļ ideāli piemērotas būtu frekvences, kas pārsniedz 1 GHz.
Grozījums Nr.  81 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Dalībvalstis un Komisija nodrošina spektra pieejamību radiofrekvenču identifikācijas ierīcēm (RFID) un citām ar lietu internetu (IOT) saistītām bezvadu sakaru tehnoloģijām un strādā pie tā, lai visās dalībvalstīs standartizētu spektra piešķiršanu ar IOT saistītajām sakaru tehnoloģijām.
Grozījums Nr.  82 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija ar dalībvalstu palīdzību, kuras sniedz visu attiecīgo informāciju par spektra izmantošanu, izveido esošās spektra izmantošanas un iespējamo Savienības spektra nākotnes vajadzību uzskaiti, jo īpaši diapazonā no 300 MHz līdz 3 GHz.	1. Komisija veic visa pastāvošā radio spektra izmantošanas uzskaiti, un šim nolūkam dalībvalstis sniedz visus nepieciešamos faktiskos datus.
	Dalībvalstu sniegtā informācija ir pietiekami detalizēta, lai uzskaitē varētu novērtēt frekvenču spektra izmantošanas efektivitāti, kā arī noteikt Savienības spektra iespējamās iespējas nākotnē harmonizēt spektru Savienības politikas jomu atbalstam.
	Uzskaites sākumposmā iekļauj frekvences diapazonā no 300 MHz līdz 6 GHz, pēc tām arī frekvences diapazonā no 6 GHz līdz 70 GHz.
	Vajadzības gadījumā dalībvalstis sniedz informāciju, pamatojoties uz izsniegtajām licencēm un iekļaujot tajā datus gan par komerciālajiem, gan publiskā sektora lietotājiem, bet neizpaužot uzņēmējdarbībai svarīgu un konfidenciālu informāciju.
Grozījums Nr.  83 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Uzskaite, kas minēta 1. punktā, ļauj novērtēt esošās spektra izmantošanas tehnisko efektivitāti un identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumus, neizmantoto vai neefektīvi izmantoto spektru un spektra koplietošanas iespējas. Tajā ņem vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, pamatojoties uz patērētāju un uzņēmēju prasībām, un iespēju šādas vajadzības apmierināt.	2. Uzskaite, kas minēta 1. punktā, ļauj, pamatojoties uz skaidri noteiktiem un pārredzamiem kritērijiem un metodēm, novērtēt esošās spektra izmantošanas tehnisko efektivitāti un identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumus, neizmantoto vai neefektīvi izmantoto spektru un spektra koplietošanas iespējas, pamatojoties uz pārredzamiem un kopēji un skaidri definētiem novērtēšanas kritērijiem un metodēm. Tā arī nodrošina, ka gadījumā, ja spektra izmantošana nav optimāla, tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai pēc iespējas palielinātu izmantošanas efektivitāti. Tajā ņem vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, tostarp ilgtermiņa vajadzības, pamatojoties uz patērētāju, kopienu, uzņēmumu un operatoru prasībām, un iespēju šādas vajadzības apmierināt.
Grozījums Nr. 84 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Uzskaitē iekļauj arī ziņojumu par pasākumiem, kurus dalībvalstis veikušas, lai ES līmenī ieviestu lēmumus par īpašo frekvenču joslu harmonizēšanu un izmantošanu.
Grozījums Nr.  85 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savienība piedalās starptautiskajās sarunās, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra jautājumiem, lai aizstāvētu savas intereses, rīkojoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas cita starpā attiecas uz Savienības iekšējās un ārējās kompetences principiem.	1. Savienība piedalās starptautiskajās sarunās, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra jautājumiem, lai aizstāvētu savas intereses un nodrošinātu, ka Savienībai ir vienota nostāja, rīkojoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas cita starpā attiecas uz Savienības iekšējās un ārējās kompetences principiem.
Grozījums Nr.  86 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskie noteikumi ļauj pilnībā izmantot frekvenču joslas mērķiem, kuriem tās ir izraudzītas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un ka Savienības nozaru politikas īstenošanai ir pieejams pietiekami daudz pienācīgi aizsargāta spektra.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 87 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Savienība pēc pieprasījuma nodrošina politisko un tehnisko atbalstu dalībvalstīm divpusējās sarunās ar ārpuskopienas kaimiņvalstīm, ietverot kandidātvalstis un topošās dalībvalstis, lai risinātu spektra koordinācijas jautājumus, kas neļauj dalībvalstīm īstenot savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz spektra politiku un pārvaldību. Savienība atbalsta arī trešu valstu centienus īstenot spektra pārvaldību, kas ir saderīga ar Savienības pārvaldību, lai tādējādi aizsargātu Savienības spektra politikas mērķus.	4. Lai risinātu spektra koordinācijas jautājumus, kas citādi neļautu dalībvalstīm īstenot savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz spektra politiku un pārvaldību, Savienība nodrošina politisko un tehnisko atbalstu dalībvalstīm divpusējās un daudzpusējās sarunās ar trešām valstīm, jo īpaši ārpuskopienas kaimiņvalstīm, ietverot kandidātvalstis un topošās dalībvalstis. Savienība atbalsta arī trešo valstu centienus īstenot spektra pārvaldību, kas ir saderīga ar Savienības pārvaldību, lai tādējādi aizsargātu Savienības spektra politikas mērķus.
Grozījums Nr.  88 Lēmuma priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pārskata šīs spektra politikas programmas piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktajām darbībām un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo lēmumu.	Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pārskata šīs radiofrekvenču spektra politikas programmas piemērošanu. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktajām darbībām un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo lēmumu.

• [1]  OV C 107. 6.4.2011. 53.-57. lpp.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienība ir lielākā ekonomika pasaulē. Ne ASV, ne Ķīna nav lielākas, kaut gan to bieži apgalvo sarunās par to, kurš ir vai būs pirmajā pozīcijā pasaules ekonomikā. Atšķirība ir tā, ka ASV un Ķīnai ir lielāki tirgi, tādējādi tās var piedāvāt labākus priekšnosacījumus konkurencei, konkurētspējai, jauniem pakalpojumiem, precēm un inovācijām. Eiropai ir būtiski izveidot vienotu iekšējo tirgu, lai kļūtu par līderi pasaules ekonomikā, koncentrējoties uz pakalpojumu nozari un ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām. Paradoksāli ir tas, ka jo vairāk Eiropas ekonomika attīstās par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, jo mazāk iekšējais tirgus sniedz uzņēmējdarbības iespējas Eiropā.

Digitālā programma un digitālā ekonomika var kalpot par dzinuli iekšējā tirgus īstenošanai visās mūsu ekonomikas jomās. Šim nolūkam nepieciešama spēja kļūt par līderi platjoslu un interneta lietošanā. Ir būtiski ne tikai atgūt Eiropas telekomunikāciju nozares līderpozīcijas pasaules tirgū, bet arī būt patiesam līderim informācijas tehnoloģiju attīstības un jaunu pakalpojumu un lietojumu izstrādes jomā. Tāpat ir svarīgi un pat vēl svarīgāk radīt apstākļus augstākai ražībai, kohēzijai, konkurētspējai un visas Eiropas rūpniecības piekļuvei vienotajam tirgum.

Referenta stingra pārliecība ir tā, ka Eiropai jāvada šis pārmaiņu process, radot labākās iespējas konkurētspējīgai uz zināšanām balstītajai Eiropas ekonomikai, kuru raksturo dzīvīgums, pārmaiņas un inovācijas. Tam nepieciešama pieeja interneta un platjoslu lietojumu vislabākajai jaudai un lielākajam ātrumam.

Šodien Eiropa atpaliek no citiem globālajiem dalībniekiem, kamēr ASV un Ķīna atbrīvo lielu daļu spektra, lai ļautu ātri attīstīties jauniem pakalpojumiem un augstam ātrumam mobilā interneta savienojumiem, tā iedzīvotājiem nodrošinot lielas jaudas savienojumus.

Mūsu mērķis ir padarīt Eiropu par labāko un darīt to, kas ir vislabākais Eiropai, — atvērt tirgu jauniem pakalpojumiem un lielākām mobilajām pārraidēm, nodrošināt pamatu jaunām iespējām kultūrā un satura ziņā, raidorganizācijām un sabiedriskajiem pakalpojumiem platjoslu struktūrā un vienlaicīgi garantēt tādas pašās apraides iespējas kā šodien.

Digitālās programmas mērķi paredz līdz 2013. gadam nodrošināt platjoslas pārklājumu visiem Eiropas pilsoņiem un līdz 2020. gadam — liela ātruma pārklājumu līdz pat 30 megabitiem sekundē vai vairāk (līdz 100 Mb/s pusei Eiropas mājsaimniecību). Šos mērķus jāuzskata par obligātiem un tālejošiem, un ar spektra politikas mērķiem Eiropai jānodrošina pasaulē labākā platjoslas jauda un lielākais ātrums. Mūsu mērķim jābūt nodrošināt Eiropai līderpozīcijas šajā attīstības jomā, tādējādi to padarot par līderi telekomunikāciju, kā arī progresīvās platjoslas jauno pakalpojumu attīstības un paaugstināta ražīguma izmantošanas jomā.

Salīdzinājumam — Dienvidkoreja ir izstrādājusi valsts plānu, kas paredz līdz 2012. gadam nodrošināt 1.000 Mb/s (viena gigabita) savienojuma vispārēju pieejamību. Jau pašreiz Dienvidkoreja ir vadošajā pozīcijā, jo piedāvā vidējo savienojumu 12 Mb/s (Eiropā tikai 18 % savienojumu pārsniedz 10 Mb/s). ES jābūt spējīgai konkurēt ar visiem pasaules reģioniem, lai tā varētu būt līdere.

Bezvadu platjosla ir svarīga, lai nodrošinātu, ka visiem pilsoņiem ir pieejami jauni un inovatīvi pakalpojumi. Eiropa nedrīkst atpalikt. Šķiet pašsaprotami, ka šo mērķi nevar sasniegt ar optisko šķiedru, kuras izmantošanai nepieciešami ievērojami ieguldījumi, bet gan, izmantojot dažādo pieejamo bezvadu tehnoloģiju kopumu, lai paplašinātu platjoslas pārklājumu (virszemes apraidi, kabeļu, šķiedru vai satelīta sistēmas), to attiecinot uz visu Savienības teritoriju, tostarp lauku un attālākajiem reģioniem, un ļaujot tirgum izvēlēties operatoriem un iedzīvotājiem izmaksu ziņā efektīvāko tehnoloģiju.

Bez bezvadu platjoslas platformas nevar panākt 100 % pārklājumu. Mums jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai un mainīgajiem skatīšanās paradumiem un jānodrošina, ka televīzijai var piekļūt visās platformās, tostarp mobilajās.

Patērētāju pieprasījums pēc platjoslas aug ļoti strauji. Optiskās šķiedras ieviešana (fiksētās līnijas) maksā dārgi, un ar to nebūs iespējams pilnībā apmierināt pieprasījumu pēc platjoslas.

Dažādi avoti lēš, ka datu pārraides dubultosies katru gadu līdz 2013. gadam vai arī ka laikā no 2008. līdz 2013. gadam to apjoms būs pieaudzis seškārtīgi. 2009. gadā 3G abonentu skaits ES 27 dalībvalstīs bija sasniedzis 166 miljonus, kas pārsniedz fiksēto platjoslas līniju skaitu Eiropas Savienībā. Uzņēmums O2, kas darbojas Apvienotajā Karalistē, ziņoja, ka mobilo datu pārraides apjoms Eiropā 2009. gadā dubultojās katrus trīs mēnešus. Telecom Italia paziņoja, ka mobilie sakari pieauga par 261 % no 2008. gada vidus līdz 2009. gada vidum. AT&T ziņoja, ka tās mobilo pārraižu apjoms pēdējos trīs gados pieauga par 5 000 %. Ericsson uzņēmuma vadītājs paredz, ka līdz 2020. gadam tīklam būs pievienots 50 miljardi ierīču. Saskaņā ar Cisco vizuālās tīklošanas indeksu mobilo sakaru pārraides visā pasaulē dubultosies katru gadu, no 2009. gada līdz 2014. gadam pieaugot 39 reizes.

Tas ir arī iemesls, kāpēc Eiropai bezvadu platjoslas līnijām jāatbrīvo vairāk spektra. To var un vajag panākt, ņemot vērā pašreizējo apraidi, raidorganizācijām nodrošinot tādas pašas iespējas kā šodien, nepieciešamības gadījumā kompensējot iespējamās pārejas izmaksas. Mobilās platjoslas iespējām jābūt tādām, lai apraide un kultūra kļūst par bezvadu pakalpojumu attīstības pašsaprotamu daļu.

1. Vispārējas piezīmes

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/140/EK, ar kuru groza Direktīvu 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem, Direktīvu 2002/19 par piekļuvi un savstarpējiem savienojumiem, Direktīvu 2002/20 par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu 28. apsvērumā minētas dalībvalstu kompetences spektra pārvaldības jomā, taču stratēģiskā plānošana, koordinēšana un atbilstošos gadījumos harmonizēšana Savienības līmenī var nodrošināt, ka iekšējais tirgus gūst maksimālu labumu.

Šim nolūkam ir jāpieņem radiofrekvenču spektra politikas daudzgadu programmas, lai noteiktu politikas ievirzes un mērķus radiofrekvenču spektra lietošanas stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai Kopienā.

Radiofrenkvenču spektra politikas piecu gadu programma, ar ko Eiropas Komisija iepazīstināja 2010. gada 20. septembrī, ir paredzēta tam, lai daļa digitālās dividendes, ko ieguva, veicot pāreju no analogās un digitālo tehnoloģiju, būtu pieejama bezvadu platjoslas pakalpojumiem visā ES, virzoties uz harmonizētu 800 MHz joslas (790-862 MHz) izmantošanu. Priekšlikumā atgādinātas dažas nostājas, ko Eiropas Parlaments jau paudis pirms dažiem mēnešiem, pieņemot ziņojumu par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu (Del Castillo ziņojums A7-0066/2010).

Radiofrekvenču spektra politikas programmā (RSPP) norādīts uz ciešāku mijiedarbību starp iekšējā tirgus prasībām un ES radiofrekvenču spektra stratēģijas prioritātēm, plānošanas un saskaņošanas pasākumiem, vienlaicīgi sniedzot drošību privātiem uzņēmumiem, operatoriem, ražotājiem, lietotājiem un valsts pārvaldei ilgtermiņa politikas un programmu izstrādei, pamatojoties uz stabilu tiesisko pasākumu kopumu.

Lēmuma priekšlikums par RSPP balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu par iekšējā tirgus izveidi, un tajā ņemti vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Atzīstot, ka spektrs ir katras dalībvalsts resurss, tomēr norāda, ka priekšlikuma 3. pantā noteiktos stratēģiskos mērķus — pietiekama radio spektra nodrošināšana ES stratēģisko mērķu sasniegšanai, radiofrekvenču spektra uzlabota izmantošana, izmantojot elastīgu pieeju, un efektīvas konkurences nodrošināšana spektra izmantošanas jomā — ir jākoordinē Eiropas līmenī.

Ar LESD 5. pantu nosaka subsidiaritātes principu, kas ir viens no Savienības pamatprincipiem, ar kuru nodala dalībvalstu pilnvaras no ES kompetences jomas. Direktīva par labāku regulējumu atzīst dalībvalstu kompetences spektra pārvaldībā, kas atbilstošos gadījumos, kad tas ir labākais veids iekšējā tirgus ieguvumu panākšanai, pakļautas ES harmonizēšanai.

Pastāv skaidrs dalījums starp tehnisko harmonizēšanu, ko veic Eiropas Komisija ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, un normatīvo harmonizēšanu, kam nepieciešama subsidiaritātes noteikumu īpaša izvērtēšana.

2. Īpaši komentāri

Politikas mērķi (3. pants)

Ir svarīgi nodrošināt, ka jaudas un pārklājuma nolūkā pietiekamu spektru piešķir tā, lai varētu panākt atbilstību pieaugošajam pieprasījumam pēc mobilo datu pārraidēm un lai visi ES iedzīvotāji varētu piekļūt liela ātruma platjoslām, kā to nosaka Digitālā programma. Eiropai jābūt tālejošiem mērķiem, un bezvadu pakalpojumiem jācenšas paredzēt vismaz 1200 MHz.

Spektrs bezvadu platjoslas sakariem (6. pants)

Referents uzskata, ka ir svarīgi saglabāt Komisijas noteiktos datumus (piemēram, 800 MHz joslas pieejamību elektroniskās komunikācijas pakalpojumiem no 2013. gada 1. janvāra). Izņēmumus vai atkāpes jāpieļauj tikai tehnisku iemeslu dēļ, vienlaicīgi ņemot vērā īpašas drošības un aizsardzības vajadzības. Joslas, kuras Komisija jau izraudzījusies saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, jāatbrīvo no 2012. gada 1. janvāra.

Savienībai jāstrādā, lai vairāk frekvenču tiktu piešķirtas mobilajiem pakalpojumiem, par minimālo mērķi nosakot 1200 MHz. Ir jānosaka pareizi principi, lai turpmāk varētu atbrīvot papildu spektrus.

Jārisina vairākas problēmas, un visaktuālākā no tām ir joslu pieslēgšanas izmaksas. Dalībvalstu atbildībā ietilpst kompensāciju izmaksa konkrētiem tirgus dalībniekiem, lai attiecīgā gadījumā segtu radušās izmaksas.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (23.3.2011)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu
(COM(2010)0471 – C7‑0269/2010 – 2010/0252(COD))

Atzinumu sagatavoja: Eija-Riitta Korhola

ĪSS PAMATOJUMS

1. Pirmā Radiofrenkvenču spektra politikas programma (RSPP) ir nozīmīgs pasākums, lai nodrošinātu šā ierobežotā resursa lietderīgu un optimālu izmantošanu. Komisijas pamatiniciatīvā „Digitālā programma Eiropai” spektra politikai ierādīta galvenā vieta, un tā ir izšķiroša, īstenojot stratēģijas „Eiropa 2020” izvirzītos politikas mērķus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un minētā programma ir viena no 50 prioritārajām darbībām, kuras noteiktas Aktā par vienoto tirgu.

2. RSPP mērķis ir radīt konkurētspējīgu un plaukstošu Eiropas nozari bezvadu platjoslas pakalpojumu sniegšanai un ierīču nodrošināšanai. Programmas nolūks ir izveidot vidi, kura varētu veicināt pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā.

3. Spektra, kas ir sabiedrībai piederošs īpašums, piešķiršanai vajadzētu notikt Eiropas pilsoņu interesēs. Spektra efektīva un lietderīga piešķiršana radīs lielāku sociālo, kultūras un ekonomikas labumu, sekmēs patērētāju izvēli, paaugstinās Eiropas nozaru konkurētspēju ilgtermiņā un veicinās iekšējā digitālā tirgus izveidi.

4. Spektra izmantošana platjoslas mobilajiem sakariem sniedz iedzīvotājiem labvēlīgus ieguvumus, un pēdējo gadu laikā ir strauji pieaugusi datu pārraide, izmantojot mobilo sakaru tīklus. Šis process aizvien turpinās, jo tikpat strauji pieaug viedtālruņu, planšetdatoru un sargspraudņu skaits. Turklāt platjoslas mobilajiem sakariem ir aizvien nozīmīgāka vieta, sniedzot pakalpojumus un ieviešot inovāciju citās jomās, tādās kā veselības aprūpe, izglītība, kultūra un valsts pārvalde.

5. Frekvenču saskaņošana samazinās mobilo tīklu izvēršanas izmaksas, kā arī patērētāju izmaksas par mobilajām ierīcēm un veicinās konkurenci un patērētāju izvēles iespējas. Turklāt tā samazinās kaitīgus pārrobežu traucējumus un darbības apgrūtinājumu.

6. Spektra lietderīga izmantošana var ievērojami palīdzēt vispārējai piekļuvei elektroniskajiem sakariem, jo īpaši tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas mazāk labvēlīgās vai attālākās teritorijās, piemēram, lauku apvidos vai uz salām.

7. Spektra saskaņošana un apstākļu radīšana bezvadu platjoslas pakalpojumu attīstībai sniedz jaunus instrumentus un iespējas, lai izstrādātu kultūras saturu. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt pašreizējās virszemes apraides iespējas. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis kompensē papildu izmaksas par joslas „attīrīšanu”.

8. RSPP ir jāizvirza reālistiski, taču vērienīgi mērķi, ar kuriem palīdzētu Eiropas uzņēmumiem konkurēt globālajā tirgū, stingrāk pieprasot līdzvērtīgus nosacījumus. Ja šādi vērienīgi mērķi netiks izvirzīti, Eiropas Savienība riskē būt atpalicēja. Turklāt bezvadu spektra atbrīvošana diapazonā starp 790 MHz un 862 MHz (800 MHz) ir būtiska, lai sasniegtu iniciatīvā „Digitālā programma Eiropai” noteiktos mērķus gan ātrgaitas interneta piekļuves, gan digitālo atšķirību samazināšanas ziņā. Atbrīvošanas procesam būtu jānotiek pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2013. gadā. Platjoslas izvēršanu visā ES vajadzētu veicināt ar elektroniskās pārvaldes palīdzību, tostarp publiskā iepirkuma procedūrās izmantojot elektroniskos sakarus.

9. Ir vajadzīgas ilgtermiņa stratēģijas saistības, arī laikposmam pēc 2015. gada. Ir svarīgi piedāvāt regulatīvu noteiktību, ja tiek izdarīti šādi būtiski ieguldījumi.

Attiecībā uz priekšlikumu par RSPP referente uzsver, ka:

a) jāizveido saskaņotas spektra joslas, lai veicinātu pakalpojumus visā Eiropas teritorijā, samazinātu administratīvo slogu un vēl vairāk stiprinātu iekšējo tirgu;

b) jāuzsver spektra atbrīvošana diapazonā no 790 līdz 862 MHz mobilo sakaru joslai līdz 2013. gadam;

c) jāapsver turpmāka spektra atbrīvošana „otrajā apakšjoslā” zem 790 MHz, lai varētu reaģēt uz nepārtraukti pieaugošās datu pārraides vajadzībām;

d) jāveicina frekvences, kuras izmanto lielākas raidietilpības nodrošināšanai, piemēram, 2,3 GHz;

e) jāatceras, ka pēc iespējas drīza RSPP pieņemšana ir izšķiroša. Būtiski ir panākt vienprātīgu pieeju attiecībā uz galvenajiem jautājumiem un pirmām kārtām iegūt vairāk frekvenču mobilo sakaru pakalpojumiem.

No iekšējā tirgus skatpunkta raugoties, iepriekš minētie mērķi ir veids, kā sekmēt ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību Eiropā. Mobilo sakaru nozare jau agrāk ir darbojusies kā ekonomiskās attīstības veicinātāja plašākā sabiedrībā. Mums tādēļ ir jāveido vide, kas veicina ieguldījumus, rada apstākļus izaugsmei un Eiropas izvirzīšanai globālā tirgus vadībā.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 8.a panta 3. punktā noteikts, ka Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi, kuros izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Šis lēmums neierobežo spēkā esošos ES tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 1999/5/EK un Direktīvu 2002/20/EK un 2002/21/EK, ne arī Lēmumu Nr. 676/2002/EK. Šis lēmums neierobežo pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi ES tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.	(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 8.a panta 3. punktā noteikts, ka Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi, kuros izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Ar radiofrekvenču spektra politikas programmu atbalsta mērķus un galvenās darbības, kas paredzēti stratēģijā „Eiropa 2020”, Digitālajā programmā, un tā ir iekļauta Aktā par vienoto tirgu kā viena no 50 prioritārajām darbībām. Šis lēmums neierobežo spēkā esošos ES tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 1999/5/EK, 2002/19/EK, Direktīvu 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2009/140/EK, ne arī Lēmumu Nr. 676/2002/EK. Šis lēmums neierobežo pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi ES tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Spektrs ir sabiedriskais īpašums, kurš nevar pāriet privātajā īpašumā, bet kurš valstīm ir jāregulē, lai uzlabotu tā izmantošanu, piemērojot licencētas pārraides tiesības vai izmantošanas tiesības bez licences.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Spektrs ir galvenais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai, un tādiem lietojumiem, kā signalizācijai, tālvadībai, dzirdes aparātiem, mikrofoniem, un medicīniskām iekārtām. Uz to pamatojas sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumi, tostarp civilā aizsardzība, kā arī zinātniskās darbības, piemēram, meteoroloģija, Zemes novērošana, radioastronomija un kosmosa pētniecība. Tādēļ spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālās, vides un tehniskās jomas.	(2) Spektrs ir galvenais publiskais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai, un tādiem lietojumiem, kā signalizācijai, tālvadībai, dzirdes aparātiem, mikrofoniem, un medicīniskām iekārtām. Uz to pamatojas sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumi, tostarp civilā aizsardzība, kā arī zinātniskās darbības, piemēram, meteoroloģija, Zemes novērošana, radioastronomija un kosmosa pētniecība. Spektra lietderīga izmantošana ir nozīmīga arī vispārējai piekļuvei elektroniskajiem sakariem, jo īpaši tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas mazāk apdzīvotos vai attālos rajonos, piemēram, lauku apvidos vai uz salām. Tādēļ spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālās, vides un tehniskās jomas.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Ir jāpieņem atjaunināta pieeja, ievērojot ekonomikas un sociālos aspektus, attiecībā uz spektra pārvaldību, piešķiršanu un izmantošanu, tajā īpašu uzmanību pievēršot tāda regulējuma noteikšanai, ar kuru nodrošina lielāku spektra efektivitāti, labāku frekvenču plānošanu un aizsardzību pret konkurences pārkāpumiem un tādiem ar spektra izmantošanu saistītiem pasākumiem, kuriem ir pretsabiedrisks raksturs.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu vienoto tirgu, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, elektroniskos sakarus, pētniecību un attīstību, transportu un enerģētiku.	(3) Radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu vienotais tirgus, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Spektra izmantošanas saskaņošana ir arī būtiska, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti un radītu apjomradītus ietaupījumus gan mobilo tīklu izvēršanas izmaksu ziņā, gan saistībā ar patērētāju izdevumiem par mobilajām ierīcēm. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, elektroniskos sakarus, pētniecību un izstrādi, transportu un enerģētiku. Nekādā gadījumā pašreizējo spektra tiesību īpašnieku bažām par viņu iespējamajām tiesībām nevajadzētu izraisīt kavēšanos vajadzīgo reformu īstenošanā.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Šai pirmajai programmai jo īpaši jāatbalsta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”, ņemot vērā bezvadu pakalpojumu milzīgo potenciālu veicināt uz informāciju balstītu ekonomiku, attīstīt un palīdzēt nozarēm, kam pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas un pārvarēt digitālo plaisu. Tās ir arī galvenās darbības Digitālajā programmā Eiropai, kuras mērķis ir nodrošināt ātru platjoslas internetu nākotnes ekonomikai, kas būs uz tīkla izmantošanu balstīta zināšanu ekonomika, ar tālejošu mērķi visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt vispārēju platjoslas pārklājumu ar ātrumu vismaz 30 Mb/s, tādējādi gūstot ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no digitālā vienotā tirgus. Tai arī jāatbalsta un jāveicina citas Savienības nozaru politikas jomas, piemēram, ilgtspējīga vides un ekonomiskā un sociālā integrācija visiem Savienības iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, cik inovācijām svarīgi ir bezvadu lietojumi, šī programma ir arī svarīga iniciatīva, lai atbalstītu Savienības inovāciju politiku.	(4) Šai pirmajai programmai jo īpaši jāatbalsta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”, ņemot vērā bezvadu pakalpojumu milzīgo potenciālu veicināt uz informāciju balstītu ekonomiku, sekmēt, attīstīt un atbalstīt nozares, kam pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas, piemēram, elektroniskā komercija, un pārvarēt digitālo plaisu. Tās ir arī galvenās darbības Digitālajā programmā Eiropai, kuras mērķis ir nodrošināt ātru platjoslas internetu nākotnes ekonomikai, kas būs uz tīkla izmantošanu balstīta zināšanu ekonomika, ar tālejošu mērķi visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt vispārēju platjoslas pārklājumu ar ātrumu vismaz 30 Mb/s, tādējādi gūstot ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no digitālā vienotā tirgus. Jo īpaši tā atbalsta jaunu tirgu un jaunu pakalpojumu attīstību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunu darbavietu izveidi. Tā arī veicina konkurenci un ļauj patērētājiem izmantot lielākas izvēles un preču un pakalpojumu labāku cenu priekšrocības. Elektroniskajai pārvaldei, tostarp publiskā iepirkuma procedūru organizēšanai elektroniskā veidā, ir jāsekmē platjoslas izvēršana. Šai programmai ir arī jāatbalsta un jāveicina citas Savienības nozaru politikas jomas, piemēram, ilgtspējīga vides un ekonomiskā un sociālā integrācija visiem Savienības iedzīvotājiem, jo īpaši invalīdiem un personām, kas dzīvo attālajos rajonos. Ņemot vērā to, cik inovācijām svarīgi ir bezvadu lietojumi, šī programma ir arī svarīga iniciatīva, lai atbalstītu Savienības inovāciju politiku.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pirmajai programmai jānosaka pamatprincipi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan spektra pārvaldība ir joprojām lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jāspēj to īstenot, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.	(5) Pirmajai programmai jānosaka pamatprincipi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan spektra pārvaldība lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jāspēj to īstenot, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus. Jāizvairās no īpašu spektra izmantošanas pasākumu noteikšanas valstu līmenī, lai novērstu traucējumu ietekmi Eiropas tirgos, lai gan lēmumus par izmantošanas tiesību piešķiršanu jāturpina pieņemt valstu līmenī un jāņem vērā pašreizējie valstu uzņēmējdarbības modeļi.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Spektra tirdzniecības tiesības uz apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem būtiski sekmē ekonomisko izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, nekavējoties jāatver tirdzniecībai saskaņā ar pamatdirektīvu. Turklāt, kopīgi principi attiecībā uz šādu tirgojamu tiesību formātu un saturu, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī nepamatota iegūtā spektra neizmantošana, veicinās šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglos informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā.	(8) Spektra tirdzniecības tiesības apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem būtiski sekmē ekonomisko izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, nekavējoties jāatver tirdzniecībai saskaņā ar pamatdirektīvu. Turklāt kopīgi principi attiecībā uz šādu tirgojamu tiesību formātu un saturu, kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī nepamatota iegūtā spektra neizmantošana un kopīgi standarti, lai anulētu šādas licencētas tiesības, veicinās šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglos informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā.
Grozījums Nr.  9 Lēmuma priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un pieeju lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavē inovāciju un konkurenci. Jaunu lietošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra tirdzniecību vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, rīcība esošo tiesību grozīšanai, aizliegums iegūt tiesības uz noteiktu spektru, nosacījumu par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu piemērošana, piemēram, tie, kas minēti pamatdirektīvas 9. panta 7. punktā, lai ierobežotu spektra apjomu katram operatoram, vai, lai novērstu pārmērīgu spektra uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvas Nr. 2002/20/EK (“Atļauju izsniegšanas” direktīva) 5. panta 6. punktam un Direktīvas Nr. 87/372/EEK (“GSM” direktīva) 1. panta 2. punktam.	(9) Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un pieeju lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Piešķiršanas nosacījumi ir jādefinē tā, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz pārklājumu, un tā, lai neliktu šķēršļus jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Tāpat nedrīkstētu jaunās tehnoloģijas nostādīt nelabvēlīgā situācijā tikai tā iemesla dēļ, ka tās tirgū ir pieejamas vēlāk. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavē inovāciju un konkurenci. Jaunu lietošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra tirdzniecību vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, rīcība esošo tiesību grozīšanai, aizliegums iegūt tiesības uz noteiktu spektru, nosacījumu par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu piemērošana, piemēram, tie, kas minēti pamatdirektīvas 9. panta 7. punktā, lai ierobežotu spektra apjomu katram operatoram, vai, lai novērstu pārmērīgu spektra uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvas Nr. 2002/20/EK (“Atļauju izsniegšanas” direktīva) 5. panta 6. punktam un Direktīvas Nr. 87/372/EEK (“GSM” direktīva) 1. panta 2. punktam.
Grozījums Nr.  10 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Optimāli un efektīvi spektra izmantošanai vajadzīga pastāvīga norišu uzraudzība un atjaunināta pārredzama informācija par spektra izmantošanu visā Savienībā. Tā kā Komisijas Lēmumā 2007/344/EK par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā prasīts dalībvalstīm publicēt informāciju par izmantošanas tiesībām, Savienībā ir nepieciešama sīka esošās spektra izmantošanas uzskaite, kā arī efektīva pārskatīšanas un novērtēšanas metodoloģija, lai uzlabotu spektra un radioiekārtu lietošanas efektivitāti, jo īpaši diapazonā starp 300 MHz un 3 GHz. Tas palīdzētu identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumu gan komerciālajā, gan publiskajā sektorā, kā arī neizmantoto piešķirto spektru un koplietošanas iespējas, kā arī novērtēt patērētāju un uzņēmēju vajadzības nākotnē.	(10) Optimālai un efektīvai spektra izmantošanai vajadzīga pastāvīga norišu uzraudzība un atjaunināta pārredzama informācija par spektra izmantošanu visā Savienībā. Tā kā Komisijas Lēmumā 2007/344/EK par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā prasīts dalībvalstīm publicēt informāciju par izmantošanas tiesībām, Savienībā ir nepieciešama sīka esošās spektra izmantošanas uzskaite, kā arī efektīva pārskatīšanas un novērtēšanas metodoloģija, lai uzlabotu spektra un radioiekārtu lietošanas efektivitāti, jo īpaši diapazonā starp 300 MHz un 6 GHz. Tas palīdzētu identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumu gan komerciālajā, gan publiskajā sektorā, kā arī neizmantoto piešķirto spektru un koplietošanas iespējas, kā arī novērtēt patērētāju un uzņēmēju vajadzības nākotnē. Papildus tam uzskaitē ir jāiekļauj arī ziņojums par pasākumiem, kurus dalībvalstis veikušas, lai īstenotu ES līmenī pieņemtos lēmumus par īpašo frekvenču joslu saskaņošanu un izmantošanu.
Grozījums Nr.  11 Lēmuma priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Frekvenču josla 800 MHz ir optimāla lielu platību nodrošināšanai ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Lēmumam 2010/267/ES un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam, kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu likumdošanas jomā, šī josla līdz 2013. gadam principā tiktu darīta pieejama Savienības elektroniskajiem sakariem. Ilgākā laika posmā varētu paredzēt arī papildus spektru zem 790 MHz atkarībā no pieredzes un spektra trūkuma citās joslās, kas ir piemērotas pārklājumam. Ņemot vērā 800 MHz joslas jaudu, lai pārraidītu lielos apgabalos, pārklājuma nodrošināšanas tiesībām jāpievieno saistības.	(13) Frekvenču josla 800 MHz ir optimāla lielu platību nodrošināšanai ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Lēmumam 2010/267/ES un Komisijas 2009 gada 28. oktobra ieteikumam, kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu likumdošanas jomā, šī josla līdz 2013. gadam principā tiktu darīta pieejama Savienības elektroniskajiem sakariem. Izņēmuma gadījumos vietēja rakstura apstākļos Komisija var atļaut īpašas atkāpes līdz 2015. gadam, ja dalībvalstis ir iesniegušas pietiekami pamatotu pieprasījumu. Ilgākā laika posmā vajadzētu paredzēt arī papildu spektru UHF joslā, pamatojoties uz esošās spektra izmantošanas un iespējamo Savienības spektra nākotnes vajadzību uzskaiti, atkarībā no reālā tirgus pieprasījuma, sociālajiem un kultūras mērķiem, pieredzes un spektra trūkuma citās joslās, kas ir piemērotas pārklājumam. Turklāt būtiska nozīme ir „GSM” direktīvas straujai īstenošanai saskaņā ar konkurences principiem.
Grozījums Nr.  12 Lēmuma priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Tā kā kopēja pieeja un apjomradīti ietaupījumi ir būtiski, lai attīstītu platjoslas sakarus visā Savienībā un lai novērstu konkurences izkropļojumus un tirgus fragmentāciju starp dalībvalstīm, jādefinē atsevišķi atļauju un procedūras nosacījumi saskaņotai rīcībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Nosacījumi var ietvert saistības attiecībā uz pārklājumu, spektra bloka izmēru, tiesību piešķiršanas laiku, piekļuvi mobilajiem virtuālajiem tīkla operatoriem (MVTO) un izmantošanas tiesību ilgumu. Atspoguļojot spektra tirdzniecības nozīmi spektra efektīvas izmantošanas palielināšanā un attīstot bezvadu iekārtu un pakalpojumu iekšējo tirgu, šie nosacījumi jāpiemēro tām spektra joslām, ko piešķir bezvadu sakariem, un kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt.	(14) Tā kā kopēja pieeja un apjomradīti ietaupījumi ir būtiski, lai attīstītu platjoslas sakarus visā Savienībā un lai novērstu konkurences izkropļojumus un tirgus fragmentāciju starp dalībvalstīm, jādefinē atsevišķi atļauju un procedūras nosacījumi saskaņotai rīcībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Nosacījumi var ietvert tiesību piešķiršanas laiku un izmantošanas tiesību ilgumu, kā arī nosacījumus, ar kuriem tiesības var tikt anulētas vai nodotas. Atspoguļojot spektra tirdzniecības nozīmi spektra efektīvas izmantošanas palielināšanā un attīstot bezvadu iekārtu un pakalpojumu iekšējo tirgu, šie nosacījumi jāpiemēro tām spektra joslām, ko piešķir bezvadu sakariem, un kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt.
Grozījums Nr.  13 Lēmuma priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Komisijai reizi gadā jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību.	(24) Komisijai regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību.
Grozījums Nr.  14 Lēmuma priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Šajā lēmumā nav nodoma mazināt uzņēmēju aizsardzību, ko nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu1.
	_______ 1 OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.
Grozījums Nr.  15 Lēmuma priekšlikums 1. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis	Mērķis un darbības joma
Grozījums Nr.  16 Lēmuma priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo lēmumu izveido radiofrekvenču spektra politikas programmu radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību.	1. Ar šo lēmumu izveido radiofrekvenču spektra politikas programmu radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr.  17 Lēmuma priekšlikums 1. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šis lēmums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu1.
	______________ 1OV L 337, 18.12.2009.,  37. lpp.
Grozījums Nr.  18 Lēmuma priekšlikums 1. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Šis lēmums neskar spēkā esošos ES tiesību aktus un pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi ES tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus un jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku, un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu frekvenču spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.
Grozījums Nr.  19 Lēmuma priekšlikums 2. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) efektīvas spektra izmantošanas veicināšana, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas;	a) efektīvas spektra izmantošanas veicināšana, lai visaptveroši un pēc iespējas efektīvi apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas, sekmētu pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu vispārēju piekļuvi elektroniskajiem sakariem, pārvarot pašreizējās ģeogrāfiskā stāvokļa atšķirības, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Tas ir jāpanāk, vienlaikus nodrošinot dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus bez diskriminācijas, kā arī aizsargājot katras valsts specifiku uzņēmējdarbības modeļu ziņā;
Grozījums Nr.  20 Lēmuma priekšlikums 2. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti;	c) vispiemērotākās un iespējami vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana bez diskriminācijas, lai palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti;
Grozījums Nr.  21 Lēmuma priekšlikums 2. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) iekšējā tirgus darbības garantēšana, jo īpaši efektīvas konkurences nodrošināšana.	d) iekšējā tirgus darbības garantēšana, jo īpaši efektīvas konkurences un spektra saskaņošanas un standartizēšanas efektīvas koordinēšanas nodrošināšana.
Grozījums Nr.  22 Lēmuma priekšlikums 3. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) savlaicīgi darīt pieejamu pietiekamu apjomu piemērota spektra, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus;	a) savlaicīgi darīt pieejamu pietiekamu apjomu piemērota spektra, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus, jo īpaši prioritāros mērķus saistībā ar platjoslas nodrošināšanu, it sevišķi tuvākajā laikā efektīvi īstenojot „GSM” direktīvu, kā arī sekmētu tādu ekonomikas pasākumu attīstību, kas izmanto elektroniskos sakarus, piemēram, elektronisko komerciju, teritorijās, kurās patlaban nedarbojas platjoslas savienojumi. Šie mērķi ir jāsasniedz, vienlaikus nodrošinot konkurenci un ņemot vērā svarīgus vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, kultūras daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kā arī dažādu radiofrekvenču spektra lietotāju intereses;
Grozījums Nr.  23 Lēmuma priekšlikums 3. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci, jo īpaši elektronisko sakaru pakalpojumos, novēršot ex ante, vai labojot ex post pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, ko veic atsevišķi operatori, kas rada būtisku kaitējumu konkurencei;	d) anulējot frekvenču lietošanas tiesības vai veicot citus pasākumus, saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci, jo īpaši elektronisko sakaru pakalpojumos, novēršot ex ante, vai labojot ex post tādu pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, ko veic atsevišķi operatori un kas rada būtisku kaitējumu konkurencei;
Grozījums Nr.  24 Lēmuma priekšlikums 3. pants – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) noteikt tās spektra jomas, kurām vajadzētu būt pieejamām izmantošanai bez licences un/vai rezervētām zinātniskajai pētniecībai;
Grozījums Nr.  25 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim pieņem platjoslas pakalpojumu attīstīšanai atbilstošus atļauju izsniegšanas un piešķiršanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), piemēram, ja iespējams un pamatojoties uz konsultācijām saskaņā ar 11. pantu, atļaujot attiecīgajiem uzņēmumiem tiešu vai netiešu pieeju blakusesošiem vismaz 10 MHz spektra blokiem.	1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim pieņem platjoslas pakalpojumu attīstīšanai atbilstošus atļauju izsniegšanas un piešķiršanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva).
Grozījums Nr.  26 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izstrādātu un saskaņotu radioiekārtu un telekomunikāciju terminālu, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu un tīklu standartus, kuri vajadzības gadījumā pamatojas uz Komisijas standartizācijas pilnvarām attiecīgajām standartizācijas iestādēm.	3. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izstrādātu un saskaņotu radioiekārtu un telekomunikāciju terminālu, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu un tīklu standartus, kuri vajadzības gadījumā pamatojas uz Komisijas standartizācijas pilnvarām attiecīgajām standartizācijas iestādēm. Īpašu uzmanību velta arī tāda aprīkojuma standartiem, kuru izmanto personas ar invaliditāti, vienlaikus tomēr neliedzot šādām personām tiesības pēc izvēles izmantot nestandarta aprīkojumu. Šajā sakarībā jo īpaši svarīgi būs efektīvi koordinēt spektra saskaņošanu un standartizēšanu, lai patērētāji bez ierobežojumiem un visā iekšējā tirgū var izmantot ierīces, kurām nepieciešams radiofrekvenču spektrs.
Grozījums Nr.  27 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka atlases nosacījumi un procedūras veicina ieguldījumus un efektīvu spektra izmantošanu.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka atlases nosacījumi un procedūras veicina ieguldījumus un efektīvu spektra kā sabiedriskā īpašuma izmantošanu.
Grozījums Nr.  28 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Šā panta 1. punktā minētos pasākumus veic papildus tuvākajā laikā paredzētajai 900 MHz joslas atvēršanai saskaņā ar grozīto „GSM” direktīvu un konkurenci veicinošā veidā. Šādi pasākumi ir jāveic nediskriminējoši, un tie nedrīkst kropļot konkurenci par labu operatoriem, kuriem jau ir dominējošas pozīcijas tirgū.
Grozījums Nr.  29 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai pilnībā īstenotu 1. punktā minētās saistības, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ar uzkrāšanu, radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai grozīšanu netiek izkropļota konkurence, dalībvalstis var pieņemt inter alia šādus pasākumus, kas neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu:	2. Lai pilnībā īstenotu 1. punktā minētās saistības, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ar uzkrāšanu, radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai grozīšanu netiek izkropļota konkurence, dalībvalstis, plānojot spektra piešķiršanu, rūpīgi izpēta, vai to teritorijā paredzētais spektra sadalījums, — ņemot vērā esošo spektra piešķīrumu konkurējošiem mobilo sakaru operatoriem, — iespējami samazina vai izkropļo konkurenci attiecīgajos mobilo sakaru tirgos. Ja plānotā spektra piešķiršana, ņemot vērā esošo spektra sadalījumu, iespējams, samazina vai izkropļo konkurenci, dalībvalstis novērš šādu konkurences samazināšanu vai izkropļošanu, pieņemot vismaz vienu no šādiem pasākumiem, kas neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu:
Grozījums Nr.  30 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) dalībvalstis var veikt pasākumus, lai uzņēmumiem vienmērīgāk sadalītu spektru, jaunajiem tirgus dalībniekiem rezervējot spektru frekvenču joslā vai joslu grupā ar līdzīgām īpašībām vai minētajās joslās spektru rezervējot lietošanai bez licences;
Grozījums Nr.  31 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju un atlases procedūras nepieļauj kavēšanos un sekmē efektīvu konkurenci.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju un atlases procedūras nepieļauj kavēšanos un diskrimināciju un sekmē efektīvu konkurenci.
Grozījums Nr.  32 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja dalībvalstis vēlas pieņemt kādu no 2. punktā minētajiem pasākumiem, tās rīkojas, paredzot nosacījumus saskaņā ar Atļauju izsniegšanas direktīvas 6. pantu, un atbilstīgi procedūrām, kuras paredzētas, lai ieviestu minētos nosacījumus attiecībā uz tiesībām izmantot radiofrekvences vai tos variētu, un kuras ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvā 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu1.
	__________ 1 OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir pielāgot tekstu telekomunikācijas reglamentējošajiem noteikumiem. Precizējot — nav skaidrs, vai ar šo lēmumu (5. panta 2. punkts) ierosina valstu regulatoriem noteikt jaunas pilnvaras, vai arī spēkā esošie tiesību akti nodrošina koriģējošos pasākumus un aizsargpasākumus. Jo īpaši nevajadzētu pieļaut, ka valstu regulatoriem ir iespēja izvairīties no tirgus pārskatīšanas procesa (tostarp attiecībā uz pamatdirektīvas 7. pantu) un noteikt piekļuves pienākumu tur, kur iepriekš to nevarēja noteikt.
Grozījums Nr.  33 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim 800 MHz joslu dara pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK. Dalībvalstīm, kurām ārkārtēji valsts vai vietēji apstākļi nepieļauj joslas pieejamību, Komisija var atļaut īpašas atkāpes līdz 2015. gadam. Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. pantu Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata spektra izmantojumu zem 1 GHz un izvērtē, vai iespējams atbrīvot papildu spektru un darīt to pieejamu jauniem lietojumiem.	3. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim 800 MHz joslu dara pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti Lēmumā 2010/267/ES, atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK. Dalībvalstīm, kurām ārkārtēji valsts vai vietēji apstākļi nepieļauj joslas pieejamību, Komisija var atļaut īpašas atkāpes līdz 2015. gadam. Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. pantu Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata sevišķi augstu frekvenču (UHF) joslas izmantojumu (t. i., spektru diapazonā no 300 MHz līdz 3 GHz) un izvērtē, vai iespējams atbrīvot papildu spektru un darīt to pieejamu jauniem lietojumiem. Jo īpaši apsver otrās digitālās dividendes sekmēšanu ilgākā termiņā.
Grozījums Nr.  34 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina to, ka mazapdzīvotos apgabalos tiek veicināta piekļuves nodrošināšana platjoslas saturam un pakalpojumiem, izmantojot 790-862 MHz (800 MHz) joslu, jo īpaši, izmantojot pārklājuma nodrošināšanas saistības. To darot, tās izskatīs iespējas un, ja nepieciešams, veiks atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošana negatīvi neietekmē programmas izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) lietotājus.	4. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina to, ka mazapdzīvotos apgabalos tiek veicināta piekļuves nodrošināšana platjoslas saturam un pakalpojumiem, izmantojot 790–862 MHz (800 MHz) joslu. To darot, tās izskata iespējas un, ja nepieciešams, veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošana negatīvi neietekmē programmas izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) lietotājus.
Grozījums Nr.  35 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic nepieciešamos tehniskos un regulatīvos pasākumus, lai izvairītos no kaitīgiem traucējumiem starp mobilajiem pakalpojumiem un apraidi un PMSE lietotājiem. Dalībvalstis nodrošina, lai savlaicīgi ir pieejami pietiekami līdzekļi tādu pārejas izmaksu segšanai, kas saistītas ar 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošanu un aizsargpasākumiem pret traucējumiem.
Grozījums Nr.  36 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina pieeju papildu frekvenču spektra joslām, lai sniegtu saskaņotus satelītpakalpojumus platjoslas piekļuvei, kas aptvers ar platjoslas piedāvājumu visu Savienības teritoriju, tostarp visattālākos apgabalus, ļaujot piekļūt internetam par cenu, kas salīdzināma ar zemes piedāvājuma cenu.	6. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina pieeju papildu frekvenču spektra joslām, lai sniegtu saskaņotus satelītpakalpojumus platjoslas piekļuvei, kas aptvers ar platjoslas piedāvājumu visu Savienības teritoriju, tostarp visattālākos apgabalus, ļaujot piekļūt internetam.
Pamatojums
Uzskatām, ka šā lēmuma darbības jomā nav jāiekļauj pienākums Komisijai nodrošināt iespēju sniegt saskaņotus satelītpakalpojumus platjoslas piekļuvei, „ļaujot piekļūt internetam par cenu, kas salīdzināma ar [virszemes sistēmas pakalpojumu] cenu”, un ka S-frekvenču josla, ko Eiropas mērogā licencēja 2009. gadā, atbilst prasībām attiecībā uz saskaņotiem satelītpakalpojumiem platjoslas piekļuvei.
Grozījums Nr.  37 Lēmuma priekšlikums 7. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Lai atbalstītu inovatīvu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu un citu pakalpojumu turpmāku attīstību Eiropas iedzīvotāju vajadzībām, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos ieguvumus no vienota digitālā tirgus, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina pietiekama spektra pieejamību šādu satelītpakalpojumu un virszemes sistēmu pakalpojumu sniegšanai.
Pamatojums
Lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķus, ir jānodrošina pietiekams spektrs ne vien virszemes apraidei, bet arī satelītiem, lai arī turpmāk saglabātu savas vadošās pozīcijas un izmantotu novatoriskas tehnoloģijas, kas veicina progresīvus digitālos pakalpojumus, tostarp jaunus un kvalitatīvus audiovizuālos pakalpojumus, piemēram, HDTV vai 3DTV. Attiecībā uz spektra izmantošanu ir svarīgi īstenot visaptverošu pieeju un veicināt to, lai visas tehnoloģijas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem ekonomiskas un sociālas priekšrocības, tādējādi sekmējot vienotā digitālā tirgus pilnīgu funkcionēšanu.
Grozījums Nr.  38 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina, ka saskaņā ar saskaņotiem nosacījumiem ir pieejams pietiekams spektrs, lai atbalstītu drošības pakalpojumu attīstību un saistītu ierīču brīvu apriti, kā arī sabiedrības aizsardzības, civilās aizsardzības un katastrofu seku novēršanas novatorisku savietojamu risinājumu izstrādi.	3. Komisija nodrošina, ka atbilstoši saskaņotiem nosacījumiem ir pieejams pietiekams spektrs, lai atbalstītu drošības pakalpojumu attīstību un saistītu ierīču brīvu apriti, kā arī sabiedrības aizsardzības, civilās aizsardzības un katastrofu seku novēršanas novatorisku savietojamu risinājumu izstrādi.
Grozījums Nr.  39 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju cenšas panākt saskaņotu pamata joslu minimumu PMSE lietotājiem Savienībā saskaņā ar Savienības mērķiem, lai uzlabotu iekšējā tirgus integrāciju un kultūras pieejamību. Šo saskaņoto joslu frekvencei jābūt 1 GHz vai augstākai.
Pamatojums
Ceļojošiem māksliniekiem un grupām pašlaik ir problēmas, jo bezvadu mikrofoniem piešķirtās frekvences atšķiras ne vien dažādās dalībvalstīs, bet arī dažādās pilsētās un reģionos. PMSE nav vajadzīgas lielas pārklājuma zonas, un tādēļ ideāli piemērotas būtu frekvences, kas pārsniedz 1 GHz.
Grozījums Nr.  40 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Dalībvalstis un Komisija nodrošina spektra pieejamību radiofrekvenču identifikācijas ierīcēm (RFID) un citām ar lietu internetu (IOT) saistītām bezvadu sakaru tehnoloģijām un strādā pie tā, lai visās dalībvalstīs standartizētu spektra piešķiršanu ar IOT saistītajām sakaru tehnoloģijām.
Grozījums Nr.  41 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija ar dalībvalstu palīdzību, kuras sniedz visu attiecīgo informāciju par spektra izmantošanu, izveido esošās spektra izmantošanas un iespējamo Savienības spektra nākotnes vajadzību uzskaiti, jo īpaši diapazonā no 300 MHz līdz 3 GHz.	1. Komisija ar dalībvalstu palīdzību, kuras sniedz visu attiecīgo informāciju par spektra izmantošanu, izveido esošās spektra izmantošanas un iespējamo vajadzību pēc saskaņota Savienības spektra nākotnē uzskaiti. Šādas uzskaites sākumposmā iekļauj frekvences diapazonā no 300 MHz līdz 6 GHz. Uzskaitē iekļauj arī ziņojumu par pasākumiem, kurus dalībvalstis veikušas, lai īstenotu ES līmenī pieņemtos lēmumus par īpašo frekvenču joslu saskaņošanu un izmantošanu.
Grozījums Nr.  42 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Uzskaite, kas minēta 1. punktā, ļauj novērtēt esošās spektra izmantošanas tehnisko efektivitāti un identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumus, neizmantoto vai neefektīvi izmantoto spektru un spektra koplietošanas iespējas. Tajā ņem vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, pamatojoties uz patērētāju un uzņēmēju prasībām, un iespēju šādas vajadzības apmierināt.	2. Uzskaite, kas minēta 1. punktā, ļauj, pamatojoties uz skaidri noteiktiem un pārredzamiem kritērijiem un metodēm, novērtēt esošās spektra izmantošanas tehnisko efektivitāti un identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumus, neizmantoto vai neefektīvi izmantoto spektru un spektra koplietošanas iespējas. Tajā ņem vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, pamatojoties uz patērētāju, uzņēmēju un operatoru prasībām, un iespēju šādas vajadzības apmierināt.
Grozījums Nr.  43 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja iespējams, Komisija 1. punktā minētajā uzskaitē ietver arī informāciju par tādu spektra izmantošanu dalībvalstij kaimiņos esošās trešās partnervalstīs, kurai varētu būt tieša vai netieša ietekme uz spektra izmantošanu Savienībā.
Grozījums Nr.  44 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Savienība pēc pieprasījuma nodrošina politisko un tehnisko atbalstu dalībvalstīm divpusējās sarunās ar ārpuskopienas kaimiņvalstīm, ietverot kandidātvalstis un topošās dalībvalstis, lai risinātu spektra koordinācijas jautājumus, kas neļauj dalībvalstīm īstenot savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz spektra politiku un pārvaldību. Savienība atbalsta arī trešu valstu centienus īstenot spektra pārvaldību, kas ir saderīga ar Savienības pārvaldību, lai tādējādi aizsargātu Savienības spektra politikas mērķus.	4. Savienība dalībvalstīm sniedz politisko un tehnisko atbalstu divpusējās un daudzpusējās sarunās ar ārpuskopienas kaimiņvalstīm, ietverot kandidātvalstis un topošās dalībvalstis, lai risinātu spektra koordinācijas jautājumus, kas neļauj dalībvalstīm īstenot savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz spektra politiku un pārvaldību. Savienība atbalsta arī trešo valstu centienus īstenot spektra pārvaldību, kas ir saderīga ar Savienības pārvaldību, lai tādējādi aizsargātu Savienības spektra politikas mērķus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Radiofrekvenču spektra politika
Atsauces	COM(2010)0471 – C7-0270/2010 – 2010/0252(COD)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 23.9.2010
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Eija-Riitta Korhola 13.10.2010
Pieņemšanas datums	22.3.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Cristian Silviu Buşoi, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Iliana Ivanova, Sandra Kalniete, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Toine Manders, Gianni Pittella, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Matteo Salvini, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Kyriacos Triantaphyllides, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Abad, Simon Busuttil, Cornelis de Jong, Ashley Fox, Constance Le Grip, Pier Antonio Panzeri, Antonyia Parvanova, Sylvana Rapti, Amalia Sartori
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Gahler

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (15.3.2011)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu
(COM(2010)0471 – C7‑0270/2010 – 2010/0252(COD))

Atzinumu sagatavoja: Petra Kammerevert

ĪSS PAMATOJUMS

1.  Eiropas Komisija, sagatavojot lēmuma priekšlikumu, iesniegusi pirmo Eiropas mēroga programmu attiecībā uz radiofrekvenču spektra politiku, ar ko paredz radiofrenkvenču spektra stratēgisko plānošanu un izmantošanas saskaņošanu ES, proti, radiofrenkvenču spektra politikas programmu (turpmāk RSPP).

2.  Programmas galvenais mērķis ir palielināt bezvadu platjoslas saziņai pieejamo frekvenču daudzumu, lai īstenotu Digitālajā programmā norādīto mērķi par to, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam ir jābūt piekļuvei platjoslas pakalpojumiem ar pārraidīšanas ātrumu vismaz 30 Mb/s.

3.  Radiofrekvenču spektrs ir sabiedriskais īpašums, un šo frekvenču resursi ir ārkārtīgi ierobežoti. Tās ir būtiskas, īstenojot dažādus uzdevumus sabiedriskajā, kultūras, sociālajā un ekonomikas jomā. 2009. gadā pārskatot Telekom tiesību aktus, Komisijai noteikts pienākums pienācīgi un vienādā mērā ievērot šos aspektus frekvenču spektra pārvaldībā. Telekom tiesību aktu paketē iekļautie noteikumi ir RSPP pamats. Tālab jānodrošina, ka uz RSPP attiecas vienīgi šis regulējums un tajā pilnībā tiek ņemti vērā šajā regulējumā paredzētie pamatprincipi.

4.  Jo īpaši jānodrošina tas, ka

a)  ar RSPP veicina digitālās virszemes radio apraides un hibrīdtelevīzijas attīstības iespējas. Brīvi uztveramu programmu izplatīšana ar dvb-t vai dvb-t2 standartu palīdzību Eiropā izvērsusies par neaizstājamu viedokļu dažādības balstu plašsaziņas līdzekļos. Virszemes radio apraide turklāt ir vienīgā neprioritārā apraides izplatīšanas sistēma, kas vienādā mērā un uz līdztiesīgiem pamatiem ir pieejama visiem lietotājiem. Ir jānodrošina mobilo sakaru un apraides netraucēta līdzāspastāvēšana attiecīgajās frekvenču joslās, jo īpaši tur, kur dažādu standartu uztvērēji telpiski var atrasties netālu viens no otra. Dažkārt virszemes radio apraide joprojām ir vienīgais saimnieciski saprātīgais pārraides veids pārnēsājamam, mobilajam un nākotnē izmantojamam digitālajam radio un digitālajai televīzijai;

b)  pieejamais radiofrekvenču spektrs tiek efektīvi izmantots. Šajā sakarībā vajadzīga frekvenču spektra izmantošanas regulāra novērtēšana. Saskaņā ar Telekom tiesību aktu paketi šis uzdevums jāveic dalībvalstīm. Eiropas līmenī būtu jāveic tikai koordinējošs darbs;

c)  visplašākajā mērā jānovērš traucējumi un pārklāšanās, ko izraisa frekvenču spektra pārdalīšana;

d)  jāparedz saistoši kompensācijas pasākumi attiecībā uz ieguldījumiem līdz šim izmantotajās frekvenču spektra daļās (piemēram, attiecībā uz dvb–t) vai attiecībā uz ieguldījumiem, kas nepieciešami sakarā ar jaunu frekvenču piešķiršanu (piemēram, PMSE).

5.  Radiofrekvenču spektrs kalpo visdažādāko sabiedrības interešu apmierināšanai dalībvalstīs. Turklāt pastāv ļoti daudz valsts un reģionālā līmeņa īpatnību, kas pienācīgi jāņem vērā. Rodas šaubas, vai ES var saskaņot šīs sabiedrības intereses un īpatnības tikpat labi un efektīvi, kā tās dalībvalstis. Tālab (un ievērojot pamatdirektīvas 9. panta 1. punktā atspoguļoto kompetenču sadalījumu) tiek noraidīta frekvenču augstāka līmeņa plānošana un pārvaldīšana Eiropas līmenī. Atzinuma sagatavotāja pauž skeptisku attieksmi arī pret kompetences piešķiršanu Komisijai, īstenojot sarunas starptautiskā līmenī. Savukārt būtu vēlams, lai ES veiktu koordinēšanas pienākumu, atbalstot dalībvalstis.

6.  Arī turpmāk būtu jāizvairās no pārsteidzīgiem lēmumiem par frekvenču piešķiršanu un ar piemērotu pasākumu starpniecību būtu jānodrošina, ka no jauna piešķirtajām frekvencēm piemēro uzticamus zinātniski pamatotus pārraidīšanas standartus, kas nodrošina vislielāko iespējamo pakalpojumu kvalitāti ar viszemākajām izplatīšanas izmaksām. Jau tagad ir pierādījies, ka, piemēram, LTE standarts nav efektīvāks par dvb–t2 standartu.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 8.a panta 3. punktā noteikts, ka Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi, kuros izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Šis lēmums neierobežo spēkā esošos ES tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 1999/5/EK un Direktīvu 2002/20/EK un 2002/21/EK, ne arī Lēmumu Nr. 676/2002/EK. Šis lēmums neierobežo pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi ES tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.	(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK1, 8.a panta 3. punktā noteikts, ka Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi, kuros izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Turklāt, apzinoties traucējumu reālo risku audiovizuālās apraides — gan analogās, gan neanalogās — vispārējai uztveršanai, tādai politikai un tirgum, uz ko tas attiecas, ir jānodrošina patērētāju tiesību stingra aizsardzība un sabiedrības pienācīga informēšana par gaidāmajām izmaiņām.
	1 OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.
Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Spektrs ir galvenais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai, un tādiem lietojumiem, kā signalizācijai, tālvadībai, dzirdes aparātiem, mikrofoniem, un medicīniskām iekārtām. Uz to pamatojas sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumi, tostarp civilā aizsardzība, kā arī zinātniskās darbības, piemēram, meteoroloģija, Zemes novērošana, radioastronomija un kosmosa pētniecība. Tādēļ spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālās, vides un tehniskās jomas.	(2) Spektrs ir publisks īpašums ar augstu sabiedrisko, kultūras, sociālo un saimniecisko vērtību. Tas ir galvenais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai, un tādiem lietojumiem, kā signalizācijai, tālvadībai, dzirdes aparātiem, bezvadu mikrofoniem, un medicīniskām iekārtām. Uz to pamatojas sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumi, tostarp civilā aizsardzība, saziņas uzlabošana starp iedzīvotājiem un valsti, izmantojot elektroniskās pārvaldes līdzekļus, kā arī zinātniskās darbības, piemēram, meteoroloģija, Zemes novērošana, radioastronomija un kosmosa pētniecība. Tādēļ spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālās, vides un tehniskās jomas.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu vienoto tirgu, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, elektroniskos sakarus, pētniecību un attīstību, transportu un enerģētiku.	(3) Radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu vienotais tirgus, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, elektroniskos sakarus, pētniecību un attīstību, transportu, kultūru un enerģētiku.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pirmajai programmai jānosaka pamatprincipi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan spektra pārvaldība ir joprojām lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jāspēj to īstenot, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.	(5) Pirmajai programmai jānosaka pamatprincipi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Spektra pārvaldība ir dalībvalstu kompetencē un tā jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, pieņemot pasākumus Savienības politikas īstenošanai spektra jomā. Saskaņā ar pamatdirektīvas 8.a panta 1. punktu dalībvalstu pienākums ir sadarboties savā starpā un ar Komisiju frekvenču spektra izmantošanas stratēģiskajā plānošanā, koordinēšanā un saskaņošanā.
Grozījums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Programmā jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK par reglamentējošiem noteikumiem radio spektra politikai Eiropas Kopienā (radio spektra lēmums) un Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT) tehniskās zināšanas, lai Savienības politiku, kas balstās uz spektru un par kuru vienojās Parlaments un Padome, var īstenot ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, norādot, ka šādus pasākumus var veikt, kad vien nepieciešams, lai īstenotu jau esošo Savienības politiku.	(6) Programmā jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK par reglamentējošiem noteikumiem radio spektra politikai Eiropas Kopienā (radio spektra lēmums) un Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT) tehniskās zināšanas. Savienības politiku, kas balstās uz spektru un par kuru vienojās Parlaments un Padome, var īstenot ar tehniskiem īstenošanas noteikumiem. Šo noteikumu pamatā ir jābūt pamatdirektīvas 8.a  pantā paredzētajiem ES frekvenču spektra politikas virzieniem un mērķiem.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Spektra tirdzniecības tiesības uz apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem būtiski sekmē ekonomisko izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, nekavējoties jāatver tirdzniecībai saskaņā ar pamatdirektīvu. Turklāt, kopīgi principi attiecībā uz šādu tirgojamu tiesību formātu un saturu, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī nepamatota iegūtā spektra neizmantošana, veicinās šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglos informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā.	(8) Spektra tirdzniecības tiesības uz apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem būtiski sekmē ekonomisko izaugsmi. Turklāt kopīgi principi attiecībā uz šādu tirgojamu tiesību formātu un saturu, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī nepamatota iegūtā spektra neizmantošana, veicinās šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglos informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un pieeju lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavē inovāciju un konkurenci. Jaunu lietošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra tirdzniecību vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, rīcība esošo tiesību grozīšanai, aizliegums iegūt tiesības uz noteiktu spektru, nosacījumu par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu piemērošana, piemēram, tie, kas minēti pamatdirektīvas 9. panta 7. punktā, lai ierobežotu spektra apjomu katram operatoram, vai, lai novērstu pārmērīgu spektra uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvas Nr. 2002/20/EK (“Atļauju izsniegšanas” direktīva) 5. panta 6. punktam un Direktīvas Nr. 87/372/EEK (“GSM” direktīva) 1. panta 2. punktam.	(9) Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un pieeju lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavē inovāciju un konkurenci. Jaunu lietošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra tirdzniecību vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, rīcība esošo tiesību grozīšanai, aizliegums iegūt tiesības uz noteiktu spektru, nosacījumu par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu piemērošana, piemēram, tie, kas minēti pamatdirektīvas 9. panta 7. punktā, lai ierobežotu spektra apjomu katram operatoram, vai, lai novērstu pārmērīgu spektra uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvas Nr. 2002/20/EK (“Atļauju izsniegšanas” direktīva), kas grozīta ar 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, 5. panta 6. punktam un Direktīvas Nr. 87/372/EEK (“GSM” direktīva), kas grozīta ar 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/114/EK, 1. panta 2. punktam.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Optimāli un efektīvi spektra izmantošanai vajadzīga pastāvīga norišu uzraudzība un atjaunināta pārredzama informācija par spektra izmantošanu visā Savienībā. Tā kā Komisijas Lēmumā 2007/344/EK par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā prasīts dalībvalstīm publicēt informāciju par izmantošanas tiesībām, Savienībā ir nepieciešama sīka esošās spektra izmantošanas uzskaite, kā arī efektīva pārskatīšanas un novērtēšanas metodoloģija, lai uzlabotu spektra un radioiekārtu lietošanas efektivitāti, jo īpaši diapazonā starp 300 MHz un 3 GHz. Tas palīdzētu identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumu gan komerciālajā, gan publiskajā sektorā, kā arī neizmantoto piešķirto spektru un koplietošanas iespējas, kā arī novērtēt patērētāju un uzņēmēju vajadzības nākotnē.	(10) Optimālai un efektīvai spektra izmantošanai vajadzīga pastāvīga norišu uzraudzība un atjaunināta pārredzama informācija par spektra izmantošanu visā Savienībā. Tā kā Komisijas Lēmumā 2007/344/EK par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā prasīts dalībvalstīm publicēt informāciju par izmantošanas tiesībām, Savienībā ir nepieciešama sīka esošās spektra izmantošanas uzskaite, kā arī efektīva pārskatīšanas un novērtēšanas metodoloģija, lai uzlabotu spektra un radioiekārtu lietošanas efektivitāti, jo īpaši diapazonā starp 300 MHz un 3 GHz. Tas palīdzētu identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumu gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī neizmantoto piešķirto spektru un koplietošanas iespējas, kā arī novērtēt patērētāju un uzņēmēju vajadzības nākotnē.
Pamatojums
Ir vajadzīgs skaidrojums. Spektru arī izmanto gan privātajā, gan nekomerciālā sektorā.
Grozījums Nr.  9 Lēmuma priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvai 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu saskaņotie standarti ir būtiski, lai panāktu efektīvu spektra izmantošanu, un tiem jāņem vērā juridiski noteikti koplietošanas nosacījumi. Eiropas standartiem, kas attiecas uz elektriskajām ar radio nesaistītajām un elektroniskajām iekārtām un tīkliem, jāizvairās arī no spektra izmantošanas apgrūtinājumiem. Pieaugošo apjomu un bezvadu ierīču un lietojumu kumulatīvā ietekme kopā ar spektra izmantošanas daudzveidību, rada problēmas pašreizējai traucējumu pārvaldības pieejai. Tie ir jāizskata un jāpārvērtē līdz ar uztvērēju raksturlielumiem un sarežģītākiem mehānismiem, ar ko novērš traucējumus.	(11) Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvai 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām saskaņotie standarti, to atbilstības savstarpējā atzīšana un turpmākā harmonizācija saistībā ar elektroniskajiem tīkliem un bezvadu ierīcēm ir būtiski, lai panāktu efektīvu spektra izmantošanu, un būtu jānodrošina pašreizējo un jauno lietojumu līdzāspastāvēšana. Eiropas standartiem, kas attiecas uz elektriskajām ar radio nesaistītajām un elektroniskajām iekārtām un tīkliem, jāizvairās arī no spektra izmantošanas apgrūtinājumiem. Pieaugošo apjomu un bezvadu ierīču un lietojumu kumulatīvā ietekme kopā ar spektra izmantošanas daudzveidību rada problēmas pašreizējai traucējumu pārvaldības pieejai. Tie ir jāizskata un jāpārvērtē līdz ar uztvērēju raksturlielumiem — tādiem kā uztvērēju palielināta uzticamība un raidierīču atbilstošais signālu stiprums — un sarežģītākiem mehānismiem, ar ko novērš traucējumus.
Grozījums Nr.  10 Lēmuma priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Jauno LTE platjoslas mobilo sakaru tīkli patlaban tiek ieviesti vairākās dalībvalstīs. Šie tīkli izmanto 790–862 MHz frekvenču joslu. Pašreiz šajā joslā darbojas daži radio mikrofoni, iespējams, radot traucējumus. Tas varētu attiekties arī uz ierīcēm, kas darbojas skolās, teātros un konferenču zālēs vai ko izmanto citi komerciālā, valsts vai privātā sektora lietotāji. Nepieciešamo tehnisko modernizēšanu varēs panākt tikai ievērojama finansējuma saņemšanas gadījumā, un šajā sakarībā ir obligāti jāprecizē atbildības joma.
Grozījums Nr. 11 Lēmuma priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Frekvenču josla 800 MHz ir optimāla lielu platību nodrošināšanai ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Lēmumam 2010/267/ES un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam, kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu likumdošanas jomā, šī josla līdz 2013. gadam principā tiktu darīta pieejama Savienības elektroniskajiem sakariem. Ilgākā laika posmā varētu paredzēt arī papildus spektru zem 790 MHz atkarībā no pieredzes un spektra trūkuma citās joslās, kas ir piemērotas pārklājumam. Ņemot vērā 800 MHz joslas jaudu, lai pārraidītu lielos apgabalos, pārklājuma nodrošināšanas tiesībām jāpievieno saistības.	(13) Frekvenču joslu 800 MHz var izmantot lielu platību nodrošināšanai, piemēram, ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Lēmumam 2010/267/ES un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam, kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu likumdošanas jomā, šī josla līdz 2015. gadam principā tiktu darīta pieejama Savienības elektroniskajiem sakariem. Ņemot vērā 800 MHz joslas jaudu, lai pārraidītu lielos apgabalos, pārklājuma izmantošanas tiesības tiks saistītas ar nodrošināšanas pienākumu.
Grozījums Nr.  12 Lēmuma priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Papildu spektrs var būt vajadzīgs citās nozarēs, piemēram, transportā (drošībai, informācijas un pārvaldības sistēmām), pētniecībā un attīstībā, sabiedrības aizsardzībā un palīdzībā katastrofu gadījumā, e-veselībā un e-iekļaušanā. Sinerģiju optimizēšana starp spektra politiku un pētniecības un attīstības darbību un pētījumu veikšana par radio saderību starp dažādiem spektra lietotājiem palīdzēs inovācijām. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs palīdzēs izstrādāt spektra reglamentēšanas tehniskos aspektus, īpaši nodrošinot testēšanas iekārtas, lai pārbaudītu traucējumu modeļus, kas attiecas uz Savienības tiesību aktiem. Turklāt pētījumu rezultāti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pieprasa projektu spektra vajadzību pārbaudi, kam var būt liels ekonomisks vai ieguldījumu potenciāls, jo īpaši attiecībā uz MVU, piemēram, kognitīvo radio vai e-veselību. Atbilstoša aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem jānodrošina arī, lai atbalstītu pētniecību un attīstību un zinātnisko darbību.	(15) Papildu spektrs var būt vajadzīgs citās nozarēs, piemēram, transportā (drošībai, informācijas un pārvaldības sistēmām), pētniecībā un izstrādē, sabiedrības aizsardzībā un palīdzībā katastrofu gadījumā, e-veselībā, e-iekļaušanā un kultūrā. Sinerģiju optimizēšana starp spektra politiku un pētniecības un attīstības darbību un pētījumu veikšana par radio saderību starp dažādiem spektra lietotājiem palīdzēs inovācijām. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs palīdzēs izstrādāt spektra reglamentēšanas tehniskos aspektus, īpaši nodrošinot testēšanas iekārtas, lai pārbaudītu traucējumu modeļus, kas attiecas uz Savienības tiesību aktiem. Turklāt pētījumu rezultāti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pieprasa projektu spektra vajadzību pārbaudi, kam var būt liels ekonomisks vai ieguldījumu potenciāls, jo īpaši attiecībā uz MVU, piemēram, kognitīvo radio vai e-veselību. Atbilstoša aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem jānodrošina arī, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi un zinātnisko darbību.
Grozījums Nr.  13 Lēmuma priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Turklāt spektra paplašināšana iepriekš minētajos sektoros būtu jāpapildina ar sabiedrības informēšanas līdzekļiem par spektra papildu izmantošanu un apmācības programmām, lai iedzīvotāji varētu labāk izmantot oficiālo iniciatīvu iespējas un būtu reāli iespējams iesaistīt sabiedrību.
Grozījums Nr.  14 Lēmuma priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Spektra regulējumam ir spēcīgas pārrobežu jeb starptautiskas dimensijas tā izplatīšanas rakstura, no to tirgu starptautiskā rakstura, kas balstīti uz radio viļņu izmantošanas pakalpojumiem, kā arī vajadzības izvairīties no kaitīgiem traucējumiem starp valstīm dēļ. Turklāt atsauces uz starptautiskajiem nolīgumiem Direktīvā 2002/21/EK un 2002/20/EK (ar grozījumiem) nozīmē, ka dalībvalstis nedrīkst uzņemties starptautiskas saistības, kas kavē vai ierobežo to Savienības saistību izpildi. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesu praksi jāpieliek visas nepieciešamās pūles, lai nodrošinātu to kompetencē esošu Savienības jautājumu atbilstīgu pārstāvniecību starptautiskās organizācijās, kas atbild par spektra koordināciju. Turklāt, ja Savienības politika vai kompetence ir apdraudēta, Savienībai politiski jāvada sarunu sagatavošana un jāuzņemas loma daudzpusējās sarunās, tostarp Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā, kas atbilst tās atbildības līmenim par spektra jautājumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.	(19) Spektra regulējumam ir spēcīgas pārrobežu jeb starptautiskas dimensijas tā izplatīšanas rakstura, no to tirgu starptautiskā rakstura, kas balstīti uz radio viļņu izmantošanas pakalpojumiem, kā arī vajadzības izvairīties no kaitīgiem traucējumiem starp valstīm dēļ. Turklāt atsauces uz starptautiskajiem nolīgumiem Direktīvā 2002/21/EK un 2002/20/EK (ar grozījumiem) nozīmē, ka dalībvalstis nedrīkst uzņemties starptautiskas saistības, kas kavē vai ierobežo to Savienības saistību izpildi. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesu praksi un sadarbībā ar Komisiju būtu jāpārbauda, kā var efektīvi nodrošināt Savienības kopīgajām interesēm atbilstīgu pārstāvniecību starptautiskās organizācijās, kas atbild par spektra koordināciju, un ātri īstenot pārbaužu rezultātus.
Grozījums Nr.  15 Lēmuma priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Lai turpinātu attīstību, izejot no pašreizējās prakses un balstoties uz principiem, kas noteikti Padomes 1992. gada 3. februāra secinājumos par procedūrām, kas jāievēro 1992. gada Pasaules administratīvajai radiosakaru konferencei, un, ja Pasaules radiosakaru konferences (WRC) un citas daudzpusējas sarunas pieskaras principiem un politikas jautājumiem ar svarīgu Savienības dimensiju, tad Savienībai jāspēj noteikt jaunas procedūras, lai aizstāvētu savas intereses daudzpusējās sarunās, papildus ilgtermiņa mērķim kļūt par Starptautiskās telekomunikāciju savienības locekli kopā ar dalībvalstīm. Šajā sakarā Komisija, ņemot vērā Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinumu, arī var ierosināt kopējās politikas mērķus Eiropas Parlamentam un Padomei, kā noteikts Direktīvā 2002/21/EK.	(20) Komisijai, saskaņojot ar Eiropas Parlamentu un Padomi, būtu jāsagatavo priekšlikums, kā Pasaules radiosakaru konferencēs (WRC) un citās daudzpusējās sarunās, izskatot principus un politikas jautājumus ar svarīgu Savienības dimensiju, ar Savienības iestāžu starpniecību var pienācīgi pārstāvēt tās kopējās intereses. Vienlaikus, vienojoties ar Padomi, būtu jāapsver iespēja Savienībai tāpat kā dalībvalstīm būt par Starptautiskās telekomunikāciju savienības locekli un attiecīgajā gadījumā tajā iestāties.
Grozījums Nr.  16 Lēmuma priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Komisijai reizi gadā jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību.	(24) Komisija ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību.
Grozījums Nr.  17 Lēmuma priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Šis lēmums neskar tirgus dalībnieku aizsardzību, ko nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu1.
	--------------- 1 OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.
Grozījums Nr.  18 Lēmuma priekšlikums 1. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis	Mērķis un piemērošanas joma
Grozījums Nr.  19 Lēmuma priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo lēmumu izveido radiofrekvenču spektra politikas programmu radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību.	Ar šo lēmumu saskaņā ar pamatdirektīvu, Direktīvu 2002/20/EK un 2002/19/EK, kas grozītas ar Direktīvu 2009/140/EK, Direktīvu 2002/22/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK, un ar Lēmumu Nr. 67/2002/EK izveido radiofrekvenču spektra politikas programmu radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr.  20 Lēmuma priekšlikums 1. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šis lēmums neierobežo spēkā esošos ES tiesību aktus un pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi ES tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku, kā arī dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu frekvenču spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.
Grozījums Nr.  21 Lēmuma priekšlikums 2. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) efektīvas spektra izmantošanas veicināšana, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas;	a) efektīvas spektra izmantošanas veicināšana, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas, vienlaikus ņemot vērā frekvenču spektra sabiedrisko, kultūras un saimniecisko kopējo vērtību;
Grozījums Nr.  22 Lēmuma priekšlikums 2. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā elektronisko sakaru tīklos un pakalpojumiem, saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9. pantu un, ja iespējams, citās nozarēs un pielietojumos, tādā veidā, lai veicinātu spektra izmantošanas efektivitāti, jo īpaši, veicinot elastību un inovācijas;	b) tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā elektronisko sakaru tīklos un pakalpojumiem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/140/EK (pamatdirektīva), 9. pantu un, ja iespējams, citās nozarēs un pielietojumos, tādā veidā, lai veicinātu spektra izmantošanas efektivitāti, jo īpaši, veicinot elastību un inovācijas;
Grozījums Nr.  23 Lēmuma priekšlikums 2. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti;	c) vispiemērotākās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti;
Grozījums Nr. 24 Lēmuma priekšlikums 2. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) iekšējā tirgus darbības garantēšana, jo īpaši efektīvas konkurences nodrošināšana.	d) iekšējā tirgus darbības garantēšana, jo īpaši efektīvas konkurences nodrošināšana, lai saskaņā ar pamatdirektīvu, kas grozīta ar Direktīvu 2009/140/EK, sekmētu kultūras daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju.
Grozījums Nr.  25 Lēmuma priekšlikums 3. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) savlaicīgi darīt pieejamu pietiekamu apjomu piemērota spektra, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus;	a) savlaicīgi darīt pieejamu pietiekamu apjomu piemērota spektra, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus frekvenču spektra jomā, vienlaikus ņemot vērā radio apraides attīstības iespējas.
Grozījums Nr.  26 Lēmuma priekšlikums 3. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) palielināt spektra izmantošanas elastību, lai veicinātu inovācijas un ieguldījumus, piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu, atverot spektru jauniem pakalpojumiem un radot iespēju spektra tiesību tirdzniecībai;	b) palielināt spektra izmantošanas elastību, lai veicinātu inovācijas un ieguldījumus, piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu, atverot spektru jauniem pakalpojumiem un radot iespēju spektra tiesību tirdzniecībai. Turklāt dalībvalstis, veicot pasākumus, var atkāpties no šā pamatprincipa, ja šie pasākumi kalpo pamatdirektīvas 9. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktā minēto mērķu īstenošanai;
Grozījums Nr.  27 Lēmuma priekšlikums 3. pants – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) padarīt spektra izmantošanu efektīvāku, dodot priekšroku tehnoloģijām, kurām nepieciešams mazāks spektrs; papildus izmantot tādas tehnoloģijas, kurām nav nepieciešams spektrs, piemēram, publiskie interneta pieejas punkti un bezvadu internets;
Grozījums Nr.  28 Lēmuma priekšlikums 3. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) veicināt efektīvu spektra izmantošanu, izmantojot vispārējo atļauju priekšrocības un palielinot šāda veida atļauju izmantošanu;	c) veicināt efektīvu spektra izmantošanu, izmantojot vispārējo atļauju priekšrocības un palielinot šāda veida atļauju izmantošanu, un uzlabot patērētāju situāciju saistībā ar veco un jauno lietojumu līdzāspastāvēšanu;
Grozījums Nr.  29 Lēmuma priekšlikums 3. pants – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) novērst citu radio vai ar radio nesaistītu ierīču radītus kaitīgus traucējumus vai darbības apgrūtinājumus, veicinot tādu standartu izstrādi, kas ļauj elastīgi un efektīvi izmantot spektru un palielināt uztvērēju imunitāti pret traucējumiem, jo īpaši ņemot vērā pieaugošā radio ierīču un lietojumu apjoma un blīvuma kumulatīvo ietekmi.	f) novērst kaitīgus traucējumus vai darbības apgrūtinājumus ierīču starpā, veicinot tādu standartu izstrādi, kas ļauj elastīgi un efektīvi izmantot spektru un palielināt uztvērēju imunitāti pret traucējumiem, vai to darbībai nodrošināt piemērotas signāla stipruma kontroles iespējas, jo īpaši ņemot vērā pieaugošā radio ierīču un lietojumu apjoma un blīvuma kumulatīvo ietekmi.
Grozījums Nr.  30 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim pieņem platjoslas pakalpojumu attīstīšanai atbilstošus atļauju izsniegšanas un piešķiršanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), piemēram, ja iespējams un pamatojoties uz konsultācijām saskaņā ar 11. pantu, atļaujot attiecīgajiem uzņēmumiem tiešu vai netiešu pieeju blakusesošiem vismaz 10 MHz spektra blokiem.	1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim pieņem platjoslas pakalpojumu attīstīšanai atbilstošus atļauju izsniegšanas un piešķiršanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kas grozīta ar Direktīvu 2009/140/EK, piemēram, ja iespējams un pamatojoties uz konsultācijām saskaņā ar 11. pantu, atļaujot attiecīgajiem uzņēmumiem tiešu vai netiešu pieeju blakusesošiem vismaz 10 MHz spektra blokiem.
Grozījums Nr.  31 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka atlases nosacījumi un procedūras veicina ieguldījumus un efektīvu spektra izmantošanu.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka atlases nosacījumi un procedūras veicina ieguldījumus un efektīvu spektra izmantošanu, kā arī esošo un jauno pakalpojumu un ierīču līdzāspastāvēšanu galalietotāju un patērētāju interesēs.
Grozījums Nr.  32 Lēmuma priekšlikums 5. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkurence	Konkurences regulēšanas principi elektronisko sakaru jomā
Grozījums Nr.  33 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis uztur un veicina efektīvu konkurenci un nepieļauj konkurences traucējumus iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā.	svītrots
Grozījums Nr.  34 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai pilnībā īstenotu 1. punktā minētās saistības, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ar uzkrāšanu, radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai grozīšanu netiek izkropļota konkurence, dalībvalstis var pieņemt inter alia šādus pasākumus, kas neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu:	2. Lai saglabātu un veicinātu efektīvu konkurenci iekšējā tirgū un saskaņā ar pamatdirektīvas 9. panta 7. punktu un atļauju izsniegšanas direktīvas 5. panta 6. punktu, dalībvalstis var pieņemt inter alia šādus pasākumus, kas neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu:
Grozījums Nr.  35 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) dalībvalstis drīkst grozīt esošās tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu ex-post pārmērīgu spektra frekvenču uzkrāšanos atsevišķiem uzņēmējiem, kas ievērojami kaitē konkurencei.	d) dalībvalstis drīkst grozīt esošās tiesības saskaņā ar atļauju izsniegšanas direktīvas 14. pantu, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu ex-post tādu pārmērīgu spektra frekvenču uzkrāšanos atsevišķiem uzņēmējiem, kas ievērojami kaitē konkurencei.
Grozījums Nr.  36 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju un atlases procedūras nepieļauj kavēšanos un sekmē efektīvu konkurenci.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju un atlases procedūras sekmē efektīvu konkurenci, nepieļauj nepamatotu kavēšanos un ņem vērā situāciju, kādā atrodas patērētāji saistībā ar lietojumu līdzāspastāvēšanu.
Grozījums Nr.  37 Lēmuma priekšlikums 6. pants - 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim 800 MHz joslu dara pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK. Dalībvalstīm, kurām ārkārtēji valsts vai vietēji apstākļi nepieļauj joslas pieejamību, Komisija var atļaut īpašas atkāpes līdz 2015. gadam. Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. pantu Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata spektra izmantojumu zem 1 GHz un izvērtē, vai iespējams atbrīvot papildu spektru un darīt to pieejamu jauniem lietojumiem.	3. Dalībvalstis līdz 2015. gada 17. jūnijam 800 MHz joslu dara pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK. Dalībvalstīm, kurās pāreja uz digitālo apraidi notiek sekmīgi vai ir jau pabeigta un kurās pašreizējo pakalpojumu pielāgošana var tikt veikta laikā, Komisija iesaka darīt joslu pieejamu līdz 2013. gada 1. janvārim.
Grozījums Nr.  38 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina to, ka mazapdzīvotos apgabalos tiek veicināta piekļuves nodrošināšana platjoslas saturam un pakalpojumiem, izmantojot 790-862 MHz (800 MHz) joslu, jo īpaši, izmantojot pārklājuma nodrošināšanas saistības. To darot, tās izskatīs iespējas un, ja nepieciešams, veiks atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošana negatīvi neietekmē programmas izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) lietotājus.	4. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina to, ka mazapdzīvotos apgabalos tiek veicināta piekļuves nodrošināšana platjoslas saturam un pakalpojumiem, izmantojot 790–862 MHz (800 MHz) joslu, jo īpaši, izmantojot pārklājuma nodrošināšanas saistības. To darot, tās nodrošina, ka 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošana negatīvi neietekmē programmas izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) lietotājus, kā arī pašreizējās un turpmākās radio pārraides un ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai esošajiem lietotājiem kompensētu pašreizējās un turpmākās izmaksas, kas saistītas ar pāreju. Saistībā ar 800 MHz joslas pārdalīšanu dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāju rīcībā ir uztvērēji, kuru darbība netiek traucēta.
Grozījums Nr.  39 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina, ka tiek īstenoti nepieciešamie tehniskie un regulatīvie pasākumi, lai izvairītos no traucējumiem elektronisko sakaru pakalpojumos 800 MHz frekvenču joslā un tiem PMSE lietotājiem, kuri izmanto joslu zem 790 MHz.
Grozījums Nr.  40 Lēmuma priekšlikums 6. pants - 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija tiek aicināta prioritāri pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9.b panta 3. punktu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis Savienības robežās atļauj spektra izmantošanas tiesību tirdzniecību saskaņotās 790-862 MHz (“800 MHz joslas”), 880-915 MHz, 925-960 MHz, 1710-1785 MHz, 1805-1880 MHz, 1900-1980 MHz, 2010-2025 MHz, 2110-2170 MHz, 2,5 -2,69 GHz un 3,4-3,8 GHz joslās.	5. Komisija tiek aicināta prioritāri pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar pamatdirektīvas 9.b panta 3. punktu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis Savienības robežās atļauj spektra izmantošanas tiesību tirdzniecību saskaņotās 790–862 MHz (“800 MHz joslas”), 880–915 MHz, 925–960 MHz, 1710–1785 MHz, 1805–1880 MHz, 1900–1980 MHz, 2010–2025 MHz, 2110–2170 MHz, 2,5–2,69 GHz un 3,4–3,8 GHz joslās.
Grozījums Nr.  41 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina pieeju papildu frekvenču spektra joslām, lai sniegtu saskaņotus satelītpakalpojumus platjoslas piekļuvei, kas aptvers ar platjoslas piedāvājumu visu Savienības teritoriju, tostarp visattālākos apgabalus, ļaujot piekļūt internetam par cenu, kas salīdzināma ar zemes piedāvājuma cenu.	6. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina pastāvīgu pieeju frekvenču spektram, lai sniegtu saskaņotus satelītpakalpojumus platjoslas piekļuvei, kas aptvers ar platjoslas piedāvājumu visu Savienības teritoriju, tostarp visattālākos apgabalus, ļaujot piekļūt internetam.
Grozījums Nr.  42 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Lai atbalstītu inovatīvu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu turpmāko attīstību, jo īpaši to pakalpojumu, kurus rada pāreja uz digitālo televīziju, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju un apsverot iekšējā digitālā tirgus ekonomiskos un sociālos ieguvumus, nodrošina spektra pieejamību audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu sniegšanai un aizsargā radiofrekvences, kas tiem ir vajadzīgas.
Grozījums Nr.  43 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina, ka saskaņā ar saskaņotiem nosacījumiem ir pieejams pietiekams spektrs, lai atbalstītu drošības pakalpojumu attīstību un saistītu ierīču brīvu apriti, kā arī sabiedrības aizsardzības, civilās aizsardzības un katastrofu seku novēršanas novatorisku savietojamu risinājumu izstrādi.	3. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina, ka atbilstoši saskaņotiem nosacījumiem ir pieejams pietiekams spektrs, lai atbalstītu drošības pakalpojumu attīstību un saistītu ierīču brīvu apriti, kā arī sabiedrības aizsardzības, civilās aizsardzības un katastrofu seku novēršanas novatorisku savietojamu risinājumu izstrādi. Radio apraidei izmantojamais spektrs netiek ietekmēts.
Grozījums Nr.  44 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis un Komisija pārskata spektra vajadzības, un, sadarbojoties ar zinātnieku aprindām, identificē vairākas pētniecības un attīstības iniciatīvas un novatoriskus lietojumus, kam var būt liela sociāli ekonomiska ietekme un/vai ieguldījumu potenciāls, un gatavojas šādiem pieteikumiem piešķirt pietiekami spektra atbilstīgi saskaņotiem tehniskiem nosacījumiem un ar vismazāk apgrūtinošu administratīvo slogu.	4. Dalībvalstis un Komisija pārskata spektra vajadzības un sadarbojas ar zinātnieku un akadēmiskajām aprindām; identificē vairākas pētniecības un attīstības iniciatīvas un novatoriskus lietojumus, kam var būt liela sociāli ekonomiska ietekme un/vai ieguldījumu potenciāls, un gatavojas šādiem pieteikumiem piešķirt pietiekamu spektru atbilstīgi saskaņotiem tehniskiem nosacījumiem un ar vismazāk apgrūtinošu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  45 Lēmuma priekšlikums 8. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzskaite — pašreizējās izmantošanas monitorings un jaunas vajadzības pēc spektra	Pašreizējās frekvenču izmantošanas un jaunu frekvenču spektra vajadzību uzskaite
Grozījums Nr.  46 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija ar dalībvalstu palīdzību, kuras sniedz visu attiecīgo informāciju par spektra izmantošanu, izveido esošās spektra izmantošanas un iespējamo Savienības spektra nākotnes vajadzību uzskaiti, jo īpaši diapazonā no 300 MHz līdz 3 GHz.	1. Dalībvalstis atbilstoši to kompetenču iekšējam sadalījumam izveido esošās spektra izmantošanas un iespējamo spektra nākotnes vajadzību uzskaiti to attiecīgajās teritorijās, jo īpaši diapazonā no 300 MHz līdz 3 GHz. Vienlaikus dalībvalstis novērtē sakarā ar jauniem pakalpojumiem izmantojamo frekvenču tehnisko efektivitāti.
Grozījums Nr.  47 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Uzskaite, kas minēta 1. punktā, ļauj novērtēt esošās spektra izmantošanas tehnisko efektivitāti un identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumus, neizmantoto vai neefektīvi izmantoto spektru un spektra koplietošanas iespējas. Tajā ņem vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, pamatojoties uz patērētāju un uzņēmēju prasībām, un iespēju šādas vajadzības apmierināt.	2. Uzskaite, kas minēta 1. punktā, ļauj novērtēt esošās spektra izmantošanas tehnisko efektivitāti un identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumus, neizmantoto vai neefektīvi izmantoto spektru un spektra koplietošanas iespējas. Ja izmantošana nav optimāla, ir arī jānodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai pēc iespējas palielinātu izmantošanas efektivitāti. Tajā ņem vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, pamatojoties uz patērētāju un uzņēmēju prasībām, un iespēju šādas vajadzības apmierināt.
Grozījums Nr.  48 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Savienība piedalās starptautiskajās sarunās, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra jautājumiem, lai aizstāvētu savas intereses, rīkojoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas cita starpā attiecas uz Savienības iekšējās un ārējās kompetences principiem.	svītrots
Grozījums Nr.  49 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskie noteikumi ļauj pilnībā izmantot frekvenču joslas mērķiem, kuriem tās ir izraudzītas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un ka Savienības nozaru politikas īstenošanai ir pieejams pietiekami daudz pienācīgi aizsargāta spektra.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskie noteikumi ļauj pilnībā izmantot frekvenču joslas mērķiem, kuriem tās ir izraudzītas saskaņā ar dalībvalstu un Savienības tiesību aktiem, un ka Savienības nozaru politikas īstenošanai ir pieejams pietiekami daudz pienācīgi aizsargāta spektra.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Radiofrekvenču spektra politika
Atsauces	COM(2010)0471 – C7-0270/2010 – 2010/0252(COD)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 23.9.2010
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Petra Kammerevert 19.10.2010
Izskatīšana komitejā	2.12.2010		25.1.2011
Pieņemšanas datums	3.3.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Silvia Costa, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marietje Schaake, Timo Soini, Emil Stoyanov, Helga Trüpel, Marie-Christine Vergiat, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Belet, Iosif Matula, Georgios Papanikolaou, Hella Ranner, Mitro Repo, Joanna Katarzyna Skrzydlewska

PROCEDŪRA

Virsraksts	Radiofrekvenču spektra politika
Atsauces	COM(2010)0471 – C7-0270/2010 – 2010/0252(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	20.9.2010
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 23.9.2010
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 23.9.2010		ENVI 23.9.2010		IMCO 23.9.2010		REGI 23.9.2010
	CULT 23.9.2010
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	ECON 19.10.2010		ENVI 5.10.2010		REGI 27.9.2010
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Gunnar Hökmark 20.10.2010
Izskatīšana komitejā	9.12.2010		28.2.2011		31.3.2011
Pieņemšanas datums	12.4.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Lena Ek, Ioan Enciu, Adam Gierek, Robert Goebbels, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Romana Jordan Cizelj, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Niki Tzavela, Vladimir Urutchev, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonio Cancian, António Fernando Correia De Campos, Francesco De Angelis, Ilda Figueiredo, Cristina Gutiérrez-Cortines, Gunnar Hökmark, Yannick Jadot, Silvana Koch-Mehrin, Bernd Lange, Werner Langen, Vladko Todorov Panayotov, Catherine Trautmann
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Olle Ludvigsson
Iesniegšanas datums	15.4.2011