2025. gada Saharova balvas kandidāti

Uzzini, kas ir kandidāti Eiropas Parlamenta 2025. gada Saharova balvai par domas brīvību.

Katru gadu Parlaments piešķir Saharova balvu, lai godinātu izcilas personas un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības, aizsargā minoritāšu tiesības un cīnās par starptautisko likumu, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu. 2024. gada Saharova balvas laureāti bija Venecuēlas opozīcijas līderi.

Kandidātus izvirza politiskās grupas vai vismaz 40 Eiropas Parlamenta deputāti. Šā gada kandidāti tika izvirzīti 2025. gada 23. septembrī ārlietu un attīstības komiteju, kā arī cilvēktiesību apakškomitejas kopīgajā sēdē.

2025. gada Saharova balvas kandidāti

Andžejs Počobuts

Andžeju Počobutu balvai izvirzīja Eiropas Tautas partija un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa. Viņš ir žurnālists, esejists un blogeris no Poļu minoritātes Baltkrievijā, pazīstams ar kritiku pret Aleksandra Lukašenko režīmu un kļuvis par simbolisku figūru cīņā par brīvību un demokrātiju valstī.

Počobuts ir vairākkārt ticis arestēts. 2021. gadā viņš tika aizturēts un notiesāts uz astoņiem gadiem cietumā. Vairākas reizes viņš ticis turēts izolatorā bez atbilstošas medicīniskās aprūpes. Viņa pašreizējais stāvoklis nav zināms, un viņa ģimenei ir liegts Počobutu apmeklēt. Parlaments ir aicinājis nekavējoties un bez nosacījumiem viņu atbrīvot.

Žurnālisti un humānās palīdzības darbinieki konfliktu zonās

Sociālistu un demokrātu grupa ir izvirzījusi žurnālistus un humānās palīdzības darbiniekus konfliktu zonās, kurus pārstāv Palestīnas Preses asociācija, Palestīnas Sarkanā Pusmēness biedrība (PRCS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūra (UNRWA).

Gaza ir atzīta par pasaulē bīstamāko reģionu žurnālistiem. Tajā nogalināti daudzi palestīniešu žurnālisti. Humanitārie darbinieki arī ir cietuši ievērojamus zaudējumus konflikta laikā, kad nāvējoši uzbrukumi skāruši tādas organizācijas kā "World Central Kitchen", PRCS un UNRWA. Šie cilvēki ar savu darbu un upuriem nodrošina starptautisko sabiedrību informētību par kritisko cilvēktiesību situāciju Gazā.

Kreiso grupa arī ir nominējusi žurnālistus Palestīnā, īpaši pieminot Hamzu un Vaelu Eldahduhi, Plestiju Alahadu, Šīrīnu Abuaklehu, “Ain Media” (godinot Jasera Murtažas un Ruždi Saraža piemiņu), kuri pārstāv visus Palestīnā aktīvos žurnālistus.

Bualems Sansals

Franču-alžīriešu rakstnieku Bualemu Sansalu izvirzīja grupa Eiropas patrioti. Bijušais Alžīrijas Rūpniecības ministrijas augstais ierēdnis, viņš sāka rakstīt romānus pēc aiziešanas pensijā. Viņš ir saņēmis vairākas literatūras balvas un ir pazīstams ar savu kritiku pret islāmu un Alžīrijas valdību.

2024. gada novembrī Sansals tika arestēts Alžīrijā par „nacionālās vienotības graušanu” pēc intervijas Francijas medijiem. 2025. gada martā viņš tika notiesāts uz pieciem gadiem cietumā, neskatoties uz veselības problēmām un bez sava Francijas advokāta klātbūtnes. Spriedums tika apstiprināts arī pēc apelācijas. Eiropas Parlaments un Francijas Nacionālā asambleja ir aicinājuši nekavējoties atbrīvot viņu.

Serbijas studenti

Grupa „Renew Europe” ir nominējusi serbu studentus, kuri 2024. gada 1. novembrī pēc dzelzceļa stacijas nojumes sabrukuma Novi Sadā, Serbijā, uzsāka valsts mēroga protestus. Šī traģēdija, kurā gāja bojā 16 cilvēki, bija saistīta ar iespējamu sistēmisku korupciju un infrastruktūras nekopšanu. Tā izraisīja valsts mēroga klusējošos protestus, pieprasot atbildību.

Kustība ir pārvarējusi ideoloģiskās un politiskās atšķirības un tagad tajā piedalās akadēmiskais personāls un studenti, lauksaimnieki, mākslinieki, žurnālisti, taksometru vadītāji, inženieri un citi. Tās kulminācija bija 2025. gada 15. martā, kad Belgradā pulcējās vairāk nekā 350 000 cilvēku, veidojot lielāko demonstrāciju Serbijas vēsturē kopš Dienvidslāvijas pastāvēšanas beigām.

Budapeštas praids

Budapeštas praidu ir nominējusi Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa, kā arī Marks Angels (S&D, Luksemburga), Kims van Sparrentaks (Zaļie/EFA, Nīderlande) un 43 citi Eiropas Parlamenta deputāti. Neskatoties uz Ungārijas valdības paziņoto aizliegumu, 2025. gada Budapeštas praids pulcēja vislielāko dalībnieku skaitu pasākuma vēsturē un kļuva par septīto lielāko praida gājienu Eiropā.

Neraugoties uz iespējamo policijas iejaukšanos, naudas sodiem un cietumsodu risku, gājiens uzsvēra pulcēšanās un vārda brīvību. Apvienojot LGBTQ aktīvistu kustību ar atzītu NVO atbalstu, ņemot vērā pieaugošos valdības ierobežojumus, pasākums ir veicinājis demokrātisko vērtību un pilsonisko brīvību aizstāvību Ungārijā.

Čārlijs Kērks

Čārlijs Kērks, kuru izvirzīja grupa „Suverēnu nāciju Eiropa”, bija amerikāņu pilsoniskais aktīvists un publiskais runātājs, organizācijas „Turning Point USA” (TPUSA) līdzdibinātājs un izpilddirektors. Organizācija tika dibināta 2012. gadā, lai iesaistītu studentus un jaunos vēlētājus. Čarlija vadībā TPUSA spēlēja nozīmīgu lomu jauniešu politiskajā līdzdalībā un debatēs par vārda brīvību universitāšu kampusos.

2025. gada 10. septembrī Čarlijs Kērks tika nošauts ārā notiekoša pasākuma laikā Jūtas ielejas universitātē. Šis slepkavības gadījums ir izpelnījies plašu nosodījumu un izceļ bažas par vārda brīvības apdraudējumu.

Mzia Amaglobeli un Gruzijas demokrātiju atbalstošā protesta kustība

Mziu Amaglobeli un Gruzijas demokrātijas atbalsta protesta kustību izvirzīja Rasa Juknevičienė (EPP, Lietuva) un 60 citu Eiropas Parlamenta deputātu. Mzia Amaglobeli, gruzīnu žurnāliste un tiešsaistes mediju direktore, 2025. gadā tika aizturēta par dalību pretvalstiskā protestā un ieslodzīta cietumā uz diviem gadiem, pamatojoties uz politiski motivētiem apsūdzības punktiem.

Kā pirmā sieviete, kas kopš Gruzijas neatkarības iegūšanas ir kļuvusi par politisko ieslodzīto, un kā vārda brīvības cīnītāja, viņa ir kļuvusi par Gruzijas demokrātijas atbalstošās protesta kustības simbolu, kas pēc 2024. gada oktobra vēlēšanām cīnās pret "Gruzijas sapņa" režīmu.

Balvas vēsture

Kopš 1988. gada ikgadējā Saharova balva par domas brīvību tiek piešķirta personām un organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības. Balva, kas nosaukta padomju fiziķa un politiskā disidenta Andreja Saharova vārdā, ir 50 000 eiro vērtībā.

Soli pa solim 

• 16. oktobris: Ārlietu un attīstības komitejas balso, lai noteiktu trīs finālistus;
• 22. oktobris: Politisko grupu vadītāji un Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola lemj par 2025. gada laureātu;
• 16. decembris: Strasbūrā notiek Saharova balvas pasniegšanas ceremonija.