Mākslīgais intelekts: iespējas un draudi

Mākslīgais intelekts (MI, reizēm AI) arvien vairāk ietekmē mūsu dzīvi. Uzziniet vairāk par AI tehnoloģiju radītajām iespējām, kā arī draudiem drošībai, demokrātijai, nodarbinātībai.

Eiropas izaugsme un labklājība ir cieši saistītas ar to, kā tā izmantos datus un saistītās tehnoloģijas. Mākslīgais intelekts var būtiski mainīt mūsu dzīvi - uz labu vai ļaunu.

Tāpēc 2024. gada jūnijā ES pieņēma Mākslīgā intelekta aktu, kas ir pasaulē pirmais visaptverošais tiesību akts šajā jomā, lai nodrošinātu, ka ES izmantotās MI sistēmas ir drošas un ievēro pamattiesības.

Turpmāk ir minētas dažas galvenās iespējas un draudi, kas saistīti ar MI nākotnes lietojumiem, un to, kā MI akts paredz tos risināt.

• Uzzini vairāk par to, kas ir mākslīgais intelekts un kur to izmanto

MI sniegtās priekšrocības

ES valstis ir nostiprinājušas savas spējas digitālās rūpniecības un savstarpēji savienotu lietotņu jomā. Ar augstas kvalitātes digitālo infrastruktūru un atbilstošu tiesisko regulējumu, kas aizsargā privātumu un vārda brīvību, ES varētu kļūt par pasaules līderi datu ekonomikas un tās lietojumu inovācijā.

Ieguvumi no mākslīgā intelekta iedzīvotājiem

Mākslīgais intelekts varētu palīdzēt uzlabot iedzīvotāju veselības aprūpi, nodrošināt drošākus automobiļus un citas transporta sistēmas, nodrošināt pielāgotas, lētākas, ar ilgāku lietošanas laiku preces un pakalpojumus. AI tehnoloģijas var veicināt piekļuvi informācijai, izglītībai un apmācībai, kas īpaši aktualizējās ar tālmācības nepieciešamību Covid-19 pandēmijas laikā.

Mākslīgais intelekts var padarīt drošākas darba vietas, jo bīstamās nozarēs var izmantot robotus un radīt jaunas darba vietas, jo uz mākslīgo intelektu orientētas nozares turpina attīstīties un augt.

Mākslīgā intelekta sniegtās iespējas uzņēmumiem

Mākslīgais intelekts var veicināt uzņēmumu jaunas ražojumu un pakalpojumu paaudzes izstrādi, tostarp jomās, kur Eiropas uzņēmumi ir sevišķi spēcīgi: zaļā un aprites ekonomika, mašīnbūve, lauksaimniecība, veselības aprūpe, mode, tūrisms. Jaunās tehnoloģijas var nodrošināt vienmērīgāku un optimizētu tirdzniecības plūsmu, uzlabot iekārtu apkopi, sekmēt preču ražošanu un kvalitāti, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti un palīdzēt taupīt enerģiju.

AI iespējas sabiedrisko pakalpojumu jomā

Mākslīgais intelekts, ko izmanto sabiedriskajos pakalpojumos, var samazināt izmaksas un piedāvāt jaunas iespējas sabiedriskā transporta sistēmām, izglītības un enerģētikas nozarē, atkritumu apsaimniekošanā, kā arī uzlabot produktu ilgtspēju. Tādējādi mākslīgais intelekts ir būtisks faktors ES zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Demokrātijas stiprināšana

Uz datiem balstīta pārbaude, dezinformācijas un kiberuzbrukumu novēršana un kvalitatīvas informācijas pieejamības nodrošināšana varētu stiprināt demokrātiju. AI tehnoloģijas varētu veicināt dažādības un atvērtības vērtības, piemēram, mazinot aizspriedumu iespējamību darbā pieņemšanas procesā, balstoties uz analītiskajiem datiem.

MI, drošība un aizsardzība

Prognozējams, ka mākslīgais intelekts tiks vairāk izmantots noziedzības novēršanā un krimināltiesību sistēmā, jo varēs ātrāk apstrādāt apjomīgas datu kopas, precīzāk novērtēt ieslodzīto bēgšanas riskus, prognozēt un novērst noziegumus, t.sk. teroristisko apdraudējumu. Tiešsaistes platformas jau izmanto AI tehnoloģijas, lai atklātu nelikumīgu un neatbilstošu rīcību tiešsaistē un novērstu to.

Militārajā jomā mākslīgā intelekta tehnoloģijas var izmantot aizsardzības un uzbrukumu stratēģijām pret uzlaušanu un pikšķerēšanu vai kiberkara galveno sistēmu mērķēšanai, savukārt autonomo ieroču sistēmu galvenā priekšrocība ir to potenciāls iesaistīties bruņotos konfliktos ar samazinātu fiziska kaitējuma risku.

Ar mākslīgā intelekta izmantošanu saistītie apdraudējumi un problēmas

Pieaugoša atkarība no mākslīgā intelekta sistēmām rada potenciālus riskus.

Mākslīgā intelekta nepietiekama un pārmērīga izmantošana

Mākslīgā intelekta nepietiekama izmantošana tiek uzskatīta par būtisku apdraudējumu: neizmantotas iespējas ES var nozīmēt to, ka pilnā apjomā netiks īstenotas galvenās programmas, piemēram, Eiropas zaļais kurss, pastāv konkurences priekšrocību zaudēšanas risks salīdzinājumā ar citiem reģioniem, ekonomikas stagnācija un ierobežotas iespējas iedzīvotājiem. Nepietiekama MI tehnoloģiju izmantošana varētu būt saistīta ar sabiedrības un uzņēmumu neuzticēšanos mākslīgajam intelektam, mūsdienu prasībām neatbilstošām infrastruktūrām, iniciatīvas trūkumu, nepietiekami lielām investīcijām vai – tā kā mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās sistēmas ir atkarīga no datiem – ar sadrumstalotiem digitālajiem tirgiem.

MI pārmērīga izmantošana var radīt noteiktas problēmas: ieguldījumi mākslīgā intelekta lietojumos, kas izrādās nelietderīgi, mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošana tām neatbilstīgiem uzdevumiem, piemēram, lai izskaidrotu sarežģītus sociālus jautājumus.

MI likums ir vērsts uz abu šo apdraudējumu novēršanu. Tā mērķis ir veicināt uzticamu MI izmantošanu Eiropā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, risināt ar MI saistītos riskus un panākt, ka Eiropa kļūst par vadošo spēku šajā jomā.

Atbildība: Kas vainojams mākslīgā intelekta kaitējumā?

Būtisks izaicinājums ir noteikt, kurš ir atbildīgs par kaitējumu, ko izraisījusi ar mākslīgo intelektu darbināma ierīce vai pakalpojums: kam jāsedz zaudējumi par negadījumu, kurā iesaistīta pašbraucoša automašīna - automobiļa īpašniekam, autoražotājam vai programmētājam?

Ja pilnīgi atbrīvo no atbildības ražotāju, tas varētu mazināt stimulu ražot augstas kvalitātes produktus, kas varētu mazināt cilvēku uzticību attiecīgajām tehnoloģijām; taču iespējama arī pārāk ierobežojoša reglamentācija, kas var kavēt izstrādāt un ieviest jauninājumus.

AI iespējamie apdraudējumi pamattiesībām un demokrātijai

Mākslīgā intelekta darbības rezultāti ir atkarīgi no tā izstrādes veida un izmantotajiem datiem. Gan dizains, gan dati var būt apzināti vai netīši neobjektīvi. Piemēram, daži svarīgi jautājuma aspekti var nebūt ieprogrammēti algoritmā vai var tikt ieprogrammēti tā, lai atspoguļotu un atkārtotu strukturālās novirzes. Turklāt skaitlisko rādītāju izmantošana, lai atspoguļotu sarežģītu sociālo realitāti, varētu radīt situāciju, ka mākslīgais intelekts šķiet faktisks un precīzs, taču neatbilst reālajai situācijai ("mathwashing").

Ja mākslīgais intelekts netiek izmantots pienācīgi, lēmumu pieņemšanas procesu var balstīt uz datiem attiecībā uz etnisko piederību, dzimumu un vecumu, kas var rādīt aizspriedumus dzimumu un rasu jautājumos (piemēram, pieņemot darbā vai atlaižot no darba, piedāvājot aizdevumus vai pat kriminālprocesā).

Mākslīgais intelekts var būtiski ietekmēt tiesības uz privātumu un datu aizsardzības jomu. To var izmantot, piemēram, sejas atpazīšanas iekārtās vai personu izsekošanai un profilēšanai tiešsaistē. Turklāt mākslīgais intelekts ļauj apvienot dažādus informācijas elementus, ko persona ir sniegusi kā atjaunotus datus, kas var dot pretējus rezultātus tiem, kurus persona sagaida.

Mākslīgā intelekta tehnoloģijas var radīt draudus demokrātijai. Mākslīgais intelekts tiek vainots tiešsaistes "atbalss kameru" izveidē ("online echo chambers"), pamatojoties uz personas iepriekšējo uzvedību tiešsaistē, piedāvājot tikai tādu saturu, kādu lietotājs vēlētos redzēt, tā vietā, lai radītu vidi viedokļu daudzveidībai, vienlīdz pieejamām un iekļaujošām publiskām debatēm. AI var tikt izmantots, lai radītu ļoti reālistiskus viltus video, audio un attēlus, ko dēvē par “deepfake” viltojumiem, kas var radīt finansiālus riskus, kaitēt reputācijai un apstrīdēt lēmumu pieņemšanu. Tas viss var izraisīt krasu viedokļu dalīšanos un polarizāciju publiskajā telpā un ietekmēt vēlēšanu norisi un rezultātus.

Mākslīgais intelekts var negatīvi ietekmēt sabiedrības pulcēšanās un protesta brīvību, jo dod iespēju izsekot un profilēt personas, kas saistītas ar konkrētiem uzskatiem vai organizācijām.

Lai novērstu neobjektivitāti, MI akts paredz, ka datu kopas, kas tiek izmantotas MI apmācībai, ir pēc iespējas pilnīgākas un bez kļūdām. Tas arī regulē noteiktu MI lietojumprogrammu izmantošanu, kas var apdraudēt pilsoņu tiesības, piemēram, biometrisko identifikācijas sistēmu izmantošana tiesībaizsardzības iestādēs ir aizliegta, izņemot dažus šaurā nozīmē definētus gadījumus.

MI akts ieviesa arī prasību, ka mākslīgi radītiem vai manipulētiem attēliem, audio vai video saturam, t. i., dziļviltojumiem, jābūt skaidri un redzami marķētiem kā tādiem.

Mākslīgā intelekta ietekme uz nodarbinātību

Prognozējams, ka mākslīgā intelekta ieviešana darba vietā novedīs pie daudzu darba vietu likvidēšanas. Lai gan paredzams, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas veicinās darba vietu radīšanu un uzlabos darba vietu kvalitāti, izglītībai un apmācībai būs izšķiroša nozīme bezdarba novēršanā ilgtermiņā un kvalificēta darbaspēka nodrošināšanā.

Konkurence

Informācijas uzkrāšanas iespējas un tās izmantošana var izraisīt konkurences izkropļojumus, jo dalībnieki, kuriem ir pieejama plašāka informācija, var iegūt priekšrocības un efektīvi izstumt konkurentus.

Drošības un drošuma riski

Mākslīgā intelekta lietojumi, kas ir fiziskā saskarē ar cilvēkiem vai ir integrēti cilvēka ķermenī, var radīt drošības riskus, jo tie var būt nepilnīgi izstrādāti, nepareizi izmantoti vai uzlauzti. Nepietiekami regulēta mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošana ieročos var novest pie tā, ka tiek zaudēta cilvēka kontrole pār bīstamiem ieročiem.

Pārskatāmības izaicinājumi

Negodprātīga piekļuvē informācijai var tikt izmantota. Pamatojoties uz personas uzvedību tiešsaistē, bet neinformējot lietotāju par datu izmantošanu, tiešsaistes pārdevējs var izmantot mākslīgo intelektu, lai prognozētu, cik potenciālais pircējs ir gatavs maksāt, vai, piemēram, var tikt pielāgots politiskās kampaņas vēstījums. Dažkārt cilvēki nevar pārliecināties, vai viņi mijiedarbojas ar kādu no mākslīgā intelekta sistēmām vai kādu personu, kas arī var radīt jautājumus par pārredzamības nodrošināšanu.

AI likums risina šos izaicinājumus, regulējot AI izmantošanu, lai novērstu cilvēku uzvedības manipulēšanu, maldināšanu vai cilvēku neaizsargātības izmantošanu.

• Lasiet vairāk par to, kā Eiropas Parlamenta deputāti vēlas veidot datu tiesību aktus, lai veicinātu inovāciju un nodrošinātu drošību

Papildu informācija

• Eiropas Parlamenta domnīca: Jaunākie publicētie dokumenti
• Brīfings: Mākslīgā intelekta akts
• Mākslīgais intelekts: kā tas darbojas un kāpēc tas ir svarīgi
• Mākslīgā intelekta sniegtās iespējas
• Baltā grāmata par mākslīgo intelektu: Eiropas pieeja izcilībai un uzticībai atveras jaunā pārlūkprogrammas logā
• Eiropas Padomes pētījums: Algoritmi un cilvēktiesības atveras jaunā pārlūkprogrammas logā
• Mākslīgais intelekts: juridiskie un ētiskie apsvērumi

Saistītie raksti

• Digitālās tehnoloģijas