Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta animētās infografikas ir regulāri atjauninātas vizuālas un interaktīvas rokasgrāmatas, kas palīdzēs atrast vajadzīgo informāciju par sarežģītiem jautājumiem. Vairāk vizuālā satura: grafisko materiālu krātuve.
TPF mērķis ir atbalstīt ogļu ieguves reģionus un reģionus ar visaugstāko rūpniecisko siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, lai risinātu uzdevumus, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam un emisiju samazināšanu vismaz par 50 % līdz 2030. gadam. Šajā infografikā sniegta sīka informācija par piešķirto finansējumu un ilustrēta piešķiršanas metode, ko izmanto ES līdzekļu sadalē dalībvalstīm.
Veidojot ārlietu politiku, ES rūpējas par miera un drošības panākšanu pasaulē. Šī interaktīvā infografika ir izstrādāta, lai analizētu un izskaidrotu Eiropas Savienības ieguldījumu miera un drošības veicināšanā starptautiskā mērogā, izmantojot tās dažādos ārpolitikas virzienus un instrumentus, kā arī attiecības ar valstīm, reģioniem un starptautiskajām organizācijām visā pasaulē. Infografika arī papildina Normandijas indeksu, ar ko mēra draudus mieram un drošībai pasaulē, attēlojot tā rezultātus un piedāvājot globālu skatījumu uz miera jēdziena sarežģītību mūsdienu pasaulē.
Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmā (DFS) katrai lielajai ES izdevumu kategorijai (“izdevumu kategorija”) ir noteikts maksimālais resursu apjoms (“maksimālais apjoms”) septiņiem gadiem. Tā nodrošina finanšu plānu, kā arī sniedz ES ilgtermiņa prioritāšu redzējumu. Tuvojoties 2014.–2020. gada DFS beigām, ES ir sākusi sarunas par nākamo ilgtermiņa budžetu. Šajā infografikā ir izklāstītas dažādu ES iestāžu nostājas attiecībā uz priekšlikumiem par jaunu DFS 2021.–2027. gadam.
2017. gada novembrī Eiropas Parlaments izveidoja EP Eiropas ievērojamo eiropiešu politisko namu un fondu tīklu, lai tajā apvienotu un kopīgos projektos iesaistītu to ievērojamo eiropiešu namus un fondus, kuri ir devuši nozīmīgu ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā kopš 1945. gada.
Mēs esam Eiropas iedzīvotāji, un neatkarīgi no tā, kur dzīvojam, kā pelnām iztiku vai pavadām laiku, Eiropas Savienība ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Gatavojoties 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, šajā tīmekļa vietnē ir sniegti īsi pārskati par ES darbību un sasniegumiem, raugoties no ikviena cilvēka perspektīvas. Vienu lappusi garos pārskatus varat izlasīt, dalīties ar tiem vai izmantot citiem nolūkiem. Ja vēlaties vairāk iedziļināties aplūkotajos jautājumos, aicinām jūs iepazīties ar mūsu sagatavotajiem plašāka apjoma informatīvajiem dokumentiem (briefing) par dažādām ES politikas jomām rubrikā “Uzmanības centrā”.
Šis jēdziens aptver visu no izglītības un aprūpes agrīnā bērnībā līdz pieaugušo izglītībai. Mūžizglītības koncepcija paredz, ka cilvēks var mācīties jebkurā savas dzīves posmā. Eiropas Savienība veicina mūžizglītību, koordinējot dalībvalstu sadarbību saistībā ar apmācību un formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos. Šajā infografikā ir apskatīti izglītības un apmācības veidi un mērķi, kā arī ar personāla komplektēšanu, finansēšanu, pieejamību, līdzdalības rādītājiem un ietekmi saistīti jautājumi.
Precīzā lauksaimniecība ir mūsdienīga lauksaimnieciskā pieeja, kurā ar digitālajām tehnoloģijām monitorē un optimizē lauksaimnieciskās ražošanas procesus. Precīzās lauksaimniecības metožu rezultāts ir viedā lauksaimniecība, jo tās dod iespēju palielināt lauksaimniecības produkcijas apjomu un kvalitāti, izmantojot mazāk resursu (ūdens, enerģija, mēslošanas līdzekļi, pesticīdi utt.). Mērķis ir mazināt izmaksas un ietekmi uz vidi, kā arī palielināt pārtikas ražošanu un kvalitāti.
Eiropas Savienības 28 dalībvalstis ir izveidojušas vienotu tirgu, vienotu ārējo robežu un vienotu tirdzniecības politiku un attiecībās ar tirdzniecības partneriem visā pasaulē pauž vienotu nostāju. ES ir arī ietekmīgākā pasaules tirdzniecības dalībniece, un tās īpatsvars starptautiskajā preču un pakalpojumu tirdzniecībā un ĀTI plūsmās ir 16,1 %.
Aprites ekonomikā ražojumi un materiāli, ko tie satur, tiek augstu vērtēti. Tas būtiski atšķiras no tradicionālā lineārās ekonomikas modeļa, kura pamatā ir „paņem, saražo, patērē, izmet” pieeja. Praksē aprites ekonomika ar esošo materiālu un ražojumu atkārtotu izmantošanu, remontu, renovāciju un otrreizēju pārstrādi līdz minimumam samazina atkritumu radīšanu. Lai gan pāreja uz aprites ekonomiku varētu sniegt daudzas iespējas, virzība uz priekšu saskaras ar šķēršļiem.
Kiberfiziskas sistēmas (KFS) ir tehniskas sistēmas, kurās tīklam pieslēgti datori un roboti mijiedarbojas ar fizisko pasauli. KFS ieviešana sabiedrībai sola daudzas priekšrocības, tostarp lielāku efektivitāti un ilgtspēju daudzām no mūsu pašreizējām praksēm, jaunu tirgu izveidi un izaugsmes radīšanu. Informācija par potenciālajām ētiskajām problēmām un saistīto netīšo ietekmi, ko sabiedrībā izraisīs KFS tehnoloģiju izmantošana laikposmā līdz 2050. gadam.
Ģeopolitiskais stāvoklis vairākās valstīs ES tuvumā ir izraisījis to, ka pēdējos gados ir ārkārtīgi strauji pieaudzis patvēruma meklētāju pieplūdums uz ES. ES un tās dalībvalstīm ir jānodrošina trauslais līdzsvars starp pienākumiem saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un ES Līgumiem sniegt aizsardzību patvēruma meklētājiem un pienākumiem saskaņā ar tiem pašiem ES Līgumiem garantēt drošību un sociālo kohēziju. Lai gan ES palīdz dalībvalstīm risināt bēgļu krīzi, tomēr atšķirīgās valstu intereses līdz šim nav ļāvušas pieņemt turpmākus kopīgus lēmumus šajā jomā.