Procedūra : 2011/2082(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0318/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0318/2011

Debates :

PV 13/10/2011 - 3
CRE 13/10/2011 - 3

Balsojumi :

PV 13/10/2011 - 6.3
CRE 13/10/2011 - 6.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0436

ZIŅOJUMS     
PDF 249kWORD 181k
2011. gada 30. septembra
PE 466.976v02-00 A7-0318/2011

par PVN nākotni

(2011/2082(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: David Casa

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta kontroles komitejas atzinums
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums
 Transporta un tūrisma komitejas atzinums
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par PVN nākotni

(2011/2082(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par PVN nākotni (COM(2010)0695),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010)1455),

–   ņemot vērā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (COM(2008)0394),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–   ņemot vērā PWC pētījumu par iespējām piemērot alternatīvas metodes PVN iekasēšanas uzlabošanai un vienkāršošanai, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un/vai finanšu starpniekus,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu(1),

–   ņemot vērā ESAO vadlīnijas par PVN neitralitāti,

–   ņemot vērā EK publikāciju „Nodokļu piemērošanas tendences ES” (2010. gada izdevums),

–   ņemot vērā ESAO publikāciju „Patēriņa nodokļa tendences 2010. gadā”,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada ziņojumu par koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā, ar Komisijas atbildēm(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0318/2011),

A. tā kā pašreizējā ES PVN sistēmu, kas tiek piemērota jau 17 gadus, uzskata par pagaidu sistēmu, gaidot noteiktā laikā pāreju uz jaunu sistēmu; tā kā Komisijas Zaļās grāmatas jaunā iniciatīva ir tikai sākums, iespējams, ilgai, grūtai un sarežģītai procedūrai, kuras izdošanās būs atkarīga no dalībvalstu patiesas apņemšanās izstrādāt „vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku sistēmu”, kas būtu pārredzamāka un balstītos uz ciešu sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu;

B.  tā kā kopējas PVN sistēmas mērķis ir iekšējā tirgus darbības efektivitātes palielināšana, kas ir būtisks instruments ES konkurētspējas saglabāšanai;

C. tā kā Eiropas Savienībā 99 % uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU);

D. tā kā Eiropas Savienība ar Mazās uzņēmējdarbības akta palīdzību vēlas sekmēt MVU izaugsmi, izmantojot vienotā tirgus sniegtās iespējas un labumus;

E.  tā kā MVU piemērotā atbrīvojuma no PVN robežvērtība dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga un tā kā šo robežvērtību piemēro tikai valsts līmenī;

F.  tā kā ESAO atzīst, ka pastāv vispārēja tendence pāriet no tiešo nodokļu piemērošanas uz netiešo nodokļu piemērošanu, palielinot PVN sistēmu lomu; tā kā arī Parlaments atzīst šo tendenci, bet vienlaikus uzsver tiešo nodokļu nozīmi nodokļu sistēmas progresivitātes veicināšanā; tā kā ESAO atzīmē arī atšķirīgo PVN efektivitāti dažādās ESAO valstīs, norādot uz plašajām iespējām PVN efektivitātes palielināšanai, tā kā kopā ar jebkādiem PVN efektivitātes palielināšanas pasākumiem tomēr būtu jāveic arī pasākumi, kuru mērķis ir krāpšanas novēršana un finanšu darījumiem piemēroto atbrīvojumu no PVN atcelšana pēc iespējamās ietekmes analīzes veikšanas, vienlaikus ņemot vērā priekšlikumu Padomes direktīvai (CNS/2007/0267),

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par pašreizējās PVN sistēmas pamatīgu pārskatīšanu un reformu un piekrīt tam, ka visaptverošai PVN sistēmai jāsamazina darbības izmaksas lietotājiem un administratīvie maksājumi — iestādēm, vienlaikus apkarojot krāpšanu, kas rada būtisku slogu valsts finansēm un patērētājiem;

2.  uzsver — ņemot vērā dalībvalstu milzīgos zaudējumus, kas, iespējams, sasniedz EUR 100 miljardus, PVN sistēmas aizsardzībai pret krāpšanu jābūt vienai no pamatprioritātēm; īpaša uzmanība ir jāpievērš karuseļveida krāpšanai; atgādina par S. Bowles ziņojumā (A6-0312/2008) iekļautajiem sīki izstrādātajiem ierosinājumiem, kas joprojām ir spēkā un kas nekavējoties jāīsteno;

3.  norāda, ka „sociālās labklājības” un „sabiedrisko apsvērumu principu” definīcijas, kas nosaka pakalpojumus, kurus var atbrīvot no PVN vai kuriem var piemērot samazinātu PVN likmi, ir ļoti neskaidras, jo tās nosaka valstu tiesas, pamatojoties uz dalībvalstu tiesību aktiem, un tādēļ tās veicina konkurences pastāvīgas izkropļošanas risku;

4.  uzskata, ka, piemērojot pašreizējo PVN sistēmu, dalībvalstīm nākas saskarties ar „cietumnieka dilemmu”: 1993. gadā atceltā fiskālā robežkontrole netika aizstāta ar dalībvalstu pienācīgu sadarbību; norāda, ka tā rezultātā dalībvalstis ir zaudējušas būtiskus iespējamos ieņēmumus no PVN un citiem nodokļiem, tādēļ ka daži likumīgi uzņēmumi var nolemt nepiedalīties vienotajā tirgū un tādēļ ka krāpnieki izmanto savā labā pašreizējo sadrumstaloto PVN sistēmu;

5.  tādēļ aicina dalībvalstis turpināt veidot attiecības, kas balstītas uz valstu nodokļu iestāžu uzticību, pārredzamību un sadarbību, un veidot „nodokļu partnerības” ar uzņēmumiem kā „nodokļu iekasētājiem bez atlīdzības”, kuri darbojas nodokļu iestāžu labā;

6.  mudina Komisiju sagatavot koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, jo krāpšana PVN jomā skar Kopienas finanšu intereses;

PVN konstrukcija, atbrīvojumi un samazinātās likmes

7.  aicina dalībvalstis orientēties uz PVN sistēmu „ar plašu bāzi”; uzsver arī to, ka pašreizējā finanšu jomā valdošā atmosfēra rada svarīgus uzdevumus un ka ar pāreju no tiešās nodokļu piemērošanas uz netiešo nodokļu piemērošanu vien nepietiek, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti; tādēļ prasa apsvērt iespēju meklēt taisnīgākus alternatīvos ieņēmumu avotus;

8.  uzsver — apspriežot pāreju no tiešo nodokļu piemērošanas uz netiešo nodokļu piemērošanu, ir svarīgi rūpīgi izpētīt šīs pārejas iespējamo ietekmi uz reģionu autonomiju dalībvalstīs;

9.  atgādina, ka viena no PVN pamatiezīmēm ir neitralitātes princips, un ka tādēļ uzņēmumi pēc iespējas jāatbrīvo no PVN iekasēšanas sloga; norāda, ka dalībvalstīm jānodrošina tas, ka principā visi komercdarījumi tiek pēc iespējas aplikti ar nodokli un ka jebkādi atbrīvojumi tiek interpretēti šauri, vienlaikus nodrošinot arī to, ka līdzīgām precēm un pakalpojumiem tiek piemērots vienāds PVN režīms; uzsver, ka, piemēram, visām grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem neatkarīgi no to formāta būtu jāpiemēro vienāda pieeja, kas nozīmē to, ka grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem, ko var lejupielādēt vai tikai lasīt (straumēt), jāpiemēro tāds pats PVN režīms, kā grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem fiziskā formātā, un ka dažādiem pārrobežu transporta pakalpojumiem jāpiemēro vienāda pieeja neatkarīgi no izmantotā transporta veida; norāda — ja atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas nerada šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jāsaglabā dalībvalstu tiesības piešķirt šādus atbrīvojumus, pamatojoties uz šauri interpretējamiem sociāliem un kultūras kritērijiem;

10. prasa ieviest saskaņotu PVN pamatlikmi vai pazeminātu likmi attiecībā uz visiem ES teritorijā veiktajiem pārrobežu pārvadājumiem neatkarīgi no transporta veida, kā arī saskaņotus noteikumus par PVN atskaitīšanu;

11. uzskata, ka kultūras precēm piemērojamajām PVN likmēm jābūt vienādām neatkarīgi no šo preču pārdošanas metodes (tiešsaistē vai citādā veidā); uzskata, ka šāda saskaņošana veicinātu e-komercijas attīstību un nodrošinātu patērētājiem vienādu labumu kultūras un izglītības jomā, sekmējot digitālās nozares uzplaukumu;

12. norāda, ka transporta nozarē pastāv tirgus izkropļojumi, jo dažus transporta veidus, piemēram, autobusus un vilcienus, apliek ar PVN, savukārt citi no tā ir atbrīvoti; tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo visu transporta veidu starpā pastāv konkurence par vieniem un tiem pašiem pārrobežu transporta pakalpojumiem;

13. uzsver — pamatojoties uz neitralitātes principu, visām grāmatām neatkarīgi no to formāta jāpiemēro vienāda pieeja no PVN viedokļa; paskaidro, ka tas nozīmē, ka grāmatām, ko var lejupielādēt vai tikai lasīt (straumēt), jāpiemēro tieši tāds pats PVN režīms kā grāmatām fiziskā formātā;

14. prasa sagatavot „zaļo” stratēģiju PVN jomā, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta samazinātām nodokļa likmēm attiecībā uz energoefektīviem un videi nekaitīgiem produktiem un pakalpojumiem, pretdarbojoties negodīgai konkurencei, ko rada preces vai pakalpojuma cenā neatspoguļotie ārējie faktori;

15. uzsver — lai nodrošinātu neitralitāti, tām precēm un pakalpojumiem piemērojamam PVN, kurus izmanto ar nodokli apliekamās saimnieciskās darbībās, jābūt atskaitāmam; norāda, ka pašreiz noteikumi par priekšnodokļa nodokļa atskaitīšanu ir sarežģīti un uzņēmumiem rada problēmas saistībā ar jautājumiem, kas izriet no šo uzņēmumu darbības (darbības jomas) rakstura, pakalpojuma veida (atbrīvojumiem) vai pakalpojumu rakstura (nodokļa atskaitīšanu);

16. attiecībā uz pārrobežu darījumiem Kopienas teritorijā norāda, ka pašreizējā PVN sistēma ir novirzījusies no dalībvalstu sākotnējās apņemšanās īstenot izcelsmes principu, jo trūkst dalībvalstu savstarpējā politiskā atbalsta sadarbībai, lai piemērotu šo principu;

17. tādēļ piekrīt Komisijas priekšlikumam atzīt status quo un virzīties uz galamērķa principu; uzskata, ka PVN sistēma, kas pamatojas uz patēriņa vietu gan attiecībā uz precēm, gan pakalpojumiem, šķiet daudzsološs risinājums, kuru jāturpina analizēt un kurš dalībvalstīm jāpapildina ar labi funkcionējošu vienas pieturas aģentūru (VPA) ieviešanu; uzsver, ka PVN VPA ieviešanai līdz 2015. gada 1. janvārim arī turpmāk jābūt vienai no ES pamatprioritātēm;

18. ņemot vērā PVN standartlikmju tuvināšanās tendenci, aicina dalībvalstis turpināt sašaurināt standartlikmes intervālu; atzīst — ņemot vērā PVN kā budžeta instrumenta nozīmi, jānodrošina dalībvalstīm iespēja pašām noteikt PVN likmi;

19. aicina Komisiju līdz 2012. gada decembra beigām iesniegt priekšlikumu tam, kā vienkāršot nodokļa pārrobežu piemērošanu;

20. uzsver, ka bezpeļņas organizācijām ir būtiska un ļoti labvēlīga loma demokrātijas, izaugsmes un labklājības veicināšanā Eiropā; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu mehānismam, kas dalībvalstīm, kuras vēlas stiprināt pilsonisko sabiedrību, ļautu vispārīgi atbrīvot no PVN maksāšanas visas vai lielāko daļu darbību un darījumu, ko veic šīs organizācijas; uzsver, ka šāds mehānisms jāpiemēro vismaz mazākajām bezpeļņas organizācijām;

21. aicina dalībvalstis līdz 2012. gada janvārim vienoties par tādu vispārējo preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem būtu jāpiemēro atbrīvojums no nodokļa vai samazinātu PVN likmi;

22. aicina dalībvalstis cieši sadarboties ar PVN komiteju, lai vienotos par šajā kontekstā izmantojamo juridisko terminu vienotu interpretāciju, jo pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka visas pārējās preces un pakalpojumi Eiropas līmenī tiktu izslēgti no atbrīvojumu piemērošanas jomas;

23. aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā būtu ietverts pamatojoties uz dalībvalstu un PVN komitejas secinājumiem izveidots saistošs tādu vispārējo preču un pakalpojumu saraksts, kuriem var piemērot samazinātu PVN likmi vai arī atbrīvojumu no nodokļa atbilstoši PVN direktīvai;

Birokrātisma samazināšana

24. aicina dalībvalstis labāk koordinēt un tuvināt administratīvo praksi, galveno uzmanību koncentrējot uz paraugprakses apmaiņu, un īstenot Komisijas 2009. gadā ierosinātos pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu, ko rada ES tiesību akti PVN jomā, it īpaši samazinot PVN periodisko deklarāciju iesniegšanas biežumu, vienkāršojot pierādījumus, kas vajadzīgi, lai no PVN atbrīvotu eksportu, likvidējot ES iekšējās tirdzniecības apjomu „nulles” sarakstus, palielinot e-pārvaldes risinājumu izmantošanu saskaņā ar Digitālās programmas Eiropai noteikumiem, it īpaši attiecībā uz PVN deklarāciju un sarakstu iesniegšanu elektroniskā veidā, likvidējot procentu un sodanaudas maksājumus par formālām kļūdām PVN jomā, ja konkrētā juridiskā persona nav attiecīgajai dalībvalstij radījusi nekādu PVN ieņēmumu iztrūkumu, un apsverot iespēju ieviest visā ES vienotu PVN atmaksāšanas procedūru, PVN identifikācijas numuru un elektronisku PVN uzglabāšanas sistēmu;

25. atzinīgi vērtē pētījumu par digitālo iekšējo tirgu; aicina Komisiju uzlabot elektronisko parakstu savstarpējo izmantojamību, lai radītu tiesisku regulējumu drošu e-sertifikācijas sistēmu atzīšanai, un apsvērt iespēju pārskatīt Elektroniskā paraksta direktīvu un paplašināt tās darbības jomu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, it īpaši MVU; uzsver nepieciešamību visām ES dalībvalstīm savstarpēji atzīt e-identifikāciju un e-autentifikāciju;

26. atzinīgi vērtē to, ka kopš 2010. gada Eiropas Savienībā darbojas jauna elektroniskā PVN atmaksas sistēma; aicina Komisiju ne vēlāk kā 2012. gada jūlijā Parlamentam ziņot par jaunās sistēmas darbības rezultātiem, priekšrocībām un trūkumiem; uzsver, ka jaunie noteikumi vienmēr ir jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tie sniedz pienācīgu aizsardzību pret krāpšanas mēģinājumiem;

27. lai atvieglotu pārrobežu darījumus samazinātu uzņēmumu izmaksas, aicina Komisiju pieņemamā laikposmā nāk klajā ar priekšlikumu Eiropas standartrēķinam (papīra un elektroniskā veidā), kas pamatotos uz lingvistiski neitrālu modeli, kurš ietvertu tādu informāciju kā pilns nosaukumus un adrese, reģistrācijas datums un izstāšanās no PVN reģistra un informācija par grupas PVN;

28. aicina dalībvalstis un Komisiju, sadarbojoties ar uzņēmumiem, kritiski izvērtēt Komisijas rīcības plānu, lai nodrošinātu programmas „Labāks likumdošanas process” galvenā mērķa — līdz 2012. gadam samazināt administratīvo slogu par 25 % — izpildi; konstatē, ka tos pasākumus Komisijas rīcības plānā attiecībā uz PVN, kuriem ir vislielākā potenciālā ietekme, Padome vai nu jau ir pieņēmusi, vai arī tie pašlaik tiek apspriesti; uzskata, ka atlikušie pasākumi var samazināt zināmu daļu no Eiropas uzņēmumu administratīvā sloga, bet ka no tiem gūtais labums dažādās dalībvalstis var nebūt vienāds;

29. uzsver, ka ir svarīgi palielināt un atbalstīt ar e-pārvaldi saistītu risinājumu izmantošanu, it īpaši PVN deklarāciju un sarakstu elektroniskai iesniegšanai;

30. aicina dalībvalstis ES līmenī īstermiņā/vidējā termiņā vienoties par to standartizēto pienākumu PVN jomā maksimālo kopumu, kurus dalībvalstis var noteikt uzņēmumiem; aicina dalībvalstis, sadarbojoties ar uzņēmumiem, izskatīt pienākumus PVN jomā un administratīvo praksi, noteikt pašreizējās PVN sistēmas galvenās uzņēmumiem radītās neērtības un apmainīties ar idejām un paraugpraksi, lai šo sistēmu vienkāršotu, uzlabotu skaidrību un samazinātu administratīvo slogu un šķēršļus tirdzniecībai;

31. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest Eiropas līmeņa robežvērtību MVU atbrīvojumam no PVN, lai mazinātu birokrātiju un izmaksas un atvieglotu piekļuvi iekšējam tirgum;

32. aicina Komisiju rūpīgi izskatīt jautājumu par turpmāku ar PVN saistītās birokrātijas samazināšanu bezpeļņas organizācijām; uzsver, ka PVN sistēmai jābūt elastīgākai attiecībā uz dalībvalstīm, kas vēlas īstenot plašākus pasākumus, lai atvieglotu PVN administratīvo slogu šīm organizācijām;

PVN iekasēšanas efektivitāte

33. piekrīt Komisijai, ka ir jāuzlabo PVN iekasēšanas efektivitāte, lai samazinātu PVN iztrūkumu un ierobežotu krāpšanās iespējas, kā arī aizsargātu godīgos komersantus pret krāpšanu PVN jomā; uzsver, ka krāpšanas apkarošana nodokļu jomā ir Eiropas Savienības prioritāte, un prasa dalībvalstīm, Europol, Eurojust un OLAF šajā jomā ciešāk sadarboties, kā arī prasa noteikt skaidrākus terminus un definīcijas, piemēram, „patēriņa valsts” un „uzņēmuma reģistrācijas valsts”;

34. uzsver, ka dalībvalstīs ir jāuzlabo pārrobežu kriminālvajāšana par Kopienas teritorijā izdarītu krāpšanu PVN jomā un jāpalielina pārskatatbildība un riska apzināšanās šajā jomā;

35. uzsver — lai sāktu efektīvu šāda veida krāpšanas pārrobežu izmeklēšanu un juridisku vajāšanu, ir svarīgi ES tiesību aktos iekļaut visaptverošu un vienotu definīciju PVN jomā izdarītas krāpšanas shēmai jeb karuseļveida krāpšanai, kas ir visplašāk izmantotais krāpšanas veids PVN jomā, kā arī paredzēt saskaņotas administratīvās sankcijas;

36. norāda, ka precīzi novērtējumi attiecībā uz karuseļveida krāpšanas mērogu PVN jomā nav pieejami; mudina izstrādāt precīzu instrumentu krāpšanas novērtēšanai PVN jomā, kurš arī ļautu šajā jomā izdarīt salīdzinājumus starp ES dalībvalstīm;

37. uzsver to, cik liela nozīme ir intensīvākai un ātrākai dalībvalstu sadarbībai, labākai informācijas apmaiņas uzraudzībai un tiešākiem sakariem starp vietējām nodokļu iestādēm, izmantojot kopīgu tiešsaistes informācijas portālu, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis viena otrai sniedz efektīvu palīdzību; mudina pastiprināt sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm, Eurojust, Europol un OLAF;

38. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu Kopienas tiesību aktu vienkāršošanai un konsolidēšanai krāpšanas apkarošanas jomā un šajā procesā novērst trūkumus Komisijas un dalībvalstu sadarbībā;

39. aicina Komisiju nodrošināt, ka nesen (2010. gada novembrī) izveidotā Eurofisc darbība sniedz praktisku pievienoto vērtību dalībvalstu pārrobežu izmeklēšanā attiecībā uz krāpšanu PVN jomā, regulāri ziņot Parlamentam par tā darbību un šos ziņojumus publiskot;

40. uzsver, ka krāpšanas iespējas PVN jomā var būtiski samazināt, vairāk izmantojot jaunas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus; mudina Komisiju arī turpmāk stiprināt PVN informācijas apmaiņas sistēmu, saīsinot datu vākšanai un apstrādei nepieciešamo laiku un piešķirot plašāku tiešo piekļuvi datiem;

41. tomēr uzskata, ka PVN iekasēšanas metožu apspriešanai ir otršķirīga nozīme salīdzinājumā ar to trūkumu un problēmu novēršanu, kuras saistītas ar spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām, un ka šajā posmā visaugstākā prioritāte jāpiešķir nesaskaņotības novēršanai un nepieciešamībai standartizēt procedūras un samazināt valodas šķēršļus, vienlaikus samazinot sistēmas neaizsargātību pret krāpšanu;

42. norāda uz nepieciešamību pēc Eiropas līmeņa skaidras interpretācijas iestādes, no kuras dalībvalstis varētu saņemt saistošas atbildes attiecībā uz kopēju metodoloģiju nodokļu jomā un PVN noteikumu vienādu piemērošanu;

43. atgādina — ja starptautisko uzņēmēju rīcībā bieži vien ir nepieciešamā bāze, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veikšanu pasaules mērogā, nodokļu iestādēm ne vienmēr ir pieejams tāda paša līmeņa specializētās zināšanas; tādēļ uzsver, ka sadarbībai jābūt tādai, kas palīdz atšķirt godīgos no krāpniekiem un kas šo sistēmu padara saprotamu abām pusēm;

44. uzskata, ka ierobežotais datu noliktavas modelis (kas ietver revīzijas standarta datni(3)) kopā ar sertificētā nodokļu maksātāja modeli ir daudzsološākie no Komisijas pētījumā pašreiz izskatītajiem PVN iekasēšanas modeļiem, jo tos jau sekmīgi īsteno dažās dalībvalstīs un ir apstiprinājies, ka tie palielina PVN iekasēšanas efektivitāti;

Juridiskais process

45. uzskata, ka uzņēmējiem nepieciešami skaidri PVN noteikumi, kas palielinātu juridisko noteiktību un iespējamību, ka dalībvalstis tos interpretēs vienādi; uzskata arī, ka spēkā esošās Padomes direktīvas ietver neskaidrus noteikumus, kas palielina dažādas interpretēšanas iespēju, un ka vienlaikus no direktīvām izrietošā sarežģītā PVN sistēma kavē pārrobežu darbības un rada nevajadzīgu administratīvo slogu; uzskata, ka noteikumi PVN jomā nedrīkst apdraudēt ES politiku citās jomās, piemēram, ilgtspējīgas attīstības politiku;

46. tādēļ aicina dalībvalstis palielināt saskaņotības līmeni:

–       direktīvu vietā pēc iespējas izmantojot regulas, jo tās paredz tūlītēju saskaņotību un juridisko noteiktību;

–       vai arī ļaujot Komisijai ar dalībvalstu vairākuma piekrišanu(4) īstenošanas lēmumu veidā izdot „Vienotos ES noteikumus PVN jomā”, mainot PVN komitejas lomu;

–       ES līmenī paredzot dalībvalstīs notiekošā īstenošanas procesa efektivitātes palielināšanu un koordinēšanu, piešķirot būtiskāku lomu Komisijai;

–       PVN jomas tiesību aktu sagatavošanā un īstenošanā gan ES, gan dalībvalstu līmenī plaši iesaistot ieinteresētās personas un uzņēmumus un it īpaši PVN komitejas darbā ES līmenī iesaistot ārējos ekspertus;

47. uzskata, ka uzņēmumiem vajadzīgi skaidri un viennozīmīgi ES noteikumi PVN jomā, lai atbalstītu pārrobežu darbības un pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu un līdz ar to — uzņēmumu izmaksas; aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot kvalitāti un skaidrību:

–        sadarbībā ar ES uzņēmumiem sagatavojot visaptverošus un augstas kvalitātes ietekmes novērtējumus, lai pamatotu tiesību aktu priekšlikumus;

–       sarunu laikā un īstenošanas posmos pastāvīgi sazinoties ar uzņēmumiem valsts līmenī;

–       ar Padomes regulu palīdzību papildinot Padomes direktīvas jomās, kurās tas sniegtu papildu skaidrību;

–       savlaicīgi sniedzot augstas kvalitātes un pieejamu informāciju un skaidrojumus attiecībā uz dalībvalstu noteikumiem, tostarp ES līmenī, it īpaši jomās, kurās tiek piemērota atšķirīga pieeja;

–       apsverot iespējas izmantot tehnoloģiju informācijas izplatīšanai ES mērogā; apmainoties ar paraugpraksi, idejām un pieejām ES forumā vai PVN komitejā;

–       iesaistot uzņēmumus, iespējams, kā ārējos ekspertus, lai ES mērogā atbalstītu PVN komitejas darbu;

–       vispārīgi palielinot uzņēmumu līdzdalību procesā, tādējādi izmantojot uzņēmumu kompetenci, ko tie ieguvuši, darbojoties kā neatalgoti nodokļu iekasētāji un veicot ikdienas darījumus Kopienas teritorijā;

0

0 0

48. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)

OV C 20, 25.1.2008., 1. lpp.

(3)

Kā noteikts/ieteikts ESAO vadlīnijās.

(4)

Kā Eiropas Komisija ierosinājusi dokumentā COM(97) 325, 25.6.1997.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir svarīgs dalībvalstu budžeta ieņēmumu avots. PVN sistēmai, kas balstīta uz ES līmenī pieņemtiem un valstu līmenī piemērotiem tiesību aktiem, ir vairāki trūkumi, kuru dēļ tā nav pilnībā efektīva un saderīga ar patiesa vienotā tirgus prasībām.

2010. gada 1. decembrī Komisija nāca klajā ar Zaļo grāmatu par PVN nākotni. Zaļās grāmatas mērķis ir rosināt plašas debates ar visām ieinteresētajām personām par pašreizējās PVN sistēmas novērtēšanu un iespējamajiem risinājumiem, kā palielināt tās saderību ar vienoto tirgu un spēju radīt ieņēmumus, vienlaikus samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

Zaļajā grāmatā it īpaši aplūkota pieeja pārrobežu piegādēm un citi būtiski jautājumi par nodokļu neitralitāti, vienotajā tirgū nepieciešamo harmonizācijas pakāpi un birokrātisma samazināšanu, vienlaikus nodrošinot PVN ieņēmumus dalībvalstīm.

Referents apspriedās ar vairākām ieinteresētajām personām no uzņēmējdarbības aprindām (Business Europe, UEAPME, Eurocommerce), ekspertiem (PriceWaterhouseCoopers un Jaunzēlandes misiju Eiropas Savienībā, jo ESAO uzskata Jaunzēlandi par paraugu PVN jomā) un pilsonisko sabiedrību (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju), un š. g. 6. maijā Milānā notikušajā Eiropas Komisijas konferencē par PVN nākotni referentu pārstāvēja ECON komitejas priekšsēdētāja vietnieks José Garcia-Margallo.

Referenta mērķis ir ziņojuma pieļaujamajās robežās pievērsties turpmāk minētajiem četriem PVN aspektiem, atspoguļojot jautājumus, kas izskatīti Komisijas apspriedēs un ko izvirzījušas ieinteresētās personas.

PVN konstrukcija

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta iepriekšējām normatīvajām rezolūcijām referents atbalsta Komisijas nodomu orientēties uz PVN sistēmu ar „plašu bāzi”, kā noteikusi ESAO. Cita starpā jārisina problēma, ko rada PVN priekšnodokļa atskaitīšana saistībā ar iekšējo ražošanu pretstatā ārpakalpojumu izmantošanai, un jārisina jautājums attiecībā uz „slēpto” PVN piegādes ķēdēs, kurās no nodokļa atbrīvotie uzņēmumi veic piegādes uzņēmumiem, kuriem piemēro PVN.

Referents arī atgādina, ka viens no nozīmīgākajiem PVN elementiem ir neitralitātes princips. Tā kā PVN ir galapatēriņa nodoklis, ar PVN saistīto administratīvo slogu nevajadzētu uzlikt uzņēmumiem. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina, lai principā visi komercdarījumi tiktu aplikti ar nodokli un līdzīgām precēm un pakalpojumiem tiktu piemērots vienāds PVN režīms.

Attiecībā uz pārrobežu darījumiem Kopienas teritorijā referents piekrīt Komisijas, dažu dalībvalstu, daudzu PVN jomā praktizējošo personu un ieinteresēto personu novērtējumam, ka izcelsmes valsts princips, ko dalībvalstis apņēmušās īstenot un ko iepriekš atbalstīja Komisija un Eiropas Parlaments, nav īstenojams galvenokārt dalībvalstu savstarpējā politiskā atbalsta trūkuma dēļ.

Tāpēc referents piekrīt Komisijas iniciatīvai atzīt status quo un orientēties uz galamērķa principu. PVN sistēma, kas pamatojas uz patērētāja reģistrācijas vietu gan attiecībā uz precēm, gan pakalpojumiem, šķiet, ir daudzsološs risinājums, kuram nepieciešama turpmāka izpēte un analīze. Papildus tam dalībvalstīs jāievieš labi funkcionējošas vienas pieturas aģentūras (VPA), lai izvairītos no PVN maksātāja daudzkārtīgas reģistrācijas, lielām atbilstības nodrošināšanas izmaksām un naudas plūsmu negatīvas ietekmes uz starptautiskiem uzņēmumiem. Labi funkcionējošas VPA ir būtisks elements, lai nodrošinātu uz galamērķi balstītu PVN sistēmu.

Birokrātisma samazināšana

Referents vēlas pievērsties šim punktam, lai noteiktu jomas, kurās birokrātismu var viegli samazināt, un jo īpaši tās jomas, kurās īstermiņā var ātri panākt uzlabojumus gan uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm, būtiski nemainot pašreizējo sistēmu.

Ziņojumā ierosinātie pasākumi paredz:

§ likvidēt PVN deklarāciju ikgadējo apkopošanu un ES iekšienē veikto iegāžu sarakstus;

§ samazināt PVN periodiski sniedzamo deklarāciju biežumu;

§ vienkāršot pierādījumus, kas vajadzīgi, lai eksportu atbrīvotu no PVN;

§ likvidēt ES iekšējo pārdošanas apjomu „nulles” sarakstus;

§ veicināt ar e-pārvaldi saistītu risinājumu izmantošanu, it īpaši attiecībā uz PVN deklarāciju un pārskatu iesniegšanu elektroniskā veidā;

§ likvidēt procentu un sodanaudas maksājumus par formālām kļūdām PVN jomā, ja konkrētā juridiskā persona attiecīgajai dalībvalstij nav radījusi PVN ieņēmumu iztrūkumu;

§ ieviest Eiropas standartrēķinu, kura pamatā būtu lingvistiski neitrāls modelis.

Referents aicina kolēģus papildināt šo nodaļu.

PVN iekasēšanas efektivitāte

Komisija ir uzsākusi plašu pētījumu, apskatot vairākas iespējamās PVN iekasēšanas metodes, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu krāpšanu PVN jomā.

Pētījumā sīkāk izvērtētas četras PVN iekasēšanas metodes:

Dalītā maksājuma modelis

Dalītā maksājuma modelis ir modelis, saskaņā ar kuru pircējs maksā pievienotās vērtības nodokli bloķētā PVN bankas kontā, ko piegādātājs var izmantot tikai, lai pārskaitītu PVN uz sava piegādātāja bloķēto PVN bankas kontu. Tādējādi PVN iekasēšanas procesa sākumposmā iekasētais PVN tiek fiziski pārskaitīts uz bloķēto PVN bankas kontu nodokļu iestādes bankā. Šis modelis dod iespēju nodokļu iestādēm pārraudzīt un bloķēt līdzekļus PVN bankas kontos un nepieļaut, ka nodokļa maksātāji pazūd ar tām nesamaksātā PVN līdzekļiem.

Centrālās PVN kontroles datubāzes modelis

Šis modelis var darboties tikai tad, ja elektroniskie rēķini tiek noteikti kā obligāti visos B2B darījumos un ja nodokļu iestādes aktīvi vāc elektronisko rēķinu datus. Šā modeļa galvenā izmaksu daļa ir nodokļu maksātāju ieguldījumi papīra rēķinu nomaiņai ar elektroniskiem rēķiniem. Papildu darbības izmaksas būs izmaksas, kas saistītas ar datu nosūtīšanu uz centrālo PVN kontroles datubāzi un ar liela datu apjoma apstrādi un analīzi, kuru veiks nodokļu iestādes.

Datu noliktavas modelis

Saskaņā ar šo modeli uzņēmuma, kam piemēro PVN, grāmatvedības sistēma ģenerē nodokļu revīzijas standartdatni, un datnē iekļautie dati jāglabā datu noliktavā, kurai var piekļūt nodokļu iestāde. Šis modelis jau (daļēji) tiek īstenots dažās dalībvalstīs. Lietošana, formāts un datu elementi ir noteikti ESAO vadlīnijās. Saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu pieredzi ieguldījumi ir nelieli, jo vairums grāmatvedības programmatūras piegādātāju pielāgo lietojumprogrammas, lai tās atbilstu nodokļu revīzijas standartdatnes ģenerēšanas prasībai. Taču gadījumā, ja datu noliktavas būs jāievieš katram nodokļu maksātājam, nepieciešamie ieguldījumi varētu būt vērienīgi.

Sertificētā nodokļu maksātāja modelis

Saskaņā ar šo modeli nodokļu maksātājam jāatbilst sertificēšanas prasībām un jāizveido iekšējās kontroles sistēma. Šī modeļa ieviešanai nepieciešami nelieli to nodokļu maksātāju ieguldījumi, kuru PVN uzskaites sistēmas ir apstiprinājušas nodokļu iestādes un/vai ja šīs sistēmas jau atbilst citiem tiesību aktiem, kas paredz līdzīgas prasības, piemēram, Sarbanes-Oxley aktam. Modeļa priekšrocība ir papildu drošība par to, ka nodokļu maksātāji lieto atbilstīgas sistēmas un ka samazinās riska līmenis. Tas sniegtu iespēju pastiprināti revidēt tās nodokļu maksātāju grupas, kas saistītas ar augstāku risku. Šī modeļa priekšrocība neiekasēto PVN summu samazināšanas ziņā ir mazāka nekā citiem modeļiem.

Referents uzskata, ka šajā posmā PVN iekasēšanas metožu apspriešanai ir otršķirīga nozīme salīdzinājumā ar to trūkumu un problēmu novēršanu, kuras saistītas ar spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām, it īpaši nesaskaņotības novēršanu.

Taču no pašreiz izskatītajiem PVN iekasēšanas modeļiem par daudzsološāko referents uzskata „ierobežotās” datu noliktavas modeli (kas ietver revīzijas standartdatni) apvienojumā ar sertificētā nodokļu maksātāja modeli, jo tie jau tiek sekmīgi izmantoti dažās dalībvalstīs un ir apstiprinājies, ka tie palielina PVN iekasēšanas efektivitāti ar nelielu administratīvo slogu uzņēmumiem.

Likumdošanas process

Attiecībā uz juridisko procesu referents uzskata, ka ir būtiski palielināt lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību un pastiprināt Komisijas, dalībvalstu un uzņēmēju sadarbību.

Referents uzskata, ka direktīvu vietā priekšroka pēc iespējas jādod regulām. Regulas nodrošina tūlītēju saskaņotību, samazina atšķirīgas interpretācijas iespēju un līdz ar to rada juridisko noteiktību, kas ir svarīga uzņēmumu attīstībai.

Lai nodrošinātu saskaņotu īstenošanu visā ES un radītu juridisko noteiktību, ir jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un uzņēmumiem un viņi jāiesaista PVN tiesību aktu sagatavošanā un īstenošanā gan ES, gan dalībvalstu līmenī.


Budžeta kontroles komitejas atzinums (15.7.2011)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par PVN nākotni

(2011/2082(INI))

Atzinumu sagatavoja: Bart Staes

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā, ar Komisijas atbildēm(1),

1.  atzinīgi vērtē Komisijas mērķi izveidot visaptverošu PVN sistēmu, kas labotu pašreizējās PVN sistēmas trūkumus aizsardzībā pret krāpšanu un būtu pietiekami stabila, lai novērstu krāpšanu, kura saskaņā ar aprēķiniem ES 27 izmaksā EUR 80–100 miljardus gadā, un palīdzētu ES uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem un pārredzamākiem;

2.  uzsver nepieciešamību uzlabot pārrobežu kriminālvajāšanu dalībvalstīs par Kopienas teritorijā izdarītu krāpšanu PVN jomā un palielināt atbildību un riska apzināšanos šajā jomā;

3.  uzsver — lai varētu veikt šāda veida krāpšanas efektīvu pārrobežu izmeklēšanu un attiecīgu kriminālvajāšanu, ir svarīgi ES tiesību aktos iekļaut visaptverošu un vienotu definīciju PVN jomā izdarītas krāpšanas shēmai jeb karuseļveida krāpšanai, kas ir visplašāk izmantotais krāpšanas veids PVN jomā, kā arī paredzēt saskaņotas administratīvās sankcijas;

4.  norāda, ka precīzi novērtējumi attiecībā uz karuseļveida krāpšanas mērogu PVN jomā nav pieejami; mudina izstrādāt precīzu instrumentu PVN krāpšanas novērtēšanai, kurš ļautu arī šajā jomā izdarīt salīdzinājumus starp ES dalībvalstīm;

5.  uzsver to, cik liela nozīme ir intensīvākai un ātrākai dalībvalstu sadarbībai, labākai informācijas apmaiņas uzraudzībai un tiešākiem sakariem starp vietējām nodokļu iestādēm, izmantojot kopīgu tiešsaistes informācijas portālu, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis viena otrai sniedz efektīvu palīdzību; mudina pastiprināt sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm, Eurojust, Europol un OLAF;

6.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu Kopienas tiesību aktu vienkāršošanai un konsolidēšanai krāpšanas apkarošanas jomā un šajā procesā novērst trūkumus Komisijas un dalībvalstu sadarbībā;

7.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis vienkāršot un konsolidēt tiesību aktus PVN jomā, ieviest vienotu PVN veidlapu un piemērojamo PVN likmju vienotu sarakstu, it īpaši to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem konkrētā dalībvalstī piemēro samazinātu PVN likmi, padarīt attiecīgos tiesību aktus vieglāk pieejamus un iztulkot tos vismaz angļu, franču un vācu valodā;

8.  aicina Komisiju nodrošināt, ka nesen (2010. gada novembrī) izveidotā tīkla Eurofisc darbība sniedz praktisku pievienoto vērtību dalībvalstu pārrobežu izmeklēšanā attiecībā uz krāpšanu PVN jomā, regulāri ziņot Parlamentam par tā darbību un šos ziņojumus publiskot;

9.  uzsver, ka krāpšanas iespējas PVN jomā var būtiski samazināt, vairāk izmantojot jaunās tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus; mudina Komisiju arī turpmāk stiprināt PVN informācijas apmaiņas sistēmu, saīsinot datu vākšanai un apstrādei nepieciešamo laiku un piešķirot plašāku tiešo piekļuvi datiem;

10. atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības izmantoto veiksmīgo pieeju, izveidojot apgrieztās maksāšanas mehānismu mobilo tālruņu un datortehnikas nozarē, lai apkarotu karuseļveida krāpšanas gadījumu pieaugošo skaitu PVN jomā, un norāda, ka šis mehānisms sniedza tūlītējus pozitīvus rezultātus; mudina Komisiju izskatīt gadījumus, kad apgrieztās maksāšanas mehānisma izmantošana Apvienotajā Karalistē un citās dalībvalstīs bijusi efektīva karuseļveida krāpšanas gadījumu apkarošanā PVN jomā, un ziņot par tiem;

11. mudina Komisiju apsvērt iespēju ierosināt likumdošanas priekšlikumus, ar ko pašos pamatos tiktu risināta karuseļveida krāpšanas problēma PVN jomā, ieviešot ES mēroga apgrieztās maksāšanas mehānismu, kurš papildus efektīvai krāpšanas novēršanai kalpotu arī kā administratīvas vienkāršošanas instruments ražotājiem un tirgotājiem; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumiem, lai izveidotu apgrieztās maksāšanas mehānismu izmantošanai sešās visjutīgākajās nozarēs — audioaprīkojuma un videoaprīkojuma, pārtikas un dzērienu, datortehnikas, mikroprocesoru un to piederumu, mobilo tālruņu un to piederumu, tekstilizstrādājumu un automobiļu nozarē; mudina efektīvi apkarot krāpšanu PVN jomā saistībā ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu;

12. prasa Komisijai katru gadu Eiropas Parlamentam sniegt pārskatu par dalībvalstīs atklātajiem un tiesai nodotajiem krāpšanos gadījumiem PVN jomā, kuros iesaistītās summas pārsniedz EUR 100 000, tostarp datus par tiesvedības gaitu, spriedumiem un naudassodiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.7.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Andrea Cozzolino, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Iliana Ivanova, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Aldo Patriciello, Crescenzio Rivellini, Paul Rübig, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Søren Bo Søndergaard

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Zuzana Brzobohatá, Derk Jan Eppink, Christofer Fjellner, Salvador Garriga Polledo, Monika Hohlmeier, Marian-Jean Marinescu, Jan Mulder

(1)

OV C 20, 25.1.2008., 1. lpp.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (2.9.2011)

Sniegusi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par PVN nākotni

(2011/2082(INI))

Referente: Iliana Ivanova

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda — ņemot vērā ietekmi, ko uz darba tirgiem, uzkrājumu veidošanas un patēriņa modeļiem un publiskajiem izdevumiem turpmākajos gados atstās sabiedrības novecošanās, kā arī ņemot vērā finanšu un ekonomikas krīzi, kas pašlaik skar ES, par tiešo un netiešo nodokļu režīma līdzsvaru jādebatē gan ES, gan valsts līmenī; tomēr uzsver, ka šādi lēmumi par fiskālo politiku, pat ja tiem jābūt koordinētiem ES līmenī, arī turpmāk jāpieņem valsts līmenī; tādēļ uzskata, ka nākotnē vēl jo nepieciešamāka būs noturīga un efektīva PVN sistēma, kas pašlaik ir viens no makroekonomikas politikas pamatinstrumentiem;

2.  pauž nopietnas bažas par Kopienā izdarīto krāpšanu un citiem noziegumiem PVN jomā un ar tiem saistīto naudas atmazgāšanu, kas apdraud iekšējā tirgus veiksmīgu darbību, katru gadu ekonomikai radot EUR 60–100 miljardu lielus zaudējumus; uzskata, ka šo problēmu apkarošanas stratēģijas, tostarp IT instrumentu, izstrāde varētu būt ļoti noderīgs instruments, lai novērstu milzīgos zaudējumus valsts kasē un sociālo un darba tiesību aktu pārkāpumus;

3.  uzsver — ņemot vērā dalībvalstīm radītos milzīgos zaudējumus, kas, iespējams, sasniedz EUR 100 miljardus, PVN sistēmas aizsardzībai pret krāpšanu jābūt vienai no svarīgākajām prioritātēm; norāda, ka īpaša uzmanība jāvelta „karuseļveida” krāpšanai; atgādina par S. Bowles ziņojumā (A6-0312/2008) iekļautajiem sīki izstrādātajiem ierosinājumiem, kas joprojām ir spēkā un kas būtu nekavējoties jāīsteno;

4.  prasa Komisijai nākt klajā ar priekšlikumiem tam, kā risināt krāpšanas PVN jomā problēmu, neapdraudot iekšējā tirgus pienācīgu darbību un dalībvalstu fiskālo suverenitāti;

5.  uzsver, ka sarežģīto noteikumu un administratīvā sloga dēļ uzņēmumi pašreizējo PVN sistēmu bieži uzskata par šķērsli iekšējā tirgus izveides pabeigšanai; atzīmē, ka pašreizējā PVN maksāšanas kārtība attiecībā uz ES iekšējo tirdzniecību negatīvi ietekmē uzņēmumus un it īpaši MVU; tādēļ prasa pārstrādāt un vienkāršot pašreizējos noteikumus, nodrošinot ES uzņēmumiem labāku fiskālo vidi; aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju saskaņot noteikumus par PVN bāzi un pastiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvo sadarbību;

6.  norāda, ka jaunajai PVN sistēmai būtu jāveicina pārrobežu darījumi un līdz ar to arī vienotā tirgus padziļināšanās; uzskata, ka standartizācija PVN pienākumu jomā radītu būtisku pievienoto vērtību; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ES mēroga PVN standartveida deklarāciju visās ES oficiālajās valodās vai izsmeļošu sarakstu ar standartizētiem PVN pienākumiem, ko var noteikt dalībvalstis;

7.  aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest standartizētu informāciju visās ES valodās attiecībā uz rēķiniem, palīdzot uzņēmumiem un radot būtisku pievienoto vērtību iekšējam tirgum;

8.  uzskata, ka jāturpina saskaņot administratīvās procedūras, kas jāievēro tiem uzņēmumiem, kuriem piemēro PVN, it īpaši attiecībā uz starptautiskiem darījumiem Eiropas Savienības teritorijā; uzskata arī, ka vēl vairāk jāpaplašina nodokļu administrāciju sadarbība, it īpaši attiecībā uz automātisku informācijas nosūtīšanu;

9.  uzsver — lai izvairītos no fragmentācijas, būtiska nozīme ir vienotai pieejai attiecībā uz sliekšņiem, ko piemēro atbrīvojumam no PVN, kurš paredzēts saskaņā ar īpašo režīmu maziem uzņēmumiem; uzskata, ka ir jāizpēta iespēja šajā īpašajā režīmā iekļaut pārrobežu piegādes, lai labāk ņemtu vērā vienoto tirgu;

10. atzīmē, ka atšķirīgas PVN likmes un administratīvās procedūras var būtiski apgrūtināt e-komercijas attīstību; uzsver, cik būtiski ir likvidēt fiskālos šķēršļus e-mazumtirgotāju pārrobežu darbībai; uzskata — lai vienotā tirgus patiesais potenciāls nepaliktu neizmantots, attiecībā uz šiem uzņēmumiem, kam ir būtiskas problēmas preču pārdošanā un pakalpojumu sniegšanā citās dalībvalstīs, jānosaka skaidrāki PVN noteikumi un ziņošanas pienākumi;

11. atbalsta visu spēkā esošo atbrīvojumu no PVN pilnīgu pārskatīšanu, lai izvērtētu to būtiskumu un ietekmi uz PVN ķēdi; uzsver nepieciešamību turpināt centienus atbrīvojumu no PVN saskaņošanā; prasa padziļināti analizēt MVU radušās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar pārrobežu darījumiem ar precēm un pakalpojumiem;

12. uzsver nepieciešamību uzlabot dalībvalstu darbības koordinēšanu piemērojamo atbrīvojumu no PVN un samazināto likmju jomā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu uzņēmējdarbību;

13. atzinīgi vērtē pētījumu par digitālo iekšējo tirgu; aicina Komisiju uzlabot elektronisko parakstu savstarpējo izmantojamību, lai radītu tiesisku regulējumu drošu e-sertifikācijas sistēmu atzīšanai, un apsvērt iespēju pārskatīt Elektroniskā paraksta direktīvu un paplašināt tās darbības jomu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un it īpaši MVU; uzsver nepieciešamību visām ES dalībvalstīm savstarpēji atzīt e-identifikāciju un e-autentifikāciju;

14. aicina pētīt un analizēt iespējas saskaņot PVN pārrobežu e-komercijas darījumos Eiropas Savienībā, kā arī samazināt šo nodokli un piešķirt atbrīvojumus no tā maksāšanas, lai Eiropas uzņēmumi varētu pilnībā izmantot ar e-komerciju saistīto potenciālu;

15. atzinīgi vērtē to, ka kopš 2010. gada ES darbojas jauna elektroniskā PVN atmaksas sistēma; aicina Komisiju ne vēlāk kā 2012. gada jūlijā Parlamentam ziņot par jaunās sistēmas darbības rezultātiem, priekšrocībām un trūkumiem; uzsver, ka jaunie noteikumi vienmēr ir jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tie sniedz atbilstošu aizsardzību pret krāpšanas mēģinājumiem;

16. uzskata, ka kultūras precēm piemērojamajām PVN likmēm jābūt vienādām neatkarīgi no šo preču pārdošanas metodes (tiešsaistē vai citādā veidā); uzskata, ka šāda saskaņošana veicinātu e-komercijas attīstību un nodrošinātu patērētājiem vienādu labumu kultūras un izglītības jomā, sekmējot digitālās nozares uzplaukumu;

17. uzsver — lai veicinātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus grāmatu nozarē un it īpaši lai stimulētu vienoto digitālo tirgu, Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, ka grāmatām neatkarīgi no to formāta (drukāts, digitāls vai audio) tiktu piemērota konsekventa un grāmatām labvēlīga nodokļu politika; uzsver, ka saturs jebkurā formātā sniedz patērētājiem vienādu labumu kultūras un izglītības jomā;

18. atzīmē, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm jānodrošina izvēles iespēja pieņemt lēmumu par samazinātu PVN likmi noteiktās nozarēs, lai labāk īstenotu Eiropas un valsts politikas virzienus vai arī lai ņemtu vērā valsts vēsturiskos, ekonomiskos, sociālos vai vides faktorus;

19. uzsver — ņemot vērā ekonomisko un finanšu krīzi, nodokļu reformai jāsniedz pēc iespējas lielāks ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

20. prasa sagatavot Zaļo grāmatu par stratēģiju PVN jomā, kurā galvenā uzmanība tiktu veltīta samazinātām nodokļa likmēm attiecībā uz energoefektīviem un videi nekaitīgiem produktiem un pakalpojumiem, pretdarbojoties negodīgai konkurenci, ko rada preces vai pakalpojuma cenā neatspoguļota ārējo faktoru ietekme;

21. uzskata — lai nodrošinātu PVN noteikumu labāku un konsekventāku piemērošanu, regula būtu efektīvāks juridiskais instruments nekā direktīva, jo tā mazinātu arī dubultas aplikšanas ar nodokli vai nodokļu nepiemērošanas risku.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

0

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Gianni Pittella, Phil Prendergast, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Matteo Salvini, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ashley Fox, Anna Hedh, Pier Antonio Panzeri, Antonyia Parvanova, Søren Bo Søndergaard, Marc Tarabella


Transporta un tūrisma komitejas atzinums (8.9.2011)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par PVN nākotni

(2011/2082(INI))

Atzinumu sagatavoja: Markus Ferber

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka spēkā esošie noteikumi par PVN, ko piemēro pasažieru pārvadājumiem, traucē pienācīgu iekšējā tirgus darbību, jo tie izkropļo konkurenci starp dažādiem transporta veidiem un neļauj uzlabot transporta nozares efektivitāti no sociālā un vides viedokļa;

2.  vērš uzmanību uz sarežģīto un netaisnīgo stāvokli pasažieru pārvadājumu nozarē — lai gan pasažieru iekšzemes pārvadājumi tiek aplikti ar nodokli gandrīz visās dalībvalstīs, pastāv atbrīvojumi no nodokļa, nulles likmes un atšķirīgas nodokļu likmes atkarībā no transporta veida un dalībvalsts; norāda, ka starptautiskie jūras un gaisa pārvadājumi, tostarp pārrobežu pārvadājumi ES teritorijā, ir atbrīvoti no PVN visās dalībvalstīs, savukārt situācija citās pārvadājumu jomās atšķiras atkarībā no dalībvalsts; turklāt norāda, ka starptautiskie gaisa un jūras pārvadājumu nodrošinātāji atsevišķas preces un pakalpojumus var iegādāties, nemaksājot PVN;

3.  vērš uzmanību uz ierosinājumu līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu par 60 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada transports, un uzsver nepieciešamību pēc „pareizas cenu noteikšanas un izkropļojumu novēršanas”;

4.  prasa ieviest saskaņotu PVN pamatlikmi vai pazeminātu likmi attiecībā uz visiem ES teritorijā veiktajiem pārrobežu pārvadājumiem neatkarīgi no transporta veida, kā arī saskaņotus noteikumus par PVN atskaitīšanu;

5.  prasa panākt lielāku pārredzamību — sīkākai informācijai par dažādajām PVN likmēm, ko piemēro pasažieru pārvadājumiem, jābūt viegli pieejamām un, ja iespējams, norādītai uz biļetēm, lai pasažieri būtu informēti par precīzām sava brauciena izmaksām;

6.  sabiedrības interesēs un sociālu un ar vidi saistītu apsvērumu dēļ tomēr atbalsta zemākas vai nulles likmes piemērošanu pilsētas, piepilsētas vai reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumiem;

7.  aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākie grozījumi PVN direktīvas III pielikumā (samazināta likme) atbilst ES transporta politikas mērķiem;

8.  pauž bažas par spēkā esošo noteikumu, saskaņā ar kuru gadījumos, kad tiek piemērots PVN, pasažieru pārvadājumi ar nodokli tiek aplikti atkarībā no valsts, kurā pārvadājums tiek veikts, un proporcionāli katrā dalībvalstī veiktajam attālumam; uzskata — lai vienkāršotu PVN piemērošanu un uzlabotu tā nomaksas kontroli, pasažieru pārvadājumus ar nodokli vajadzētu aplikt brauciena sākumpunktā;

9.  tomēr uzsver ES pasažieru pārvadājumu tirgus sadrumstalotību, kurš aptver daudzus segmentus, ko cita starpā nosaka brauciena attālums, mērķis un citu transporta veidu pieejamība; tādēļ uzskata, ka PVN režīma izmaiņu ietekme uz Eiropas iedzīvotāju mobilitāti un vidi ir sarežģīts jautājums un ka par šo jautājumu jāveic visaptverošs kvantitatīvs pētījums;

10. uzsver, ka tas sniedz iespēju visās dalībvalstīs attiecībā uz tūrisma nozares pakalpojumiem pakāpeniski ieviest saskaņotu samazinātu PVN likmi kā nepieciešamu nosacījumu pārredzamai tūrisma nozares uzņēmumu konkurencei ES teritorijā un ar šīs nozares uzņēmumiem ārpus ES;

11. aicina Padomi ātrāk pieņemt priekšlikumu direktīvai par ceļojumu aģentiem piemērojamā īpašā PVN režīma pārskatīšanu (CNS/2002/0041), lai novērstu konkurences izkropļojumus, kurus starp dažādām nozares dalībnieku kategorijām rada atšķirības dalībvalstu tiesību aktos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.9.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Ryszard Czarnecki, Luis de Grandes Pascual, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Werner Kuhn, Gesine Meissner, Olga Sehnalová, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Artur Zasada

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Spyros Danellis, Markus Ferber, Gilles Pargneaux, Dominique Riquet, Olle Schmidt, Laurence J.A.J. Stassen, Nuno Teixeira, Ramon Tremosa i Balcells, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Campbell Bannerman


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.9.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Udo Bullmann, Pascal Canfin, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Ivari Padar, Olle Schmidt, Marianne Thyssen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Thijs Berman, David Casa, Herbert Dorfmann, Saïd El Khadraoui, Sari Essayah, Sophia in ‘t Veld, Mojca Kleva, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Gianni Pittella, Andreas Schwab

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 4. oktobraJuridisks paziņojums