Energotaupība: ES pasākumi enerģijas patēriņa samazināšanai

Energotaupībai ir izšķiroša nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un ES enerģētiskās atkarības mazināšanā. Uzzini, ko Eiropas Parlamenta deputāti dara, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Skaista, apjomīga saules paneļu spēkstacija Spānijā ar apļveidā izvietotiem saules paneļiem.
Saules paneļu spēkstacija Spānijā

Energoefektivitāte nozīmē izmantot mazāk enerģijas, lai iegūtu tādu pašu rezultātu. Tā ļauj ietaupīt enerģiju un samazināt spēkstaciju radītās emisijas.

2018. gada energoefektivitātes tiesību akti tiek pārskatīti, lai palīdzētu ES sasniegt 2021. gada Eiropas Zaļajā kursā noteiktos vērienīgos mērķus. Aktu pārskatīšana arī palīdzēs sasniegt vienu no RepowerEU plāna mērķiem - samazināt Eiropas atkarību no fosilā kurināmā importa, kas lielā mērā nāk no Krievijas.

Līdztekus, ES izstrādā noteikumus, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Uzzini vairāk par ES veiktajiem pasākumiem emisiju samazināšanai.



Jauni energoefektivitātes mērķi

Energoefektivitātes uzlabojumi varētu samazināt ne tikai CO2 emisijas, bet arī ikgadējos ES enerģijas importa rēķinus 330 miljardu eiro apmērā .

Jaunie mērķi, ko Parlaments pieņēma 2023. gada jūlijā, paredz līdz 2030. gadam ES līmenī kolektīvi samazināt enerģijas patēriņu vismaz par 11,7 % (salīdzinājumā ar 2020. gada atsauces scenārija prognozēm). ES valstīm ir jāietaupa vidēji 1,5 % gadā. Enerģijas ietaupījums būtu jāsāk ar 1,3 % gadā līdz 2025. gada beigām, pakāpeniski sasniedzot 1,9 % līdz 2030. gada beigām.

Lai sasniegtu šos mērķus, vietējie, reģionālie un valsts pasākumi aptvers dažādas nozares: valsts pārvalde, ēkas, uzņēmumi, datu centri u. c. EP deputāti uzstāja uz konkrētiem, sasniedzamiem mērķiem:

  • Publiskajam sektoram katru gadu jāsamazina savs enerģijas galapatēriņš par 1,9 %.
  • ES dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai katru gadu vismaz 3 % publisko ēku tiek renovētas un pārveidotas par gandrīz nulles enerģijas ēkām vai nulles emisijas ēkām.
  • Ir jaunas prasības efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām.

Stabils uzraudzības un izpildes mehānisms nodrošinās, ka dalībvalstis sasniedz savus mērķus.

Lai jaunie noteikumi varētu stāties spēkā, tie vēl ir jāapstiprina Padomei.

Ēku energopatēriņa samazināšana


Ēkas ES rada 40 % enerģijas patēriņa un 36 % siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Dažas no svarīgākajām jomām, kurās jāveic uzlabojumi, ir ēku apkure un dzesēšana, kā arī karstā ūdens padeve mājsaimniecībām - tās veido 80 % no mājsaimniecību enerģijas patēriņa.

Eiropas Komisija 2021. gadā ierosināja atjaunināt ēku energoefektivitātes direktīvu.


2023. gada martā Parlaments atbalstīja plānus līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu būvniecības nozari. Noteikumos par Eiropas ēku energoefektivitātes uzlabošanu ir iekļauti pasākumi, kas palīdzēs samazināt rēķinus par enerģiju un enerģētisko nabadzību, jo īpaši sieviešu vidū, un popularizēs veselīgas iekštelpu vides izveidi.


No 2028. gada visām jaunajām ēkām jābūt nulles emisiju līmenim. Jaunām ēkām, kuras izmanto vai kuras pieder valsts iestādēm, termiņš ir 2026. gads.

Ieguldot renovācijā, ES ēkas var padarīt energoefektīvākas un mazāk atkarīgas no fosilā kurināmā. Tas ļautu līdz 2030. gadam samazināt ēku kopējo enerģijas patēriņu un samazināt emisijas šajā nozarē. Komisijas 2020. gadā ierosinātās Renovācijas viļņa stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam vismaz divkāršot ikgadējo ēku energoefektivitātes atjaunošanas apjomu, veicināt renovāciju vairāk nekā 35 miljonos ēku un radīt līdz 160 000 darbvietu būvniecības nozarē.

Parlaments atjaunina energoefektivitātes noteikumus, lai nodrošinātu, ka ES sasniedz mērķi līdz 2050. gadam panākt neto nulles SEG emisijas.

Ēku energoefektivitāte nedrīkst būt zemāka par D pakāpi


Saskaņā ar skalu no augstākās līdz zemākajai energoefektivitātes pakāpei (no A līdz G) dzīvojamās ēkas līdz 2033. gadam jāuzlabo vismaz līdz D pakāpei, bet nedzīvojamās un sabiedriskās ēkas - līdz 2030. gadam. To var izdarīt, izmantojot siltumizolāciju un uzlabotas apkures sistēmas.


Jāveicina informācijas apmaiņa būvniecības nozarē. Tiesību aktu atjauninājums paredz arī informācijas apriti par energoefektivitāti starp ēku īpašniekiem un iemītniekiem, finanšu iestādēm un valsts iestādēm.


Ēkas, kas pašas ražos saules enerģiju

Atjauninātajā redakcijā ES valstīm būtu arī noteikts pienākums līdz 2028. gadam nodrošināt, ka jaunās ēkās tiek izmantotas saules enerģijas tehnoloģijas, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams. Attiecībā uz dzīvojamām ēkām šis termiņš būtu jānosaka līdz 2032. gadam.


2022. gada decembrī Parlaments atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka ES valstīm ir obligāti jānodrošina, lai atļaujas saules enerģijas iekārtu uzstādīšanai ēkās tiktu izsniegtas viena mēneša laikā.


Pasākumi enerģijas rēķinu samazināšanai

Energo-neefektīvas ēkas bieži vien ir saistītas ar enerģētisko nabadzību un sociālajām problēmām. Neaizsargātās mājsaimniecības parasti tērē proporcionāli vairāk enerģijas, tāpēc ir vairāk pakļautas pieaugošajām cenām. Renovācija var palīdzēt samazināt enerģijas rēķinus un palīdzēt cilvēkiem izkļūt no enerģētiskās nabadzības, bet celtniecības darbi ir dārgi. Parlaments vēlas nodrošināt, lai šo izmaksu ietekme uz neaizsargātām mājsaimniecībām tiktu ierobežota.


Jaunajos noteikumos par ēku energoefektivitāti iekļauti priekšlikumi par valsts līmeņa renovācijas plāniem, kas atvieglotu neaizsargāto mājsaimniecību piekļuvi finansējumam.

Noteikumi par ēku energoefektivitāti neattiecas uz arhitektūras pieminekļiem - valstis var arī šo izņēmumu paplašināt, attiecinot to uz citām ēkām (vēsturiskām, kulta celtnēm). Arī valsts īpašumā esoši sociālie mājokļi var būt izņēmumi, ja renovācijas rezultātā nomas maksa palielinātos vairāk, nekā tiktu ietaupīts enerģijas rēķinos.


Jāfinansē valstu centieni risināt enerģētiskās atkarības problēmu

2022. gada decembrī Parlamenta sarunvedēji panāca provizorisku vienošanos ar ES valstīm. Tā paredz, ka dalībvalstīm, kuras saņem papildu līdzekļus, izmantojot atjauninātus atveseļošanas un noturības plānus, būs jāveic pasākumi enerģijas taupīšanai, tīras enerģijas ražošanai un energopiegāžu ceļu dažādošanai.

Valstu atveseļošanas plānu mērķis ir veicināt neatkarības iegūšanu no Krievijas fosilā kurināmā un zaļo pāreju. Citi pasākumi veicinātu:

  • Ieguldījumus, lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu neaizsargātām mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.
  • Vairāk dalībvalstu līdzekļu ieguldīšanu pārrobežu un vairāku valstu enerģētikas projektos.

Lai pagaidu vienošanās stātos spēkā, tā vēl ir oficiāli jāapstiprina Parlamentam un Padomei.


Sadzīves tehnikas energoefektivitāte

2017. gadā Parlaments apstiprināja vienkāršotas, enerģijas patēriņu atspoguļojošas marķējuma sistēmas ieviešanu sadzīves tehnikai, piemēram, lampām, televizoriem un putekļu sūcējiem, lai patērētājiem būtu vieglāk salīdzināt to energoefektivitāti.

Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana