ES MI akts: pirmā regula mākslīgā intelekta pārvaldībai
Mākslīgā intelekta izmantošanu Eiropas Savienībā nosaka Mākslīgā intelekta akts, pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta likums. Uzzini, kā tas tevi pasargās.
Satura rādītājs
Digitālās pārveides ietvaros Eiropas Savienība vēlējās regulēt mākslīgo intelektu (MI), lai radītu labākus apstākļus šīs novatoriskās tehnoloģijas attīstībai un izmantošanai. MI spēj uzlabot veselības aprūpi un padarīt transportlīdzekļus drošākus un dabai draudzīgākus, kā arī paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti un nodrošināt lētākus un ilgtspējīgākus enerģijas avotus.
MI regulējums Eiropā: pirmais visaptverošais regulējums
2021. gada aprīlī Eiropas Komisija ierosināja pirmo ES normatīvo regulējumu par mākslīgo intelektu. Tajā norādīts, ka MI sistēmas, kuras var izmantot dažādās lietojumprogrammās, jāanalizē un jāiedala atbilstoši riskam, ko tās rada lietotājiem. Noteikumi, kas MI tehnoloģijām jāievēro, atšķiras atkarībā no katras tehnoloģijas riska līmeņa.
Ko Parlaments vēlējās MI tiesību aktos
Parlamenta prioritāte bija nodrošināt, lai Eiropas Savienībā izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas būtu drošas, pārredzamas, izsekojamas, nediskriminējošas un videi draudzīgas. Lai novērstu kaitīgas sekas, MI sistēmas jāpārrauga cilvēkiem, nevis datorprogrammām.
Parlaments arī vēlējās izveidot tehnoloģiski neitrālu, vienotu definīciju terminam "mākslīgais intelekts", ko varētu piemērot arī nākotnes MI sistēmām.
MI akts: dažādi noteikumi dažādiem riska līmeņiem
Jaunie noteikumi izvirza pienākumus pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem atkarībā no MI radītā riska līmeņa. Lai gan daudzu mākslīgā intelekta sistēmu radītais risks ir minimāls, tās ir sistemātiski jāizvērtē.
Nepieņemama riska līmenis
Eiropas Savienībā aizliegtās MI sistēmas ir:
- cilvēku un it īpaši noteiktu neaizsargātu grupu kognitīvo uzvedību manipulējošas sistēmas, piemēram, ar balsi aktivizējamas rotaļlietas, kas bērnos veicina bīstamu uzvedību;
- "sociālo reitingu" sistēmas, proti, cilvēku klasificēšana, pamatojoties uz uzvedību, sociāli ekonomisko stāvokli vai personiskajām īpašībām;
- fizisko personu biometriskā identifikācija un iedalīšana kategorijās;
- reāllaika un attālinātās biometriskās identifikācijas sistēmas, piemēram, seju atpazīšana.
Tiesību aizsardzības nolūkos noteikumi ietver dažus izņēmumus. Ierobežotā skaitā nopietnu gadījumu būs atļautas reāllaika attālinātās biometriskās identifikācijas sistēmas. Savukārt smagu kriminālnoziegumu izpētē pēc tiesas apstiprinājuma varēs izmantot "pagātnes" attālinātās biometriskās identifikācijas sistēmas, lai identificētu cilvēkus ievērojamu laiku pēc kriminālnozieguma izdarīšanas.
Augsta riska līmenis
MI sistēmām, kas negatīvi ietekmē drošību vai pamattiesības, tiks noteikts augsta riska līmenis. Tās tiks iedalītas divās kategorijās:
1) MI sistēmas, ko izmanto produktos, uz kuriem attiecas ES tiesību akti par produktu drošību, piemēram, rotaļlietas, ar aviāciju saistītie produkti, automašīnas, medicīniskās ierīces un lifti.
2) MI sistēmas, kas ietilpst noteiktās jomās, kuras būs jāreģistrē ES datubāzē:
- kritiskās infrastruktūras vadība un darbība;
- izglītība un profesionālā apmācība;
- nodarbinātība, darbinieku vadība un piekļuve pašnodarbinātībai;
- piekļuve būtiskiem privātiem un sabiedriskiem pakalpojumiem un priekšrocībām;
- tiesībaizsardzība;
- migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldība;
- palīdzība tiesību aktu juridiskajā interpretācijā un piemērošanā.
Visas augsta riska MI sistēmas tiks novērtētas pirms laišanas tirgū, kā arī atkārtoti vērtētas visa to dzīves cikla laikā. Cilvēkiem būs tiesības iesniegt sūdzības par MI sistēmām izraudzītajām valsts iestādēm.
Pārredzamības prasības
Ģeneratīvajam MI, piemēram, ChatGPT, būtu jāatbilst pārredzamības prasībām:
- jāatklāj tas, ka saturu ir radījis MI;
- jāizstrādā modelis, lai novērstu nelegāla satura radīšanu;
- jāpublicē MI apmācībai izmantoto ar autortiesībām aizsargāto datu kopsavilkums.
Augstas ietekmes universāliem MI modeļiem, kas varētu radīt sistēmisku risku, piemēram, progresīvajam mākslīgā intelekta modelim GPT-4, būtu jāiztur rūpīga izvērtēšana un par jebkādiem nopietniem atgadījumiem būtu jāziņo Komisijai.
Saturs, kas ir radīts vai modificēts ar AI palīdzību – attēli, audio vai video faili (piemēram, dziļviltojumi) – ir skaidri jāmarķē kā AI radīts, lai lietotāji būtu informēti, kad sastopas ar šādu saturu.
MI inovāciju un jaunuzņēmumu veicināšana Eiropā
Likuma mērķis ir atbalstīt MI inovācijas un jaunuzņēmumus Eiropā, ļaujot uzņēmumiem izstrādāt un testēt universālus AI modeļus pirms to publiskas izlaides.
Tāpēc tajā ir noteikts, ka valstu iestādēm jānodrošina uzņēmumiem AI testēšanas vide, kas simulē reālajai pasaulei tuvus apstākļus. Tas palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) konkurēt augošajā ES mākslīgā intelekta tirgū.
Īstenošana
Parlaments ir izveidojis darba grupu, kas uzraudzīs MI likuma īstenošanu un izpildi. EP deputāti vēlas nodrošināt, ka pieņemtie MI noteikumi veicina digitālās nozares attīstību Eiropā.
Grupa sadarbojas ar Eiropas Komisijas ES MI biroju, kas izveidots, lai precizētu likuma galvenos noteikumus.
ES MI likuma atbilstības grafiks
2024. gada jūnijā ES pieņēma pasaulē pirmos noteikumus par MI. Mākslīgā intelekta likums būs pilnībā piemērojams 24 mēnešus pēc tā stāšanās spēkā, bet dažas tā daļas būs piemērojamas ātrāk:
- Aizliegums izmantot MI sistēmas, kas rada nepieņemamus riskus, stājās spēkā 2025. gada 2. februārī
- Praktiskās vadlīnijas būs piemērojamas deviņus mēnešus pēc stāšanās spēkā
- Noteikumi par vispārējas nozīmes MI sistēmām, kurām jāatbilst pārredzamības prasībām, būs piemērojami 12 mēnešus pēc stāšanās spēkā.
Augsta riska sistēmām būs vairāk laika, lai izpildītu prasības, jo tām noteiktās saistības būs piemērojamas 36 mēnešus pēc noteikumu stāšanās spēkā.
Vairāk par ES digitālajiem pasākumiem
-
Kriptovalūtu radītie draudi un ES tiesību aktu priekšrocības
-
Kibernoziedzības apkarošana: jauno ES kiberdrošības tiesību aktu izskaidrojums
-
Ieguvumi datu apmaiņas veicināšanai ES
-
ES Digitālo tirgu akta un Digitālo pakalpojumu akta skaidrojums
-
Pieci veidi, kā Eiropas Parlaments vēlas aizsargāt tiešsaistes spēļu spēlētājus