366

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

Taisnīgas pārkārtošanās fonds

21-10-2020

Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir jauns finanšu instruments kohēzijas politikas jomā, kura mērķis ir sniegt atbalstu teritorijām, kas saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Taisnīgas pārkārtošanās fonds palīdzēs īstenot Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti.

Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir jauns finanšu instruments kohēzijas politikas jomā, kura mērķis ir sniegt atbalstu teritorijām, kas saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Taisnīgas pārkārtošanās fonds palīdzēs īstenot Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti.

Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU)

15-10-2020

REACT-EU ir programma, ar kuru ir paredzēts panākt atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas radītajiem sociālajiem un ekonomiskajiem zaudējumiem un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai atveseļošanai. Ar REACT-EU iecerēts laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam mobilizēt papildu 47,5 miljardus EUR struktūrfondiem un palielināt kohēzijas politikas izdevumu vieglu pielāgošanu.

REACT-EU ir programma, ar kuru ir paredzēts panākt atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas radītajiem sociālajiem un ekonomiskajiem zaudējumiem un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai atveseļošanai. Ar REACT-EU iecerēts laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam mobilizēt papildu 47,5 miljardus EUR struktūrfondiem un palielināt kohēzijas politikas izdevumu vieglu pielāgošanu.

Savienības izdevumi

01-05-2018

Budžeta izdevumus kopīgi apstiprina Padome un Parlaments. ES gada budžeta sastādīšanā un izpildē ir jāievēro izdevumu maksimālais apjoms, par ko attiecībā uz dažādām izdevumu kategorijām, piemēram, iekšējo tirgu, kohēziju un dabas resursiem, panākta vienošanās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros. Elastības instrumenti nodrošina, ka ES var reaģēt neparedzētu vajadzību gadījumā. Budžeta garantiju un finanšu instrumentu izmantošana nodrošina sviras efektu attiecībā uz ES izdevumiem. Papildus DFS ...

Budžeta izdevumus kopīgi apstiprina Padome un Parlaments. ES gada budžeta sastādīšanā un izpildē ir jāievēro izdevumu maksimālais apjoms, par ko attiecībā uz dažādām izdevumu kategorijām, piemēram, iekšējo tirgu, kohēziju un dabas resursiem, panākta vienošanās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros. Elastības instrumenti nodrošina, ka ES var reaģēt neparedzētu vajadzību gadījumā. Budžeta garantiju un finanšu instrumentu izmantošana nodrošina sviras efektu attiecībā uz ES izdevumiem. Papildus DFS kopējie ES izdevumi 2021.–2027. gada laikposmam ietver pagaidu atveseļošanas instrumentu Next Generation EU (NGEU), kas palīdzēs ES ekonomikai atgūties no Covid-19 krīzes.

Budžeta kontrole

01-05-2018

Eiropas budžeta kontrole tiek veikta visās ES iestādēs un dalībvalstu līmenī. Rūpīgas kontroles dažādos līmeņos veic Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Parlaments. Parlaments katru gadu pārbauda budžeta izpildi, lai par to sniegtu apstiprinājumu Eiropas Komisijai, citām ES iestādēm un aģentūrām.

Eiropas budžeta kontrole tiek veikta visās ES iestādēs un dalībvalstu līmenī. Rūpīgas kontroles dažādos līmeņos veic Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Parlaments. Parlaments katru gadu pārbauda budžeta izpildi, lai par to sniegtu apstiprinājumu Eiropas Komisijai, citām ES iestādēm un aģentūrām.

Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija

01-05-2018

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) darbs vērsts uz to, lai nodrošinātu uz noteikumiem balstītu starptautisku tirdzniecības sistēmu. Neraugoties uz strupceļiem tirdzniecības sarunās, tiek pētīti veidi, kā modernizēt PTO noteikumus un risināt jaunus, globālus problēmjautājumus. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlaments kopā ar Padomi pieņem tiesību aktus, un tam uzticēti svarīgi kontroles pienākumi attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības politiku.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) darbs vērsts uz to, lai nodrošinātu uz noteikumiem balstītu starptautisku tirdzniecības sistēmu. Neraugoties uz strupceļiem tirdzniecības sarunās, tiek pētīti veidi, kā modernizēt PTO noteikumus un risināt jaunus, globālus problēmjautājumus. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlaments kopā ar Padomi pieņem tiesību aktus, un tam uzticēti svarīgi kontroles pienākumi attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības politiku.

Cilvēktiesības

01-05-2018

Ārējās attiecībās Eiropas Savienība ir apņēmusies aizstāvēt demokrātiju un cilvēktiesības, pamatojoties uz saviem brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma pamatprincipiem. ES cilvēktiesību jautājumus cenšas integrēt visās politikas jomās un programmās, un tai ir dažādi cilvēktiesību politikas instrumenti konkrētākiem pasākumiem, tai skaitā īpašu projektu finansēšanai ar tās finansējuma instrumentiem.

Ārējās attiecībās Eiropas Savienība ir apņēmusies aizstāvēt demokrātiju un cilvēktiesības, pamatojoties uz saviem brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma pamatprincipiem. ES cilvēktiesību jautājumus cenšas integrēt visās politikas jomās un programmās, un tai ir dažādi cilvēktiesību politikas instrumenti konkrētākiem pasākumiem, tai skaitā īpašu projektu finansēšanai ar tās finansējuma instrumentiem.

Demokrātijas veicināšana un vēlēšanu novērošana

01-05-2018

Eiropas Savienības prioritāte ir atbalstīt demokrātiju visā pasaulē. Demokrātija joprojām ir vienīgā pārvaldības sistēma, kurā cilvēki var pilnībā īstenot savas cilvēktiesības, un tā ir uzskatāma par noteicošu attīstības un ilgtermiņa stabilitātes faktoru. Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde, un tādēļ tam jo īpaši ir pienākums veicināt demokrātiju.

Eiropas Savienības prioritāte ir atbalstīt demokrātiju visā pasaulē. Demokrātija joprojām ir vienīgā pārvaldības sistēma, kurā cilvēki var pilnībā īstenot savas cilvēktiesības, un tā ir uzskatāma par noteicošu attīstības un ilgtermiņa stabilitātes faktoru. Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde, un tādēļ tam jo īpaši ir pienākums veicināt demokrātiju.

Eiropas Ekonomikas zona (EEZ), Šveice un ziemeļi

01-05-2018

Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) tika izveidota 1994. gadā, lai plašāk piemērotu ES iekšējā tirgus noteikumus, attiecinot tos arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm. Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ir EEZ locekles. Šveice ir EBTA dalībvalsts, bet nav iesaistījusies EEZ. ES un tās EEZ EBTA partnervalstis (Norvēģiju un Islandi) vieno arī dažādi ar ziemeļiem saistītas politikas virzieni un forumi, kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropas ziemeļu teritorijām, kas strauji ...

Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) tika izveidota 1994. gadā, lai plašāk piemērotu ES iekšējā tirgus noteikumus, attiecinot tos arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm. Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ir EEZ locekles. Šveice ir EBTA dalībvalsts, bet nav iesaistījusies EEZ. ES un tās EEZ EBTA partnervalstis (Norvēģiju un Islandi) vieno arī dažādi ar ziemeļiem saistītas politikas virzieni un forumi, kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropas ziemeļu teritorijām, kas strauji attīstās, un Arktikas reģionam kopumā.

Budžeta procedūra

01-05-2018

Kopš 1970. un 1975. gada līguma stāšanās spēkā Parlamenta loma budžeta pieņemšanas procesā ir pakāpeniski palielinājusies. Ar Lisabonas līgumu Parlamentam un Padomei tika noteiktas vienlīdzīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz visu ES budžetu.

Kopš 1970. un 1975. gada līguma stāšanās spēkā Parlamenta loma budžeta pieņemšanas procesā ir pakāpeniski palielinājusies. Ar Lisabonas līgumu Parlamentam un Padomei tika noteiktas vienlīdzīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz visu ES budžetu.

Darba aizsardzība

01-05-2018

Eiropas Savienībai darba aizsardzības uzlabošana ir svarīgs jautājums jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem. Ar tiesību aktiem Eiropas līmenī ir noteikti standarti minimālajai darba ņēmēju aizsardzībai, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus pasākumus. Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kas kļuva juridiski saistoša līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, vēl vairāk pastiprina darba aizsardzības politikas nozīmi ES tiesību aktos.

Eiropas Savienībai darba aizsardzības uzlabošana ir svarīgs jautājums jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem. Ar tiesību aktiem Eiropas līmenī ir noteikti standarti minimālajai darba ņēmēju aizsardzībai, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus pasākumus. Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kas kļuva juridiski saistoša līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, vēl vairāk pastiprina darba aizsardzības politikas nozīmi ES tiesību aktos.

Gaidāmie notikumi

27-09-2021
Turning the tide on cancer: the national parliaments' view on Europe's Cancer Plan
Cits pasākums -
BECA
27-09-2021
US trade policy
Uzklausīšana -
INTA
27-09-2021
Consumer protection and automated decision-making tools in a modern economy
Uzklausīšana -
IMCO

Partneri