Meklēt

Reģionu komiteju veido 329 locekļi, kuri pārstāv Eiropas Savienības 27 dalībvalstu reģionālās un vietējās pašvaldības. Komiteja sniedz atzinumus obligātas apspriešanās (ja tā ir prasīta Līgumos) un fakultatīvas apspriešanās gadījumos un pēc savas iniciatīvas, ja tā to uzskata par nepieciešamu. Tās locekļiem nekādi obligātie norādījumi saistoši nav. Viņi savus pienākumus veic neatkarīgi, ievērojot Eiropas Savienības vispārējās intereses.

Eiropas Savienības dalībvalstis, pamatojoties uz dalību ES, ir vienojušās nodot ES iestādēm atsevišķas pilnvaras konkrētas politikas jomās. Tādējādi ES iestādes pieņem pārvalstiski saistošus lēmumus likumdošanas, izpildes, budžeta, amatpersonu iecelšanas un kvazikonstitucionālās procedūrās.

ES patvēruma politikas mērķis ir piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību kādā no dalībvalstīm, un nodrošināt neizraidīšanas principa ievērošanu[1]. Šajā nolūkā ES cenšas izstrādāt kopēju Eiropas patvēruma sistēmu.

Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) tika izveidotas, lai veicinātu dalībvalstu un to reģionālo un vietējo iestāžu pārrobežu, transnacionālo un starpreģionālo sadarbību. ETSG dod iespēju minētajiem partneriem īstenot kopīgus projektus, dalīties pieredzē un uzlabot teritoriālās plānošanas koordināciju.

Upon request of the Committee on Petitions (PETI), the Policy Department for Citizens’ Rights and Constitutional Affairs commissioned the present study on Regulation 1049/2001 on access to documents with a twofold objective. First, to update the analysis conducted in a 2016 study for the PETI Committee with the latest developments in the case law of the CJEU and the activities led by the European Ombudsman since then – in particular focussing on access to legislative documents, documents relating ...

ES attīstības politikā tiek uzsvērta tirdzniecības nozīme un pievērsta uzmanība valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību. Vispārējā preferenču sistēma (VPS) nodrošina dažām precēm no jaunattīstības valstīm preferenciālu piekļuvi ES tirgum. Preferenciālo tirdzniecības režīmu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm nodrošina ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN), savukārt vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) piemēro iniciatīvu “Viss, izņemot ieročus”. Šīs shēmas atbilst Pasaules Tirdzniecības ...

Ar Māstrihtas līgumu tika grozīti iepriekšējie Eiropas līgumi un izveidota Eiropas Savienība, kuras pamatā ir trīs pīlāri: Eiropas Kopienas (EK), kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietās un iekšlietās (TI). Ar Amsterdamas līgumu tika ieviesti pielāgojumi, kas bija vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvāku un demokrātiskāku Savienības darbību pēc tās paplašināšanās.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras reglamentē gan Eiropas tiesību akti, ar kuriem nosaka visām dalībvalstīm kopīgus noteikumus, gan īpaši dalībvalstu noteikumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi. Kopīgajos noteikumos paredz proporcionālas pārstāvības principu, noteikumus par procentu sliekšņiem un uzskaita konkrētas situācijas, kas nav savienojamas ar Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Daudzi citi svarīgi noteikumi, piemēram, par konkrēto vēlēšanu sistēmu, kas ir jāizmanto, un vēlēšanu apgabalu ...

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir Eiropas Savienības padomdevēja struktūra, kas atrodas Briselē. Tajā ir 329 locekļi. Komitejas atzinumi tiek prasīti gadījumos, kad Komisijai, Padomei vai Parlamentam ir obligāti jāapspriežas ar komiteju Līgumos noteiktajās jomās, kā arī tad, ja šīs iestādes ar komiteju apspriežas brīvprātīgi. Tā var sniegt atzinumus arī pēc savas iniciatīvas. Tās locekļiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņiem jāpilda pienākumi pilnīgi neatkarīgi un ES vispārējās ...