Cīņa pret klimata pārmaiņām

01-02-2018

Eiropas Savienība (ES) ir viena no vadošajām lielāko tautsaimniecību foruma dalībniecēm siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas ziņā. Līdz 2018. gadam SEG emisiju apjomu ES bija samazinājusi par 23 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni un ir apņēmusies līdz 2030. gadam panākt šo emisiju apjoma samazināšanos par 40 %. Eiropas Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu, un tagad tā piedāvā pasākumu kopumu, ar kuriem ir iecerēts līdz 2030. gadam panākt SEG emisiju vēl iespaidīgāku samazināšanos un līdz 2050. gadam īstenot ES ekonomikas dekarbonizāciju saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Lai dotu ES līdzsvarotu ievirzi ceļā uz oglekļneitralitāti, kas jāsasniedz līdz 2050. gadam, Komisija 2020. gada septembrī ierosināja klimata jomā SEG emisiju apjoma samazināšanai noteikt vērienīgāku mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam panākt minētā apjoma samazināšanos par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni.

Eiropas Savienība (ES) ir viena no vadošajām lielāko tautsaimniecību foruma dalībniecēm siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas ziņā. Līdz 2018. gadam SEG emisiju apjomu ES bija samazinājusi par 23 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni un ir apņēmusies līdz 2030. gadam panākt šo emisiju apjoma samazināšanos par 40 %. Eiropas Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu, un tagad tā piedāvā pasākumu kopumu, ar kuriem ir iecerēts līdz 2030. gadam panākt SEG emisiju vēl iespaidīgāku samazināšanos un līdz 2050. gadam īstenot ES ekonomikas dekarbonizāciju saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Lai dotu ES līdzsvarotu ievirzi ceļā uz oglekļneitralitāti, kas jāsasniedz līdz 2050. gadam, Komisija 2020. gada septembrī ierosināja klimata jomā SEG emisiju apjoma samazināšanai noteikt vērienīgāku mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam panākt minētā apjoma samazināšanos par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni.