Meklēt

Meklēšanas rezultāti

Tiek rādīts Nr. 10 no 18 rezultāti

Pirmie Līgumi

FACT_SHEET 01-10-2017

Ņemot vērā Otrā pasaules kara postošās sekas un nepārtrauktos Austrumu un Rietumu konfrontācijas draudus, par svarīgāko prioritāti kļuva Francijas un Vācijas izlīgums. Kopēja sešu valstu ogļu un tērauda nozare, ko izveidoja ar 1951. gadā noslēgto Parīzes līgumu, bija pirmais solis virzībā uz Eiropas integrāciju. 1957. gadā noslēgtie Romas līgumi nostiprināja šīs integrācijas pamatu un stiprināja domu par sešu Eiropas valstu kopēju nākotni.

Eiropas pilsoņu iniciatīva

FACT_SHEET 01-10-2017

Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir svarīgs Eiropas Savienības pārstāvības demokrātijas instruments, kas paver iespēju vienam miljonam ES pilsoņu, kuri pārstāv vismaz ceturto daļu dalībvalstu, aicināt Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu nolūkā īstenot ES Līgumus. Kopš ir spēkā Regula (ES) Nr. 211/2011, ar kuru nosaka detalizētas procedūras un noteikumus attiecībā uz EPI, trīs Komisijai iesniegtas iniciatīvas guvušas panākumus.

Lisabonas līgums

FACT_SHEET 01-06-2017

Šajā lapā ir izklāstīta Lisabonas līguma priekšvēsture un šā līguma būtiskie noteikumi. Mērķis ir sniegt vēsturisko kontekstu, kādā no iepriekšējiem radies šis jaunākais ES pamatdokuments. Īpašie noteikumi (ar atsaucēm uz attiecīgajiem pantiem) un to ietekme uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm sīkāk skaidrota lapās, kurās aplūkoti konkrēti politikas virzieni un aspekti.

Eiropas Parlamenta pilnvaras

FACT_SHEET 01-06-2017

Parlaments veic dažādas funkcijas, pamatīgi pildot savu institucionālo pienākumu Eiropas Savienības politikas veidošanas procesā. Demokrātijas principu ievērošanu ES līmenī Parlaments nodrošina, piedaloties likumdošanas procesā, īstenojot ar budžetu un kontroli saistītās pilnvaras, piedaloties Līgumu pārskatīšanā un izmantojot tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Pirmo līgumu galvenās izmaiņas ir saistītas ar Kopienas pašu resursu izveidošanu, Parlamenta budžeta pilnvaru pastiprināšanu, noteikumu par tiešām vispārējām vēlēšanām pieņemšanu un Eiropas Monetārās sistēmas izveidi. Vienotā Eiropas akta stāšanās spēkā 1986. gadā, ar ko tika ievērojami mainīts Romas līgums, pastiprināja Eiropas integrāciju, izveidojot lielu iekšējo tirgu.

Māstrihtas un Amsterdamas līgumi

FACT_SHEET 01-04-2017

Ar Māstrihtas līgumu groza iepriekšējos Eiropas līgumus un izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir trīs pīlāru struktūra – Eiropas Kopienas, kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā. Ar Amsterdamas līgumu tika ieviesti pielāgojumi, kas bija vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvāku un demokrātiskāku Eiropas Savienības darbību pēc tās paplašināšanās.

Nicas līgums tikai daļēji sagatavoja Eiropas Savienību svarīgajām paplašināšanās kārtām 2004. gadā un 2007. gadā austrumu un dienvidu virzienā. Reaģējot uz Lākenes deklarācijā uzdotajiem jautājumiem, Konvents par Eiropas nākotni centās izstrādāt Līgumu par Konstitūciju Eiropai kā jaunu Eiropas Savienības tiesisko pamatu. Šis līgums netika ratificēts tādēļ, ka divās dalībvalstīs iedzīvotāji referendumos nobalsoja pret tā pieņemšanu.

Eiropadome

FACT_SHEET 01-04-2017

Eiropadome, ko veido dalībvalstu un to valdību vadītāji, sniedz Eiropas Savienības attīstībai vajadzīgo impulsu un nosaka vispārējās politiskās pamatnostādnes. Tās loceklis bez balsstiesībām ir arī Komisijas priekšsēdētājs. Sākoties Eiropadomes sanāksmēm, to uzrunā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Lisabonas līgums Eiropadomei piešķīra Savienības iestādes statusu un ieviesa Eiropadomes ilgtermiņa prezidentūru.

Eiropas Savienības Padome

FACT_SHEET 01-04-2017

Kopā ar Eiropas Parlamentu Padome pieņem Eiropas Savienības tiesību aktus regulu un direktīvu veidā un sagatavo lēmumus un nesaistošus ieteikumus. Savas kompetences ietvaros tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, kvalificētu balsu vairākumu vai vienprātīgi atkarībā no apstiprināšanai iesniegtā akta juridiskā pamata.

Eiropas Komisija

FACT_SHEET 01-04-2017

Komisija ir ES iestāde, kurai ir monopoltiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvas un kurai ir piešķirtas svarīgas izpildvaras funkcijas tādās jomās kā, piemēram, konkurence un ārējā tirdzniecība. Komisija ir galvenā Eiropas Savienības izpildvaras institūcija, un to veido komisāru kolēģija, kurā katru dalībvalsti pārstāv viens komisārs. Komisijas vadībā arī darbojas komitejas, kas ir atbildīgas par ES tiesību aktu īstenošanu. Iepriekš izmantotā komitoloģijas procedūra ir aizstāta ar jauniem tiesību ...