Budžeta procedūra

Šajā faktu lapā ir izskaidrots, kas ir ES budžets un kādi ir budžeta procedūras mērķi, budžeta procedūras juridiskais pamats, budžeta procedūras galvenie posmi, ES budžeta procedūras attīstība kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, Parlamenta loma budžeta veidošanā, kā arī strukturētie satvari un koordinācija, kas saistīta ar ES budžeta pārvaldību.

Juridiskais pamats

Budžeta procedūras pamatā ir galvenie ES līgumi, regulas un nolīgumi, kas nosaka to, kā budžets tiek sagatavots, pieņemts un pārvaldīts, lai nodrošinātu pārredzamību, sadarbību un pareizu finanšu pārvaldību.

  • Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. pantā ir izklāstīts ES gada budžeta pieņemšanas process, nosakot Komisijas, Parlamenta un Padomes uzdevumus un sadarbību.
  • Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantā noteikts, ka ES budžeta noteikumi attiecas arī uz Euratom.
  • Finanšu regulas 39. līdz 55. pantā ir noteikta budžeta projekta izstrādes procedūra un budžeta struktūra.
  • Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību un pareizu finanšu pārvaldību paredz satvaru Komisijas, Parlamenta un Padomes efektīvai sadarbībai, nodrošinot pārredzamu un atbildīgu budžeta pārvaldību.
  • Kāda ir ES budžeta procedūra?

    ES budžets ir Eiropas Savienības gada finanšu plāns. Tas finansē politikas pasākumus un programmas, kas dod labumu cilvēkiem, reģioniem un nozarēm visā ES – no pētniecības un klimatrīcības līdz lauksaimniecībai, izglītībai un ārējam atbalstam. Lai gan ES budžets ir salīdzinoši neliels salīdzinājumā ar valstu budžetiem, tam ir plašs tvērums un tas ir jāpārvalda rūpīgi, pārredzami un atbildīgi. Gada budžeti ir daļa no ilgtermiņa finanšu plāniem, kurus sauc par daudzgadu finanšu shēmām un kuros izklāstītas ES budžeta prioritātes un izdevumu ierobežojumi vairāku gadu garumā.

    ES budžeta procedūra ir strukturēts process, kurā tiek ierosināts, apspriests un pieņemts ES gada budžets. Komisija sagatavo sākotnējo budžeta priekšlikumu, tad Padome un Eiropas Parlaments to izskata un groza, un kopā pieņem galīgo redakciju.

    Šī procedūra palīdz nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek izlietoti efektīvi un atbildīgi un atspoguļo ES pilsoņu prioritātes un vajadzības. Ievērojot pārredzamu un uz sadarbību vērstu procesu, budžeta procedūrai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu uzticēšanos tam, kā tiek pārvaldīti un izlietoti ES resursi.

    Mērķi

    ES budžeta procedūrai ir divi galvenie mērķi:

    • izlemt, cik daudz naudas ES var tērēt katru gadu,
    • piešķirt šo naudu dažādiem politikas pasākumiem un programmām.
    • Procedūra ietver ES gada budžeta sagatavošanu, apspriešanu un pieņemšanu.

      Kad budžeta procedūra ir pabeigta un gada budžets ir pieņemts, budžetu izpilda attiecīgajā budžeta gadā, proti, nauda tiek piešķirta konkrētiem mērķiem (par kuriem uzņemtas saistības) un tiek veikti faktiskie maksājumi.

      Pēc tam, kad budžeta gads ir beidzies, ES izdevumi tiek rūpīgi pārbaudīti ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, kurā Parlaments lemj, vai iepriekšējā gada līdzekļi ir izlietoti pareizi, un apstiprina galīgos pārskatus.

      Sīkāku informāciju atradīsiet šādās faktu lapās:

      • budžeta izpilde (1.4.4),
      • ES izdevumi (1.4.2),
      • budžeta kontrole (ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra) (1.4.5).
      • Kā darbojas budžeta procedūra?

        ES gada budžetu ierosina Komisija, un Parlaments un Padome to pieņem kopīgi saskaņā ar grafiku, par kuru panākta vienošanās. Parlaments un Padome kopā veido budžeta lēmējinstitūciju.

        LESD 314. pantā ir izklāstīti posmi un maksimālie termiņi, kas ir piemērojami budžeta procedūras laikā. Tomēr pirms procedūras sākšanas katru gadu iestādes vienojas par grafiku, kas jāievēro praksē. Procedūra sastāv no vairākiem posmiem.

        A. Komisija ierosina budžeta projektu

        Parlaments un Komisija vispirms nosaka savas izdevumu prioritātes nākamajam gadam. Pēc tam Komisija sagatavo budžeta projektu un nosūta to Parlamentam un Padomei. Lai gan projekts oficiāli ir jāiesniedz līdz 1. septembrim, praksē tas parasti ir gatavs agrāk – maija beigās vai jūnija sākumā.

        Komisija vēlāk var atjaunināt budžeta projektu, ja rodas jaunas norises, taču šīs izmaiņas ir jāveic pirms zemāk izklāstītā 4. posma. Praksē Komisija to dara katru gadu, parasti oktobra sākumā, izmantojot tā dēvēto grozījumu vēstuli.

        B. Padome pieņem savu nostāju

        Padome izskata budžeta projektu un nosūta savu nostāju Parlamentam. Praksē Padome vienmēr ierosina izmaiņas budžeta projektā. Padomei ir skaidri jāpaskaidro Parlamentam savu lēmumu iemesli.

        Lai gan oficiāli termiņš ir 1. oktobris, Padome parasti savu nostāju Parlamentam nosūta agrāk, proti, līdz jūlija beigām.

        C. Parlaments atbild

        Parlamentam jāatbild 42 dienu laikā. Tas var:

        • apstiprināt Padomes nostāju;
        • atteikties pieņemt lēmumu, un tādā gadījumā budžetu uzskata par pieņemtu;
        • ierosināt izmaiņas grozījumu veidā.
        • Ja Parlaments ierosina izmaiņas, ko praksē tas vienmēr arī dara, grozītais projekts tiek nosūtīts atpakaļ Padomei un Komisijai. Šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājam, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju, nekavējoties jāsasauc Samierināšanas komiteja.

          Ja Padome 10 dienu laikā pieņem Parlamenta veiktās izmaiņas, budžets tiek pieņemts.

          D. Ja Padome un Parlaments tam nepiekrīt – Samierināšanas komiteja

          Samierināšanas komitejā ir 27 pārstāvji no Padomes un 27 pārstāvji no Parlamenta. Pēc komitejas sasaukšanas tai ir 21 diena, lai nāktu klajā ar kompromisu.

          Kompromiss ir jāatbalsta ar Padomes pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu un Parlamenta pārstāvju balsu vairākumu.

          Procesā piedalās arī Komisija, palīdzot pārvarēt jebkādas domstarpības starp Parlamentu un Padomi.

          1. Standarta iznākumi

          Praksē pēc komitejas sasaukšanas ir divi standarta rezultāti:

          vienošanās: Parlamenta un Padomes pārstāvji Samierināšanas komitejā vienojas par kompromisu. Pēc tam abām iestādēm ir 14 dienas, lai oficiāli apstiprinātu kompromisa budžeta kopīgo dokumentu;

          nespēja vienoties: ja 21 dienas laikā kompromiss netiek panākts, Komisijai ir jāierosina jauns budžeta projekts un process atsākas no 1. posma.

          Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Samierināšanas komitejai nav izdevies panākt vienošanos četras reizes (par 2011., 2013., 2015. un 2019. gada budžetu). Katru reizi nobeigumā tika pieņemts Komisijas jaunais budžeta projekts, kur bija iekļautas jomas, par kurām vienošanās tika panākta pirmajā kārtā.

          2. Citi iespējamie iznākumi

          Saskaņā ar LESD teorētiski ir iespējami citi iznākumi, bet praksē tie nenotiek. Proti:

          • ja Parlaments kompromisu noraida, Komisijai ir jāierosina jauns budžeta projekts neatkarīgi no Padomes nostājas. Praksē nekad nav noticis tā, ka Parlamenta pārstāvji ir vienojušies par kompromisa tekstu, bet Parlaments kopumā vienošanos noraida;
          • ja Parlaments kompromisu apstiprina, bet Padome to noraida:
            • kompromisa tekstu pieņem tādu, kāds tas ir, vai
            • Parlaments var balsot, lai atkārtoti apstiprinātu daļu vai visu savu sākotnējo nostāju par Komisijas budžeta projektu;
            • ja Parlaments balso, lai atkārtoti apstiprinātu daļu vai visu savu sākotnējo nostāju, un panāk vajadzīgo balsu vairākumu, šos grozījumus iekļauj kopīgajā dokumentā, kuru pēc tam uzskata par pieņemtu. Lai gan teorētiski tas ir iespējams, praksē nekad nav bijis situācijas, kad Padomes pārstāvji ir vienojušies par kompromisa tekstu, bet Padome kopumā vienošanos noraida. Jebkurā gadījumā tas nebūtu Padomes interesēs noraidīt kompromisu, kamēr Parlaments to apstiprina, jo tas dotu Parlamentam iespēju stiprināt savu pozīciju;
            • ja vienošanās netiek panākta līdz finanšu gada sākumam, LESD ir paredzēts, ka līdz vienošanās panākšanai var piemērot pagaidu sistēmu, ko dēvē par provizoriskajām divpadsmitdaļām. Provizorisko divpadsmitdaļu sistēma ir izmantota četras reizes – 1980., 1985., 1986. un 1988. gadā;
            • Padome ar zināmiem nosacījumiem var atļaut izdevumus, kas pārsniedz vienu divpadsmitdaļu, kā noteikts LESD 315. pantā un sīki izklāstīts Finanšu regulas 16. pantā. Šādos gadījumos:
              • Komisijai ir jāierosina šis palielinājums,
              • Parlamentam ir 30 dienas, lai izlemtu, vai tas vēlas samazināt Padomes apstiprinātos papildu izdevumus.
              • E. Budžets ir pieņemts

                Tiklīdz Parlaments un Padome ir vienojušies apstiprināt budžeta projektu vai kompromisa budžetu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

                F. Budžeta grozījumu projekti

                Nenovēršamu, ārkārtas vai neparedzētu apstākļu gadījumā (kā izklāstīts Finanšu regulas 44. pantā) Komisija var ierosināt budžeta grozījumu projektus. Šo priekšlikumu mērķis ir grozīt pieņemto budžetu, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības un norises.

                Budžeta grozījumu apstiprināšanai un izpildei piemēro tādus pašus noteikumus kā vispārējam budžetam, lai gan budžeta grozījumi gandrīz visos gadījumos tiek pieņemti bez izmaiņām. 2024. gadā tika pieņemti pieci budžeta grozījumi.

                Samierināšanas komitejas kopīgā dokumenta apstiprināšana

                Nostāja attiecībā uz kopīgo dokumentu Parlaments Padome Iznākums
                + = pieņemt
                − = noraidīt
                nav = lēmums netika pieņemts
                + + Kopīgais dokuments ir pieņemts.
                − Parlaments var apstiprināt savu nostāju.
                nav Kopīgais dokuments ir pieņemts.
                nav + Kopīgais dokuments ir pieņemts.
                − Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.
                nav Kopīgais dokuments ir pieņemts.
                − + Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.
                − Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.
                nav Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.

                ES budžeta procedūra gadu gaitā ir būtiski mainījusies. Šodien Eiropas Parlaments kopā ar Padomi uzņemas pilnu atbildību par ES gada budžeta pieņemšanu. Taču tā nav bijis vienmēr.

                A. Pirmsākumi

                Līdz 1970. gadam tikai Padomei bija pilnvaras lemt par ES budžetu. Parlaments varēja tikai sniegt atzinumu (apspriežu procedūra). Tas sāka mainīties ar diviem svarīgiem līgumiem:

                • 1970. gadā ar Luksemburgas līgumu Parlamentam tika piešķirts pēdējais vārds attiecībā uz “neobligātajiem izdevumiem”. Tie tika definēti kā izdevumi, kas neizriet no līgumiem un saistītajiem tiesību aktiem. 1970. gadā neobligātie izdevumi veidoja aptuveni 8 % no budžeta, bet laika gaitā tie ievērojami palielinājās, līdz 2010. gadam pārsniedzot 60 % no budžeta;
                • 1975. gadā ar Briseles līgumu Parlamentam tika piešķirtas tiesības noraidīt visu ES budžetu kopumā.
                • B. Galvenās izmaiņas līdz ar Lisabonas līgumu

                  2009. gadā Lisabonas līgums iezīmēja pagrieziena punktu, jo ar to:

                  • tika atcelts obligāto un neobligāto izdevumu nošķīrums;
                  • tika ieviests katrai iestādei viens budžeta projekta lasījums, proti, tagad gan Padome, gan Parlaments budžeta priekšlikumu izskata un par to balso tikai vienu reizi, nevis divās izskatīšanas un grozīšanas kārtās;
                  • tika izveidota budžeta koplēmuma procedūra, piešķirot Parlamentam un Padomei līdzvērtīgas pilnvaras budžeta pieņemšanā.
                  • Šī reforma racionalizēja procedūru un padarīja to efektīvāku un pārredzamāku.

                    Eiropas Parlamenta loma

                    A. Pilnvaras saskaņā ar LESD 314. pantu

                    Parlamentam tagad ir kopīgas pilnvaras ar Padomi noteikt kopējos budžeta izdevumus.

                    Var pat uzskatīt, ka Parlamenta nostājai ir lielāks spēks par Padomes nostāju, jo Padome nevar pieņemt budžetu, ja Parlaments to neatbalsta, savukārt Parlaments atsevišķos apstākļos var pieņemt budžetu pat tad, ja Padome tam nepiekrīt.

                    Tomēr tas ir diezgan maz ticams, un jauno budžeta procedūru vislabāk var raksturot kā līdzsvarotu koplēmuma procesu, kurā gan Parlamentam, gan Padomei ir vienādas lomas, lemjot par visiem ES izdevumiem.

                    B. Parlamenta stratēģiskā ietekme uz ES budžetu

                    Parlamenta spēja noraidīt budžetu uzsver tā ietekmi un atbildību, nodrošinot, ka finanšu plāni atbilst tā prioritātēm un ES pilsoņu interesēm. Gadu gaitā Parlaments šo varu ir izmantojis selektīvi un stratēģiski.

                    Kopš Parlaments 1975. gadā ieguva pilnvaras noraidīt visu budžetu kopumā, tas to ir noraidījis divas reizes – 1979. gada decembrī un 1984. gada decembrī.

                    C. 2026. gada budžets

                    Parlaments un Padome 2025. gada 15. novembrī pirms samierināšanas termiņa panāca provizorisku vienošanos par 2026. gada budžetu. Padome galīgo budžetu pieņēma 2025. gada 24. novembrī, un Parlaments to apstiprināja 2025. gada 26. novembra plenārsēdē. 2026. gada budžetā kopumā ir paredzēti 192,8 miljardi EUR saistību apropriācijās un 190,1 miljardi EUR maksājumu apropriācijās.

                    Sarunās Parlaments ES 2026. gada budžetam nodrošināja papildu finansējumu 372,7 miljonu EUR apmērā salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Šis papildu finansējums 2026. gada budžetam tiks novirzīts šādām galvenajām prioritātēm:

                    • konkurētspējas palielināšana un pārrobežu infrastruktūras uzlabošana,
                    • koordinācijas un reaģēšanas uz katastrofām uzlabošana,
                    • aizsardzības gatavība un militārā mobilitāte,
                    • ES dienvidu un austrumu kaimiņreģioni un humānā palīdzība,
                    • iespēju radīšana jaunajiem lauksaimniekiem,
                    • robežu pārvaldība,
                    • vides un klimata pasākumu programma,
                    • veselība,
                    • jauniešu mobilitāte (Erasmus+).
                    • Finansējums arī palīdz atmaksāt ar Covid-19 saistītās aizņēmumu izmaksas, kas ir divreiz lielākas par Komisijas sākotnēji prognozēto summu. Tomēr sarunās Eiropas Parlaments nodrošināja, ka šīs neparedzētās izmaksas neietekmēs galvenās prioritātes.

                      ES budžeta procedūras koordinēšana

                      Efektīva ES budžeta pārvaldība ir atkarīga no koordinētiem satvariem un politikas nostādnēm. Iestāžu nolīgumi, daudzgadu finanšu shēmas un Eiropas pusgads ir būtiski, lai nodrošinātu, ka ES izdevumi ir labi saplānoti, nepārsniedz apstiprinātos limitus un ka ekonomikas politika ir konsekventa visā ES.

                      A. Daudzgadu finanšu shēmas

                      Daudzgadu finanšu shēmas (1.4.3) ir ilgtermiņa finanšu plāni, kuros izklāstītas ES budžeta prioritātes un izdevumu limiti vairāku gadu garumā. Daudzgadu finanšu shēmas neaizstāj ikgadējo budžeta procedūru, bet nodrošina strukturētu pieeju finanšu plānošanai un stabilitātei. Pašreizējā daudzgadu finanšu shēma aptver laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam.

                      Saskaņā ar Lisabonas līgumu un Finanšu regulu gada budžetam ir jāatbilst daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem limitiem, kuros savukārt ir jāievēro izdevumu ierobežojumi, kas noteikti lēmumā par pašu resursiem.

                      B. Iestāžu nolīgumi par budžeta disciplīnu

                      Pēc atkārtotiem strīdiem par budžeta izpildes juridisko pamatu iestādes 1982. gadā pieņēma kopīgu deklarāciju, lai palīdzētu precizēt un racionalizēt budžeta procedūru.

                      Tā rezultātā tika noslēgti vairāki iestāžu nolīgumi, kas aptver dažādus laikposmus no 1988. līdz 2013. gadam, un jaunākais iestāžu nolīgums 2021.–2027. gadam stājās spēkā 2020. gada decembrī. Šie nolīgumi ir ievērojami uzlabojuši budžeta procedūras darbību.

                      Pašreizējā iestāžu nolīguma mērķi ir:

                      • nodrošināt ES budžeta disciplīnu,
                      • uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību,
                      • uzlabot iestāžu sadarbību budžeta jautājumos,
                      • nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.
                      • Tajā ir arī izklāstīts plāns jaunu pašu resursu ieviešanai, lai segtu ES Atveseļošanas instrumenta atmaksu 2021.–2027. gada periodā.

                        C. Eiropas pusgads

                        Eiropas pusgads, ko 2010. gadā ieviesa Ekonomikas un finanšu padome, ir ikgadējs ekonomikas politikas koordinācijas cikls ES līmenī.

                        Tā sākotnējais mērķis bija sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, un tam joprojām ir izšķiroša nozīme ekonomikas politikas virzīšanā visā ES.

                        Katru gadu Eiropas pusgads ilgst sešus mēnešus. Šajā laikā Komisija izvērtē dalībvalstu budžeta politiku un struktūrpolitiku, lai atklātu jebkādas neatbilstības un nelīdzsvarotības rašanos.

                        Pamatojoties uz šiem ekonomikas novērtējumiem, Komisija sniedz dalībvalstīm politikas norādes un/vai ieteikumus par fiskālajām, makroekonomiskajām un strukturālajām reformām.

                        Eiropas pusgada mērķis ir stiprināt dalībvalstu savstarpējo koordināciju laikā, kad svarīgākie lēmumi par budžetu vēl tiek gatavoti valsts līmenī. Parlaments ne tikai palīdz saskaņot valstu budžetus, bet arī cenšas maksimāli izmantot jomas, kurās valstu budžeti un ES budžets cits citu papildina, un stiprināt koordināciju starp tiem.

                        Šo faktu lapu ir sagatavojusi Eiropas Parlamenta Budžeta atbalsta nodaļa. Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet Budžeta komitejas tīmekļvietni.

                         

                        Eleanor Remo James