11

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

Commitments made at the hearing of Virginijus SINKEVIČIUS, Commissioner-designate - Environment, Oceans and Fisheries

22-11-2019

The commissioner-designate, Virginijus Sinkevičius, appeared before the European Parliament on 3 October 2019 to answer questions put by MEPs from the Committees on ENVI and PECH. During the hearing, he made a number of commitments which are highlighted in this document. These commitments refer to his portfolio, as described in the mission letter sent to him by Ursula von der Leyen, President-elect of the European Commission, including conserving Europe’s natural environment and prosperous and sustainable ...

The commissioner-designate, Virginijus Sinkevičius, appeared before the European Parliament on 3 October 2019 to answer questions put by MEPs from the Committees on ENVI and PECH. During the hearing, he made a number of commitments which are highlighted in this document. These commitments refer to his portfolio, as described in the mission letter sent to him by Ursula von der Leyen, President-elect of the European Commission, including conserving Europe’s natural environment and prosperous and sustainable fishing and a thriving blue economy.

Kopējā zivsaimniecības politika: aizsākumi un attīstība

01-01-2018

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) pirmo reizi tika formulēta Romas līgumā. Sākotnēji tā bija piesaistīta kopējai lauksaimniecības politikai, tomēr laika gaitā tā ieguva arvien lielāku neatkarību. KZP galvenais mērķis pēc 2002. gada reformas ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un garantēt zvejniekiem stabilus ienākumus un darbvietas. Vairākas zivsaimniecības politikas izmaiņas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu. 2013. gadā Padome un Parlaments vienojās par jauno KZP, lai ilgtermiņā ...

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) pirmo reizi tika formulēta Romas līgumā. Sākotnēji tā bija piesaistīta kopējai lauksaimniecības politikai, tomēr laika gaitā tā ieguva arvien lielāku neatkarību. KZP galvenais mērķis pēc 2002. gada reformas ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un garantēt zvejniekiem stabilus ienākumus un darbvietas. Vairākas zivsaimniecības politikas izmaiņas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu. 2013. gadā Padome un Parlaments vienojās par jauno KZP, lai ilgtermiņā nodrošinātu zvejas un akvakultūras darbību ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

ES zivsaimniecības pārvaldība

01-01-2018

Kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) paredzētā zivsaimniecības pārvaldība pamatojas uz nepieciešamību nodrošināt šo jūras bioloģisko resursu ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu un nozares ilgtermiņa dzīvotspēju. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem regulē piekļuvi ES ūdeņiem, resursu piešķiršanu un izmantošanu, kopējo pieļaujamo nozveju, zvejas piepūles ierobežojumus un citus tehniskus pasākumus.

Kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) paredzētā zivsaimniecības pārvaldība pamatojas uz nepieciešamību nodrošināt šo jūras bioloģisko resursu ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu un nozares ilgtermiņa dzīvotspēju. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem regulē piekļuvi ES ūdeņiem, resursu piešķiršanu un izmantošanu, kopējo pieļaujamo nozveju, zvejas piepūles ierobežojumus un citus tehniskus pasākumus.

Kontrole un noteikumu izpilde zivsaimniecības nozarē

01-01-2018

Kontroles un noteikumu izpildes zivsaimniecības nozarē mērķis ir nodrošināt zivsaimniecības regulu pareizu piemērošanu un vajadzības gadījumā panākt atbilstību šiem noteikumiem. Šajā sakarībā kompetences un pienākumi tiek dalīti starp dalībvalstīm, Komisiju un nozares dalībniekiem. Pret dalībvalstīm, kas neievēro šos noteikumus, var tikt ierosināta pārkāpuma procedūra.

Kontroles un noteikumu izpildes zivsaimniecības nozarē mērķis ir nodrošināt zivsaimniecības regulu pareizu piemērošanu un vajadzības gadījumā panākt atbilstību šiem noteikumiem. Šajā sakarībā kompetences un pienākumi tiek dalīti starp dalībvalstīm, Komisiju un nozares dalībniekiem. Pret dalībvalstīm, kas neievēro šos noteikumus, var tikt ierosināta pārkāpuma procedūra.

Strukturālā palīdzība zivsaimniecības nozarē

01-01-2018

ES zivsaimniecības politiku, ko sākotnēji finansēja ar zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI), 2007.–2013. gadā finansēja no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), bet pašlaik to finansē no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), no kura tā 2014.–2020. gadā saņems 6,4 miljardus EUR. EJZF atbalsta zvejniekus pārejā uz ilgtspējīgu zveju, palīdz piekrastes kopienām dažādot saimniecisko darbību, kā arī finansē projektus, kas rada jaunas darbvietas un uzlabo dzīves kvalitāti ...

ES zivsaimniecības politiku, ko sākotnēji finansēja ar zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI), 2007.–2013. gadā finansēja no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), bet pašlaik to finansē no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), no kura tā 2014.–2020. gadā saņems 6,4 miljardus EUR. EJZF atbalsta zvejniekus pārejā uz ilgtspējīgu zveju, palīdz piekrastes kopienām dažādot saimniecisko darbību, kā arī finansē projektus, kas rada jaunas darbvietas un uzlabo dzīves kvalitāti Eiropas piekrastē.

Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija

01-01-2018

Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija (TKO) bija kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pirmais elements. Kopumā pašreizējās TKO mērķis ir aizsargāt ražotājus un nodrošināt zvejas un akvakultūras produktu tirgus vides ilgtspēju un ekonomisko dzīvotspēju. Tā uzlabo un stiprina tādus TKO galvenos elementus kā kopējie tirgus standarti, patērētāju informēšana un ražotāju organizācijas, kā arī ievieš jaunus elementus, piemēram, tirgus izpēti.

Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija (TKO) bija kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pirmais elements. Kopumā pašreizējās TKO mērķis ir aizsargāt ražotājus un nodrošināt zvejas un akvakultūras produktu tirgus vides ilgtspēju un ekonomisko dzīvotspēju. Tā uzlabo un stiprina tādus TKO galvenos elementus kā kopējie tirgus standarti, patērētāju informēšana un ražotāju organizācijas, kā arī ievieš jaunus elementus, piemēram, tirgus izpēti.

Starptautiskās attiecības zivsaimniecības jomā

01-01-2018

Eiropas Savienībai (ES) ir būtiska loma starptautiskajā sadarbībā zivsaimniecības jomā. Ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) ārējo dimensiju Savienība cenšas nodrošināt tādu situāciju, kurā tās tiesiskais regulējums attiektos ne tikai uz ES kuģiem, kas veic darbības starptautiskajos ūdeņos. Pamatojoties uz KZP mērķiem un labas pārvaldības principiem, ES iesaistās daudzos daudzpusējos nolīgumos un reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO), kā arī ir noslēgusi 30 divpusējos zivsaimniecības ...

Eiropas Savienībai (ES) ir būtiska loma starptautiskajā sadarbībā zivsaimniecības jomā. Ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) ārējo dimensiju Savienība cenšas nodrošināt tādu situāciju, kurā tās tiesiskais regulējums attiektos ne tikai uz ES kuģiem, kas veic darbības starptautiskajos ūdeņos. Pamatojoties uz KZP mērķiem un labas pārvaldības principiem, ES iesaistās daudzos daudzpusējos nolīgumos un reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO), kā arī ir noslēgusi 30 divpusējos zivsaimniecības nolīgumus.

Akvakultūras ražošana Eiropas Savienībā

01-01-2018

Akvakultūras ražošana Eiropas Savienībā joprojām ir salīdzinoši nemainīga salīdzinājumā ar saimniecībās audzēto jūras produktu ražošanas apjoma pieaugumu pasaulē. Pēdējo 20 gadu laikā Komisija ir mēģinājusi palielināt ES ražošanas potenciālu, izmantojot dažādas stratēģijas un vadlīniju dokumentus, un 2016. gadā tika izveidota Akvakultūras konsultatīvā padome (AAC). Šo struktūru veido nozares un citu attiecīgo ieinteresēto personu organizāciju pārstāvji, un tā sniedz padomus Eiropas iestādēm un dalībvalstīm ...

Akvakultūras ražošana Eiropas Savienībā joprojām ir salīdzinoši nemainīga salīdzinājumā ar saimniecībās audzēto jūras produktu ražošanas apjoma pieaugumu pasaulē. Pēdējo 20 gadu laikā Komisija ir mēģinājusi palielināt ES ražošanas potenciālu, izmantojot dažādas stratēģijas un vadlīniju dokumentus, un 2016. gadā tika izveidota Akvakultūras konsultatīvā padome (AAC). Šo struktūru veido nozares un citu attiecīgo ieinteresēto personu organizāciju pārstāvji, un tā sniedz padomus Eiropas iestādēm un dalībvalstīm.

Eiropas Savienības integrētā jūrlietu politika

01-01-2018

ES integrētā jūrlietu politika (IJP) ir visaptveroša pieeja visām ar jūrniecību saistītām politikas jomām. Tās pamatā ir doma, ka Savienība varētu gūt lielāku atdevi no savām jūras teritorijām un samazināt ietekmi uz vidi, ja vien tā koordinētu savas daudzās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām. Tāpēc, apkopojot vienā politikā visas ar jūru saistītās tautsaimniecības darbības, IJP mērķis ir stiprināt tā dēvēto zilo ekonomiku.

ES integrētā jūrlietu politika (IJP) ir visaptveroša pieeja visām ar jūrniecību saistītām politikas jomām. Tās pamatā ir doma, ka Savienība varētu gūt lielāku atdevi no savām jūras teritorijām un samazināt ietekmi uz vidi, ja vien tā koordinētu savas daudzās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām. Tāpēc, apkopojot vienā politikā visas ar jūru saistītās tautsaimniecības darbības, IJP mērķis ir stiprināt tā dēvēto zilo ekonomiku.

Zivsaimniecības rādītāji Eiropā

01-01-2018

Turpmākajās tabulās ir ietverti galvenie statistikas dati par vairākām jomām, kas saistītas ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), proti: dalībvalstu zvejas flotes 2020. gadā (I tabula), nodarbinātība zvejniecības nozarē 2017. gadā, akvakultūras nozarē 2016. gadā un zivju pārstrādes nozarē 2017. gadā (II tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanas, importa un eksporta apjoms 2017. gadā (III tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu domājamais patēriņš un patēriņš uz vienu iedzīvotāju ...

Turpmākajās tabulās ir ietverti galvenie statistikas dati par vairākām jomām, kas saistītas ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), proti: dalībvalstu zvejas flotes 2020. gadā (I tabula), nodarbinātība zvejniecības nozarē 2017. gadā, akvakultūras nozarē 2016. gadā un zivju pārstrādes nozarē 2017. gadā (II tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanas, importa un eksporta apjoms 2017. gadā (III tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu domājamais patēriņš un patēriņš uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā (IV tabula) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda resursu piešķīrumi 2014.–2020. gada laikposmā (V tabula).

Gaidāmie notikumi

20-01-2021
EPRS online policy roundtable with the World Bank: Where next for the global economy
Cits pasākums -
EPRS
25-01-2021
Public Hearing on "Gender aspects of precarious work"
Uzklausīšana -
FEMM
27-01-2021
Public hearing on AI and Green Deal
Uzklausīšana -
AIDA

Partneri