Ko ES dara, lai samazinātu gaisa piesārņojumu?

Gaisa kvalitāte ietekmē cilvēku veselību. Parlaments cīnās par stingrākiem noteikumiem piesārņojuma regulēšanai.

Slikta gaisa kvalitāte var izraisīt elpceļu un sirds un asinsvadu slimības, diabētu un vēzi. Tās postošie efekti ietekmē arī bioloģisko daudzveidību, jo tā saindē labību un mežus, radot ievērojamus ekonomiskus zaudējumus.

Virzoties uz ES Zaļajā kursā noteikto nulles piesārņojuma mērķi, Eiropas Parlaments ir ierosinājis līdz 2035. gadam izveidot stingrākus gaisa kvalitātes standartus ar īpašiem mērķiem attiecībā uz daļiņu piesārņotājiem.

Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību

Gadu desmitiem gaisu ir piesārņojis slāpekļa dioksīds, ozons un cietās daļiņas. Šo vielu koncentrācija ir augstāka apdzīvotās teritorijās, it īpaši pilsētās.

Gaisā suspendētās cietās daļiņas

Cietās daļiņas ir atmosfēras aerosols, kas sastāv no dažāda izmēra cietajām daļiņās un/ vai pilieniem. Tās ir ievērojami mazākas par matu un var nonākt asinīs caur elpošanu. Tās sastāv no, piemēram, organiskām ķīmiskajām vielām, putekļiem, kvēpiem un metāliem.

Hroniska pakļaušana to iedarbībai var izraisīt elpceļu un sirds un asinsvadu slimības, kas var būt letālas neaizsargātiem cilvēkiem un var izraisīt arī vēzi. Cieto daļiņu diametrs ir mazāks par 2,5 mikrometriem, un saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2020. gadā to piesārņojums izraisīja priekšlaicīgu nāvi vismaz 238 000 cilvēku Eiropas Savienībā.

Slāpekļa dioksīds

Slāpekļa dioksīds ir ķīmisks savienojums, kas rodas dzinējos, it sevišķi dīzeļdzinējos. Tā iedarbība samazina izturību pret infekcijām un ir saistīta ar hronisku elpceļu slimību pieaugumu un plaušu priekšlaicīgu novecošanos. Slāpekļa dioksīda piesārņojums 2020. gadā Eiropas Savienībā izraisīja 49 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu.

Ozons

Īstermiņā ozona ieelpošana kairina acis, elpceļus un gļotādas. Tā ir īpaši bīstama cilvēkiem, kuri cieš no astmas, un var būt letāla hronisku elpošanas un sirds un asinsvadu slimību gadījumā. 2020. gadā Eiropas Savienībā ozona iedarbības dēļ priekšlaicīgi dzīvību zaudēja 24 000 cilvēku.

Lai gan gaisa piesārņojums joprojām ir aktuāla problēma, tā samazināšanas politika pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir uzlabojusi gaisa kvalitāti Eiropā. No 2005. līdz 2020. gadam cieto daļiņu izraisītas priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits Eiropas Savienībā samazinājās par 45 %.

Bioloģiskās daudzveidības zudums

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras analīzi 2020. gadā Eiropā 59 % mežu un 6 % lauksaimniecības zemes bija pakļauti kaitīgam ozona līmenim. 2019. gadā tā ietekme uz kviešu ražību radīja ekonomiskos zaudējumus 35 Eiropas valstīs. Zaudējumu kopējais apmērs sasniedza aptuveni 1,4 miljardu eiro, un lielākie zaudējumi tika fiksēti Francijā, Vācijā, Polijā un Turcijā.

Uzzini vairāk par to, kas izraisa biodaudzveidības zudumu.

Piesārņojuma avoti

Vairāk nekā puse cieto daļiņu emisiju rodas, apkurei sadedzinot cieto kurināmo. Galvenie cieto daļiņu piesārņojuma avoti Eiropā ir dzīvojamais, komerciālais un institucionālais sektors.

Lauksaimniecība arī ir viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem - tā rada 94 % amonjaka emisiju. Autotransports rada 37 % slāpekļa oksīda emisiju, savukārt lauksaimniecība — 19 %.

Visas šīs emisijas kopš 2005. gada ir samazinājušās, neskatoties uz ievērojamo ES iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Kas ir Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns?

ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns piedalās ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. Eiropas zaļā kursa ietvaros Eiropas Savienība noteikusi mērķi līdz 2050. gadam samazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs nekaitē veselībai un dabiskajām ekosistēmām. Piesārņojumam jābūt tādās robežās, ko planēta spēj izturēt. Mērķī ir noteikti vairāki atskaites punkti, lai to sasniegtu jau līdz 2030. gadam:

• samazināt gaisa piesārņojuma izraisītas priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu par vairāk nekā 55 %,
• par 25 % samazināt ES ekosistēmu daļu, kurā gaisa piesārņojums apdraud bioloģisko daudzveidību,
• samazināt plastmasas atkritumu daudzumu jūrā par 50 % un mikroplastmasu, kas nonāk vidē, par 30 %.

Stingrāki ierobežojumi vairākām gaisu piesārņojošām vielām 2035. gadam

Parlaments 2023. gada 13. septembrī pieņēma nostāju par gaisa kvalitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā. Tajā ierosinātie mērķi attiecībā uz vairākām piesārņojošām vielām, tostarp cietajām daļiņām, slāpekļa dioksīdu, sēra dioksīdu un ozonu, ir stringrāki nekā Komisijas sākotnēji ierosinātie. Stingrāko mērķu nolūks ir nodrošināt, ka gaisa kvalitāte Eiropas Savienībā nav kaitīga cilvēku veselībai, dabas ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai. Komisijas ierosinātie mērķi būtu jāuztver kā starpposma mērķi un jāsasniedz, vēlākais, līdz 2030. gadam.

Nākamie soļi

Padomei jāpieņem sava nostāja, pēc kā Parlaments un Padome sāks sarunas par tiesību akta galīgo tekstu.

Eiropas Parlamenta deputāti ierosina, ka, papildus gaisa kvalitātes plāniem, kas ir nepieciešami, ja ES valstis pārsniedz robežvērtības, visām ES valstīm būtu jāizstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas ceļveži, kuros izklāstīti īstermiņa un ilgtermiņa pasākumi, lai sasniegtu jaunās robežvērtības.