Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0195(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0191/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0191/2008

Debates :

PV 17/06/2008 - 11
CRE 17/06/2008 - 11

Balsojumi :

PV 18/06/2008 - 6.1
CRE 18/06/2008 - 6.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0294

Pieņemtie teksti
PDF 674kWORD 285k
Trešdiena, 2008. gada 18. jūnijs - Strasbūra
Noteikumi attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ***I
P6_TA(2008)0294A6-0191/2008
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (COM(2007)0528 – C6-0316/2007 – 2007/0195(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0528),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0316/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0191/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt to ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 18. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/.../EK ar ko groza Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu
P6_TC1-COD(2007)0195

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Iekšējais elektroenerģijas tirgus, ko Kopienā pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem ║patērētājiem Eiropas Savienībā būtu izvēles iespējas ‐ neatkarīgi no tā, vai šie patērētāji ir iedzīvotāji vai uzņēmumi ‐, rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurējošas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošības un ilgtspējas pilnveidē.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ║ (4) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidošanā.

(3)  Tomēr patlaban visiem Kopienas uzņēmumiem nevar garantēt tiesības pārdot elektroenerģiju jebkurā dalībvalstī ar vienādiem noteikumiem, bez diskriminācijas vai ierobežojumiem. Īpaši jānorāda, ka visās dalībvalstīs vēl nepastāv nediskriminējoša pieeja tīkliem un vienlīdz efektīva regulatīvā uzraudzība, jo pašreizējais tiesiskais regulējums nav pietiekams.

(4)  Drošas elektroenerģijas piegādes ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas sabiedrības attīstībai, ilgtspējīgas klimata pārmaiņu politikas īstenošanai, kā arī konkurences stiprināšanai iekšējā tirgū. Šo mērķu sasniegšanai būtu jāturpina attīstīt pārrobežu starpsavienojumi, lai nodrošinātu visu enerģijas avotu piegādi par zemāko iespējamo cenu Eiropas Savienības patērētājiem un rūpniecības nozarei.

(5)  Labi funkcionējošam iekšējam elektroenerģijas tirgum būtu jāsniedz ražotājiem atbilstīgi stimuli ieguldīt jaunos enerģijas ražošanas veidos un jānodrošina patērētājus ar atbilstīgiem pasākumiem, lai veicinātu efektīvāku enerģijas izmantošanu; drošas enerģijas piegādes ir priekšnoteikums, lai to sasniegtu.

(6)  Ņemot vērā, ka atjaunīgie enerģijas avoti ir ilgtspējīgi, ir būtiski attīstīt elektroenerģijas starpsavienojumu jaudu Kopienas mērogā, īpašu uzmanību pievēršot visizolētākajām valstīm un reģioniem Kopienas enerģijas tirgū, lai nodrošinātu dalībvalstīm līdzekļus, kas vajadzīgi 20 % atjaunīgās enerģijas avotu mērķa sasniegšanai līdz 2020. gadam.

(7)  Iekšējā tirgū būtu jāpalielina tirdzniecība un elektroenerģijas plūsma uz ārvalstīm, lai nodrošinātu vislabāko pieejamo elektroenerģijas ražošanu un zemākās iespējamās cenas. Tomēr tas nedrīkst būt par attaisnojumu dalībvalstīm un ražotājiem atturēties investēt jaunā un modernā elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijā.

(8)  Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumā "Enerģētikas politika Eiropai" ║ uzsvērts, cik svarīgi ir pabeigt elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi un pieņemt vienādus noteikumus visiem Kopienas elektroenerģijas uzņēmumiem. Komisijas šī paša datuma paziņojums par iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus perspektīvām un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu veiktais nozares pētījums par gāzes un elektroenerģijas tirgiem (nobeiguma pārskats) liecina, ka pašreizējie noteikumi un pasākumi nav pietiekams pamats funkcionējoša iekšējā tirgus izveidei.

(9)  Lai nodrošinātu konkurenci un elektroenerģijas piegādes par zemāko iespējamo cenu, vienlaicīgi izvairoties no lielo dalībnieku dominējoša stāvokļa tirgū, dalībvalstīm un valstu pārvaldes iestādēm būtu jāveicina tādu jaunu piegādātāju pārrobežu piekļuve, kuri piedāvā atšķirīgus enerģijas avotus, kā arī jauna veida elektroenerģijas ražošanu.

(10)  Nenošķirot tīklus no ražošanas un piegādes darbībām, mēs riskējam ne vien ar diskrimināciju tīkla ekspluatācijā, bet arī ar to, ka vertikāli integrēti uzņēmumi zaudē stimulu pienācīgi investēt tīklos.

(11)  Pašreizējie tiesiskie un funkcionālie nošķiršanas noteikumi nav nodrošinājuši pārvades sistēmu operatoru efektīvu nošķiršanu. Eiropadome 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē Briselē aicināja Komisiju izstrādāt tiesību aktu projektus, lai panāktu efektīvu piegādes un ražošanas darbību nodalījumu no tīkla operācijām.

(12)  Efektīvi nošķirt var tikai vienā veidā ‐ likvidējot vertikāli integrētu uzņēmumu dabisko motivāciju diskriminēt konkurentus attiecībā uz pieeju tīkliem un investīcijām. Vienkāršākais un stabilākais risinājums dabiskā interešu konflikta novēršanai un piegādes drošības panākšanai ir īpašumtiesību nošķiršana ‐ tīkla īpašnieks, kas nav atkarīgs no piegādes un ražošanas interesēm, tiek iecelts par tīkla operatoru. Tādēļ Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlijā pieņemtajā rezolūcijā par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām minēts, ka īpašumtiesību nošķiršana pārvades līmenī uzskatāma par visefektīvāko līdzekli, lai nediskriminējoši veicinātu investīcijas infrastruktūrā, jaunu dalībnieku taisnīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū. Minēto iemeslu dēļ dalībvalstīm jānodrošina, ka tai pašai personai vai personām nav iespēju kontrolēt (tostarp izmantojot mazākuma veto tiesības stratēģiski svarīgos lēmumos, piemēram, par investīcijām) ražošanas vai piegādes uzņēmumu un tajā pašā laikā būt ieinteresētai pārvades sistēmas operatorā vai pārvades sistēmā vai izmantot savas tiesības šajos uzņēmumos. Un otrādi ‐ ja persona kontrolē pārvades sistēmas operatoru, jāizslēdz iespēja šai pašai personai būt ieinteresētai piegādes uzņēmumā vai izmantot savas tiesības šajā uzņēmumā.

(13)  Visās turpmākajās nošķiršanas sistēmās būtu jāspēj efektīvi atrisināt jebkādus interešu konfliktus starp enerģijas ražotājiem un pārvades sistēmu operatoriem; tām nebūtu jārada tādu apgrūtinošu vai traucējošu regulējumu valsts pārvaldes iestādēm, kuru būtu sarežģīti vai dārgi īstenot.

(14)  Tā kā dažkārt, lai nošķirtu īpašumtiesības, vajadzīga uzņēmumu pārstrukturizācija, dalībvalstīm būtu jāpiešķir papildu laiks attiecīgo noteikumu piemērošanai. Turklāt, ņemot vērā elektroenerģijas un gāzes nozares vertikālo saikni, nošķiršanas noteikumi jāattiecina uz abām nozarēm.

(15)  Lai panāktu tīkla ekspluatācijas pilnīgu neatkarību no piegādes un ražošanas interesēm un novērstu konfidenciālas informācijas apmaiņu, viena un tā pati persona nedrīkst būt vadības loceklis gan pārvades sistēmas operatorā, gan uzņēmumā, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām. Šā paša iemesla dēļ viena un tā pati persona nedrīkst iecelt pārvades sistēmas operatora vadības locekļus un būt ieinteresēta piegādes uzņēmumā. ▌

(16)  Ja uzņēmums, kam pieder pārvades sistēma, ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, dalībvalstīm jādod izvēles iespējas starp īpašumtiesību nošķiršanu un, atkāpjoties no šīs prasības, neatkarīgu sistēmas operatoru izveidi, kas nav atkarīgi no piegādes un ražošanas interesēm. Lai ar neatkarīgu sistēmas operatoru risinājumu panāktu vajadzīgo rezultātu, jāpieņem īpaši papildu noteikumi. Lai pilnībā aizsargātu vertikāli integrētu uzņēmumu īpašnieku intereses, dalībvalstīm jādod izvēles iespējas īpašumtiesību nošķiršanas īstenošanā ‐ izmantot tiešu nodalīšanu vai sadalīt integrētā uzņēmuma īpašumdaļas tīkla uzņēmuma īpašumdaļās un piegādes un ražošanas daļās, ievērojot īpašumtiesību nošķiršanas prasības.

(17)  Īstenojot efektīvu nošķiršanu, būtu jāievēro nediskriminācijas princips starp publisko un privāto sektoru. Tādēļ viena un tā pati persona nedrīkstētu spēt atsevišķi vai kolektīvi ietekmēt gan pārvades sistēmu operatoru, gan piegādes uzņēmumu struktūru sastāvu, balsojumu vai lēmumu pieņemšanu. Ja attiecīgā dalībvalsts var pierādīt, ka šī prasība ir ievērota, divām atsevišķām publiskām iestādēm vajadzētu spēt kontrolēt no vienas puses ražošanas un piegādes darbības un no otras puses ‐ pārvades darbības.

(18)  Pilnīga tīkla un piegādes darbību nodalīšana būtu jānodrošina visā Kopienā, tā lai neviens Kopienas tīklu operators vai ar to saistīts uzņēmums nevarētu nodarboties ar piegādes vai ražošanas darbībām nevienā dalībvalstī. Tas būtu vienādi jāpiemēro gan attiecībā uz Eiropas Savienības, gan trešo valstu uzņēmumiem. Lai tīkla un piegādes darbības Kopienā tiktu nošķirtas, valstu pārvaldes iestādēm būtu jāpiešķir pilnvarojums atteikt sertifikāciju pārvades sistēmu operatoriem, kas neievēro nošķiršanas noteikumus. Lai panāktu konsekvenci visā Kopienā un ievērotu Kopienas starptautiskās saistības, Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (turpmāk ‐ "Aģentūra")(5) būtu jāpiešķir tiesības pārskatīt pārvaldes iestāžu pieņemtos lēmumus par sertifikāciju.

(19)  Enerģijas piegādes aizsardzība ir svarīgs sabiedrības drošības aspekts un cieši saistīta ar ES elektroenerģijas tirgus efektīvu darbību un tirgus ģeogrāfiskās izolētības novēršanu. Elektroenerģiju Savienības pilsoņiem var piegādāt tikai pa tīklu. Funkcionējoši elektroenerģijas tirgi un jo īpaši tīkli un citi aktīvi, kas saistīti ar elektroenerģijas piegādi, ir svarīgs priekšnoteikums sabiedrības drošībai, ekonomikas konkurētspējai un Savienības pilsoņu labklājībai ║. Neskarot Kopienas starptautiskās saistības, Kopiena uzskata, ka elektroenerģijas pārvades sistēma Kopienai ir īpaši svarīga, tādēļ vajadzīga papildu aizsardzība pret trešo valstu ietekmi, kas var apdraudēt Kopienas sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību, un Savienības pilsoņu labklājību. Šādi pasākumi ir nepieciešami arī tādēļ, lai nodrošinātu atbilstību efektīvas nošķiršanas noteikumiem.

(20)  No nediskriminējošas piekļuves sadales tīkliem ir atkarīga pakārtota piekļuve patērētājiem mazumtirdzniecības līmenī. Taču diskriminācijas iespējas trešo personu pieejas un investīciju ziņā sadales līmenī ir mazākas nekā pārvades līmenī, jo pārslodze un ražošanas interešu ietekme sadales līmenī kopumā ir mazāka nekā pārvades līmenī. Turklāt sadales sistēmu operatoru funkcionālā nošķiršana atbilstoši Direktīvai 2003/54/EK ir obligāta tikai no 2007. gada 1. jūlija, un tās ietekme uz iekšējo tirgu vēl nav novērtēta. Pašreizējie tiesiskie un funkcionālie nošķiršanas noteikumi var nodrošināt efektīvu nošķiršanu, ja tos skaidrāk definē, atbilstoši īsteno un cieši pārrauga. Lai panāktu vienādus noteikumus mazumtirdzniecībā, jāuzrauga sadales sistēmas operatoru darbība, lai tie neizmantotu vertikāli integrēta uzņēmuma priekšrocības attiecībā uz to konkurētspēju, jo īpaši saistībā ar maziem mājsaimniecību vai citu grupu patērētājiem.

(21)  Lai attīstītu konkurenci elektroenerģijas iekšējā tirgū, tiem klientiem, kuri nav mājsaimniecību klienti, būtu jābūt iespējai izvēlēties savu piegādātāju, kā arī noslēgt līgumus par elektroenerģiju ar vairākiem piegādātājiem. Būtu jānodrošina šādu patērētāju aizsardzība, lai līgumos netiktu iekļautas ekskluzīvu tiesību klauzulas, ar ko liedz iespēju pieņemt konkurējošu un/vai papildu piedāvājumu.

(22)  Ar Direktīvu 2003/54/EK tika ieviesta prasība dalībvalstīm izveidot regulējošās iestādes ar īpašām pilnvarām. Tomēr pieredze liecina, ka regulējošo iestāžu darbība bieži vien ir mazefektīva, jo tie nav neatkarīgi no valdības, tiem trūkst pietiekamu pilnvaru un rīcības brīvības. Tādēļ Eiropadome iepriekš minētajā sanāksmē Briselē aicināja Komisiju izstrādāt tiesību aktu projektus, lai panāktu turpmāku pilnvaru saskaņošanu un valstu regulējošo iestāžu neatkarības stiprināšanu.

(23)  Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu pilnvaru jebkāda veida saskaņošanu ir jāparedz stimuli, ko var piedāvāt, un sankcijas, ko var piemērot pret energouzņēmumiem. Aģentūrai būtu jāpiešķir atbilstīgas pilnvaras, lai tā uzņemtos vadību, nodrošinot stimulu un sankciju līdzību visās dalībvalstīs, un izstrādātu pamatnostādnes par šādiem pasākumiem.

(24)  Lai iekšējais tirgus funkcionētu pareizi, valstu regulējošām iestādēm jāspēj pieņemt lēmumus par visiem atbilstošiem regulēšanas jautājumiem, un tiem jābūt pilnīgi neatkarīgiem no visām publiskām un privātām interesēm.

(25)  Valstu regulējošām iestādēm būtu vajadzīgas pilnvaras pieņemt elektroenerģijas uzņēmumiem saistošus lēmumus un uzlikt iedarbīgas, pienācīgas un atturošas sankcijas elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nepilda saistības. Neatkarīgi no konkurences noteikumu piemērošanas tiem jāpiešķir arī pilnvaras pieņemt lēmumus par visiem vajadzīgajiem pasākumiem, lai nodrošinātu patērētāju ieguvumus, veicinot efektīvu konkurenci, kas nodrošina tirgus pareizu darbību; kā arī panākt augstas prasības universālajam un sabiedriskajam pakalpojumam, vienlaikus veicinot tirgus atvēršanu, neaizsargāto patērētāju drošību un patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu efektivitāti. Šiem noteikumiem nevajadzētu skart Kopienas pilnvaras konkurences noteikumu piemērošanā, tostarp apvienošanās gadījumu izskatīšanu Kopienas mērogā, un iekšējā tirgus noteikumus, piemēram, brīvu kapitāla apriti.

(26)  Iekšējam elektroenerģijas tirgum trūkst likviditātes un pārredzamības, un tādējādi tiek traucēta efektīva resursu sadale, nodrošināšanās pret risku un jaunu dalībnieku ienākšana tirgū. Ir jāpalielina uzticība tirgum, tā likviditāte un tirgus dalībnieku skaits ▌.

(27)  Regulējošām iestādēm enerģijas un finanšu tirgus jomā būtu jāsadarbojas, lai savstarpēji palīdzētu labāk pārraudzīt savus attiecīgos tirgus. Tām būtu jāpiešķir tiesības iegūt attiecīgo informāciju no energouzņēmumiem, izmantojot atbilstīgas un pietiekamas pilnvaras izmeklēt, izšķirt strīdus un piemērot efektīvas sankcijas.

(28)  Pirms Komisija pieņem pamatnostādnes, ar ko sīkāk nosaka lietvedības prasības, ║Aģentūrai un Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejai (CESR) būtu jāsadarbojas, izpētot šos jautājumus un konsultējot Komisiju par minēto pamatnostādņu saturu. Aģentūrai un CESR būtu kopīgi jāizpēta un jākonsultē Komisija par jautājumu, vai uz darījumiem ar elektroenerģijas piegādes līgumiem un atvasinātajiem elektroenerģijas instrumentiem būtu jāattiecina pārredzamības prasības pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības posmā, un, ja tā ir, kādām šīm prasībām būtu jābūt.

(29)  Lai nepieļautu, ka dominējošie vēsturiskie piegādātāji kavē tirgus atvēršanu, ir svarīgi ļaut attīstīties jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram, iespējai vienlaicīgi vienoties ar vairākiem piegādātājiem.

(30)  Jāpilnveido universālā un sabiedriskā pakalpojuma saistības un no tām izrietošās kopīgās obligātās prasības, lai visiem patērētājiem, it īpaši neaizsargātiem, nodrošinātu ieguvumus no konkurences un taisnīgākām cenām. Sabiedriskā pakalpojuma prasības ir jāinterpretē valstu līmenī, ņemot vērā situāciju attiecīgajā valstī. Tomēr dalībvalstīm būtu jāievēro Kopienas tiesību akti un kopīgās obligātās prasības. Savienības pilsoņiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu jābūt iespējai izmantot sabiedriskā pakalpojuma garantijas, jo īpaši attiecībā uz piegādes drošību un saprātīgiem tarifiem. Galvenais patērētāju apgādes faktors ir piekļuve objektīviem un pārredzamiem patēriņa datiem; un patērētājiem būtu jābūt iespējai piekļūt saviem patēriņa datiem un ar to saistītajām cenām un pakalpojumu izmaksām, lai uz šo datu pamata varētu lūgt konkurentiem sagatavot piedāvājumu. Patērētājiem būtu arī jānodrošina tiesības būt pienācīgi informētiem par savu enerģijas patēriņu, un priekšapmaksai būtu jābūt atbilstošai un jāatspoguļo reālais elektroenerģijas patēriņš. ▌ Vismaz reizi ceturksnī un pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, patērētājiem sniegta informācija par enerģijas izmaksām radīs stimulu enerģiju taupīt, jo patērētāji skaidri redzēs, kā to enerģijas rēķinu ietekmē investīcijas energoefektivitātē.

(31)  Šajā direktīvā galvenā nozīme būtu jāpiešķir patērētājiem. Ir jāpastiprina un jānodrošina pašreizējās patērētāju tiesības un jāiekļauj noteikumi par lielāku pārredzamību un pārstāvību. Patērētāju aizsardzībai jānodrošina, ka visi patērētāji gūst labumu no konkurētspējīga tirgus. Patērētāju tiesības būtu jāīsteno valstu regulatoriem, nosakot iespējamās priekšrocības un piemērojot sodu uzņēmumiem, kas neievēro patērētāju tiesību aizsardzības un konkurences noteikumus.

(32)  Patērētājiem jābūt iespējai iegūt savā rīcībā skaidru un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saistībā ar enerģētikas nozari. Saskaņā ar Komisijas 2007. gada 5. jūlija paziņojumu "Virzība uz Eiropas enerģijas patērētāju tiesību hartu" un pēc konsultēšanās ar iesaistītajām pusēm, tostarp ar valsts pārvaldes iestādēm, patērētāju organizācijām un sociālajiem partneriem, Komisijai būtu jāierosina pieejama, lietotājdraudzīga harta, kurā uzskaitītas enerģijas patērētāju tiesības, kuras jau pastāv Kopienas tiesību aktos un šajā direktīvā. Enerģijas piegādātājiem ir jāpārliecinās, vai visi patērētāji ir saņēmuši šīs hartas eksemplāru, kā arī par tās publisko pieejamību.

(33)  Energoresursu nepietiekamība ir pieaugoša problēma Eiropas Savienībā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizstrādā valsts rīcības plāni, lai risinātu šo problēmu un nodrošinātu vajadzīgās enerģijas piegādes mazaizsargātiem patērētājiem. Lai to izdarītu, ir vajadzīga integrēta pieeja, un šādu pasākumu vidū būtu jābūt sociālās politikas virzieniem, tarifu politikas virzieniem un mājokļu energoefektivitātes uzlabojumiem. Visbeidzot, šai direktīvai būtu jāatļauj valstu labvēlīga politika attiecībā uz cenu veidošanas modeļiem mazaizsargātiem patērētājiem.

(34)  Efektīvi un visiem pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir patērētāju lielākas aizsardzības garantija. Dalībvalstīm būtu jāievieš ātras un efektīvas strīdu izšķiršanas procedūras.

(35)  Tirgus cenām būtu pareizi jāstimulē energotīklu attīstība un investīcijas jauna veida elektroenerģijas ražošanā.

(36)  Godīgas konkurences veicināšanai un vieglai pieejai dažādiem piegādātājiem, kā arī resursu nodrošināšanai jauna veida elektroenerģijas ražošanai būtu jābūt īpaši svarīgiem faktoriem dalībvalstīm, lai ļautu patērētājiem pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā liberalizēts iekšējais elektroenerģijas tirgus. Vienlaicīgi dalībvalstīm būtu jābūt atbildīgām par valsts rīcības plānu un sociālās politikas virzienu izstrādi.

(37)  Lai izveidotu elektroenerģijas iekšējo tirgu, reģionālie enerģijas tirgi var būt pirmais solis. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina savu valsts tīklu integrācija Kopienas līmenī un iespēju robežās arī reģionālā līmenī un tīklu operatoru sadarbība Kopienas un valsts mērogā. Reģionālās sadarbības iniciatīvas ir būtisks starpposms, lai panāktu Kopienas enerģijas tirgu integrāciju, kas joprojām ir galamērķis. Reģionālais līmenis veicina integrācijas procesa paātrināšanu, ļaujot attiecīgajiem dalībniekiem, jo īpaši dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un pārvades sistēmas operatoriem, sadarboties īpašos jautājumos.

(38)  Par vienu no galvenajiem šīs direktīvas mērķiem būtu jānosaka patiesa Kopienas tīkla izveide, bet regulēšanas jautājumi attiecībā uz pārrobežu savienojumiem un reģionālajiem tirgiem līdz ar to jānosaka par Aģentūras atbildību.

(39)  Komisijai, apspriežoties ar iesaistītajām pusēm (jo īpaši ar pārvades sistēmas operatoriem un Aģentūru), būtu jānovērtē vienota Eiropas pārvades sistēmas operatora izveides iespējamība un jāizvērtē izmaksas un ieguvumi, ņemot vērā tirgus integrāciju, kā arī efektīvu un drošu pārvades tīkla darbību.

(40)  Arī kopēju noteikumu nodrošināšana patiesi funkcionējošam iekšējam tirgum un visiem pieejamai plaša mēroga enerģijas piegādei būtu jābūt par šīs direktīvas vienu no galvenajiem mērķiem. Šajā nolūkā neizkropļotas tirgus cenas nodrošinātu vislabāko stimulu pārrobežu starpsavienojumiem un investīcijām jauna veida elektroenerģijas ražošanā, ilgtermiņā radot cenu konverģenci.

(41)  Uzlabotai reģionālajai sadarbībai jābūt pirmajam solim, attīstot pilnībā integrētu Eiropas elektroapgādes tīklu un pilnībā iekļaujot Eiropas Savienībā esošās "elektroenerģijas salas".

(42)  Pārvaldes iestādēm būtu jāsniedz informācija tirgum arī tādēļ, lai Komisija varētu veikt savas funkcijas ‐ novērot un uzraudzīt Eiropas elektroenerģijas tirgu un tā attīstību īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp tādus aspektus kā ražošanas jauda, dažādi elektroenerģijas ražošanas avoti, pārvades un sadales infrastruktūra, pakalpojumu un piegāžu kvalitāte, pārrobežu tirdzniecība, pārslodzes pārvaldība, investīcijas, vairumtirdzniecības un patērētāju cenas, tirgus likviditāte, nekaitīguma videi un efektivitātes uzlabošana.

(43)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, t.i., izveidot pilnībā funkcionējošu iekšējo elektroenerģijas tirgu, dalībvalstis atsevišķi nevar pienācīgi sasniegt, un minētās rīcības mēroga un seku dēļ šo mērķi labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(44)  Eiropas Parlamenta un Padomes ║Regula (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā(6) paredz Komisijai iespēju pieņemt pamatnostādnes, lai sasniegtu vajadzīgo saskaņotības pakāpi. Šīs pamatnostādnes ‐ saistošs izpildes pasākums ‐ ir piemērots instruments, ko pēc vajadzības var ātri pielāgot.

(45)  Tādēļ būtu atiecīgi ║jāgroza Direktīva 2003/54/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2003/54/EK

Direktīvu 2003/54/EK groza šādi:

(1)  Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu tekstu:"

Šī direktīva līdz ar patērētāju aizsardzības noteikumiem nosaka kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un piegādei, lai Eiropas Savienībā uzlabotu un integrētu konkurētspējīgus energoresursu tirgus, ko savieno kopēji tīkli. Ar to nosaka noteikumus, kas attiecas uz elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, atvērtu pieeju tirgum, kritērijiem un procedūrām, kuras piemēro konkursiem un atļauju piešķiršanai, un sistēmu ekspluatāciju. Tā arī nosaka elektroenerģijas patērētāju vispārējās saistības un tiesības un precizē konkurences saistības.

"

(2)  2. pantu groza šādi:

a)   šā panta 12. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

   12. "12. "tiesīgi patērētāji" ir patērētāji, kuri var iegādāties elektroenerģiju, brīvi izvēloties piegādātāju šīs direktīvas 21. pantā lietotajā nozīmē, kā arī slēgt līgumus vienlaicīgi ar vairākiem piegādātājiem;";
"

b)   ║21. punktu aizstāj ar šādu:"

   21. "vertikāli integrēts uzņēmums" ir elektroenerģijas uzņēmums vai uzņēmumu grupa, kurā viena un tā pati persona vai personas var tieši vai netieši kontrolēt Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK apvienošanās regula)* 3. panta 2. punkta nozīmē un kurā uzņēmums vai uzņēmumu grupa veic vismaz vienu no pārvades vai sadales un vismaz vienu no elektroenerģijas ražošanas vai piegādes funkcijām;
  

___________________________

  

* OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

"

c)  Pievieno šādus punktus:"

   32. "elektroenerģijas piegādes līgums" ir līgums par elektroenerģijas piegādi, kas neietver elektroenerģijas atvasinātos instrumentus;
   33. "elektroenerģijas atvasinātais instruments" ir finanšu instruments, kas definēts I pielikuma C5, C6 vai C7 punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem*, un ir saistīts ar elektroenerģiju;
  34. "kontrole" ir visas tiesības, līgumi un citi līdzekļi, kas atsevišķi vai kopā faktiski vai tiesiski ietver iespēju ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši
   a) īpašumtiesības vai tiesības izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai to daļu;
   b) tiesības vai līgumi, kas paredz ietekmi uz uzņēmuma struktūru sastāvu, balsojumu vai lēmumiem.
   35. "industriāla teritorija" ir privātā īpašumā esošs ģeogrāfisks apgabals ar energotīklu, kas galvenokārt paredzēts rūpniecisku patērētāju apgādei šajā teritorijā."
   36. "godīga un netraucēta konkurence atvērtā tirgū" nozīmē kopīgas iespējas un vienlīdzīgu piekļuvi visiem piegādātājiem Eiropas Savienībā, par ko jāatbild dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (turpmāk ‐ "Aģentūra"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008**;
   37. "elektroenerģijas uzņēmums" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic vismaz vienu no šādām darbībām: elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, piegādi vai iegādi; un tas ir atbildīgs par komerciāliem, tehniskiem un/vai apkopes uzdevumiem saistībā ar šīm darbībām; tas neietver gala patērētājus."
   38. "enerģijas trūkums" ir tāda situācija mājsaimniecībā, kurā tās locekļi nevar atļauties apsildīt mājokli pieņemamā līmenī, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktiem standartiem;"
   39. "virtuālā spēkstacija" ir programma, kura laiž apgrozībā elektroenerģiju un saskaņā ar kuru elektroenerģiju ražojošam uzņēmumam ir pienākums pārdot vai nodrošināt noteiktu daudzumu elektroenerģijas vai uz noteiktu laiku ieinteresētiem piegādātājiem garantēt piekļuvi daļai tās ražošanas jaudas.
  

_______________________

  

* OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

  

** OV L...".

"

(3)  3. pantu groza šādi:

   a) 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"
2.  Pilnībā ievērojot attiecīgos Līguma noteikumus, īpaši tā 86. pantu, dalībvalstis elektroenerģijas uzņēmumiem var vispārējās ekonomiskās interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kuras attiecas uz drošību, tostarp piegādes drošību, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, atjaunīgās enerģijas avotiem un klimata aizsardzību. Šādām saistībām ir jābūt skaidri noteiktām, pārredzamām, nediskriminējošām, pārbaudāmām, un tām jāgarantē, ka visiem ES elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga pieeja valstu patērētājiem. Attiecībā uz piegādes drošību, energoefektivitāti/pieprasījuma faktoru pārvaldību un vides un atjaunīgās enerģijas avotu mērķu sasniegšanai, kā minēts šajā punktā, dalībvalstis var uzsākt ilgtermiņa plānošanas īstenošanu, ņemot vērā iespēju, ka trešās puses varētu meklēt pieeju sistēmai."

b)  3. punkta 1. daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi mājsaimniecību patērētāji un mazie uzņēmumi, kā noteikts Komisijas 2003.gada 6.maija Rekomendācijā 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju* (uzņēmumi, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem un kuru gada apgrozījums un/vai bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro), var saņemt universālo pakalpojumu, kas ietver tiesības saņemt konkrētas kvalitātes elektroenerģijas piegādi savā teritorijā par cenām, kas ir balstītas uz izmaksām, viegli un skaidri salīdzināmas, pārredzamas un nediskriminējošas. Šiem patērētājiem ir tiesības uz izvēli, taisnīgumu, pārstāvniecību un kompensāciju. Pakalpojuma kvalitātei jābūt vienam no elektroenerģijas uzņēmumu galvenajiem atbildības virzieniem. Lai nodrošinātu vispārējā pakalpojuma sniegšanu, dalībvalstis var norādīt pēdējo piegādātāju. Dalībvalstis uzliek sadales uzņēmumiem pienākumu pievienot patērētājus to tīklam saskaņā ar noteikumiem, nosacījumiem un tarifiem, kas noteikti atbilstīgi 22.c pantā paredzētajai procedūrai. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm stiprināt to vietējo, mazo un vidējo patērētāju tirgus pozīciju, veicinot brīvprātīgas grupēšanās iespējas, lai nodrošinātu šīs patērētāju kategorijas pārstāvniecību.

_________________________

* OV L 124, 20.5.2003., 36.lpp.

"

c)  3. pantā iekļauj šādus punktus:"

3.  a Dalībvalstīm jānodrošina, ka visiem patērētājiem ir tiesības saņemt elektroenerģiju no piegādātāja saskaņā ar piegādātāja līgumu neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī piegādātājs ir reģistrēts. Šajā sakarībā dalībvalstīm jāīsteno visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kuri reģistrēti izcelsmes valstī, var veikt piegādes patērētājiem bez pienākuma ievērot papildu nosacījumus.

3.b.  Dalībvalstis nodrošina, ka:

   a) ja patērētājs vēlas mainīt piegādātāju, maiņu veic attiecīgais (ie) operators (i) divu nedēļu laikā, un
   b) patērētājiem ir tiesības saņemt jebkādus atbilstīgus patēriņa datus.

Dalībvalstis nodrošina, ka a) un b) punktā minētās tiesības piešķir visiem patērētājiem nediskriminējošā veidā attiecībā uz izmaksām, pūlēm vai laiku.

"

d)  3. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

5.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu gala patērētājus, un īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību mazaizsargātiem patērētājiem, tostarp piemērotus pasākumus, piemēram, tādus, kas attiecas uz maksājumu nosacījumiem, lai palīdzētu viņiem izvairīties no energoapgādes pārtraukšanas. Šajā sakarībā dalībvalstis var veikt pasākumus, lai aizsargātu gala patērētājus attālos rajonos. Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, kas saistīta ar līguma noteikumiem un nosacījumiem, vispārīgu informāciju un strīdu izšķiršanas kārtību. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesīgie patērētāji var efektīvi pāriet pie jauna piegādātāja. Vismaz attiecībā uz mājsaimniecību patērētājiem šie pasākumi ietver A pielikumā minētos pasākumus.

"

e)   pēc 5. punkta iekļauj šādu punktu:"

5.  a Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, energoresursu nepietiekamību ietverot valsts enerģētikas rīcības plānos, lai nodrošinātu, ka patiesi samazinās to cilvēku skaits, kurus skar energoresursu nepietiekamība, un paziņo par šādiem pasākumiem Komisijai. Katra dalībvalsts saskaņā ar subsidiaritātes principu atbild par energoresursu nepietiekamības noteikšanu valsts līmenī, apspriežoties ar valsts regulatīvajām iestādēm un iesaistītajām pusēm, kas minētas 2. panta 34.d punktā. Šādi pasākumi var ietvert ieguvumus sociālās nodrošināšanas sistēmām, atbalstu energoefektivitātes uzlabojumiem un enerģijas ražošanu par viszemāko iespējamo cenu. Šādi pasākumi nedrīkst kavēt tirgus atvēršanu, kā tas noteikts 21. pantā. Komisija nodrošina rādītājus, lai uzraudzītu šādu pasākumu ietekmi uz energoresursu nepietiekamību un tirgus darbību.

"

f)  6. punktu. groza šādi:

i)  1. daļas a ) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

   a) katra enerģijas avota daļu kopējā enerģijas avotu apjomā, ko attiecīgais piegādātājs izmantojis iepriekšējā gadā; šo informāciju dalībvalstīs precizē saskaņoti un saprotami, lai to varētu viegli salīdzināt;
"

ii)  1. daļai pievieno šādu apakšpunktu:"

ba) informāciju par viņu tiesībām un par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas viņu rīcībā ir strīda gadījumā.

"

iii)  3. daļu aizstāj ar šādu:"

Valsts regulatīvās iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka informācija, ko piegādātāji sniedz saviem patērētājiem saskaņā ar šo pantu, ir uzticama. Noteikumi par informācijas sniegšanu ir jāsaskaņo dalībvalstīs un attiecīgajos tirgos.

"

g)  7. punktu aizstāj ar šādu:"

7.  Dalībvalstis īsteno atbilstīgus pasākumus, lai sasniegtu sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķus, un lai samazinātu enerģijas izmaksas mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un garantētu vienlīdzīgus nosacījumus tiem, kuri dzīvo attālos reģionos, un vides aizsardzības mērķus. Tie ietver energoefektivitātes/pieprasījuma pārvaldības pasākumus un paredz apkarot klimata pārmaiņas, un garantēt nodrošinātību ar pārtiku, un var arī ietvert atbilstošu ekonomisku stimulu nodrošināšanu, attiecīgā gadījumā izmantojot visus esošos valstu un Kopienas instrumentus, lai uzturētu un ierīkotu vajadzīgo tīkla infrastruktūru, tostarp starpsavienojumu jaudu.

"

h)   pēc 7. punkta iekļauj šādus punktus:"

7.  a Lai veicinātu energoefektivitāti, valsts regulatīvās iestādes pilnvaro elektroenerģijas uzņēmumus ieviest cenu veidošanas formulas, kas lielāka patēriņa gadījumā palielinās cenu, un nodrošina patērētāju un sadales sistēmas operatoru aktīvu līdzdalību sistēmas darbībā, atbalstot pasākumu ieviešanu, lai optimizētu enerģijas izmantošanu, it īpaši liela noslogojuma laikā. Šādas cenu veidošanas formulas līdz ar "viedo" mēraparātu un tīklu ieviešanu veicina par energoefektivitāti atbildīgu rīcību un viszemākās iespējamās izmaksas mājsaimniecību klientiem, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras saskaras ar energoresursu nepietiekamību.

7.  b Dalībvalstis nodrošina vienotu kontaktpunktu ieviešanu, lai padarītu patērētājiem pieejamu visu informāciju par viņu tiesībām, spēkā esošajiem tiesību aktiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas viņu rīcībā ir strīda gadījumā.

"

i)  i) papildina ar šādiem punktiem:"

9.  a Komisija, konsultējoties ar iesaistītajām pusēm, tostarp ar valsts pārvaldes iestādēm, patērētāju organizācijām un sociālajiem partneriem, izveido pieejamu, lietotājdraudzīgu hartu, kurā uzskaitītas Kopienas tiesību aktos un šajā direktīvā noteiktās enerģijas patērētāju tiesības. Dalībvalstis pārliecinās, vai enerģijas piegādātāji ir veikuši nepieciešamos pasākumus, lai visi patērētāji saņemtu šīs hartas eksemplāru, kā arī nodrošinājuši tās publisko pieejamību. Valsts regulatīvās iestādes rūpējas par to, lai enerģijas piegādātāji izpildītu šos pienākumus un ievērotu šajā hartā noteiktās patērētāju tiesības.

9 ter.  9.b Lai palīdzētu patērētājiem samazināt savas enerģijas izmaksas, dalībvalstis var prasīt, lai elektroenerģijas ieņēmumi, kas gūti no mājsaimniecību klientiem, tiktu tērēti, lai finansētu energoefektivitāti un pieprasījuma pārvaldības mērīšanas programmas mājsaimniecību klientiem.

"

(4)  4. pantu aizstāj ar šādu:"

Dalībvalstis nodrošina piegādes drošības jautājumu uzraudzību. Ja dalībvalstis to uzskata par piemērotu, tās var deleģēt šo uzdevumu valsts pārvaldes iestādēm, kas minētas 22. a. pantā. Šī uzraudzība īpaši attiecas uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru valsts tirgū, tostarp detalizētām nākotnes pieprasījuma un pieejamo piegāžu prognozēm, paredzēto papildu vai veidojamo jaudu plānošanu un tīklu uzturēšanas kvalitāti un līmeni, sadalītās un mikroražošanas piekļuvi, kā arī pasākumiem maksimālā pieprasījuma apmierināšanai un viena vai vairāku piegādātāju deficīta situāciju risināšanai. Kompetentās iestādes vēlākais līdz katra gada 31. jūlijam publicē ziņojumu, izklāstot šo jautājumu uzraudzības rezultātā gūtos atklājumus, kā arī jebkurus pasākumus, kas veikti vai plānoti, lai risinātu šos jautājums, un nekavējoties nosūta šo ziņojumu Komisijai.

"

(5)  5. pantā pirms esošā punkta iekļauj šādu punktu:"

Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka tiek noteikti tehniskās darbības kritēriji, un nodrošina to tehnisko noteikumu izstrādi un publicēšanu, ar ko nosaka atbilstīgu uzticamību un drošības līmeņus, kā arī darbības prasības ražošanas iekārtu ekspluatācijai, sadales sistēmām, tieši savienotu patērētāju aprīkojumam, starpsavienojumu ķēdēm un tiešajām līnijām. Šie tehniskie noteikumi nodrošina sistēmu sadarbspēju, un tie ir objektīvi un nediskriminējoši. Ja Aģentūra uzskata, ka ir vajadzīga šo noteikumu saskaņošana, tā iesniedz piemērotus ieteikumus attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm.

"

(6)  Iekļauj šādu ║pantu."

"5.a pants

Reģionālās sadarbības veicināšana

1.  Valstu regulatīvās iestādes sadarbojas, lai saskaņotu tirgus uzbūvi un integrētu valstu tirgus vismaz vienā vai vairākos reģionālos līmeņos, kas ir pirmais solis uz pilnībā liberalizētu elektroenerģijas iekšējo tirgu. Jo īpaši tās veicina tīklu operatoru sadarbību reģionālā mērogā un sekmē to integrāciju šajā mērogā, lai izveidotu konkurētspējīgu Eiropas tirgu, veicinot tiesisko, regulatīvo un tehnisko sistēmu saskaņošanu un galvenokārt integrējot pašreizējās Eiropas Savienības "elektroenerģijas salas". Tādēļ dalībvalstis veicina valstu pārvaldes iestāžu pārrobežu un reģionālu sadarbību.

2.  "Aģentūra sadarbojas ar valstu pārvaldes iestādēm un pārvades sistēmas operatoriem saskaņā ar IV nodaļu, lai nodrošinātu regulatīvo sistēmu konverģenci starp reģioniem ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Eiropas tirgu. Ja Aģentūra uzskata, ka ir vajadzīgi saistoši noteikumi attiecībā uz šādu sadarbību, tā izdara atbilstīgus ierosinājumus. Reģionālos tirgos aģentūra kļūst par kompetentu iestādi jomās, kas norādītas 22.d pantā.".

"

(7)  6. panta 2. punktu groza šādi.

   a) ievaddaļu aizstāj ar šādu tekstu:"
2.  Dalībvalstis nosaka atļauju izsniegšanas kritērijus ražošanas jaudas veidošanai to teritorijā. Šie kritēriji attiecas uz: "
   b) pievieno šādus apakšpunktus:"
ia) dalībvalstu ieguldījumu attiecībā uz mērķi līdz 2020. gadam sasniegt 20 % atjaunīgās enerģijas īpatsvaru;
ib) vajadzību elektroenerģijas ražotājiem ņemt vērā emisiju tirdzniecības sistēmu."

(8)  6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka mazi decentralizēti un/vai sadalīti ražotāji gūst labumu no vienkāršotām atļauju piešķiršanas procedūrām. Šīs vienkāršotās procedūras piemēro visām iekārtām, kuru ražošanas jauda ir mazāka par 50 MW, un visiem tīklā iekļautajiem ražotājiem.

"

(9)  7. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

5.  Dalībvalstis izraugās iestādi vai publisku vai privātu struktūru, kas ir neatkarīga no elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un piegādes darbībām un kas var būt 22.a panta 1. punktā minētā valsts regulatīvā iestāde, lai tā atbildētu par 1. līdz 4. punktā minētās konkursa procedūras organizēšanu, uzraudzību un kontroli. [...] Šī iestāde vai struktūra veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkursa pieteikumos iekļautās informācijas konfidencialitāti.

"

(10)  8. pantu aizstāj ar šādu:"

8. pants

Pārvades sistēmu un pārvades sistēmu operatoru nošķiršana

1.  Dalībvalstis nodrošina, lai no [transponēšanas datums plus viens gads]

   a) visi uzņēmumi, kam pieder pārvades sistēma, darbotos kā pārvades sistēmas operatori;
  b) viena un tā pati persona vai personas nevarētu individuāli vai kopīgi:

vai
   i) tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, un tieši vai netieši kontrolēt pārvades sistēmas operatoru ▌vai būt ieinteresēta vai izmantot tiesības šajos uzņēmumos,
   ii) tieši vai netieši kontrolēt pārvades sistēmas operatoru ▌ un tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, vai būt ieinteresēta vai izmantot tiesības šādā uzņēmumā;
   c) viena un tā pati persona nebūtu tiesīga iecelt uzraudzības padomes, administratīvās valdes vai to struktūru locekļus, kas juridiski pārstāv uzņēmumu, gan uzņēmumā, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām ║pārvades sistēmas operatorā ▌;
   d) viena un tā pati persona nebūtu tiesīga iecelt uzraudzības padomes, administratīvās valdes vai to struktūru locekļus, kas juridiski pārstāv uzņēmumu, gan uzņēmumā, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, gan pārvades sistēmas operatorā vai pārvaldes sistēmā;
   e) vienai un tai pašai personai vai personām nav tiesību vadīt pārvades sistēmu ar pārvaldes līgumu vai citādi kā bez īpašumtiesībām ietekmēt vai tieši vai netieši kontrolēt vai būt ieinteresētai, vai izmantot tiesības uzņēmumā, kas veic jebkādas ražošanas vai piegādes funkcijas.

2.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā ieinteresētība un tiesības attiecas jo īpaši uz:

   a) kapitāla daļas vai uzņēmējdarbības aktīvu īpašumtiesībām;
   b) iespējām izmantot balsstiesības;
   c) tiesībām iecelt uzraudzības padomes, administratīvās valdes vai to struktūru locekļus, kas juridiski pārstāv uzņēmumu, vai
   d) tiesībām saņemt dividendes vai citas peļņas daļas.

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā jēdziens "uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām" ietver nozīmi, kādā jēdziens "uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām" izmantots ║Direktīvā 2003/55/EK ║, un termini "pārvades sistēmas operators" un "pārvades sistēma" ietver jēdzienus "pārvades sistēmas operators" un "pārvades sistēma" Direktīvas 2003/55/EK nozīmē.

4.  Dalībvalstis uzrauga vertikāli integrētu uzņēmumu nošķiršanas procesu un iesniedz Komisijai ziņojumu par paveikto.

5.  Dalībvalstis var paredzēt atkāpes no 1. punkta b) un c) apakšpunkta līdz [transponēšanas datums plus divi gadi] ar noteikumu, ka pārvades sistēmu operatori neietilpst vertikāli integrēta uzņēmuma sastāvā.

6.  1. punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība uzskatāma par ievērotu situācijā, kad vairāki uzņēmumi, kam pieder pārvades sistēmas, ir nodibinājuši kopuzņēmumu, kas attiecīgajām pārvades sistēmām kalpo kā pārvades sistēmas operators vairākās dalībvalstīs.▌

7.  Ja 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā minētā persona ir dalībvalsts vai valsts struktūra, divas atsevišķas valsts struktūras, kas kontrolē pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu un uzņēmumu, kas veic ražošanas vai piegādes funkcijas, netiek uzskatītas par vienu un to pašu personu vai personām.

8.  Dalībvalstis nodrošina, lai 12. pantā minētā komerciāli svarīgā informācija, ko ieguvis pārvades sistēmas operators, kurš ir bijis vertikāla integrēta uzņēmuma sastāvā, un šāda pārvades sistēmas operatora darbinieki nenonāktu tāda uzņēmuma rīcībā, kas veic kādu no ražošanas un piegādes funkcijām.".

"

(11)  Iekļauj šādus ║pantus:"

8.a pants

Pārvades sistēmu īpašnieku un pārvades sistēmu operatoru kontrole

1.  Neskarot Kopienas starptautiskās saistības, pārvades sistēmas vai pārvades sistēmu operatorus nedrīkst kontrolēt trešo valstu persona vai personas.

2.  Kopienas nolīgumos ar vienu vai vairākām trešām valstīm var paredzēt atkāpi no 1. punkta.

8.b pants

Pārvades sistēmu operatoru iecelšana un sertifikācija

1.  Uzņēmumus, kam pieder pārvades sistēma un ko valsts regulatīvās iestādes sertificējušas kā atbilstošus 8. panta 1. punkta un 8.a panta prasībām, dalībvalstis apstiprina un ieceļ par pārvades sistēmu operatoriem, ievērojot šajā pantā izklāstīto sertifikācijas procedūru. Par pārvades sistēmas operatoru iecelšanu ziņo Komisijai un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Neskarot Kopienas starptautiskās saistības, ja sertifikāciju pieprasa pārvades sistēmas īpašnieks vai pārvades sistēmas operators, ko kontrolē trešās valsts persona vai personas saskaņā ar 8.a pantu, pieprasījumu noraida, izņemot, ja pārvades sistēmas īpašnieks vai pārvades sistēmas operators pierāda, ka attiecīgo uzņēmumu nevar tieši vai netieši ietekmēt, pārkāpjot 8. panta 1. punktu, gāzes vai elektroenerģijas ražošanā vai piegādē iesaistīts operators vai trešā valsts.

3.  Pārvades sistēmu operatori valsts regulatīvai iestādei ziņo par visiem plānotajiem darījumiem, kuru dēļ varētu būt nepieciešams atkārtots izvērtējums par atbilstību 8. panta 1. punktam vai 8.a pantam.

4.  Valstu regulatīvās iestādes pastāvīgi uzrauga pārvades sistēmu operatoru atbilstību 8. panta 1. punktam un 8.a pantam. Regulatīvās iestādes uzsāk sertifikācijas procedūru atbilstības nodrošināšanai

   a) ja tās saņem pārvades sistēmas operatora paziņojumu atbilstīgi 3. punktam;
   b) pēc savas iniciatīvas, ja tās uzzina, ka plānota tiesību vai ietekmes maiņa pārvades sistēmas īpašniekuzņēmumā vai pārvades sistēmas operatorā var izraisīt 8. panta 1. punkta vai 8.a panta pārkāpumu, vai ja tās pamatoti uzskata, ka šāds pārkāpums varētu būt noticis; vai
   c) pēc pamatota Komisijas pieprasījuma.

5.  Valstu regulatīvās iestādes pieņem lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju četru mēnešu laikā no pārvades sistēmas operatora paziņojuma iesniegšanas dienas vai no Komisijas pieprasījuma dienas. Pēc šā termiņa beigām sertifikācija uzskatāma par piešķirtu. Valsts regulatīvās iestādes tiešs vai noklusējuma lēmums stājas spēkā tikai pēc 6. līdz 9. pantā paredzētās procedūras pabeigšanas un tikai tad, ja Komisija neiebilst.

6.  Tiešu vai noklusējuma lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju valsts regulatīvā iestāde kopā ar visu atbilstīgo informāciju, kas saistīta ar šo lēmumu, bez kavēšanās paziņo Komisijai.

7.  Komisija pārbauda paziņojumu tūlīt pēc saņemšanas. Ja Komisija konstatē, ka valsts regulatīvās iestādes lēmums izraisa nopietnas aizdomas par neatbilstību 8. panta 1. punktam, 8.a pantam vai 8.b panta 2. punktam, tā divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas var nolemt uzsākt procedūru. Tādā gadījumā Komisija aicina attiecīgās valsts regulatīvo iestādi un pārvades sistēmas operatoru iesniegt komentārus. Ja Komisija pieprasa papildu informāciju, divu mēnešu termiņu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem, sākot no pilnīgas informācijas saņemšanas.

8.  Ja Komisija nolemj uzsākt procedūru, tā ║četru mēnešu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas pieņem galīgo lēmumu, ar kuru

   a) nolemj neiebilst pret valsts regulatīvā iestādes lēmumu;
  

vai

   b) pieprasa attiecīgajai valsts regulatīvā iestādei grozīt vai atcelt savu lēmumu, ja Komisija uzskata, ka nav ievērots 8. panta 1. punkts, 8.a pants vai 8.b panta 2. punkts.

9.  Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu uzsākt procedūru vai galīgo lēmumu attiecīgi 7. un 8. punktā noteiktajos termiņos, uzskatāms, ka Komisija neiebilst pret valsts regulatīvā iestādes lēmumu.

10.  Valsts regulatīvā iestāde četru nedēļu laikā izpilda Komisijas lēmumu grozīt vai atsaukt sertifikācijas lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.

11.  Valsts regulatīvā iestādes un Komisija pārvades sistēmas operatoriem un uzņēmumiem, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, var pieprasīt visu informāciju, kas tām nepieciešama šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai.

12.  Valsts regulatīvā iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju.

"

12)   ║9. pantu groza šādi ║:

a)  a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

   a) "a) sistēmas ilgtermiņa jaudas nodrošināšanu, tā lai elektroenerģijas pārvades apjoms atbilstu saprātīgam elektroenerģijas pārvades pieprasījumam, drošas, uzticamas un efektīvas pārvades sistēmas ekspluatēšanu, uzturēšanu un attīstību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā vides apsvērumus attiecībā uz atjaunīgās enerģijas resursu integrēšanu un zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju iekļaušanu tīklu sistēmā, kā arī energoefektivitātes, pētniecības un inovācijas veicināšanu;
"

b)  c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

   c) enerģijas plūsmu pārvaldību sistēmā, ņemot vērā apmaiņu ar citām savstarpēji savienotām sistēmām un Eiropas līmenī saskaņotus kopējus standartus. Lai to panāktu, pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par drošas, uzticamas un efektīvas elektroenerģijas sistēmas nodrošināšanu un šajā sakarā visu vajadzīgo papildpakalpojumu, tostarp to, kuri sniegti atbilstīgi pieprasījumam, pieejamības nodrošināšanu, pamatojoties uz kopējiem standartiem, ja vien šī pieejamība nav atkarīga no kādas citas pārvades sistēmas, ar ko attiecīgā sistēma ir savienota;
"

c)  d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:"

   d) pietiekamas informācijas sniegšanu citu tādu sistēmu operatoriem, kuras ir savienotas ar attiecīgo sistēmu, lai nodrošinātu sistēmas drošu un efektīvu darbību un savstarpēju izmantojamību, ļaujot kopīgi izmantot šo informāciju;
"

d)  f) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:"

   f) tādas informācijas sniegšanu sistēmas lietotājiem, kura vajadzīga, lai efektīvi piekļūtu sistēmai, pamatojoties uz kopējiem standartiem;
"

e)  9. pantu papildina ar šādu apakšpunktu:"

fa) pārslodzes maksas un tādu maksājumu iekasēšanu, kas tiek veikti saistībā ar kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1228/2003 3. pantam, trešās personas pieejas piešķiršanu un pārvaldīšanu un pamatotu paskaidrojumu sniegšanu atteikuma gadījumā, kas jāuzrauga valsts regulatīvajām iestādēm; veicot savus šajā pantā noteiktos uzdevumus, pārvades sistēmas operatori, pirmkārt, atvieglo tirgus integrāciju un uzlabo sociāli ekonomiskos labklājību.

"

(13)  Svītro 10. pantu.

(14)  11. pantu groza šādi

a)  2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

2.  Ražošanas objektu dispečervadību un starpsavienojumu izmantošanu nosaka, ņemot vērā kritērijus, kurus jāapstiprina valsts regulatīvajām s iestādēm un kuriem jābūt objektīviem, publicētiem un nediskriminējoši piemērojamiem, lai nodrošinātu pareizu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību. Jāņem vērā ekonomiskās priekšrocības, kāda ir elektroenerģijai, ko iegūst no pieejamiem ražošanas objektiem vai caur starpsavienojumiem, un sistēmas tehniskos ierobežojumus.

"

b)  3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

3.  Valsts regulatīvā iestādes prasa, lai sistēmas operators, veicot ražošanas objektu dispečervadību, dotu priekšroku ražošanas objektiem, kas izmanto atjaunīgās enerģijas avotus vai atkritumus, kā arī koģenerācijai, izņemot, ja ir apdraudētas tīkla tehniskā līdzsvara vai drošības un uzticamības prasības.

"

c)  5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

5.  Dalībvalstis ar valsts regulatīvo iestāžu starpniecību pieprasa, lai pārvades sistēmas operatori ievērotu minimālos standartus attiecībā uz pārvades sistēmu uzturēšanu un attīstību, tostarp starpsavienojumu jaudu. Valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāpiešķir plašākas pilnvaras, lai nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību Eiropas Savienībā.

"

d)  11. pantu papildina ar šādiem punktiem:"

7.  a Pārvades sistēmu operatori veicina lielu gala patērētāju un gala patērētāju apvienību piedalīšanos rezervju un līdzsvarošanas tirgos. Ja ražošanas un pieprasījuma piedāvājumiem ir vienāda cena, priekšroka dodama pieprasījumam.

7 ter.  "7.b Valsts regulatīvā iestādes nodrošina, ka līdzsvarošanas noteikumi un tarifi ir atbilstoši saskaņoti visās dalībvalstīs līdz ..*. Jo īpaši tām jānodrošina, ka lieli gala patērētāji un gala patērētāju apvienības var efektīvi iesaistīties līdzsvarošanas un citos attiecīgos papildu pakalpojumos.

__________________________

* Divi gadi no Direktīvas .../.../..., ar ko groza Direktīvu Nr. 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, spēkā stāšanās dienas.

"

(15)  Šādi aizstāj 12. pantu."

"12. pants

Konfidencialitāte, kas jāievēro pārvades sistēmu īpašniekiem un pārvades sistēmu operatoriem

1.  Neskarot 18. pantu vai citu tiesisku pienākumu izpaust informāciju, visi pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmas operatori ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju, kas iegūta, veicot to funkcijas, un neļauj diskriminējošā veidā izpaust tādu informāciju par savu darbību, kas var citiem dot komerciālas priekšrocības, un jo īpaši neizpauž komerciāli svarīgu informāciju citām uzņēmuma struktūrām, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs darījuma veikšanai. Lai pilnībā ievērotu noteikumus par informācijas nošķiršanu, jānodrošina, ka pārvades sistēmas īpašnieks un pārējās uzņēmuma struktūras neizmanto kopīgus dienestus, izņemot tīri administratīvu vai IT funkciju veikšanai (piemēram, juridiskais dienests nedrīkst būt kopīgs).

2.  Ja elektroenerģiju pārdod vai pērk saistīti uzņēmumi, pārvades sistēmas operatori ļaunprātīgi neizmanto komerciāli svarīgu informāciju, kas iegūta no trešām personām, nodrošinot tām pieeju sistēmai vai vienojoties par šādu pieeju."

3.  Komercinformācija, kas ir būtiska konkurencei tirgū, it īpaši informācija, kas ļauj identificēt piegādes vietu, informācija par uzstādīto jaudu un informācija par pieteikto jaudu, ir pieejama visiem elektroapgādes piegādātājiem tirgū. Nepieciešamības gadījumā valsts regulatīvā iestāde prasa vēsturiskajiem operatoriem sniegt šādu informāciju ieinteresētajām personām.

"

(16)  Direktīvas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

a)  1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1.  Sadales sistēmas operators ir atbildīgs par sistēmas ilgtermiņa jaudas nodrošināšanu, tā lai elektroenerģijas pārvades apjoms atbilstu pamatotām prasībām attiecībā uz elektroenerģijas sadali, uzturēšanu un attīstību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus, savā apgabalā uztur drošu, stabilu un efektīvu elektroenerģijas sadales sistēmu, kā arī energoefektivitātes veicināšanu.

"

b)  3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

3.  Sadales sistēmas operators sniedz sistēmas lietotājiem informāciju, kas vajadzīga, lai efektīvi piekļūtu sistēmai un izmantotu to.

"

c)   pēc 3. punkta iekļauj šādus punktus:"

3.a)  Sadales sistēmas operators attiecīgajai valsts regulatīvā iestādei līdz ..* iesniedz priekšlikumu, kurā aprakstītas atbilstīgas informācijas un saziņas sistēmas, kas jāizmanto, lai sniegtu 3. punktā minēto informāciju. Šis priekšlikums cita starpā veicina divvirzienu elektronisko skaitītāju. kas ir jāizgatavo visu patērētāju vajadzībām ..**10 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, izmantošanu, galapatērētāju un decentralizēto ražotāju aktīvu līdzdalību sistēmas darbībā un informācijas plūsmu reālā laikā starp sadali un pārvades sistēmu operatoriem, lai optimizētu visu pieejamo ražotāju, tīkla un pieprasījuma resursu izmantošanu.

3.  b Līdz ..*** valsts regulatīvā iestādes apstiprina vai noraida 3.a punktā minētos priekšlikumus. Valsts regulatīvā iestādes nodrošina ieviešamo informācijas un saziņas sistēmu pilnīgu savietojamību. Šajā nolūkā tās var pieņemt vadlīnijas un aicināt grozīt 3.a punktā minētos priekšlikumus.

3.  c Pirms sadales sistēmas operatora informēšanas par lēmumu attiecībā uz 3. punktā minēto priekšlikumu valsts regulatīvā iestāde informē aģentūru vai, ja tā vēl nav uzsākusi darbību, Komisiju. Aģentūra vai Komisija nodrošina, ka ieviešamās informācijas un saziņas sistēmas veicina elektrības iekšējā tirgus attīstību un neievieš jaunus tehniskus šķēršļus.

"

________________

* Viens gads pēc Direktīvas …/…/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, stāšanās spēkā.

** Desmit gadi no Direktīvas .../.../..., ar ko groza Direktīvu Nr. 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, spēkā stāšanās dienas.

*** Divi gadi no Direktīvas .../.../..., ar ko groza Direktīvu Nr. 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, spēkā stāšanās dienas.

d)   pēc 4. punkta iekļauj šādu punktu:"

4.  a Dalībvalstis veicina sadales tīklu modernizāciju, kuriem jābūt veidotiem tā, lai sekmētu decentralizētu ražošanu un nodrošinātu energoefektivitāti.

"

(17)  Šādi groza 15. pantu.

a)  Šādu teikumu pievieno 2. punkta c) apakšpunktā pēc pirmā teikuma:"

Šo uzdevumu veikšanai sadales sistēmas operatora rīcībā jābūt vajadzīgajiem resursiem, tostarp cilvēkresursiem, tehniskajiem, finanšu un fiziskajiem resursiem.

"

b)  Šādi groza 2. punkta d) apakšpunktu:

i)   pēdējo teikumu groza šādi:"

Persona vai struktūra, kas atbild par atbilstības programmas kontroli, turpmāk saukta par "atbilstības amatpersonu", iesniedz 22.a panta 1. punktā minētajai valsts regulatīvā iestādei gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē.

"

ii)   pievieno šādu teikumu:"

Atbilstības amatpersona ir pilnīgi neatkarīga un tai ir pieeja visai sadales sistēmas operatora un visu saistīto uzņēmumu informācijai, kas vajadzīga paredzēto uzdevumu veikšanai.

"

c)  Pievieno šādu ║ punktu:"

3.  Ja sadales sistēmas operators ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā, valsts regulatīvā iestādes nodrošina sadales sistēmas operatora darbības uzraudzību, lai tas nevarētu ļaunprātīgi izmantot vertikālo integrāciju, kropļojot konkurenci. Jo īpaši vertikāli integrēti sadales sistēmas operatori nedrīkst saziņā un zīmola veidošanā maldināt par vertikāli integrētā uzņēmuma piegādes struktūras atsevišķo identitāti.

"

(18)  Šādi aizstāj 17. pantu."

"Šī direktīva neliedz darboties apvienotam pārvades un sadales sistēmas operatoram, ja katrā no darbībām tiek nodrošināta atbilstība 8. panta, 10.b panta un 15. panta 1. punkta attiecīgajiem noteikumiem.".

"

(19)  Direktīvas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

3.  Elektroapgādes uzņēmumi savā iekšējā grāmatvedībā atsevišķi uzskaita pārvades un sadales darbības, kā tas būtu jādara, ja attiecīgās darbības veiktu atsevišķi uzņēmumi, lai izvairītos no diskriminācijas, šķērssubsidēšanas un konkurences izkropļošanas. Tie arī veic uzskaiti, kuru drīkst konsolidēt, par katru ar elektroenerģiju saistītu darbību, kas neattiecas uz pārvadi vai sadali. Līdz 2007. gada 1. jūlijam tie veic atsevišķu uzskaiti par piegādēm tiesīgiem klientiem un piegādēm klientiem, kas nav tiesīgi. Uzskaitē norāda ieņēmumus no īpašumā esošas pārvades/sadales sistēmas. Attiecīgā gadījumā tie veic konsolidētu uzskaiti par citām darbībām, kas nav saistītas ar elektroenerģiju. Iekšējā grāmatvedībā ietilpst bilance un peļņas un zaudējumu pārskats par katru darbības veidu.

"

(20)  20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

2.  Attiecīgais pārvades vai sadales sistēmas operators var atteikt pieeju, ja tam fiziski nav pieejama vajadzīgā jauda. Šāds atteikums attiecīgi jāpamato, izmantojot objektīvus, tehniski un ekonomiski pamatotus kritērijus. Valsts regulatīvā iestāde nodrošina, ka šie kritēriji tiek konsekventi piemēroti un ka sistēmas izmantotājam, kuram pieeja atteikta, ir apelācijas tiesības. Valsts regulatīvā iestāde attiecīgā gadījumā un tad, ja pieeju atsaka, nodrošina to, ka pārvades vai sadales sistēmas operators sniedz attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi tīkla pastiprināšanai. Pusei, kas šādu informāciju pieprasa, var likt maksāt saprātīgu samaksu, kas atspoguļo šādas informācijas sniegšanas izmaksas.

"

(21)  21. pantu papildina ar šādiem punktiem:"

2.  a Tiesīgiem klientiem ir tiesības vienlaicīgi slēgt līgumus ar vairākiem piegādātājiem.

2.  b Aģentūra reālā laikā uzrauga visus organizētos elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus, kas izveidoti Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomiskajā Zona un kaimiņvalstīs, lai konstatētu tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus uzbūves nepilnības un veicinātu iekšējā tirgus efektīvu darbību.

"

(22)  Pēc 22. panta ievieto šādu ║ nodaļu."

"VIIa NODAĻA

VALSTS REGULATĪVĀ IESTĀDES

22.a pants

Valsts regulatīvo iestāžu iecelšana un neatkarība

1.  Katra dalībvalsts ieceļ vienu valsts regulatīvo iestādi.

2.  Dalībvalstis garantē valsts regulatīvās iestādes neatkarību un nodrošina, ka tā izmanto savas pilnvaras taisnīgi un pārredzami. Tādēļ dalībvalsts nodrošina, ka valsts regulatīvā iestāde, veicot šajā direktīvā un citus saistītos tiesību aktos paredzētos pārvaldes uzdevumus:

   a) ir tiesiski un funkcionāli neatkarīga no citām publiskām vai privātām struktūrām;
   b) tās darbinieki un vadītāji darbojas neatkarīgi no tirgus interesēm, un
   c) veicot pārvaldes uzdevumus, neprasa un nepieņem tiešus norādījumus no jebkādas valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

3.  Lai aizsargātu valsts regulatīvās iestādes neatkarību, dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka

   a) valsts regulatīvai iestādei ir juridiskas personas statuss, neatkarīgs budžets un pienākumu veikšanai atbilstoši cilvēkresursi un finansējums;
   b) valsts regulatīvās iestādes valdes locekļus ieceļ uz noteiktu termiņu, kas nav pagarināms un ilgst vismaz piecus gadus, bet ne vairāk par septiņiem gadiem. Attiecībā uz pirmo pilnvaru termiņu pusei valdes locekļu tas ir divarpus gadi. Locekļus atbrīvo no amata pirms termiņa tad, ja viņi nepilda šajā pantā minētos nosacījumus vai ja atbilstīgi valsts tiesību aktiem tiek atklāts nopietns pārkāpums; un
   c) valsts regulatīvās iestādes budžeta vajadzības sedz tieši ienākumi no enerģijas tirgus darbībām.

22.b pants

Valsts regulatīvās iestādes vispārējie mērķi

Valsts regulatīvā iestāde, veicot šajā direktīvā noteiktos pārvaldes uzdevumus, veic visus pasākumus, kas pamatoti nepieciešami, lai sasniegtu šādus mērķus:

   a) ciešā sadarbībā ar Komisiju, Aģentūru, un citu dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm ║ sekmēt konkurētspējīgu, drošu un ekoloģiski ilgtspējīgu iekšējo elektroenerģijas tirgu Kopienā, efektīvu tirgus atvēršanu visiem Kopienas patērētājiem un piegādātājiem, kā arī nodrošināt energoapgādes tīklu efektīvu un uzticamu darbību, ņemot vērā ilgtermiņa mērķus;
   b) attīstīt konkurējošus un pienācīgi funkcionējošus tirgus Kopienā, lai sasniegtu a) apakšpunktā minēto mērķi;
   c) likvidēt jebkādus ierobežojumus elektroenerģijas tirdzniecībai starp dalībvalstīm, tostarp attīstīt pieprasījumam atbilstošas pārrobežu pārvades jaudas un palielināt valstu tirgu integrāciju, lai veicinātu neierobežotu elektroenerģijas plūsmu visā Kopienā;
   d) maksimāli rentablu uz patērētājiem orientētu drošu, uzticamu un efektīvu tīklu sistēmu attīstīšana, veicinot sistēmas atbilstību, vienlaikus nodrošinot energoefektivitāti un liela un maza mēroga atjaunīgās enerģijas, integrāciju, un nodrošinot decentralizētu ražošanu gan pārvades, gan sadales tīklos;
   e) sekmējot jaunu ražošanas jaudu pieeju tīklam, jo īpaši atceļot barjeras, kas varētu kavēt jaunu dalībnieku un atjaunīgās enerģijas resursu ienākšanu tirgū;
   f) nodrošināt īstermiņā un ilgtermiņā atbilstošu stimulu tīkla operatoriem palielināt tīkla efektivitāti un sekmēt tirgus integrāciju;
   g) nodrošināt, ka patērētāji gūst labumu no valsts tirgus efektīvas darbības, nodrošinot patērētāju aizsardzību un veicinot efektīvu konkurenci sadarbībā ar konkurences iestādēm ║ ;
   h) palīdzēt sasniegt augstvērtīgu elektroenerģijas piegādes universālo un sabiedrisko pakalpojumu, sniedzot ieguldījumu mazaizsargātu patērētāju aizsardzībā, un palīdzēt nodrošināt, ka A pielikumā paredzētie patērētāju tiesību aizsardzības pasākumi ir efektīvi; un
   i) saskaņot vajadzīgo datu apmaiņas procesu.

22.c pants

Valsts regulatīvās iestādes pienākumi un pilnvaras

1.  Valsts regulatīvai iestādei ir šādi pienākumi, kas attiecīgā gadījumā jāveic ciešā sadarbībā ar citām attiecīgām Kopienas vai valsts iestādēm, pārvades sistēmu operatoriem un citiem tirgus dalībniekiem, neierobežojot to konkrētās kompetences:

   a) neatkarīgi un saskaņā ar pārredzamiem kritērijiem noteikt vai apstiprināt regulētos tīkla tarifus un tīkla tarifa sastāvdaļas;
   b) nodrošināt to, ka pārvades un sadales sistēmas operatori un attiecīgā gadījumā sistēmas īpašnieki, kā arī visi elektroenerģijas uzņēmumi pilda saistības, kas izriet no šīs direktīvas un attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, tostarp tās, kas attiecas uz pārrobežu jautājumiem;
   c) saistībā ar pārrobežu jautājumiem sadarboties ar dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm ║ vai citu dalībvalstu iestādēm un Aģentūru, tostarp nodrošināt pietiekamu starpsavienojumu jaudu starp pārvades infrastruktūrām, lai izpildītu vispārējā tirgus novērtējuma un apgādes drošības kritēriju, nediskriminējot apgādes uzņēmumus dažādās dalībvalstīs;
   d) ievērot un izpildīt Komisijas un Aģentūras║ jebkurus attiecīgus un saistošus lēmumus;
   e) katru gadu ziņot par savu darbību un pienākumu izpildi Komisijai, attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un Aģentūrai ║ . Šādā ziņojumā ietver veiktos pasākumus un iegūtos rezultātus attiecībā uz katru šajā pantā paredzēto uzdevumu;
   f) uzraudzīt atbilsmi nošķiršanas prasībām, ko paredz šī direktīva un citi attiecīgi Kopienas tiesību akti, un nodrošināt to, ka netiek veikta pārvades, sadales un piegādes darbību šķērssubsidēšana, kā arī nodrošināt, ka pārvades un sadales tarifi tiek noteikti laikus pirms attiecīgajiem periodiem, kuros piemēro šos tarifus;
   g) uzraudzīt pārvades sistēmu operatoru investīciju plānus un gada ziņojumā ietvert pārvades sistēmas operatoru investīciju plānu vērtējumu attiecībā uz to atbilstību Eiropas mēroga 10 gadu tīkla investīciju plānam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1228/2003 2.c panta 1. punktā; 10 gadu ieguldījumu plāns rada stimulus investīcijām un nodrošina, ka darbinieku kvalitāte un skaits ir pietiekams, lai izpildītu pakalpojumu sniegšanas saistības; ja attiecīgais operators neizpilda 10 gadu ieguldījumu plānu, valsts regulatīvā iestāde piemēro šim operatoram samērīgas sankcijas, ko nosaka atbilstīgi Aģentūras izstrādātajām pamatnostādnēm;
   h) apstiprināt pārvades sistēmu operatoru gada investīciju plānus;
   i) i) uzraudzīt atbilsmi tīkla drošības un uzticamības prasībām, izstrādāt vai apstiprināt standartus un prasības saistībā ar pakalpojumu un piegādes kvalitāti, kā arī pārskatīt darbības rezultātu atbilstību paredzētajai pakalpojumu un piegādes kvalitātei un tīkla drošības un uzticamības noteikumiem;
   j) uzraudzīt pārredzamību un nodrošināt to, ka elektroenerģijas uzņēmumi ievēro pārredzamības pienākumus;
   k) veicināt pārtraucamu Eiropas piegādes līgumu attīstību;"
   l) uzraudzīt efektīvu tirgus atvērtību un konkurenci vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, tostarp saistībā ar elektroenerģijas biržām, cenām, ko maksā mājsaimniecības, operatoru maiņu, atbilstošiem priekšapmaksas nosacījumiem, kas atspoguļo faktisko patēriņu, pieteikumiem uz pieslēgumu un atteikumiem no pieslēguma, uzturēšanas izmaksām un mājsaimniecību sūdzībām saskaņotā formā, kā arī konkurences kropļojumus vai ierobežojumus, sadarbojoties ar konkurences iestādēm, tostarp sniedzot konkurences iestādēm informāciju par atbilstīgiem gadījumiem;
   m) uzraudzīt konkurences ierobežošanas praksi, tostarp ekskluzivitātes klauzulas, kas var neļaut patērētājiem, kas nav mājsaimniecību patērētāji, vai atturēt viņus no izvēles noslēgt līgumus ar vairākiem piegādātājiem, un vajadzības gadījumā par šādu praksi informēt valsts konkurences iestādes;
   n) pilnībā ņemot vērā Līguma noteikumus, veicināt ilgtermiņa līgumus starp enerģijas patērētājiem un piegādātājiem, kas veicina enerģijas ražošanas un sadales uzlabošanu, vienlaicīgi ļaujot patērētājiem izmantot radušās priekšrocības ar nosacījumu, ka šādi līgumi arī var veicināt optimālu investīciju līmeni enerģētikas nozarē;
   o) atzīt izvēles brīvību attiecībā uz iespēju noslēgt ilgtermiņa līgumus un aktīvu pārvaldes līgumus, ja tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem;
   p) reģistrēt laiku, ko pārvades un sadales uzņēmumi tērē, lai izveidotu pieslēgumus un veiktu remontdarbus, un noteikt sankcijas saskaņā ar Aģentūras pamatnostādnēm, ja šādu pieslēgumu izveidošanas un remontdarbu veikšanas laiks ir pārsniegts bez pietiekama iemesla;
   q) neskarot citu valsts regulatīvo iestāžu pilnvaras, uzraudzīt, kā tiek nodrošināta elektroenerģijas universālā un sabiedriskā pakalpojuma augsta kvalitāte un mazaizsargātu patērētāju aizsardzība;
   r) nodrošināt A pielikumā noteikto patērētāju aizsardzības pasākumu efektīvu izpildi;
   s) vismaz reizi gadā publicēt ieteikumus par piegādes tarifu atbilstību 3. pantam, šajos ieteikumos pievēršot pienācīgu uzmanību regulēto cenu, proti, vairumtirdzniecības un galalietotāju cenu, tirgus darbības ietekmei;
   t) ziņot valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai par tām dalībvalstīm, kurās regulētie tarifi ir zemāki par tirgus cenām;
   u) ieviest standartizētus noteikumus, kas reglamentē attiecības starp gala lietotājiem un piegādātājiem, izplatītājiem un uzskaites sistēmas operatoriem un kas attiecas vismaz uz piekļuvi patēriņa datiem, tostarp cenām un jebkuriem citiem saistītajiem izdevumiem, šādu vienota patēriņa viegli saprotama datu formāta izmantošanu, atbilstošu priekšapmaksu, kas atspoguļo faktisko patēriņu, un visiem patērētājiem tūlītēju piekļuvi šādiem datiem saskaņā ar A pielikuma h) punktu;
   v) uzraudzīt to, kā tiek īstenoti noteikumi par pārvades sistēmas operatoru, sadales sistēmas operatoru, piegādātāju un patērētāju un citu tirgus dalībnieku tiesībām un pienākumiem atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1228/2003;
   w) uzraudzīt investīcijas ražošanas jaudā saistībā ar piegādes drošību;
   x) izmantot, ja vajadzīgs, veto tiesības attiecībā uz lēmumiem iecelt vai atcelt no amata personas, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vispārējo pārvaldību;
   y) noteikt vai apstiprināt tarifus par piekļuvi tīklam un šādu tarifu noteikšanā izmantoto metodoloģiju;
   z) noteikt vai apstiprināt pakalpojumu kvalitātes standartus, uzraudzīt to īstenošanu un noteikt sankcijas par to nepildīšanu;
   aa) uzraudzīt 24. pantā minēto drošības pasākumu īstenošanu;
   ab) saskaņot datu apmaiņas procesus, lai veicinātu vissvarīgākās tirgus norises reģionu līmenī;

"

   ac) piemērot cenu griestus nekonkurētspējīgos tirgos uz noteiktu, ierobežotu periodu, lai aizsargātu parērētājus pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, noteikt šādus griestus pietiekami augstā līmenī, lai neatturētu jaunpienācēju ienākšanu tirgū un esošo konkurentu paplašināšanos;
   ad) veikt pārvades sistēmu operatoru ekspluatācijas plānu revīziju;
   ae) kopā ar attiecīgajām plānošanas iestādēm izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz laika ziņā ierobežotām licencēšanas procedūrām, lai veicinātu jaunu dalībnieku iesaistīšanos elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā; un
   af) nodrošināt vairumtirdzniecības cenu svārstību pārredzamību.

2.  Dalībvalsts var noteikt, ka šā panta 1. punktā minētos uzraudzības pienākumus var veikt iestāde, kas nav valsts regulatīvā iestāde. Šādā gadījumā uzraudzības gaitā iegūtā informācija jāpaziņo valsts regulatīvai iestādei pēc iespējas drīzāk.

Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar labāka regulējuma principiem, veicot 1. punktā minētos pienākumus, vajadzības gadījumā konsultējas ar pārvades sistēmu operatoriem un cieši sadarbojas ar citām attiecīgām valsts iestādēm, ievērojot to neatkarību un neierobežojot to īpašās kompetences.

3.  Ja saskaņā ar 10. pantu ir iecelts neatkarīgs sistēmas operators, papildus uzdevumiem, kas izriet no 1. punkta, valsts regulatīvā iestāde

   a) uzrauga, kā pārvades sistēmas īpašnieks un neatkarīgais sistēmas operators pilda saistības, kas izriet no šā panta, un uzliek sodu par neatbilstību saskaņā ar 5. punkta d) apakš punktu;
   b) uzrauga attiecības un saziņu starp neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku, nodrošinot neatkarīgā sistēmas operatora saistību izpildi, un jo īpaši apstiprina līgumus un darbojas kā strīdu izšķiršanas iestāde starp neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku attiecībā uz sūdzībām, ko iesniegusi kāda no pusēm saskaņā ar 10. punktu;
   c) neskarot 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto procedūru, attiecībā uz pirmo 10 gadu tīkla attīstības plānu apstiprina investīciju plānus un vairākgadu tīkla attīstības plānu, ko katru gadu iesniedz neatkarīgais sistēmas operators;
   d) nodrošina to, ka neatkarīgā tīkla operatora iekasētie tīkla piekļuves tarifi ietver tādu samaksu tīkla īpašniekam vai īpašniekiem, kas ļauj gūt pienācīgu atdevi no tīkla aktīviem un veikt jaunas investīcijas tīklā;
   e) ir pilnvarota veikt pārbaudes pārvades sistēmas īpašnieka un neatkarīgā sistēmas operatora telpās; un
   f) uzrauga, kā tiek izmantotas pārslodzes maksas, ko neatkarīgais sistēmas operators iekasē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 6. panta 6.punktu.

4.  Uzraugot valsts elektrības tirgus atbilstoši šā panta 1. punkta l) apakšpunktam, tostarp uzraugot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenas, valsts regulatīvās iestādes pieņem saskaņotu metodiku, kam piekritusi un ko apstiprinājusi Aģentūra.

5.  Dalībvalstis piešķir valsts regulatīvajām iestādēm visas pilnvaras, kas tām nepieciešamas, lai efektīvi un bez kavēšanās veiktu 1. un 2. punktā minētos pienākumus. Tālab valsts regulatīvajām iestādēm, inter alia, ir pilnvaras:

   a) izdot elektroenerģijas uzņēmumiem saistošus lēmumus;
   b) sadarbībā ar valsts konkurences iestādēm pētīt elektroenerģijas tirgu darbību un lemt par pasākumiem, kas ir samērīgi un vajadzīgi efektīvas konkurences veicināšanai un tirgus pareizas darbības nodrošināšanai;
   c) saņemt no elektroenerģijas uzņēmumiem informāciju, kas vajadzīga paredzēto uzdevumu veikšanai, tostarp skaidrojumus atteikumam piešķirt trešās puses piekļuvi, kā arī jebkuru informāciju par pasākumiem, kas vajadzīgi tīkla stiprināšanai un vajadzības gadījumā sadarboties ar finanšu tirgus regulatīvajām iestādēm;
   d) uzlikt iedarbīgas, atbilstošas un atturošas sankcijas elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nepilda saistības, kuras izriet no šīs direktīvas vai no regulatīvās iestādes vai Aģentūras lēmumiem;
   e) veikt atbilstīgu izmeklēšanu ar attiecīgām pilnvarām veikt strīdu noregulējumu saskaņā atbilstoši 10. un 11. punktam;
   f) apstiprināt 24. pantā minētos drošības pasākumus.

6.  Valsts regulatīvās iestādes atbild par noteikumu izstrādāšanu un apstiprināšanu pirms to stāšanās spēkā attiecībā uz šādiem aspektiem:

   a) pieslēgums un pieeja valsts tīkliem, tostarp pārvades un sadales tarifi un to metodoloģijas, vai kā alternatīva – metodoloģijas un to uzraudzīšana, lai noteiktu vai apstiprinātu pārvades un sadales tarifus. Šie tarifi atbilst faktiskajām izmaksām, ja vien šādas izmaksas ir tādas pašas kā efektīvam un strukturāli līdzīgam operatoram un ir pārredzamas. Tiem jābūt tādiem, lai varētu veikt visas vajadzīgās investīcijas tīklos, nodrošinot tīklu dzīvotspēju; Šie tarifi nediskriminē tirgus jaunpienācējus;
   b) līdzsvarošanas pakalpojumu nodrošināšana, kas ataino īstās izmaksas un pēc iespējas neietekmē ieņēmumus, vienlaikus nodrošinot pienācīgus stimulus tīkla lietotājiem, lai līdzsvarotu to jaudu un patēriņu; šie pakalpojumi jāsniedz godīgi un bez diskriminācijas;
   c) piekļuve pārrobežu infrastruktūrai, tostarp jaudas sadalījuma un pārslodzes pārvaldības procedūras.

Valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt pārvades sistēmu operatoriem grozīt šos noteikumus.

7.  Nosakot vai apstiprinot tarifus un tarifu un līdzsvarošanas pakalpojumu noteikumus un metodiku, valsts regulatīvās iestādes nodrošina tīkla operatoriem atbilstošu stimulu īstermiņā un ilgtermiņā palielināt efektivitāti, sekmēt tirgus integrāciju, nodrošināt piegādes drošību un atbalstīt attiecīgus pētniecības pasākumus.

8.  Valsts regulatīvās iestādes uzrauga pārslodzes pārvaldību valstu elektroenerģijas sistēmās un starpsavienojumos.

Pārvades sistēmu operatori iesniedz pārslodzes pārvaldības procedūru aprakstu, norādot jaudas sadalījumu, attiecīgās valsts regulatīvai iestādei apstiprināšanai. Valstu regulatīvās iestādes var pieprasīt izdarīt grozījumus šajās procedūrās, pirms tās apstiprināt.

9.  Valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas vajadzības gadījumā pieprasīt pārvades un sadales sistēmas operatoriem grozīt šajā pantā minētos noteikumus un nosacījumus, lai nodrošinātu to samērīgumu un nediskriminējošu piemērošanu. Kavēšanās gadījumā attiecībā uz pārvades un sadales tarifu noteikšanu valsts regulatīvām iestādēm ir pilnvaras iepriekš noteikt pārvades un sadales tarifus un pieņemt lēmumu par atbilstīgiem kompensācijas pasākumiem tad, ja gala tarifi atšķiras no šiem pagaidu tarifiem.

10.  Visas personas, kam ir sūdzības par pārvades vai sadales sistēmas operatoru saistībā ar šajā direktīvā noteiktajiem operatora pienākumiem, var iesniegt sūdzību valsts regulatīvai iestādei, kas, rīkojoties kā strīdu izšķiršanas iestāde, pasludina lēmumu divos mēnešos pēc sūdzības saņemšanas. Ja valsts regulatīvām iestādēm vajadzīga papildu informācija, šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem. Šo termiņu var pagarināt, ja tam piekrīt sūdzības iesniedzējs. Valsts regulatīvās iestādes lēmums ir saistošs, izņemot, ja tas ir atcelts apelācijas kārtībā.

11.  Visas personas, ko attiecīgais lēmums skar un kam ir tiesības iesniegt sūdzību par lēmumu, kurš attiecas uz aprēķināšanas metodēm un pieņemts saskaņā ar šo pantu, vai gadījumā, ja valsts regulatīvajai iestādei ir pienākums apspriesties par ierosinātajiem tarifiem vai ierosināto metodiku, var vēlākais divos mēnešos vai īsākā laikā, ko paredz dalībvalstis, pēc lēmuma vai lēmuma priekšlikuma publicēšanas iesniegt sūdzību tā pārskatīšanas nolūkā. Šāda sūdzība neatliek lēmuma piemērošanu.

12.  Dalībvalstis izveido atbilstīgus un efektīvus regulēšanas, kontroles un pārredzamības mehānismus, lai izvairītos no dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, jo īpaši kaitējot patērētājiem, un no negodīgas rīcības, kas vērsta uz konkurences samazināšanu. Šajos mehānismos ņem vērā Līguma noteikumus un īpaši tā 82. pantu.

13.  Valsts regulatīvās iestādes izveido neatkarīgus sūdzību izskatīšanas dienestus un alternatīvas tiesību aizsardzības shēmas, piemēram, neatkarīgu enerģijas ombudu vai patērētāju organizāciju. Šie dienesti vai sistēmas atbild par sūdzību efektīvu izskatīšanu un ievēro labākās prakses principus. Valsts regulatīvās iestādes nosaka standartus un izstrādā pamatnostādnes par to, kā ražotājiem un tīkla operatoriem ir jāizskata sūdzības.

14.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi, tostarp administratīvu lietu vai kriminālprocesa uzsākšana atbilstīgi valsts tiesību aktiem, pret atbildīgajām fiziskām un juridiskām personām gadījumos, kad nav ievēroti šajā direktīvā paredzētie konfidencialitātes noteikumi.

15.  Sūdzības, kas minētas 10. un 11. punktā, neskar apelācijas tiesību izmantošanu saskaņā ar Kopienas un attiecīgo valstu tiesību aktiem.

16.  Valsts regulatīvās iestādes savus lēmumus pienācīgi pamato un publisko, lai ļautu tiesu iestādēm tos izvērtēt.

17.  Dalībvalstis nodrošina piemērotus valsts līmeņa mehānismus, lai persona, kuru skar valsts regulatīvās iestādes lēmums, varētu šo lēmumu pārsūdzēt valsts tiesu iestādē vai citā no iesaistītajām pusēm un no valdības neatkarīgā valsts struktūrā.

22.d pants

Pārrobežu jautājumu regulējums

1.  Valsts regulatīvās iestādes cieši sadarbojas un viena ar otru apspriežas, kā arī savstarpēji un Aģentūrai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu šajā direktīvā paredzētos uzdevumus. Informācijas apmaiņas procesā iestāde, kas saņem informāciju, nodrošina tādu konfidencialitātes līmeni, kādu pieprasa informācijas nosūtītāja iestāde.

2.   Lai to nodrošinātu, līdztekus reģionālai elektroenerģijas tirgu integrācijai izveido vajadzīgas regulatīvās struktūras. Attiecīgās valsts regulatīvās iestādes ciešā sadarbībā ar Aģentūru un tās vadībā nodrošina vismaz šādu regulatīvo uzdevumu izpildi saistībā ar saviem reģionālajiem tirgiem:

   a) sadarbojas vismaz reģionālā līmenī, sekmējot operatīvās vienošanās, lai panāktu optimālu tīkla pārvaldību, veicinātu kopīgu elektroenerģijas biržu izveidi un piešķirtu pārrobežu jaudu, kā arī nodrošinātu pietiekamu starpsavienojumu jaudu, tostarp izmantojot jaunus starpsavienojumus, reģionā un starp reģioniem, kas ļauj attīstīties efektīvai konkurencei un uzlabot piegādes drošību;
   b) vismaz attiecīgajā reģionālajā līmenī saskaņo visus tehniskos un tirgus kodeksus attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem un citiem tirgus dalībniekiem;
   c) saskaņo normatīvus, kas reglamentē pārslodzes pārvaldību un ieņēmumu taisnīgu pārdali, kā arī/ vai pārslodzes pārvaldības izmaksas starp tirgus dalībniekiem;
   d) pieņem noteikumus, kas nodrošina, ka enerģijas biržas (biržu) īpašnieki un/vai pārvaldnieki, kas darbojas attiecīgajā reģionālajā kopējā tirgū, ir pilnībā neatkarīgi no enerģijas ražošanas uzņēmumu īpašniekiem un/vai pārvaldniekiem.

3.  Valsts regulatīvajām iestādēm ir tiesības slēgt savstarpējas vienošanās, lai veicinātu sadarbību regulatīvā jomā, un darbības, kas minētas 1. un 2. punktā, attiecīgā gadījumā veic ciešā sadarbībā ar citām attiecīgām valsts iestādēm, neskarot to īpašās pilnvaras.

4.  Aģentūra lemj par regulējumu attiecībā uz infrastruktūru, kas savieno vismaz divas dalībvalstis, ja

   a) to kopīgi pieprasa attiecīgās valstu regulatīvās iestādes, vai
   b) šo valstu kompetentās regulatīvās iestādes nav spējušas vienoties par piemērotu regulējumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgo lietu saņēma pēdējā regulatīvā iestāde.
  

22.e pants

Pamatnostādņu ievērošana

1.  Komisija vai jebkura valsts regulatīvā iestāde ║ var prasīt Aģentūrai sniegt atzinumu par regulatīvās iestādes pieņemtā lēmumu atbilstību šajā direktīvā vai Regulā (EK) Nr. 1228/2003 minētajām pamatnostādnēm.

2.  Aģentūra četru mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas sniedz atzinumu Komisijai vai attiecīgi regulatīvajai iestādei, kas to pieprasījusi ║ un valsts regulatīvajai iestādei, kas pieņēmusi lēmumu.

3.  Ja valsts regulatīvā iestāde, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, neizpilda Aģentūras atzinumu četru mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas, Aģentūra par to informē Komisiju.

4.  Jebkura valsts regulatīvā iestāde, ja tā uzskata, ka valsts regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums neatbilst šajā direktīvā vai Regulā (EK) Nr. 1228/2003 minētajām pamatnostādnēm, var divu mēnešu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas informēt Komisiju.

5.  Ja Komisija ║ konstatē, ka valsts regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums liek nopietni apšaubīt tā atbilstību šajā direktīvā vai Regulā (EK) Nr. 1228/2003 paredzētajām pamatnostādnēm, vai nu divu mēnešu laikā kopš informācijas saņemšanas par neatbilstību Aģentūras atzinumam saskaņā ar 3. punktu vai par neatbilstību vadlīnijām saskaņā ar 4. punktu vai pēc savas iniciatīvas trīs mēnešu laikā kopš lēmuma pieņemšanas, Komisija var lemt par procedūras uzsākšanu. Šādā gadījumā Komisija aicina attiecīgo valsts regulatīvo iestādi un procedūrā iesaistītās puses iesniegt komentārus.

6.  Ja Komisija nolemj uzsākt procedūru, tā ne vēlāk kā četrus mēnešus no minētā lēmuma pieņemšanas pieņem galīgo lēmumu, ar kuru

   a) nolemj neiebilst pret valsts regulatīvās iestādes lēmumu; vai
   b) pieprasa attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei grozīt vai atcelt savu lēmumu, ja Komisija uzskata, ka nav ievērotas pamatnostādnes.

7.  Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu uzsākt procedūru vai galīgo lēmumu attiecīgi 5. un 6. punktā noteiktajos termiņos, uzskatāms, ka Komisija neiebilst pret valsts regulatīvās iestādes lēmumu.

8.  Valsts regulatīvā iestāde divu mēnešu laikā izpilda Komisijas lēmumu grozīt vai atsaukt lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.

22.f pants

Lietvedība

1.  Dalībvalstis paredz, ka piegādes uzņēmumiem vismaz piecus gadus jāspēj sniegt valsts regulatīvai iestādei, valsts konkurences iestādei un Komisijai atbilstošus datus par visiem notikušajiem elektroenerģijas piegādes līgumu un elektroenerģijas atvasināto instrumentu darījumiem ar vairumtirgotājiem un pārvades sistēmas operatoriem.

2.  Pie minētajiem datiem pieder informācija par darījuma ilgumu, piegādes un līguma izpildes noteikumiem, enerģijas apjomu, izpildes dienu un laiku, darījumu cenām un attiecīgā vairumtirgotāja identifikācijas datiem, kā arī konkrētas ziņas par visiem neizpildītajiem elektroenerģijas piegādes līgumiem un elektroenerģijas atvasinātajiem instrumentiem.

3.  Valsts regulatīvā iestāde ziņo par apsekojuma vai pieprasījuma rezultātiem citiem tirgus dalībniekiem, vienlaikus nodrošinot, ka netiek atklāta komerciāli svarīga informācija par konkrētiem tirgus dalībniekiem vai atsevišķiem darījumiem.

4.  Ar šo pantu nerada papildu saistības pret 1. punktā minētajām iestādēm, uz kurām attiecas Direktīva 2004/39/EK ║ .

5.  Ja 1. punktā minētajām iestādēm jāpiekļūst to iestāžu datiem, uz ko attiecas Direktīva 2004/39/EK, minētajā direktīvā paredzētās atbildīgās iestādes sniedz šīm iestādēm vajadzīgos datus."

(23)  Svītro 23. pantu.

(24)  26. pantu groza šādi:

a)  2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

2.  Dalībvalsts, kurā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā tehnisku iemeslu dēļ ir ievērojamas grūtības attiecībā uz tirgus atvēršanu konkrētām ierobežotām tādu patērētāju grupām, kas nav mājsaimniecību patērētāji un kas minēti 21. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var lūgt piešķirt atkāpi no šā noteikuma, ko Komisija tai var piešķirt uz laiku, kurš nepārsniedz 12 mēnešus pēc 30. panta 1. punktā minētās dienas. Šāda atkāpe katrā ziņā beidzas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā dienā.

"

b)  26. pantu papildina ar šādu punktu:"

2.  a Dalībvalstis var atbrīvot rūpnieciskus objektus no III, IV, V, VI un VII nodaļas noteikumiem. Šādi atbrīvojumi neskar principu par trešās puses piekļuvi. Turklāt atbrīvojumi nedrīkst traucēt publiskās sadales sistēmas uzdevumam.

"

25)  ▌(25) A pielikumu groza šādi.

a)  a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:"

   a) ir tiesīgi slēgt līgumu ar elektroenerģijas piegādātāju, kurā norādīta:
   - piegādātāja identitāte un adrese,
   - nodrošinātie pakalpojumi, piedāvāto pakalpojumu kvalitātes līmenis, kā arī pirmās pieslēgšanas laiks,
   - […] piedāvāto uzturēšanas pakalpojumu veidi,
   - līdzekļi, ar kādiem var iegūt jaunāko informāciju par visiem piemērojamajiem tarifiem un maksu par uzturēšanas pakalpojumiem,
   - līguma darbības ilgums, pakalpojumu un līguma atjaunošanas un pārtraukšanas noteikumi, tiesības bez maksas atteikties no līguma,
   - kompensācijas un atlīdzības noteikumi, ko piemēro, ja līgumā paredzēto pakalpojumu kvalitātes līmenis nav ievērots, tostarp ja rēķins ir neprecīzs vai ar termiņa kavējumu, […]
   - strīdu izšķiršanas procedūru uzsākšanas metodes saskaņā ar f) apakšpunktu un
   - informācija par patērētāja tiesībām, tostarp visa iepriekšminētā informācija, kas skaidrā veidā tiek norādīta rēķinos un elektroniskā veidā uzņēmumu tīmekļa vietnēs,
   - kompetentās pārsūdzēšanas iestādes kontaktinformācija, kā arī sīkas ziņas par procedūru, kas patērētājiem jāizmanto strīda gadījumā.

Nosacījumiem jābūt taisnīgiem un zināmiem iepriekš. Jebkurā gadījumā šajā punktā minēto informāciju sniegs pirms līguma noslēgšanas vai apstiprināšanas. Ja līgumus slēdz, izmantojot starpniekus, iepriekšminēto informāciju arī sniegs pirms līguma noslēgšanas;

"

b)  b) punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

   b) saņem atbilstīgu paziņojumu par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un ir informēti par savām tiesībām lauzt līgumu pēc paziņojuma saņemšanas. Pakalpojumu sniedzēji tieši informē savus abonentus par maksas palielināšanu un dara to savlaicīgi, pārredzami un saprotami – ne vēlāk kā viena parastā rēķina apmaksas termiņa laikā pēc palielinājuma stāšanās spēkā. Dalībvalstis nodrošina to, ka patērētāji var brīvi atsaukt līgumu, ja viņi nepieņem jaunos nosacījumus, kurus tiem ir paziņojis elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējs.
"

c)  d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:"

   d) piedāvā plašu norēķinu metožu izvēli, kas nediskriminē patērētājus. Visām noteikumu un nosacījumu atšķirībām ir jāatspoguļo dažādo norēķinu sistēmu izmaksas piegādātājam. Vispārīgie noteikumi un nosacījumi ir taisnīgi un pārredzami. Tos sniedz skaidrā un saprotamā valodā. Patērētājus aizsargā no negodīgām vai maldinošām pārdošanas metodēm, tostarp elektroenerģijas pārdevēju noteiktiem ārpuslīgumiskiem šķēršļiem, piemēram, pārmērīgi sarežģītu līguma dokumentāciju;
"

(d)  f) punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

   f) tie gūst labumu no pārskatāmām, vienkāršām un lētām procedūrām, ko izmanto sūdzību izskatīšanā. Visiem patērētājiem it īpaši ir tiesības uz pakalpojumu saņemšanu un to, ka viņu elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējs izskata sūdzību. Šādas procedūras ļauj trīs mēnešu laikā godīgi un ātri izšķirt strīdus, nodrošinot atmaksāšanas un/vai kompensācijas sistēmu, ja tāda ir pamatota. Ja iespējams, jāievēro Komisijas Ieteikumā 98/257/EK* izklāstītie principi;
  

______________________________

  

* OV L 115, 17.4.1998., 31.lpp.

"


____________________
*10 gadus pēc Direktīvas .../.../EK, ar ko groza Direktīvu Nr. 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, stāšanās spēkā.
   e) pievieno šādus punktus:"
   h) var viegli pāriet pie jauna piegādātāja un piekļūt saviem patēriņa datiem, un ar skaidru vienošanos un bez maksas var nodrošināt jebkuram atļautam piegādes uzņēmumam piekļuvi saviem uzskaites datiem. Par datu pārvaldību atbildīgās personas pienākums ir sniegt šos datus uzņēmumam. Dalībvalstis nosaka datu formātu un kārtību, kādā piegādātāji un patērētāji var piekļūt datiem. Par šo pakalpojumu nedrīkst no patērētāja iekasēt atsevišķu samaksu;
   i) vismaz reizi ceturksnī saņem pienācīgu informāciju par faktisko elektroenerģijas patēriņu un izmaksām. Par šo pakalpojumu nedrīkst no patērētāja iekasēt atsevišķu maksu, Dalībvalstis nodrošina, lai līdz ..* sāktu "viedo" skaitītāju izlaidi patērētājiem, un tā būtu elektroenerģijas pārvades vai piegādes uzņēmumu kompetencē. Valsts regulatīvās iestādes atbild par šī izstrādes procesa uzraudzību un kopīgu standartu noteikšanu šim nolūkam. Dalībvalstis nodrošina, ka standarti, kas nosaka skaitītāju tehnisko projektu un ekspluatācijas obligātās prasības, risinātu savietojamības jautājumus tā, lai sniegtu patērētājiem pēc iespējas lielākus ieguvumus par viszemākajām izmaksām.
   j) saņem galīgo slēgšanas kontu pēc jebkuras elektroenerģijas piegādātaja maiņas ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad ir informēts attiecīgais piegādātājs.
"

2. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ║ līdz ..(7). Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no ..* ║ .

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

Priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 211, 19.8.2008., 23. lpp.
(2) OV C 172, 5.7.2008., 55. lpp.
(3) OV C Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Nostāja.
(4) OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.
(5) OV L
(6) OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp.
(7)* 18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika