6

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

ES zivsaimniecības pārvaldība

01-01-2018

Kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) paredzētā zivsaimniecības pārvaldība pamatojas uz nepieciešamību nodrošināt šo jūras bioloģisko resursu ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu un nozares ilgtermiņa dzīvotspēju. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem regulē piekļuvi ES ūdeņiem, resursu piešķiršanu un izmantošanu, kopējo pieļaujamo nozveju, zvejas piepūles ierobežojumus un citus tehniskus pasākumus.

Kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) paredzētā zivsaimniecības pārvaldība pamatojas uz nepieciešamību nodrošināt šo jūras bioloģisko resursu ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu un nozares ilgtermiņa dzīvotspēju. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem regulē piekļuvi ES ūdeņiem, resursu piešķiršanu un izmantošanu, kopējo pieļaujamo nozveju, zvejas piepūles ierobežojumus un citus tehniskus pasākumus.

Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija

01-01-2018

Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija (TKO) bija kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pirmais elements. Kopumā pašreizējās TKO mērķis ir aizsargāt ražotājus un nodrošināt zvejas un akvakultūras produktu tirgus vides ilgtspēju un ekonomisko dzīvotspēju. Tā uzlabo un stiprina tādus TKO galvenos elementus kā kopējie tirgus standarti, patērētāju informēšana un ražotāju organizācijas, kā arī ievieš jaunus elementus, piemēram, tirgus izpēti.

Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija (TKO) bija kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pirmais elements. Kopumā pašreizējās TKO mērķis ir aizsargāt ražotājus un nodrošināt zvejas un akvakultūras produktu tirgus vides ilgtspēju un ekonomisko dzīvotspēju. Tā uzlabo un stiprina tādus TKO galvenos elementus kā kopējie tirgus standarti, patērētāju informēšana un ražotāju organizācijas, kā arī ievieš jaunus elementus, piemēram, tirgus izpēti.

Starptautiskās attiecības zivsaimniecības jomā

01-01-2018

Eiropas Savienībai (ES) ir būtiska loma starptautiskajā sadarbībā zivsaimniecības jomā. Ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) ārējo dimensiju Savienība cenšas nodrošināt tādu situāciju, kurā tās tiesiskais regulējums attiektos ne tikai uz ES kuģiem, kas veic darbības starptautiskajos ūdeņos. Pamatojoties uz KZP mērķiem un labas pārvaldības principiem, ES iesaistās daudzos daudzpusējos nolīgumos un reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO), kā arī ir noslēgusi 30 divpusējos zivsaimniecības ...

Eiropas Savienībai (ES) ir būtiska loma starptautiskajā sadarbībā zivsaimniecības jomā. Ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) ārējo dimensiju Savienība cenšas nodrošināt tādu situāciju, kurā tās tiesiskais regulējums attiektos ne tikai uz ES kuģiem, kas veic darbības starptautiskajos ūdeņos. Pamatojoties uz KZP mērķiem un labas pārvaldības principiem, ES iesaistās daudzos daudzpusējos nolīgumos un reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO), kā arī ir noslēgusi 30 divpusējos zivsaimniecības nolīgumus.

Akvakultūras ražošana Eiropas Savienībā

01-01-2018

Akvakultūras ražošana Eiropas Savienībā joprojām ir salīdzinoši nemainīga salīdzinājumā ar saimniecībās audzēto jūras produktu ražošanas apjoma pieaugumu pasaulē. Pēdējo 20 gadu laikā Komisija ir mēģinājusi palielināt ES ražošanas potenciālu, izmantojot dažādas stratēģijas un vadlīniju dokumentus, un 2016. gadā tika izveidota Akvakultūras konsultatīvā padome (AAC). Šo struktūru veido nozares un citu attiecīgo ieinteresēto personu organizāciju pārstāvji, un tā sniedz padomus Eiropas iestādēm un dalībvalstīm ...

Akvakultūras ražošana Eiropas Savienībā joprojām ir salīdzinoši nemainīga salīdzinājumā ar saimniecībās audzēto jūras produktu ražošanas apjoma pieaugumu pasaulē. Pēdējo 20 gadu laikā Komisija ir mēģinājusi palielināt ES ražošanas potenciālu, izmantojot dažādas stratēģijas un vadlīniju dokumentus, un 2016. gadā tika izveidota Akvakultūras konsultatīvā padome (AAC). Šo struktūru veido nozares un citu attiecīgo ieinteresēto personu organizāciju pārstāvji, un tā sniedz padomus Eiropas iestādēm un dalībvalstīm.

Eiropas Savienības integrētā jūrlietu politika

01-01-2018

ES integrētā jūrlietu politika (IJP) ir visaptveroša pieeja visām ar jūrniecību saistītām politikas jomām. Tās pamatā ir doma, ka Savienība varētu gūt lielāku atdevi no savām jūras teritorijām un samazināt ietekmi uz vidi, ja vien tā koordinētu savas daudzās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām. Tāpēc, apkopojot vienā politikā visas ar jūru saistītās tautsaimniecības darbības, IJP mērķis ir stiprināt tā dēvēto zilo ekonomiku.

ES integrētā jūrlietu politika (IJP) ir visaptveroša pieeja visām ar jūrniecību saistītām politikas jomām. Tās pamatā ir doma, ka Savienība varētu gūt lielāku atdevi no savām jūras teritorijām un samazināt ietekmi uz vidi, ja vien tā koordinētu savas daudzās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām. Tāpēc, apkopojot vienā politikā visas ar jūru saistītās tautsaimniecības darbības, IJP mērķis ir stiprināt tā dēvēto zilo ekonomiku.

Zivsaimniecības rādītāji Eiropā

01-01-2018

Turpmākajās tabulās ir ietverti galvenie statistikas dati par vairākām jomām, kas saistītas ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), proti: dalībvalstu zvejas flotes 2020. gadā (I tabula), nodarbinātība zvejniecības nozarē 2017. gadā, akvakultūras nozarē 2016. gadā un zivju pārstrādes nozarē 2017. gadā (II tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanas, importa un eksporta apjoms 2017. gadā (III tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu domājamais patēriņš un patēriņš uz vienu iedzīvotāju ...

Turpmākajās tabulās ir ietverti galvenie statistikas dati par vairākām jomām, kas saistītas ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), proti: dalībvalstu zvejas flotes 2020. gadā (I tabula), nodarbinātība zvejniecības nozarē 2017. gadā, akvakultūras nozarē 2016. gadā un zivju pārstrādes nozarē 2017. gadā (II tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanas, importa un eksporta apjoms 2017. gadā (III tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu domājamais patēriņš un patēriņš uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā (IV tabula) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda resursu piešķīrumi 2014.–2020. gada laikposmā (V tabula).