Katra ES iestāde un dalībvalstis rūpīgi pārbauda ES budžetu. Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Parlaments veic detalizētas pārbaudes dažādos līmeņos. Parlaments katru gadu pārbauda budžeta izpildi, lai par to sniegtu apstiprinājumu Eiropas Komisijai, citām ES iestādēm un decentralizētajām ES aģentūrām.

Juridiskais pamats

Mērķi

Nodrošināt budžeta operāciju un finanšu kontroles sistēmu likumību, precizitāti un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību (ievērojot taupības, lietderīguma un efektivitātes principus), Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Parlamentam visu laiku pārliecinoties par to, ka mērķi tiek sasniegti (izpildes kritēriji).

Sasniegumi

A. Kontrole dalībvalstu līmenī

Ieņēmumu un izdevumu sākotnējo kontroli lielākoties veic dalībvalstu iestādes. Tās ir saglabājušas savas pilnvaras, it īpaši attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem (sk. faktu lapu 1.4.1.) – jomā, kurā to rīcībā ir vajadzīgās procedūras attiecīgo summu iekasēšanai un kontrolei. Budžeta kontrole arī tiek veikta, cīnoties pret pārkāpumiem un krāpšanu (sk. faktu lapu 1.4.6.). Dalībvalstu iestādes vispirms pārbauda arī to instrumentu darbības izdevumus, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds (kas kopā veido struktūrfondus), kā arī Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

B. Kontrole ES līmenī

1. Iekšējā kontrole

Visās iestādēs kontroli veic kredītrīkotāji un grāmatveži, bet pēc tam – attiecīgās iestādes iekšējais revidents.

2. Ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta (sk. faktu lapu 1.3.12.)

Ārējo kontroli veic valstu revīzijas palātas un Eiropas Revīzijas palāta, kas saskaņā ar LESD 287. pantu katru gadu iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai detalizēti izstrādātus ziņojumus, proti:

  • deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (t. s. ticamības deklarāciju);
  • gada pārskatu par vispārējā budžeta izpildi, tostarp par visu iestāžu un izpildaģentūru budžeta izpildi;
  • īpašos gada ziņojumus par ES aģentūrām un struktūrām;
  • īpašos ziņojumus par specifiskiem jautājumiem (snieguma un atbilstības revīzijas);
  • atzinumus (par jauniem vai grozītiem tiesību aktiem, kas būtiski ietekmē ES finanšu pārvaldību);
  • pārskatus, kas aptver politikas jomu un pārvaldības jautājumus, analizē jomas vai jautājumus, kas vēl nav revidēti, vai izveido faktu bāzi par konkrētiem tematiem;
  • pēc divus gadus ilgā izmēģinājuma projekta Revīzijas palāta publicēja ziņojumu par ES budžeta vispārējo sniegumu attiecīgi 2019. un 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās.

Revīzijas palāta arī regulāri sagatavo ziņojumus par aizņēmumu un aizdevumu darījumiem un Eiropas Attīstības fondu (EAF), kas sākot ar 2021.-2027. gada DFS ir iekļauts ES budžetā.

3. Politiskā kontrole, ko veic Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā Budžeta kontroles komiteja atbild par Parlamenta nostājas sagatavošanu un it īpaši par:

  • ES budžeta un EAF izpildes kontroli (līdz 2020. gadam ieskaitot);
  • lēmumu sagatavošanu par budžeta izpildes apstiprināšanu, tostarp iekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;
  • ES, tās iestāžu un visu ES finansēto organizāciju finanšu pārskatu un bilances slēgšanu, iesniegšanu un revīziju;
  • Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (sk. faktu lapu 1.3.15.);
  • rentabilitātes kontroli attiecībā uz dažādiem ES politikas virzienu īstenošanā izmantotiem ES finansējuma veidiem;
  • Revīzijas palātas locekļu iecelšanu, ņemot vērā tās ziņojumus;
  • ES budžeta izpildē konstatēto krāpšanas un pārkāpumu gadījumu izskatīšanu, šādu gadījumu novēršanai un izmeklēšanas ierosināšanai paredzētu pasākumu pieņemšanu, kā arī ES vispārējo finanšu interešu aizsardzību.

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra

Reizi gadā Parlaments pēc tam, kad ir izskatījis Komisijas ģenerāldirektorātu darbības pārskatus, Komisijas pārvaldības un izpildes gada ziņojumu, novērtējuma ziņojumu (saskaņā ar LESD 318. pantu), Revīzijas palātas gada pārskatu, kā arī Komisijas un citu iestāžu sniegtās atbildes uz Parlamenta jautājumiem (LESD 319. pants), saskaņā ar Padomes ieteikumu sniedz Komisijai apstiprinājumu par n-2 gada budžeta izpildi. Budžeta kontroles komitejas locekļi izstrādā Parlamenta nostāju attiecībā uz Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem, kas parasti tiek noformēta kā darba dokumenti, kuros sniegtas norādes galvenajam referentam budžeta izpildes apstiprināšanas jautājumā. Komisijai un citām iestādēm ir pienākums rīkoties saskaņā ar Parlamenta konstatējumiem, kas izklāstīti tā rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu (LESD 319. panta 3. punkts un Finanšu regulas 262. pants). Parlaments sniedz ikgadējo budžeta izpildes apstiprinājumu pārējām iestādēm un decentralizētajām aģentūrām. Parlamenta lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu un rezolūcija par ES vispārējā budžeta I iedaļas (Eiropas Parlaments) izpildi tiek adresēti Parlamenta priekšsēdētājam.

Ziņojumus par budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments parasti izvērtē plenārsesijā līdz katra gada 15. maijam (Finanšu regulas 260. pants). Tādējādi balsošana par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, izņemot ārkārtas gadījumus, notiek maija sesijā, bet gadījumā, ja apstiprinājuma sniegšana tiek atlikta, – oktobra sesijā. Ja priekšlikumu apstiprināt budžeta izpildi neatbalsta vairākums vai ja Parlaments nolemj atlikt lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu, tas informē attiecīgās iestādes vai aģentūras par iemesliem, kāpēc lēmums ticis atlikts. Attiecīgajām iestādēm vai aģentūrām ir nekavējoties jāveic pasākumi, lai novērstu šķēršļus, kas kavē pieņemt lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu. Pēc sešiem mēnešiem Budžeta kontroles komiteja iesniedz jaunu ziņojumu, kurā iekļauts jauns priekšlikums par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu vai noraidīšanu.

Eiropas Parlamenta loma

A. Pilnvaru paplašināšanās

Laikposmā no 1958. gada līdz 1970. gadam Parlamentu informēja par Padomes lēmumiem sniegt Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi. 1971. gadā tas ieguva tiesības apstiprināt budžeta izpildi kopā ar Padomi. Kopš 1977. gada 1. jūnija, kad stājās spēkā 1975. gada 22. jūlija Līgums, tikai Parlaments var apstiprināt budžeta izpildi pēc tam, kad ir saņēmis Padomes ieteikumu. Turklāt Parlaments ar tā attiecīgo komiteju starpniecību veic Eiropas Komisijas komisāru amata kandidātu uzklausīšanu, un Budžeta kontroles komiteja veic Revīzijas palātas locekļu amata kandidātu, izraudzīto Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektora amata kandidātu un OLAF Uzraudzības komitejas locekļu amata kandidātu uzklausīšanu. Šos amatus nedrīkst aizpildīt bez attiecīgo amata kandidātu uzklausīšanas Parlamentā. Visbeidzot jāpiemin, ka OLAF ģenerāldirektoru ieceļ Komisija pēc apspriešanās ar Parlamentu un Padomi un ka biroja Uzraudzības komitejas locekļus izraugās Parlaments, Padome un Komisija, savstarpēji vienojoties.

B. Budžeta izpildes apstiprinājuma pielietojums

Parlaments var nolemt atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu, ja tas nav apmierināts ar konkrētiem Komisijas veiktās budžeta pārvaldības aspektiem. Atteikumu apstiprināt budžeta izpildi var pielīdzināt Komisijas demisijas pieprasījumam. Šādi draudi tika īstenoti 1998. gada decembrī: pēc balsojuma plenārsēdē, kurā noraidīja priekšlikumu par budžeta izpildes apstiprināšanu, tika izveidota piecu neatkarīgu ekspertu grupa, kas veica izmeklēšanu par Komisijai izvirzīto apsūdzību krāpšanā, sliktā pārvaldībā un nepotismā. 1999. gada 16. martā visi komisāri kolektīvi atkāpās no amata.

Saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi ir jāņem vērā, ka Parlaments 2011. un 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās ieviesa divus jaunus elementus: izdevumu likumības un pareizības pārbaudi, ko papildina ar snieguma novērtējumu (LESD 318. pants), proti novērtējuma ziņojumu par ES finansēm, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, un noteikumu, kas paredz, ka lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu var līdzsvarot ar atrunām attiecībā uz konkrētām politikas jomām. 2019. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā Revīzijas palātai pirmo reizi četru gadu laikā nācās sniegt negatīvu atzinumu par pārskatiem pakārtoto izdevumu likumību un pareizību. Tomēr Revīzijas palāta savā pirmajā ziņojumā par ES budžeta vispārējo sniegumu konstatēja, ka ir ieviestas apmierinošas procedūras. Parlaments atbalstīja Revīzijas palātas ierosinājumu vēl vairāk uzlabot Komisijas sniegtās informācijas kvalitāti un uzsvēra, ka rezultātu un ietekmes rādītāji ir piemērotāki snieguma novērtēšanai nekā ieguldījuma un tiešo rezultātu rādītāji.

Lai gan Līgums attiecas tikai uz Komisijai sniedzamo budžeta izpildes apstiprinājumu, pārredzamības un demokrātiskas kontroles labad Parlaments sniedz atsevišķus budžeta izpildes apstiprinājumus pārējām iestādēm un struktūrām un visām aģentūrām vai līdzīgām struktūrvienībām (decentralizētu aģentūru un publiskā un privātā sektora partnerību budžeta izpildes apstiprināšanas noteikumi ir iekļauti to dibināšanas regulās). Tā kā Padome nesadarbojas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, Parlaments kopš 2009. gada atsakās sniegt Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi.

2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā Parlaments arī pārbaudīja trūkumus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) budžeta un finanšu pārvaldībā un konstatēja, ka aģentūras paskaidrojumi ir nepilnīgi. Parlaments nolēma atlikt Frontex budžeta izpildes apstiprināšanu no 2021. gada pavasara uz 2021. gada 21. oktobri, kad plenārsēdē balsoja par apstiprinājuma sniegšanu aģentūrai, bet rezervē iekļāva 90 miljonus EUR jeb aptuveni 12 % no aģentūras kopējā budžeta. Šos rezervē iekļautos līdzekļus var izmantot tikai tad, ja Frontex izpilda konkrētus nosacījumus, proti, pieņem darbā 20 trūkstošus pamattiesību uzraudzības speciālistus un trīs izpilddirektora vietniekus, kuriem jābūt pietiekami kvalificētiem, lai šos amatus ieņemtu, kā arī izveido mehānismu ziņošanai par nopietniem incidentiem pie ES ārējām robežām un funkcionējošu pamattiesību uzraudzības sistēmu. Nākamajā 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā Parlaments atlika lēmuma pieņemšanu par Frontex pārskatiem, jo uzskatīja, ka Frontex nav izpildījusi nosacījumus, ko Parlaments bija noteicis 2021. gada oktobrī. Turklāt aģentūrai joprojām bija jāreaģē uz ES Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) konstatējumiem saistībā ar izmeklēšanu par aizskarošu izturēšanos, pārkāpumiem un migrantu promraidīšanu un jāziņo Parlamentam par paveikto.

Kā minēts iepriekš, Komisijai, pārējām iestādēm un decentralizētajām aģentūrām ir jāziņo par pasākumiem, ko tās veikušas, ņemot vērā Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās izklāstītos apsvērumus. Dalībvalstīm jāinformē Komisija par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar Parlamenta apsvērumiem, un Komisijai tie jāņem vērā, gatavojot paveiktā darba pārbaudes ziņojumu (Finanšu regulas 262. pants).

Arī Parlamenta specializētās komitejas dod savu ieguldījumu, lai nodrošinātu ES līdzekļu efektīvu izlietojumu, tādējādi nodrošinot arī ES nodokļu maksātāju interešu ievērošanu. Turklāt Budžeta kontroles komitejas locekļi vairākkārt ir tikušies ar dalībvalstu parlamentu atbilstošo komiteju, kā arī dalībvalstu revīzijas iestāžu un muitas dienestu pārstāvjiem.

Lisabonas līgumā savukārt ir nostiprināti kontroles mehānismi, kurus piemēro ES programmās gūtajiem rezultātiem, un Komisijai turklāt ir noteikts pienākums ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras satvarā iesniegt Parlamentam un Padomei visaptverošu novērtējuma ziņojumu, kas sagatavots, ņemot vērā minēto iestāžu apsvērumus.

Plašāka informāciju par šo jautājumu ir atrodama Budžeta kontroles komitejas tīmekļa vietnē.

 

Diána Haase