Atjaunīgie energoresursi: vērienīgu mērķu noteikšana Eiropai

Lai palīdzētu ES sasniegt vērienīgos emisiju samazināšanas mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām, Parlaments strādā pie tā, lai paātrinātu tādu videi nekaitīgāku alternatīvu ieviešanu.

Pašreizējā enerģētikas krīze, ko pastiprinājusi Krievijas agresija pret Ukrainu, ir uzsvērusi vajadzību samazināt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un dažādot un nodrošināt ES energoapgādi, galveno uzmanību pievēršot videi nekaitīgākām alternatīvām, piemēram, atjaunīgajiem energoresursiem. Vienlaikus ES vēlas uzņemties vadību zaļās pārkārtošanās procesā, lai pārvarētu klimata krīzi.

• Uzzini, kā ES veicina atjaunīgo energoresursu izmantošanu

Kas ir atjaunīgā enerģija?

• Enerģija no atjaunīgajiem nefosilajiem avotiem - vēja, saules un ģeotermālā enerģija, enerģija no apkārtējās vides, plūdmaiņu, viļņu u.c. okeāna enerģija, hidroenerģija, biomasa, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāze un biogāze.

ES mērķu noteikšana atjaunīgo energoresursu jomā 2030. gadam

Eiropas vērienīgie centieni klimata jomā ir izklāstīti klimata tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 55 % un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Tiesību aktu kopumā iekļauts arī Atjaunojamās energoresursu direktīvas atjauninājums, lai paaugstinātu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru ES energoresursu struktūrā.

2023. gada septembrī Parlaments nobalsoja par vienošanos, kas panākta ar Padomi. Tajā noteikts jauns mērķis līdz 2030. gadam energoresursu īpatsvaru paaugstināt līdz 42,5 % un aicinājums ES valstīm sasniegt 45 %.  Komisijas plānā “REPowerEU”, ar ko tā nāca klajā 2022. gada maijā, ir uzsvērta vajadzība paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un pakāpeniski pārtraukt enerģijas importu no Krievijas, līdz 2030. gadam palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, rūpniecībā, ēku nozarē un transporta nozarē līdz 45 %.

Jaunie tiesību akti paātrina jaunu vai pielāgotu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju, tostarp saules paneļu un vēja ģeneratoru, apstiprināšanas procesu.

• Uzzini vairāk par tiesību aktu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un Eiropas Zaļo kursu

Atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana dažādās nozarēs Eiropas Savienībā

Mērķi tika atjaunināti arī šajās nozarēs:

• ēku nozare – 49 % no patērētās enerģijas 2030. gadā jābūt no atjaunīgajiem energoresursiem,
• rūpniecība – jauns atjaunīgo energoresursu īpatsvara ikgadējais pieaugums par 1,6 %
  

Nolīgumā ir ņemtas vērā Parlamenta prasības noteikt indikatīvu mērķi ES dalībvalstīm - līdz 2030. gadam inovatīvām atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijām jāsastāda vismaz 5 % no jaunās uzstādītās atjaunojamo energoresursu enerģijas jaudas. Tajā iekļauta arī prasība dalībvalstīm izveidot sadarbības sistēmu pārrobežu enerģētikas projektu jomā.

Nolīgums ņem vērā arī Parlamenta aicinājumu noteikt stingrākus kritērijus biomasas izmantošanai, lai samazinātu risku, ka tiks finansēta neilgtspējīga prakse, un novērstu negatīvu ietekmi uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars (% no enerģijas bruto galapatēriņa)

Atjaunīgo energoresursu īpatsvars ES enerģijas patēriņā 2022. gadā sasniedza 23,0 %, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 21,8 % 2021. gadā.

Zviedrija ir ES valsts ar vislielāko atjaunīgās enerģijas izmantošanas īpatsvaru: 66 % 2022. gadā galvenokārt no hidroelektrostacijām, vēja elektrostacijām, cietām un šķidrām biodegvielām, kā arī siltumsūkņiem. Nākamās ir Somija (47,9 % no hidroenerģijas, vēja un cietās biodegvielas) un Latvija (43,3 %, galvenokārt no hidroenerģijas).

Zemākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars tika reģistrēts Īrijā (13,1 %), Maltā (13,4 %), Beļģijā (13,8 %) un Luksemburgā (14,4 %).

Vairāk par to, kā ES veicina atjaunīgās enerģijas izmantošanu

• Atjaunīgais ūdeņradis — kādi ir ieguvumi ES?

• Eiropas Parlaments atbalsta pārskatīt Eiropas enerģētikas infrastruktūras pamatnostādnes

• Sociālais klimata fonds: Parlamenta idejas taisnīgai enerģētikas pārkārtošanai

Šis raksts pirmo reizi ir publicēts 2017. gada novembrī. Tas ir būtiski pārstrādāts, lai atspoguļotu jaunākās norises atjaunīgo energoresursu jomā ES.

Atjaunīgo energoresursu pārskatīšana

• Jautājumi un atbildes par atjaunīgajiem energoresursiem (un energoefektivitāti) atveras jaunā pārlūkprogrammas logā
• Likumdošanas procesa grafiks
• Paziņojums presei 13-07-2022 (EN): EP deputāti atbalsta atjaunīgo energoresursu lietošanas veicināšanu
• Atjaunīgo energoresursu nozares statistika atveras jaunā pārlūkprogrammas logā
• Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījums
• Pārskats: atjaunīgie energoresursi (2022. gada septembris)

Saistītie raksti

• Klimata pārmaiņas

• Enerģija