STARPPOSMA ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi

21.2.2014 - (COM(2013)0534 – 2013/0255(APP))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Salvatore Iacolino
Referente atzinumam (*):
Ingeborg Gräßle, Budžeta kontroles komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi

(COM(2013)0534 – 2013/0255(APP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2013)0534),

–   ņemot vērā priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) (COM(2013)0535),

–   ņemot vērā priekšlikumu direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363),

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Rezolūciju par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā,

–   ņemot vērā tā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas[1],

–   ņemot vērā citus instrumentus krimināltiesību jomā, kurus ar koplēmumu ir pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, piemēram, Direktīvu 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un par tiesībām sazināties, kamēr atņemta brīvība, Direktīvu par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās u. c.,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 6. un 7. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 86., 218., 263., 265., 267., 268. un 340. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras atzinumu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. decembra atzinumu,

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 30. janvāra atzinumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 81. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas starpposma ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas, Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0141/2014),

A. tā kā galvenie Eiropas Prokuratūras izveides mērķi ir veicināt spēcīgāku Savienības finanšu interešu aizsardzību, vairot ES uzņēmumu un iedzīvotāju uzticību Savienības iestādēm un nodrošināt efektīvāku izmeklēšanu un lietu ierosināšanu attiecībā uz pārkāpumiem, kas skar ES finanšu intereses, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

B.  tā kā ES ir sev noteikusi uzdevumu izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu tā ievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā aizvien pieaug noziegumu pārrobežu raksturs, un attiecībā uz noziegumiem pret Savienības finanšu interesēm, kuri ik gadu rada būtisku finanšu kaitējumu, ES ir efektīvi jāreaģē, piešķirot pievienoto vērtību visu dalībvalstu kopīgajiem pūliņiem, jo ES budžeta aizsardzību pret krāpšanu var labāk īstenot ES līmenī;

C. tā kā ES budžeta jomā jāpiemēro stingras neiecietības princips, lai saskaņoti un efektīvi novērstu krāpšanu attiecībā uz Eiropas Savienības finanšu interesēm;

D. tā kā dalībvalstīm ir galvenā atbildība par apmēram 80 % Savienības budžeta izpildi un par pašu resursu iekasēšanu, kā noteikts Padomes Lēmumā 2007/436 EK, Euratom[2], kuru drīzumā aizstās ar Padomes lēmumu par grozīto Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2011)0739);

E.  tā kā vienlīdz svarīgi ir nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību gan ES resursu iekasēšanas, gan izdevumu līmenī,

F.  tā kā 10 % OLAF veikto izmeklēšanu attiecas uz pārrobežu organizēto noziedzību, taču šie gadījumi veido 40 % no globālās finanšu ietekmes uz Eiropas Savienības finanšu interesēm;

G.  tā kā Eiropas Prokuratūras izveide ir vienīgā darbība krimināltiesiskuma jomā, uz kuru neattiecas parastā likumdošanas procedūra;

H. tā kā priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Prokuratūru, ir nedalāmi saistīts ar priekšlikumu direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, un priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra;

I.   tā kā noteikumu ievērošanai attiecībā uz tiesiskumu jābūt visas Eiropas likumdošanas pamatprincipam, jo īpaši tiesiskuma un personu pamattiesību aizsardzības jomā,

J.   tā kā 14 valstu parlamentu palātas 11 dalībvalstīs ir ieviesušas „dzeltenās kartītes” mehānismu attiecībā uz Komisijas priekšlikumu un tā kā Komisija 2013. gada 27. novembrī nolēma priekšlikumu saglabāt, tomēr apgalvojot, ka likumdošanas procesā tā pienācīgi ņems vērā valstu parlamentu palātu pamatotos atzinumus;

K. tā kā LESD 86. panta 1. punktā noteikts, ka Padomei, lai izveidotu Eiropas Prokuratūru, ir jālemj vienprātīgi, un tā kā izredzes panākt šādu vienprātību ir ļoti vājas un līdz ar to šķiet ticamāk, ka dažas dalībvalstis izveidos Eiropas Prokuratūru, izmantojot ciešāku sadarbību, kas Komisijai liktu ierosināt jaunu priekšlikumu;

1.  uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir solis uz priekšu, lai izveidotu Eiropas krimināltiesību telpu un stiprinātu līdzekļus tādas krāpšanas apkarošanai, kura skar Eiropas finanšu intereses, tādējādi palielinot nodokļu maksātāju uzticēšanos ES;

2.   uzsver, ka Eiropas Prokuratūras izveide varētu sniegt noteiktu pievienoto vērtību Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, pieņemot, ka tajā līdzdarbojas visas dalībvalstis, jo Savienības finanšu intereses un līdz ar to Eiropas nodokļu maksātāju intereses ir jāaizsargā visās dalībvalstīs;

3.      aicina Padomi plaši iesaistīt Parlamentu savā likumdošanas, nodrošinot pastāvīgu informācijas plūsmu un pastāvīgi apspriežoties ar Parlamentu, kas ļautu panākt rezultātu, kurš ir saskaņā ar grozījumiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību pēc Lisabonas procesa un kuru īpaši atbalsta abas puses;

4.      uzskatot, ka ES vispārējās darbības saskaņotība tiesiskuma jomā ir īpaši būtiska tās efektivitātei, aicina Eiropas likumdevēju izskatīt šo priekšlikumu, ņemot vērā citus ar to cieši saistītus priekšlikumus, piemēram, priekšlikumu direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, un priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), un citus saistītos instrumentus krimināltiesību un procesuālo tiesību jomā, lai varētu nodrošināt šā priekšlikuma pilnīgu saderību ar visu iepriekš minēto un saskaņotu īstenošanu;

5.      uzskata, ka Eiropas Prokuratūras pilnvaru īstenošanā un praksē ir jāievēro pamattiesību kopums, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās; tādēļ aicina Padomi pienācīgi ņemt vērā šādus ierosinājumus:

i)    Eiropas Prokuratūrai būtu jādarbojas, stingri ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu un līdz ar to ievērojot atbilstošākās principu, kas liek iepriekš skaidri noteikt kritērijus, ar kuriem nosaka jurisdikcijas īstenošanai kompetento tiesu; tā kā pašreizējais 27. panta 4. punkta formulējums piešķir Eiropas Prokuratūrai pārmērīgas pilnvaras dažādu jurisdikcijas kritēriju piemērošanā, minētie kritēriji būtu jāpadara saistoši un jānosaka minēto kritēriju hierarhija, lai nodrošinātu prognozējamību; šajā sakarībā būtu jāņem vērā aizdomās turētā tiesības; turklāt uz kompetences noteikšanu saskaņā ar minētajiem kritērijiem attiecina pārbaudi tiesā;

ii)    Eiropas Prokuratūrai vajadzētu būt pilnīgi neatkarīgai gan no valstu valdībām, gan no ES iestādēm, un tā būtu jāaizsargā pret jebkādu politisku spiedienu;

iii)   Eiropas Prokuratūras kompetences jomai vajadzētu būt precīzi noteiktai, ļaujot iepriekš konstatēt noziedzīgus nodarījumus, uz kuriem tā attiecas; Parlaments prasa rūpīgi pārskatīt Komisijas priekšlikuma 13. panta definīcijas attiecībā uz papildu kompetenci, jo pašreizējā redakcijā tās pārsniedz LESD 86. panta 1. līdz 3. punkta darbības jomas robežas; tas būtu jādara tā, lai nodrošinātu, ka Eiropas Prokuratūrai ir pilnvaras rīkoties attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas neattiecas uz Savienības finanšu interesēm, tikai gadījumos, kad ir spēkā visi turpmāk minētie apstākļi:

a)      konkrēta rīcība ir noziedzīgs nodarījums, kas vienlaikus ietver Savienības finanšu interešu un citus pārkāpumus; un

b)     noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar Savienības finanšu interesēm, ir dominējoši, un pārējie noziedzīgie nodarījumi ir tikai papildinoši; un

c)      pārējos noziedzīgos nodarījumus nebūtu iespējams izskatīt tiesā un par tiem sodīt, veicot kriminālvajāšanu un nosakot spriedumu atsevišķi no pārkāpuma, kas saistīts ar Savienības finanšu interesēm;

turklāt uz kompetences noteikšanu saskaņā ar minētajiem kritērijiem attiecina pārbaudi tiesā;

iv)    ņemot vērā to, ka vēl nav pieņemta priekšlikuma 12. pantā minētā direktīva, kurā ir noteikti noziedzīgi nodarījumi, kas būs Eiropas Prokuratūras kompetencē, priekšlikuma tekstā būtu jāprecizē, ka Eiropas Prokuratūra nevar veikt kriminālvajāšanu tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, kuri to izdarīšanas brīdī vēl nav noteikti attiecīgajos dalībvalstu tiesību aktos; turklāt Eiropas Prokuratūrai nevajadzētu izmantot savu kompetenci saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti, pirms tā ir pilnībā uzsākusi darbu; līdz ar to būtu attiecīgi jāgroza priekšlikuma 71. pants;

v)   Eiropas Prokuratūras rīcībā esošajiem izmeklēšanas instrumentiem un pasākumiem vajadzētu būt saskaņotiem, precīzi noteiktiem un saderīgiem ar tās dalībvalsts tiesību sistēmu, kurā tie tiek īstenoti; turklāt kritēriji izmeklēšanas pasākumu izmantošanai ir jānosaka precīzāk, lai izslēgtu iespēju izvēlēties labvēlīgāko tiesvedības vietu;

vi)     pierādījumu pieņemamība un to novērtējums, kas veikts saskaņā ar 30. pantu ir galvenie elementi kriminālizmeklēšanā; attiecīgajiem noteikumiem jābūt skaidrai un saskaņotiem visā Eiropas Prokuratūras darbības jomā un tiem pilnībā jāatbilst procesuālajām garantijām; lai nodrošinātu šādu atbilstību, pierādījumu pieņemamības nosacījumos būtu jāievēro visas tiesības, kas nodrošinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā;

vii)  tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību ir jāsaglabā visā Eiropas Prokuratūras darbības laikā visā Savienībā; tādēļ Eiropas prokurora pieņemtie lēmumi būtu jāpārbauda kompetentajā tiesā; šajā sakarībā uz Eiropas Prokuratūras pirms tiesas vai neatkarīgi no tiesas pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, tiem, kas aprakstīti 27., 28., 29. pantā attiecībā uz kompetenci, lietas izbeigšanu un vienošanos, vajadzētu attiekties tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami Savienības tiesās;

priekšlikuma 36. pants būtu jāpārstrādā, lai nepieļautu, ka tiek apieti Līguma noteikumi par Savienības tiesu jurisdikciju un ka tiek nesamērīgi ierobežotas tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. panta 1. punktu;

viii)   priekšlikuma 28. panta noteikumos būtu skaidri jānorāda, ka pēc tam, kad Eiropas Prokuratūra ir izbeigusi lietu saistībā ar nenozīmīgiem nodarījumiem, valsts kriminālvajāšanas iestādes var turpināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ja to atļauj attiecīgie valsts tiesību akti, un, kad attiecīgu pierādījumu trūkumu nevar prognozējami novērst ar turpmākām proporcionālām izmeklēšanas darbībām, lietas izbeigšana ir obligāta; turklāt izmeklēšanas laikā, tiklīdz iespējams, jāpārbauda, vai ir obligāts pamats lietas izbeigšanai, un, tiklīdz ir piemērojams kāds no obligātajiem pamatiem, lieta ir jāizbeidz bez nepamatotas kavēšanās;

ix)   visos gadījumos ir jānovērš patvaļīga tiesvedība; līdz ar to noteikums par „pareizu tiesvedību” kā vienošanās pamats atbilstoši 29. panta 1. punktam būtu jāaizstāj ar konkrētākiem kritērijiem; vienošanās īpaši būtu jāizslēdz, sākot no apsūdzības laika, un jebkurā gadījumā lietās, kuras var izbeigt saskaņā ar priekšlikuma 28. pantu, kā arī nopietnu pārkāpumu gadījumos;

x)   tā kā Eiropas Prokuratūras pilnvaras paredz ne tikai pārskatīšanu Tiesā, bet arī Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu veiktu uzraudzību, ir jāiekļauj attiecīgi noteikumi, jo īpaši tāpēc, lai nodrošinātu efektīvas un saskaņotas prakses starp dalībvalstīm un tiesiskuma ievērošanu;

6.      uzsverot nepieciešamību pilnībā ievērot pamatprincipus, tostarp nepieciešamību nodrošināt taisnīgu tiesu, ar ko ir tieši saistītas aizsardzības garantijas kriminālprocesā, aicina Padomi ņemt vērā arī šādus ierosinājumus un attiecīgi nodrošināt turpmāk minēto:

i)    visās Eiropas Prokuratūras darbībās būtu jānodrošina tiesību uz aizstāvību augsta līmeņa aizsardzība, jo īpaši ņemot vērā, ka Savienībai vajadzētu kļūt par telpu, kurā Eiropas Prokuratūra var darboties operatīvi bez nepieciešamības izmantot savstarpējas tiesiskās aizsardzības līdzekļus; šajā sakarībā ES minimālo standartu ievērošana personu tiesību jomā kriminālprocesā visās dalībvalstīs ir īpaši būtisks aspekts, lai Eiropas Prokuratūra darbotos atbilstīgi.

Šajā sakarībā būtu jānorāda, ka Padomes 2009. gada 30. novembrī pieņemtā ceļveža aizdomās turēto vai apsūdzēto personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā izstrāde vēl nav pabeigta un priekšlikumā iekļautās atsauces uz valstu tiesību aktiem ir saistītas tikai ar tiesībām klusēt, nevainīguma prezumpciju, kā arī ar tiesībām uz juridisko palīdzību un izmeklēšanu aizstāvības nolūkos; tādēļ, lai ievērotu pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu, tiesību aktiem, ko piemēro aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kuras ir iesaistītas Eiropas Prokuratūras tiesvedībā, būtu jāattiecas arī uz procesuālajām garantijām pret Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas vai lietas ierosināšanas aktiem, neskarot nekādus papildu vai augstākus procesuālo garantiju standartus, ko piešķir ar Savienības tiesību aktiem;

ii)    pēc attiecīgā transponēšanas perioda beigām Savienības procesuālo tiesību akta netransponēšanai vai nepareizai transponēšanai valsts tiesību aktos nekad nevajadzētu tikt izmantotai pret atsevišķu indivīdu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas nolūkā, un šādus tiesību aktus vienmēr piemēro saskaņā ar Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru;

iii)     ne bis in idem principa ievērošanu;

iv) lietas ierosināšanai būtu jāatbilst Līguma par Eiropas Savienību 6. pantam, Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī piemērojamiem ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību; īpaša uzmanība būtu jāpievērš datu subjektu tiesībām gadījumos, kad personas dati tiek nosūtīti trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām;

7.        aicina Padomi ņemt vērā šādus ierosinājumus, atsaucoties uz nepieciešamību izveidot elastīgas, vienkāršotas un efektīvas Eiropas Prokuratūras struktūras, kas spēj sasniegt visaugstākos rezultātus:

i)           lai nodrošinātu veiksmīgus un taisnīgus izmeklēšanas rezultātus un tās koordinēšanu, vadošajām personām pilnībā jāizprot attiecīgo valstu tiesību sistēmas; tādēļ Eiropas Prokuratūras organizācijas modeļa galvenajā līmenī jānodrošina atbilstošas prasmes, pieredze un zināšanas par dalībvalstu tiesību sistēmām;

ii)            lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti laikus un efektīvi, Eiropas Prokuratūrai būtu jāspēj paplašināt lēmumu pieņemšanas procedūru ar konkrētās lietās kompetentu deleģēto valstu prokuroru palīdzību;

iii)           lai garantētu, ka Eiropas Prokuratūra var nodrošināt augstus neatkarības, efektivitātes, pieredzes un profesionalitātes standartus, tās darbiniekiem jābūt pēc iespējas augstāk kvalificētiem un jānodrošina šajā rezolūcijā noteikto mērķu sasniegšana; proti, tās darbinieki var būt no tiesību sistēmas — juridisko profesiju vai citu tādu jomu pārstāvji, kurās tie ir guvuši iepriekš minēto pieredzi un profesionalitāti, kā arī atbilstošas zināšanas par dalībvalstu tiesību sistēmām; līdz ar to, kā Komisija atzinusi priekšlikuma paskaidrojuma raksta 4. punktā, kopējās izmaksas jāsaista ar pašas Eiropas Prokuratūras faktiskajām vajadzībām, kas saistītas ar efektivitāti un darbību;

iv)          būtu jāizveido Eiropas Prokuratūras darbību kontroles mehānisms, kas par tām ziņotu katru gadu;

8.        pieņem zināšanai ieceri Eiropas Prokuratūru veidot uz esošo struktūru pamata — Komisija uzskata, ka šāds risinājums neradītu ievērojamas jaunas izmaksas Savienībai vai tās dalībvalstīm, jo Prokuratūras administratīvos pienākumus veiktu Eurojust un cilvēkresursus piesaistītu no esošajām struktūrām, piemēram, OLAF;

9.        pauž šaubas par priekšlikumā piesaukto izmaksu efektivitāti, jo Eiropas Prokuratūrā ir jāveido katrai dalībvalstij sava specializēta nodaļa, kurai būs labi jāpārzina attiecīgās valsts tiesiskais regulējums, lai varētu efektīvi veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu; prasa veikt analīzi, lai izvērtētu izmaksas, ko Eiropas Prokuratūras izveide rada ES budžetam, un jebkādu ietekmi uz dalībvalstu budžetiem; prasa veikt šādu analīzi, lai novērtētu arī ieguvumus;

10.      ir nobažījies par to, ka priekšlikuma pamatā ir pieņēmums, ka Eurojust nodrošinātie administratīvie pakalpojumi neietekmēs šīs decentralizētās aģentūras finansējumu vai personālu; tādēļ finanšu pārskatu uzskata par maldinošu; šajā sakarībā vērš uzmanību uz savu Komisijai izvirzīto prasību iesniegt precizētu finanšu pārskatu, ņemot vērā grozījumus, kurus pirms likumdošanas procesa beigām varētu ierosināt likumdevējs;

11.      ierosina saskaņā ar LESD 86. panta 1. punktu, uz kuru pamatojoties Padome var izveidot Eiropas Prokuratūru no Eurojust, Komisijai paredzēt uz Eiropas Prokuratūru vienkārši pārcelt finanšu resursus no OLAF un Eiropas Prokuratūrai izmantot Eurojust darbinieku īpašās zināšanas un pievienoto vērtību;

12.      uzsver, ka nav sniegta skaidra norāde par to, vai uz Eiropas Prokuratūru kā jaunizveidotu struktūru attiecas darbinieku skaita samazināšana, kas plānota attiecībā uz visām Savienības iestādēm un struktūrām; norāda, ka nepiekrīt šādai pieejai;

13.      aicina Padomi precizēt katras tādas iestādes kompetenci, kura atbild par Savienības finanšu aizsardzību; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi precīzāk definēt un noteikt skaidras robežas attiecībām starp Eiropas Prokuratūru un citām pastāvošajām iestādēm, piemēram, Eurojust un OLAF; uzsver, ka Eiropas Prokuratūrai būtu jāizmanto OLAF ilgtermiņa pieredze, kuru tas guvis, izmeklējot ar Eiropas Savienības finanšu aizsardzību, tostarp korupciju, saistītus pārkāpumus gan dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līmenī; uzsver, ka Padomei vajadzētu precizēt, kā OLAF un Eiropas Prokuratūras darbība papildina viena otru, veicot iekšējo un ārējo izmeklēšanu; uzsver, ka Komisijas pašreizējā priekšlikumā nav skaidrības ne par OLAF attiecībām ar Eiropas Prokuratūru, ne arī par to, kā veicama iekšējā izmeklēšana ES iestādēs;

14.      uzskata, ka nolūkā ierobežot kompetences konfliktu risku jāveic plašāka OLAF, Eurojust un Eiropas Prokuratūras vienlaicīgas darbības analīze; aicina Padomi precizēt šo iestāžu attiecīgās kompetences, apzināt iespējamās kopīgās kompetences vai arī neefektivitāti un attiecīgā gadījumā ieteikt risinājumus;

15.      ņemot vērā to, ka, iespējams, vairākas dalībvalstis izmantos atteikšanās tiesības no priekšlikuma par Eiropas Prokuratūru, pieprasa veikt analīzi, lai noteiktu, kuras OLAF vienības un kuri tā darbinieki ir jāpārceļ uz Eiropas Prokuratūru un kuriem jāturpina darbs OLAF; pieprasa, lai OLAF tiktu saglabāti vajadzīgie līdzekļi tiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem, kas neattiecas uz Eiropas Prokuratūras pilnvaru jomu;

16.      norāda, ka OLAF saglabās kompetenci dalībvalstīs, kuras neiesaistās Eiropas Prokuratūras darbībā, un kā tām būtu jāpiešķir līdzvērtīgs procesuālo garantiju līmenis;

17.      tādēļ aicina Komisiju līdz ar citiem grozījumiem OLAF regulā, kurus rada Eiropas Prokuratūras izveide, ietvert pietiekamas procesuālās garantijas, tostarp iespēju pārskatīt OLAF veiktos izmeklēšanas pasākumus;

18.      uzskata, ka valstu iestādēm noteiktie pienākumi informēt Eiropas Prokuratūru par jebkādu rīcību, ko varētu uzskatīt par tās kompetencē esošu nodarījumu, jāpielāgo dalībvalstu noteikumiem, nevis tie jāpārsniedz, un jārespektē šo minēto iestāžu neatkarība;

19.      prasa izveidot īpašu noteikumu kopumu Savienības līmenī, lai nodrošinātu ziņotāju saskaņotu aizsardzību;

20.      pauž nožēlu par to, ka Eiropas Prokuratūra nav kompetenta attiecībā uz smagiem pārrobežu noziegumiem, piemēram, organizēto noziedzību; mudina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu šajā jomā;

21.      aicina Padomi turpināt uzlabot attiecīgo dalībvalstu tiesu darbības efektivitāti un lietderību, kas ir būtiski, lai Eiropas Prokuratūras projekts būtu veiksmīgs;

22.      atzinīgi vērtē ideju par Eiropas Prokuratūras iekļaušanu pašreizējās decentralizētajās struktūrās, valstu pilnvarotajiem prokuroriem iesaistoties kā „īpašajiem padomniekiem”; apzinās nepieciešamību rūpīgi pārdomāt jautājumu par pilnvaroto prokuroru neatkarību valsts tiesu varas iestādēs, kā arī izstrādāt pārredzamas procedūras šo prokuroru izvēlei, lai izvairītos no jebkādām aizdomām par favorītismu no Eiropas Prokuratūras puses;

23.      uzskata, ka Eiropas deleģēto prokuroru un viņu darbinieku atbilstošai apmācībai ES krimināltiesību jomā būtu jānotiek vienoti un efektīvi;

24.      atgādina Padomei un Komisijai, ka ir ļoti būtiski, lai Eiropas Parlaments kā viena no likumdevējām iestādēm krimināltiesību materiālajos un procesuālajos jautājumos tiktu cieši iesaistīts Eiropas Prokuratūras izveidošanas procedūrā un tā viedoklis tiktu pienācīgi ņemts vērā visos procedūras posmos; tādēļ apņemas turpināt bieži apspriesties ar Komisiju un Padomi, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību; pilnībā apzinās uzdevuma sarežģītību un nepieciešamību to īstenot saprātīgā laikposmā, apņemas vajadzības gadījumā ar papildu starpposma ziņojumiem paust viedokli par Eiropas Prokuratūras turpmāko attīstību;

25.      aicina Padomi veltīt vajadzīgo laiku Komisijas priekšlikuma visaptverošai novērtēšanai un nesasteigt sarunu noslēgšanu; uzsver, ka būtu jāizvairās no priekšlaicīgas pārejas uz ciešākas sadarbības procedūru;

26.      uzdod priekšsēdētājam pieprasīt turpmāku apspriešanos par priekšlikumu ar Padomi;

27.      norāda Padomei, ka iepriekš minētās politiskās pamatnostādnes papildina šai rezolūcijai pievienotais tehniskais pielikums;

28.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0444.
• [2]  OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

22. apsvērums
1. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
(22) Noziedzīgi nodarījumi pret Savienības finansiālajām interesēm bieži vien ir cieši saistīti ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Lai nodrošinātu procesuālo efektivitāti un novērstu iespējamu principa ne bis in idem (dubultās sodīšanas aizlieguma principa) pārkāpumu, Eiropas Prokuratūras kompetencei būtu jāaptver arī tādi noziedzīgi nodarījumi, kuri valstu tiesību aktos nav tehniski noteikti kā noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ja fakti to pamatā ir identiski un nesaraujami saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses. Šādos jauktos gadījumos, ja noziedzīgais nodarījums, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ir dominējošs, Eiropas Prokuratūras kompetence būtu jāīsteno pēc konsultācijām ar kompetentajām iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. Dominance būtu jānosaka, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā noziedzīgo nodarījumu finansiālā ietekme uz Savienību, valstu budžetiem, cietušo skaits vai citiem apstākļiem, kas saistīti ar noziedzīgo nodarījumu smagumu vai piemērojamo sodu.	(22) Noziedzīgi nodarījumi pret Savienības finansiālajām interesēm bieži vien ir cieši saistīti ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Lai novērstu iespējamu principa ne bis in idem (dubultās sodīšanas aizlieguma principa) pārkāpumu, Eiropas Prokuratūras kompetencei būtu jāaptver arī tādi noziedzīgi nodarījumi, kuri valstu tiesību aktos nav tehniski noteikti kā noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ja fakti to pamatā ir identiski un saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses. Šādos jauktos gadījumos, ja noziedzīgais nodarījums, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ir nozīmīgāks, Eiropas Prokuratūras kompetence būtu jāīsteno pēc konsultācijām ar kompetentajām iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. Dominance būtu jānosaka, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā noziedzīgo nodarījumu finansiālā ietekme uz Savienību, valstu budžetiem, cietušo skaits vai citiem apstākļiem, kas saistīti ar noziedzīgo nodarījumu smagumu vai piemērojamo sodu.

13. pants
2. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
1. Gadījumos, kad 12. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir cieši saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti 12. pantā, un to kopējā izmeklēšana un kriminālvajāšana ir labas tiesvedības administrācijas interesēs, Eiropas Prokuratūra ir kompetenta arī attiecībā uz minētajiem citiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar nosacījumu, ka 12. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir dominējoši un ka pārējo noziedzīgo nodarījumu pamatā ir identiski fakti.	1. Gadījumos, kad 12. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti 12. pantā, Eiropas Prokuratūra ir kompetenta arī attiecībā uz minētajiem citiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: – viens konkrēts faktu kopums vienlaikus rada gan Savienības finanšu interešu pārkāpumu, gan citu (-s) pārkāpumu (-s), un pārkāpums (-i), kas saistīts (-) ar Savienības finanšu interesēm, ir dominējošs (-i) un cits pārkāpums / pārējie pārkāpumi ir tikai papildinoši; un – turpmāks process un sodīšana par citu pārkāpumu / pārējiem pārkāpumiem nebūtu iespējama, veicot procesu un nosakot spriedumu atsevišķi no pārkāpuma (-iem), kas saistīts (-i) ar Savienības finanšu interesēm.
Ja minētie nosacījumi nav izpildīti, dalībvalsts, kas ir kompetenta attiecībā uz pārējiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir kompetenta arī attiecībā uz 12. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.	Ja minētie nosacījumi nav izpildīti, dalībvalsts, kas ir kompetenta attiecībā uz pārējiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir kompetenta arī attiecībā uz 12. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
2. Eiropas Prokuratūra un valstu kriminālvajāšanas iestādes savstarpēji apspriežas, lai noteiktu, kura iestāde ir kompetenta saskaņā ar 1. punktu. Lai atvieglotu šādas kompetences noteikšanu, saskaņā ar 57. pantu pēc vajadzības var iesaistīt Eurojust.	2. Eiropas Prokuratūra un valstu kriminālvajāšanas iestādes savstarpēji apspriežas, lai noteiktu, kura iestāde ir kompetenta saskaņā ar 1. punktu. Lai atvieglotu šādas kompetences noteikšanu, saskaņā ar 57. pantu pēc vajadzības var iesaistīt Eurojust.
3. Ja starp Eiropas Prokuratūru un valstu kriminālvajāšanas iestādēm pastāv domstarpības par kompetenci saskaņā ar 1. punktu, attiecīgās valsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta lemt par kompetences sadalījumu attiecībā uz kriminālvajāšanu valsts līmenī, lemj par papildu kompetenci.	3. Ja starp Eiropas Prokuratūru un valstu kriminālvajāšanas iestādēm pastāv domstarpības par kompetenci saskaņā ar 1. punktu, attiecīgās valsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta lemt par kompetences sadalījumu attiecībā uz kriminālvajāšanu valsts līmenī, lemj par papildu kompetenci.
4. Kompetences noteikšana saskaņā ar šo pantu nedrīkst tikt pārskatīta.	4. Kompetences noteikšanu saskaņā ar šo pantu pēc savas iniciatīvas var pārskatīt pirmās instances tiesa, kā noteikts saskaņā ar priekšlikuma 27. panta 4. punktu.

3. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
(46) Vispārīgie noteikumi par pārredzamību, kurus piemēro Savienības aģentūrām, būtu jāattiecina arī uz Eiropas Prokuratūru, tomēr tikai attiecībā uz tās administratīvajiem uzdevumiem, lai nekādā veidā netiktu apdraudētas konfidencialitātes prasības tās operatīvajā darbā. Tādā pašā veidā administratīvajā izmeklēšanā, ko veic Eiropas Ombuds, būtu jāievēro Eiropas Prokuratūras konfidencialitātes prasības.	(46) Vispārīgie noteikumi par pārredzamību, kurus piemēro Savienības aģentūrām, būtu jāattiecina arī uz Eiropas Prokuratūru; administratīvajā izmeklēšanā, ko veic Eiropas Ombuds, būtu jāievēro Eiropas Prokuratūras konfidencialitātes prasības.

27. pants
4. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
1. Eiropas prokuroram un Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem ir tādas pašas pilnvaras kā valsts prokuroriem attiecībā uz kriminālvajāšanu un prasības celšanu tiesā, jo īpaši pilnvaras uzturēt apsūdzību tiesā, piedalīties pierādījumu iegūšanā un izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.	1. Eiropas prokuroram un Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem ir tādas pašas pilnvaras kā valsts prokuroriem attiecībā uz kriminālvajāšanu un prasības celšanu tiesā, jo īpaši pilnvaras uzturēt apsūdzību tiesā, piedalīties pierādījumu iegūšanā un izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
2. Kad kompetentais Eiropas pilnvarotais prokurors uzskata izmeklēšanu par pabeigtu, viņš iesniedz lietas kopsavilkumu ar apsūdzības projektu un pierādījumu sarakstu pārskatīšanai Eiropas prokuroram. Gadījumos, kad viņš neliek lietu izbeigt saskaņā ar 28. pantu, Eiropas prokurors uzdod Eiropas pilnvarotajam prokuroram iesniegt lietu izskatīšanai attiecīgās valsts kompetentajā tiesā ar apsūdzību vai atgriež to atpakaļ papildu izmeklēšanai. Eiropas prokurors var arī pats iesniegt lietu attiecīgās valsts kompetentajai tiesai.	2. Kad kompetentais Eiropas pilnvarotais prokurors uzskata izmeklēšanu par pabeigtu, viņš iesniedz lietas kopsavilkumu ar apsūdzības projektu un pierādījumu sarakstu pārskatīšanai Eiropas prokuroram. Gadījumos, kad viņš neliek lietu izbeigt saskaņā ar 28. pantu vai kad pēc viņa norādījuma ir piedāvāta vienošanās saskaņā ar 29. pantu, bet šāds piedāvājums nav pieņemts, Eiropas prokurors uzdod Eiropas pilnvarotajam prokuroram iesniegt lietu izskatīšanai attiecīgās valsts kompetentajā tiesā ar apsūdzību vai atgriež to atpakaļ papildu izmeklēšanai. Eiropas prokurors var arī pats iesniegt lietu attiecīgās valsts kompetentajai tiesai.
3. Apsūdzībā, kas iesniegta attiecīgās valsts kompetentajā tiesā, jānorāda pierādījumi, kas tiks iesniegti tiesā.	3. Apsūdzībā, kas iesniegta attiecīgās valsts kompetentajā tiesā, jānorāda pierādījumi, kas tiks iesniegti tiesā.
4.        Eiropas prokurors, apspriežoties ar Eiropas pilnvaroto prokuroru, kas iesniedz lietu, un paturot prātā pareizu tiesvedību, izvēlas jurisdikciju un nosaka attiecīgās valsts kompetento tiesu, ņemot vērā šādus kritērijus:	4. Valsts kompetento tiesu nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem prioritārā kārtībā:
a)        noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta vai vairāku noziedzīgu nodarījumu gadījumā — vieta, kur veikta lielākā daļa noziedzīgo nodarījumu;	a) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta vai vairāku noziedzīgu nodarījumu gadījumā — vieta, kur veikta lielākā daļa noziedzīgo nodarījumu;
b)        apsūdzētās personas pastāvīgā dzīvesvieta;	b) apsūdzētās personas pastāvīgā dzīvesvieta;
c)        pierādījumu atrašanās vieta;	c) pierādījumu atrašanās vieta;
d)        tiešo cietušo pastāvīgā dzīvesvieta.	d) tiešo cietušo pastāvīgā dzīvesvieta.
5.        Atgūšanas, administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības nolūkos Eiropas prokurors par apsūdzību informē kompetentās valsts iestādes, ieinteresētās personas un attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, aģentūras.	5. Atgūšanas, administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības nolūkos Eiropas prokurors par apsūdzību informē kompetentās valsts iestādes, ieinteresētās personas un attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, aģentūras.

28. pants
5. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
1. Eiropas prokurors izbeidz lietu, ja kriminālvajāšana ir kļuvusi neiespējama kāda no turpmāk minētajiem iemesla dēļ:	1. Eiropas prokurors izbeidz lietu, ja kriminālvajāšana ir kļuvusi neiespējama kāda no turpmāk minētajiem iemesla dēļ:
a) aizdomās turētās personas nāve;	a) aizdomās turētās personas nāve;
b) rīcībā, par kuru veic izmeklēšanu, nav noziedzīga nodarījuma pazīmes;	b) rīcībā, par kuru veic izmeklēšanu, nav noziedzīga nodarījuma pazīmes;
c) aizdomās turētajai personai ir piešķirta amnestija vai imunitāte;	c) aizdomās turētajai personai ir piešķirta amnestija vai imunitāte;
d) ir beidzies attiecīgās valsts noilguma termiņš kriminālvajāšanai;	d) ir beidzies attiecīgās valsts noilguma termiņš kriminālvajāšanai;
e) aizdomās turētā persona Savienības teritorijā jau ir tikusi attaisnota vai notiesāta par tiem pašiem faktiem vai arī lieta ir izskatīta saskaņā ar 29. pantu.	e) aizdomās turētā persona Savienības teritorijā jau ir tikusi attaisnota vai notiesāta par tiem pašiem faktiem vai arī lieta ir izskatīta saskaņā ar 29. pantu;
	f) pēc pilnīgas, visaptverošas un proporcionālas Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas trūkst atbilstošu pierādījumu.
2. Eiropas prokurors var izbeigt lietu kāda no turpmāk minētajiem iemesla dēļ: a) noziedzīgais nodarījums saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 2013/XX/ES par cīņu pret krāpšanu pret Savienības finansiālajām interesēm, izmantojot krimināltiesības, ir mazāk smags noziedzīgs nodarījums; b) attiecīgu pierādījumu trūkums.	2. Eiropas prokurors var izbeigt lietu, ja noziedzīgais nodarījums saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 2013/XX/ES par cīņu pret krāpšanu pret Savienības finansiālajām interesēm, izmantojot krimināltiesības, ir mazāk smags noziedzīgs nodarījums.
3. Eiropas Prokuratūra var nodot izbeigtās lietas OLAF vai kompetentajām valsts pārvaldes vai tiesu iestādēm piedziņas vai citiem administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības mērķiem.	3. Eiropas Prokuratūra var nodot izbeigtās lietas OLAF vai kompetentajām valsts pārvaldes vai tiesu iestādēm piedziņas vai citiem administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības mērķiem.
4. Gadījumos, kad izmeklēšana bijusi uzsākta, pamatojoties uz cietušās personas sniegto informāciju, Eiropas Prokuratūra šo personu informē.	4. Gadījumos, kad izmeklēšana bijusi uzsākta, pamatojoties uz cietušās personas sniegto informāciju, Eiropas Prokuratūra šo personu informē.

29. pants
6. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
1. Ja lieta nav izbeigta, kā arī lai nodrošinātu pareizu tiesvedību, Eiropas Prokuratūra pēc zaudējumu atlīdzināšanas var ierosināt, lai aizdomās turētā persona izmaksātu vienreizēju naudas sodu, kas pēc tā samaksas ir iemesls galīgai lietas izbeigšanai (vienošanās). Ja aizdomās turētā persona tam piekrīt, viņš naudas soda summu samaksā Savienībai.	1. Ja lietu nevar izbeigt saskaņā ar 28. pantu un ja ieslodzījuma sods būtu nesamērīgs pat tad, ja tiesā rīcību pilnīgi pierāda, Eiropas Prokuratūra pēc zaudējumu atlīdzināšanas var ierosināt, lai aizdomās turētā persona izmaksātu vienreizēju naudas sodu, kas pēc tā samaksas ir iemesls galīgai lietas izbeigšanai (vienošanās). Ja aizdomās turētā persona tam piekrīt, viņš naudas soda summu samaksā Savienībai.
2. Eiropas Prokuratūra pārrauga vienošanās panākto finanšu maksājumu iekasēšanu.	2. Eiropas Prokuratūra pārrauga vienošanās panākto finanšu maksājumu iekasēšanu.
3. Gadījumos, kad vienošanos pieņem un aizdomās turētā persona sodu samaksā, Eiropas prokurors pilnībā izbeidz lietu un oficiāli paziņo par to attiecīgās valsts kompetentajām tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī informē par to attiecīgās Savienības iestādes, struktūras un aģentūras. 4. Uz lietas izbeigšana, kā tas minēts 3. punktā, neattiecas pārskatīšana tiesā.	3. Gadījumos, kad vienošanos pieņem un aizdomās turētā persona sodu samaksā, Eiropas prokurors pilnībā izbeidz lietu un oficiāli paziņo par to attiecīgās valsts kompetentajām tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī informē par to attiecīgās Savienības iestādes, struktūras un aģentūras.

30. pants
7. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
1. Pierādījumus, kurus Eiropas Prokuratūra ir iesniegusi izskatīšanai pirmās instances tiesā, ja tiesa uzskata, ka to pieņemšana nevarētu negatīvi ietekmēt procedūras taisnīgumu vai tiesības uz aizstāvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā, pieņem tiesā bez apstiprināšanas vai līdzīga juridiska procesa pat tad, ja tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas tiesa, paredz citus noteikumus attiecībā uz šādu pierādījumu iegūšanu vai iesniegšanu.	1. Pierādījumus, kurus Eiropas Prokuratūra ir iesniegusi izskatīšanai pirmās instances tiesā, pieņem, ja tiesa uzskata, ka to pieņemšana nevarētu negatīvi ietekmēt procedūras taisnīgumu vai tiesības uz aizstāvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā vai dalībvalstu pienākumos saskaņā ar LES 6. pantu.
2. Pēc tam, kad pierādījumi ir pieņemti, attiecīgās valsts tiesu kompetence Eiropas Prokuratūras iesniegto pierādījumu brīvai novērtēšanai tiesā netiek ietekmēta.	2. Pēc tam, kad pierādījumi ir pieņemti, attiecīgās valsts tiesu kompetence Eiropas Prokuratūras iesniegto pierādījumu brīvai novērtēšanai tiesā netiek ietekmēta.

33. pants
8. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
1. Eiropas Prokuratūras tiesvedībā iesaistītajai aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības klusēt iztaujāšanas laikā attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņa tiek turēta aizdomās, un tikt informētai, ka viņai nav pienākuma liecināt pret sevi.	1. Eiropas Prokuratūras tiesvedībā iesaistītajai aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai ir tiesības klusēt iztaujāšanas laikā attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņa tiek turēta aizdomās, un tikt informētai, ka viņai nav pienākuma liecināt pret sevi.
2.        Aizdomās turēto un apsūdzēto personu uzskata par nevainīgu, kamēr viņas vaina nav pierādīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.	2. Aizdomās turēto un apsūdzēto personu uzskata par nevainīgu, kamēr viņas vaina nav pierādīta.

34. pants
9. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
Jebkurai Eiropas Prokuratūras kompetences ietvaros par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētai vai apsūdzētai personai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības no valsts iestādēm saņemt juridisko palīdzību pilnīgi bez maksas vai par daļēju maksu, ja viņai nepietiek līdzekļu, lai par to samaksātu.	Jebkurai Eiropas Prokuratūras kompetences ietvaros par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētai vai apsūdzētai personai ir tiesības no valsts iestādēm saņemt juridisko palīdzību pilnīgi bez maksas vai par daļēju maksu, ja viņai nepietiek līdzekļu, lai par to samaksātu.

36. pants
10. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
1. Ieviešot procesuālos pasākumus savu funkciju izpildē, Eiropas Prokuratūru pārskatīšanas tiesā nolūkos uzskata par valsts iestādi.	Eiropas Prokuratūru pārskatīšanas tiesā nolūkos uzskata par valsts iestādi attiecībā uz visiem procesuālajiem pasākumiem, ko tā veic prokurora pienākumu izpildes laikā pirms kompetentās tiesas. Attiecībā uz visām pārējām Eiropas Prokuratūras darbībām vai bezdarbību to uzskata par Savienības struktūru.
2. Ja saskaņā ar šo regulu ir piemērojami attiecīgo valstu tiesību akti, šādus noteikumus nevar uzskatīt par Savienības tiesību aktu noteikumiem Līguma 267. panta mērķiem.

11. labojums
Regulas priekšlikums	Grozījums
Uz Eiropas Prokuratūras administratīvajām darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar Līguma 228. pantu.	Uz Eiropas Prokuratūru attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saistībā ar administratīvu kļūmju gadījumiem saskaņā ar Līguma 228. pantu.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Prokuratūras izveidošana ir solis ceļā uz dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Eiropas Parlamentam ir prasīts izteikt viedokli par priekšlikumu tiesību aktam, kas dalībvalstu budžeta konsolidēšanas laikā ir konkrēta iedzīvotāju nepieciešamība — redzēt, ka tiek aizsargātas Eiropas Savienības finanšu intereses. Turklāt Eiropai jāpamato, kāpēc EUR 500 miljonus katru gadu tiek atrauti labklājībai un sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Šajā dokumentā saskaņā ar Lisabonas līgumu ir iekļauti vairāki ierosinājumi un sniegtas precīzas politiska rakstura norādes par Komisijas priekšlikuma tekstu, ko Padome varēs rūpīgi izvērtēt. Referents cer, ka Parlaments tiks pilnībā iesaistīts attiecīgā priekšlikuma apspriešanā un izstrādē un otra likumdošanas iestāde rūpīgi ņems vērā izteiktos novērojumus un ieteiktos risinājumus.

Referents arī uzskata, ka koordinācija ar Eurojust, OLAF un Eiropolu būs vērtīga un palīdzēs kriminālvajāšanā, īstenojot pilnīgu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas valstu būtisko pieredzi apvieno vienā organizācijā, pēc iespējas iesaistot visas dalībvalstis.

Īpaši norāda uz nepieciešamību pārskatīt prasību veidus, lai noteiktu kompetento tiesu, Prokuratūras papildu kompetenci noziedzīgos darījumos, izmeklēšanas pasākumus, pierādījumu pieejamību, kā arī izmeklēšanas izbeigšanu.

Turklāt procedurālo garantiju jomā atgādina vairākus principus un tiesības, kas stiprina apsūdzēto aizsardzību, nevājinot noziegumu atzīšanu un sankciju noteikšanu.

Visbeidzot, referents iesaka izveidot vienkāršotu un efektīvu struktūru, kas nodrošina augstus neatkarības, pieredzes un profesionalitātes standartus, ļauj pieņemt ātrus lēmumus, pamatojoties uz izmeklēšanu, un apzinās stāvokli valstīs, kurās ir veikti noziegumi.

Budžeta kontroles komitejas atzinums (*) (18.2.2014)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi
(COM(2013)0534 – C7-0000/2014 – 2013/0255(APP))

Atzinumu sagatavoja (*): Ingeborg Gräßle(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Ieteikumi

1.  atbalsta Komisijas pieeju koncentrēt Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbības jomu un pilnvaras uz Savienības finanšu interešu aizsardzību pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kuras nelabvēlīgi ietekmē ES budžetu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 86. pantā;

2.  aicina Padomi precizēt katras tādas iestādes kompetenci, kura atbild par Savienības finanšu aizsardzību; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi precīzāk definēt un noteikt skaidras robežas attiecībām starp EPPO un citām iestādēm, kuras jau darbojas, piemēram, Eurojust un OLAF; uzsver, ka EPPO būtu jāizmanto OLAF ilgtermiņa izmeklēšanas pieredze, kas gūta gan nacionālā, gan Savienības līmenī jomās, kuras attiecas uz Savienības finanšu interesēm, tostarp korupciju; uzsver, ka Padomei vajadzētu precizēt, kā OLAF un EPPO darbības papildina viena otru, veicot tā saukto iekšējo un ārējo izmeklēšanu; uzsver, ka Komisijas pašreizējā priekšlikumā nav skaidrības ne par OLAF attiecībām ar EPPO, ne arī par to, kā veicama iekšējā izmeklēšana ES iestādēs; šajā saistībā prasa, lai attieksme pret ES amatpersonām būtu līdzvērtīga attieksmei pret citiem ES pilsoņiem saskaņā ar Protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti 11. panta a) punkta grozījumiem un ES Civildienesta noteikumu 19. pantu, tādējādi dodot iespēju EPPO tūlītējai darbībai;

3.  uzskata, ka nolūkā ierobežot kompetenču konfliktu risku jāveic plašāka OLAF, Eurojust un EPPO vienlaicīgas darbības analīze; aicina Padomi precizēt šo iestāžu attiecīgās kompetences, apzināt iespējamās kopīgās kompetences vai arī neefektivitāti un vajadzības gadījumā ieteikt tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

4.  tajā pašā laikā uzsver, ka, lai izvairītos no dārgas un neefektīvas darbību pārklāšanās divos līmeņos, būtu vairāk jāizceļ un jāprecizē kompetento valsts iestāžu un EPPO papildu un speciālās kompetences; pieprasa, lai šajā nolūkā tiktu veikta analīze; aicina Padomi apsvērt iespējas ieviest atsaukšanās tiesības, saskaņā ar kurām dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādēm EPPO būtu jāsniedz informācija par tā veikto izmeklēšanu un šīm iestādēm jādod iespēja izmeklēt un sodīt kriminālnoziegumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, tostarp gadījumus, kuros EPPO nav sākusi izmeklēšanu vai to ir slēgusi, neparedzot nekādas turpmākas darbības;

5.  uzskata, ka EPPO iecelšanas procedūra, kā tas ir noteikts Komisijas priekšlikumā, ir nedemokrātiska un neskaidra; prasa, lai Parlamentam tiktu piešķirta būtiska nozīme iecelšanas procedūrā un it sevišķi tam tiktu piešķirtas tiesības iecelt pusi atlases komitejas locekļu, kas izveidotu izraudzīto kandidātu sarakstu; norāda, ka, lai nodrošinātu ģenerālprokurora neatkarību, tas būtu jāieceļ, Parlamentam un Padomei kopīgi par to vienojoties; iesaka EPPO regulā iekļaut oficiālu procedūru EPPO atlaišanai; šajā saistībā uzskata, ka pašlaik Komisijas priekšlikuma 8. pantā izklāstītie noteikumi ir nepietiekami;

6.  atzinīgi vērtē ideju par EPPO iekļaušanu pašreizējās decentralizētajās struktūrās, valstu pilnvarotajiem prokuroriem iesaistoties kā „īpašajiem padomniekiem”; saskata nepieciešamību vēl rūpīgāk pārdomāt jautājumu par pilnvaroto prokuroru neatkarību no valsts tiesu varas iestādēm un labāk izstrādāt pārredzamas šo prokuroru atlases procedūras, lai izvairītos no jebkādām aizdomām par favorītismu no EPPO puses; prasa veikt analīzi, lai novērtētu EPPO izveides izmaksas no ES budžeta viedokļa un tās blakusietekmes uz dalībvalstu budžetiem viedokļa; prasa veikt šādu analīzi, lai novērtētu arī ieguvumus;

7.  ņemot vērā to, ka, iespējams, vairākas dalībvalstis izmantos atteikšanās tiesības no EPPO priekšlikuma, pieprasa veikt analīzi, lai noteiktu, kuras OLAF vienības un kuri tā darbinieki ir jāpārceļ uz EPPO un kuriem jāturpina darbs OLAF; pieprasa, lai OLAF tiktu piešķirti vajadzīgie līdzekļi tiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem, kas neattiecas uz EPPO pilnvaru jomu;

8.  norāda, ka OLAF joprojām būs kompetents par tām dalībvalstīm, kuras nepiedalās EPPO, un ka arī attiecībā uz tām būtu jāparedz līdzvērtīgs procesuālo garantiju līmenis;

9.  tāpēc aicina Komisiju kā vienu no tiem grozījumiem OLAF regulā, kuru iemesls ir EPPO izveide, paredzēt pietiekamas procesuālās garantijas, tostarp iespēju tiesā pārskatīt OLAF veiktās izmeklēšanas darbības;

10. aicina Padomi un Komisiju precizēt, kā EPPO darbotos un tiktu finansēts, ja Komisijas priekšlikumu īstenotu saskaņā ar pastiprinātas sadarbības procedūru, kas ir paredzēta LESD 20. pantā un no 326. līdz 334. pantam;

11. aicina Padomi — ar visdziļāko cieņu pret tiesiskumu — apsvērt šādus ieteikumus:

a.  EPPO vajadzētu darboties, stingri ievērojot taisnīgas tiesas principu, tādēļ ex ante ir jāprecizē obligātās kriminālvajāšanas princips; EPPO savas kompetences ietvaros jāveic kriminālvajāšana, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, kas nosaka, kuras tiesas jurisdikcijā konkrētā lieta atrodas;

b.  EPPO kompetence materiālā joma un jo īpaši papildu kompetence būtu jādefinē pēc iespējas precīzāk un nepārprotamāk, lai nodrošinātu vienādu piemērošanu katrā dalībvalstī un atļautu EPPO savas tiesības īstenot efektīvi, un tās nesaraujami saistīt ar Savienības finanšu interesēm; šim nolūkam Parlaments ierosina rūpīgi pārskatīt papildu kompetences noteikšanu, kas ietverta Komisijas priekšlikuma 13. pantā;

c.  EPPO pieejamajiem izmeklēšanas instrumentiem vajadzētu būt viendabīgiem un balstītiem uz ES tiesību normām, kas piemērojamas visā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā; turklāt tiem būtu jāatbilst tās dalībvalsts tiesībām, kurā iespējamais noziegums tiek izmeklēts;

d.  Savienības līmenī jāizveido īpašu noteikumu kopums, lai stiprinātu datu aizsardzību un nodrošinātu saskaņotu aizsardzību ziņotājiem;

e.  lai izmantotu sevišķi agresīvus izmeklēšanas instrumentus, ir vajadzīga dalībvalstu kompetento tiesnešu izsniegta tiesas atļauja — atbilstīgi saskaņotiem un tuvinātiem standartiem un kritērijiem, kas izveidoti Savienības līmenī; lēmumi, kas ietekmē indivīda pamatbrīvības un tās ierobežo, būtu jāpārskata tiesu hierarhijā un visbeidzot Eiropas Savienības Tiesā;

f.   to EPPO sniegto pierādījumu pieņemamība, kurus tā savākusi, neņemot vērā valsts tiesību aktus, kā paredzēts Komisijas priekšlikuma 32. apsvērumā un 30. pantā, ir pārliecinoši jānoraida, lai izvairītos no divu atšķirīgu likumu paralēlas piemērošanas dalībvalstīs, aizsargātu attiecīgo personu procesuālās tiesības un palielinātu EPPO pasākumu juridisko noteiktību;

g.  lai EPPO varētu sekmīgi veikt izmeklēšanu, tai jābūt pamatīgām zināšanām par iesaistīto valstu tieslietu sistēmām; tādēļ EPPO organizatoriskajai struktūrai jānodrošina, lai centrālā līmenī tā būtu kompetenta katras dalībvalsts tiesību sistēmā, tostarp attiecīgajās dalībvalstu procesuālajās tiesībās un pamattiesībās; šai organizatoriskajai struktūrai jāievēro izmaksu efektivitātes princips, un tās ietekmei uz ES budžetu jābūt ierobežotai;

h.  EPPO lēmumi par tiesu izvēlēm, lietas neierosināšanu un darījumu neizskatīšanu būtu jāpārskata tiesu hierarhijā un visbeidzot Eiropas Savienības Tiesā;

i.   dalībvalstu pārvaldes iestādēm noteiktie pienākumi informēt EPPO par jebkādu rīcību, ko varētu uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu, jāpielāgo dalībvalstu noteikumiem, nevis tie jāpārsniedz, un jārespektē šo pārvaldes iestāžu neatkarība;

j.   būtu jānodrošina ne bis in idem principa ievērošana;

12. pauž nožēlu par to, ka EPPO izveides priekšlikumam nav pievienots nedz priekšlikums par Eiropas Krimināltiesu kā specializēto tiesu, kas būtu organizatoriski piestiprināta pie vispārējās tiesas un kas būtu jāizveido saskaņā ar LESD 257. pantu, nedz priekšlikums par Eiropas procesuālo tiesību regulējumu; prasa veikt analīzi šajā nolūkā;

13. prasa izveidot ES budžeta pozīciju, lai sniegtu juridisko palīdzību nabadzīgām personām, par kuriem EPPO ir ierosinājusi lietu;

14. uzsver, ka visas EPPO darbības būtu jāveic tā, lai rastu kompromisu starp tiesiskās noteiktības prasībām un personas datu aizsardzību, un jānodrošina augstāko aizsardzības standartu ievērošana, ņemot vērā, ka ceļvedis par kriminālprocesuālām garantijām vēl nav pabeigts un ka saistībā ar šīm tiesībām tas tikai izmanto valsts tiesību sistēmas; prasa, lai EPPO personāls nodrošinātu līdzsvarotu ģeogrāfisko un dzimumu pārstāvību visos hierarhiskajos līmeņos;

15. aicina Padomi cieši sadarboties ar Parlamentu, pārrunājot tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu EPPO; ir pārliecināta, ka principi, kas iestrādāti Komisijas priekšlikumā, kurš ir balstīts uz vispārēju ietekmes novērtējumu, tostarp pašreizējo tiesību sistēmu salīdzinošo analīzi un zaļo grāmatu, sarunu gaitā veidos pamatu atklātai un pārredzamai diskusijai starp dalībvalstīm un sniegs konstruktīvu iedvesmu EPPO izveidei;

16. aicina Padomi noteikt laiku, kas nepieciešams, lai novērtētu Komisijas priekšlikumu un nesasteigt tās sarunu pabeigšanu; uzsver, ka pāragra pāreja uz pastiprinātu sadarbības procedūru būtu jānovērš;

17. aicina Padomi turpmāk uzlabot dalībvalstu tiesu produktivitāti un efektivitāti, kas ir būtiski, lai EPPO projekts būtu veiksmīgs.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.2.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 4 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Rina Ronja Kari, Bogusław Liberadzki, Jan Mulder, Monika Panayotova, Crescenzio Rivellini, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Theodoros Skylakakis, Georgios Stavrakakis, Michael Theurer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philip Bradbourn, Karin Kadenbach, Marian-Jean Marinescu
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Peter Jahr, Iosif Matula, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid

Budžeta komitejas atzinums (22.1.2014)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi
(COM(2013)0534 – C7-0000/2013 – 2013/0255(APP))

Atzinumu sagatavoja: Alain Lamassoure

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Apsvērumi

A. tā kā saskaņā ar Līgumiem ES un dalībvalstis kopīgi atbild par Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu un tā kā šo mērķu sasniegšanai ļoti būtiska ir cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm;

B.  tā kā dalībvalstīm ir galvenā atbildība par apmēram 80 % Savienības budžeta izpildi un par pašu resursu iekasēšanu, kā noteikts Padomes Lēmumā 2007/436 EK, Euratom[1], kuru drīzumā aizstās ar Padomes lēmumu par grozīto Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2011)0739);

C. tā kā vienlīdz svarīgi ir nodrošināt Savienības finansiālo interešu aizsardzību gan ES resursu iekasēšanas, gan arī izdevumu līmenī,

Ieteikumi

1.  pieņem zināšanai ieceri Eiropas Prokuratūru veidot uz esošo struktūru pamata — Komisija uzskata, ka šāds risinājums neradītu ievērojamas jaunas izmaksas Savienībai vai tās dalībvalstīm, jo Prokuratūras administratīvos pienākumus veiktu Eurojust un cilvēkresursus piesaistītu no esošajām struktūrām, piemēram, OLAF;

2.  pauž šaubas par priekšlikumā piesaukto izmaksu efektivitāti, jo Eiropas Prokuratūrā ir jāveido katrai dalībvalstij sava specializēta nodaļa, kurai ir labi jāpārzina attiecīgās valsts tiesiskais regulējums, lai varētu efektīvi veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

3.  pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā nav iekļauts pārskats par cilvēkresursiem, kas nepieciešami OLAF, lai tas varētu veikt tā kompetencē atstāto svarīgo krāpšanas apkarošanas darbu jomās, kuras neietilpst Eiropas Prokuratūras kompetencē;

4.  pauž bažas arī par to, ka dažas dalībvalstis neatbalstīs šo Eiropas pieeju un nepiedalīsies tās īstenošanā; brīdina, ka iespējamie dalībvalstu lēmumi nepiedalīties izraisīs dubultu struktūru veidošanu un līdz ar to prasīs papildu resursus;

5.  ir nobažījies par to, ka priekšlikuma pamatā ir pieņēmums, ka Eurojust nodrošinātie administratīvie pakalpojumi neietekmēs šīs decentralizētās aģentūras finansējumu vai personālu; tādēļ finanšu pārskatu uzskata par maldinošu; šajā sakarībā uzsver savu Komisijai izvirzīto prasību iesniegt precizētu finanšu pārskatu, ņemot vērā grozījumus, kurus pirms likumdošanas procesa beigām varētu ierosināt likumdevējs;

6.  nav saņēmis skaidru informāciju par to, vai uz Eiropas Prokuratūru kā jaunizveidotu struktūru attiecas darbinieku skaita samazināšana, kas plānota attiecībā uz visām Savienības iestādēm un struktūrām; nepiekrīt šādas pieejas izmantošanai;

7.  uzskata par būtisku panākt pēc iespējas lielāku sinerģiju starp Eiropas Prokuratūru, OLAF, Eurojust un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un uzsver, ka minētajām struktūrām ir pastāvīgi cieši jāsadarbojas;

8.  uzsver, ka ir svarīgi pārbaudīt visu Eiropas Prokuratūras pasākumu un darbību tiesiskumu; pauž pārliecību, ka šādas tiesiskuma pārbaudes var veikt tikai Eiropas Savienības Tiesa; vienlaikus pilnībā apzinās, ka Tiesai izskatīšanā ir vairāk nekā 2000 lietu un būs nepieciešami efektivitātes uzlabojumi, lai tā spētu veikt gan jaunos, gan pašreizējos uzdevumus;

9.  ar bažām norāda uz ierosināto Eiropas Prokuratūras struktūru, kas var izraisīt dubultu un konkurējošu struktūru veidošanu, uzdevumu skaita palielināšanos un to skaidrības mazināšanos, kā arī problēmas ar konkrētas atbildības uzņemšanos, kas varētu mazināt iestādes tiesisko uzticamību;

10. tādēļ, ņemot vērā iepriekš minētās bažas par juridiskiem jautājumiem, ierosina atbildīgajai komitejai apsvērt iespēju atlikt priekšlikuma izskatīšanu līdz brīdim, kad būs notikušas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, lai to sīkāk apspriestu ar citām iesaistītajām komitejām un pārliecinātos, ka priekšlikumā ir ne tikai pienācīgi ievērots subsidiaritātes princips, bet arī ierosināts juridiski korekts tiesiskais regulējums;

11. uzsver, ka jebkāds likumdevējas iestādes lēmums par regulas priekšlikumu ir jāpieņem, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas lēmumus saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Richard Ashworth, Zuzana Brzobohatá, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, José Manuel Fernandes, Věra Flasarová, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, George Lyon, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Andrej Plenković, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Oleg Valjalo, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Da Graça Carvalho, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis

• [1]  OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (3.3.2014)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi
(COM(2013)0534 – C7-0000/2014 – 2013/0255(APP))

Atzinumu sagatavoja: Evelyn Regner

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Apsvērumi

A.  tā kā savstarpējas atzīšanas principam būtu jākļūst par pamatu tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un tas būtu jāuzskata par Eiropas krimināltiesību integrācijas virzītājspēku,

Ieteikumi

1.   aicina Padomi, izskatot Komisijas priekšlikumu, ņemt vērā šādus ieteikumus:

i)         jau iepriekš būtu skaidri jādefinē kritēriji, kuri saskaņā ar priekšlikuma 13. pantu reglamentē Eiropas Prokuratūras papildu kompetenci. Konkrēti:

a)  13. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir tikai tādi nodarījumi, kas paredzēti Savienības tiesību aktos;

b)  šādi noziedzīgi nodarījumi jāuzskata par cieši saistītiem ar 12. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem visos gadījumos, kad tie ir veicinājuši minēto nodarījumu izdarīšanu vai ir izdarīti, lai nodrošinātu nesodāmību par tiem;

c)  noteikumam, ka 12. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir dominējoši, jāietver arī kvalitātes, ne tikai kvantitātes, novērtējums;

d)  noteikums, ka 13. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu pamatā ir identiski fakti, būtu jāsvītro, lai papildu kompetence varētu attiekties gan uz lietām, kur viens un tas pats pārkāpējs ir izdarījis vairākus atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, gan lietām, kur viens un tas pats nodarījums ir vairāku atšķirīgu normu pārkāpums;

ii)        Eiropas Prokuratūras izveides regulā būtu pēc iespējas sīkāk jāreglamentē Eiropas Prokuratūras attiecības ar Eurojust, Eiropolu un OLAF. Tādēļ priekšlikuma 57. un 58. pantā minētajiem līgumiem būtu jāattiecas tikai uz praktiskiem risinājumiem;

iii)        Eiropas Prokuratūra nekādā ziņā nedrīkst izmantot savu kompetenci saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti, pirms tā ir pilnībā uzsākusi darbu; tādēļ attiecīgi jāgroza priekšlikuma 71. pants;

iv)       lai garantētu lielāku tiesisko noteiktību, kompetentā tiesa būtu jānosaka iepriekš, ievērojot atbilstošās tiesas principu; tādēļ attiecīgi jāgroza priekšlikuma 27. pants;

v)        būtu jānodrošina izmeklēšanas instrumentu saskaņotība, lai novērstu izdevīgākās jurisdikcijas meklēšanu, un šo instrumentu saderība ar dalībvalstu tiesību sistēmām;

2.        atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Eiropas Prokuratūras ārpuslīgumiskajām saistībām piemērojamo kārtību Tiesas jurisdikcijā būs strīdi par kaitējuma kompensāciju līdzīgi kā noteikts LESD 268. pantā; tomēr vērš uzmanību uz to, ka divas dažādas tiesas — attiecīgi ES un valsts līmenī — izskatīs lietas par Eiropas Prokuratūras ārpuslīgumiskajām saistībām un prasības anulēt tās pieņemtos procesuālos lēmumus, tostarp tādus, kuri var kalpot par pamatu tiesībām uz kaitējuma kompensāciju;

3.        aicina Komisiju izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu Eiropas Prokuratūrai un Eurojust, kurā atspoguļotas abu struktūru dažādās funkcijas, kā noteikts attiecīgi LESD 85. un 86. pantā;

4.        iesaka Komisijai saskaņā ar LESD 86. panta 1. punktu, uz kura pamata Padome var izveidot Eiropas Prokuratūru no Eurojust, paredzēt vienkārši finanšu resursu pārcelšanu no OLAF uz Eiropas Prokuratūru un Eiropas Prokuratūrai izmantot Eurojust darbinieku speciālās zināšanas un pievienoto vērtību;

5.        mudina Komisiju sniegt atbilstošus priekšlikumus, lai reglamentētu tiesu iestāžu sadarbību starp iesaistītām un neiesaistītām dalībvalstīm gadījumā, ja dalībvalstis izvēlas neiesaistīties vai īsteno ciešāku sadarbību saskaņā ar LESD 86. panta 1. punktu, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad ir veikti pārrobežu noziedzīgi nodarījumi vai noziegumu veicēji atrodas neiesaistītajās dalībvalstīs;

6.        izsaka nožēlu, ka, balstoties uz pašreizējo savstarpējas atzīšanas pieredzi, ir maz ticams, ka dalībvalstis gribēs atzīt un pieņemt pierādījumus, kas ir savākti citās dalībvalstīs, pamatojoties uz būtiski atšķirīgiem standartiem; norāda, ka atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem ir īpaši lielas attiecībā uz īpašām izmeklēšanas metodēm, jo bieži ir tā, ka konkrēta metode dažās dalībvalstīs ir stingri reglamentēta, bet citās vispār nav reglamentēta;

7.        uzskata, ka Eiropas Prokuratūra varētu pievienoties Eurojust kolēģijai kā papildu biedrs visos gadījumos, kad tiek apspriesti ar Savienības finansiālo interešu aizsardzību saistīti jautājumi;

8.        uzskata, ka būtu rūpīgi jāizskata un, iespējams, jāierobežo valsts procesuālo tiesību piemērojamības joma, jo mainīgas Eiropas Prokuratūras pilnvaras mazinātu tās efektivitāti un veicinātu izdevīgākās jurisdikcijas meklēšanu, kā arī ietekmētu aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiesības;

9.        uzskata, ka Eiropas deleģēto prokuroru un viņu darbinieku atbilstošai apmācībai ES krimināltiesību jomā būtu jānotiek saskaņoti un efektīvi;

10.      atzinīgi vērtē Eiropas Krimināllietu advokātu asociācijas (ECBA) un Eiropas tiesību akadēmijas (ERA) kopīgi organizētos apmācības kursus juristiem un mudina izveidot īpašus kursus, lai uzlabotu aizstāvības kvalitāti Eiropas Prokuratūras īstenotajā kriminālprocesā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.2.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, József Szájer, Axel Voss
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sylvie Guillaume, Jan Mulder, Jaroslav Paška

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	20.2.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 7 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Salvatore Caronna, Philip Claeys, Carlos Coelho, Ioan Enciu, Frank Engel, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Anthea McIntyre, Louis Michel, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Renate Sommer, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Cecilia Wikström, Janusz Wojciechowski, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Cashman, Cornelis de Jong, Mariya Gabriel, Franziska Keller, Jean Lambert, Marian-Jean Marinescu, Juan Andrés Naranjo Escobar, Salvador Sedó i Alabart
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zdravka Bušić, Ingeborg Gräßle, Constanze Angela Krehl